Paplašinātā meklēšana
Meklējam vul.
Atrasts vārdos (197):
- vul:1
- ūvula:1
- vulks:1
- vulva:1
- cvulis:1
- dvulis:1
- Pāvuli:1
- pivule:1
- pivuls:1
- pīvuls:1
- švulis:1
- vīvuls:1
- vulins:1
- vulpes:1
- vulpia:1
- vulška:1
- vultur:1
- čivulis:1
- Īvulāni:1
- kavulis:1
- kāvulis:1
- krivule:1
- kvulīņs:1
- ķavulēt:1
- ķavulis:1
- ķivulis:2
- ķivulis:1
- ķīvulis:1
- ovulārs:1
- peivule:1
- pīvules:1
- pīvulēt:1
- pivulis:1
- pīvulis:1
- prīvuls:1
- rīvulis:1
- sīvulis:1
- uvulārs:1
- uvulīts:1
- vavulāt:1
- vavulēt:1
- vāvulis:2
- vāvulis:1
- vīvules:1
- vīvulis:1
- vulgārs:1
- vulgāta:1
- vulkāni:1
- vulkāns:1
- vulkšēt:1
- vulpija:1
- vulšķēt:1
- vulvīts:1
- avulsija:1
- Beovulfs:1
- Bevulēni:1
- bobovuli:1
- Boevulfs:1
- cilvulis:1
- evulsija:1
- glēvulis:1
- gļēvulis:1
- govuliņa:1
- Greivuli:1
- ievulājs:1
- karavuls:1
- kravulēt:1
- krivulis:1
- levulīns:1
- levuloze:1
- naivulis:1
- ovularia:1
- ovulisms:1
- ovulisti:1
- pāvuliņš:1
- pīvulēns:1
- pīvuliņš:1
- prīvulis:1
- savulaik:1
- stāvulis:1
- tēvuliņš:1
- tievulis:1
- varvulis:1
- vāvulīgs:1
- vervulis:1
- virvulis:1
- vīvuliņa:1
- vīvuliņš:1
- vurvulēt:1
- vurvulis:1
- vurvulis:2
- clavulina:1
- čivulītis:1
- dīvulieši:1
- divulsija:1
- divulsors:1
- druvuliņa:1
- glēvulība:1
- gļēvulība:1
- gļēvulīgs:1
- karavulīt:1
- ķivulains:1
- novāvulot:1
- novulkšēt:1
- ovulācija:1
- pavulgārs:1
- prīvuliņa:1
- privuliņš:1
- revulsija:1
- rivularia:1
- tēvulītis:1
- thiovulum:1
- vivulītis:1
- vulgārums:1
- vulkanīts:1
- avalvulārs:1
- červulains:1
- červulaiņš:1
- konvulsīvs:1
- krevulains:1
- ķervulains:1
- Leravulans:1
- monovulārs:1
- Pāvulkalns:1
- reivuleits:1
- rivulārija:1
- svulstiķis:1
- uvuloptoze:1
- vulgārisms:1
- vulgarizēt:1
- vulkānisks:1
- vulkānisms:1
- vulkanizēt:1
- vulstķīlis:1
- anovulācija:1
- bēvulēnieši:1
- convolvulus:1
- dižbļāvulis:1
- greivulieši:1
- konvulsants:1
- konvulsijas:1
- krūmčivulis:1
- Muktupovuli:1
- nokaravulīt:1
- pakaravulēt:1
- palmčivulis:1
- uvulotomija:1
- valvulotoms:1
- vulgaritāte:1
- vulkanēšana:1
- vulkanfibra:1
- vulkāngrava:1
- vulkanogēns:1
- vulkanologs:1
- vulverlijes:1
- intraovulārs:1
- iridavulsija:1
- karavulnieks:1
- konvolvulīns:1
- levulīnskābe:1
- Muktupuovuli:1
- multiclavula:1
- neovulkanīti:1
- ovulariopsis:1
- savulkanizēt:1
- supervulkāns:1
- uvulektomija:1
- vulvektomija:1
- konvulsionāri:1
- stratovulkāns:1
- valvulotomija:1
- vulgarizācija:1
- vulgarizators:1
- vulgarizējums:1
- vulgarizēties:1
- vulkanizācija:1
- vulkanizators:1
- vulkanizējums:1
- vulkanoklasti:1
- vulkanoloģija:1
- vulvovagināls:1
- vulvovaginīts:1
- Amparafaravula:1
- convolvulaceae:1
- intervalvulārs:1
- postvulkānisks:1
- postvulkānisms:1
- superovulācija:1
- vulkanoloģisks:1
- devulkanizācija:1
- kardiovalvulīts:1
- palaiovulkanīti:1
- valvuloplastika:1
- vulnerabilitāte:1
- elektrokonvulsīvs:1
- paleovulkanoloģija:1
- kardiovalvulotomija:1
Atrasts vārdu savienojumos (161):
- Agrostis vulgaris
- Alchemilla vulgaris
- anovulatoriskais cikls
- Anthyllis vulnearia
- Aquilegia vulgaris
- Arcella vulgaris
- Armeria vulgaris
- Artemisia vulgaris
- Astasia parvula
- Barbarea vulgaris
- Berberis vulgaris
- Berkevul el Abjada
- Beta vulgaris
- Brachythecium rivulare
- Calluna vulgaris
- Camarhynchus parvulus
- Carex vulpina
- Carlina vulgaris
- Carteria vulgaris
- Centaurium vulgare
- centrālās konvulsijas
- Cerasus vulgaris
- Chara vulgaris
- Chenopodium vulgaria
- Cirsium vulgare
- Cladophora rivularis
- Clinopodium vulgare
- Clitocybe rivulosa
- Clorella vulgaris
- Closterium parvulum
- Convolvulus arvensis
- Convolvulus sabatius
- Convolvulus tricolor
- Cordyceps clavulata
- devulkanizācijas aktivators
- Diatoma vulgare
- Diervilla rivularis
- Dracunculus vulgari
- dubļu vulkāns
- Dufouera vulgaris
- Dutvulu ezers
- dzeltenais ķivulis
- Echium vulgare
- elektrokonvulsīvā terapija
- Eleocharis parvula
- Encalypta vulgaris
- Ephemera vulgata
- Falcaria vulgaris
- Fallopia convolvulus
- Filipendula vulgaris
- Foeniculum vulgare
- Gomphonema parvulum
- Gomphus vulgatissimus
- Goniochloris parvula
- Havaju vulkānu nacionālais parks
- Helianthenum vulgare
- Hieracium vulgatum
- Hippuris vulgaris
- Hordeum vulgare
- Hordeum vulgare ssp. distichon
- Hordeum vulgare ssp. vulgare
- Hydra vulgaris
- Hydrocotyle vulgaris
- Hymenogaster vulgaris
- izdzisis vulkāns
- kardiālā valvuloplastika
- Karpinska vulkāns
- kloniskas konvulsijas
- Kniphofia uvularia
- koordinētas konvulsijas
- Laboulbenia vulgaris
- Leccinum vulpinum
- Leptothyrium vulgare
- Leucanthemum vulgare
- Ligustrum vulgare
- Linaria vulgaris
- Lyngbya rivularium
- Lysimachia vulgaris
- melnais ķivulis
- Monas vulgaris
- Mougeotia parvula
- Multiclavula mucida
- musica vulgaris
- Neomysis vulgaris
- Odontites vulgaris
- Oedogonium rivulare
- Opegrapha vulgata
- Ophioglossum vulgatum
- Ophyocitium parvulum
- Origanum vulgare
- Ovularia monosporia
- Ovularia primulans
- Pavullo nel Frignano
- peļastu vulpija
- Persica vulgaris
- Phacus parvulus
- Phaseolus vulgaris
- Phryxe vulgaris
- Picea vulgaris
- Pinguicula vulgaris
- plaisu tipa vulkāns
- Pleospora vulgaris
- Pleurococcus vulgaris
- Polygala vulgaris
- Polypodium vulgare
- postvulkāniskās parādības
- primula vulgaris
- Prunella vulgaris
- Ptarmica vulgaris
- Pulicaria vulgaris
- Pulsatila vulgaris
- radiācijas vulkanizācija
- Rivularia beccariana
- Rivularia biasolettiana
- Rivularia coadunata
- Rivularia dura
- Rivularia haematites
- Saričeva vulkāns
- Schizotrix rivularium
- Sciurus vulgaris
- Senecio vulgaris
- senilais vulvovaginīts
- Silene vulgaris
- Stauroneis parvula
- Sturnus vulgaris
- svītrainais krūmčivulis
- Svullu ezers
- Sympetrum vulgatum
- Symphoricarpus rivularis
- Symphynella vulgaris
- Syringa vulgaris
- Tanacetum vulgare
- Thymus vulgaris
- Tilia x vulgaris
- Tribonema vulgare
- Triturus vulgaris
- Tubercularia vulgaris
- Utricularia vulgaris
- uvulārie līdzskaņi
- Viscaria vulgaris
- Vitis vulpina
- vulkāna izvirdums
- vulkāna kanāls
- vulkāna konuss
- vulkāniskā sala
- vulkāniskā šķērsgrēda
- vulkāniskais arhipelāgs
- vulkāniskais stikls
- vulkāniskais tufs
- vulkāniskās bumbas
- vulkāniskās gāzes
- vulkāniskās smiltis
- vulkāniskie pelni
- vulkāniskie putekļi
- vulkāniskie sārņi
- vulkanizācijas aktivators
- vulkanogēnie ieži
- Vulpes vulpes
- Vulpes vulpes domestica
- vulvas kults
- Xenococcus rivularis
Atrasts skaidrojumos (500):
- devulkanizācijas aktivators aģents (parasti organiska viela), kas paātrina devulkanizācijas procesu, reģenerējot gumiju
- vulkanizācijas aktivators aktivators, kas saīsina gumijas maisījumu vulkanizācijas laiku un uzlabo gumijas īpašības
- Hekla Aktīvs vulkāns Islandes dienvidu daļā, 1491 m vjl., kopš 1104. g. notikuši >20 lieli izvirdumi; viduslaiku teiksmās - vieni no vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vieta
- akvilegia Akvileja - Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
- bufotenīns Alkaloīds krupja "Bufo vulgaris" ādas dziedzeros; paralizē centrālo nervu sistēmu
- Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi
- parastais anīss anīsu suga ("Anisum vulgare"), kas tiek kultivēta eļļu un ēterisko eļļu ieguvei
- hlorelīns Antibiotiska viela, iegūta no zaļaļģēm "Chlorella vulgaris"; kavē grampozitīvu un gramnegatīvu baktēriju augšanu
- oinohoja Antīks olveidīgs māla vai metāla trauks ar vienu osu un kaklu; savulaik izmantots vīna liešanai
- apziņģēt Apdziedāt (vulgāri)
- Meņģeļi apdzīvota vieta (viensēta - muzejs) Ērgļu pagastā, muzejs dibināts 1990. g., izvietots mūziķu Andreja, Jura, Pāvula, Pētera Jurjānu dzimtajās mājās (dzīvojamā ēka celta 1856. g.), ekspozīcijā materiāli par brāļiem Jurjāniem un Ērgļu kultūrvēsturi
- bumbuļu apiosa apiosu suga ("Apios tuberosa"), kāpelētājaugs, tā bumbuļi savulaik bija svarīgs Ziemeļamerikas indiāņu pārtikas produkts
- Uila aprimis vulkāns ("Nevado del Huila") Centrālajā Kordiljerā, Andu ziemeļrietumos, Kolumbijā, augstums - 5750 m, nogāzēs pļavas, virs 4700 m - mūžīgais sniegs
- Čimboraso Aprimis vulkāns (sp. val. "Chimborazo") Andu Rietumkoldirjēras austrumu nogāzē, augstākā virsotne Ekvadorā (6310 m), virs 4700 m - mūžīgais sniegs un ledāji, 14 šļūdoņi
- Maunakea aprimis vulkāns ASV (angļu val. _Manua Kea_), Havaju salu Havajas salā, sastāv no bazaltu un andezītu lavas, augstums - 4205 m, augstākā virsotne Havaju salās
- Elgons Aprimis vulkāns Austrumāfrikā ("Elgon"), uz Kenijas un Ugandas robežas, augstums - 4322 m, diametrs - 15 km
- Čūčs Aprimis vulkāns Balatona ezera Tihaņas pussalā, Ungārijā, augstums - 232 m vjl.
