Paplašinātā meklēšana

Meklējam vul.

Atrasts vārdos (197):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (1259):

devulkanizācijas aktivators aģents (parasti organiska viela), kas paātrina devulkanizācijas procesu, reģenerējot gumiju
vulkanizācijas aktivators aktivators, kas saīsina gumijas maisījumu vulkanizācijas laiku un uzlabo gumijas īpašības
Hekla Aktīvs vulkāns Islandes dienvidu daļā, 1491 m vjl., kopš 1104. g. notikuši >20 lieli izvirdumi; viduslaiku teiksmās - vieni no vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vieta
akvilegia Akvileja - Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
bufotenīns Alkaloīds krupja "Bufo vulgaris" ādas dziedzeros; paralizē centrālo nervu sistēmu
Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi
parastais anīss anīsu suga ("Anisum vulgare"), kas tiek kultivēta eļļu un ēterisko eļļu ieguvei
hlorelīns Antibiotiska viela, iegūta no zaļaļģēm "Chlorella vulgaris"; kavē grampozitīvu un gramnegatīvu baktēriju augšanu
oinohoja Antīks olveidīgs māla vai metāla trauks ar vienu osu un kaklu; savulaik izmantots vīna liešanai
apziņģēt Apdziedāt (vulgāri)
Meņģeļi apdzīvota vieta (viensēta - muzejs) Ērgļu pagastā, muzejs dibināts 1990. g., izvietots mūziķu Andreja, Jura, Pāvula, Pētera Jurjānu dzimtajās mājās (dzīvojamā ēka celta 1856. g.), ekspozīcijā materiāli par brāļiem Jurjāniem un Ērgļu kultūrvēsturi
bumbuļu apiosa apiosu suga ("Apios tuberosa"), kāpelētājaugs, tā bumbuļi savulaik bija svarīgs Ziemeļamerikas indiāņu pārtikas produkts
Uila aprimis vulkāns ("Nevado del Huila") Centrālajā Kordiljerā, Andu ziemeļrietumos, Kolumbijā, augstums - 5750 m, nogāzēs pļavas, virs 4700 m - mūžīgais sniegs
Čimboraso Aprimis vulkāns (sp. val. "Chimborazo") Andu Rietumkoldirjēras austrumu nogāzē, augstākā virsotne Ekvadorā (6310 m), virs 4700 m - mūžīgais sniegs un ledāji, 14 šļūdoņi
Maunakea aprimis vulkāns ASV (angļu val. _Manua Kea_), Havaju salu Havajas salā, sastāv no bazaltu un andezītu lavas, augstums - 4205 m, augstākā virsotne Havaju salās
Elgons Aprimis vulkāns Austrumāfrikā ("Elgon"), uz Kenijas un Ugandas robežas, augstums - 4322 m, diametrs - 15 km
Čūčs Aprimis vulkāns Balatona ezera Tihaņas pussalā, Ungārijā, augstums - 232 m vjl.
Demavends Aprimis vulkāns Elbrusa kalnos ("Damavand"), Irānas ziemeļos, augstums - 5604 m (augstākā virsotne Irānā), andezīta lava, nogāzēs izplūst karstas gāzes un sēravoti, nelieli šļūdoņi
Asahi kalns aprimis vulkāns Japānā, Hokaido salas centrālajā daļā, augstums - 2290 m
Kariba Aprimis vulkāns Japānā, Hokaido salas dienvidrietumu daļā, Osimas pussalā, augstums - 1520 m
Egmonta kalns aprimis vulkāns Jaunzēlandē ("Mount Egmont"), Ziemeļsalas rietumos, Taranaki pussalā, regulāras formas konuss, augstums – 2517 m, kopš 1900. g. – nacionālais parks (330 kvadrātkilometru)
Puukukujs Aprimis vulkāns Mui salā, Havaju salu grupā (ASV), augstums - 1764 m
Kanlaons Aprimis vulkāns Negrosas salas ziemeļos ("Canlaon"), Filipīnās, augstums - 2460 m, iekļauts nacionālajā parkā
Kaala Aprimis vulkāns Oahu salā, Havaju salu grupā (ASV), augstums - 1228 m
Sahama Aprimis vulkāns Rietumkordiljeros, Centrālajos Andos, Bolīvijā, augstums - 6780 m, līdz 6000 m vjl. - pustuksnesis, augstāk - mūžīgais sniegs
Uratmans Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā
Milna Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1539 m
Tupungato Aprimis vulkāns uz Čīles un Argentīnas robežas (sp. val. "Tupungato"), viena no Andu augstākajām virsotnēm (6800 m)
Čabs Aprimis vulkāns, augstākā virsotne Ungavas pussalā, Labradoras pussalas ziemeļos, Kanādā, augstums - 678 m
Šasta Aprimis vulkānus Kaskādu kalnos ("Mount Shasta"), ASV, augstums - 4317 m, andezīti, virsotnē mūžīgais sniegs, šļūdoņi
Šilinbogdoula Aprimuša vulkāna konuss Gobi tuksneša Darigangas līdzenumā, augstums - 1778 m vjl.
Čagaju kalni aprimušu vulkānu grēda Irānas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Chagai"), Pakistānas rietumos un Afganistānā, augstums līdz 2462 m, tuksnesis
mucs Āpsis ("Meles meles", senāk "Meles vulgaris")
postvulkānisks Apzīmējums parādībām, kas noris pēc vulkāna aktīvās darbības beigšanās
postvulkānisms Apzīmējums parādībām, kas noris pēc vulkāna aktīvās darbības beigšanās
Tira Arhipelāgs Egejas jūrā, Kiklādu salās, Grieķijā, platība - 80 kvadrātkilometru, vulkāniskas izcelsmes, sastāv no vairākām salām un klintīm
Belenija salas arhipelāgs Klusajā okeānā, 300 km no Antarktīdas, platība - 2000 kvadrātkilometru, neapdzīvotas, 3 lielāku un vairāku sīku vulkānisku salu virknes (160 km), maksimālais augstums - 1524 m, klāj ledājs
Karolīnu salas arhipelāgs Mikronēzijā (angļu val. "Caroline Islands"), Klusā okeāna rietumos, ietver 936 vulkāniskas un koraļļu salas, garums rietumu-austrumu virzienā - 3700 km, platība - 1320 kvadrātkilometru, augstums - līdz 791 m, salu rietumu daļu aizņem Palau, centrālo un austrumu daļu - Mikronēzija
vulkāniskais arhipelāgs arhipelāgs, kura izcelšanās saistīta ar vulkānu darbību
Erevāna Armēnijas Republikas galvaspilsēta, atrodas Araksas pietekas Razdanas krastos, Ararata līdzenumā, daļēji uz vulkāniska plato 850-1300 m virs jūras līmeņa, 1,08 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
parastā armērija armēriju ģints suga ("Armeria vulgaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, 15-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu zvīņainu sakneni
Cirsium lanceolatum asā dadža "Cirsium vulgare" nosaukuma sinonīms
jukši Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
jukšņi Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
tīrumdadzis Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
vilceņi Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
zalatukas Asais dadzis ("Cirsium vulgare")
ooforāģija Asiņošana no ovulācijas vietas
ideālvelme ASV lietotas iespiežamās velmes, kas pagatavotas no vulkanizētas eļļas un sevišķi piemērotas ofseta iespiedumam
Tristana da Kuņas sala atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, to veido darbīga vulkāna konuss, platība — 104 kvadrātkilometri, augstums — 2062 m, pēdējais izvirdums 1961. g.
Ziemeļatlantijas grēda atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, stiepjas 7500 km garumā paralēli kontinentiem no 52 grādu ziemeļu platuma līdz ekvatoram, dziļums 2000-3500 m (vietām <1000 m), vulkānu konusi veido salas
Hērda sala atrodas Indijas okeāna dienvidu daļā ("Heard Island"), uz dienvidaustrumiem no Kergelena salas, klinšaina, vulkāniskas izcelsmes (Mosona vulkāns - 2745 m), nogāzēs šļūdoņi, platība - \~200 kvadrātkilometru
Tingvedliras nacionālais parks atrodas Islandes rietumu daļā ("Thingvellir"), uz ziemeļiem no Tingvadlavatna ezera, platība - 39,7 kvadrātkilometri, dibināts 1928. g., vulkāniska depresija ar sastingušas lavas "ezeru", kas tagad pildīts ar ūdeni
Vulkāniskais plato atrodas Jaunzēlandē ("Volcani Plateau"), Ziemeļsalas vidienē, plato - \~450 m vjl., uz tā paceļas plakanvirsas kalni, austrumos - alpīni kroku kalni, dienvidos - darbīgs vulkāns Ruapehu (2797 m)
Tubuai salas atrodas Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijas daļa, platība - 174 kvadrātkilometri, izvietotas ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, 4 ir augstas vulkāniskas salas (Raivavae, Tubuai, Rurutu, Rimatara), atstatu dienvidaustrumos - Rapa, rifi, klimats vēsāks nekā tropiskajā Polinēzijā, ziemā vētras, lietus
Gilberta salas atrodas Klusajā okeānā ("Gilbert Islands"), abpus ekvatoram, Mikronēzijas dienvidaustrumos, platība — 260 kvadrātkilometru, uz zemūdens grēdas 16 atolu virkne ar zemām koraļļu salām, dažas vulkāniskas salas (līdz 20 m vjl.)
Salas i Gomesa salas atrodas Klusajā okeānā, pieder Čīlei, platība — 4 kvadrātkilometri, neapdzīvotas, 3 vulkāniskas, klinšainas salas (augstums — līdz 30 m)
Aleutu grēda atrodas Kordiljeros ("Aleutian Range"), Aļaskā (ASV), Aleutu salu turpinājums austrumu virzienā, garums — \~850 km, augstākā virsotne — Redauts — 3108 m, 10 darbīgi vulkāni, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi
Vulkāniskā grēda atrodas Meksikas kalnienes dienvidu malā, Meksikā (sp. val. "Cordillera Neovolcanica"), garums - \~1000 km, platums - 50-100 km, darbīgi vulkāni, augstākā virsotne - 5700 m, virsotnēs apledojums
Klusā okeāna dienvidu lielieplaka atrodas starp Jaunzēlandes salu zemūdens nogāzēm rietumos un Dienvidu un Austrumu pacēlumu dienvidos un austrumos, lielākais dziļums - 10882 m, ziemeļu daļā vulkānisku salu grupas: Kuka (Dienvidu) salas, Tubuajas salas
senilais vulvovaginīts atrofisks vulvovaginīts ar intensīvu niezi, gandrīz pilnīgu vaginālās sekrēcijas trūkumu un audu atrofiju
jalapa Auga "Exogonium purga" bumbuļainā sakne; tās aktīvā viela ir sveķi, kuros ir glikozīds konvolvulīns; caurejas līdzeklis
Sebelans Augstākā virsotne šajā masīvā - aprimis vulkāns, augstums - 4821 m
Fito kalns augstākā virsotne Upolu salā, Samoa salās Klusajā okeānā, vulkānisks masīvs, augstums - 1113 m
Hezars Augstākā virsotne Vidusirānas kalnos ("Hazaran"), Kuhruda grēdas dienvidaustrumu daļā, Irānas dienvidos, aprimis vulkāns, augstums - 4420 m
Etna augstākais un aktīvākais vulkāns Eiropā (angļu val. _Etna_), Sicīlijas austrumos, Itālijā, augstums - 3340 m, krātera diametrs - \~700 m, nogāzēs \~250 sānu krāteru, 2941 m vjl ierīkota vulkanoloģijas observatorija
Ičas sopka augstākais un vienīgais darbīgais vulkāns Vidusgrēdā Kamčatkā (Krievijā), augstums — 3621 m, mūžīgais sniegs un ledāji, 3000 m augstumā intensīvi izplūst karsta gāze, daudz sānu virsotņu
Karusimbi Augstākais vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, augstums - 4507 m
jūrmalas augstiņš augstiņu suga ("Centaurium littorale syn. Centaurium vulgare"), Latvijā aizsargājams
parastā ausenīte ausenīšu ģints sēņu suga ("Auriscalpium vulgare")
Dienvidāzija Āzijas daļa, ietver Himalajus, Indas-Gangas līdzenumu, Indostānas pussalu, Dienvidaustrumu Āziju (Indoķīnas pussala, Malajas arhipelāgs), Indijas okeāna austrumu daļas salas (Šrilanka, kā arī sīkās vulkāniskās un koraļļu salas), teritorijas garums rietumu-austrumu virzienā - >7000 kilometru, platība - >8000000 kvadrātkilometru
Pektusans Baitoušans - darbīgs vulkāns uz Ķīnas un Ziemeļkorejas robežas
siļķu balanda balandu suga ("Chenopodium vulvaria")
vulkāngrava Barankoss - sniega un šļūdoņa kušanas ūdeņu izgrauzta dziļa grava vulkāna konusa nogāzē
parastā bārbele bārbeļu suga ("Berberis vulgaris"), kas vienīgā Latvijā konstatēta brīvā dabā, krūms ar trīsstarainiem ērkšķiem un sarkanām, skābām ogām
mandeļiezis Bāzisks vulkānisks iezis ar raksturīgu mandeļveida tekstūru
sila lācītis beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum vulpinum"), priežu mikorizas sēne
lopbarības biete biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta crassa")
sarkanā galda biete biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta esculenta" un "Beta rubra")
parastā biete biešu suga ("Beta vulgaris"), kuras varietātes Latvijā audzē kā pārtikas un lopbarības augus
cukurbietes Bietes, no kuru saknēm iegūst cukuru; biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta altissima")
Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe
parastais biškrēsliņš biškrēsliņu suga ("Tanacetum vulgare")
breča Brekčija - iezis, kurā sacementējušies šķautnaini nogulu iežu un vulkānisko iežu gabali
Britu Virdžīnas Britu Virdžīnu salas ("British Virgin Islands"), Lielbritānijas aizjūras teritorija Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Rodtauna, platība - 153 kvadrātkilometri, 24940 iedzīvotāju (2010. g.), 36 vulkāniskas salas, apdzīvotas 16 salas
briežāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
kaķpēdiņa Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
krampāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
lēciņas Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
pērkonāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
pērkoņāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
vājšāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
velnāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
sfairoliti Bumbām līdzīgas pikas daudzos vulkāniskos iežos
marubīns C20H28O4, diterpēna laktons, kristāliska neitrāla rūgtviela, kas atrodama parastās marūbijas ("Marrubium vulgare L.") lapās
fazeolīns C20Hl8O4, fitoaleksīns, izdalīts no parastās pupiņas ("Phaseolus vulgaris L."); piemīt antifungicidālas īpašības, mazina ogļhidrātu uzsūkšanos gremošanas traktā
Šiutekutli Centrālamerikas indiāņu (acteku) uguns un vulkānu dievs ("Tirkīza kungs"), gan debesu, gan nesaudzīgās un visu aprijošās pazemes uguns dievs, kā arī mājas pavarda dievs
boka Centrālo kanālu savienojumu atvere uz vulkānu nogāzi, pa kuru izvirduma laikā izplūst vulkānisma produkti
parastā cepurene cepureņu suga ("Encalypta vulgaris"), Latvijā aizsargājama
parastais ceriņš ceriņu suga ("Syringa vulgaris")
vulkanoklasti Cietie, pēc izcelsmes nešķirotie vulkānu izvirdumu produkti, kas sastāv no lavas kanālu sienām atrautiem iežu gabaliem un sacietējušas lavas pilieniem
ebonīts Ciets, tumšs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku ar lielu daudzumu sēra
plukata cilvēks, kam nevar uzticēties; cilvēks ar vāju raksturu; gļēvulis
vulgarizators cilvēks, kas (ko, piemēram, idejas, atziņas) vulgarizē
epikūrietis cilvēks, kas baudas (vulgarizētā izpratnē) uzskata par augstāko vērtību
čivulis Čivulītis
parastā čūskmēlīte čūskmēlīšu suga ("Ophioglossum vulgatum")
parastais daglītis dadglīšu suga (Echium vulgare")
asais dadzis dadžu suga ("Cirsium vulgare syn. Cirsium lanceolatum")
vulgarizācija darbība, process --> vulgarizēt
vulkanizācija darbība, process --> vulkanizēt
Kerinči Darbīgs vulkāns (indon. val. "Kerinci"), Barisana grēdas augstākā virsotne (3805 m vjl.) Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā
Baitoušaņs darbīgs vulkāns (ķīn. _Baitou Shan_, korej. _Paektu-san_) Čanbaišana plakankalnē uz Ķīnas un Ziemeļkorejas robežas, augstums - 2750 m
Kotopaksi Darbīgs vulkāns Andu Austrumkordiljeras rietumu nogāzē, Ekvadorā, 50 km uz dienvidiem no Kito, augstums - 5897 m, krātera diametrs - 700 m, dziļums - 366 m, virs 4700 m mūžīgais sniegs, pēdējais lielākais izvirdums 1976. g.
