Paplašinātā meklēšana
Meklējam vasa.
Atrasts vārdos (147):
- vasa:1
- Avasa:1
- kvasa:1
- vasar:1
- atvasa:1
- ievasa:1
- Igvasa:1
- īsvasa:1
- Sivasa:1
- Tavasa:1
- vasabi:1
- vasana:1
- vasara:1
- vasare:1
- vasars:1
- vasars:2
- avasahi:1
- garvasa:1
- Kagvasa:1
- pavasar:1
- pievasa:1
- sānvasa:1
- šovasar:1
- tovasar:1
- vasalis:1
- vasaris:1
- vasaris:2
- vasarot:1
- Ačagvasa:1
- atvasara:1
- citvasar:1
- kavasaki:1
- Kavasaki:1
- Kuvasaja:1
- Latvasas:1
- pavasara:1
- pavasare:1
- Pavasari:1
- pavasars:1
- pērvasar:1
- vasagari:1
- vasarāja:1
- vasarāji:1
- vasarāta:1
- vasarats:1
- vasarāts:1
- vasarēja:1
- vasarējs:1
- vasarība:1
- vasarīgs:1
- vasariņa:1
- viņvasar:1
- pavasalis:1
- pavasaris:1
- Pavasaris:1
- pērnvasar:1
- pusvasara:1
- šopavasar:1
- topavasar:1
- vasandavi:1
- vasarenes:1
- vasarinis:1
- vasarisks:1
- vasarnīca:1
- vasarnīce:1
- vasarvējš:1
- vasarzaļš:1
- vidvasara:1
- vienvasar:1
- viņuvasar:1
- atvasarīgs:1
- citpavasar:1
- izgāšvasar:1
- nākamvasar:1
- nākošvasar:1
- pagāšvasar:1
- pavasarējs:1
- pavasarīgs:1
- šāpavasara:1
- šāsvasaras:1
- šīpavasara:1
- šīsvasaras:1
- šovasarējs:1
- vasarauģis:1
- vasarējais:1
- vasarīgums:1
- vasarkalps:1
- vasarlaiks:1
- vasarnieki:1
- vasarnieks:1
- viņpavasar:1
- ziemvasara:1
- narvasadata:1
- pagājšvasar:1
- pavasarieši:1
- pērnpavasar:1
- pērnvasaras:1
- pērvasarējs:1
- trešvasaras:1
- vasaļvalsts:1
- vasarasgals:1
- vasarasvējš:1
- vasaraudzis:1
- vasarsvētki:1
- vidusvasara:1
- vienvasaras:1
- izgājušvasar:1
- izgāšpavasar:1
- nākampavasar:1
- nākošpavasar:1
- pagājušvasar:1
- pavasarīgums:1
- pavasarnieki:1
- pērnpavasara:1
- pērnvasarējs:1
- puspavasaris:1
- šopavasarējs:1
- vasarasbērns:1
- vasarasdarbs:1
- vasaraslāses:1
- vasarasmeita:1
- vasarraibumi:1
- aizpagāšvasar:1
- Mazvasaraudzi:1
- Mazvasaraudži:1
- pagājšpavasar:1
- pagājušovasar:1
- pērpavasarējs:1
- pirmpavasaris:1
- vasaļatkarība:1
- vasarasgabals:1
- vasaraspuisis:1
- vienvasarītes:1
- izgājušpavasar:1
- Lielvasaraudzi:1
- Lielvasaraudži:1
- pagājušpavasar:1
- pērnpavasarējs:1
- pirmspavasaris:1
- aizpagājušvasar:1
- aizpagāšpavasar:1
- pagājušopavasar:1
- priekšpavasaris:1
- vasarraibumains:1
- priekšpavasarīgs:1
- aizpagājušpavasar:1
- Rivasa-Vasiamadride:1
Atrasts normatīvajos komentāros (1):
Atrasts vārdu savienojumos (73):
- Bokana de Paivasa
- Bosavasas rezervāts
- cauru dienu (nedēļu, mēnesi, gadu, vasaru, ziemu u. tml.)
- divvasaru karpas
- dzīves pavasaris
- kā vardes pavasarī
- klimatiskā vasara
- klimatiskais pavasaris
- likties vasaras guļā
- lītaine vasara
- Navasas Sala
- Nova Igvasa
- pavasara adoniss
- pavasara aršana
- pavasara bambals
- Pavasara biedrība
- pavasara dedestiņa
- pavasara drojenīte
- pavasara ekvinokcija
- pavasara gauris
- pavasara grīslis
- pavasara krokuss
- pavasara krustaine
- pavasara mazpurenīte
- pavasara omfalode
- pavasara pacelmene
- pavasara pali
- pavasara pienpulkstenīte
- pavasara pienpulkstenītes Karpatu varietāte
- pavasara punkts
- pavasara rotāšanas dziesmas
- pavasara sārtlapīte
- pavasara sēntiņa
- pavasara strupvabole
- pavasara ūdenīte
- pavasara veronika
- pavasara vilnkājis
- pavasara žibulītis
- Prāgas pavasaris
- šogado vasariņu
- trīsvasaru karpas
- tukšs kā laidars vasarā
- vasaļa zvērests
- vasarāju idra
- vasaras baravika
- vasaras eļļa
- vasaras guļa
- vasaras jānītis
- vasaras kaņepene
- vasaras laiks
- vasaras lāsumi
- vasaras lefkoja
- vasaras meita
- vasaras mēnesene
- vasaras miegs
- vasaras pienpulkstenīte
- vasaras puisis
- vasaras raibumi
- vasaras sārmene
- vasaras saulgrieze
- vasaras saulgrieži
- vasaras saulgriežu punkts
- vasaras telpas
- vasaras vībotne
- vasaras žultszālīte
- vasarnīcu ciems
- vasarzaļie augi
- vasarzaļie meži
- vasas augi
- vasas mezgli
- vasas pārveidnes
- vasas posmi
- vienvasaras karpas
Atrasts skaidrojumos (400):
- Belens "Spožais" – ķeltu pavasara un dziedniecības dievs, kurš dažkārt tika asociēts arī ar Sauli.