- Demavends Aprimis vulkāns Elbrusa kalnos ("Damavand"), Irānas ziemeļos, augstums - 5604 m (augstākā virsotne Irānā), andezīta lava, nogāzēs izplūst karstas gāzes un sēravoti, nelieli šļūdoņi
- Asahi kalns aprimis vulkāns Japānā, Hokaido salas centrālajā daļā, augstums - 2290 m
- Kariba Aprimis vulkāns Japānā, Hokaido salas dienvidrietumu daļā, Osimas pussalā, augstums - 1520 m
- Egmonta kalns aprimis vulkāns Jaunzēlandē ("Mount Egmont"), Ziemeļsalas rietumos, Taranaki pussalā, regulāras formas konuss, augstums – 2517 m, kopš 1900. g. – nacionālais parks (330 kvadrātkilometru)
- Puukukujs Aprimis vulkāns Mui salā, Havaju salu grupā (ASV), augstums - 1764 m
- Kanlaons Aprimis vulkāns Negrosas salas ziemeļos ("Canlaon"), Filipīnās, augstums - 2460 m, iekļauts nacionālajā parkā
- Kaala Aprimis vulkāns Oahu salā, Havaju salu grupā (ASV), augstums - 1228 m
- Sahama Aprimis vulkāns Rietumkordiljeros, Centrālajos Andos, Bolīvijā, augstums - 6780 m, līdz 6000 m vjl. - pustuksnesis, augstāk - mūžīgais sniegs
- Uratmans Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā
- Milna Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1539 m
- Tupungato Aprimis vulkāns uz Čīles un Argentīnas robežas (sp. val. "Tupungato"), viena no Andu augstākajām virsotnēm (6800 m)
- Čabs Aprimis vulkāns, augstākā virsotne Ungavas pussalā, Labradoras pussalas ziemeļos, Kanādā, augstums - 678 m
- Šasta Aprimis vulkānus Kaskādu kalnos ("Mount Shasta"), ASV, augstums - 4317 m, andezīti, virsotnē mūžīgais sniegs, šļūdoņi
- Šilinbogdoula Aprimuša vulkāna konuss Gobi tuksneša Darigangas līdzenumā, augstums - 1778 m vjl.
- Čagaju kalni aprimušu vulkānu grēda Irānas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Chagai"), Pakistānas rietumos un Afganistānā, augstums līdz 2462 m, tuksnesis
- mucs Āpsis ("Meles meles", senāk "Meles vulgaris")
- postvulkānisks Apzīmējums parādībām, kas noris pēc vulkāna aktīvās darbības beigšanās
- postvulkānisms Apzīmējums parādībām, kas noris pēc vulkāna aktīvās darbības beigšanās
- Tira Arhipelāgs Egejas jūrā, Kiklādu salās, Grieķijā, platība - 80 kvadrātkilometru, vulkāniskas izcelsmes, sastāv no vairākām salām un klintīm
- Belenija salas arhipelāgs Klusajā okeānā, 300 km no Antarktīdas, platība - 2000 kvadrātkilometru, neapdzīvotas, 3 lielāku un vairāku sīku vulkānisku salu virknes (160 km), maksimālais augstums - 1524 m, klāj ledājs
- Karolīnu salas arhipelāgs Mikronēzijā (angļu val. "Caroline Islands"), Klusā okeāna rietumos, ietver 936 vulkāniskas un koraļļu salas, garums rietumu-austrumu virzienā - 3700 km, platība - 1320 kvadrātkilometru, augstums - līdz 791 m, salu rietumu daļu aizņem Palau, centrālo un austrumu daļu - Mikronēzija
- vulkāniskais arhipelāgs arhipelāgs, kura izcelšanās saistīta ar vulkānu darbību
- Erevāna Armēnijas Republikas galvaspilsēta, atrodas Araksas pietekas Razdanas krastos, Ararata līdzenumā, daļēji uz vulkāniska plato 850-1300 m virs jūras līmeņa, 1,08 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
- parastā armērija armēriju ģints suga ("Armeria vulgaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, 15-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu zvīņainu sakneni
- Cirsium lanceolatum asā dadža "Cirsium vulgare" nosaukuma sinonīms
- jukši Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
- jukšņi Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
- tīrumdadzis Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
- vilceņi Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
- zalatukas Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
- ooforāģija Asiņošana no ovulācijas vietas
- ideālvelme ASV lietotas iespiežamās velmes, kas pagatavotas no vulkanizētas eļļas un sevišķi piemērotas ofseta iespiedumam
- Tristana da Kuņas sala atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, to veido darbīga vulkāna konuss, platība — 104 kvadrātkilometri, augstums — 2062 m, pēdējais izvirdums 1961. g.
- Ziemeļatlantijas grēda atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, stiepjas 7500 km garumā paralēli kontinentiem no 52 grādu ziemeļu platuma līdz ekvatoram, dziļums 2000-3500 m (vietām <1000 m), vulkānu konusi veido salas
- Hērda sala atrodas Indijas okeāna dienvidu daļā ("Heard Island"), uz dienvidaustrumiem no Kergelena salas, klinšaina, vulkāniskas izcelsmes (Mosona vulkāns - 2745 m), nogāzēs šļūdoņi, platība - \~200 kvadrātkilometru
- Tingvedliras nacionālais parks atrodas Islandes rietumu daļā ("Thingvellir"), uz ziemeļiem no Tingvadlavatna ezera, platība - 39,7 kvadrātkilometri, dibināts 1928. g., vulkāniska depresija ar sastingušas lavas "ezeru", kas tagad pildīts ar ūdeni
- Vulkāniskais plato atrodas Jaunzēlandē ("Volcani Plateau"), Ziemeļsalas vidienē, plato - \~450 m vjl., uz tā paceļas plakanvirsas kalni, austrumos - alpīni kroku kalni, dienvidos - darbīgs vulkāns Ruapehu (2797 m)
- Tubuai salas atrodas Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijas daļa, platība - 174 kvadrātkilometri, izvietotas ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, 4 ir augstas vulkāniskas salas (Raivavae, Tubuai, Rurutu, Rimatara), atstatu dienvidaustrumos - Rapa, rifi, klimats vēsāks nekā tropiskajā Polinēzijā, ziemā vētras, lietus
- Gilberta salas atrodas Klusajā okeānā ("Gilbert Islands"), abpus ekvatoram, Mikronēzijas dienvidaustrumos, platība — 260 kvadrātkilometru, uz zemūdens grēdas 16 atolu virkne ar zemām koraļļu salām, dažas vulkāniskas salas (līdz 20 m vjl.)