Tupungatito Darbīgs vulkāns Argentīnā, Tupungato masīva dienvidaustrumu atzarojumā, augstums - 5640 m, pēdējais izvirdums 1964. g.
Maunaloa darbīgs vulkāns ASV (angļu val. _Mauna Loa_), Havaju salu Havajas salas dienvidu daļā, augstums - 4169 m, krātera diametrs - līdz 6 km, platība - 10 kvadrātkilometru, izvirdumi reizi 3-4 gados
Kilauea darbīgs vulkāns ASV, Havaju salu Havajas salā, augstums - 1247 m
Meru Darbīgs vulkāns Austrumāfrikas plakankalnē (angļu val. "Meru"), Tanzānijā, saplūst ar Kilimandžāro vulkānu masīvu, augstums - 4566 m, virsotnē - kaldera (diametrs - 10 km, dziļums - līdz 1300 m)
Marapi Darbīgs vulkāns Barisana grēdā Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 2891 m
Dempo Darbīgs vulkāns Barisana grēdā Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā, augstums 3159 m, nogāzēs līdz 2000 m vjl. - mūžzaļie meži, augstāk - kserofili krūmi
Ruiss Darbīgs vulkāns Centrālajā Kordiljerā, Ziemeļrietumu Andos, Kolumbijā, augstums - 5400 m, virs 4700 m - mūžīgais sniegs
Apo darbīgs vulkāns Filipīnās (_Apo_), Mindanao salas dienvidos, augstākā virsotne - 2954 m vjl., izplūst sēra un ogļskābā gāze, ūdens tvaiki
Osorno Darbīgs vulkāns Galvenajā Kordiljerā, Andos, Čīlē, augstums - 2660 m, sniega līnija - 1460 m vjl., araukāriju un notofāgu meži
Fuego Darbīgs vulkāns Gvatemalā ("Fuego"), Kordiljeru rietumos, Vulkānu grēdā, augstums - 3763 m
Tokači Darbīgs vulkāns Hokaido salas vidienē, Daisecuzdana (Tokači) grēdā, Japānā, augstums - 2077 m, daudz krāteru, gada lielākajā daļā virsotnē sniegs
Avu darbīgs vulkāns Indonēzijā (_Awu_), Sanihes salās, augstums - 1320 m
Semers Darbīgs vulkāns Indonēzijā, Javas salas augstākā virsotne (3876 m), vairāki krāteri, lielākā diametrs - \~650 m, bazalti, andezīti, tropu meži
Hvannadalshnukurs Darbīgs vulkāns Islandes dienvidaustrumos ("Hvannadalshnūkur"), klinšaina, izolēta lavas virsotne (nunataks) Vatnajēkudla ledāja dienvidos, augstums - 2119 m (augstākā virsotne Islandē)
Aso darbīgs vulkāns Japānā (_Aso san_), Kjusju salas vidienē, liels lēzens lavas krāteris, kurā vairāki jaunāki konusi, augstākais sasniedz 1592 m vjl.
Kirisima Darbīgs vulkāns Japānā ("Kirishima"), Kjusju salas dienvidu daļā, augstums - līdz 1700 m, iekļauts nacionālajā parkā
Komagatake Darbīgs vulkāns Japānā ("Komaga take"), Hokaido salas Osimas pussalā, augstums - 1140 m
Asama darbīgs vulkāns Japānā, Honsju salas vidienē, augstums - 2542 m, bieži pelnu izvirdumi
Ruapehu Darbīgs vulkāns Jaunzēlandē ("Ruapehu"), augstākā virsotne Ziemeļsalā, augstums - 2797 m, virs 1700-2000 m - mūžīgais sniegs, nelieli šļūdoņi
Ngauruhoe Darbīgs vulkāns Jaunzēlandē, Ziemeļsalā, Tonariro nacionālajā parkā, augstums - 2291 m
Tonariro darbīgs vulkāns Jaunzēlandes Ziemeļsalā, augstums 1974 m, 7 krāteri
Kronoku sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas Austrumu grēdājā, Krievijā, augstums — 3528 m, pēdējais izvirdums 1922.-1923. g.
Korjaku sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas Austrumu grēdājā, Krievijas Kamčatkas novadā, augstums — 3456 m, andezīti, bazalts, lava, nogāzēs šļūdoņi
Avačas sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas dienvidaustrumos (Petropavlovskas-Kamčatkas tuvumā), Krievijā, Kamčatkas novadā, augstums — 2741 m
Reinīra kalns darbīgs vulkāns Kaskādu kalnos, ASV (angļu val. "Mount Rainier"), augstums - 4392 m, pēdējais izvirdums 1854. g.
Lasena smaile darbīgs vulkāns Kaskādu kalnu dienvidos ("Lassen Peak"), ASV, augstums - 3187 m, ietilpst Lasenvolkanika nacionālajā parkā, apkaimē geizeri un karstie avoti
Orisaba darbīgs vulkāns Kordiljeru Vulkāniskajā grēdā (sp. val. "Pico de Orizaba"), augstākā virsotne (5700 m) Meksikā, virsotnē 9 ledāji (kopplatība - 9,4 km^2^); Sitlaltepetls
Tahumulko Darbīgs vulkāns Kordiljeru Vulkāniskajā grēdā, Gvatemalā, augstākā virsotne Centrālamerikā - 4217 m, andezīta stratovulkāns ar 2 virsotnēm, pēdējais izvirdums 1863. g.
Alaids darbīgs vulkāns Krievijā (_Alaid, vulkan_), Sahalīnas apgabalā, Kuriļu salu Atlasova salā, augstums - 2339 m, nogāzēs krūmāji, pļavas, augstāk - ledāji, sniegs, kopš 1770. g. 8 izvirdumi
Tjatja Darbīgs vulkāns Kunaširas salas ziemeļaustrumos, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1819 m, pareizi veidotā sommas konusa augstums - 1485 m, diametrs pie pamatnes - 15-18 km, konusa augstums sommā - 337 m, piekājē platlapju-skujkoku meži, augstāk akmens bērzu un pundura ciedrupriežu audzes
Karpinska vulkāns darbīgs vulkāns Kuriļu salās, Paramuširas salas dienvidos, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums — 1345 m, andezīti un bazalti, izplūst karsta gāze, šķidrs sērs
Šišaldins Darbīgs vulkāns lielākajā no Aleutu salām, Unimakas salā, ASV, augstums - 2860 m
Rindžani Darbīgs vulkāns Lombokas salā ("Gunung Rinjani"), Indonēzijā, augstums - 3726 m, konusveida virsotnē 480 m dziļš krāteris (izdala sēra gāzes), uz rietumiem no virsotnes 4,8 km gara un 3,5 km plata kaldera ar 230 m dziļu ezeru
Maions Darbīgs vulkāns Lusonas salas dienvidaustrumos ("Mayon"), Filipīnās, augstums - 2462 m, kopš 1615. g. notikuši >30 izvirdumi, izvirdumu laikā lavas straumes var sasniegt jūru
Monpelē Darbīgs vulkāns Martinikas ziemeļos, Mazajās Antiļu salās, augstums - 1397 m, diametrs pie pamatnes - 15 km, krāteris \~750-1000 m diametrā, to aizņem divi \~400 m augsti andezīta lavas stabi, kas pacēlušies 1902. un 1929. g. izvirdumā
Saričeva vulkāns darbīgs vulkāns Matuas salā, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1446 m, andezīta un bazalta lava
Haleakala Darbīgs vulkāns Maui salā, Havaju salu grupā (ASV), augstums - 3055 m, krātera apkārtmērs - 45 km, ietverts 1961. g. nodibinātajā nacionālajā parkā 106,8 kvadrātkilometru platībā
Bandajs Darbīgs vulkāns Ou grēdas dienvidu galā ("Bandai san"), Honsju salā, Japānā, augstums - 1819 m, katastrofāls izvirdums 1888. g., iekļauts Bandaja-Asahi nacionālajā parkā
Čikurački Darbīgs vulkāns Paramuširā (Kuriļu salās), Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums 1816 m
Erebuss Darbīgs vulkāns Rietumantarktīdā (angļu val. "Erebus"), Rosa salā, augstums - 3794 m, krātera diametrs - 850 m
Ljuljailjako Darbīgs vulkāns Rietumkordiljerā (sp. val. "Llullaillaco"), to šķērso Čīles un Argentīnas robeža, augstums - 6739 m, augstākā sniega līnija Dienvidamerikā - 6700 m, augstumu starpība ar Čīles dziļvagu 14900 m, kas ir lielākā augstumu starpība pasaulē 300 km attālumā
Čačani Darbīgs vulkāns Rietumkordiljerā, Peru, Arekipas provincē, augstums - 6075 m
Isalko Darbīgs vulkāns Salvadorā, Kordiljeru Sjerramadres grēdā, augstums - 1885 m, radies 1770. g., pēdējais izvirdums 1956. g., virs konusa regulāri parādās sprādziena dūmu mākonis
Prevo Darbīgs vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1360 m
Ternate Darbīgs vulkāns šajā salā, augstums - 1715 m, 3 krāteri
Teide Darbīgs vulkāns Tenerifes salā ("Pico de Teide"), augstākā virsotne (3718 m) Kanāriju salu grupā, sastāv no senas kalderas un iekšēja jauna konusa
Njamlagira Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3058 m
Njiragonga Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3470 m
Parikutins Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā ("Paricutin"), Meksikā, augstums - 2774 m, radies 1943. g. 20. II, 3 gados pacēlies 457 m, 1952. g. beidzis darboties
Popokatepetls Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā Meksikā (sp. val. "Popocatepetl"), ceturtā augstākā virsotne Ziemeļamerikā un otrā Meksikā - augstums - 5452 m, krātera diametrs - 600 m, pēdējais izvirdums 2006. g.
Krakatau Darbīgs vulkāns Zunda šaurumā (indon. val. "Krakatau"), starp Javas un Sumatras salu, Indonēzijā, tā virsūdens daļa veido salu, kuras platība - 10500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 813 m, kalderas diametrs - 4-5,5 km
Tambora Darbīgs vulkānus Sumbavas salā, Indonēzijas dienvidos, augstums - 2821 m, kalderas dibenā ezers un krāteris, sānos vairāki konusi un kalderas ar diametru >6 km, un dziļumu līdz 700 m, izdala sēra gāzes
kazapiņi Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
kazuapiņi Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
kazugriķi Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
kazvija Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
tītene Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
tītenis Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
vējkriķis Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
gļotainā daudzvālīte daudzvālīšu sēņu ģints suga ("Multiclavula mucida")
svīta Dažādu noguluma, vulkānisku vai metamorfisku iežu slāņu kopums, kuriem ir līdzīgs sastāvs un kuri samērā krasi atšķiras no augstākiem vai zemākiem slāņiem
Kirisimas nacionālais parks dibināts 1934 g., ietver 23 vulkānus, vairākus krāteru ezerus, daudz karsto avotu, nogāzēs mūžzaļie kriptomēriju meži, rododendru krūmāji, bagāta fauna
Dienvidsendviču salas Dienvidsendviču salas - atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā ("South Sandwich Islands"), administratīvi pakļautas Folklenda salām (Lielbritānija), platība 337 kvadrātkilometri, 16 vulkānisku neapdzīvotu salu virkne, augstums līdz 1372 m, darbīgi vulkāni, salas klāj sniegs un ledāji, daudz putnu un roņu
plumbaginācejas Divdīgļlapju augu dzimta, ilggadīgi lakstaugi, puskrūmi un krūmi, gk. veselām lapām rozetē apakšā, kam tāpat kā arī vasai, īpaši dziedzeri, kas atdala ūdeni, gļotas un kalcija sālis, Latvijas florā viena suga "Armeria vulgaris Wild", istabā bieži audzē Kapzemes svineni, kas ir krūms ar ziliem ziediem, ar lipīgu kausiņu
tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Convolvulaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis), \~55 ģintis, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
mangolds Divgadīgs balandu dzimtas dārzenis - lapu biete ("Beta vulgaris", arī "Beta cicla")
superfetācija Divu olšūnu apaugļošanās divos atsevišķos ovulācijas periodos
superfekundācija Divu vai vairāku olšūnu apaugļošanās vienā un tai pašā ovulācijas periodā atsevišķu dzimumaktu laikā
žogu dižtītenis dižtīteņu suga ("Colystegia sepium", senāk "Convolvulus sepium"), stublājs 3-5 m garš, mazliet šķautņains
strautu djērvila djērvilu suga ("Diervilla rivularis")
parastais dragonārums dragonārumu suga ("Dracunculus vulgaris")
bezdūšība Drosmes, uzņēmības trūkums; gļēvulība
salzs Dubļu vulkāns, kas pastāvīgi vai periodiski izverd ar ūdeni un naftu sajauktus dubļus un gāzes
Carduelis tristis dzeltenais ķivulis
dziļlūzumi Dziļas (desmitiem un simtiem km) Zemes garozas pārrāvumdeformācijas, kas var sniegties pat līdz mantijai; ar tām ir saistīti vulkānisma procesi un zemestrīces
meklēšanās sinhronizācija dzīvnieku dzimumcikla uzbudinājuma fāzes un ovulācijas regulēšana ar hormonālo preparātu ievadīšanu organismā
ortofīrs Efuzīvs vidēji skābs iezis, paleotipa vulkāniskā lava; pēc ķīm. sastāva atbilst sienītam un trahītam
parastā egle egļu suga ("Picea abies", arī "Picea excelsa" un "Picea vulgaris")
Carduelis spinus Eirāzijas ķivulis jeb ķivulis
vējzivs Eiropas vējzivs - šīs dzimtas suga ("Belone belone", senāk "Belone vulgaris"); vēja zivs
ķēsis Eiropas vējzivs ("Belone belone", senāk "Belone vulgaris")
virsājs Ekosistēma, kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir sila virsis ("Calluna vulgaris"), viršu audze, arī viršu cers
Kito Ekvadoras galvaspilsēta (sp. val. "Quito"), atrodas Andos, Pičinčas vulkāna dienvidu nogāzē 2818 m vjl., Pičinčas provinces administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
gumija Elastīgs, gaisu un ūdeni necaurlaidīgs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku
elektrokonvulsīvā terapija elektrošoka terapija ir metode, ar ko ārstē depresijas, maniakālās depresijas un dažu veidu šizofrēnijas slimniekus, izraisot konvulsijas laižot caur smadzenēm elektrisko strāvu
Matafao Erodēts vulkānisks masīvs Tutuilas salā, Klusā okeāna dienvidrietumos, Amerikāņu Samoa Teritorijā, augstums - 635 m
Asala ezers ezers Āfrikas austrumos, netālu no Adenas līča rietumu gala, Džibutijā, Denakilas (Afāras) ieplakā, senā vulkāna krāterī, tā virsma atrodas 155 m zjl, un tā krasta līnija ir otrā dziļākā sauszemes ieplaka pasaulē un zemākā vieta Āfrikā
Svuiļu ezers ezers Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, 132,6 m vjl., platība — 11 ha, garums — \~600 m, lielākais platums — \~250 m, lielākais dziļums — 10 m; Svullu ezers
Aizdumbles ezers ezers Augšzemes augstienē, Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, pie Lietuvas robežas, 100 m virs jūras līmeņa, platība - 44 ha, garums - 2 km, platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,2 m, 70% aizaugums, sapropeļa kārta 6 m, krasti purvaini, nepieejami; Aizdubļu ezers, Aizdumbļu ezers, Dumblis, Dumblu ezers, Dutvulu ezers
Bolsēnas ezers ezers Itālijā ("Lago di Bolsena"), Centrālo Apenīnu priekškalnē, platība — 115 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 146 m, izveidojies sena vulkāna kalderā, 335 m vjl.