- quinquagesima 50 dienu garais starplaiks starp Lieldienām un vasarsvētkiem.
- pentekosta 50. diena pēc Lieldienām, vasarsvētki.
- pentekosts 50. diena pēc Lieldienām, vasarsvētki.
- Limilahs Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laulāto laimes dievība, pie kuras klusībā griezās jaunie cilvēki pēc zīlēšanas pavasara cikla rituālu noslēgumā
- Šočipilli Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - ziedu dievs, kurš bija arī vasaras dievs, deju, spēļu, dzīru un gleznošanas aizbildnis
- Makuilšočitls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - pavasara augu valsts, mīlas, ziedu, līksmes un bumbas spēles dievs
- Dārznieks Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Garciems 1 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Garciems 2 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- beneficijs Agrajos viduslaikos Rietumeiropā zeme (vai cits ienākuma avots), ko feodālis senjors piešķīra vasalim mūža lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu
- papuves augi agri novācami kultūraugi, kurus audzē ziemāju un vasarāju sējai paredzētajos aizņemtās papuves laukos
- nobara Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm
- nobars Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm
- aizpagājušpavasar Aizpagājušajā pavasarī
- aizpagāšpavasar Aizpagājušajā pavasarī
- aizpagājušvasar Aizpagājušajā vasarā
- aizpagāšvasar Aizpagājušajā vasarā
- naudenieks Algādzis, kas kalpoja par laukstrādnieku tikai vasaras sezonā vai dažus mēnešus
- libis Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai
- libīte Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai
- lipene Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko pavasarī iesprauž bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Galanthus") augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari, 18 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 4 sugas
- sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā
- parūkkrūms anakardiju dzimtas suga ("Cotinus coggygria"), dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās, Latvijā izaug līdz 2 m augsts
- Bilstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas
- Hellvīkena apdzīvota vieta (vasarnīcu ciemats) Zviedrijā (_Höllviken_), Skones lēnes dienvidrietumos
- Pullans apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
- Daugava apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
- Birkineļu dārziņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
- Ozolaine apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
- Eglīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Elektrons apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Ezeriņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Pērlīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Plikais kalns apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
- Laime apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Šēderes pagastā
- Zemnieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Auru pagastā
- Misa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Baldones pagastā
- Rozītes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Baldones pagastā
- Sarma apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Baldones pagastā
- Spārīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Beļavas pagastā
- Gaujaslāči apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Brenguļu pagastā
- Gaujmaļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Brenguļu pagastā
- Saulītes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Brenguļu pagastā
- Sprīdītis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Brenguļu pagastā
- Garupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Carnikavas pagastā
- Gauja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Carnikavas pagastā
- Mežciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Carnikavas pagastā
- Lazdiņas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Cenu pagastā
- Lācīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Cēsu novada Drabešu pagastā
- Bērziņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā
- Pavasaris apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Daugavpils novada Maļinovas pagastā
- Pirmie Dubeņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā
- Otrie Dubeņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā
- Trešie Dubeņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā
- Peši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā
- Galenieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dobeles novada Dobeles pagastā
- Ječi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Dunikas pagastā
- Makstenieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Garkalnes pagastā
- Skuķīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Garkalnes pagastā
- Suži apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Garkalnes pagastā
- Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Glūdas pagastā
- Svente apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ilūkstes (Augšdaugavas) novada Šēderes pagastā
- Juneļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ilūkstes novada Šēderes pagastā
- Kārļzemnieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Inčukalna pagastā
- Krūmēni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Inešu pagastā
- Liesma apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
- Vārzgūne apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā
- Dolomīts apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Indrāni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Putnukalni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
- Birzīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
- Pārupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
- Siliņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
- Straume apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
- Tērvete apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
- Viesturi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
- Dārzciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā
- Gulbju ciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā
- Agro apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Grīva apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Mazgrīva apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Rosība apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
- Aizupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Ozolnieku pagastā
- Atpūta apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Svētes pagastā
- Celtnieks apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kalkūnes pagastā
- Mičurinietis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kalkūnes pagastā
- Varavīksne apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kalkūnes pagastā
- Gauja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā
- Gaujmala apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā
- Grīšļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā
- Miegupīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā
- Segļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā
- Mežgaļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kazdangas pagastā
- Ilzenieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Krustpils novada Kūku pagastā
- Meždārzi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Krustpils pagastā
- Kondrāti apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kūku pagastā
- Lauktehnika apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kūku pagastā
- Vārpa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kūku pagastā
- Zīlāni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kūku pagastā
- Tiezumi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Kažoki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ķekavas novada Baldones pagastā
- Bērzmente apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā
- Dzērumi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā
- Jenči apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā
- Ziedonis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ķekavas pagastā
- Laucese apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Laucesas pagastā
- Maļutki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Laucesas pagastā
- Ķieģeļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Liepas pagastā
- Kooperators apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līksnas pagastā
- Latgale apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līksnas pagastā
- Ļūbaste apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līksnas pagastā
- Alfa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Diāna apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Kaija apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Koklītes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Kursīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Mežvīns apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Nākotne apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Saule apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Universitāte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Ziemeļblāzma apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Dunte 96 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Vefa Skulte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Ārņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Dārzciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Mežaciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Lidlauka ciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Ziedonis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līvbērzes pagastā
- Liepa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Madonas novada Aronas pagastā
- Pavasaris apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Madonas novada Aronas pagastā
- Rosme apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Madonas novada Aronas pagastā
- Spārīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Maļinovas pagastā
- Stūnīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Mārupes novadā
- Kūdra apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Mārupes novada Salas pagastā
- Zelta kalns apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Medumu pagastā
- Šķēde apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Medzes pagastā
- Zvirgzdusala apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Mežāres pagastā
- Luksofors apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Naujenes pagastā
- Vasarnīcas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Naujenes pagastā
- Druviņas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogres novada Ogresgala pagastā
- Lašupes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogres novada Ogresgala pagastā
- Mežmalas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogres novada Ogresgala pagastā
- Ogre apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogres novada Ogresgala pagastā
- Pauļuki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogres novada Ogresgala pagastā
- Urdziņa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogres novada Ogresgala pagastā
- Kooperators apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogresgala pagastā
- Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ogresgala pagastā
- Dāvi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Ezītis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Galiņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Jāņupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Stīpnieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Vaivadi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Virši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Cīrulīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines pagastā
- Lapsas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines pagastā
- Purviņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ozolnieku novada Sidrabenes pagastā
- Ozoli apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
- Strautmaļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Priekuļu pagastā
- Gundegas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Raiskuma pagastā
- Pleikšņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Podkājas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ropažu novadā
- Bajāri apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ropažu novada Ropažu pagastā
- Gaidas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ropažu novada Ropažu pagastā
- Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sakas pagastā
- Dole apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā
- Jaksti apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā
- Mežezeri apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā
- Rūķi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā
- Tēraudi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā
- Lakstīgalas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, mazciema "Bajāri" daļa
- Avoti apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, saplūst ar vasarnīcu ciematu "Tēraudi"
- Getliņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, vasarnīcu ciema "Mežezeri" daļa
- Rūķīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, vasarnīcu ciema "Mežezeri" daļa
- Mežmala apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā
- Cekule apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā, mazciema "Bunči" daļa
- Upeslīči apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā, skrajciema "Pikalne" daļa
- Salenieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā, vasarnīcu ciema "Jaksti" daļa
- Aronija apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saldus novada Saldus pagastā
- Ziedonis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saldus pagastā
- Astra apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā
- Banga apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā
- Pabaži apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā
- Priedes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā
- Vefa Biķernieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā
- Vefa Pabaži apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā
- Āres apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā
- Ainava apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā (dažkārt neprecīzi - Ainavas)
- Jubileja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Liepaine apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Līči apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Roze apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Saulīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Selga apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Silmala apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Veselība apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Vēsma apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Zeme apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Saulainā ieleja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Ķīšupe 1 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Ķīšupe 2 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Vaivariņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sējas pagastā
- Ābelīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sējas pagastā
- Ziedi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sērenes pagastā
- Egļupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā
- Kļavas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Siguldas novada Inčukalna pagastā
- Saulītes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Skultes pagastā
- Saltupi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Ilgas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
- Kamaldiņa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
- Glāznieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Suntažu pagastā
- Atpūta apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sventes pagastā
- Melnezers apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sventes pagastā
- Meža ciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sventes pagastā
- Bērziņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā
- Celtnieks apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā
- Dārziņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā
- Mehanizators apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā
- Skujiņas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā
- Cīrulīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tabores pagastā
- Maļutki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tabores pagastā
- Zaļais sils apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tabores pagastā
- Ieleja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Lejaslabiņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Plēsums apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Celtnieks apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tīnūžu pagastā
- Lāčupīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Engures pagastā
- Bērzāji apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Smārdes pagastā
- Ezerkauķi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Tumes pagastā
- Liepkalni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Tumes pagastā
- Līdums apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Tumes pagastā
- Pārupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Tumes pagastā
- Alieši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valkas novada Valkas pagastā
- Bērzezers apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valkas novada Valkas pagastā
- Pūpoli apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Brenguļu pagastā
- Enerģētiķis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Brenguļu un Kauguru pagastā
- Priedes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Valmieras pagastā
- Kaijas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā
- Līgotnes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā
- Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā
- Ziedonis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā
- Līgotnes 1 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā
- Altagrasija apdzīvota vieta Nikaragvā (_Alta Gracia_), Rivasas departamentā, uz salas Noikaragvas ezerā
- sarumelēt Aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās
- apurs Appurvis, zema, ar zāli apaugusi vieta, kas pavasarī pārklājas ar ūdeni
- puspapuve ar agri novācamām lauksaimniecības kultūrām apsēts tīrums, ko tūlīt pēc ražas novākšanas dziļi uzar, kultivē un izmanto vasarāju, retāk ziemāju sējai nākamā gada pavasarī
- trinitāte ar šo vārdu katoļi apzīmē arī pirmo svētdienu pēc vasarsvētkiem, ko tie svēta par godu Sv. Trijādībai
- fatsija Arāliju dzimtas ģints ("Fatsia"), dekoratīvi krūmi, ko Latvijas apstākļos var audzēt telpās, pa vasaru izvietojot dārzā kopā ar trauku
- Argentīnas Antarktīda Argentīnas pretenzija Antarktikā Tjerra del Fuego provinces sastāvā, daļēji pārklājas ar Čīles un Lielbritānijas pretenzijām, platība -1231064 km^2^, ietver Vedela jūru un Antarktīdas pussalu, 19 pētniecības staciju ar personālu līdz 300 cilvēku vasarā
- vardavars Armēņu mitoloģijā jutekliskās mīlas un ūdens dievietei Asthikai veltīti svētki, ko svinēja vasaras vidū
- ērkšķis Asa lapas pielape vai vasas pārveidne
- dzīšana asnu, stiebru, vasas veidošana augot
- UMI ASV Mazās Aizjūras Salas - Beikera sala, Džērvisa sala, Džonstona atols, Houlenda sala, Kingmena rifs, Midveja atols, Navasas sala, Veika sala, šo teritoriju kopējais trīsburtu kods
- atdzimt atjaunoties - plaucēt pumpurus, zaļot un ziedēt no jauna (par dabu pavasarī)
- šķīdonis Atkusnis (parasti pavasarī), kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme; arī slapjdraņķis (rudenī, ziemā)
- Saņdzjana līdzenums atrodas starp Amūru un Usuri lejteci Ķīnas ziemeļaustrumos, garums \~400 km, platums 120-160 km, augstums 100 m; salu kalni; tek Sungari; vasaras palos applūst; purvi, meži, stepe
- Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī
- vecsievu tveice atvasara
- stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis
- vīkne Auga stīga, vasa
- stīga Auga vasa ar gariem guļošiem, ložņājošiem vai kāpelējošiem posmiem
- stumbrs Auga vasas (parasti cilindriska) daļa, kas balsta tā virszemes orgānus
- pumpurs Auga vasas vai zieda aizmetnis
- klājonis Augam nediferenciēta vasa
- klājons Augam nediferenciēta vasa
- vasas augi augi, kam ir vasas un saknes
- gredzenošana Augļkopībā lietojams paņēmiens, lai vēlu ražojošām ābeļu un bumbieru šķirnēm samazinātu augšanas fāzi un jau nākamajā gadā koki ražotu augļus - pavasarī ar nazi visapkārt skeletzaram izgriež 3-5 mm platu mizas kārtu
- koka vītināšana augoša koka vai nogāzta stumbra dabiska kaltēšana vasaras periodā; augošu koku vītina celma daļā visapkārt kokam pārgriežot aplievu (koku gredzeno); nogāztos stumbrus vītina, atstājot tos ar visiem zariem cirsmā žūt
- koku vītināšana Augošu koku vai nogāztu stumbru dabiska kaltēšana vasaras periodā - augošam kokam celma daļā visapkārt stumbram pārgriež aplievas koksni (koku gredzeno); nogāzto stumbru vītina, atstājot to ar visiem zariem cirsmā žūt