- Salas i Gomesa salas atrodas Klusajā okeānā, pieder Čīlei, platība — 4 kvadrātkilometri, neapdzīvotas, 3 vulkāniskas, klinšainas salas (augstums — līdz 30 m)
- Aleutu grēda atrodas Kordiljeros ("Aleutian Range"), Aļaskā (ASV), Aleutu salu turpinājums austrumu virzienā, garums — \~850 km, augstākā virsotne — Redauts — 3108 m, 10 darbīgi vulkāni, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi
- Vulkāniskā grēda atrodas Meksikas kalnienes dienvidu malā, Meksikā (sp. val. "Cordillera Neovolcanica"), garums - \~1000 km, platums - 50-100 km, darbīgi vulkāni, augstākā virsotne - 5700 m, virsotnēs apledojums
- Klusā okeāna dienvidu lielieplaka atrodas starp Jaunzēlandes salu zemūdens nogāzēm rietumos un Dienvidu un Austrumu pacēlumu dienvidos un austrumos, lielākais dziļums - 10882 m, ziemeļu daļā vulkānisku salu grupas: Kuka (Dienvidu) salas, Tubuajas salas
- senilais vulvovaginīts atrofisks vulvovaginīts ar intensīvu niezi, gandrīz pilnīgu vaginālās sekrēcijas trūkumu un audu atrofiju
- jalapa Auga "Exogonium purga" bumbuļainā sakne; tās aktīvā viela ir sveķi, kuros ir glikozīds konvolvulīns; caurejas līdzeklis
- Sebelans Augstākā virsotne šajā masīvā - aprimis vulkāns, augstums - 4821 m
- Fito kalns augstākā virsotne Upolu salā, Samoa salās Klusajā okeānā, vulkānisks masīvs, augstums - 1113 m
- Hezars Augstākā virsotne Vidusirānas kalnos ("Hazaran"), Kuhruda grēdas dienvidaustrumu daļā, Irānas dienvidos, aprimis vulkāns, augstums - 4420 m
- Etna augstākais un aktīvākais vulkāns Eiropā (angļu val. _Etna_), Sicīlijas austrumos, Itālijā, augstums - 3340 m, krātera diametrs - \~700 m, nogāzēs \~250 sānu krāteru, 2941 m vjl ierīkota vulkanoloģijas observatorija
- Ičas sopka augstākais un vienīgais darbīgais vulkāns Vidusgrēdā Kamčatkā (Krievijā), augstums — 3621 m, mūžīgais sniegs un ledāji, 3000 m augstumā intensīvi izplūst karsta gāze, daudz sānu virsotņu
- Karusimbi Augstākais vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, augstums - 4507 m
- jūrmalas augstiņš augstiņu suga ("Centaurium littorale syn. Centaurium vulgare"), Latvijā aizsargājams
- parastā ausenīte ausenīšu ģints sēņu suga ("Auriscalpium vulgare")
- Dienvidāzija Āzijas daļa, ietver Himalajus, Indas-Gangas līdzenumu, Indostānas pussalu, Dienvidaustrumu Āziju (Indoķīnas pussala, Malajas arhipelāgs), Indijas okeāna austrumu daļas salas (Šrilanka, kā arī sīkās vulkāniskās un koraļļu salas), teritorijas garums rietumu-austrumu virzienā - >7000 kilometru, platība - >8000000 kvadrātkilometru
- Pektusans Baitoušans - darbīgs vulkāns uz Ķīnas un Ziemeļkorejas robežas
- siļķu balanda balandu suga ("Chenopodium vulvaria")
- vulkāngrava Barankoss - sniega un šļūdoņa kušanas ūdeņu izgrauzta dziļa grava vulkāna konusa nogāzē
- parastā bārbele bārbeļu suga ("Berberis vulgaris"), kas vienīgā Latvijā konstatēta brīvā dabā, krūms ar trīsstarainiem ērkšķiem un sarkanām, skābām ogām
- mandeļiezis Bāzisks vulkānisks iezis ar raksturīgu mandeļveida tekstūru
- sila lācītis beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum vulpinum"), priežu mikorizas sēne
- lopbarības biete biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta crassa")
- sarkanā galda biete biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta esculenta" un "Beta rubra")
- parastā biete biešu suga ("Beta vulgaris"), kuras varietātes Latvijā audzē kā pārtikas un lopbarības augus
- cukurbietes Bietes, no kuru saknēm iegūst cukuru; biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta altissima")
- Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe
- parastais biškrēsliņš biškrēsliņu suga ("Tanacetum vulgare")
- breča Brekčija - iezis, kurā sacementējušies šķautnaini nogulu iežu un vulkānisko iežu gabali
- Britu Virdžīnas Britu Virdžīnu salas ("British Virgin Islands"), Lielbritānijas aizjūras teritorija Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Rodtauna, platība - 153 kvadrātkilometri, 24940 iedzīvotāju (2010. g.), 36 vulkāniskas salas, apdzīvotas 16 salas
- briežāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
- kaķpēdiņa Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
- krampāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
- lēciņas Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
- pērkonāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
- pērkoņāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
- vājšāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
- velnāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
- sfairoliti Bumbām līdzīgas pikas daudzos vulkāniskos iežos
- marubīns C20H28O4, diterpēna laktons, kristāliska neitrāla rūgtviela, kas atrodama parastās marūbijas ("Marrubium vulgare L.") lapās
- fazeolīns C20Hl8O4, fitoaleksīns, izdalīts no parastās pupiņas ("Phaseolus vulgaris L."); piemīt antifungicidālas īpašības, mazina ogļhidrātu uzsūkšanos gremošanas traktā
- Šiutekutli Centrālamerikas indiāņu (acteku) uguns un vulkānu dievs ("Tirkīza kungs"), gan debesu, gan nesaudzīgās un visu aprijošās pazemes uguns dievs, kā arī mājas pavarda dievs
- boka Centrālo kanālu savienojumu atvere uz vulkānu nogāzi, pa kuru izvirduma laikā izplūst vulkānisma produkti
- parastā cepurene cepureņu suga ("Encalypta vulgaris"), Latvijā aizsargājama
- parastais ceriņš ceriņu suga ("Syringa vulgaris")
- vulkanoklasti Cietie, pēc izcelsmes nešķirotie vulkānu izvirdumu produkti, kas sastāv no lavas kanālu sienām atrautiem iežu gabaliem un sacietējušas lavas pilieniem
- ebonīts Ciets, tumšs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku ar lielu daudzumu sēra
- plukata cilvēks, kam nevar uzticēties; cilvēks ar vāju raksturu; gļēvulis
- vulgarizators cilvēks, kas (ko, piemēram, idejas, atziņas) vulgarizē
- epikūrietis cilvēks, kas baudas (vulgarizētā izpratnē) uzskata par augstāko vērtību
- čivulis Čivulītis
- parastā čūskmēlīte čūskmēlīšu suga ("Ophioglossum vulgatum")
- parastais daglītis dadglīšu suga (Echium vulgare")
- asais dadzis dadžu suga ("Cirsium vulgare syn. Cirsium lanceolatum")
- vulgarizācija darbība, process --> vulgarizēt
- vulkanizācija darbība, process --> vulkanizēt
- Kerinči Darbīgs vulkāns (indon. val. "Kerinci"), Barisana grēdas augstākā virsotne (3805 m vjl.) Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā
- Baitoušaņs darbīgs vulkāns (ķīn. _Baitou Shan_, korej. _Paektu-san_) Čanbaišana plakankalnē uz Ķīnas un Ziemeļkorejas robežas, augstums - 2750 m
- Kotopaksi Darbīgs vulkāns Andu Austrumkordiljeras rietumu nogāzē, Ekvadorā, 50 km uz dienvidiem no Kito, augstums - 5897 m, krātera diametrs - 700 m, dziļums - 366 m, virs 4700 m mūžīgais sniegs, pēdējais lielākais izvirdums 1976. g.
- Tupungatito Darbīgs vulkāns Argentīnā, Tupungato masīva dienvidaustrumu atzarojumā, augstums - 5640 m, pēdējais izvirdums 1964. g.
- Maunaloa darbīgs vulkāns ASV (angļu val. _Mauna Loa_), Havaju salu Havajas salas dienvidu daļā, augstums - 4169 m, krātera diametrs - līdz 6 km, platība - 10 kvadrātkilometru, izvirdumi reizi 3-4 gados
- Kilauea darbīgs vulkāns ASV, Havaju salu Havajas salā, augstums - 1247 m
- Meru Darbīgs vulkāns Austrumāfrikas plakankalnē (angļu val. "Meru"), Tanzānijā, saplūst ar Kilimandžāro vulkānu masīvu, augstums - 4566 m, virsotnē - kaldera (diametrs - 10 km, dziļums - līdz 1300 m)
- Marapi Darbīgs vulkāns Barisana grēdā Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 2891 m
- Dempo Darbīgs vulkāns Barisana grēdā Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā, augstums 3159 m, nogāzēs līdz 2000 m vjl. - mūžzaļie meži, augstāk - kserofili krūmi
- Ruiss Darbīgs vulkāns Centrālajā Kordiljerā, Ziemeļrietumu Andos, Kolumbijā, augstums - 5400 m, virs 4700 m - mūžīgais sniegs
- Apo darbīgs vulkāns Filipīnās (_Apo_), Mindanao salas dienvidos, augstākā virsotne - 2954 m vjl., izplūst sēra un ogļskābā gāze, ūdens tvaiki
- Osorno Darbīgs vulkāns Galvenajā Kordiljerā, Andos, Čīlē, augstums - 2660 m, sniega līnija - 1460 m vjl., araukāriju un notofāgu meži
- Fuego Darbīgs vulkāns Gvatemalā ("Fuego"), Kordiljeru rietumos, Vulkānu grēdā, augstums - 3763 m
- Tokači Darbīgs vulkāns Hokaido salas vidienē, Daisecuzdana (Tokači) grēdā, Japānā, augstums - 2077 m, daudz krāteru, gada lielākajā daļā virsotnē sniegs
- Avu darbīgs vulkāns Indonēzijā (_Awu_), Sanihes salās, augstums - 1320 m
- Semers Darbīgs vulkāns Indonēzijā, Javas salas augstākā virsotne (3876 m), vairāki krāteri, lielākā diametrs - \~650 m, bazalti, andezīti, tropu meži
- Hvannadalshnukurs Darbīgs vulkāns Islandes dienvidaustrumos ("Hvannadalshnūkur"), klinšaina, izolēta lavas virsotne (nunataks) Vatnajēkudla ledāja dienvidos, augstums - 2119 m (augstākā virsotne Islandē)
- Aso darbīgs vulkāns Japānā (_Aso san_), Kjusju salas vidienē, liels lēzens lavas krāteris, kurā vairāki jaunāki konusi, augstākais sasniedz 1592 m vjl.
