Paplašinātā meklēšana
Meklējam zili.
Atrasts vārdos (58):
- zili:1
- zilis:1
- ziline:1
- ziliņš:1
- azilis:1
- ziliķis:1
- zilināt:1
- zilināt:2
- zilinis:1
- apzilis:1
- Dzilina:1
- vizilis:1
- zilicijs:1
- zilinīca:1
- zilinums:1
- zilizaļš:1
- bazilika:1
- baziliks:1
- dadzilis:1
- dziliena:1
- dziliene:1
- dzilināt:1
- zilibalts:1
- ziliciums:1
- zilimelns:1
- ziliraibs:1
- apzilināt:1
- apzilinis:1
- Bazilikas:1
- bazilisks:1
- iezilināt:1
- izzilināt:1
- nozilināt:1
- sazilināt:2
- sazilināt:1
- siziliane:1
- uzzilināt:1
- uzzilināt:2
- zilinātājs:1
- zilināties:1
- aizzilināt:1
- Bazilikata:1
- bazilikums:1
- iedzilināt:1
- izdzilināt:1
- pārzilināt:1
- piezilināt:1
- sadzilināt:1
- uzdzilināt:1
- zilisarkans:1
- benzilidēns:1
- Kizilirmaka:1
- reziliacija:1
- iezilināties:1
- kvazilineārs:1
- nozilināties:1
- sazilināties:1
- kvazilietuvisms:1
Atrasts vārdu savienojumos (13):
- dzīvot (zili) zaļi
- kļūt (arī būt) melnam (arī zili melnam, zilam) no (arī aiz) dusmām
- kļūt (arī būt) zilam (arī melnam, zili melnam) no (arī aiz) dusmām
- pataisīt zili melnu (arī zilu un melnu)
- Slīteres Zilie kalni
- spļaut baltu (arī (zili) melnu, arī zilu (un melnu), arī (zilu) uguni)
- spļaut zilu (arī zili melnu, arī zilu un melnu), arī spļaut zilu (arī zili melnu, arī zilu un melnu) uguni, arī spļaut zilas zēveles
- spļaut zilu un melnu (arī zili melnu)
- zili (arī zili zaļi, debess) brīnumi
- zili brīnumi
- zili melns
- zilie graudiņi
- Zilie kalni
Atrasts skaidrojumos (205):
- tīruma aitene aiteņu suga ("Lycopsis arvensis"), viengadīgs lakstaugs, dzeloņaina nezāle ar zili violetiem ziediem
- strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs
- kālija permanganāts antiseptisks līdzeklis - tumši violeti kristāli ar metālisku spīdumu; dezinfekcijas līdzeklis, t. s. zilie graudiņi
- nopikāt ar sniega pikām apdullināt vai nozilināt
- nopikot ar sniega pikām apdullināt vai nozilināt
- joms ar stabu vai kolonnu rindām norobežota gareniskā daļa taisnstūrveida celtnē (piemēram, bazilikā)
- Saponaria ocymoides bazilika ziepjusakne
- ocimum Baziliki
- bazilikums Baziliks - panātru dzimtas garšaugs
- dārza baziliks baziliku suga ("Ocimum basilicum")
- ohronoze Brūna vai zili melna skrimšļu un cīpslu pigmentācija, ko bieži pavada alkaptonūrija, kas radusies primāru vielmaiņas traucējumu dēļ
- garenbūve Būve, kuras plānā galvenais elements ir garenas līnijas, piemēram, bazilika; tās pretstats ir centrālbūve
- tionīns C12H10ClN3S, bāziska metahromatiska krāsviela, tumšzaļi kristāli, spirta šķīdums zili violets; lieto histoloģijā šūnu kodolu, nervu šūnu tigroīdās vielas u. c. veidojumu krāsošanai
- malahītzaļais C23H25N2Cl, violeti zaļi kristāli, šķīst etilspirtā; lieto par krāsvielu bakterioloģijā, par reaģentu neorganisko fosfātu noteikšanai un par pH indikatoru: ja vides pH ir 0,0, tas ir dzeltens, ja 2,0 - zaļš, ja 11,6 - zili zaļš, ja 14,0 - bezkrāsains
- machaons Čemurziežu dižtauriņš ("Papilio machaon") dienas tauriņu suga sēradzelteniem, melni plankumotiem un dzīslotiem spārniem, bet pakaļspārni arī ar zili zvīņotu lentu un rūsbrūnu plankumu