- dzīt Augot veidot (asnus, stiebrus, vasas)
- ērkšķis Augs, kam ir asas lapu pielapes vai vasas pārveidnes
- ēršķēzis Augs, kam ir asas lapu pielapes vai vasas pārveidnes; dzelksnis
- sizerēns Augstākais feodālis, seniors (Rietumeiropā) attiecībā pret vasaļiem; lēņa kungs
- vasas pārveidnes augstāko augu orgāni, kas ārējo apstākļu un veicamās papildfunkcijas ietekmē izveidojušies no vasas un krasi atšķiras no tās
- ziedkopa Augšējā, parasti zarota, vasa, uz kuras attīstās ziedi
- atdzimšana augu atjaunošanās - pumpuru plaucēšana, zaļošana un ziedēšana no jauna (par dabu pavasarī)
- kannācejas augu dzimta ar vienīgu ģinti "Canna" jeb puķu niedra, ilggadīgi tropiskās Amerikas augi; Latvijā audzē dekoratīviem nolūkiem, vasarā izstādot laukā puķu dobēs
- atziema Auksta laika atgriešanās ziemas beigās vai pavasarī
- Austrumgrenlandes straume aukstā straume Ziemeļu Ledus okeānā, gar Grenlandes austrumu krastu no ziemeļiem uz dienvidiem, ātrums \~1km/h, temperatūra no 0 līdz 2,4 grādiem, visu gadu klejojošais ledus, vasarā aisbergi
- okroška Aukstā zupa, ko gatavo no maizes kvasa, gaļas, olām, krējuma un citām piedevām
- Kupala austrumslāvu mitoloģijā - vasaras saulgriežu svētki un šo svētku galvenais personāžs, kas tiek prezentēts lelles veidolā, svētku laikā to slīcina ūdenī
- Saltavots Avots Siguldas novada Siguldas pagastā, iztek Lorupes ielejas stāvajā labajā krastā, ūdens uzkrājas baseiniņā aiz akmeņu barjeras un lejāk, noplūstot Lorupē izveidotajā ūdenskrātuvē, veido sazarotu krāci, debits 2000 kubikmetru diennaktī, ūdens temperatūra arī vasarā nepārsniedz 5 Celsija grādus
- dzidrābele Baltā dzidrā - vasaras šķirnes ābele ar saldskābiem, sulīgiem augļiem
- baltvārpainība Baltās vārpas - baltas, nokaltušas un tukšas labību vārpas, ko izsauc dažādi cēloņi, piemēram, tripši, kas sūc augu sulu un rada vārpu nokalšanu, rudziem dažreiz to izsauc vēlās pavasara salnas
- ķērsu baltenis balteņu dzimtas suga ("Anthocharis cardamines"); dzelteni balts tauriņš ar sārtiem priekšspārnu galiem, lido pavasarī un vasaras sākumā
- baltenis Balti noēvelēts koks, ar kuru, laiku kavēdami, spēlējušies, pavasarī pirmo reizi jājot pieguļā
- pasedzenis Balts audums (īsāks nekā villāne), kas izgatavots no smalka diega, kuru apliek ap pleciem, vasarā dodoties uz baznīcu
- Vasareņi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "vasariņa" nosaukuma variants
- balzamkoki Balzamkoku dzimta - rūtu rindas dzimta, vasarzaļi koki un krūmi, kam mizas sveķailēs ir gaistošas ēteriskas eļļas, tropos un subtropos, 25 ģintis, \~600 sugu
- bārbeļaugi Bārbeļu dzimta - divdīgļlapju klases gundegu rindas dzimta, mūžzaļi vai vasarzaļi krūmi un daudzgadīgi lakstaugi ar sīkiem ziediem, kas sakopoti ķekaros, skarā vai pa vienam, 11 ģintis, \~650 sugu
- kurcens Bērzā izcirsts robs (pavasarī), lai krātos sula
- bērzu sulas bezkrāsains, saldens šķidrums, kas pavasarī cirkulē bērza stumbrā
- Zuntorejs Beznotekezers Krievijas Aizbaikāla apgabalā, \~600 m vjl., platība - 302 kvadrātkilometri, savienots ar Baruntoreja ezeru, ūdens rūgti sāļš, sausā vasarā izsīkst
- Tuza ezers beznoteksāļezers Anatolijas plakankalnē 899 m vjl., Turcijas vidienē, platība - 1500-2500 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - \~2 m, vasarā izžūst, vidējais sāļums - 32,1 promiles, vārāmā sāls ieguve (iegūst 70% no Turcijā patērētā sāls daudzuma)
- Ubinkas ezers beznoteksāļezers Barabas stepē 134 m vjl., Krievijas Novosibirskas apgabalā, platība - 440 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 3 m, 5 salas, dažos gados pavasara ūdeņu notece uz Omu
- Āres Bijusī apdzīvotā vieta (vasarnīcu ciems) Ādažu novada Carnikavas pagastā, tagad Carnikavas daļa
- Buļļupe Bijusī Lielupes lejtece, tagadējais Lielupes lejteces labais, Daugavā ietekošais atzars (tagadējo ieteku jūrā (t. s. Jaunupi) Lielupe izveidoja 1755.-57. g. pavasara palos pārraujot šauro piekrastes smilšu joslu), tek pa Rīgavas līdzenumu, garums - 9,5 km, platums - \~200 m
- Arhitekts Bijušais vasarnīcu ciems Ādažu novada Carnikavas pagastā, tagad Garupes daļa
- sezonas saime bišu saime, ko izveido no vairākām saimēm pavasarī, vasarā, bet rudenī likvidē
- akarapoze Bišu slimība, ko ierosina bišu traheju smidzis; saime biežāk iet bojā ziemā vai pavasarī; visas dravas 5-7 km rādiusā karantinē
- priešgalis bluķītis ar asti, ko uzliek uz ratu priekšas kāršu vešanai vasarā
- simpodija Botānikā vasas uzbūves veids
- neceļš Braukšanai, iešanai nepiemērots ceļš (piemēram, pavasara šķīdonī, rudens lietavās)
- stirna Briežu dzimtas suga ("Capreolus capreolus"), dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām un dzeltenīgi rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apmatojumu
- augu apkodumi brūces, kas paliek pēc dzinumu apkošanas un lapu nobraucīšanas, ko dzīvnieki izdara vasarā un ziemā
- zilene Brūkleņu dzimtas melleņu ģints suga ("Vaccinium uliginosum"), vasarzaļš sīkkrūms ar zilām ovālām ogām, kuras klāj apsarmojums; parastā zilene
- sarkokoka Bukšu dzimtas ģints ("Sarcococca"), pundurkrūmi, kam agri pavasarī parādās mazi, balti ziediar rozā putekšņlapām
- palazda Burvjlazdu dzimtas ģints ("Corylopsis"), dekoratīvi krūmi, kas pavasarī zieds ar skaistiem, dzelteniem ziediem, bet vasarā tām ir gaišzaļas lapas, ziemā izceļas glītais zarojums
- ambraskoks Burvjlazdu dzimtas ģints ("Liquidambar"), liels, vasarzaļš koks, izplatīts Āzijā un Amerikā
- vasarot Būt, pastāvēt vasarai; kļūt, būt vasarīgam
- Saule Carnikavas novada apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Kāpas Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Atpūta 3 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Sala 2 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Sala 1 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Līdums 2 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Carnikava” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Līdums 1 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Carnikava” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Langa 1 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Langa 2 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Langa 3 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Atpūta Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Kāpas Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Salūts Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Zvejnieks Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- saules deja ceremonija četru dienu garumā, ko pēc 1870. gada sāka praktizēt Amerikas līdzenumu indiāņi, pretojoties balto centieniem lauzt tautas tradīcijas un ticējumus; ceremonija notika vasarās plašās atklātās vietās, bet ASV armija to izjauca un šādi pagānu rituāli tika aizliegti
- gledīčija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Gleditsia"), vasarzaļi koki ar izturīgu koksni, tropiskajā Āfrikā, Austrumāzijā, Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, 12 sugu
- zaļumnieks cilvēks, kas izbraucis atpūsties brīvā dabā, zaļumos (4); arī vasarnieks (1)
- vasarnieks cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mājā, kūrortā u. tml.)