- Kirisima Darbīgs vulkāns Japānā ("Kirishima"), Kjusju salas dienvidu daļā, augstums - līdz 1700 m, iekļauts nacionālajā parkā
- Komagatake Darbīgs vulkāns Japānā ("Komaga take"), Hokaido salas Osimas pussalā, augstums - 1140 m
- Asama darbīgs vulkāns Japānā, Honsju salas vidienē, augstums - 2542 m, bieži pelnu izvirdumi
- Ruapehu Darbīgs vulkāns Jaunzēlandē ("Ruapehu"), augstākā virsotne Ziemeļsalā, augstums - 2797 m, virs 1700-2000 m - mūžīgais sniegs, nelieli šļūdoņi
- Ngauruhoe Darbīgs vulkāns Jaunzēlandē, Ziemeļsalā, Tonariro nacionālajā parkā, augstums - 2291 m
- Tonariro darbīgs vulkāns Jaunzēlandes Ziemeļsalā, augstums 1974 m, 7 krāteri
- Kronoku sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas Austrumu grēdājā, Krievijā, augstums — 3528 m, pēdējais izvirdums 1922.-1923. g.
- Korjaku sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas Austrumu grēdājā, Krievijas Kamčatkas novadā, augstums — 3456 m, andezīti, bazalts, lava, nogāzēs šļūdoņi
- Avačas sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas dienvidaustrumos (Petropavlovskas-Kamčatkas tuvumā), Krievijā, Kamčatkas novadā, augstums — 2741 m
- Reinīra kalns darbīgs vulkāns Kaskādu kalnos, ASV (angļu val. "Mount Rainier"), augstums - 4392 m, pēdējais izvirdums 1854. g.
- Lasena smaile darbīgs vulkāns Kaskādu kalnu dienvidos ("Lassen Peak"), ASV, augstums - 3187 m, ietilpst Lasenvolkanika nacionālajā parkā, apkaimē geizeri un karstie avoti
- Orisaba darbīgs vulkāns Kordiljeru Vulkāniskajā grēdā (sp. val. "Pico de Orizaba"), augstākā virsotne (5700 m) Meksikā, virsotnē 9 ledāji (kopplatība - 9,4 km^2^); Sitlaltepetls
- Tahumulko Darbīgs vulkāns Kordiljeru Vulkāniskajā grēdā, Gvatemalā, augstākā virsotne Centrālamerikā - 4217 m, andezīta stratovulkāns ar 2 virsotnēm, pēdējais izvirdums 1863. g.
- Alaids darbīgs vulkāns Krievijā (_Alaid, vulkan_), Sahalīnas apgabalā, Kuriļu salu Atlasova salā, augstums - 2339 m, nogāzēs krūmāji, pļavas, augstāk - ledāji, sniegs, kopš 1770. g. 8 izvirdumi
- Tjatja Darbīgs vulkāns Kunaširas salas ziemeļaustrumos, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1819 m, pareizi veidotā sommas konusa augstums - 1485 m, diametrs pie pamatnes - 15-18 km, konusa augstums sommā - 337 m, piekājē platlapju-skujkoku meži, augstāk akmens bērzu un pundura ciedrupriežu audzes
- Karpinska vulkāns darbīgs vulkāns Kuriļu salās, Paramuširas salas dienvidos, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums — 1345 m, andezīti un bazalti, izplūst karsta gāze, šķidrs sērs
- Šišaldins Darbīgs vulkāns lielākajā no Aleutu salām, Unimakas salā, ASV, augstums - 2860 m
- Rindžani Darbīgs vulkāns Lombokas salā ("Gunung Rinjani"), Indonēzijā, augstums - 3726 m, konusveida virsotnē 480 m dziļš krāteris (izdala sēra gāzes), uz rietumiem no virsotnes 4,8 km gara un 3,5 km plata kaldera ar 230 m dziļu ezeru
- Maions Darbīgs vulkāns Lusonas salas dienvidaustrumos ("Mayon"), Filipīnās, augstums - 2462 m, kopš 1615. g. notikuši >30 izvirdumi, izvirdumu laikā lavas straumes var sasniegt jūru
- Monpelē Darbīgs vulkāns Martinikas ziemeļos, Mazajās Antiļu salās, augstums - 1397 m, diametrs pie pamatnes - 15 km, krāteris \~750-1000 m diametrā, to aizņem divi \~400 m augsti andezīta lavas stabi, kas pacēlušies 1902. un 1929. g. izvirdumā
- Saričeva vulkāns darbīgs vulkāns Matuas salā, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1446 m, andezīta un bazalta lava
- Haleakala Darbīgs vulkāns Maui salā, Havaju salu grupā (ASV), augstums - 3055 m, krātera apkārtmērs - 45 km, ietverts 1961. g. nodibinātajā nacionālajā parkā 106,8 kvadrātkilometru platībā
- Bandajs Darbīgs vulkāns Ou grēdas dienvidu galā ("Bandai san"), Honsju salā, Japānā, augstums - 1819 m, katastrofāls izvirdums 1888. g., iekļauts Bandaja-Asahi nacionālajā parkā
- Čikurački Darbīgs vulkāns Paramuširā (Kuriļu salās), Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums 1816 m
- Erebuss Darbīgs vulkāns Rietumantarktīdā (angļu val. "Erebus"), Rosa salā, augstums - 3794 m, krātera diametrs - 850 m
- Ljuljailjako Darbīgs vulkāns Rietumkordiljerā (sp. val. "Llullaillaco"), to šķērso Čīles un Argentīnas robeža, augstums - 6739 m, augstākā sniega līnija Dienvidamerikā - 6700 m, augstumu starpība ar Čīles dziļvagu 14900 m, kas ir lielākā augstumu starpība pasaulē 300 km attālumā
- Čačani Darbīgs vulkāns Rietumkordiljerā, Peru, Arekipas provincē, augstums - 6075 m
- Isalko Darbīgs vulkāns Salvadorā, Kordiljeru Sjerramadres grēdā, augstums - 1885 m, radies 1770. g., pēdējais izvirdums 1956. g., virs konusa regulāri parādās sprādziena dūmu mākonis
- Prevo Darbīgs vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1360 m
- Ternate Darbīgs vulkāns šajā salā, augstums - 1715 m, 3 krāteri
- Teide Darbīgs vulkāns Tenerifes salā ("Pico de Teide"), augstākā virsotne (3718 m) Kanāriju salu grupā, sastāv no senas kalderas un iekšēja jauna konusa
- Njamlagira Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3058 m
- Njiragonga Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3470 m
- Parikutins Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā ("Paricutin"), Meksikā, augstums - 2774 m, radies 1943. g. 20. II, 3 gados pacēlies 457 m, 1952. g. beidzis darboties
- Popokatepetls Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā Meksikā (sp. val. "Popocatepetl"), ceturtā augstākā virsotne Ziemeļamerikā un otrā Meksikā - augstums - 5452 m, krātera diametrs - 600 m, pēdējais izvirdums 2006. g.