- nartekss Četrstūraina vaļēja vai slēgta priekštelpa (lievenis) dievnama (parasti bazilikas) ziemeļu pusē
- zilinātājs darītājs --> zilināt
- Ocimum basilicum dārza baziliks
- parastais baziliks dārza baziliks
- strelīcija daudzgadīgs strelīciju dzimtas tropu lakstaugs (“Strelitzia reginae”) ar rozetē sakārtotām lapām un oranžiem vai ziliem ziediem, kam ir laivveida seglapas, kas Latvijā tiek audzēts kā dekoratīvs telpaugs
- eigenols dažu neļķu vai baziliku ēteriskās eļļas sastāvdaļa, ko lieto zobārstniecībā sāpju mazināšanai
- vilkmēle Dipsakaugu dzimtas ģints ("Succisa"), lakstaugs ar stāvu (vienkāršu vai augšdaļā zarotu) stublāju, pretējām, ar matiņiem klātām vai kailām, lapām un ziliem, retāk iesārtiem vai baltiem ziediem, 1 suga
- ērcene Divdīgļlapju augs skarblapju dzimtā, ar gaišziliem ziediem, dzeloņainu augli, ar vāju peļu smaku, reti sastopams smilšainās vietās
- plumbaginācejas Divdīgļlapju augu dzimta, ilggadīgi lakstaugi, puskrūmi un krūmi, gk. veselām lapām rozetē apakšā, kam tāpat kā arī vasai, īpaši dziedzeri, kas atdala ūdeni, gļotas un kalcija sālis, Latvijas florā viena suga "Armeria vulgaris Wild", istabā bieži audzē Kapzemes svineni, kas ir krūms ar ziliem ziediem, ar lipīgu kausiņu
- streptokarps Divdīgļlapju klases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Streptocarpus"), lakstaugi ar spilvotām, samtainām lapām pie pamata, gaiši mēļiem (violetiem) vai ziliem ziediem, kādas 50 sugas Dienvidāfrikā, vairākas arī krāšņuma augi dārzos
- topāzs dzeltens, gaišzils, zaļš, violets, sārts vai bezkrāsains silikātu grupas minerāls Al~2~SiO~4~(O,H,F)~2~, kura dzidrie, krāsainie paveidi (rozā, zili, dzelteni) ir dārgakmeņi; izmanto arī abrazīviem
- parastā mellene ēriku ģints suga ("Vaccinium myrtillus"), vasarzaļš puskrūms ar zili melnām ogām, kuras klāj apsarmojums
- Dziļene ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 6,9 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~250 m; Dzilene; Dziliņa ezers; Dziliņu ezers; Dziļņezers
- parastā facēlija facēliju suga ("Phacelia tanacetifolia"), bišaugs ar ziliem ziediem, kas sastopams arī Latvijā
- sanpaulija Gesnēriju dzimtas ģints ("Saintpaulia"), dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi; santpaulija
- santpaulija gesnēriju dzimtas suga ("Saintpaulia ionantha"), dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, saiti vai balti ziedi; Uzambāras vijolīte, arī sanpaulija
- kurpīte Gundegu dzimtas ģints ("Aconitum"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām, parasti zili violetiem, ziediem ķekaros; ziemeļu puslodē, \~300 sugu, Latvijā 2 sugas
- zilausis Gundegu dzimtas ģints ("Consolida", pēc senākas klasifikācijas "Delphinium"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, plūksnaini dalītām lapām un zili violetiem ziediem skrajos ķekaros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- gaiļpieši Gundegu dzimtas ģints ("Delphinium"), daudzgadīgi lakstaugi ar aptuveni 360 sugām; daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām vai dalītām lapām, ziedi ķekaros vai skarās, visbiežāk zili, Latvijā konstatēta 1 suga