- Ķīnas citronliāna citronliānu suga ("Schisandra chinensis"), ko Latvījā audzē kā krāšņumaugu vertikālu sienu nosegšanai, vasarzaļa, līdz 7 m gara vienmājas un divmāju liāna ar eliptiski iegarenām vai olveidīgām lapām
- ārenieks Cūka, ko pa vasaru tur laukā un nenobaro kaušanai
- lukstu čakstīte čakstīšu ģints suga ("Saxicola rubetra"), dziedātājputns, ķermeņa garums - 12-13 cm, Latvijā sastopama samērā bieži vasarā pļavās, ganībās, it īpaši pie grāvjiem un ūdeņiem, ceļmalās, purvos, krūmājos
- Dvietes dumbrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Augšdaugavas novada Dvietes pagasta ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., te ligzdo dažādi putni, pavasaros pārplūdušajās pļavās uzturas caurceļojošie ūdensputni
- zaļāmuiža Dabas zaļums pavasarī
- Inčukalna pazemes gāzes krātuve dabasgāzes glabātava Inčukalna, Siguldas un Sējas pagasta teritorijā, kas darbojas kā maģistrālo gāzes vadu sistēmas gāzesapgādes regulators, gāze tajā tiek iesūknēta vasarās, lai to izmantotu rudenī un ziemā, kad maģistrālie gāzes vadi ir stipri noslogoti
- āža pātari dadzim līdzīgs augs, bet bez asiem dzelkšņiem, kas zied vasaras otrajā pusē
- subitanolas Dažiem zemākiem dzīvniekiem (vēžiem, radiolarijām u. c.) sastopamas t. s. vasaras olas
- vasaras miegs Dažu dzīvnieku pilnīgs miera stāvoklis vasarā
- čums dažu ziemeļu tautu mājoklis - pārnēsājams konusveida kāršu karkass, kas ziemā pārklāts ar briežādām, vasarā ar tāsīm vai mizām
- Svari debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Libra"; saīsinājums "Lib") uz austrumiem no Jaunavas, spožākās zvaigznes - Zuben Elšemali, Zuben Elgenubi un Zuben Elakrab, Latvijā novērojams pavasarī
- Strēlnieks debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Sagittarius"; saīsinājums "Sgr") Piena Ceļā, tajā daudz zvaigžņu, bet sevišķi spožu nav, tā virzienā atrodas Galaktikas centrs; Latvijā novērojams vasarā pie paša horizonta
- vasaras saulgriežu punkts debess sfēras punkts, kurā Saules diska centrs atrodas vasaras saulgriežos
- pavasara punkts debess sfēras punkts, viens no diviem debess ekvatora un ekliptikas krustpunktiem; punkts, kurā Saules diska centrs atrodas pavasara ekvinokcijā
- Auns debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Aries", saīsinājums "Ari"), spožākās zvaigznes ir Hamals un Šeratans, Latvijā vislabāk novērojams rudenī; pirms \~2000 g. šajā zvaigznājā atradās pavasara punkts
- Vēzis debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Cancer"; saīsinājums "Cnc") starp Dvīņiem uņ Lauvu; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- Lauva debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Leo"); spožākās zvaigznes ir Reguls un Denebola, kā arī Zosma un Algieba; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- Vēršu Dzinējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Bootes"; saīsinājums "Boo") uz austrumiem no Lielajiem Greizajiem Ratiem, spožākā zvaigzne - Arkturs, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- Medību Suņi debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canes Venatici", saīsinājums "CVn") starp Lielo Lāci un Vēršu Dzinēju, spožākā zvaigzne (α) ir Kārļa Sirds, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- Gulbis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cygnus", saīsinājums "Cyg"), atrodas Piena Ceļa blīvajā daļā, spožākās zvaigznes ir Denebs, Albireo un Sadors; spēcīgs radiostarojuma avots, 17. gs. uzliesmojusī maiņzvaigzne, rentgenstaru avots, spoža zvaigžņu kopa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā
- Berenikes Mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Coma Berenices", saīsinājums "Com") starp Lauvu un Vēršu Dzinēju; spožu zvaigžņu nav, liela galaktiku kopa, kurā ietilpst vairāki tūkstoši galaktiku simtiem miljonu gaismas gadu attālumā, novērojams pavasarī
- Lira debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lyra", saīsinājums "Lyr"), Latvijā novērojams vasarā, spožākās zvaigznes - Vega un Šeliaks
- zaļumu balle deju vakars brīvā dabā (parasti vasarā); zaļumballe
- skumpija Dekoratīvs vasarzaļš koks vai krūms ar vienkāršām, eliptiskām vai olveida lapām, nelieliem, zaļgandzelteniem ziediem skarās
- vasariņa dem. --> vasara
- launāgs dienas ceturtā ēdienreize vasarā
- stapēlija Dienvidāfrikā augošs aslēpju dzimtas sukulents ar lieliem zvaigžņveida smirdošiem ziediem; Latvijā sastopams kā telpaugs, ziedi brūnganviolēti, zied vasaras otrā pusē
- Dienviddžordžija Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidos (angļu val. "South Georgia and the South Sandwich Islands"), platība - 3903 kadrātkilometri, pastāvīgo iedzīvotāju nav, bet ostu (vaļu medību bāzi) un zinātnisko staciju apkalpo \~13 cilvēki ziemā un \~23 vasarā, tiek pārvaldītas no Folklenda (Malvinu) salām
- plumula Dīgļpumpurs - sēklas dīgļa sastāvdaļa, vasas aizmetnis
- kaprifolijaugi Dipsaku rindas dzimta, vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi, liānas ar vienkāršām lapām, stumbri dobi, vai ar serdi, izplatīti gk. Z puslodes mērenajā joslā, \~15 ģinšu, \~300 sugu
- plumbaginācejas Divdīgļlapju augu dzimta, ilggadīgi lakstaugi, puskrūmi un krūmi, gk. veselām lapām rozetē apakšā, kam tāpat kā arī vasai, īpaši dziedzeri, kas atdala ūdeni, gļotas un kalcija sālis, Latvijas florā viena suga "Armeria vulgaris Wild", istabā bieži audzē Kapzemes svineni, kas ir krūms ar ziliem ziediem, ar lipīgu kausiņu
- parūkkoks Divdīgļlapju klases anakardiju dzimtas ģints ("Cotinus"), Latvijā audzē kā dekoratīvus, vasarzaļus krūmus vai kokus
- katalpa Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Catalpa"), vasarzaļi, ļoti reti ziemzaļi koki vai krūmi ar lietussargveida vainagu, 11 sugu, savvaļā sastopama Austrumāzijā (Ķīnā, Japānā) un Ziemeļamerikā, Latvijā introducētas 3 sugas, ko audzē kā dekoratīvus kokus
- gumijkoks Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; fikuss
- fikuss Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; gumijkoks
- platāna Divdīgļlapju klases burvjlazdu rindas dzimta ("Platanaceae"), vasarzaļš koks ar staraini daivainām garkātainām lapām un ziediem bumbierveida galviņās, 1 ģints, 7 sugas
- ebenkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases ebenu rindas koku un krūmu ģints ("Diospyros"), ap 200 sugām, mūžzaļi vai vasarzaļi tropu un subtropu koki un krūmi ar smagu, ļoti cietu koksni; hurma; šī koka koksne
- sparmānija Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas liepu dzimtas suga ("Sparmania africana"), Latvijā reizēm audzēts telpaugs, koks vai krūms, saukta arī par istabas liepu, zied vasarā baltiem ziediem čemuros, savvaļā sastopama Āfrikā un Madagaskārā
- akvifolija Divdīgļlapju klases dzimta ("Aquifoliaceae"), divmāju koki vai krūmi, 2 ģintis, \~400 sugu, Latvijā audzē gk. kā dekoratīvus vasarzaļus krūmus; akmeņozols
- bārbele Divdīgļlapju klases dzimta ("Berberidaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi ērkšķaini krūmi, koki vai daudzgadīgi lakstaugi, 14 ģintis, 650 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- kokžņaudzējs Divdīgļlapju klases dzimta ("Celastraaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi vai liānas, 58 ģintis, 860 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 ģints - segliņš
- riekstkoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Juglandaceae"), vasarzaļi koki, retumis krūmi, 7 ģintis, 58 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē riekstkokus, pterokārijas un kārijas
- magnolija Divdīgļlapju klases dzimta ("Magnoliaceae"), mūžzaļš vai vasarzaļš koks vai krūms ar spirāliski sakārtotām, vienkāršām, veselām, retāk daivainām lapām, lieliem, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem, 14 ģinšu, 240 sugu
- zīdkoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Moraceae"), kurā ietilpst vasarzaļi koki ar vienkāršām lapām, viendzimuma ziediem un sulīgiem augļiem, 53 ģintis, >1400 sugu, tropos un subtropos, kā arī siltākajos mēreno joslu apgabalos
- pabērzs Divdīgļlapju klases dzimta ("Rhamnaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi vienmājas vai poligāmi koki un krūmi, arī liānas, 60 ģinšu, 900-1000 sugu, Latvijā savvaļā 2 ģintis, katra ar 1 sugu
- citronliāna divdīgļlapju klases dzimta ("Schisandraceae") vasarzaļas vai mūžzaļas kokveida liānas, lapas pamīšas, ziedi viendzimuma, 2 ģintis, 47 sugas
- timēleja Divdīgļlapju klases dzimta ("Thymelaeaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi vai lakstaugi, 50 ģinšu, 500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga, aizsargājama - parastā zalktene; zalkteņu dzimta
- goba Divdīgļlapju klases dzimta ("Ulmaceae"), vasarzaļi koki, retāk krūmi, 18 ģinšu, Latvijā sastopama 1 ģints, dažas sugas introducētas
- irbene Divdīgļlapju klases dzimta ("Viburnaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi krūmi, retāk koki, 1 ģints
- citronliānaugi Divdīgļlapju klases ilīciju rindas dzimta, mūžzaļas vai vasarzaļas liānas, vijīgi vai ložņājoši krūmi, 2 ģintis, Latvijā introducēta 1 suga
- liepa Divdīgļlapju klases malvu rindas dzimta ("Tiliaceae"), vasarzaļi, koki, krūmi, puskrūmi un pat lakstaugi ar nektārainiem ziediem, kas sakārtoti ziedkopās ar garām augšlapām, 46 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
- pistācija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas anakardiju dzimtas ģints ("Pistacia"), neliels mūžzaļš vai vasarzaļš divmāju koks vai krūms, kas satur eļļu un sveķus un kam ir sīki skarveida ziedi un augļi kauleņi
- zirgkastaņa Divdīgļlapju klases sapindu rindas augu dzimta ("Hippocastanaceae"), pie kuras pieder mūžzaļi un vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un ziediem skarveida ziedkopās, 2 ģintis, 15 sugu
- dzeltenkoks Divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Cladrastis"), vasarzaļi, 5-7 m augsti koki ar dzeltenu koksni un nepārī plūksnaini saliktām lapām, 4 sugas
- ziemciete Divgadīgās ziemcietes - dārza puķes, kas pirmajā vasarā attīsta tikai lapu rozeti, ziemu pārziemo laukā un zied otrajā gadā
- kastaņa Dižskābaržu dzimtas ģints ("Castanea"), vasarzaļš koks ar garām, smailām dzeloņaini zobainām lapām, Latvijā introducētas 2 sugas, bet tās ir vidēji ziemcietīgas un netiek plaši audzētas
- notofāgi Dižskābaržu dzimtas ģints, lieli vasarzaļi un mūžzaļi koki, arī lieli, plaši krūmi, lapas nelielas, eliptiskas, nedaudz krokotas, dienvidu puslodes mērenajā un tropu joslā, veido lielus mežus, vērtīga koksne, 45 sugas
- ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā
- sans dūkšana (ko rada piemēram dunduri u. tml. radības karstā vasaras laikā)
- zalkšņi Dzelkšņains augs, kas aug purvainās pļavās; mazi krūmiņi, kas zied agros pavasaros sārtiem ziediem
- Ciemupe Dzelzceļa pietura Ogres novada Ogresgala pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 39 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. gadā pie Sprēstiņu muižas vasarnīcu rajonā
- rotāt Dziedāt pavasara dziesmas ar refrēnu "rotā"
- vedības Dzīres pēc mēslu vešanas talkas pavasarī
- vasarnieks Dzīvnieks, kas tikai vasaru pavada kādā vietā
- pesachsvētki Ebreju svētki, kas svinēti pavasara mēnesī, pilna mēness naktī pēc saules rieta
- sēras Egļu un priežu ziedputekšņi, kas, šiem kokiem pavasarī ziedot, vairumā sakrituši ūdens paltēs
- tunga eiforbiju dzimtas ģints, līdz 15 m augsts vasarzaļš koks (5 sugas) ar baltsārtiem ziediem un indīgām sēklām, kas satur ātri žūstošu eļļu
- goblapu eikomija eikomiju suga ("Eucommia ulmoides"), 15-20 m augsts vasarzaļš koks ar stipri eliptiskām lapām, Ķīnas centrālās un rietumu daļas kalnos
- stāvkoku namiņš ēka, kas celta no vertikāliem stabiem (vasaras virtuve)
Atrasts piemēros (33):
- turiene - Es šovasar uz turieni aizbraukšu.