Bračāno ezers ezers Itālijā ("Lago di Bracciano"), Lacio reģiona Romas provincē, platība — 57,5 kvadrātkilometri, izveidojies sena vulkāna kalderā 164 m vjl., dziļums — līdz 160 m
parastā falkārija falkāriju suga ("Falcaria vulgaris")
disfēmisms Familiārs, vulgārs vārds vai vārdu savienojums, ar ko apzināti aizstāj stilistiski un emocionāli neitrālu tās pašas reālijas apzīmējumu
parastais fenhelis fenheļu suga ("Foeniculum vulgare", arī "Foeniculum officianale")
sganarels Franču komēdijas persona - vulgārā praktiskā prāta, dažkārt arī viltības un ļaunprātības iemiesotājs
Fudzijama Fudzi kalns (jap. val. "Fuji-san"), darbīgs vulkāns Honsju salas dienvidaustrumos (Japānā), augstums - 3776 m, krātera diametrs - 700 m, dziļums - \~250 m, nogāzēs sānkrāteri un sānkonusi, kopš 781. g. bijuši 12 izvirdumi, pēdējais 1707.-1708. g.
senprovansieši Gallijas dienvidu daļas iedzīvotāji, kas lietoja vulgārās latīņu valodas attīstības ap 10. gs. izveidojušos divus (dienvidu un ziemeļu) dialektus, kas tika lietoti attiecīgi līdz 13. gs. un 15. gs., tomēr tautā dialekti uzglabājās un tika izmantoti arī dažos 19. gs. literatūras darbos
Ou grēda galvenā ūdensšķirtnes grēda Honsju salas ziemeļos (“Ou sammyaku”), Japānā, garums — \~400 km, augstums — līdz 2041 (vulkāns Ivate), grēdā 7 vulkānu grupas, arī darbīgais vulkāns Bandajs
dziļvaga Gara (tūkstošiem km), šaura okeāna dibena ieplaka ar stāvām sienām, parasti stiepjas gar kontinentu zemūdens nomali paralēli kontinentam vai vulkānisko salu lokiem, vairākums atrodas pie subdukcijas zonām; 10 dziļākās - Marianas, Tongas, Kuriļu-Kamčatkas, Filipīnu, Kermadeka, Idzu-Ogasavaras, Japānas, Puertoriko, Japas un Dienvidsendviču dziļvaga
cunami Garie jūras viļņi, kas veidojas okeānos un jūrās zemestrīču un vulkānu izvirdumu rezultātā, galvenokārt Klusā okeāna piekrastes un salu rajonos; viļņu garums - ap 300 km, ātrums - 400-800 km/h, augstums var sasniegt 30 m
postvulkāniskās parādības gāzes, karstie ūdeņi un tvaiki, kas turpina izdalīties no plaisām un bokām uz vulkāna virsas vai tā tuvumā pēc vulkāna aktīvās darbības beigšanās
vulkāniskās gāzes gāzes, kas izplūst no vulkāniem izvirduma laikā vai pēc tā; visbiežāk tās veido ūdens tvaiki, slāpeklis, ūdeņradis, sērūdeņradis, hlors, fluors un argons
kaldera Gāzu eksplozijas rezultātā radies ovāls vai apaļš vulkāna krātera padziļinājums
gļēvība Gļēvulība
glēvulība Gļēvulība
memļacisms Gļēvulība, bailīgums, neizlēmība
ļepība Gļēvulība, izlutinājums
falstafs Gļēvulīga, blēdīga, lielmanīga, bezkaunīga, humora pilna, resna, nodzērušos mutes bajāra tips Šekspīra lugās
puņķis Gļēvulīgs, bailīgs cilvēks
pintiķīgs Gļēvulīgs, mazvērtīgs
ļurbāns Gļēvulīgs, nolaidīgs vīrietis
hļupiks Gļēvulīgs, vājš vīrietis
mīkstnējs Gļēvulīgs, vārīgs
mindža gļēvulis
atļubenis Gļēvulis
čauga Gļēvulis
glēvulis Gļēvulis
losis Gļēvulis
lupata Gļēvulis
ļurkabikse Gļēvulis
mačalka Gļēvulis
memmis Gļēvulis
mērglis Gļēvulis
mīkstais Gļēvulis
ņerga Gļēvulis
ņuņņa Gļēvulis
pupalellis Gļēvulis
pupazīža Gļēvulis
salaga Gļēvulis
sēne Gļēvulis
sūcējtārpi Gļēvulis
trusis Gļēvulis
vafele Gļēvulis
vieglmiesa Gļēvulis
baiļprātiņš Gļēvulis - tāds, kam ir vāja griba; tāds, kam trūkst drosmes, enerģijas, izturības
galerts Gļēvulis, bailīgs cilvēks
sēnalu zaķis gļēvulis, bailulis
mazdūšelis Gļēvulis, bailulis
ļēļāgs Gļēvulis, lempis
lēlaks Gļēvulis, lempis
ļēļēks Gļēvulis, lempis; ļēļāgs
ļepis Gļēvulis, raudulis
diegadvēsele Gļēvulis, vārgulis
ļekabiksa Gļēvulis, vārgulis
ļepēns Gļēvulis, vārgulis; vājš cilvēks
drebulis Gļēvulis; nervoza, nevarīga persona
palīki grieķu mitoloģijā - htoniskas dievības, dēmoniskas būtnes, pēc nostāstiem tie ir dvīņi, kas dzimuši Sicīlijā Zevam un nimfai Talijai vai arī Hēfaistam un Etnai, tos saistīja ar Etnas vulkānisko darbību
lapsu grīslis grīšļu suga ("Carex vulpina")
jēlgumija Gumija, kas vēl nav vulkanizēta
vulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī vulkānus, to izcelšanos, izplatību, uzbūvi, izvirdumus, kā arī pēc vulkāniskās darbības īpatnības un likumības u. tml. vulkānisma izraisītās parādības
paleovulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kurā pēta seno Zemes ģeoloģiskās attīstības laikmetu vulkānisma parādības un šo parādību pārmaiņas laika gaitā
endogēnie procesi ģeoloģiskie procesi, kas noris zemeslodes iekšienē – vulkāniskas parādības, zemestrīces u. tml.
Chara foetida haru sugas "Chara vulgaris" nosaukuma sinonīms
pelēkā hidra hidru suga ("Hydra vulgaris")
Agungs Hindu mitoloģijā - svētais vulkāns Bali salā
Osimas pussala Hokaido salas dienvidrietumu daļa Japānā, garums - >100 km, kalnaina, augstākā virsotne - 1520 m (aprimis vulkāns), divi darbīgi vulkāni
retoromāņu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas dialekti, kas izveidojušies no vulgārās latīņu valodas Alpu seniedzīvotāju retu cilšu valodu ietekmē
vulkanizators Iekārta vulkanizācijas darbu veikšanai
Freizeras plato Iekšējais plato Kordiljeros ("Fraser Plateau"), starp Klinšu un Piekrastes kalniem, Kanādā, augstums — 600-1200 m ziemeļos, 1500-1800 m dienvidos, salveida vulkāniski kalni līdz 2400 m, paleogēna un neogēna lava ar morēnu segu, blīvs kanjonveida ieleju tīkls
Sahamas nacionālais parks ietver šo vulkānu, platība - 750 kvadrātkilometru, dibināts - 1939. g.
vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot; izvirdumiezis
izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot; vulkanīts
pucolāns Iezis, kas veidojies no irdeniem vulkānisko izvirdumu produktiem (piemēram, vulkāniskais tufs, pelni, pumeks)
tufīts Iezis, kurā ir vairāk par pusi vulkāniskas izcelsmes materiāla
vulkanogēnie ieži ieži, kas veidojušies no šķidras lavas (efuzīvie ieži), no stipri viskozas lavas (ekstruzīvie ieži) vai no vulkāniskajiem pelniem, bumbām u. c. cietajiem izvirduma produktiem (piroklastiskie un vulkanoklastiskie ieži)
Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā)
Heklefjells Islandiešu mitoloģijā - elle, Islandes vulkāns Hekla tika uzskatīts par vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vietu
strautmalas īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium rivulare")
makalubas Itāliešu nosaukums dubļu vulkāniem
izlepelis Izlutināts cilvēks, gļēvulis
Kaspijas tīģeris izmirusi tīģeru pasuga, pēdējais pārstāvis redzēts ap 1970. gadu; savulaik tie piedalījās gladiatoru cīņās Romā
neovulkanīti Jaunākie vulkāniskie izvirduma ieži, kas radušies gk. terciārā periodā
parazītiskais konuss jaunie vulkāni uz centrālā vulkāna nogāzēm, tie veidojušies no izvirduma produktiem, kas izplūduši pa centrālā kanāla nozarojumiem; sānkonuss
Jo Jupitera pavadonis ("Io"), ko atklāja G. Galilejs 1610. g.; apriņķo planētu 1,77 dienās 422000 km attālumā; diametrs 3635 km; masa - 1,21 Mēness masas; vulkānisma dēļ virsma nepārtraukti atjaunojas
gaijots Jūras kalns; vulkāniskas izcelsmes zemūdens kalns ar plakanu virsotni
Kuriļu šaurumi jūras šaurumi starp Kuriļu salām, savieno Ohotskas jūru ar Kluso okeānu, 26 šaurumi, gk. sedlienes starp vulkānu konusiem, platums — no 1,8 km līdz 55 km
jūras stagaris jūrasstagars ("Spinachia spinachia syn. Gasterosteus spinachia", senāk "Spinachi vulgaris Flem."), līdz 15 cm gara zivs, nārsto tanī pat laikā, pārtiek no sīkiem dzīvnieciņiem un zivju mazuļiem
savlaik Kādā pagājušā laikposmā, laikā; kādreiz (1); savulaik
kainotipa Kainotipa ieži - efuzīvie magmatiskie ieži (vulkāniskās lavas), kuru minerālsastāvs un struktūra pēc ieža izveidošanās nav mainījusies
kalinīts Kālija alūns, minerāls, dabā atrasts kā izsvīdums uz vulkānu lavas un kā jaunradījums alūna slāneklim sairstot
Barisana grēda kalnu grēda Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā, garums - 650 km, platums - 60-100 km, lielākais augstums - 3805 m (vulkāns Kerinči)
kontakta metamorfisms kalnu iežu pārvēršanās tur, kur sanāk kopā vulkāniskās un neptūniskas sugas
zeoliti Kalnu iežu sugas, kas aizpilda vulkāniskos iežos tukšumus un spraugas
Ahagars Kalnu masīvs Centrālajā Sahārā, Alžīrijā (angļu valodā _Ahaggar_), Tamarānsetas vilājā, kāpļainas grēdas (vidējais augstums - 800 m), bazalta plato (2000 m) ar aprimušu vulkānu konusiem (līdz 3000 m); urāna, platīna, volframa, vara, cinka, hroma, niķeļa rūda, dimanti
Austrumu grēda kalnu sistēma Kamčatkas pussalas austrumos (_Vostočnyj hrebet_), Krievijas Kamčatkas novadā, garums - >600 km, augstākā virsotne - vulkāns Kizimens (2485 m); Austrumu grēdājs
Kanto Kanto līdzenums - lielākais līdzenums Japānā, Honsju salā, Klusā okeāna piekrastē, platība - \~13000 kvadrātkilometru, aizņem tektonisku ieplaku, kas klāta jūras un upju nogulumiem, kā arī vulkāniskajiem pelniem
Konans Plikgalvis karotājs un varoņa Finna līdzgaitnieks ķeltu mitoloģijā, sākotnēji attēlots kā nesavaldīgs un ļaunprātīgs cilvēks, bet vēlākos vēstījumos pārsvarā ir komisks -- lielīgs, gļēvulīgs un rijīgs
līnis Karpveidīgo zivju kārtas karpu dzimtas suga ("Tinca tinca", senāk "Tinca vulgaris"), dzīvo ezeros vai lēni tekošās upēs, zivs ar tumši zaļu muguru un tumši violetām spurām
vulkāna izvirdums karstas lavas, piroklastiska materiāla un gāzu izplūdumi no vulkāna eksploziju, izlijumu, izstūmumu veidā
fumarola karstu vulkānisko gāzu (virs 200 ⁰C) un tvaiku strūkla, kas izplūst no vulkāna vai pa vēl neatdzisušas lavas plaisām
krāteris Kausveida vai piltuvveida padziļinājums (vulkāna galotnē vai nogāzēs), pa kuru notiek vulkāna izvirdumi
Kenija Kenijas kalns - vulkānisks masīvs Austrumāfrikas plakankalnē (angļu val. "Mount Kenya"), Kenijas vidienē, otrā augstākā virsotne Āfrikā - 5199 m vjl., virs 4800 m mūžīgais sniegs un ledāji (10 šļūdoņu, platība - 0,7 kvadrātkilometri)
Kergelēna Kergelēna sala - lielākā sala šajā arhipelāgā, platība 6675 kvadrātkilometri, bazalta plato (300-600 m vjl.) ar vulkānisku masīvu (Rosa kalns - 1965 m), ledāji - \~500 kvadrātkilometru, purvi, ezeri, daudz putnu, roņu
Kermadeka Kermadeka salas - atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā ("Kermadec Islands"), uz ziemeļaustrumiem no Jaunzēlandes (tās teritorija kopš 1887. g.), platība - 33,7 kvadrātkilometri, 3 vulkāniskas salas ar stāviem krastiem pie Kermadeka dziļvagas, augstums - līdz 434 m vjl.
