Paplašinātā meklēšana
Meklējam valku.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (161):
- endoftalmīts Acs ābola iekšējo apvalku iekaisums.
- hitrīdija Aļģsēņu hitridiomicēšu klases rinda ("Chytridiales"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir rizomicēlijs vai sīks, kails protoplasts, kas vēlāk pārklājas ar šūnapvalku, 300 sugu, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības.
- prikinutsja Apģērbt jaunu uzvalku.
- ilgspora Ar biezu apvalku pārklāta spora.
- fibrozā pseidofakija ar saistaudu masu pildīta acs lēca; liecina par priekšējo un mugurējo lēcas asinsvadu apvalku hiperplāziju.
- āda ārējais (cilvēka) audu slānis, kas veido ķermeņa apvalku.
- olvada mola asiņu infiltrētas augļa un augļa apvalku atliekas pēc aborta olvadā.
- noņemt Atdalīt nost ar kādiem paņēmieniem (piemēram, vielas kārtu, kā virskārtu, apvalku).
- horioplacentāls Attiecīgs uz bārkstiņu apvalku un placentu.
- angioblastoma Audzējs, kas cēlies no smadzeņu apvalku asinsvadiem.
- kolenhīma Auga mehāniskie audi, kas tā orgāniem (galvenokārt jauniem, augošiem) piešķir nepieciešamo stingrumu; sastāv no dzīvām šūnām ar lokāliem šo šūnu celulozes apvalku sabiezējumiem.
- hidramnijs Augļa ūdens pārmērīga uzkrāšanās augļa apvalku dobumos.
- īstā mola augļa vai augļa apvalku atliekas.
- kleistokarpijs Augļķermenis daudzām lodveida somiņu sēnēm ar nepārtrauktu apvalku, bez atverēm.
- bostons Augstas kvalitātes vilnas uzvalku audums.
- prosenhima Augu audi, kas sastāv no gareni izstieptām šūnām ar smailiem galiem un pabiezinātu apvalku.
- akmensšūnas Augu šūnas ar ļoti biezu, pārkoksnējušos šūnapvalku; sklereīdas.
- gliobaktērija Baktērija ar gļotainu apvalku.
- amfipirenīns Bazofila viela, kas veido šūnas kodola apvalku.
- vadmala Blīvs vilnas, pusvilnas vai kokvilnas uzvalku, mēteļu audums, kura virsmu sedz blīvs plūksnu savēlums.
- bronhotetānija Bronhu muskuļapvalku ilgstoši toniski krampji.
- pūkainā bruņuts bruņutu apakškārtas suga (“Pseudococcus maritimus”), ķermenis iegarens, 3-4 mm garš ar skaidri saskatāmu posmojumu un elastīgu apvalku, Latvijā plaši izplatīta
- ietvert Būt (kam) cieši visapkārt, ierobežojot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par apvalku).
- cepelīns Cigārveida dirižablis ar cietu apvalku; tika izmantots arī kā pasažieru gaisa satiksmes līdzeklis starp Eiropu un ASV 1918.-1937. g.
- fizioģeogrāfija dabaszinātņu grupa ģeogrāfijas zinātņu sistēmā, kas pētī Zemes ģeogrāfisko apvalku, tā teritoriālās īpatnības un vieliski atšķirīgās sastāvdaļas, dabas kompleksus; tajā ietilpst ģeomorfoloģija, augsnes zinātne, klimatoloģija, hidroloģija, bioģeogrāfija utt.; fiziskā ģeogrāfija.
- valodas zīmes patvaļīgums dabiskas saiknes neesība starp valodas zīmes divām pusēm - apzīmējošo jeb materiālo apvalku un apzīmējamo jeb nozīmi.
- brūcēšana Dažu šķirņu sēklu apstrāde pirms sēšanas, apstrādājot mehāniski vai ķīmiski to cietos apvalkus, lai paātrinātu dīgšanu.
- centaurs Debess ķermenis, kam vienlaicīgi piemīt gan asteroīda, gan komētas īpašības; liela izmēra asteroīds starp Saturna un Neptūna orbītām, kas reizēm izsviež gāzu apvalku.
- kokvilna Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu dzimtas ģints ("Gossypium"), koki, krūmi, lakstaugi, no kuru sēklapvalku šķiedrām izgatavo tekstilijas, vati un citus izstrādājumus, kultivē 4 sugas.
