dzimtbūtniecisks
dzimtbūtniecisks īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | dzimtbūtniecisks | dzimtbūtnieciski |
| Ģen. | dzimtbūtnieciska | dzimtbūtniecisku |
| Dat. | dzimtbūtnieciskam | dzimtbūtnieciskiem |
| Akuz. | dzimtbūtniecisku | dzimtbūtnieciskus |
| Lok. | dzimtbūtnieciskā | dzimtbūtnieciskos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| dzimtbūtnieciska | dzimtbūtnieciskas |
| dzimtbūtnieciskas | dzimtbūtniecisku |
| dzimtbūtnieciskai | dzimtbūtnieciskām |
| dzimtbūtniecisku | dzimtbūtnieciskas |
| dzimtbūtnieciskā | dzimtbūtnieciskās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | dzimtbūtnieciskais | dzimtbūtnieciskie |
| Ģen. | dzimtbūtnieciskā | dzimtbūtniecisko |
| Dat. | dzimtbūtnieciskajam | dzimtbūtnieciskajiem |
| Akuz. | dzimtbūtniecisko | dzimtbūtnieciskos |
| Lok. | dzimtbūtnieciskajā | dzimtbūtnieciskajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| dzimtbūtnieciskā | dzimtbūtnieciskās |
| dzimtbūtnieciskās | dzimtbūtniecisko |
| dzimtbūtnieciskajai | dzimtbūtnieciskajām |
| dzimtbūtniecisko | dzimtbūtnieciskās |
| dzimtbūtnieciskajā | dzimtbūtnieciskajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
Saistīts ar dzimtbūšanu, tai raksturīgs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šīs muižniekiem noteiktās tiesības neietilpa ekspropriācijas jēdziena izpratnē, bet bija uzskatāmas par dzimtbūtniecisko attiecību „ mantojumu”.
- Tāpēc 15. gs. attīstījās dzimtbūtnieciskas attiecības un līdz ar to zemniekus juridiski iesaistīja Kā redzams ( 11. att.) sieviešu prognozējamais mūža garums 7.-18. gs.
- Tomēr, 18.gs. 2.pusē sākās krīze, jo vecā dzimtbūtnieciskās saimniecības sistēma, kas liedza pastāvēt un attīstīties brīvam darba roku tirgum, vairs nespēja apmierināt ne muižniecību, ne zemniecību.
- Tajā pašā laikā ir jāpiekrīt, ka minētās reformas nespēja gūt tūlītējus rezultātus, tās uzreiz „ nespēja būtiski mainīt latviešu zemnieka apziņu, kamēr saglabājās nemainīta dzimtbūtnieciskā atkarība un vienpusīgi agrārais dzīvesveids”, kas tomēr nelika šķēršļus tam, lai pakāpeniski sāktos „ sabiedrības un cilvēka apziņas modernizācijas pirmās norises, kuras iespējams apzīmēt ar liberālisma, nacionālās un sociālās idejas jēdzienu”.
- Pateicoties tieši jums, Latvija no šīs bedres, no šīs nabadzības un dzimtbūtnieciskās atkarības no mūsu politiķu spožajiem lēmumiem netiks ārā nekad.