dzīt1
Lietojuma biežums :
dzīt [dzĩt] 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt (ar varu, draudiem, biedēšanu), ka kāds (cilvēks vai dzīvnieks) kustas noteiktā virzienā.
PiemēriNo tundras puses pa dzelzceļa stigu kāds privātā ģērbies vīrs dzen sev pa priekšu otru, kam basas kājas un rokas uz muguras sasietas ar virvi.
Saistītās nozīmestriekt.
Tulkojumiherd.
1.1.parasti kopā ar: "prom" vai "projām", vai "ārā" Raidīt (projām); atbrīvoties (no kāda, arī no kā).
Saistītās nozīmes
Tulkojumichase away, drive out, turn back, drive away.
1.2.Biedēt zvērus medībās, panākot, ka tie dodas vēlamā virzienā.
Tulkojumi
2.Ar spēku virzīt (priekšmetu kur iekšā).
PiemēriViņš visiem stāstīja, ka ar šo vāli mājās dzinis zemē mietiņus, kur piesiet lopus, līdz netīšām trāpījis vienai govij pa galvu un bijis spiests pamest dzimtās mājas, jo viņam esot ļoti nikna māte.
Tulkojumi
3.Ar spēku virzīt (ko), pārvietot.
3.1.Darbināt (ierīci, mehānismu), lai tas būtu kustībā — par motoru, enerģijas avotu u. tml.
PiemēriNezinu kā to latviski sauc, bet principā tas ir motorizēts transporta līdzeklis, ko uz priekšu dzen liels rotors, kas atrodas virs ūdens (ar gaisa plūsmas palīdzību).
Tulkojumi
3.2.Virzīt, pārvietot (par parādībām dabā).
PiemēriUn vēlāk vējš dzina pāri stepei svilušas cūkgaļas smaku.
3.3.Ar spēku (piem., airējot) pārvietot transporta līdzekli (par cilvēku).
PiemēriSustrups viņu neklausa un turpina dzīt laivu krastā.
4.Likt (kādam) ko darīt.
PiemēriViņš tāpat gados vecākos vīriešus dzina uz veikalu pēc aliņa.
Saistītās nozīmes
Tulkojumiimpel.
4.1.Likt (kādam) strādāt ar maksimālu slodzi; kalpināt, nostrādināt.
PiemēriDivi gadi, kuros daudz sevi lauzu, salauzu un dzinu.
Tulkojumioverwork.
4.2.Likt (dzīvniekiem) strādāt ar maksimālu slodzi, strauji kustoties.
5.Būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā.
PiemēriBet Aļģirdam nebija muzikālās dzirdes, un visādas liras un dūdas dzina viņu neprātā.
5.1.pārnestā nozīmē Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai (parasti par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
PiemēriMokošās domas to dzina tālāk.
6.Veidot (ko) garā, taisnā līnijā (ar virzīšanos saistītā, parasti smagā, darbā).
PiemēriVīram malka jāgādā, mežā jāiet, kūtiņai jumts jāliek, lauks jāar, vagas jādzen un kartupeļi jāstāda.
Tulkojumi
7.parasti formā: trešā persona Augot veidot (asnus, stiebrus, vasas).
PiemēriVēl jāuztaisa līstīšu režģis, lai ir kur stīgām pieķerties un pakāpties, kad stādiņi sāks lapas dzīt.
8.Sekot (kādam); meklēt (parasti cilvēku).
Stabili vārdu savienojumiAtpēdas dzīt.
9.Ar asu priekšmetu nogriezt apmatojumu; skūt.
PiemēriKamēr entuziasti dzinuši matus, simtiem pasākuma vērotāju lūgušies, lai Dievs sūta Čavesam veselību.
10.sarunvaloda Vadīt transportlīdzekli ar mērķi to nogādāt kaut kur.
PiemēriOtrdien man bija jādzen mašīna uz servisu.
10.1.sarunvaloda Vadīt (transportlīdzekli), izmantojot maksimālās ātruma iespējas.
PiemēriPaši viņi ieķer pa mēriņam un tad dzen mašīnas, riepām kaucot.
Stabili vārdu savienojumiDzīt garām.
10.2.sarunvaloda Vadīt transportlīdzekli uz ceļa garām citam transportlīdzeklim, kurš brauc tai pašā virzienā.
PiemēriKaut gan saprotu, ka tas ir bezjēdzīgi tomēr sāku dzīt fūres vienu pēc otras, skaitot līdzi apdzītās fūres.
11.slengs; parasti kopā ar: "kandžu" Taisīt alkoholu ar desitlācijas paņēmienu mājas apstākļos.
PiemēriPie tam mājās man ir aparāts, pats dzenu kandžu.
Stabili vārdu savienojumiDarbs darba galā, arī darba pilnas rokas, arī darbs darbu dzen (retāk dzenā). Dzīt augšā.
Avoti: LLVV, KnV
Korpusa piemēri:šeit