Kļuču Kļuču sopka - darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas centrālajā daļā, Krievijā (Kamčatkas apgabalā), augstums - 4750 m, konusa diametrs - 15 km, \~84 vulkānu sānkonusi un krāteri, pēdējo 250 gadu laikā reģistrēti >50 izvirdumi (vieni no pēdējiem 1972.-1974. g.), virsotnē ledāji
Moroni Komoru Savienības galvaspilsēta (arābu val. "Moroni"), atrodas Kartalas vulkāna piekājē, Grandkomoras (Nžazidžas) salā, šīs salas administratīvais centrs, 44500 iedzīvotāju
vulkāna konuss konusveidīgs kalns ar nošķeltu virsotni, kurā atrodas krāteris; parasti vulkāna konusam ir kārtaina uzbūve: drupu materiāls, ko veido lielāki vai mazāki lavas gabali un vulkāniskie izdedži, kuri pārklāti ar lavas kārtām
centrālās konvulsijas konvulsijas, ko izraisa centrālās nervu sistēmas bojājums
koordinētas konvulsijas konvulsijas, kurās kloniskās kustības līdzīgas dabiskām, mērķtiecīgām kustībām
kloniskas konvulsijas konvulsijas, kurās mijas muskuļu savilkšanās un atslābšana
baltegļu korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Phaeoclavulina abietina", syn. "Ramaria abietina")
vārpstene koraļļveidīgo sēņu grupas ģints ("Clavulina")
Krakatavs Krakatau, darbīgs vulkāns Zunda šaurumā
jaktitācija Krampjaina raustīšanas, konvulsīvas kustības; svaidīšanās murgos; lielīšanās
parastā kreimule kreimuļu suga ("Pinguicula vulgaris"), 5-15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, kukaiņēdājs, Latvijā aizsargājama
sopka Krimā un Kaukāzā - dubļu vulkāns
krūmpupa Krūmu pupiņa ("Phaseolus vulgaris; var. nanus")
pērļpupas Krūmu pupiņa ("Phaseolus vulgaris; var. nanus")
pundurpupa Krūmu pupiņa ("Phaseolus vulgaris; var. nanus")
parastā krustaine krustaiņu suga ("Senecio vulgaris"), nezāle ar dzeltenām, pienenēm līdzīgām ziedkopām zaru galos
Kamerūns Kupolveida vulkānisks masīvs Centrālajā Āfrikā (fr. val. "Cameroun"), Biafras līča piekrastē, Kamērūnā, augstums - 4095 m, periodiski notiek izvirdumi (pēdējais 1959. g.)
Kuriļu salas Kuriļu salas - vulkānisku salu arhipelāgs starp Kamčatkas pussalu un Hokaido salu, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, atdala Ohotskas jūru no Klusā okeāna, kopējā platība - \~1170 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstums - līdz 2339 m
sopka Kuriļu salās - vulkāns
kušņa Kušņa zāles - parastais daglītis ("Echium vulgare")
ķervuļains Ķervulains
Amnokgana Ķīnas un Korejas TDR robežupes nosaukums korejiešu valodā (_Amnok-gang_), garums - 813 km, sākas vulkāna Baitoušana nogāzē, ietek Dzeltenās jūras Rietumkorejas līcī; ķīniešu valodā - Jaludzjana (_Yalu Jiang_)
skābais ķirsis ķiršu suga ("Cerasus vulgaris")
cīglis Ķivulis
cīzītis Ķivulis
ķīvulis Ķivulis ("Carduelis spinus")
īstā meklēšanās laiks, kad notiek ovulācija un mātītes ļaujas aplēkties
kodīgais laimiņš laimiņu suga ("Sedum acre", arī "Sedum vulgare")
rapilli Lapilli - vulkāniskā tufa graudi
vienkāji Lapsu grīslis ("Carex vulpina")
bīvotes lauka vībotne (_Artemisia campestris_), arī parastā vībotne (_Artemisia vulgaris_)
vīputne Lauka vībotne ("Artemisia campestris"), arī parastā vībotne ("Artemisia vulgaris")
bīvote lauka vībotne, arī parastā vībotne (_Artemisia campestris_; _Artemisia vulgaris_)
barpšķis Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
embute Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veibotne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veibūne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veibūtņa Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veibūtne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veibutnes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veibūtnes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veibūtnītes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veipales Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veipaļi Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
veiputna Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vērmeles Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībaka Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībakas Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībaki Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībakņa Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībakne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībanda Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībante Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībanti Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībants Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībatas Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībate Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībatene Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībatne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībaukša Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībokne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīboknes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībokņi Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībokši Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīboksnājs Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīboksne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīboksnes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīboksnis Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīboktes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībolte Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīboltenes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīboltes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībolts Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībonte Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībosne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībota Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībote Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībotenes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībotes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībūce Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībuķīši Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībuķītes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīburnīši Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīburnītes Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībutins Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībutne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībūtne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vībūtnīte Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīdotne Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
viejapka Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vīpata Lauka vībotne, arī parastā vībotne ("Artemisia campestris"; "Artemisia vulgaris")
vulkāniskās bumbas lavas gabali, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izsviesti no krātera
vulkāniskās smiltis lavas, minerālu un iežu atlūzas (diametrs - 0,5-2,0 mm), kas tiek izmestas vulkāna izvirduma laikā
lemperis Lempis, apkārtdauža; neveikls, neizdarīgs cilvēks; arī gļēvulīgs, neuzņēmīgs cilvēks
glumēns Lempis, gļēvulis; slinks cilvēks
ļenga Lempis, miegamice, gļēvulis
parastā brūngalvīte līdz 40 cm augsts daudzgadīgs lūpziežu dzimtas augs ("Brunella vulgaris syn. Prunella vulgaris") ar violeti iesarkaniem ziediem un ložņājošu sakneni
Elbruss Lielā Kaukāza augstākais masīvs, atrodas Krievijā, aprimis konusveida vulkāns ar 2 virsotnēm, augstākā 5642 m, virsotnē apledojums - 134,5 kvadrātkilometri (>50 šļūdoņi)
Unimaka Lielākā no Aleutu salām ("Unimak"), ASV, platība - 5180 kvadrātkilometru, kalnaina (darbīgs Šišaldina vulkāns - 2860 m), piekrastē zemiene, tundra
Havaja Lielākā no Havaju salām Klusajā okeānā ("Hawaii"), ASV teritorija, platība - 10399 kvadrātkilometru, salu veido 5 vulkāni, augstākā virsotne - 4205 km (vulkāns Mounakea)
Manareva Lielākā sala Gambjē salu grupā ("Mangareva"), Klusajā okeānā, Franču Polinēzijā, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 400 m
Vaikata Lielākā upe Jaunzēlandē ("Waikato"), Ziemeļsalā, garums - 425 km, sākas Vulkāniskajā plato, pie vulkāna Ruapeha, tek uz ziemeļiem cauri Taupo ezeram, vidustece vietām aizā, lejtece zemienē, pa grīvlīci ietek Tasmāna jūrā
Ndeni Lielākā vulkāniskā sala Santakrusas salās Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 560 kvadrātkilometru, augstums - līdz 920 m vjl.
Taupo ezers lielākais ezers Jaunzēlandē, atrodas Ziemeļsalas centrā, vulkāniskajā plato 369 m vjl., platība — 607 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 159 m, vidū 180 m augstā Motutaikas sala, bagāts zivīm
pizolīti Lieli oolīti (diametrā >2 mm); parasti sastāv no kalcīta, retāk no mangāna un dzelzs oksīdiem, vulkāniskiem pelniem
Filipendula hexapetala lielziedu vīgriezes "Filipendula vulgaris" nosaukuma sinonīms
Holandes liepa liepu suga ("Tilia x vulgaris"), kas Latvijā introducēta un bieži izmantota pilsētu apstādījumos
parastais ligustrs ligustru suga ("Ligustrum vulgare"), kas Eiropā sastopama brīvā dabā, bet Latvijā introducēta 1805. g.
Ļuļaiļaks Ljuljailjako, vulkāns uz Čīles un Argentīnas robežas
runkuļrāceņi Lopbarības bietes ("Beta vulgaris", arī "Beta crassa")
sakārnis ļoti vājš, kaulains cilvēks; arī nepatīkams, nevēlams cilvēks; gļēvulis
terle Ļurba; gļēvulīgs, nolaidīgs, neizveicīgs cilvēks
efuzīvie ieži magmatiskie ieži (bazalti, andezīti u. c.), kas veidojušies zemes virspusē vai zem ūdens, atdziestot un kristalizējoties vulkānu izvirdumos izplūdušajai lavai
bentonīts Māli ar lielu sorbcijspēju un briestspēju, kas gk. veidojušies, dēdot vulkāniskajiem tufiem un pelniem; pārtikas piedeva E558, biezinātājs, pretsalipes līdzeklis, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot ādas poras, tādējādi kavējot pareizu ādas funkcionēšanu
Čanbaišana plakankalne Mandžūrijas-Korejas kalnu sistēmas augstākā daļa ("Changbaishan"), Ķīnā un Ziemeļkorejā, augstums 1500-1800 m, vulkāns Baitoušans - 2750 m
Merapi Marapi, vulkāns Sumatrā, Indonēzijā
parastais mārsils mārsilu suga ("Thymus vulgaris"); parastais timiāns; timiāns
meža mauraga mauragu suga ("Hieracium vulgatum")
āboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
bambāļi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
bambalītis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
brūngalves Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
brūngalviņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
brūngalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
brūngalvīts Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
brūnkalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
bullīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
ceļlapa Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūcines Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūkāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūkābols Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūkamols Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūkpogas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūksiliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
dāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
dundurāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
dunduriņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
dundurīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
kaklazāle Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
kaklines Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
kaklinīcas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
kaklinītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
kaklpuķe Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
krampāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
krampzāle Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
mandeļtēja Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
mandeļzieds Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
palejiņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
pēterāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
raskodnīks Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
sukotnīcas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
trūkstulītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
vabulītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
vecīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
vecvīrbārdiņa Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbārdiņas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbārdiņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbārdis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbārdīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbauzīte Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbrūngalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilgalves Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilgalviņas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilgalviņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilgalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilgalvītis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
biškrēsliņš Mazais biškrēsliņš - parastā krustaine ("Senecio vulgaris")
dakšveida mecgērija mecgēriju suga ("Metzgeria furcata"), kuras varietāte ("Metzgeria furcata var ulvula") konstatēta arī Latvijā
Centrālā Mesa Meksikas kalnienes dienvidu daļa (“Mesa Central”), Meksikā, 2000-2400 m augsts lavas plato ar vulkānu konusu virsotnēm
Carduelis atrata melnais ķivulis
piķa rūda melns, sarkanīgs vai gaiši zaļš vulkāniskais stikls ar taukainu spīdumu
Gudjēra metode metode, ar kuru augstā temperatūrā, pievienojot masai sēru, var vulkanizēt kaučuku, t. i., paaugstināt tā elstību; gumijas izmantošana riepu ražošanā ir iespējama tikai pateicoties šai metodei
perorālā kontracepcija metode, kad perorāli lieto kādu preparātu, parasti hormonālu savienojumu, lai apturētu ovulāciju un novērstu grūtniecības iestāšanos
seškanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare sulup hexastichon", arī "Hordeum hexastichion") ar sešās rindās sakārtotām vārpiņām pie vārpas ass un blīvām vārpām, kam šķērsgriezumā ir regulāra sešstūra veids
četrkanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare", arī "Sulup vulgare" un "Hordeum tetrastichum") ar trim auglīgām vārpiņām pie vārpas ass loceklīša, no kurām viena ir uz īsāka kātiņa, divas - uz vienāda garuma garākiem kātiņiem
mīkstinieks Mīkstčaulis, gļēvulis
mīkstnieks Mīkstčaulis, gļēvulis
mollese Mīkstība, gļēvulība, vājums
dabiskie borāti minerāli, ortoborskābes polimēru sāļi, zināmi \~100, visvairāk izplatīti ir ašarīts, boracīts, boraks, hidroboracīts; šie sāļi veidojas sāļezeros, vulkāniskajos nogulumiežos
sublimāts minerālvielu veidojumu nogulas vulkānisko gāzu izplūdes vietās
Āle Mītisks karalis no Inglingu dzimtas tagadējā Zviedrijā, iespējams, dzīvojis 6. gs., pieminēts "Beovulfā"
Apo nacionālais parks nacionālais parks Filipīnās (_Mount Apo National Park_), izveidots Apo vulkāna apkārtnes faunas un floras aizsardzībai
Tonariro nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandes Ziemeļsalā ("Tongariro National Park"), vulkāniskā plato augstākajā daļā, platība - 661 kvadrātkilometrs, dibināts 1894. g., 3 darbīgi vulkāni, karstie avoti, nelieli šļūdoņi, lavas lauki
ambīls Naivulis
dūdiņš Naivulis, pamuļķis
lapilli Nelieli, apaļi vai stūraini vulkāna izmeši, kas rodas no gaisā sacietējušas lavas pilieniņiem vai līdzaizrautu iežu gabaliņiem
tole Nemākulis, gļēvulis
pliocēns Neogēna perioda otrā puse (pirms \~7-1,7 mlj gadu), kam ir raksturīga, piemēram, intensīva vulkāniskā darbība, jūru un kontinentu kontūru izveidošanās un dzīvības formu izmaiņas
ļompurs Neveiklis, gļēvulis
Ngorongors Ngorongoro, aprimuša vulkāna krāteris Tanzānijā
Aruba Nīderlandes autonoma aizjūras teritorija Vidusamerikā, Karību jūrā, Mazo Antiļu salu grupā, administratīvais centrs - Oranjestade, vulkāniskas izcelsmes salas (augstums - līdz 188 m), 100000 iedzīvotāju (2007. g.), patstāvīga kopš 1996. g.
piroklastiskie ieži nogulumieži, kas veidojušies no vulkāniskiem drupveida materiāliem
apraktais reljefs nogulumu vai vulkanogēno iežu nosegts reljefs, kas izveidojies pirms šo iežu uzkrāšanās
lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas tiek izspiesta zemes virspusē vulkāna izvirduma laikā, šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē
izvirdums Nokaitētu cietu, šķidru vai gāzveida vulkānisko produktu izplūdums planētas virspusē
koproloģija Noņemšanās ar kaut ko netīru, vulgāru, neķītru
skatoloģija Noņemšanās ar kaut ko netīru, vulgāru, neķītru
Buvē sala Norvēģijas atkarīgā teritorija (angļu val. "Bouvet Isle"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, \~1700 km uz ziemeļiem no Antarktīdas, platība - 58,5 kvadrātkilometri, vulkāna konuss 939 m vjl., augsti (līdz 120 m), klinšaini krasti, neapdzīvota, dabas rezervāts, kopš 1977. g. darbojas Norvēģijas automātiskā meteoroloģiskā stacija, vissavrupākā sauszemes teritorija, tuvākā sala atrodas 1642 km attālumā
bēvulēnieši Ogres novada Taurupes pagasta apdzīvotās vietas "Bēvulēni" iedzīvotāji
okeāna nogulas okeāna centrālajās daļās sastāv gk. no planktona mikroorganismu atliekām, kontinentālajās nogāzēs un salu rajonos - gk. no terigēnā un vulkanogēnā materiāla
Osorns Osorno, darbīgs vulkāns Galvenajā Kordiljerā, Čīlē
Mindanao Otrā lielākā sala (aiz Lusonas) Filipīnu arhipelāgā, platība - 94600 kvadrātkilometru, krasta līnija ļoti izrobota, daudz līču, pussalu, augstākā virsotne - 2954 m (Filipīnu augstākā virsotne - darbīgs vulkāns)
Islandes sala otrā lielākā sala Eiropā, atrodas \~1000 km uz ziemeļrietumiem no Norvēģijas, vulkāniskas izcelsmes plakankalne ar lieliem ledājiem, no kuriem daudzas ūdeņiem bagātas upes plūst uz okeānu, ap 30 darbīgu vulkānu, gandrīz nav mežu
anovulācija Ovulācijas trūkums
parastā ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia vulgaris"), kas Latvijā sastopama savvaļā
superovulācija Paātrināta ovulācija
Dulus dominicus palmčivulis
sīkais pameldrs pameldru suga ("Eleocharis parvula syn. Scirpus parvulus"), Latvijā aizsargājama
vulgarizēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, atziņas, idejas) kļūst vulgāras
čūskmēle Paparžu klases augs - parastā čūskmēlīte ("Ophioglossum vulgatum")
bārbala Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
bārbaļa Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
bārbaliņš Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
bārbere Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
berberi Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
berberica Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
berberice Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
berberīce Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
berberiņš Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
berberis Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
burbaliņi Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
skābārkslis Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
skābērkšķis Parastā bārbele ("Berberis vulgaris")
batvene Parastā biete ("Beta vulgaris")
buraks Parastā biete ("Beta vulgaris")
buroks Parastā biete ("Beta vulgaris")
svikls Parastā biete ("Beta vulgaris")
pēterīši Parastā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
Foeniculum officinale parastā fenheļa "Foeniculum vulgare" nosaukumma sinonīms
pleikšķene Parastā jeb platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris", senāk "Silene inflata")
kreimele Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris")
kreimules Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris")
sietavas Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris")
taucene Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris")
taucenes Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris")
taukene Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris")
taukenes Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris")
taukuzāle Parastā kreimule ("Pinguicula vulgaris")
ēdējzāle Parastā krustaine ("Senecio vulgaris")
krustenes Parastā krustaine ("Senecio vulgaris")
miķelīši Parastā krustaine ("Senecio vulgaris")
pēterīši Parastā krustaine ("Senecio vulgaris")
Hordeum sativum parastā mieža "Hordeum vulgare" nosaukuma sinonīms
akelei Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
aklenes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
aklenīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
aklenītes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
akles Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
aklītis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
akvileja Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
akvilejas Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
biķerīši Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
bolderīši Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
bolderjāņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
buldurjāņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
buldurjānis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
ērglene Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
gailene Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
gaiļpietes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
kāsītis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
kasits Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
kazītis Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
kurpītes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
lūkkurpīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
ozoliņš Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
plunduris Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
podiņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
puķozoliņš Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
pukstenīts Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
pūtlapa Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
pūtlūpa Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
tūtlapa Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
tūtlape Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
tūtlapes Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
zvaneres Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
zvaniņi Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
zvaniņš Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
kazīts Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris"), kas aug brīvā dabā arī Latvijā, līdz 40 cm augsts augs stāvu, zarotu stublāju ar vairākiem nokareniem lieliem ziliem ziediem; audzē arī kā krāšņumaugu
ļukkurpīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris"); aklenīte - bieži sastopama nezāle
sunine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare", senāk "Chrysanthemum leucanthemum")
mīzene parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
asinspuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
babene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
babenīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
balgalve Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
balgalvis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
balpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
baltaispuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
baltāpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
baltgalvis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
baltpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
bebene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
cirtumpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
gaigalas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
govmīkšas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
govmīza Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
govmīža Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
grietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
grietīna Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
grietiņas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
ilzene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
ilzīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
ilzītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
kaijpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
kaipuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
kaļķpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
kumele Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
kumelene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
kumeles Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
kumeliņi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
kumelīši Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
kumelītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
kumelītis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
laukkumeliņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
laukmargrietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
margrieta Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
margrietas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
margrieti Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
margrietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
margrietīna Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
mārgrietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
margrietiņas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
margrietiņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
margrita Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
margritīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
mārīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
mēslpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
mīlpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
peipiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
peipine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
piepine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
pīpenes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
pīpens Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
pīpiene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
pīpine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
pļavpuķiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
popi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
pūdampuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
pūdējumpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
pūdējumpuķes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
pūdēmpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
ramaška Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
ramoliņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
ramūni Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
romaška Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
romuleņi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
romulītis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
romuls Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
rūtkumele Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
saulstarīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
sierene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
sierenīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
sierenītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
sūdpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
sūdpuķes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
tīrumpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
žagatene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
ziemele Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
ziemeļzīle Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
zirgkumelene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
zirgkumeliņi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
zirgkumeliņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
zirgkumelītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
zirgkumlene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
pūslīte parastā plaukšķene (_Silene cucubalus_, senāk _Silene vulgaris_)
pūslis parastā plaukšķene ("Silene vulgaris")
plaukšis Parastā plaukšķene ("Silene vulgaris")
pūsline Parastā plaukšķene ("Silene vulgaris")
dzīpars Parastā raudene ("Origanum vulgare")
labdūšas Parastā raudene ("Origanum vulgare")
māteszāle Parastā raudene ("Origanum vulgare")
rauda Parastā raudene ("Origanum vulgare")
raudas Parastā raudene ("Origanum vulgare")
raude Parastā raudene ("Origanum vulgare")
raudes Parastā raudene ("Origanum vulgare")
sarkane Parastā raudene ("Origanum vulgare")
sarkanes Parastā raudene ("Origanum vulgare")
papardes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare")
rumenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare")
riemenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare"), satopama lapu un skuju koku mežos pie koku stumbriem, arī uz mūriem, klintīs un citur augošas papardes ar ļoti smalki sadalītām vēdekļa lapiņām un senāk ārstniecībā pret klepu lietotu saknāju
skujainis Parastā skujene ("Hippuris vulgaris")
asiņzāle Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
bārkstenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
cekuliņi Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
cūkziepes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
darvene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
degutpuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
dzeguzene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
dzeguzespuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
guntenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
kaķactiņa Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
kaķactiņas Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
lapsene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
lapsenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
lipene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
mēļupuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
mušmires Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
piķene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sirdszāle Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
skarene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
spuldze Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
spulgnaglene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
stārķenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sveķelene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sveķenīte Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sviķele Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sviķene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sviķlīze Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sviķpuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
sviķpuķes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
ugunspuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
ugunspuķes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
ugunspuķītes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
vaizdiķis Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
vaizdiks Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
viskarija Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
žīdbārzdiņa Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
zīdene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
ziepene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
ziepenīte Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
ziepenītes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris")
mencka Parastā vēdzele ("Lota lota", senāk "Lotus vulgaris", arī "Gadus lota")
pelēcis parastā vībotne ("Artemisia vulgaris")
matuļi Parastā vībotne ("Artemisia vulgaris")
vērmele Parastā vībotne ("Artemisia vulgaris")
vīpotne Parastā vībotne ("Artemisia vulgaris")
čisciki Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
dāmlini Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
deviņvīrspēks Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
drudžzāle Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
ēdējs Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
ēdējzāle Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
govkurpītes Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
jāņuzāle Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
laumutiņa Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
laumutītes Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
lauvmute Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
lauvmutīte Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
liniņi Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
linīši Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
māreslini Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
miroņpuķe Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
teļapļūkas Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
vercele Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
virceles Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
vīrceles Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
žultszāle Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
zvagulis Parastā vīrcele ("Linaria vulgaris")
dzeltenaji Parastā zeltene ("Lysimachia vulgaris")
zeltenājs Parastā zeltene ("Lysimachia vulgaris")
naksnenīca Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris")
naktinīca Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris")
naktinīte Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris")
trūkstelīte Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris")
bikrēslīši Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
bišāboliņš Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
biškociņš Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
biškreitini Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
biškrēsliņis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
biškrēslis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
biškrēsls Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
bišukrēsliņš Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
cērmuzāles Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
čimines Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
čižma Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
čižmi Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
čizmis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
čizna Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
čiznis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
pižma Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
skreidulis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
skreiduls Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
skreitulis Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
vēderzāles Parastais biškrēsliņš ("Tanacetum vulgare")
Amara communis parastais blāvulis
cerīne parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
besakociņš Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
besakoks Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
beseņš Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
besi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
bezeņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
bezi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
bleideri Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cepurītes Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cereni Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cerenīši Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cereņš Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
ceriene Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cerināji Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cerinas Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cerīnas Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cerines Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cerini Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
ceriņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cerīņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
ceriņkoks Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
ceriņkrūms Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cerīns Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cirele Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cireļi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cirelīni Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cirenāji Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cirenes Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cirenis Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cirinis Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cirinīts Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
ciriņš Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
ciroņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cirši Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cirulini Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
dzelzene Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
flēdari Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
flēderes Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
flēders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
fleidars Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
fleideri Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
flīderiņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
flīderīši Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
flīderkrūms Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
flīders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
fliederi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
kliedari Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
kliederi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
klieders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
lustūzis Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
plēders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
pleideris Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
pleiders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
plīdēri Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
pliedari Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
plieders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
pulkstenītes Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
sirināji Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
svilpene Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
zīdene Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
zilkociņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
dagliši Parastais daglītis ("Echium vulgare")
dzelzszāle Parastais daglītis ("Echium vulgare")
vilkzobins Parastais daglītis ("Echium vulgare")
žurkuzāle Parastais daglītis ("Echium vulgare")
fenchels Parastais fenhelis ("Foeniculum vulgare")
pienķimens Parastais fenhelis ("Foeniculum vulgare")
rītrasiņš parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
skreitals parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
skreitāls parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
skreitēlis parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
skreitulis parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
skreitūlis parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
asinszāle Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
brūtīte Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
cūkroze Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
darči Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
dārči Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
jumpravlapa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
kazuzāle Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
kretēliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
kreteļlapa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
kreteņlapa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
kroklapa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
kroklapas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
kroķlapas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
kroķlapiņas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
kroķulapas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
krumpūzis Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
podlapiņa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
rasaspodiņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
rasaspuķes Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
rasene Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
rasenīši Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
rasenīte Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
rasenītes Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
raskrēsliņi Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
raskrēsliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
raskrētes Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
raskrētītes Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
rasmas Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
raspodiņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
skreteliņa Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
skreteliņi Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
skreteliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
skretēliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
skuteliņš Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
stulpīte Parastais rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
timiāns Parastais timiāns - mārsilu suga ("Thymus vulgaris"), daudzgadīgs lūpziežu dzimtas garšaugs, mūžzaļš puskrūms, dzimtene - Vidusjūras piekraste, Latvijā audzē, bet šeit bieži saziedas ar savvaļā augošo mārsilu, tāpēc jāievēro telpiskā izolācija
timijans Parastais timiāns ("Thymus vulgaris")
lapu biete parastās bietes ("Beta vulgaris", arī "Beta cicla") varietāte ("convar. vulgaris syn subsp. cicla"), kuras šķirnes un varietātes audzē kā dārzeni, uzturā lieto lapu plātnes vai paresninātus lapu kātus; mangoldi
sakņu biete parastās bietes ("Beta vulgaris") varietāte ("convar. crassa syn subsp. esculenta"), kuras dažādas varietātes un šķirnes Latvijā plaši kultivē
Chrysanthemum leucanthemum parastās pīpenes "Leucanthemum vulgare" nosaukuma sinonīms
Silene cucubalus parastās plaukšķenes "Silene vulgaris" nosaukuma sinonīms
Primula acaulis parastās prīmulas "Primula vulgaris" nosaukuma sinonīms
Lychnis viscaria parastās sveķenes "Viscaria vulgaris" nosaukuma sinonīms
sānkonuss Parazītiskais konuss - jauns vulkāns uz centrālā vulkāna nogāzes
spīdzene partastā plaukšķene ("Silene vulgaris")
E969 pārtikas uzlabotājs - kvilaja ekstrakts, iespējamā iedarbība - dažās valstīs aizliegts, liels daudzums var izraisīt komu, konvulsijas
Dariganga Paugurains līdzenums Gobi ziemeļaustrumos, Mongolijas austrumu daļā, augstums 1300-1400 m, aprimušu vulkānu konusi, bazalta lavas lauki, solončaki, takiri, sāļezeri, sausā stepe
vulgarizējums paveikta darbība, rezultāts --> vulgarizēt
vulkanizējums paveikta darbība, rezultāts --> vulkanizēt
šķavu pelašķis pelašķu suga ("Achillea ptarmica syn. Ptarmica vulgaris"), Latvijā savvaļā sastopams reti, tiek audzēts kā krāšņumaugs
puzolana Pelēka vulkāniska zeme Itālijā, no kuras pagatavo īpašu cementu
andezīts Pelēks vai melns efuzīvs iezis, kas sastāv no plagioklaziem un viena vai vairākiem tumšajiem minerāliem (biotīta, amfiboliem, piroksēniem); pēc izplatības otrais (aiz bazalta) vulkānisko izlijumiežu tips, mineraloģiski un ķīmiski līdzīgs diorītam, ir tā efuzīvais ekvivalents; Latvijā sastopams Ādažu-Inčukalna rajonā apakšproterozoja Ādažu slāņkopā
peperīns Pelēks, sīkgraudains vulkānisks iezis, bieži sastopams Romas klajumos
Vulpia myuros peļastu vulpija
peļvanags Peļu klijāns ("Buteo vulgaris", mūsdienās "Buteo buteo")
Arsaja periodiski izsīkstoša upe Mongolijā, Husgvula aimakā, Šisgedas pieteka
sarkano lukturu iela pērkamo sieviešu kvartāls; savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām bija izkārti sarkani lukturi
brūču pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis vulneraria")
parastais persiks Persiku suga ("Persica vulgaris")
Krozē salas piecas vulkāniskas bazalta salas Indijas okeāna dienvidrietumu daļā ("Iles Crozet"), Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, augstums - līdz 1987 m
Kesaltenango pilsēta Gvatemalā ("Quezaltenango"), vulkāna Santamarijas piekājē 2350 m vjl., tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 120500 iedzīvotāju (2002. g.)