- Krakatau Darbīgs vulkāns Zunda šaurumā (indon. val. "Krakatau"), starp Javas un Sumatras salu, Indonēzijā, tā virsūdens daļa veido salu, kuras platība - 10500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 813 m, kalderas diametrs - 4-5,5 km
- Tambora Darbīgs vulkānus Sumbavas salā, Indonēzijas dienvidos, augstums - 2821 m, kalderas dibenā ezers un krāteris, sānos vairāki konusi un kalderas ar diametru >6 km, un dziļumu līdz 700 m, izdala sēra gāzes
- kazapiņi Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
- kazuapiņi Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
- kazugriķi Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
- kazvija Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
- tītene Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
- tītenis Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
- vējkriķis Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
- gļotainā daudzvālīte daudzvālīšu sēņu ģints suga ("Multiclavula mucida")
- svīta Dažādu noguluma, vulkānisku vai metamorfisku iežu slāņu kopums, kuriem ir līdzīgs sastāvs un kuri samērā krasi atšķiras no augstākiem vai zemākiem slāņiem
- Kirisimas nacionālais parks dibināts 1934 g., ietver 23 vulkānus, vairākus krāteru ezerus, daudz karsto avotu, nogāzēs mūžzaļie kriptomēriju meži, rododendru krūmāji, bagāta fauna
- plumbaginācejas Divdīgļlapju augu dzimta, ilggadīgi lakstaugi, puskrūmi un krūmi, gk. veselām lapām rozetē apakšā, kam tāpat kā arī vasai, īpaši dziedzeri, kas atdala ūdeni, gļotas un kalcija sālis, Latvijas florā viena suga "Armeria vulgaris Wild", istabā bieži audzē Kapzemes svineni, kas ir krūms ar ziliem ziediem, ar lipīgu kausiņu
- tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Convolvulaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis), \~55 ģintis, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- mangolds Divgadīgs balandu dzimtas dārzenis - lapu biete ("Beta vulgaris", arī "Beta cicla")
- superfetācija Divu olšūnu apaugļošanās divos atsevišķos ovulācijas periodos
- superfekundācija Divu vai vairāku olšūnu apaugļošanās vienā un tai pašā ovulācijas periodā atsevišķu dzimumaktu laikā
- žogu dižtītenis dižtīteņu suga ("Colystegia sepium", senāk "Convolvulus sepium"), stublājs 3-5 m garš, mazliet šķautņains
- strautu djērvila djērvilu suga ("Diervilla rivularis")
- parastais dragonārums dragonārumu suga ("Dracunculus vulgaris")
- bezdūšība Drosmes, uzņēmības trūkums; gļēvulība
- salzs Dubļu vulkāns, kas pastāvīgi vai periodiski izverd ar ūdeni un naftu sajauktus dubļus un gāzes
- Carduelis tristis dzeltenais ķivulis
- dziļlūzumi Dziļas (desmitiem un simtiem km) Zemes garozas pārrāvumdeformācijas, kas var sniegties pat līdz mantijai; ar tām ir saistīti vulkānisma procesi un zemestrīces
- meklēšanās sinhronizācija dzīvnieku dzimumcikla uzbudinājuma fāzes un ovulācijas regulēšana ar hormonālo preparātu ievadīšanu organismā
- ortofīrs Efuzīvs vidēji skābs iezis, paleotipa vulkāniskā lava; pēc ķīm. sastāva atbilst sienītam un trahītam
- parastā egle egļu suga ("Picea abies", arī "Picea excelsa" un "Picea vulgaris")
- Carduelis spinus Eirāzijas ķivulis jeb ķivulis
- vējzivs Eiropas vējzivs - šīs dzimtas suga ("Belone belone", senāk "Belone vulgaris"); vēja zivs
- ķēsis Eiropas vējzivs ("Belone belone", senāk "Belone vulgaris")
- virsājs Ekosistēma, kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir sila virsis ("Calluna vulgaris"), viršu audze, arī viršu cers
- Kito Ekvadoras galvaspilsēta (sp. val. "Quito"), atrodas Andos, Pičinčas vulkāna dienvidu nogāzē 2818 m vjl., Pičinčas provinces administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- gumija Elastīgs, gaisu un ūdeni necaurlaidīgs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku
- elektrokonvulsīvā terapija elektrošoka terapija ir metode, ar ko ārstē depresijas, maniakālās depresijas un dažu veidu šizofrēnijas slimniekus, izraisot konvulsijas laižot caur smadzenēm elektrisko strāvu
- Matafao Erodēts vulkānisks masīvs Tutuilas salā, Klusā okeāna dienvidrietumos, Amerikāņu Samoa Teritorijā, augstums - 635 m
- Asala ezers ezers Āfrikas austrumos, netālu no Adenas līča rietumu gala, Džibutijā, Denakilas (Afāras) ieplakā, senā vulkāna krāterī, tā virsma atrodas 155 m zjl, un tā krasta līnija ir otrā dziļākā sauszemes ieplaka pasaulē un zemākā vieta Āfrikā
- Svuiļu ezers ezers Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, 132,6 m vjl., platība — 11 ha, garums — \~600 m, lielākais platums — \~250 m, lielākais dziļums — 10 m; Svullu ezers
- Aizdumbles ezers ezers Augšzemes augstienē, Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, pie Lietuvas robežas, 100 m virs jūras līmeņa, platība - 44 ha, garums - 2 km, platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,2 m, 70% aizaugums, sapropeļa kārta 6 m, krasti purvaini, nepieejami; Aizdubļu ezers, Aizdumbļu ezers, Dumblis, Dumblu ezers, Dutvulu ezers
- Bolsēnas ezers ezers Itālijā ("Lago di Bolsena"), Centrālo Apenīnu priekškalnē, platība — 115 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 146 m, izveidojies sena vulkāna kalderā, 335 m vjl.
- Bračāno ezers ezers Itālijā ("Lago di Bracciano"), Lacio reģiona Romas provincē, platība — 57,5 kvadrātkilometri, izveidojies sena vulkāna kalderā 164 m vjl., dziļums — līdz 160 m
- parastā falkārija falkāriju suga ("Falcaria vulgaris")
- disfēmisms Familiārs, vulgārs vārds vai vārdu savienojums, ar ko apzināti aizstāj stilistiski un emocionāli neitrālu tās pašas reālijas apzīmējumu
- parastais fenhelis fenheļu suga ("Foeniculum vulgare", arī "Foeniculum officianale")
- sganarels Franču komēdijas persona - vulgārā praktiskā prāta, dažkārt arī viltības un ļaunprātības iemiesotājs
- Fudzijama Fudzi kalns (jap. val. "Fuji-san"), darbīgs vulkāns Honsju salas dienvidaustrumos (Japānā), augstums - 3776 m, krātera diametrs - 700 m, dziļums - \~250 m, nogāzēs sānkrāteri un sānkonusi, kopš 781. g. bijuši 12 izvirdumi, pēdējais 1707.-1708. g.
- senprovansieši Gallijas dienvidu daļas iedzīvotāji, kas lietoja vulgārās latīņu valodas attīstības ap 10. gs. izveidojušos divus (dienvidu un ziemeļu) dialektus, kas tika lietoti attiecīgi līdz 13. gs. un 15. gs., tomēr tautā dialekti uzglabājās un tika izmantoti arī dažos 19. gs. literatūras darbos
- Ou grēda galvenā ūdensšķirtnes grēda Honsju salas ziemeļos (“Ou sammyaku”), Japānā, garums — \~400 km, augstums — līdz 2041 (vulkāns Ivate), grēdā 7 vulkānu grupas, arī darbīgais vulkāns Bandajs
- dziļvaga Gara (tūkstošiem km), šaura okeāna dibena ieplaka ar stāvām sienām, parasti stiepjas gar kontinentu zemūdens nomali paralēli kontinentam vai vulkānisko salu lokiem, vairākums atrodas pie subdukcijas zonām; 10 dziļākās - Marianas, Tongas, Kuriļu-Kamčatkas, Filipīnu, Kermadeka, Idzu-Ogasavaras, Japānas, Puertoriko, Japas un Dienvidsendviču dziļvaga
- cunami Garie jūras viļņi, kas veidojas okeānos un jūrās zemestrīču un vulkānu izvirdumu rezultātā, galvenokārt Klusā okeāna piekrastes un salu rajonos; viļņu garums - ap 300 km, ātrums - 400-800 km/h, augstums var sasniegt 30 m
- postvulkāniskās parādības gāzes, karstie ūdeņi un tvaiki, kas turpina izdalīties no plaisām un bokām uz vulkāna virsas vai tā tuvumā pēc vulkāna aktīvās darbības beigšanās
- vulkāniskās gāzes gāzes, kas izplūst no vulkāniem izvirduma laikā vai pēc tā; visbiežāk tās veido ūdens tvaiki, slāpeklis, ūdeņradis, sērūdeņradis, hlors, fluors un argons
- kaldera Gāzu eksplozijas rezultātā radies ovāls vai apaļš vulkāna krātera padziļinājums
- gļēvība Gļēvulība
- glēvulība Gļēvulība
- memļacisms Gļēvulība, bailīgums, neizlēmība
- ļepība Gļēvulība, izlutinājums
- falstafs Gļēvulīga, blēdīga, lielmanīga, bezkaunīga, humora pilna, resna, nodzērušos mutes bajāra tips Šekspīra lugās
- puņķis Gļēvulīgs, bailīgs cilvēks
- pintiķīgs Gļēvulīgs, mazvērtīgs
- ļurbāns Gļēvulīgs, nolaidīgs vīrietis
- hļupiks Gļēvulīgs, vājš vīrietis
- mīkstnējs Gļēvulīgs, vārīgs
- mindža gļēvulis
- atļubenis Gļēvulis
- čauga Gļēvulis
- glēvulis Gļēvulis
- losis Gļēvulis
- lupata Gļēvulis
- ļurkabikse Gļēvulis
- mačalka Gļēvulis
- memmis Gļēvulis
- mērglis Gļēvulis
- mīkstais Gļēvulis
- ņerga Gļēvulis
- ņuņņa Gļēvulis
- pupalellis Gļēvulis
- pupazīža Gļēvulis
- salaga Gļēvulis
- sēne Gļēvulis
- sūcējtārpi Gļēvulis
- trusis Gļēvulis
- vafele Gļēvulis
- vieglmiesa Gļēvulis
- baiļprātiņš Gļēvulis - tāds, kam ir vāja griba; tāds, kam trūkst drosmes, enerģijas, izturības
- galerts Gļēvulis, bailīgs cilvēks
- sēnalu zaķis gļēvulis, bailulis
- mazdūšelis Gļēvulis, bailulis
- ļēļāgs Gļēvulis, lempis
- lēlaks Gļēvulis, lempis
- ļēļēks Gļēvulis, lempis; ļēļāgs
- ļepis Gļēvulis, raudulis
- diegadvēsele Gļēvulis, vārgulis
- ļekabiksa Gļēvulis, vārgulis
- ļepēns Gļēvulis, vārgulis; vājš cilvēks
- drebulis Gļēvulis; nervoza, nevarīga persona
- palīki grieķu mitoloģijā - htoniskas dievības, dēmoniskas būtnes, pēc nostāstiem tie ir dvīņi, kas dzimuši Sicīlijā Zevam un nimfai Talijai vai arī Hēfaistam un Etnai, tos saistīja ar Etnas vulkānisko darbību
- lapsu grīslis grīšļu suga ("Carex vulpina")
- jēlgumija Gumija, kas vēl nav vulkanizēta
- vulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī vulkānus, to izcelšanos, izplatību, uzbūvi, izvirdumus, kā arī pēc vulkāniskās darbības īpatnības un likumības u. tml. vulkānisma izraisītās parādības
- paleovulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kurā pēta seno Zemes ģeoloģiskās attīstības laikmetu vulkānisma parādības un šo parādību pārmaiņas laika gaitā
- endogēnie procesi ģeoloģiskie procesi, kas noris zemeslodes iekšienē – vulkāniskas parādības, zemestrīces u. tml.
- Chara foetida haru sugas "Chara vulgaris" nosaukuma sinonīms
- pelēkā hidra hidru suga ("Hydra vulgaris")
- Agungs Hindu mitoloģijā - svētais vulkāns Bali salā
- Osimas pussala Hokaido salas dienvidrietumu daļa Japānā, garums - >100 km, kalnaina, augstākā virsotne - 1520 m (aprimis vulkāns), divi darbīgi vulkāni
- retoromāņu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas dialekti, kas izveidojušies no vulgārās latīņu valodas Alpu seniedzīvotāju retu cilšu valodu ietekmē
- vulkanizators Iekārta vulkanizācijas darbu veikšanai
- Freizeras plato Iekšējais plato Kordiljeros ("Fraser Plateau"), starp Klinšu un Piekrastes kalniem, Kanādā, augstums — 600-1200 m ziemeļos, 1500-1800 m dienvidos, salveida vulkāniski kalni līdz 2400 m, paleogēna un neogēna lava ar morēnu segu, blīvs kanjonveida ieleju tīkls
- Sahamas nacionālais parks ietver šo vulkānu, platība - 750 kvadrātkilometru, dibināts - 1939. g.
- vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot; izvirdumiezis
- izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot; vulkanīts
- pucolāns Iezis, kas veidojies no irdeniem vulkānisko izvirdumu produktiem (piemēram, vulkāniskais tufs, pelni, pumeks)
- tufīts Iezis, kurā ir vairāk par pusi vulkāniskas izcelsmes materiāla
- vulkanogēnie ieži ieži, kas veidojušies no šķidras lavas (efuzīvie ieži), no stipri viskozas lavas (ekstruzīvie ieži) vai no vulkāniskajiem pelniem, bumbām u. c. cietajiem izvirduma produktiem (piroklastiskie un vulkanoklastiskie ieži)
- Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā)
- Heklefjells Islandiešu mitoloģijā - elle, Islandes vulkāns Hekla tika uzskatīts par vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vietu
- strautmalas īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium rivulare")
- makalubas Itāliešu nosaukums dubļu vulkāniem
- izlepelis Izlutināts cilvēks, gļēvulis
- Kaspijas tīģeris izmirusi tīģeru pasuga, pēdējais pārstāvis redzēts ap 1970. gadu; savulaik tie piedalījās gladiatoru cīņās Romā
- neovulkanīti Jaunākie vulkāniskie izvirduma ieži, kas radušies gk. terciārā periodā
- parazītiskais konuss jaunie vulkāni uz centrālā vulkāna nogāzēm, tie veidojušies no izvirduma produktiem, kas izplūduši pa centrālā kanāla nozarojumiem; sānkonuss
- Jo Jupitera pavadonis ("Io"), ko atklāja G. Galilejs 1610. g.; apriņķo planētu 1,77 dienās 422000 km attālumā; diametrs 3635 km; masa - 1,21 Mēness masas; vulkānisma dēļ virsma nepārtraukti atjaunojas
- gaijots Jūras kalns; vulkāniskas izcelsmes zemūdens kalns ar plakanu virsotni
- Kuriļu šaurumi jūras šaurumi starp Kuriļu salām, savieno Ohotskas jūru ar Kluso okeānu, 26 šaurumi, gk. sedlienes starp vulkānu konusiem, platums — no 1,8 km līdz 55 km
- jūras stagaris jūrasstagars ("Spinachia spinachia syn. Gasterosteus spinachia", senāk "Spinachi vulgaris Flem."), līdz 15 cm gara zivs, nārsto tanī pat laikā, pārtiek no sīkiem dzīvnieciņiem un zivju mazuļiem
- savlaik Kādā pagājušā laikposmā, laikā; kādreiz (1); savulaik
- kainotipa Kainotipa ieži - efuzīvie magmatiskie ieži (vulkāniskās lavas), kuru minerālsastāvs un struktūra pēc ieža izveidošanās nav mainījusies
- kalinīts Kālija alūns, minerāls, dabā atrasts kā izsvīdums uz vulkānu lavas un kā jaunradījums alūna slāneklim sairstot
- Barisana grēda kalnu grēda Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā, garums - 650 km, platums - 60-100 km, lielākais augstums - 3805 m (vulkāns Kerinči)
- kontakta metamorfisms kalnu iežu pārvēršanās tur, kur sanāk kopā vulkāniskās un neptūniskas sugas
- zeoliti Kalnu iežu sugas, kas aizpilda vulkāniskos iežos tukšumus un spraugas
- Ahagars Kalnu masīvs Centrālajā Sahārā, Alžīrijā (angļu valodā _Ahaggar_), Tamarānsetas vilājā, kāpļainas grēdas (vidējais augstums - 800 m), bazalta plato (2000 m) ar aprimušu vulkānu konusiem (līdz 3000 m); urāna, platīna, volframa, vara, cinka, hroma, niķeļa rūda, dimanti
- Austrumu grēda kalnu sistēma Kamčatkas pussalas austrumos (_Vostočnyj hrebet_), Krievijas Kamčatkas novadā, garums - >600 km, augstākā virsotne - vulkāns Kizimens (2485 m); Austrumu grēdājs
- Kanto Kanto līdzenums - lielākais līdzenums Japānā, Honsju salā, Klusā okeāna piekrastē, platība - \~13000 kvadrātkilometru, aizņem tektonisku ieplaku, kas klāta jūras un upju nogulumiem, kā arī vulkāniskajiem pelniem
- Konans Plikgalvis karotājs un varoņa Finna līdzgaitnieks ķeltu mitoloģijā, sākotnēji attēlots kā nesavaldīgs un ļaunprātīgs cilvēks, bet vēlākos vēstījumos pārsvarā ir komisks – lielīgs, gļēvulīgs un rijīgs
- līnis Karpveidīgo zivju kārtas karpu dzimtas suga ("Tinca tinca", senāk "Tinca vulgaris"), dzīvo ezeros vai lēni tekošās upēs, zivs ar tumši zaļu muguru un tumši violetām spurām
- vulkāna izvirdums karstas lavas, piroklastiska materiāla un gāzu izplūdumi no vulkāna eksploziju, izlijumu, izstūmumu veidā
- fumarola karstu vulkānisko gāzu (virs 200 ⁰C) un tvaiku strūkla, kas izplūst no vulkāna vai pa vēl neatdzisušas lavas plaisām
- krāteris Kausveida vai piltuvveida padziļinājums (vulkāna galotnē vai nogāzēs), pa kuru notiek vulkāna izvirdumi
- Kenija Kenijas kalns - vulkānisks masīvs Austrumāfrikas plakankalnē (angļu val. "Mount Kenya"), Kenijas vidienē, otrā augstākā virsotne Āfrikā - 5199 m vjl., virs 4800 m mūžīgais sniegs un ledāji (10 šļūdoņu, platība - 0,7 kvadrātkilometri)
- Kergelēna Kergelēna sala - lielākā sala šajā arhipelāgā, platība 6675 kvadrātkilometri, bazalta plato (300-600 m vjl.) ar vulkānisku masīvu (Rosa kalns - 1965 m), ledāji - \~500 kvadrātkilometru, purvi, ezeri, daudz putnu, roņu
- Kermadeka Kermadeka salas - atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā ("Kermadec Islands"), uz ziemeļaustrumiem no Jaunzēlandes (tās teritorija kopš 1887. g.), platība - 33,7 kvadrātkilometri, 3 vulkāniskas salas ar stāviem krastiem pie Kermadeka dziļvagas, augstums - līdz 434 m vjl.
- Kļuču Kļuču sopka - darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas centrālajā daļā, Krievijā (Kamčatkas apgabalā), augstums - 4750 m, konusa diametrs - 15 km, \~84 vulkānu sānkonusi un krāteri, pēdējo 250 gadu laikā reģistrēti >50 izvirdumi (vieni no pēdējiem 1972.-1974. g.), virsotnē ledāji
- Moroni Komoru Savienības galvaspilsēta (arābu val. "Moroni"), atrodas Kartalas vulkāna piekājē, Grandkomoras (Nžazidžas) salā, šīs salas administratīvais centrs, 44500 iedzīvotāju
- vulkāna konuss konusveidīgs kalns ar nošķeltu virsotni, kurā atrodas krāteris; parasti vulkāna konusam ir kārtaina uzbūve: drupu materiāls, ko veido lielāki vai mazāki lavas gabali un vulkāniskie izdedži, kuri pārklāti ar lavas kārtām
- centrālās konvulsijas konvulsijas, ko izraisa centrālās nervu sistēmas bojājums
- koordinētas konvulsijas konvulsijas, kurās kloniskās kustības līdzīgas dabiskām, mērķtiecīgām kustībām
- kloniskas konvulsijas konvulsijas, kurās mijas muskuļu savilkšanās un atslābšana
- baltegļu korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Phaeoclavulina abietina", syn. "Ramaria abietina")
- vārpstene koraļļveidīgo sēņu grupas ģints ("Clavulina")
- Krakatavs Krakatau, darbīgs vulkāns Zunda šaurumā
- jaktitācija Krampjaina raustīšanas, konvulsīvas kustības; svaidīšanās murgos; lielīšanās
- parastā kreimule kreimuļu suga ("Pinguicula vulgaris"), 5-15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, kukaiņēdājs, Latvijā aizsargājama
- sopka Krimā un Kaukāzā - dubļu vulkāns
- krūmpupa Krūmu pupiņa ("Phaseolus vulgaris; var. nanus")
- pērļpupas Krūmu pupiņa ("Phaseolus vulgaris; var. nanus")
- pundurpupa Krūmu pupiņa ("Phaseolus vulgaris; var. nanus")
- parastā krustaine krustaiņu suga ("Senecio vulgaris"), nezāle ar dzeltenām, pienenēm līdzīgām ziedkopām zaru galos
- Kamerūns Kupolveida vulkānisks masīvs Centrālajā Āfrikā (fr. val. "Cameroun"), Biafras līča piekrastē, Kamērūnā, augstums - 4095 m, periodiski notiek izvirdumi (pēdējais 1959. g.)