- vizbulīte Gundegu dzimtas ģints ("Hepatica"), agri ziedošs daudzgadīgs lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem, 5-8 sugas., Latvijā konstatēta 1 suga
- zibulīši Ģīmjziežu ģints, lapas nedalītas, stublāja lapas zobotas vai zāģzobotas, ziedi bālgani zili vai baltgani, vainadziņš divlūpains ar atliektu augšlūpas apmali
- Brazīlijas hevejas heveju suga ("Hevea braziliensis"), no kura piensulas iegūst \~95% dabiskā kaučuka produkcijas, \~20 m augsts koks, tā piensulā 25-40% kaučuka
- iezilnēties iesākt zili spīdēt; īsu brīdi zili spīdēt
- Ajdina ils Turcijas dienvidrietumos (_Aydın_), robežojas ar Izmiras, Ušakas, Denzili un Muglas ilu
- pesto Itālijā populāra mērce, Ligūrijas virtuves ēdiens; galvenās sastāvdaļas: svaigs baziliks, cietais siers, valrieksti vai ciedru rieksti, ķiploki, olīveļļa; pasniedz ar spageti vai minestroni
- izdzeldēt Izdzilināt
- kordierīts Jolīts, dihroīts, - minerāls, sastopams metamorfos iežos, bezkrāsains, zilgans, violets; dzidri zilie paveidi - dārgakmeņi, atrodams Šrilankā, Indijā, Mjanmā, Madagaskarā, Brazīlijā, Kanādā
- rjabčiks Jūrnieku zili balti svītrains veļas krekls
- kardzenes kāda augu suga ar ziliem ziediem (lietoja pret klepu)
- pupauksīte kāda dārza puķe ziliem ziediem
- pupuzīte kāda dārza puķe ziliem ziediem
- žibokle kāda puķe ar ziliem ziediem
- zilkamzolis kāds ar zili kamzoli
- debesines kāds zināms augs ar ziliem ziedēm
- mēmele Kāpostu dzimtas augu suga, kas zied ziliem ziediem
- cornus Kizili
- tradeskancija Komelīnaugu dzimtas ģints ("Tradescantia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar stāvu vai ložņājošu stublāju un ziliem, sārtiem, retāk baltiem ziediem, \~30 sugu, savvaļā Amerikas tropu un subtropu joslā
- zvaniņzieži Kopziedlapaino divdīglapaugu dzimta, zālaugi ar lapainu stublāju, nedalītām, pamīšus augošām lapām, ziliem ziediem ciešās vārpās
- halles tipa baznīca kulta celtne, kurai atšķirībā no bazilikas visi jomi ir vienāda augstuma
- felīcija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Felicia"), viengadīga puķe, kas savvaļā aug Dienvidāfrikā, tiek audzēta saulainās vietās arī Latvijā, ziedi zili vai dzelteni, kurvīšos 5-6 cm diametrā, jūlijā, augustā
- katananhe Kurvjziežu dzimtas ilggadīgs, dekoratīvs lakstaugs, savvaļā sastopams Vidusjūras zemēs, Latvijā audzē akmeņdārzos, ziedi zili vai balti
- brahikomes Kurvjziežu dzimtas viengadīgi dekoratīvi augi, dzimtene Austrālija, 20-30 cm augsti ceri ar ziliem, violetiem, sārtiem un baltiem ziediem 2 cm diametrā
- kvazilineārs Kvazilineārs vienādojums - pirmās kārtas parciālo diferenciālvienādojumu veids
- skaistlilija Lilijaugu dzimtas puķaugs, ziedi tumši zili, sagrupēti čemurā uz 50-60 cm gara stublāja
- kamasija Liliju dzimtas ģints ("Camassia"), krāšņumaugi, 5 sugas, savvaļā sastopamas Ziemeļamerikā, ziedi lielos ķekaros, tumšāk vai gaišāk zili, retāk balti, ziednesis 35-90 cm augsts