- dumdums Dumdumlode - strēlnieku ieroča lode ar smailē nogrieztu vai iešķeltu metāla apvalku.
- cementīta struktūra dzelzs karbīda Fe~3~C struktūra plāksnīšu, graudiņu un apvalku veidā ap graudiem; cementīts veidojas, no šķidra sakausējuma kristalizējoties vai cietā stāvoklī izdaloties ogleklim pa graudu robežām.
- planetārais miglājs emisijas miglājs, kura centrā ir neliela karsta zvaigzne – topošais baltais punduris; tas rodas sarkanajam milzim nometot ārējo apvalku.
- annamājākoša Ezoterismā šis vārds nozīmē ķermeni - fizisko apvalku, kurā ieslēgts gars.
- citāze Ferments dažādu augu sēklās, kas šķīdina šūnas apvalku.
- katenārija Gaisa balona gondolas piekabes konstrukcija, kas nodrošina vienmērīgu masas piepūles sadali uz apvalka; sastāv no jostas uz apvalka un elementiem, kas savieno gondolu ar apvalku.
- horiomeningīts Galvas smadzeņu apvalku iekaisums ar asinsvadu pinumu limfocitāru infiltrāciju.
- encefalomeningopātija Galvas smadzeņu un smadzeņu apvalku slimība.
- meningoencefalīts Galvas smadzeņu un to apvalku iekaisums.
- meningoencefalopātija Galvas smadzeņu un to apvalku patoloģija.
- meningeorāfija Galvas smadzeņu vai muguras smadzeņu apvalku sašūšana.
- polioencefalomeningomielīts Galvas un muguras smadzeņu pelēkās vielas un apvalku iekaisums.
- cerebrospinālais meningīts galvas un mugurkaula smadzeņu apvalku iekaisums.
- arahnoidīts Galvas vai muguras smadzeņu apvalku iekaisums.
- slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
- graudu kondicionēšana graudu hidrotermiska apstrāde, kurā maina graudu struktūru, mehāniskās un bioķīmiskās īpašības – padara graudu apvalkus elastīgākus (kad maļ miltus, tie nesadrūp, pilnīgāk atdalās no grauda), iedarbojas uz graudu olbaltumvielu kompleksu (uzlabojas miltu cepamība), aktivizē fermentus, kas sekmē mīklas rūgšanu.
- sīkmaluma (arī sīka maluma) milti graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā.
- sīka maluma (arī sīkmaluma) milti graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā.
- rupja maluma (arī rupjmaluma) milti graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
- kokšķiedra Grūti sagremojamu vielu komplekss, kas veido augu šūnu apvalku; galvenās sastāvdaļas ir celuloze, hemiceluloze, pentozāni un lignīns; atgremotāju priekškuņģos, kā arī zirga un truša aklajā zarnā to daļēji noārda baktērijas un infuzorijas.
- nogrūst Grūžot (piestā), sasmalcināt; arī grūžot (piestā), atdalīt (graudiem apvalku).
- spilvens Guļasvietas piederums (galvas novietošanai), arī dekoratīvs priekšmets - ar mīkstu, materiālu pildīts, samērā neliels maiss; šāds maiss kopā ar pārvalku.
- parahēlijs Hēlija atoms, kurā spini abiem elektroniem, kas veido šī atoma elektronu apvalku, vērsti pretējos virzienos.
- lizocīms Hidrolāžu klases ferments, baktēriju šūnapvalku polisaharīdos katalīzē specifisku glikozīdisko saišu šķelšanos, kas izraisa baktēriju izšķīšanu; pārtikas piedeva E1105, konservants, var izraisīt hroniskas galvassāpes un alerģiskas reakcija; muramidāze.
- panangiīts Iekaisums, kas skar visus kāda vada vai izvada apvalkus.
- panangīts Iekaisums, kas skar visus kāda vada vai izvada apvalkus.
- lobītājs Ierīce graudu apvalku atdalīšanai.
- applēst Īpaši apstrādājot, nolobīt (graudu) ārējo apvalku.
- narmaka Kāds, kurš valkā noplīsušu uzvalku.
- kokolīts Kalcija karbonāta sīkas plāksnītes, kas veido aļģu ārējo apvalku, \~0,002 milimetru diametrā.
- lepocīts Katra šūna ar kodolu un apvalku.
- trokšņizolētā kinokamera kinokamera ar īpašu apvalku, kas slāpē kinokameras radītos trokšņus, uzņemot filmu ar dzīvo skaņu.
- koksnes mitrumvadītspēja koksnes īpašība vadīt saistīto ūdeni šķidrā veidā šūnapvalku mikrokapilāru sistēmā un tvaika veidā - ar gaisu pildītu makrokapilāru sistēmā.
- apsabukāties Kulšanā tikt noberztam, atdalītam (par grauda ārējo apvalku).
- solvatētais elektrons ķīmiski aktīva daļiņa, kas rodas šķīdumā, brīvajam elektronam ap sevi izveidojot polarizētu šķīdinātāja molekulu apvalku.
- cerebromeningīts Lielo smadzeņu un to apvalku iekaisums.
- mizot Lobīt ārējo apvalku (sakņaugiem, saknēm, augļiem, sēklām).
- šatravāt Lobīt ārējo apvalku graudiem, parasti miežiem.
- nolobīt Lobot atdalīt (apvalku, parasti mizu, čaumalu, arī ārējo daļu).
- nolobīt Lobot atdalīt (kam) apvalku, parasti mizu, čaumalu.
- globuli Lodītēs sagatavoti medikamenti, parasti ar šķīstošu apvalku.
- nolupināt Lupinot atdalīt (apvalku, parasti čaumalu, mizu).
- nobraukt Maļot atdalīt (graudiem) ārējo apvalku.
- nosabraukties Maļot tikt atdalītam (par graudu ārējo apvalku).
- skarifikācija Mehāniska vai ķīmiska dažu augu sēklapvalku ievainošana, kas paātrina sēklu dīgšanu.
- skarificēt Mehāniski vai ķīmiski ievainot apvalku (sēklai), lai veicinātu (tās) dīgšanu.
- leptonomorfoloģija Membrānu, apvalku morfoloģija.
- encefalomeningīts Meningoencefalīts - vienlaicīgs galvas smadzeņu apvalku (meningīts) un galvas smadzeņu iekaisums (encefalīts).
- ektomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīgs skujkokiem, bērziem, vītoliem; tam veidojoties sakņu spurgaliņas atmirst, jo to funkcijas veic sēnes hifas, kas ap īssaknītēm izveido blīvu apvalku jeb mantiju.
- gliokoks Mikrokoks ar gļotainu apvalku.
- leptomeningīts Mīksto smadzeņu apvalku iekaisums.
- leptomeningopātija Mīksto smadzeņu apvalku slimība.
- porsalī Mīksts, maigs siers ar ēdamu dzelteni brūnu apvalku, kas rodas, nogatavošanās laikā katru dienu ieberzējot sieru ar sāls šķīdumu; cēlies no Pordisalī klostera Francijas rietumos.
- leukoksens Minerāla titanīta īpatnējs izveidojums, kad tas ir par minerāla ilmenīta apvalku atdzisuma iežos.
- meningoradikulīts Muguras smadzeņu nervu saknīšu un to apvalku iekaisums.
- meningomielīts Muguras smadzeņu un to apvalku iekaisums.
- mielomeningīts Muguras smadzeņu un to apvalku iekaisums.
- mielomeningocēle Muguras smadzeņu un to apvalku izvirzījums caur defektu mugurkaulā.
- mielogrāfija Muguras smadzeņu un to apvalku rentgenoloģiska izmeklēšana, lietojot rentgenkontrastvielas.
- mielalģija Muguras smadzeņu vai to apvalku sāpes.
- meningomieloradikulīts Muguras smadzeņu, to apvalku un nervu saknīšu iekaisums.
- apspraukt Nedaudz aplobīt graudiem apvalku.
- parenhimatozais neirīts neirīts, kas skar gk. mielīna apvalku un ass cilindru.
- akinēti Nekustīgas aļģu šūnas ar biezu apvalku, kas izveidojas veģetatīvās vairošanās ceļā; izturīgas pret nelabvēlīgiem apstākļiem.
- hitoneirijs Nervu struktūras apvalku kopums - perineirijs, endoneirijs un neirilemma.
- neirilemma Nervu šķiedru apvalks (to sauc arī par Švāna apvalku).
- graudenis Neveroņa tipa auglis, kam augļapvalks saaudzis ar sēklapvalku, tāpēc auglis un sēkla nav atdalāmi; grauds.
- ledus putraimi nokrišņi - cieti veidojumi (līdz 5 milimetriem diametrā) ar caurspīdīgu ledus apvalku.
- apgrūst Nolobīt (graudiem) ārējo apvalku, parasti piestā.
- nošatravāt Nolobīt ārējo apvalku (graudiem).
- horoid- Norāda uz dzīsleni, acs ābola asinsvadu apvalku starp sklēru un tīkleni.
- lobīt Ņemt nost, plēst (augļa, kodola apvalku).
- lobīt Ņemt nost, plēst (kā virskārtu, apvalku).
- mīkstčaula Ola ar plānu, mīkstu (nevis parasto cieto) apvalku (parasti putniem).
- izkūņoties Pāršķelt apvalku un izlīst no kūniņas; atbrīvoties no kūniņas.
- izšķilties Pāršķeļot apvalku, izkļūt (no olas).
- stiklveida ķermeņa apduļķojumi patoloģiski veidojumi sīku putekļu, peldošu pārslu vai pavedienu veidā, kurus var radīt stipra tuvredzība, iridociklīts un citi acābola apvalku iekaisumi, acs traumas, it sevišķi perforēti acābola ievainojumi, kad stiklveida ķermenī iekļūst asinis.
- hidrators periodiskas vai nepārtrauktas darbības (dažādas konstrukcijas) iekārta kaļķu veldzēšanai - lieto hidratorus ar rotējošu apvalku un nekustīgām lāpstiņām vai daudzcilindru hidratorus ar lāpstiņām.
- stiklveida ķermenis recekļaina masa, ko apņem plāns apvalks un kas piepilda acs ābola apvalku norobežotās telpas lielāko daļu un cieši pieguļ pie tīklenes.
- parasinovīts Saistaudu iekaisums ap locītavas sinoviālo apvalku.
- meningeāls saistīts ar meningītu smadzeņu apvalku - iekaisumu, vai jebkuru citu procesu.
- ligaments Saite, kas savieno skeleta daļas un orgānus un veidota no izturīgiem fibroziem saistaudiem; serozo apvalku duplikatūra.
- lemma Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz apvalku.
- sincenobijs Salikts cenobijs, kurā aļģes saista gļotas vai mātšūnu apvalku atliekas.
- turgors Saspriegts šūnapvalka stāvoklis, ko rada šūnas satura spiediens uz šūnapvalku.
- rieksts Sauss auglis (neveronis) ar vienu sēklu un pārkoksnējušos augļa apvalku (piemēram, lazdām, ciedriem); šī augļa sēkla, kodols.
- riekstiņš Sauss neveronis ar vienu sēklu un samērā cietu augļa apvalku.
- sēklu skarifikācija sēklapvalku mehāniska vai ķīmiska ievainošana vai to blīvuma samazināšana, lai paātrinātu ūdens uzsūkšanu, veicinātu sēklu elpošanu un tās ātrāk sadīgtu.
- sēklu impakcija sēklapvalku mitruma un gāzu caurlaidības palielināšana, sēklas berzējot citu gar citu vai nu ar rokām, vai traukā kopā ar rupju smilti.
- sēklu dražēšana sēklapvalku pārklāšana ar speciālu saistvielu, kam pievienots kāds repelents, lai pasargātu sēklas un dīgstus no grauzējiem, putniem un dīgstu vītes.
- sēklu krāsošana sēklapvalku pārklāšana ar spilgtas krāsas indīgām ķimikālijām, lai pasargātu skujkoku dīgstus no putniem.
- perispermatīts Sēklvada apvalku iekaisums.
- hlamidosporas Sēņu sporas ar biezu apvalku: rodas daloties hifām.
- sinovioma Sinoviālo apvalku un gļotsomiņu audzējs.
- kuburoties Slikti piegulošs (par uzvalku).
- aspergilloze Slimība, ko ierosina aspergilu ģints mikroskopiskās sēnes; aprakstīti plaušu, bronhu, ārējās auss, deguna blakus dobumu, kaulu, smadzeņu un smadzeņu apvalku saslimšanas gadījumi.
- neirofibromatoze Slimība, kurai raksturīgi daudzi perifēro nervu labdabīgie audzēji - neirofibromas, ko veido nervu apvalku šūnas.