- Kuriļu salas Kuriļu salas - vulkānisku salu arhipelāgs starp Kamčatkas pussalu un Hokaido salu, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, atdala Ohotskas jūru no Klusā okeāna, kopējā platība - \~1170 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstums - līdz 2339 m
- sopka Kuriļu salās - vulkāns
- kušņa Kušņa zāles - parastais daglītis ("Echium vulgare")
- ķervuļains Ķervulains
- Amnokgana Ķīnas un Korejas TDR robežupes nosaukums korejiešu valodā (_Amnok-gang_), garums - 813 km, sākas vulkāna Baitoušana nogāzē, ietek Dzeltenās jūras Rietumkorejas līcī; ķīniešu valodā - Jaludzjana (_Yalu Jiang_)
- skābais ķirsis ķiršu suga ("Cerasus vulgaris")
- cīglis Ķivulis
- cīzītis Ķivulis
- ķīvulis Ķivulis ("Carduelis spinus")
- īstā meklēšanās laiks, kad notiek ovulācija un mātītes ļaujas aplēkties
- kodīgais laimiņš laimiņu suga ("Sedum acre", arī "Sedum vulgare")
- rapilli Lapilli - vulkāniskā tufa graudi
- vienkāji Lapsu grīslis ("Carex vulpina")
- bīvotes lauka vībotne (_Artemisia campestris_), arī parastā vībotne (_Artemisia vulgaris_)
- vīputne Lauka vībotne ("Artemisia campestris"), arī parastā vībotne ("Artemisia vulgaris")
- bīvote lauka vībotne, arī parastā vībotne (_Artemisia campestris_; _Artemisia vulgaris_)
- barpšķis Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- embute Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- veibotne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- veibūne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- veibūtņa Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- veibūtne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- veibutnes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- veibūtnes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- veibūtnītes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- veipales Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- veipaļi Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- veiputna Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vērmeles Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībaka Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībakas Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībaki Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībakņa Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībakne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībanda Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībante Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībanti Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībants Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībatas Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībate Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībatene Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībatne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībaukša Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībokne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vīboknes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībokņi Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībokši Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vīboksnājs Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vīboksne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vīboksnes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vīboksnis Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vīboktes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībolte Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vīboltenes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vīboltes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībolts Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībonte Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībosne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībota Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībote Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībotenes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībotes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībūce Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībuķīši Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībuķītes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vīburnīši Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vīburnītes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībutins Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībutne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībūtne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vībūtnīte Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vīdotne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- viejapka Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vīpata Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
- vulkāniskās bumbas lavas gabali, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izsviesti no krātera
- vulkāniskās smiltis lavas, minerālu un iežu atlūzas (diametrs - 0,5-2,0 mm), kas tiek izmestas vulkāna izvirduma laikā
- lemperis Lempis, apkārtdauža; neveikls, neizdarīgs cilvēks; arī gļēvulīgs, neuzņēmīgs cilvēks
- glumēns Lempis, gļēvulis; slinks cilvēks
- ļenga Lempis, miegamice, gļēvulis
- parastā brūngalvīte līdz 40 cm augsts daudzgadīgs lūpziežu dzimtas augs ("Brunella vulgaris syn. Prunella vulgaris") ar violeti iesarkaniem ziediem un ložņājošu sakneni
- Elbruss Lielā Kaukāza augstākais masīvs, atrodas Krievijā, aprimis konusveida vulkāns ar 2 virsotnēm, augstākā 5642 m, virsotnē apledojums - 134,5 kvadrātkilometri (>50 šļūdoņi)
- Unimaka Lielākā no Aleutu salām ("Unimak"), ASV, platība - 5180 kvadrātkilometru, kalnaina (darbīgs Šišaldina vulkāns - 2860 m), piekrastē zemiene, tundra
- Havaja Lielākā no Havaju salām Klusajā okeānā ("Hawaii"), ASV teritorija, platība - 10399 kvadrātkilometru, salu veido 5 vulkāni, augstākā virsotne - 4205 km (vulkāns Mounakea)
- Manareva Lielākā sala Gambjē salu grupā ("Mangareva"), Klusajā okeānā, Franču Polinēzijā, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 400 m
- Vaikata Lielākā upe Jaunzēlandē ("Waikato"), Ziemeļsalā, garums - 425 km, sākas Vulkāniskajā plato, pie vulkāna Ruapeha, tek uz ziemeļiem cauri Taupo ezeram, vidustece vietām aizā, lejtece zemienē, pa grīvlīci ietek Tasmāna jūrā
- Ndeni Lielākā vulkāniskā sala Santakrusas salās Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 560 kvadrātkilometru, augstums - līdz 920 m vjl.
- Taupo ezers lielākais ezers Jaunzēlandē, atrodas Ziemeļsalas centrā, vulkāniskajā plato 369 m vjl., platība — 607 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 159 m, vidū 180 m augstā Motutaikas sala, bagāts zivīm
- pizolīti Lieli oolīti (diametrā >2 mm); parasti sastāv no kalcīta, retāk no mangāna un dzelzs oksīdiem, vulkāniskiem pelniem
- Filipendula hexapetala lielziedu vīgriezes "Filipendula vulgaris" nosaukuma sinonīms
- Holandes liepa liepu suga ("Tilia x vulgaris"), kas Latvijā introducēta un bieži izmantota pilsētu apstādījumos
- parastais ligustrs ligustru suga ("Ligustrum vulgare"), kas Eiropā sastopama brīvā dabā, bet Latvijā introducēta 1805. g.
- Ļuļaiļaks Ljuljailjako, vulkāns uz Čīles un Argentīnas robežas
- runkuļrāceņi Lopbarības bietes ("Beta vulgaris", arī "Beta crassa")
- sakārnis ļoti vājš, kaulains cilvēks; arī nepatīkams, nevēlams cilvēks; gļēvulis
- terle Ļurba; gļēvulīgs, nolaidīgs, neizveicīgs cilvēks
- efuzīvie ieži magmatiskie ieži (bazalti, andezīti u. c.), kas veidojušies zemes virspusē vai zem ūdens, atdziestot un kristalizējoties vulkānu izvirdumos izplūdušajai lavai
- bentonīts Māli ar lielu sorbcijspēju un briestspēju, kas gk. veidojušies, dēdot vulkāniskajiem tufiem un pelniem; pārtikas piedeva E558, biezinātājs, pretsalipes līdzeklis, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot ādas poras, tādējādi kavējot pareizu ādas funkcionēšanu
- Čanbaišana plakankalne Mandžūrijas-Korejas kalnu sistēmas augstākā daļa ("Changbaishan"), Ķīnā un Ziemeļkorejā, augstums 1500-1800 m, vulkāns Baitoušans - 2750 m
- Merapi Marapi, vulkāns Sumatrā, Indonēzijā
- parastais mārsils mārsilu suga ("Thymus vulgaris"); parastais timiāns; timiāns
- meža mauraga mauragu suga ("Hieracium vulgatum")
- āboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- bambāļi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- bambalītis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- brūngalves Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- brūngalviņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- brūngalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- brūngalvīts Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- brūnkalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- bullīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- ceļlapa Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- cūcines Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- cūkāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- cūkābols Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- cūkamols Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- cūkpogas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- cūksiliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- dāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- dundurāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- dunduriņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- dundurīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- kaklazāle Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- kaklines Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- kaklinīcas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- kaklinītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- kaklpuķe Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- krampāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- krampzāle Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- mandeļtēja Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- mandeļzieds Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- palejiņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- pēterāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- raskodnīks Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- sukotnīcas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- trūkstulītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- vabulītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- vecīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- vecvīrbārdiņa Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- zilbārdiņas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- zilbārdiņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- zilbārdis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- zilbārdīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- zilbauzīte Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- zilbrūngalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- zilgalves Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- zilgalviņas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- zilgalviņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- zilgalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- zilgalvītis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
- biškrēsliņš Mazais biškrēsliņš - parastā krustaine ("Senecio vulgaris")
- dakšveida mecgērija mecgēriju suga ("Metzgeria furcata"), kuras varietāte ("Metzgeria furcata var ulvula") konstatēta arī Latvijā
- Centrālā Mesa Meksikas kalnienes dienvidu daļa (“Mesa Central”), Meksikā, 2000-2400 m augsts lavas plato ar vulkānu konusu virsotnēm
- Carduelis atrata melnais ķivulis
- piķa rūda melns, sarkanīgs vai gaiši zaļš vulkāniskais stikls ar taukainu spīdumu
- Gudjēra metode metode, ar kuru augstā temperatūrā, pievienojot masai sēru, var vulkanizēt kaučuku, t. i., paaugstināt tā elstību; gumijas izmantošana riepu ražošanā ir iespējama tikai pateicoties šai metodei
- perorālā kontracepcija metode, kad perorāli lieto kādu preparātu, parasti hormonālu savienojumu, lai apturētu ovulāciju un novērstu grūtniecības iestāšanos
- seškanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare sulup hexastichon", arī "Hordeum hexastichion") ar sešās rindās sakārtotām vārpiņām pie vārpas ass un blīvām vārpām, kam šķērsgriezumā ir regulāra sešstūra veids
- četrkanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare", arī "Sulup vulgare" un "Hordeum tetrastichum") ar trim auglīgām vārpiņām pie vārpas ass loceklīša, no kurām viena ir uz īsāka kātiņa, divas - uz vienāda garuma garākiem kātiņiem
- mīkstinieks Mīkstčaulis, gļēvulis
- mīkstnieks Mīkstčaulis, gļēvulis
- mollese Mīkstība, gļēvulība, vājums
- dabiskie borāti minerāli, ortoborskābes polimēru sāļi, zināmi \~100, visvairāk izplatīti ir ašarīts, boracīts, boraks, hidroboracīts; šie sāļi veidojas sāļezeros, vulkāniskajos nogulumiežos
- sublimāts minerālvielu veidojumu nogulas vulkānisko gāzu izplūdes vietās
- Āle Mītisks karalis no Inglingu dzimtas tagadējā Zviedrijā, iespējams, dzīvojis 6. gs., pieminēts "Beovulfā"
- Apo nacionālais parks nacionālais parks Filipīnās (_Mount Apo National Park_), izveidots Apo vulkāna apkārtnes faunas un floras aizsardzībai
- Tonariro nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandes Ziemeļsalā ("Tongariro National Park"), vulkāniskā plato augstākajā daļā, platība - 661 kvadrātkilometrs, dibināts 1894. g., 3 darbīgi vulkāni, karstie avoti, nelieli šļūdoņi, lavas lauki
- ambīls Naivulis
- dūdiņš Naivulis, pamuļķis
- lapilli Nelieli, apaļi vai stūraini vulkāna izmeši, kas rodas no gaisā sacietējušas lavas pilieniņiem vai līdzaizrautu iežu gabaliņiem
- tole Nemākulis, gļēvulis
- pliocēns Neogēna perioda otrā puse (pirms \~7-1,7 mlj gadu), kam ir raksturīga, piemēram, intensīva vulkāniskā darbība, jūru un kontinentu kontūru izveidošanās un dzīvības formu izmaiņas
- ļompurs Neveiklis, gļēvulis
- Ngorongors Ngorongoro, aprimuša vulkāna krāteris Tanzānijā
- Aruba Nīderlandes autonoma aizjūras teritorija Vidusamerikā, Karību jūrā, Mazo Antiļu salu grupā, administratīvais centrs - Oranjestade, vulkāniskas izcelsmes salas (augstums - līdz 188 m), 100000 iedzīvotāju (2007. g.), patstāvīga kopš 1996. g.