- muskare Liliju dzimtas ģints ("Muscari"), daudzgadīgs krāšņumaugs ar lineārām lapām un ziliem vai violetiem ziediem samērā blīvos cilindrveida vai konusveida ķekaros, \~50 sugu, gk. Vidusjūras apkaimē, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus; pērlenīte
- puškīnija Liliju dzimtas ģints ("Puschkinia"), krāšņumaugs ar bāli vai tumši ziliem ziediem ķekarveida ziedkopās
- zilsniedzīte Liliju dzimtas ģints ("Scilla"), krāšņumaugs ar šaurām lapām rozetē, ziliem, sārtiem vai baltiem ziediem ziedkopā
- hionodoksa Liliju dzimtas krāšņumaugu ģints ar 5 vai 6 sugām, savvaļā sastopama Turcijā, audzē akmeņdārzos un apstādījumos, zied aprīlī drīz pēc sniega nokušanas, ziedi atgādina zvaigznīti, zili, balti, sārti, skrajos ķekaros, kas paceļas 8-15 cm augstu
- zemā lobēlija lobēliju suga ("Lobelia erinus"), viengadīgs krāšņumaugs ar sīkām, reizumis lineārām lapām un ziliem, violetiem, baltiem, arī sārtiem ziediem
- cekuliņi Lūpziežu dzimtas ģints ("Ajuga"), daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveida ziedkopās sakopotiem, parasti ziliem, ziediem, \~50 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
- pūķgalve Lūpziežu dzimtas ģints ("Dracocephalum"), daudzgadīgs, retāk viengadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar divlūpainu zili violetu ziedu vainagu \~40 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- rozmarīns Lūpziežu dzimtas ģints ("Rosmarinus"), mūžzaļš daudzgadīgs krūms ar tumšzaļām, ādainām lapām un sīkiem, zili violetiem, sārtiem vai baltiem ziediem
- Matugrosa Matugrosas plato - Matugrosu plato Brazilijā
- Matugrosas plato Matugrosu plato Brazilijā
- violans Minerāls, zili melnas krāsas ar stiklainu spīdumu
- ilgana neliels meža augs ar ziliem ziediem
- melnīte Nigella - viengadīga puķe gundegu dzimtā, zied bāli ziliem ziediem zaru galos jūlijā un augustā
- mētras Panātru dzimtas ģints ("Mentha"), smaržīgi daudzgadīgi lakstaugi ar zobotām vai zāģzobotām lapām, zili violetiem vai violeti rožainiem ziediem, gk. ziemeļu puslodē; 25 sugas, Latvijā 7 sugas
- uzzilināt Papildus, no jauna zilināt, krāsot zilu
- pārzilināt pārāk iezilināt
- kazīts Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris"), kas aug brīvā dabā arī Latvijā, līdz 40 cm augsts augs stāvu, zarotu stublāju ar vairākiem nokareniem lieliem ziliem ziediem; audzē arī kā krāšņumaugu
- rudzupuķe Parastā rudzupuķe - kurvjziežu dzimtas dzelzeņu ģints suga ("Centaurea cyanus"), lakstaugs ar koši ziliem, retāk sārtiem ziediem
- piepju jungūnija piepju sēņu grupas jungūniju ģints suga ("Junghuhnia pseudozilingiana")
- Bētleme pilsēta (no 1996. g.) Palestīnā (arābu val. "Bayt Lahm", ebreju val "Bet Lehem"), 10 km uz dienvidiem no Jeruzālemes, Rietumkrastā, ap 30000 iedzīvotāju; Vecajā Derībā Dāvida pilsēta, Jaunajā Derībā Jēzus dzimšanas vieta, 6. gs. uzcelta piecu jomu bazilika
- Aviljāno pilsēta Itālijā (_Avigloiano_), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Brienca pilsēta Itālijā (_Brienza_), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ačetūra pilsēta Itālijā ("Accettura"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 1940 iedzīvotāju (2014. g.)