- nervu slimības slimības, kas saistītas ar nervu, smadzeņu, kā arī ar to apvalku un asinsvadu bojājumu.
- meningoarterīts Smadzeņu apvalku artēriju iekaisums.
- meningioma Smadzeņu apvalku audzējs.
- meningocīts Smadzeņu apvalku histiocīts.
- meningīts Smadzeņu apvalku iekaisums.
- kraniomeningocēle Smadzeņu apvalku izspiešanās pa galvaskausa defektu.
- meningocēle Smadzeņu apvalku izvirzījums caur defektu galvaskausā vai mugurkaulā.
- meningopātija Smadzeņu apvalku patoloģija.
- periencefalogrāfija Smadzeņu apvalku rentgenogrāfija.
- hidromeningocēle Smadzeņu apvalku trūce, kuras maisā ir likvors.
- encefalocēle Smadzeņu trūce, smadzeņu vai to apvalku izspiešanās cauri galvaskausa kaula defektam.
- molekulārspēki Spēki, kas darbojas starp vielas molekulām un saistīti ar molekulu elektronu apvalku mijiedarbību.
- miksospora Spora ar gļotainu apvalku.
- dumdumlode Sprāgstoša lode ar iešķeltu apvalku, kura nodara daudz lielākus bojājumus nekā parastā lode; lietošana aizliegta Hāgas konferencē 1899. g.
- panoftalmīts Strutains visu acs apvalku iekaisums.
- mamila Sūnu šūnapvalku uzbiezējums.
- čivjets Ševiots - vilnas uzvalku audums.
- kokvilna Šī auga sēklapvalku šķiedras.
- kūņoties Šķelt apvalku un līst ārā no kūniņas; atbrīvoties no kūniņas.
- šķilties Šķeļot apvalku, čaumalu, virzīties ārā no olas (parasti par putnu mazuļiem).
- ahromatīns Šūnas kodola viela, kas vāji krāsojas un veido linīnu, kodola plazmu un apvalku.
- peridurāls Tāds, kas atrodas ap smadzeņu, īpaši muguras smadzeņu, cieto apvalku.
- epicerebrāls Tāds, kas atrodas virs galvas smadzenēm, piem., epicerebrālā telpa (starp galvas smadzenēm un mīksto smadzeņu apvalku).
- arahnoidāls Tāds, kas attiecas uz plīvurapvalku.
- horioplacentārs Uz bārkstiņu apvalku un placentu attiecīgs.
- manna Uzturlīdzeklis, ko iegūst no kviešu graudiem, nolobot tiem biezo apvalku un pēc tam sīki saskaldot; mannas putraimi.
- uzvalkaudums Uzvalku (1) audums.
- polisinovīts Vairāku sinoviālo apvalku iekaisums.
- apzīmējamais Valodas zīmes teorijā - valodas zīmes saturiskā puse jeb nozīme, kas nesaraujami saistīta ar materiālo apvalku jeb apzīmējošo.
- poliserozits Vienlaicīgs serozo apvalku iekaisums vairākos ķermeņa dobumos.
- poliserozīts Vienlaicīgs serozo apvalku iekaisums vairākos ķermeņa dobumos.
- Suvalkija Viens no 5 Lietuvas etnogrāfiskajiem novadiem Nemunas kreisajā krastā, kura centrs ir Marijampole, daļa vēsturiskā novada ar centru Suvalkos atrodas Polijā, kur Suvalku un Sejnu apriņķos vēl arvien dzīvo daudz lietuviešu; Sūduva.
- pussmalkā vilna vilna ar rupjākām pūku šķiedrām un pārejas šķiedrām, smalkums – 25–35 μm, garums 40–150 mm; lieto smalkiem trikotāžas izstrādājumiem un smalku uzvalku un kleitu audumu ražošanai.
- tetraedrona Zaļaļģu klases oocistu dzimtas ģints ("Tetraedron"), saplacinātas trīsstūrainas līdz piecstūrainas vai tetraedriskas vienšūnas zaļaļģes ar gludu vai punktētu (granulētu) apvalku, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 22 sugas, kas mīt gk. planktonā.
- kramaļģe Zemāko aļģu nodalījums ("Bacillariophyta"), mikroskopiskas vienšūnas vai koloniju aļģes ar krama un pektīna apvalku, \~320 ģinšu, 20000 sugu, Latvijā konstatēts 440 sugu; diatomeja.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa valku.