Katānija pilsēta Itālijā (_Catania_), provinces administratīvais centrs, osta Jonijas jūras krastā, atrodas Sicīlijas austrumos, Etnas vulkāna piekājē, 290000 iedzīvotāju (2014. g.)
Pavullo nel Frignano pilsēta Itālijā ("Pavullo nel Frinjāno"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 17300 iedzīvotāju (2014. g.)
Pasto pilsēta Kolumbijas Republikas dienvidrietumos ("Pasto"), vulkāna Pasto piekājē 2594 m vjl., Narinjo departamenta administratīvais centrs, 321400 iedzīvotāju (2007. g.)
Plimuta pilsēta Montseratas salā Karību jūras Antiļu salās, neapdzīvota pēc 1996. g. vulkāna izvirduma
Rabaula pilsēta Papua-Jaungvinejā ("Rabaul"), osta Jaunbritānijas salas ziemeļos, daļēji pamesta pēc postoša vulkāna izvirduma 1994. g., 3900 iedzīvotāju (2012. g.; 17000 - 1990.g.)
pļavu piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe rivulosa", syn. "Clitocybe dealbata")
pļavas piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe rivulosa")
māri Piltuvveidīgi vai cilindriski iedobumi zemes virsmā, kas radušies vulkāniskos apgabalos, eksplodējot gāzēm, bet neizplūstot lavai vai tās irdenajiem produktiem; tos bieži piepilda ūdens, un tie kļūst par ezeriem
parastā pīpene pīpeņu suga ("Leucanthemum vulgare syn. Chrysanthemum leucanthemum"); margrietiņa
Kvadnadalshnjugirs piramidāla smaile Ēraifajēkitla vulkāna kalderas ziemeļrietumu malā, Islandes augstākā virsotne, valsts dienvidaustrumos Vahdnajēgidla ledāja dienvidu malā Vahdnajēgidla nacionālajā parkā; augstums - 2119 m, klinšaina, izolēta lavas virsotne, nunataks
Sarhads Plakankalne Irānā ("Sarhad"), Austrumirānas kalnu dienvidu daļā, garums - \~400 km, platums - \~200 km, augstums vidēji - 1500-2000 m, augstākā virsotne - 4042 m (vulkāns Taftāns)
Anatolija Plakankalne Turcijā, Mazāzijas kalnienes vidienē, ziemeļos - Pontijas kalni, dienvidos - Taura kalni, garums - \~700 km, platums - līdz 400 km, sastāv no nogulumiežiem, vidējais augstums - 800-1500 m, augstākā virsotne - 3916 m (vulkāns Erdžijass)
ignimbrīti Plaši vulkāniski veidojumi, kuru apakšdaļā irdens pumeks, vidū saķepis, lavai līdzīgs tufs, augšdaļā irdens
platformsega Platformas augšējais struktūrstāvs, ko veido nogulumieži un vulkanogēnie ieži
cīkstenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
čikstenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
čīkstenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
kulbenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
paukšene Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
plaukšenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
pleikšķenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
plikstiņš Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
plukstene Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
pūslene Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
pūslīši Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
tulstpuķe Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
tulznene Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
tulznenes Platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris")
parastā plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene vulgaris", senāk "Silene inflata")
plebejisks plebejiem raksturīgs, rupjš, vulgārs (piemēram, plebejiskas manieres)
ūdrs Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas suga ("Lutra lutra", senāk "Lutra vulgaris"), vidēja lieluma dzīvnieks ar īsu, biezu, spīdīgu tumšbrūnu apmatojumu
lapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas suga ("Vulpes vulpes"), vidēja lieluma dzīvnieks ar smailu purnu un garu, kuplu asti
parastais plēvpūpēdis plēvpūpēžu suga ("Hymenogaster vulgaris")
tufs Porains vulkāniskas izcelsmes iezis vai nogulumu iezis; saistīti saldūdens kaļķi
priekšlaicīgā menopauze priekšlaicīga ovulācijas izbeigšanās, iespējams, autoimunizācijas, gonadotropīna darbības traucējumu vai primāra dzimumšūnu deficīta dēļ
parastā prīmula prīmulu suga ("Primula vulgaris syn. Primula acaulis")
supranaturālisti Protestantu teoloģijas novirziens apgaismības laikmetā, 18.-19. gs., kas, pretstatā vulgāram racionālismam, uzsvēra Bībeles pārdabiskās atklāsmes nepieciešamību un īstenību, bet savu supranaturālismu pamatoja prāta pierādījumos un reliģiju uztvēra intelektuali morāliskā vērtējumā
krivule Prūšu priesteru varas zīme, greizi izliekta nūja; krivulis
šoka terapija psihisko slimību ārstēšanas metode, kurā izmanto elektrošoku vai medikamentus, kas izraisa komu vai konvulsijas
pemza Pumeks - viegls, porains vulkānisks iezis; šāda ieža gabals
krūmu pupiņa pupiņu suga ("Phaseolus vulgaris; var. nanus")
parastā pupiņa pupiņu suga ("Phaseolus vulgaris")
ielas puika pusaudzis vai jaunietis, kura uzvedība neatbilst sabiedriskās dzīves normām; piedauzīgs, vulgārs pusaudzis vai jaunietis
parastā pūslene pūsleņu suga ("Utriculara vulgaris")
Kamčatka Pussala Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijā, platība - 370000 kvadrātkilometru, garums - 1200 km, platums - līdz 450 km, augstākā virsotne - 4750 m, 28 darbīgi vulkāni
Tihaņa Pussala Balatona ezera ziemeļu daļā ("Tihany"), Ungārijā, iesniedzas ezerā 5 km iepretī Santodas šaurumam (1,5 km), aprimuša vulkāna bazalta palikšņi, augstums - līdz 232 m vjl., sens klosteris, alu mītnes (XI gs.)
Abšeronas pussala pussala Kaspijas jūras rietumu krastā (_Abşeron_), Azerbaidžānā, garums - 60 km, platums - līdz 30 km, paugurains līdzenums, piekrastē - 26 m zjl., rietumu daļā - līdz 310 m vjl., naftas un gāzes atradnes, dienvidrietumos izvietota valsts galvaspilsēta - Baku, rietumu daļā dubļu vulkāni
Aļaskas pussala pussala starp Kluso okeānu un Beringa jūras Bristoles līci (_Aļaska Peninsula_), ASV, Aļaskas štata dienvidrietumos, platība - 22000 km^2^, augstākā virsotne - Venjaminova vulkāns - 2507 m vjl.
lielkājvista Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Megapodiidae"), vistas lieluma putni (masa - 0,5-2 kg) ar lielām kājām, ligzdas netaisa, olas neperē, bet iedēj pašu savāktās lapu un zāles kaudzēs, Saules sakarsētās smiltīs vai vulkānu pelnos, izplatīti Austrālijā un Klusā okeāna salās, 7 ģintis, 12 sugu
kārkulis Racējcircenis, zemesvēzis ("Grillotalpa vulgaris")
kroķlapiņa Rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
parastais rasaskrēsliņš rasaskrēsliņu suga ("Alchemilla vulgaris")
parastā raudene raudeņu suga ("Origanum vulgare"), sastopama samērā bieži sausos priežu mežos, norās, pie meža ceļiem, sausās pļavās, krūmājos; stublājs 35—85 cm augsts, bieži vien iesārts, zarojas ziedkopā, lapas veselas, iegareni olveidīgas, pretējas, ziedi sārtvioleti, sakopoti plašā ziedkopā
vulgarizēties refl. --> vulgarizēt; tikt vulgarizētam
anovulatoriskais cikls regulāra cikliska asiņošana no dzemdes, kas notiek bez ovulācijas
vulkanizācija remonta operācija bojātām gumiju saturošām detaļām, kuras procesā kaučuku un sēru saturošas speciālas vulkanizācijas briketes uzklāj un uzpresē uz bojātā gumijas izstrādājuma, piemēram, uz cauras riepas kameras, un uzkarsē līdz noteiktai temperatūrai ; šādā veidā izveidojas ar gumijas pamatmateriālu cieši savienojies ielāps
riepu remontdarbi remontdarbu veids, operatoram kopjot un labojot riepas un to piederumus, tajā ietilpst riepu pārbaudes, montāžas, vulkanizēšanas, līmēšanas, balansēšanas, rādžu ievietošanas un citi darbi
Katmaja rezervāts rezervāts ASV ("Katmai National Monument"), Aļaskā, Aleutu grēdā, dibināts 1918. g., platība - 10790 kvadrātkilometru, darbīgs vulkāns, augstums - 2047 m
Kronoku rezervāts rezervāts Krievijas Kamčatkas novadā, Kronoku pussalā, platība - 9640 kvadrātkilometru, augstums - līdz 3528 m, dibināts 1934. g., lai saglabātu vienu no Kamčatkas vulkāniskajiem rajoniem (~15 vulkānu), geizeru ieleju, krātera ezerus, relikto baltegļu audzi, vietējos sabuļus un brūnos lāčus
kataklonuss Ritmiskas, funkcionālas konvulsīvas kustības
rivularia Rivulārija - zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints
Rivularia beccariana rivulāriju suga
Rivularia biasolettiana rivulāriju suga
Rivularia coadunata rivulāriju suga
Rivularia dura rivulāriju suga
Rivularia haematites rivulāriju suga
parastā aprikoze rožu dzimtas aprikožu ģints suga ("Armeniaca vulgaris", senāk "Prunus armeniaca")
Ruapehs Ruapehu - vulkāns Jaunzēlandē
ronkulis Runkulis - lopbarības biete ("Beta vulgaris", arī "Beta crassa")
koproloģija Rupjība, vulgaritāte, aizraušanas ar t. s. tualetes humoru vai "zemjostasvietas" anekdotēm, tieksme rupji lamāties
skatoloģija Rupjība, vulgaritāte, aizraušanas ar t. s. tualetes humoru vai "zemjostasvietas" anekdotēm, tieksme rupji lamāties
aglomerāts Rupju, nenoapaļotu, lielākoties vulkāniskas izcelsmes iežu un minerālu sakopojums
vulkāniskais tufs sablīvējušies un sacietējuši vulkāna izvirduma radīti produkti (pelni, bumbas u. c.); plaši izmanto par būvakmeņiem un izejvielām būvmateriālu rūpniecībā
cikutisms Saindēšanās ar velnarutkiem; pazīmes: paplašināti redzokļi, cianoze, konvulsijas, koma
konvulsīvs saistīts ar konvulsijām, tām raksturīgs; krampjains (1)
ov- saistīts ar olām; olšūnām (piem., ovulācija)
uvulārs saistīts ar ūvulu, tai raksturīgs
vulkanoloģisks saistīts ar vulkanoloģiju, tai raksturīgs
vulkānisks saistīts ar vulkānu, vulkāniem, tiem raksturīgs
Unalaška sala Aleutu salu austrumos (ASV Aļaskas štatā), platība - 2782 kvadrātkilometri, kalnaina, augstums - līdz 2035 m (darbīgs vulkāns), krastos fjordi; Analaska
Trindadi sala Atlantijas okeānā ("Ilha da Trindade"), Brazīlijas teritorija, platība - \~10 kvadrātkilometru, vulkāniskas izcelsmes, augstums - līdz 600 m
Čedžudo sala Austrumķīnas jūras ziemeļos (angļu val. "Cheju-do", korejiešu val. "Jeju-do"), 1846 kvadrātkilometri, 575000 iedzīvotāju (2006. g.), augstākā virsotne - Hallasana vulkāns (1950 m)
Pētera I sala sala Belinshauzena jūrā, pie Antarktīdas, platība — 249 kvadrātkilometri, augstums — līdz 1200 m, vulkāniska izcelsme, virsmu sedz ledājs
Bohola sala Filipīnu arhipelāgā ("Bohol"), uz ziemeļiem no Mindanao salas, Centrālās Visajas reģionā, platība - \~3900 kvadrātkilometru, vulkāniska izcelsme, plato, augstums - \~800 m vjl., piekrastē koraļļu rifi, lielākā pilsēta un osta Tagbilarana
Leite sala Filipīnu arhipelāgā ("Leyte"), uz ziemeļiem no Mindanao salas, platība - 7200 kvadrātkilometru, kalnaina, daudz aprimušu vulkānu, augstākā virsotne - Lobi kalns - 1350 m
Amsterdama sala Indijas okeānā (_Île Amsterdam_, Francijas Dienvidjūru Zemēs), platība - 60 kvadrātkilometru, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 881 m vjl. (Diva kalns)
Java sala Indonēzijā (angļu val. "Java", indon. val. "Jawa"), Lielo Zunda salu grupā, platība - 126500 kvadrātkilometri, 124 mlj iedzīvotāju (2005. g.), garums - 1060 km, platums - 55-195 km, kalnaina, augstākā virsotne - 3676 m, daudz nokrišņu, \~30 darbīgi vulkāni, šeit atrodas Indonēzijas galvaspilsēta Džakarta
Sulavesi sala Indonēzijā (angļu val. "Sulawesi"), Malajas arhipelāgā, Lielo Zunda salu grupā, platība - \~175000 kvadrātkilometru, 16 mlj iedzīvotāju (2005. g.), kalnaina, augstums - līdz 3455 m, darbīgi vulkāni; Celebesa
Lomboka sala Indonēzijā, Rietumu Nusa Tengara provincē, Mazo Zunda salu grupā, platība - 5435 kvadrātkilometri, kalnaina, augstums - līdz 3726 m (Rindžani vulkāns), dienvidos - Indijas okeāns, ziemeļos - Bali jūra, rietumos - Lombokas šaurums, austrumos - Alasas šaurums
Tutuila sala Klusā okeāna dienvidrietumos, Amerikāņu Samoa Teritorijā, platība - 135 kvadrātkilometri, garums - 30 km, platums - līdz 11 km, erodēts vulkānisks masīvs, krauji krasti, piekrastē koraļļu rifi
Santaizabela sala Klusā okeāna rietumos ("Santa Isabel"), Zālamana Salu teritorija, platība - 4662 kvadrātkilometri, visā grumā (>200 km) vulkāniska grēda, augstākā virsotne - Mareska kalns, augstums - 2545 m, tropu meži, zemajā piekrastē - kokospalmu plantācijas
Maui sala Klusajā okeānā ("Maui"), Havaju salu grupā (ASV), platība - 1886 kvadrātkilometri, to veido divi vulkāni - Haleakala (3055 m, darbīgs) un Puukukujs
Ponape sala Klusajā okeānā ("Ponape"), Mikronēzijā, Karolīnu salu austrumos, platība 334 kvadrātkilometri, apdzīvota, vulkānisks masīvs, ko sašķeļ ielejas, augstums - līdz 891 m (Totoloms)
Oahu sala Klusajā okeānā, Havaju salu grupā (ASV), platība - 1564 km^2^, veido 2 vulkāniskas grēdas, augstums - līdz 1228 m
Malaita sala Klusajā okeānā, Zālamana salu valsts austrumos, platība - 4071 kvadrātkilometrs, garums - 165 km, vulkāniskas izcelsmes, augstums - līdz 1432 m (Kolovrata kalns)
Urupa sala Kuriļu salu dienvidos, Krievijā, platība - 1500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1426 m, 25 vulkāni, no kuriem 2 - darbīgi
Kunašira sala Kuriļu salu dienvidrietumos, Krievijā, platība - 1500 kvadrātkilometru, ziemeļu daļā darbīgs vulkāns, augstums - 1819 m
Iturupa sala Kuriļu salu grupā, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, platība - 6725 kvarātkilometri, veido vulkāniski masīvi un skrausti, augstums - līdz 1634 m, 48 vulkāni (8 no tiem - darbīgi), krasti augsti, krauji
Simušira sala Kuriļu salu vidējā daļā Krievijas Sahalīnas apgabalā, garums - 58 km, platums - 6-10 km, to veido saplūdušu vulkānu virkne
Paramušira sala Kuriļu salu ziemeļos, Krievijā (Sahalīnas apgabalā), platība - 2000 kvadrātkilometru, garums - 100 km, platums - \~20 km, vairāki darbīgi vulkāni, augstākā virsotne - 1816 m, salā 37 vulkāni (6 darbīgi), pundura ciedrupriežu un alkšņu audzes
Montserrata sala Mazo Antiļu salu grupā (angļu val. "Montserrat"), Lielbritānijas aizjūras teritorija, platība - 102 kvadrātkilometri, administratīvais centrs bija Plimuta (neapdzīvota pēc 1996. g. vulkāna izvirduma, valdības mītne - Breidsā)
Gvadalkanala sala Melanēzijā ("Guadalcanal"), lielākā no Zālamana salām, platība - 6470 kvadrātkilometru, paralēli dienvidu krastam šķērso vulkāniskas grēdas, augstākā virsotne - 2439 m (Popomanasijs)
Halmahera sala Moluku salu grupas ziemeļos ("Halmahera"), Indonēzijā, platība - \~18000 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 1635 m, darbīgs vulkāns - Gamkunors
Lorda Hava sala sala Tasmāna jūrā, Austrālijā, platība - 12,8 kvadrātkilometri, puslokā apņem lagūnu, tuvumā 12 sīku salu, vulkāniskas izcelsmes bazalta masīvs, augstums - līdz 860 m (Gavera kalns)
Stromboli sala Tirēnu jūrā, pieder Itālijai (it. val. "Stromboli"), ir vulkāna virsūdens daļa, platība - 12,6 kvadrātkilometri, augstums - 926 m vjl. (virs jūras dibena 2700 m)
Vulkāno sala Tirēnu jūras Lipāru salās ("Vulkāno"), Itālijā, garums - 8 km, platums - \~6 km, platība - 21,2 kvadrātkilometri, zemūdens vulkāna virsūdens daļa, augstums - līdz 499 m
Pantellērija sala Vidusjūrā, Tunisas šaurumā (Itālija), platība - 83 kvadrātkilometri, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 836 m
Anatahana sala Ziemeļu Marianas Salās (_Anatahan_), darbīgs vulkāns, augstums - 787 m
Prinča Edvarda salas salas Indijas okeānā, Dienvidāfrikas Republikas teritorija, platība — 310 kvadrātkilometru, sastāv no Prinča Edvarda salas (55 kvadrātkilometri) un Mariona salas (255 kvadrātkilometri), vulkāniskas izcelsmes, augstums — līdz 1200 m
Revijahihedo salas salas Klusā okeāna austrumu daļā ("Islas Revillagigedo"), Meksikas teritorija (~700-1100 km uz rietumiem Kolimas pavalsts piekrastes), 4 vulkāniskas salas, platība - 829 kvadrātkilometri, augstums - līdz 1050 m
Oklendas salas salas Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, Jaunzēlandē (~700 km uz dienvidiem no Dienvidsalas), platība - 680 km^2^ (lielākā sala - 606 km^2^, grupā arī 5 sīkas salas), vulkāniskas izcelsmes, līdz 610 m vjl., neapdzīvotas
Sanihes salas salas Lielo Zunda salu grupā ("Sanighe"), uz ziemeļaustrumiem no Sulavesi salas, Indonēzijā, Sulavesi jūras austrumos, kopējā platība — 800 kvadrātkilometru, kalnainas, augstākā virsotne — 1784 m, darbīgi vulkāni, tropu meži
parastā saldsaknīte saldsaknīšu suga (“Polypodium vulgare”), paparde, kuras sakneni lieto tautas medicīnā pret caureju un klepu, kā arī zarnu parazītu izdzīšanai
Madeiras salas salu grupa Atlantijas okeānā (port. val. “Madeira”), \~700 km no Āfrikas ziemeļrietumu krasta, platība — 797 kvadrātkilometri, 239000 iedzīvotāji, salas ir zemūdens vulkānu virsotnes
Komandora salas salu grupa Beringa jūras dienvidrietumos, Krievijā (Kamčatkas apgabalā), ietver 4 vulkāniskas salas, kopējā platība - 1800 kvadrātkilometru, augstums - līdz 751 m
Gambjē salas salu grupa Klusajā okeānā ("Iles Gambier"), Franču Polinēzijā, Tuamotu salu dienvidos, pie dienvidu tropu loka, grupā 4 vulkāniskas salas (lielākā - Manareva) un daudzas sīkas koraļļu salas, ko ieskauj barjerrifi
Moluku salas salu grupa Malajas arhipelāga austrumu daļā (indon. val. “Maluku”), starp Sulavesi un Jaungvinejas salu, Indonēzijā, platība — 83700 kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1300 km, augstums — līdz 3019 m, daudz vulkānu, no tiem 10 darbīgi, biežas zemestrīces
Antrekasta salas salu grupa Zālamana jūrā ("D'Entrecasteaux Islands"), uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas, platība - 3145 kvadrātkilometri, lielākās salas : Fērgusona, Normanbija, Gūdenafa sala, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 2600 m; D'Antrkasto salas
Sansalvadora Salvadoras galvaspilsēta (sp. val. "San Salvador"), departamenta administratīvais centrs, atrodas vulkāna piekājē 682 m vjl., 543000 iedzīvotāju (2007. g.)
pavulgārs samērā, arī mazliet vulgārs
parastais sārtžibulītis sārtžibulīšu suga ("Odontites vulgaris"), viengadīga, līdz 25 cm augsta pusparazītiska nezāle, kas parazitē uz graudzālēm, zied ar sarkaniem ziediem vasaras otrajā pusē
ugunsvēmējs Savienojumos "ugunsvēmējs kalns", "ugunsvēmēja kalns", "ugunsvēmējs krāteris": vulkāns
kosmotrons Savulaik bieži lietots nosaukums Brukheivenas sinhofazotronam (Ņujorkas štats, ASV), kas spēj paātrināt protonus līdz 3 miljardiem elektronvoltu (3 GeV)
Ngorongoro Sen aprimuša vulkāna krāteris (angļu val. "Ngorongoro") vulkāniskajā masīvā (augstums - līdz 3648 m) Austrumāfrikas lūzumzonā, Tanzānijas ziemeļos, gigantiska kaldera līdz 20 km diametrā, \~500 m agstām gandrīz vertikālām iekšējām sienām, ārējās sienas līdz 2460 m vjl.
solfatāra Sēra oksīdu un sērūdeņraža gāzu plūsma no sīkām plaisām vulkāna krāterī vai nogāzēs, nereti veidojot ievērojamus sēra sakopojumus
āpsis Sermuļu dzimtas suga ("Meles meles", senāk "Meles vulgaris"), vidēji liels plēsējs ar garu purnu, pagaru, rupju apmatojumu, visēdājs, Latvijā dzīvo 5-10 tūkstoši indivīdu
stratigrāfiskās shēmas shēmas, kurās parādīta Zemes garozu veidojošo nogulumiežu, vulkanogēno un metamorfo iežu vecuma secībaun taksonomiskā pakļautība
puža Sievišķais dzimumorgāns; pīzda; vulva
vulkāniskie pelni sīkas (diametrs - 0,05-0,5 mm) lavas, minerālu un iežu atlūzas, kas tiek izmestas vulkāna izvirduma laikā
trass Sīki porains dzeltenīgs, pelēks vai brūngans vulkāniskais iezis
lapsu sīkstenīte sīkstenīšu ģints sēņu suga ("Lentinellus vulpinus")
virses Sila virsis ("Calluna vulgaris", senāk "Erica vulgaris")
virzenes Sila virsis ("Calluna vulgaris", senāk "Erica vulgaris")
cedriņš Sila virsis ("Calluna vulgaris")
cedrs Sila virsis ("Calluna vulgaris")
melatņi Sila virsis ("Calluna vulgaris")
mellotņi Sila virsis ("Calluna vulgaris")
silāji Sila virsis ("Calluna vulgaris")
sili Sila virsis ("Calluna vulgaris")
siliņš Sila virsis ("Calluna vulgaris")
silis Sila virsis ("Calluna vulgaris")
sils Sila virsis ("Calluna vulgaris")
vērsnis Sila virsis ("Calluna vulgaris")
viersēji Sila virsis ("Calluna vulgaris")
vieršļi Sila virsis ("Calluna vulgaris")
vieršņi Sila virsis ("Calluna vulgaris")
viersnis Sila virsis ("Calluna vulgaris")
virsāji Sila virsis ("Calluna vulgaris")
virsājs Sila virsis ("Calluna vulgaris")
viršājs Sila virsis ("Calluna vulgaris")
virsēji Sila virsis ("Calluna vulgaris")
virsējiņi Sila virsis ("Calluna vulgaris")
virsnes Sila virsis ("Calluna vulgaris")
viršņi Sila virsis ("Calluna vulgaris")
virsnis Sila virsis ("Calluna vulgaris")
virzāji Sila virsis ("Calluna vulgaris")
virze Sila virsis ("Calluna vulgaris")
virzēji Sila virsis ("Calluna vulgaris")
virži Sila virsis ("Calluna vulgaris")
parastā silpurene silpureņu suga ("Pulsatilla vulgaris"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
perlīts Siltumizolācijas materiāls, ko iegūst, apdedzinot stiklveida vulkānisko iežu gabalus
Mazās Antiļu salas simtiem mazu, vulkāniskas izcelsmes saliņu, kuras iedala Aizvēja salās ("Leeward Islands") un Vējpuses salās ("Windward Islands") pēc to atrašanās vietas pret ziemeļaustumu pasātu, platība - \~14000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1467 m
parastā skujene skujeņu suga ("Hippuris vulgaris")
parastā smaržmētra smaržmētru suga ("Clinopodium vulgare")
parastā smilga smilgu suga ("Agrostis tenuis syn. Agrostis vulgaris")
barankoss sniega un šļūdoņa kušanas ūdeņu izgrauzta dziļa grava vulkāna konusa nogāzē; vulkāngrava
strauta sniegoga sniegogu suga ("Symphoricarpos albus var. laevigatus syn. Symphoricarpos rivularis")
pelnu mākoņi spēcīgās vulkānu eksplozijas radušies biezi, tumši pelnu un putekļu mākoņi
pelnu lietus spēcīgās vulkānu eksplozijas radušos pelnu un putekļu nosēšanās uz zemes
neks stabveida vulkānisku iežu veidojums, kas radies, vulkāna kanālā sacietējot lavai vai citiem izvirduma produktiem
atgāze Stāva nogāze, stāvulis, krauja
mazā dzeņžube stērstu apakšdzimtas suga ("Camarhynchus parvulus"); mazā darvinžube
obsidiāns stiklveida vulkāniskais iezis (parasti tumšos toņos), kas veidojas, strauji atdziestot magmai, ar grumbuļainu, asu virsmu; lieto būvmateriāliem (perlīta ieguvei), dažus paveidus – juvelierizstrādājumiem
izvirst strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (nokaitētus cietus, šķidrus vai gāzveida vulkāniskos produktus) - parasti par vulkānu
vemt uguni strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (nokaitētus cietus, šķidrus vai gāzveida vulkāniskos produktus) - parasti par vulkānu
mājas strazds strazdu suga ("Sturnus vulgaris")
parastā sveķene sveķeņu suga ("Viscaria vulgaris syn. Viscaria viscosa, Lychnis viscaria")
hameja Svītrainā hameja - svītrainais krūmčivulis ("Chamaea fasciata")
Chamaea fasciata svītrainais krūmčivulis jeb svītrainā hameja
barranki Šauras un dziļas rievas, ko lietus ūdens izgrauž vulkāna konusa irdenās nogāzēs no augšas uz leju (plānā no vidus uz malām)
tītenis šīs dzimtas ģints ("Convolvulus"), \~250 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
persiks šīs ģints suga ("Persica vulgaris"), ko gk. izmanto šķirņu veidošanā, kuru skaits sniedzas līdz 5000, Latvijā izveidotas vairākas jaunšķirnes un hibrīdi; firziķis
vāvere šīs ģints suga ("Sciurus vulgaris"), kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos
ekstrūzija tāds vulkāna izvirdums, kurā izplūst viskoza lava
vulvovagināls tāds, kas attiecas uz vulvu un maksti
iela tāds, kas neatbilst sabiedriskās dzīves normām; piedauzīgs, vulgārs
bobo tauta, dzīvo Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali, valoda pieder pie guru grupas, tuvu radniecīgi lobiem, iedalās ciltīs: bobofingi, sankuri (pašnosaukums - zara), bobogi, bobovuli, reliģija - gk. islāms
segslāņu līdzenums teritorija, ko veido horizontāli saguluši nogulumieži vai vulkāniski ieži
tauriņi tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
apiņi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
apinis Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
dienvidītes Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
ēpas Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
gaiļgriķi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
gaiļugriķi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
griķes Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
ingas Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
kazapens Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
kazapiņi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
kazapinis Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
kazinājs Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
kazuapiņi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
kazuvija Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
kazvija Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
kazviji Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
laukapiņi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
laukrozītes Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
laukteciņš Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
mālrozītes Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
osote Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
pūsliņi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
roža Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
rožeņa Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
rozītes Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
rūtene Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
rūžeņa Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
rūžeņas Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
sētlodis Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
staipekļi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
staipekņi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
taureņi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
taurenīši Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
taurenītes Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
tekampuķe Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
tinekļi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
tīrumrozītes Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
tīrumtītnis Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
tītaviņš Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
tītene Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
tītiņi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
tītiņš Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
tītnis Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
trekterīši Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
vārnaks Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
vija Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
vijiņas Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
vijokļi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
vijoļi Tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
tītenis tīruma tītenis (“Convolvulus arvensis”)
graniponpuķe Tīrumu tītenis ("Convolvulus arvensis")
tīruma tītenis tīteņu suga ("Convolvulus arvensis"), daudzgadīgs lakstaugs vai krūms ar vijīgu stumbru, veselām, pamīšus sakārtotām lapām un baltiem vai rožainiem piltuvveida ziediem lapu žāklēs
Savonas tītenis tīteņu suga ("Convolvulus sabatius"), ko Latvijā audzē kā atraktīvu nokareno augu
trejkrāsu tītenis tīteņu suga ("Convolvulus tricolor"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
tīrumtītņi Tītņu suga, druvu tītņi (tīruma tīteņi, tīruma rozītes jeb lauku apiņi, kazvijas, tītiņi, lauka rozītes, vijoļi, trekterīši, gaiļa griķi), 30-60 cm gari, aug laukos, gar ceļmalām, zied no jūnija līdz septembrim; tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
mazais tritons tritonu suga ("Triturus vulgaris")
Tupungats Tupungato - aprimis vulkāns Dienvidamerikā
krāteru ezers ūdens piepildīts apdzisuša vulkāna krāteris
seismiskie viļņi ūdenslīmeņa svārstības, ko rada zemestrīces un vulkānu izvirdumi
Jaludzjana upe Ķīnā ("Yalu Jiang"), robežupe ar Ziemeļkoreju, kur saucas - Amnokgana, garums - 813 km, sākas vulkāna Baitoušana nogāzē, ietek Dzeltenās jūras Rietumkorejas līcī
parastā upjspāre upjspāru dzimtas suga ("Gomphus vulgatissimus")
piroklastisks uz drupu materiālu (iežu, minerālu, vulkāniskā stikla atlūzām) attiecīgs; tāds, kas radies vulkāna izvirdumā
elektrokonvulsīvs uz elektriskās strāvas izraisītām konvulsijām attiecīgs
grobiānisms Vācu literatūras virziens 15.-16 gs., tematika grozās ap visu nedaiļo un rupjo, līdz galējībai izkopta pornogrāfija un valodas vulgārisms
Baratdajas salas vairākas salas Moluku salu grupā, Indonēzijā, Bandas jūras dienvidu daļā, platība - \~7000 kvadrātkilometru, reljefs kalnains, augstums - līdz 1412 m, vairāki darbīgi vulkāni
parastā vairoglape vairoglapju suga ("Hydrocotyle vulgaris"), Latvijā aizsargājama
daudzvālīte vāleņu sēņu grupas ģints ("Multiclavula")
peļu klijāns vanagu dzimtas klijānu ģints suga ("Buteo buteo", senāk "Buteo vulgaris"), plēsīgs putns ar līku knābi un noapaļotu asti
nevēklis Vārgs, neizdarīgs, rīcībā neveikls, nedrošs cilvēks, resp., neveiklis, gļēvulis
pelēkā vārpstene vārpsteņu sēņu ģints suga ("Clavulina cinerea")
sekstainā vārpstene vārpsteņu sēņu ģints suga ("Clavulina coralloides", syn. "Clavulina cristata")
krokainā vārpstene vārpsteņu sēņu ģints suga ("Clavulina rugosa")
Vatnajēkudls Vatnajēkidls, vulkānisks plato un ledājs Islandē
spigactiņa vāvere ("Sciurus vulgaris")
skruzītis Vāvere ("Sciurus vulgaris")
trušiņš Vāvere ("Sciurus vulgaris")
somma Vecā vulkāna kalderas sienas, kas kā valnis apjož jauno vulkānu
palaiovulkanīti Vecākie vulkāniskie izvirdumu ieži, kas radušies pirms terciārā perioda, gk. devona, karbona un perma periodos
reģenerāts vecu gumijas izstrādājumu speciālas pārstrādes produkts, kas spēj atkārtoti vulkanizēties, veidojot jaunus gumijas izstrādājumus
luca Vēdzele ("Lota lota", senāk "Lota vulgaris")
lucis Vēdzele ("Lota lota", senāk "Lota vulgaris")
lucka Vēdzele ("Lota lota", senāk "Lota vulgaris")
luncis Vēdzele ("Lota lota", senāk "Lota vulgaris")
dzeltenais ķermenis veidojums ("corpus luteum"), kas attīstās cilvēka un zīdītājdzīvnieku olnīcās pēc ovulācijas un funkcionē kā iekšējās sekrēcijas orgāns
dārza vējgriķis vējgriķu suga ("Fallopia convolvulus syn. Polygonum convolvulus")
atradeņu nami vēsturisks apzīmējums, kas savulaik lietots mājvietām, kurās uzturēja atradeņus, bērnus bāreņus vai bērnus, no kuriem bija atteikušies aprūpētāji (vecāki, tuvinieki, aizbildņi)
parastā vībotne vībotņu suga ("Artemisia vulgaris")
pucolāna Viegli cementēti vulkāniskie pelni (tufs)
pumeks viegls (peld ūdenī), porains gaišas krāsas vulkānisks iezis; šāda ieža gabals; izmanto abrazīviem, filtriem, par vieglu pildvielu betonos
arbūzs Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ar sulīgiem augļiem ("Citrullus edulis", arī "Citrullus lanatus" un "Citrullus vulgaris")
pupa Viengadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar taisnu, stāvu stublāju un sēklām pākstīs ("Faba bona", arī "Vicia faba" un "Faba vulgaris")
mazais sūricis vienīgā Latvijā sastopamā sūriču suga ("Pulicaria vulgaris")
Vezuvs Vienīgais darbīgais vulkāns Eiropas kontinentālajā daļā, Itālijā, uz dienvidiem no Neapoles (it. val. _Vesuvio_), augstums - 1281 m vjl., virsotnē krāteris 750 m diametrā, pēdējais izvirdums 1944. g.
dīvulieši Viesītes novada Rites pagasta apdzīvotās vietas "Dīvules" iedzīvotāji
magmas rezervuārs vieta, kas dod materiālu vulkānu izvirdumiem; atrodas uz robežas starp Zemes garozu un mantiju un mantijas augšējā daļā
lielziedu vīgrieze vīgriežu suga ("Filipendula vulgaris syn. Filipendula hexapetala")
lapsu vīnkoks vīnkoku suga ("Vitis vulpina syn. Vitis riparia"), ko Latvijā audzē kopš 19. gs. sākuma
parastā vīrcele vīrceļu suga ("Linaria vulgaris")
Kazbeks Virsotne Lielā Kaukāza Sānu grēdā (gruz. val. "Mkinvari", oset. val. "Urshohs"), uz Gruzijas un Krievijas robežas, aprimis vulkāna konuss, augstums - 5047 m
sila virsis viršu suga ("Calluna vulgaris", senāk "Erica vulgaris")
Mufumbira Virunga, vulkānisks apgabals Austrumāfrikā
gļēvums vispārināta īpašība --> gļēvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī gļēvulība
neuzņēmība vispārināta īpašība --> neuzņēmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; gļēvulība
vulgaritāte vispārināta īpašība --> vulgārs, šīs īpašības konkrēta izpausme
vulgārums vispārināta īpašība --> vulgārs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vulgaritāte (1)
vulkāniskie putekļi vissīkākie vulkāniskā izvirduma produkti, kuru diametrs ir mazāks par 0,1 mm un kurus vējš aiznes lielā attālumā
burlaku romāns vulgārs romāns par laupītājiem, slepkavām
burlaku stāsts vulgārs stāsts (romāns) par laupītājiem, slepkavām
vulgārisms Vulgārums, vulgaritāte (1)
baranko Vulkāngrava - sniega un šļūdoņa kušanas ūdeņu izgrauzta dziļa grava vulkāna konusa nogāzē
vulkāniskā sala vulkāniskā izvirduma produktu veidojums, kas sastāv no viena vai vairākiem vulkānu konusiem vai vulkāniskiem kalniem
Jana Majena sala vulkāniska sala (_Jan Mayen_) Norvēģu jūrā, Norvēģijas teritorija, ap 500 km uz ziemeļaustrumiem no Islandes, platība - 373 kvadrātkilometri, augstums — līdz 2267 m, neapdzīvota, izņemot meteoroloģiskās un radionavigācijas stacijas personālu
Viti Levu vulkāniska sala Klusā okeāna dienvidrietumos, lielākā Fidži sala, platība - 10500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 1322 m
Virunga Vulkāniskas apgabals Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, 8 lielu un daudzu mazu vulkānu konusi (augstākais - Karusimbi, 4507 m), liels seismiskums
perlīts vulkāniskas izcelsmes stiklveida iezis
eruptīvie ieži vulkāniskie ieži
mofetas Vulkānisko gāzu, sevišķi ogļskābās gāzes izplūdumi dziestošas vulkāniskas darbības pēdējās fāzēs
Aragacs vulkānisks kalnu masīvs Džavahetijas-Armēnijas kalnienē (_Aragatz lerr_), Armēnijā, platība - \~8000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 4090 m; Alagezs
Vrangeļa kalni vulkānisks kalnu masīvs Kordiljeros, Aļaskas dienvidos, ASV (angļu val. "Wrangell Mountains"), garums - 150 km, platums - līdz 50 km, augstākā virsotne - 4996 m, 3 darbīgi vulkāni
Karadags Vulkānisks kalnu masīvs Krimas dienvidu krastā, augstums - 577 m, izvirdumieži, trasa (vulkāniskā tufa) ieguve
Ararats vulkānisks masīvs Armēnijas kalnienē (_Büyükağrı Dağı_), Turcijas ziemeļaustrumos, pie Armēnijas un Irānas robežas, sastāv no divu aprimušu vulkānu bazalta konusiem, augstākā virsotne - 5165 m
Kilimandžāro Vulkānisks masīvs Austrumāfrikas plakankalnē, Tanzānijas ziemeļaustrumos, sastāv no 3 aprimušu vulkānu konusiem, t. sk. Kibo - augstākā virsotne Āfrikā - 5895 m vjl., tajā 10 šļūdoņi ar kopējo platību \~7 kvadrātkilometri
Rosa kalns vulkānisks masīvs Kergelena salā Indijas okeāna dienvidu daļā, augstums – 1965 m
Druzu kalni vulkānisks masīvs Sīrijas dienvidos un Jordānijā ("Jebel ed Druz"), garums - \~100 km, platums - \~50 km, augstākā virsotne - 1803 m
Vatnajēkidls Vulkānisks plato Islandē, 1500-2000 m augstumā tajā atrodas lielākais šīs salas ledājs (platība - 8100 kvadrātkilometru), ledāja vidējais biezums - 400 m, maksimālais - >1000 m, zem ledāja atrodas vairāki vulkāni, kuru izvirdumi rada intensīvu ledus kušanu un katastrofālus plūdus
Zālamana salas vulkānisku salu arhipelāgs Klusā okeāna dienvidrietumu daļā (angļu val. "Solomon Islands"), uz austrumiem no Jaungvinejas salas, platība - 40400 kvadrātkilometru, augstums - līdz 3123 m, darbīgi vulkāni
Kanāriju salas vulkānisku salu grupa Atlantijas okeānā (sp. val. "Islas Canarias"), 100-120 km no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes, Spānijas autonoms apgabals, platība - 7447 kvadrātkilometri, 2089700 iedzīvotāju (2009. g.)
Galapagu salas vulkānisku salu grupa Klusā okeāna austrumu daļā (sp. val. "Islas Galapagos"), Ekvadoras province, atrodas \~1000 km rietumiem no Dienvidamerikas, platība - 7800 kvadrātkilometru, 18500 iedzīvotāju (2006. g.), kalnains reljefs, augstums - līdz 1707 m
Lipāru salas vulkānisku salu grupa Tirēnu jūrā (_Lipari, Isole_), Itālijas teritorija uz ziemeļiem no Sicīlijas, ietver 17 salu, kopējā platība - 117 kvadrātkilometru, augstums - līdz 926 m; Eola salas; Aiola salas
salu koki vulkānisku salu un zemūdens kalnu grēdu virknes litosfēras plātņu robežjoslā subdukcijas zonās, stiepjas kontinenta pusē no okeāna dziļvagām paralēli tām; raksturīga liela seismiskā aktivitāte un vulkānisms, jaunas kontinentālās Zemes garozas veidošanās
Rjūkjū salas vulkānisku un koraļļu salu arhipelāgs Klusā okeāna rietumu daļā (jap. val. "Ryūkjū-Shotō"), Japānas teritorija, ietilpst 98 salas (veido 6 salu grupas), kas lokveidā stiepjas starp Kjusju salu un Taivānu \~1200 km garumā, platība - \~4800 kvadrātkilometru, atdala Austrumķīnas jūras no Klusā okeāna
ignimbrīti Vulkanogēns gk. liparīta tipa iezis ar joslainu lekstūru; blīvajā pamatmasā ir kristālu, iežu atlūzu, kā arī vulkāniskā stikla lēcveida ieslēgumi
uguns vēmējs (kalns) vulkāns
Erdžijess vulkāns Anatolijas plakankalnes dienvidaustrumos (_Erciyas_), Turcijā, Kajseri ilā, augstums - 3916 m, pēdējais izvirdums - IV gs. p. m. ē.
Kohala vulkāns ASV, Havaju salu Havajas salā, augstums - 1678 m
Atitlans vulkāns Gvatemalā (_Atitlán, Volcán_), aktīvs stratovulkāns blakus Atitlanas ezera kalderai Gvatemalas augstienē, augstums - līdz 3535 m
Arenals vulkāns Kostarikā (_Arenal, Volcán_), Alahvelas provincē, augstums - 1633 m
Baru vulkāns Panamas rietumos, Čiriki provinces ziemeļrietumu daļā, augstums - 3475 m
Kolima Vulkāns Vulkāniskajā grēdā, Meksikā, sastāv no 2 konusiem: aprimušais vulkāns "Nevada de Kolima", augstums - 4205 m, un darbīgais vulkāns "Volkandekolima", augstums - 3846 m
izdzisis vulkāns vulkāns, kas vairs nedarbojas
plaisu tipa vulkāns vulkāns, no kura lava izplūst Zemes virspusē pa dziļām plaisām
erupcija Vulkānu darbība - lavas, gāzu un tvaiku izplūde, vulkānisko pelnu izmeši
peļastu vulpija vulpiju suga ("Vulpia myuros")
parastais zeltdadzis zeltdadžu suga ("Carlina vulgaris")
parastā zeltene zelteņu suga ("Lysimachia vulgaris")
mufete Zemes plaisa vulkāniskos apgabalos, no kuras plūst laukā ogļskābā gāze
parastā ziepenīte ziepenīšu suga ("Polygala vulgaris")
rivulārija Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Rivularia"), pavedieni asimetriski, galos sašaurināti, bieži pāriet matiņā, veido sfēriskas vai puslodesveidīgas kolonijas, kas piestiprinātas pie substrāta, retāk brīvi peldošas, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
parastā zilgavīte zilgalvīšu suga ("Prunella vulgaris")
delafondioze Zirgu helmintoze, ko ierosina "Delafondia vulgaris" kāpuri, kas lokalizējas apzarņa priekšējā artērijā un tās atzarojumos
parastā zvērene zvēreņu suga ("Barbarea vulgaris"), ko daži sistemātiķi nodala no lokaugļu zvērenes kā atsevišķu sugu
Ādils Zviedru karalis no Inglingu dzimtas, pieminēts senangļu poēmā "Beovulfs"
ķivulis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas suga ("Carduelis spinus", senāk "Fringilla spinus"), neliels dzeltenzaļš meža putns; Eirāzijas ķivulis

vul citās vārdnīcās:

MEV

vul