- Atella pilsēta Itālijā ("Atella"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bernalda pilsēta Itālijā ("Bernalda"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ferandīna pilsēta Itālijā ("Ferrandina"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 8900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Frankavilla Sinni pilsēta Itālijā ("Francavilla in Sinni"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 4250 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džencāno di Lukānija pilsēta Itālijā ("Genzano di Lucania"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Grasāno pilsēta Itālijā ("Grassano"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Grotole pilsēta Itālijā ("Grottole"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Irsīna pilsēta Itālijā ("Irsina"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lagonergo pilsēta Itālijā ("Lagonergo"), Bazilikata reģiona Potencas provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Latroniko pilsēta Itālijā ("Latronico"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Laurija pilsēta Itālijā ("Lauria"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 13100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lavello pilsēta Itālijā ("Lavello"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Maratea pilsēta Itālijā ("Maratea"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Marsiko Nuovo pilsēta Itālijā ("Marsico Nuovo"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Marsikovetere pilsēta Itālijā ("Marsicovetere"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Matēra pilsēta Itālijā ("Matera"), Bazilikatas reģionā, provinces administratīvais centrs, 60000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Melfi pilsēta Itālijā ("Melfi"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Miljoniko pilsēta Itālijā ("Miglionico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Moliterno pilsēta Itālijā ("Moliterno"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montalbāno Joniko pilsēta Itālijā ("Montalbano Jonico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Monteskaljozo pilsēta Itālijā ("Montescaglioso"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Muro Lukāno pilsēta Itālijā ("Muro Lucano"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nova Siri pilsēta Itālijā ("Nova Siri"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Opido Lukāno pilsēta Itālijā (“Oppido Lucano”), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Palaco Sandžervāzio pilsēta Itālijā ("Palazzo San Gervasio"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pičerno pilsēta Itālijā ("Picerno"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pjetragalla pilsēta Itālijā ("Pietragalla"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pinjola pilsēta Itālijā ("Pignola"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pističi pilsēta Itālijā ("Pisticci"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 17400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Polikoro pilsēta Itālijā ("Policoro"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 16400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pomariko pilsēta Itālijā ("Pomarico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Potenca pilsēta Itālijā ("Potenza"), Bazilikatas reģionā, provinces administratīvais centrs, 66300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rionero Vulturē pilsēta Itālijā ("Rionero in Vulture"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rotondella pilsēta Itālijā ("Rotondella"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 2650 iedzīvotāju (2014. g.)
- Salandra pilsēta Itālijā ("Salandra"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 2900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sant'Arkandželo pilsēta Itālijā ("Sant'Arcangelo"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Skancāno Joniko pilsēta Itālijā ("Scanzano Jonico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Senize pilsēta Itālijā ("Senise"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stiljāno pilsēta Itālijā ("Stigliano"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 4600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Trikariko pilsēta Itālijā ("Tricarico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tursi pilsēta Itālijā ("Tursi"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Venoza pilsēta Itālijā ("Venosa"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bella pilsēta Itālijā, Bazilikata reģiona Potencas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Almati pilsēta Kazahstānā ar īpašas nozīmes statusu, 1514300 iedzīvotāju (2014. g.), Kazahstānas galvaspilsēta 1929.-1997. g., pilsētas tiesības kopš 1867. g., (citās valodās saucās Alma-Ata), atrodas Aizilijas Alatau ziemeļu piekājē 650-950 m virs jūras līmeņa, Lielās un Mazās Almantikas krastos
- Adžipajama pilsēta Turcijā ("Acipayam"), Denzili ilā, 13700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kirikale pilsēta Turcijā ("Kirikkale"), uz austrumiem no Ankaras, Kizilirmakas krastos, ila administratīvais centrs, 192700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kizilirmaka pilsēta Turcijā ("Kizilirmak"), Čankiri ilā, 2100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čivrila pilsēta Turcijā, Denzili ilā, 18100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rietumpontijas kalni Pontijas kalnu rietumu daļa Turcijā, starp Sakarjas un Kizilirmakas upi, garums - 475 km, augstums - līdz 2600 m
- Džanika grēda Pontijas kalnu vidusdaļa starp Kizilirmakas un Meletas ieleju, Turcijas ziemeļos, garums - \~200 km, augstākā virsotne - 2062 m
- Matēra Province Itālijā ("Provincia di Matera"), Bazilikatas reģionā, platība - 3447 kvadrātkilometri, 203600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Potenca Province Itālijā ("Provincia di Potenza"), Bazilikatas reģionā, platība - 6545 kvadrātkilometri, 382000 iedzīvotāju (2012. g.)
- žibuļi Puķes ar ziliem ziediem
- kamolpulkstenīši Pulkstenīšu suga, kas sastopama uzkalniņos, sausos mežos, gar ceļmalām (bieži), pie pamata noapaļotām vai arī sirdsveidīgām apakšlapām, blietējādiem, smailotiem kausiņa zobiņiem, zili violetiem ziediem, tievu, koksnainu sakni
- kreimule Pūsleņu dzimtas ģints ("Pinguicula"), daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem, 46 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
- plaušenes Raupjlapju dzimtai piederīgas ģints augi - augstākais līdz pusei šķeltu kausiņu, ziliem, violetiem vai sarkaniem ziediem, 5 matiņu pušķiem stobriņa rīklītei, tikai apakšā pieziedlapainu ziedu ķekaru
- Apūlija reģions Itālijā (_Regione Púglia_), atrodas Apenīnu pussalas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Bari, platība - 19358 kvadrātkilometri, 4053000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 6 provinces - Bari, Barletas-Andrijas-Trani, Brindizi, Fodžas, Lečes un Taranto, robežojas ar Bazilikatas, Kampānijas un Molizes reģionu, apskalo Adrijas un Jonijas jūra
- Kalabrija Reģions Itālijā ("Regione Calabria"), Apenīnu pussalas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Katandzāro, platība - 15080 kvadrātkilometru, 1956000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Katandzāro, Kozencas, Krotones, Redžo di Kalabrijas un Vibo Valentijas, robežojas ar Bazilikatas reģionu, apskalo Tirēnu un Jonijas jūra
- Kampānija Reģions Itālijā ("Regione Campania"), Apenīnu pussalas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Neapole, platība - 13595 kvadrātkilometri, 5770000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Avellīno, Benevento, Kazertas, Neapoles un Salerno, robežojas ar Lacio, Molizes, Apūlijas un Bazilikatas reģionu, rietumos apskalo Tirēnu jūra
- lumihroms Riboflavīna šķelšanās produkts gaismas un ultravioletā starojuma ietekmē skābā vai neitrālā vidē; fluorescē zili; nepiemīt vitamīna īpašības
- rosmarīns Rozmarīns (1) - mūžzaļš daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas krūms ar tumšzaļām, ādainām lapām un sīkiem, zili violetiem, sārtiem vai baltiem ziediem
- plūme Rožu dzimtas ģints ("Prunus"), augļu koks vai krūms ar plašu vainagu, pamīšus sakārtotām vienkāršām lapām, gareniem vai apaļīgiem dzelteniem, ziliem vai sarkani zilganiem augļiem - kauleņiem
- kazene Rožu dzimtas ģints ("Rubus"), puskrūms ar ložņājošu vai stāvu stumbru un zili melnām, paskābām ogām, 400-500 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
- ērkšķu plūme rožu dzimtas suga ("Prunus spinosa"), ērkšķains krūms (1-4 m augsts) ar baltiem ziediem, zili kauleņi, kuru garša kļūst maigāka pēc salnām, tos izmanto sulu, liķieru izgatavošanai; Latvijā ļoti reti kultivē kā krāšņumaugu
- mēļsarkans Sarkans ar zilu nokrāsu; zili sarkans
- salazurkavāt Sazilināt (veļu)
- sazilot Sazilināt 1
- kantars Seno kristīgo baziliku ātrijos novietotā šķīstīšanas aka ar svētītu ūdeni
- dzeltenais sierāboliņš sierāboliņu suga ("Trigonella noëana"), lakstaugs ar stāvu, kailu vai retiem matiņiem klātu stumbru, trīsstaraini saliktām lapām, smaržīgiem, dzelteniem vai gaiši ziliem ziediem galviņveida ķekaros un taisniem vai mazliet saliektiem augļiem - pākstīm; dzeltenais sieramoliņš
- matronejs Sieviešu nodalījums pirmskristīgo bazilikās
- gallocianīns Sintētiska, gaismas izturīga, zila vai zili violeta krāsviela dažādos toņos, gallusskābes atvasinājums; lieto kokvilnas un vilnas audumu krāsošanai ar hroma kodinātāju
- hromotropi Sintētisko organisko nitrokrāsvielu grupa; hromotropi nokrāso audumu sarkanu; sarkano krāsu kodinot ar alumīnija sāļiem, tā kļūst violeta, bet, kodinot to ar hroma sāļiem, iegūst zili melnu krāsu
- zilmalīte Skaistā zilmalīte - divdīgļlapju klases ūdenslapju dzimtas suga Menīza nemofila ("Nemophila menziesii"), viengadīgs krāšņumaugs, kas zied ziliem ziediem visu vasaru
- daglītis Skarblapju dzimtas augu ģints ("Echium") ar asām lapām un ziliem vai sārtiem ziediem \~30 sugas, Latvijā 1 suga
- lipene Skarblapju dzimtas ģints ("Lappula"), lakstaugs (parasti nezāle) ar stāvu, zarainu stublāju un sīkiem, gaišziliem ziediem, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- mertensija Skarblapju dzimtas ģints ("Mertensia"), dekoratīvas puķes, līdzīgas neaizmirstulēm, ar intensīvi ziliem ziediem
- neaizmirstule Skarblapju dzimtas ģints ("Myosotis"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, parasti ziliem, ziediem rituļos; \~80 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 8 sugas
- lakacis Skarblapju dzimtas ģints ("Pulmonaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar rituļos sakārtotiem ziediem, kuri maina krāsu, sākumā būdami rožaini, vēlāk zili vai zili violeti, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- tauksakne Skarblapju dzimtas ģints ("Symphytum"), daudzgadīgs lakstaugs ar resnu sakneni, matiņiem klātām iegarenām olveida vai eliptiskām lapām un dažādu nokrāsu ziliem vai sārtiem ziediem nokarenos rituļos, 10-20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- pulkstenīte šīs dzimtas ģints ("Campanula"), daudzgadīgs lakstaugs ar baltiem, ziliem vai violetiem zvanveida ziediem, Latvijā konstatētas 8 sugas
- lini šīs dzimtas ģints ("Linum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kuriem ir tievs, taisns stumbrs, zili ziedi un kurus audzē galvenokārt šķiedras ieguvei, 100-200 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga - pļavas liniņš
- ziepenīte šīs dzimtas ģints ("Polygala"), lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, violetiem, ziliem, retumis baltiem, nokareniem ziediem ķekaros vai vārpās
- pontedērijas šīs dzimtas ģints ("Pontederia"), 2 sugas Ziemeļamerikā, no tām 1 garenām sirdsveida lapām un gaišziliem ziediem ar dzeltenu plankumu, dažkārt krāšņuma augs akvārijos un dīķos
- verbēna šīs dzimtas ģints ("Verbena"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, nelieli krūmi ar plūksnainām lapām un baltiem, ziliem, violetiem vai sārtiem smaržīgiem ziediem saliktās ziedkopās, \~250 sugu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
- kāpnīte šīs dzimtas ģints (Polemonium"), daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un tumšziliem ziediem, 20-30 sugas, Latvijā savvaļā tikai 1 suga
- mellene šīs ģints suga ("Vaccinium myrtillus"), vasarzaļš puskrūms ar zili melnām ogām, kuras klāj apsarmojums; parastā mellene
- glicīnija šīs ģints suga ("Wisteria sinensis"), dekoratīvs vīteņaugs ar smaržīgiem ziliem ziediem ķekaros; Ķīnas vistērija
- Visentona šizante šizantu suga ("Schizanthus x wisentonensis"), viengadīga puķe, dzimtene Čīle, augstums - 30-50 cm, ziedi dažādi - raibi violeti, zili sārti, 2-3 cm diametrā irdenās skarās
- zilzobene Tāda, kurai ir zili zobi
- zilraibs tāds, kam ir zili raibumi; zils ar citas krāsas raibumiem
- zilsarītis tāds, kam ir zili sari (zirga epitets)
- zilziedains tāds, kam ir zili ziedi
- zilziedis tāds, kam ir zili ziedi
- zilzobis tāds, kam ir zili zobi
- zilenītis tauriņu kārtas zeltainīšu dzimtas apakšdzimta ("Polyommatinae"), kuras pārstāvjiem ir zili spārni
- lakrica Tauriņziežu dzimtas ģints ("Glycirrhyza"), daudzgadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un ziliem ziediem, kura saknes izmanto medicīnā un rūpniecībā, 15 sugu
- lupīna Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lupinus"), lakstaugs ar staraini saliktām lapām un baltiem, dzelteniem vai ziliem ziediem stāvos ķekaros vai vārpās, dažas to sugas satur indīgus alkaloīdus, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- lucerna Tauriņziežu dzimtas ģints ("Medicago"), daudzgadīgs lakstaugs (lopbarības augs) ar gariem, paciliem stublājiem un ziliem, violetiem, dzelteniem vai zaļi pelēkiem ziediem, \~60 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
- vanagu vīķis tauriņziežu dzimtas suga ("Vicia cracca"), daudzgadīgs lakstaugs ar zili vai sārti violetiem ziediem
- pavirši Tīruma pavirza ("Anagallis arvensis"), prīmulu dzimtas divdīgļlapju ģints augs ar sarkaniem vai ziliem ziediem
- sarzī Trinīša pakulu audekls baltiem šķēriem, ziliem audiem
- sarzis Trinīša pakulu audekls baltiem šķēriem, ziliem audiem
- serzī Trinīša pakulu audekls baltiem šķēriem, ziliem audiem
- Altinkajas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Turcijā (_Altınkaya Barajı_), uzpludināta uz Kizilirmakas upes Samsunas ilā
- Bazento upe Itālijā, Bazilikatas reģionā, ietek Taranto līcī
- Kizilirmaka upe Turcijas ziemeļos ("Kizilirmak"), garums - 1151 km, sākas Tedžeras kalnu grēdā, šķērso Anatolijas plakankalni, ietek Melnajā jūrā
- spradzis Vaboļu kārtas lapgraužu dzimtas apakšdzimta ("Halticinae"), neliela, parasti melna, zili vai zaļi mirdzoša vabole, kas spēj tālu lēkt, Latvijā konstatēts >110 sugu; zemes blusa
- bišķērājs Vārnu dzimtas putns, brūna mugura, zili zaļš vēders un dzeltens kakls, ķer kukaiņus lidojumā, sastopams Vidusjūras zemēs
- parastais sīlis vārnu dzimtas suga ("Garrulus glandarius"), putns ar brūnu apspalvojumu, melnu, šķērssvītrainu asti, baltziliem raibumiem uz spārniem, spēcīgi attīstītu, melnu knābi, Latvijā sastopams bieži
- vitlavija Viengadīgs "Hydrophyllaceae" dzimtas augs ar pelēkzaļām, robotām lapām un ziliem zvanveida ziediem
- melnsēklīte Viengadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar dalītām lapām un gaišziliem ziediem; audzē kā krāšņumaugu
- ervilija Viengadīgs tauriņziežu dzimtas augs Āzijas kalnainajos apgabalos ar 30-40 cm garu stublāju, sīkiem, gaiši ziliem ziediem, audzē sēklu un zaļās masas ieguvei
- ratatujs viens no franču virtuves ēdieniem ("ratatouille"), dārzeņu sautējums, kuru katra saimniece gatavo pēc savas receptes un saskaņā ar ģimenes tradīcijām, bet parasti no tomātiem, sīpoliem, cukini, baklažāna un paprikas, garšai pievienojot olīveļļu, baziliku, ķiploku un majorānu
- trejkrāsu vijolīte vijolīšu suga ("Viola tricolor"), arī atraitnīte, viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, iegarenām, olveida vai lancetiskām lapām, un nekārtniem violetziliem, bālgandzelteniem ziediem; tautas medicīnā lieto par atkrēpošanas un diurētisku līdzekli
- vilkamēle Vilkmēle ("Succisa") - lakstaugs ar stāvu (vienkāršu vai augšdaļā zarotu) stublāju, pretējām, ar matiņiem klātām vai kailām, lapām un ziliem, retāk iesārtiem vai baltiem ziediem
- zilumzāles Zila krāsviela (ko nelielā daudzumā pievieno citām vielām, gatavojot zilinātāju); arī zilums (3)
- zilinātājs Zila krāsviela (parasti veļas zilināšanai)
- suseklītis Zilā zīdene - viengadīga un divgadīga, 30-75 cm gara, bieži sastopama starp labību, sevišķi rudziem, zied no jūnija līdz augustam (medus augs), ziliem, retāk violetiem vai baltiem ziediem
- eringija Zilpodzes - čemurziežu dzimtas ģints, lakstaugi, lapas veselas, staraini šķeltas vai dalītas, ar dzeloņaini zobainu malu, ziedi zili vai balti galviņveida čemurā; \~230 sugu, Latvijā 2 sugas, reti
- sudrabzils Zils ar sudrabainu nokrāsu; tāds, kam ir zili un sudrabaini krāsu laukumi
- zilums Zilu krāsvielu maisījums, ko parasti lieto veļas zilināšanai
- zvārgulenes Zvaniņziežu ģints ar smaržīgiem ziliem ziedķekariem garās nokarenās piramidālās skarās
Citās vārdnīcās nav šķirkļa zili.