- piroklastiskie ieži nogulumieži, kas veidojušies no vulkāniskiem drupveida materiāliem
- apraktais reljefs nogulumu vai vulkanogēno iežu nosegts reljefs, kas izveidojies pirms šo iežu uzkrāšanās
Atrasts piemēros (39):
- nosaukt – Vēl neviens nav mani nosaucis par gļēvuli!
- savulaik Arī es savulaik mēdzu apsveikt vecākus, uzzīmējot to, ko pats vēlējos saņemt kā dāvanu.
- vīrišķīgs Beidzot Magdala ierunājās, un vecis satrūkās: viņas savulaik lokanā balss tagad skanēja vīrišķīgi un dobji, gluži kā caur mūri.
- īpašība Bieži par jogas paklājiem lasīsiet, ka tie veidoti no TPE – termoplastiskiem elastomēriem, kas apvieno vulkanizētas gumijas un plastmasas pārstrādes īpašības.
- klimats Cukura īpašo aromātu ir veidojis salas unikālais klimats – siltā saule, auglīgā vulkāniskā augsne un mitrais Indijas okeāna gaiss.
- savulaik Dievs klusēja un uz vecā vīra lamāšanos neatbildēja, tāpat kā savulaik neatbildēja uz viņa jautājumiem.
- akcija Džeks Daniels, grieķis pēc izcelsmes, savulaik bija veiksmīgs akciju tirgotājs Čikāgas lielākajā biržā.
- birža Džeks Daniels, grieķis pēc izcelsmes, savulaik bija veiksmīgs akciju tirgotājs Čikāgas lielākajā biržā.
- tirgotājs Džeks Daniels, grieķis pēc izcelsmes, savulaik bija veiksmīgs akciju tirgotājs Čikāgas lielākajā biržā.
- krāpnieks Es esmu melis un gļēvulis, un krāpnieks, taču es nekad nekādos apstākļos nepievilšu draugu.
- klīnisks Gēni sakrustojušies un kā vulkāna izvirdums izlauzušies Igora brutalitātē, kuras klīniskos iemeslus tiesas noteiktā ekspertīze pārbaudījusi ļoti virspusēji.
- ceļas no pelniem Jāzepa Vītola muzejs 1988.gadā ir savulaik nodedzis līdz pamatiem, taču drīz pēc tam ar iedzīvotāju atbalstu " cēlies no pelniem".
- iz Klasē mazmeita Baiba vēl parauj vienu plauktu uz leju: " Pāvula kungs, vai jūs nepastāstītu kādu kuriozu iz savas mākslinieka dzīves?
- izejamā diena Krievijā atdalīta no valsts, savulaik pareizticīgie garīdznieki uzstāja, lai izejamā diena būtu tikai 7.janvāris pareizticīgo Ziemassvētki.
- cigārs Ne velti, ielās arvien vairāk redzami veci merši, "cigāri", skorpji, omegas un citi jau savulaik jau vectēvu šķūņos saglabāšanai vēsturei noliktie auto.
- naivulis Neesmu ne naivulis, ne galīgs idiots, mani, nudien, bija iemidzinājis viņas caururbjošais skatiens.
- kupēt Parastais fenhelis Foeniculum vulgare lielisks līdzeklis, kas atvieglo klepošanu, uzpūšanos, kupē spazmas, uzlabo gremošanas sistēmu, palīdz veidoties mātes pienam un satur vielas, kuras ir līdzīgas sieviešu hormoniem.
- ražošanas līdzekļi Pats svarīgākais lauksaimniecībā ir šis ražošanas līdzeklis jeb zeme, kuras dēļ savulaik bija visas šīs agrārās revolūcijas un agrārās reformas Satversmes sapulcē un pirmajā Saeimā.
- rīkojums Pāvuls izsauc savu vietnieku Fjodorovu un dod rīkojumu, lai gaida vilcienā, kamēr pilsētā nokārtos darīšanas.
- savulaik Savulaik biju diezgan sportisks puisis, par spīti tam vai varbūt tieši tāpēc, ka man bija samērā vāja ķermeņa uzbūve.
- dēvēt Savulaik latviešu studenti to dēvēja par Mētraini vai Mētras upi.
- kārta Savulaik šeit spīdošo greznību klājusi bieza putekļu kārta, visur mudžēt mudžējušas peles, kas pārtiek no ziedojumiem uz altāra.
- smiltis Savulaik šie smilšu cepumi, ko mala caur gaļas mašīnu, bija visai populāri.
- situācija Savulaik Tieslietu ministrijai bija pienākums sagatavot likumprojektu, lai risinātu situāciju, kurā īrnieki vai dzīvokļa īpašnieki strīdas ar zemes īpašnieku.
- maiņa Savulaik viņi labi pelnīja ar labību un dārzā izaudzēto, bet pienu un tā produktus, gaļu, olas u.c. pārtiku varēja iegūt maiņas ceļā no kaimiņiem.
- gads Skatoties kā mūsu puikas aizrautīgi programmē, pats aizdomājos, ka savulaik vidusskolas gados taču ar prieku programmēju.
- robeža Svešu tautu vienotāja Daugava savulaik bijusi robeža starp ciltīm.
- savulaik Svešu tautu vienotāja Daugava savulaik bijusi robeža starp ciltīm.
- piedzimt Taču savu darbību atjauno arī vulkāni – 1927. gada decembra beigās Javas zvejnieki šeit pamanīja zemūdens izvirdumus, nākamajos mēnešos no ūdens te parādījās, te atkal pazuda jaunas vulkāniskās saliņas aizmetnis, līdz beidzot 1930. gada augustā bija piedzimusi Anak Krakatau – tulkojumā “Krakatau bērns”.
- klubkrēsls Tad kādu pēcpusdienu sēdēju kafejnīcas tālajā daļā, vienā no tiem ērtajiem klubkrēsliem, kas tur savulaik bija, un lasīju.
- apvienot Tāpat kā savulaik somu eposs Kalevala un igauņu Kalevipoegs, kas bijuši paraugs latviešu eposam, arī Lāčplēsis apvienoja tautu un cēla tās nacionālo pašapziņu.
- naivulis Tas naivulis pat visbriesmīgākajā sapnī nevarētu nosapņot, par ko domā viņa sapņu dāma Lietuvā, klausoties, kā pavasara naktī šalc mežs.
- savulaik Tikai mazie kociņi, starp kuriem viņš savulaik tika maldījies, ir krietni paretināti un izauguši lieli.
- iemesls Uzzināju par iemesliem, kāpēc Elkes ģimene savulaik nolēma doties uz Amerikas Savienotajām Valstīm.
- tirgošana Vai indulgenču tirgošanu drīkst pavadīt neapvaldīta un vulgāra reklāma?
- krāpnieks Var jau teikt, ka mans tēvs bija gan neizlēmīgs gļēvulis, gan nožēlojams krāpnieks.
- kakls Viens vulkāns izvirda no kolbas šaurā kakla, bet otrs no kokakolas pudeles.
- apspriešana Vintertoni uzskatīja, ka naudas lietu apspriešana ir vulgāra.
- žuļiks Viņš izvēlējās nevis tipisku žuļiku, bet pavisam citu tipu — Pāvulu, kas ir gandrīz vai nacionālais varonis, pozitīvais tēls.
vul citās vārdnīcās:
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv