dzimtcilvēks
dzimtcilvēks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dzimtcilvēks | dzimtcilvēki |
| Ģen. | dzimtcilvēka | dzimtcilvēku |
| Dat. | dzimtcilvēkam | dzimtcilvēkiem |
| Akuz. | dzimtcilvēku | dzimtcilvēkus |
| Lok. | dzimtcilvēkā | dzimtcilvēkos |
Cilvēks, kas ir personīgi atkarīgs no feodāļa.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Politiskā neapmierinātība pieauga kopš strīdīgās 1861. gada Aleksandra II dzimtcilvēku atbrīvošanas.
- Jaunā vara palielināja jau tā lielās nodevu un klaušu prasības dzimtcilvēkiem.
- Viņš noorganizēja akmeņkaļu darbnīcu, kurā apmācīja savus dzimtcilvēkus apstrādāt granītu.
- Pārejot luteriskajā baznīcā, muižnieki pārrakstīja līdzi arī savus dzimtcilvēkus.
- Bet mūkiem, kuriem atņēma savus dzimtcilvēkus, nācās strādāt.