- pabeigt - Pavasarī pabeidzu pamatskolu.
- pamatskola - Pavasarī pabeidzu pamatskolu.
- aizmirst - Vai neesi aizmirsusi — šodien taču ir "Pavasara" atklāšana!
- kamene – Tavai zināšanai, tik agrā pavasarī kamenes vēl nav atmodušās...
- atbrīvošana 1919. gada vasarā, pēc Rīgas atbrīvošanas, tika atsākts valsts pārvaldes aparāta izveides darbs.
- dirižablis 1929. gada vasarā dirižablis bija viens no pasaules brīnumiem.
- pavasarīgs Abām īsti pavasarīgi vārdi — Maija un Ieva.
- klajš Ainavas vēl arvien bija tādas pašas — klaji līdzenumi, kuri vasarā oda pēc kaņepēm.
- kautrs Akācijas lapu smarža, saule uz svaigā zaļuma, brīnumziediem apbērtā ieva ar caurspīdīgiem zelta stariem un laimīga blonda galva ar smuku cepurīti un kautru pavasara puķu pušķīti pie baltās blūzes.
- pirms laika Akmeņi un vienas vasaras garumā izstiepušies kļavji, nodzeltējuši un apsarkuši pirms laika.
- padomisks Amplitūda plaši padomiska – no ideoloģiski pareizajiem izstrādājumiem Ļeņins oktobrī un Ķīnas tautas uzvara līdz mākslinieciski pilnvērtīgākajiem Sadko, Revidentam un pavisam jau brīvdomīgajam Pavasarim Pārupes ielā.
- pildīt Ap pulksten vienpadsmitiem, kad Saulkrastu pludmali sāka pildīt vasarnieki, netālu no mola joprojām rosījās policija.
- kalendārs Aprīlis ir kalendārā pavasara otrais mēnesis un laiks, kad zeme svīst un atgūst siltumu.
- tikt Arī tam zaķim, kuram izdevās pavasarī tikt pie svaigiem burkāniem.
- atjaunojums Arī vasarnīca prasa nemitīgu apkopi un uzturēšanu, arī vasarnīca ir māja, kurai ir nepieciešami atjaunojumi un uzkopšana, kā arī jebkāda veida citas rūpes par to.
- dot zaļo gaismu Arī zemenēm vasarā vari dot zaļo gaismu – lai arī saldas, 200 grami ogu satur vien 7 gramus cukura.
- drupača Atlika vien iet pie kāda pasniedzēja un diedelēt kultūras drupačas, kuras varētu atmest arī viduvēju studentu vasaras praksei.
- atdzimt Atmiņā atdzima kāda aina: tveicīga vasaras diena, piere vienos sviedros, uz šīs ielas strādnieki lauž veco bruģi, un tūlīt aiz viņiem citi jau gludina asfaltu, iepakaļ brauc veltnis...
- greznība Beidzot, pēc desmit dienu pārgājiena, tie paliek aiz muguras, un vasaras saulgriežu greznībā ietērpusies Seligera ezera apkaime, kā īpaši svētkiem posusies, sagaida latviešu strēlnieku divīzijas nožēlojamās, novārgušās atliekas.
- glezna Bērnībā virs Marčello gultas karājās glezna, kurā attēlota ledus iešana pavasarī.
- ledus (iz)iet Bērnībā virs Marčello gultas karājās glezna, kurā attēlota ledus iešana pavasarī.
- pelēkot Bija aizskrējuši deviņpadsmitā gada vareni šalcošie pavasarīgie revolūcijas ūdeņi, klajumos, kur tie toreiz plūda, atkal pelēkoja zeme un vējā šūpojās smilgas un tikai pavisam mazas lāmiņas — pieminekļi atgādināja bijušo.
- atminēt Brāli, vai tu atmini vasaru?
- uz pusi Briģenes ezerā zooplanktona dzīvnieki sasniedz attīstības maksimumu pavasarī – maijā, bet jūnijā to skaits ir samazinājies gandrīz uz pusi.
- sukulents Būtībā vasas pārveidnes ir arī sukulentu stumbri, kādi ir daudziem kaktusiem.
- ārkārtīgs Ceļš no Jelgavas uz Rīgu bija gandrīz tāds pats, vasarā dziļa smilts, pavasaros un rudeņos ārkārtīgi dubļi.
- pavasaris Cik iespējami cerīgu mīlestību pašā pavasarī nav nosaldējusi neticība!
- acu priekšā Cik trausli tā izdzisa manu acu priekšā divos pavasaros.
- kost Citreiz vasaras beigās/rudens sākumā salna kož spēcīgāk!
- diena Cukuram tajās saulainajās dienās bija vērtība vasaras otrajā pusē un rudenī, kad saimnieces sāka vārīt zaptes un kompotus.
- vārīt Cukuram tajās saulainajās dienās bija vērtība vasaras otrajā pusē un rudenī, kad saimnieces sāka vārīt zaptes un kompotus.
- dabisks Dabiskām blondīnēm vasarā ir viegli iztikt bez friziera.
vasa citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv