Paplašinātā meklēšana
Meklējam vaļa.
Atrasts vārdos (39):
- vaļa:1
- vaļans:1
- atvaļa:1
- ievaļa:1
- izvaļa:1
- nevaļa:1
- novaļa:1
- Novaļa:1
- pavaļa:1
- pavaļa:2
- savaļa:1
- vīvaļa:2
- vīvaļa:1
- vaļaini:1
- vaļains:1
- nezvaļa:1
- patvaļa:1
- pazvaļa:2
- pazvaļa:1
- pusvaļa:1
- savvaļa:1
- sovvaļa:1
- vējvaļa:1
- novaļas:1
- novaļas:2
- pavaļai:1
- pavaļas:1
- Svaļava:1
- vīvaļas:1
- vaļatība:1
- prizvaļa:1
- razvaļas:1
- vaļatnība:1
- vaļandaris:1
- vaļasdiena:1
- vaļaslauks:1
- vaļasbrīdis:1
- vaļasprieks:1
- vaļascilvēks:1
Atrasts vārdu savienojumos (6):
Atrasts skaidrojumos (214):
- Mezitha Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - mežu un medību dievs, savvaļas dzīvnieku aizgādnis.
- Amerikas agave agavju suga ("Agave americana"), ko Indijā stāda dzīvžogos, lai norobežotos no savvaļas dzīvniekiem.
- samežot aizaugt ar savvaļas kokiem.
- normālās alēles alēles, parasti dominantās, kas nosaka savvaļas tipa pazīmju attīstību.
- harmalīns Alkaloīds savvaļas rūtas "Peganum harmala" saknēs un sēklās.
- sinhitrija Aļģsēnu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Synchytriaceae"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, 121 suga, gk. savvaļas augu parazīti, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- fitoftora Aļģsēņu nodalījuma pitiju dzimtas ģints ("Phytophthora"), augstāko augu parazīti, izraisa kultūraugu un savvaļas augu slimības, \~70 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas.
- čemurziežu laputs ar vieglu vaska izsvīdumu pārklāta gaiši zaļa laputs, ap 1,5 mm gara, sastopama uz burkāniem, ķimenēm, dillēm, selerijām, koriandra un savvaļas čemurziežiem.
- vīvaļot Ārstēt vīvaļas.
- vīveļot Ārstēt vīvaļas.
- pavaļītēm Atpūšoties, ar vaļas brīžiem.
- Askanija Novas rezervāts atrodas Ukrainas dienvidos, Hersonas apgabalā, platība 110 kvadrātkilometru, dibināts 1921. g., lai pētītu savvaļas graudzāļu bioloģiju un ekoloģiju, stepes augāja atjaunošanu un saglabāšanu, kā arī lai aklimatizētu retas dzīvnieku sugas un izstrādātu aizsardzības metodes, dendrārijā >150 koku un krūmu sugu.
- Čatkalas rezervāts atrodas Uzbekistānā, Čatkalas grēdas rietumu atzaros, platība 353 kvadrātkilometri, augstums 1000-3200 m, dibināts 1947. g., lai saglabātu kalnu augāju un savvaļas dzīvniekus.
- ganības Augu barības iegūšanas vieta (savvaļas dzīvniekiem).
- dingo Austrālijas savvaļas suns ("Canis familiaris dingo") ar dzelteni rūsganu apmatojumu, atšķirībā no mājas suņiem tas nerej.
- bantings Bantengs - savvaļas vērsis ("Bibos banteng"), savvaļā dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Malajas arhipelāgā.
- papildbarība Barība, kas (savvaļas dzīvniekiem) nepieciešama papildus barībai, ko (tie) spēj iegūt patstāvīgi.
- papildbarība Barība, ko lauksaimniecības dzīvnieki saņem papildus pamatbarībai, bet savvaļas dzīvnieki izmanto papildus parastajai barībai.
- finvalis Bezzobaino vaļu apakškārtas joslvaļu dzimtas suga ("Balaenoptera physalis"), otrs lielākais vaļveidīgo kārtas dzīvnieks (aiz zilā vaļa), ķermeņa garums - 18-27 m, masa - \~50 t un vairāk, Baltijas jūrā ieceļo ļoti reti.
- biotehnika Bioloģisku un tehnisku pasākumu komplekss derīgo savvaļas dzīvnieku pavairošanai un to produktivitātes palielināšanai.
- lancis Brīdis, pavaļa.
- licenza Brīvība, patvaļa; novirziens no pastāvošajiem noteikumiem.
- arbitrio Brīvība, savvaļa.
- laisma Brīvs plūdums, brīva vaļa.
- sējas burkāns burkānu suga ko audzē kultūrā ("Daucus sativus"), vairāki autori to uzskata par savvaļas burkānu pasugu ("Daucus carota subsp. sativus").
- aizgūtne Centība, cītība, dedzīga vaļas brīžu izmantošana.
- krakeris Cilvēks, kura vaļasprieks ir iekļūt aizsargātās datoru sistēmās, lai veiktu tajās izmaiņas, bieži nevēlamas.
- medniecība Cilvēku nodarbošanās veids - savvaļas dzīvnieku medīšana.
- meža cūka cūku dzimtas suga ("Sus scrofa"), savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsām kājām.
- Jolta Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - labības dievs un savvaļas dzīvnieku aizgādnis, no kura atkarīga medību veiksme.
- baidara Čukču, korjaku un eskimosu airu laiva, sastāv no koka karkasa, kas apvilkts ar vaļa ādu.
- voljers Dabiskajiem apstākļiem tuva, ierobežota teritorija savvaļas dzīvnieku aklimatizācijai un audzēšanai.
- riesta vieta dabisko apstākļu nosacīta pastāvīga teritorija, kurā kādas dzīvnieku sugas indivīdi pulcējas vairošanās periodā; savvaļas zvēri un putni veic riesta rituālu, kam seko dzimumakts; šādu vietu dzīvnieki parasti izmanto vairākus gadus, tādēļ tās ir saudzējamas un nav pakļaujamas pārmaiņām.
- kaza Dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
- kazlēns Dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mazulis.
- govs Dažu pārnadžu kārtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
- vista Dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu mātīte.
- gailis Dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu tēviņš.
- puķe Dekoratīvs, ziedošs (krāšņuma vai savvaļas) lakstaugs, arī puskrūms.
- pavaļiņa Dem. --> pavaļa.
- pavaļiņas Dem. --> pavaļas.
- dingoss Dingo - Austrālijas savvaļas suns.
- dingus Dingo - Austrālijas savvaļas suns.
- alēļu komplementācija divu viena gēna mutanto alēļu komplementārā mijiedarbība, kuras rezultātā veidojas savvaļas tipa pazīme.
- sumbrs dobradžu dzimtas bizonu ģints govveidīgo apakšdzimtas suga ("Bison bonasus"), liels savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu galvu, platu pieri, īsiem ragiem, biezu, priekšējā daļā garāku apmatojumu, Latvijā sastopami dabas parkā "Pape"; Eiropas bizons.
- tūrs Dobradžu dzimtas kazu ģints suga ("Capra caucasica"), savvaļas kaza ar šķērsgriezumā trīsstūrainiem, ieapaļiem ragiem, dzīvo Kaukāzā un Rietumspānijā.
- bizons Dobradžu dzimtas suga ("Bison bison"), savvaļas dzīvnieks (Ziemeļamerikā).
- gaurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos gaurus"), liels pārnadzis, ragi līki, līdz 80 cm gari, savvaļas dzīvnieks, kas dzīvo Indijā, Birmā, Malajas pussalā; džungļu vērsis.
- ganāmpulka reģistrs dokuments, kurā ir iekļauti liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu, trušu, nutriju, kažokzvēru un mājputnu ganāmpulki, kā arī savvaļas dzīvnieku un putnu ganāmpulki, kas audzēti fermā vai sugai atbilstoša lieluma īpaši nožogotā teritorijā.
- pārvadājamā drava drava, kas vienā sezonā (vienreiz vai vairākreiz) tiek pārvesta citā vietā, lai tuvinātu savvaļas nektāraugu platībām vai sekmētu kultūraugu apputeksnēšanu lielās platībās.
- licentia poetica dzejiskā patvaļa.
- svībulīte Dziju tinamais kociņš, vīvaļa.
- tulpiņš Dziju tinamais kociņš; vīvaļa.
- pieradināti dzīvnieki dzīvnieki, kuru pieradināšanai pie mājas katru nākamo paaudzi ņem tieši no savvaļas.
- klavicepstoksikoze Dzīvnieku slimība, kas rodas, ja dzīvnieki uzņem barības līdzekļus, kas inficēti ar "Claviceps paspali" sēni, kas parazitē uz savvaļas graudaugiem.
- sētložnis Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae"), ilggadīgs, ložņājošs savvaļas ārstniecības augs, līdzeklis pret drudzi un krūšu slimībām.
- Līgatnes dabas takas Gaujas piekrastes mežaino gravu apvidū ierīkoti pastaigu maršruti >5 km garumā, izveidoti divi apskates loki (1,7 km un 3,7 km), kur novērojami Latvijas faunai raksturīgie savvaļas dzīvnieki un putni vidē, kas maksimāli pietuvināta to dabiskajiem dzīves apstākļiem.
- džungļu vērsis gaurs, vēršu ģints savvaļas dzīvnieks.
- normālie gēni gēna normālās jeb savvaļas tipa alēles.
- struktūrgēns Gēns, kas nomāc vai kompensē nealēlisku mutanto gēnu iedarbibu, tā nodrošinot savvaļas tipa pazīmes attīstību.
- ehinokoks Graudainais ehinokoks – lenteņu klases dzimtas "Taeniidae" suga ("Echinococcus granulosus"), kas parazitē suņu, kaķu un savvaļas plēsēju zarnās, starpsaimniekam ierosina ehinokokozi, Latvijā sastopama reti.
- Dalī Gruzīnu mitoloģijā - medību dieviete, savvaļas dzīvnieku aizgādne.
- Mindortbatoni gruzīnu mitoloģijā — lauku un savvaļas puķu aizgādnis.
- ģenētiskie resursi ģenētiskais materiāls ar pašreizējo vai potenciālo vērtību, kurā ieskaitāma jebkura ģenētiskā daudzveidība; tajā ietilpst kā konkrētās sugas ģenētiski atšķirīgie indivīdi, tā arī kultūraugiem radnieciskās savvaļas formas, no kurām ģenētiskais materiāls varētu tikt ievadīts kultūrformās.
- singamidoze Helmintozes veids, nematodu ierosināta vistu dzimtas mājputnu un savvaļas putnu slimība.
- slazds Ierīce (parasti savvaļas dzīvnieku) ķeršanai.
- lamatas Ierīce (parasti savvaļas) dzīvnieku ķeršanai; arī slazds.
- dzeltenā ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis tinctoria"), daudzgadīgs savvaļas vai dārza kurvjziežu dzimtas augs; ziedi kurvīšos intensīvi dzeltenā krāsā; sens krāsaugs, Latvijā sastopams bieži.
- bīgls Īskājains medību dzinējsuns zaķu un savvaļas trušu medībām, ar īsu, gludu apmatojumu un nokarenām ausīm; visbiežāk balti melni brūni plankumots; attiecīgā suņu šķirne (izveidota Anglijā).
- pirmvērsis Izmiris liellopu savvaļas bullis, mājdzīvnieku priekštecis.
- medīt Izsekot un iegūt (savvaļas dzīvnieku) nonāvējot vai sagūstot.
- guano Izžuvuši savvaļas putnu mēsli, ko izmanto par slāpekļa un fosforskābes mēslojumu.
- gvano Izžuvuši savvaļas putnu mēsli, ko izmanto par slāpekļa un fosforskābes mēslojumu.
- krīkle Kāda savvaļas pīļu suga.
- kriklīte Kāda savvaļas pīļu suga.
- divkupru kamielis kamieļu suga ("Camelus bactrianus"), neliela savvaļas populācija saglabājusies Mongolijā; baktrians
- anarhists Kārtības noliedzējs, stihiskuma, patvaļas sludinātājs; cilvēks, kas rīkojas patvaļīgi.
- mājas balodis klinšu baloža pussavvaļas forma.
- kocene Koka pīle (savvaļas pīļu pievilināšanai).
- CITES Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (angļu "Convention on International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora").
- Megaptera boops kuprvaļa "Megaptera novae-angliae" nosaukuma sinonīms.
- Megaptera nodosa kuprvaļa "Megaptera novae-angliae" nosaukuma sinonīms.
- daveneīdas lenteņu klases helminti; mājas un savvaļas vistveidīgo putnu zarnu parazīti.
- jaks Liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks vai mājdzīvnieks (Āzijā) ar biezu, īsu apmatojumu uz muguras un garu, kuplu apmatojumu uz sāniem, vēdera un kājām.
- mežakaķis Lūsis - kaķu dzimtas suga, Latvijā vienīgais kaķu dzimtas savvaļas dzīvnieks, monogāms dzīvnieks.
- kliedzējpīle mājās audzēta meža pīle vai speciālas šķirnes pīle, ko izmanto savvaļas pīļu pievilināšanai, piesienot netālu no mednieka slēpņa, medījot pīles uz gaidi.
- krūmu vista mājas vistām līdzīgs savvaļas putns (Indijā).
- dikrocelioze Mājdzīvnieku un savvaļas dzīvnieku invāzijas slimība; helmitoze.
- Haumia Maoru (Jaunzēlande) mitoloģijā - debesu dieva un zemes dievietes dēls, auglības dievs, savvaļas dārzeņu un augu, paparžu un batātes aizgādnis.
- Haumija Maoru savvaļas sakņu un augu dievs, debesu dieva Rangi un zemes dievietes Papas dēls.
- muflons mazākā savvaļas kalnu aitu pasuga; dzīvo Aizkaukāza un Vidusāzijas kalnos u. c. (uzskatīta par vienu no mājas aitu priekštečiem); šīs pasugas aita.
- benedikts Mazāzijas dadzis, "Cardus benedictus L.", spilvains, lipīgs lakstaugs, Dienvideiropā un Āzijā savvaļas ārstniecības augs, ārstniecībā lieto kā pretdrudža un sviedrēšanas līdzekli, veterinārijā - ievainojumos un pret zarnu aizdambēšanos.
- medību produkcija medībās iegūtā savvaļas dzīvnieku gaļa, subprodukti un jēlādas.
- ganīties Meklēt un ēst augu barību (par savvaļas dzīvniekiem).
- upene Melnā jāņoga - akmeņlauzīšu dzimtas jāņogu ģints suga ("Ribes nigrum"), savvaļas vai kultivēts krūms ar saldskābām melnām, brūnganām, zaļganām vai baltām ogām ķekaros.
- izozomas Mezglainā spožlapsenīte, plēvspārņu kārtas kukaiņu ģints, tās kāpuri iznīcina graudzāļu stiebrus, koku augļus, daudzus kultūraugus un savvaļas augus.
- meža blakusizmantošana meža izmantošana, kas nav saistīta ar kokmateriālu ieguvi (savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu, ārstniecības augu, sūnu u. c. izejvielu ieguve; dravu izvietošana mežā, lopu ganīšana vai siena pļaušana, meža izmantošana kultūras vajadzībām, zinātniskiem mērķiem, medībām, veselības nostiprināšanai u. tml.).
- sūrābele Mežābele ("Malus sylvestris") - savvaļas ābele ar sūriem augļiem.
- čemurziežu-kārklu laputs migrējošas laputu sugas, kuru starpsaimnieks ir kārkli (pavasarī), bet vasarā pārceļotājas mātītes atrodamas uz dažādiem savvaļas un kultivētiem čemurziežiem.
- dadaisms modernistisks novirziens Rietumeiropas (gk. Francijas un Vācijas) literatūrā un mākslā (20. gadsimta desmitajos un divdesmitajos gados), kuram raksturīga jebkuru estētisko vērtību noliegšana un patvaļas absolutizēšana daiļradē.
- Manahans Mongoļu mitoloģijā - medību dievs, kuru iztēlojās kā milzīga auguma cilvēku; mežu un savvaļas dzīvnieku saimnieks.
- pirmās nakts tiesības muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
- reversija Mutējušā gēna pārvēršanās par sākotnējo gēnu; mutanta pārveidošanās atgriezeniskā mutācijas ietekmē par savvaļas tipa īpatni.
- makhija Mūžzaļu, parasti dzeloņainu, cietlapju krūmu un nelielu koku (piemēram, pistāciju, miršu, zemeņu koku) savvaļas audze.
- sakņu pangnematodes nematožu klases ģints, to kāpuri iespiežas saknēs un traucē normālu ūdens un barības vielu apriti, parazitē gan kultūraugu, gan savvaļas augu saknēs.
- gleosporija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Gloeosporium"), parzitē uz savvaļas augu un kultūraugu lapām, stublājiem, augļiem, Latvijā konstatētas 23 sugas.
- nevaļība Nevaļa.
- sagūstīt Noķert, notvert (parasti savvaļas, dzīvnieku).
- safari parks norobežota teritorija, kurā, braucot ar automobili, var novērot savvaļas dzīvniekus (arī plēsīgos).
- savvaļas tips organisms, kura fenotips vai zināmas pazīmes atbilst attiecīgās sugas savvaļas pārstāvju vairuma pazīmēm.
- pieradināt Panākt, ka (savvaļas dzīvnieks) pierod pie cilvēkiem, pie mājas apstākļiem.
- mustangs Par savvaļas zirgu pārveidojies mājas zirgs (Ziemeļamerikā).
- dzīvnieku barotava paredzētas savvaļas dzīvnieku piebarošanai ziemas periodā, kad nodrošinājums ar dabisko barību ir ievērojami sarucis, tām jābūt tādām, lai barība nesalītu un neapsnigtu un dzīvnieki barošanās laikā to nesamīdītu; tās iekārto gk. stirnu, staltbriežu un meža cūku piebarošanai.
- domesticēt Pārveidot (savvaļas dzīvnieku) par mājdzīvnieku.
- despotija Patvaldības forma, neierobežota monarhija, kam raksturīga augstākās varas patvaļa un pavalstnieku beztiesiskums; valsts, kurā ir šāda patvaldības forma.
- patgalvība Patvaļa (1).
- patvaļība Patvaļa (1).
- patvaļība Patvaļa (2).
- patapa Pavaļa; vaļas brīdis.
- pusvaļa Pavaļa.
- piejaucēt Pieradināt (savvaļas dzīvnieku) pie cilvēka, pārveidot (savvaļas dzīvnieku) par mājdzīvnieku.
- Pasvale pilsēta Lietuvā ("Pasvalys"), Panevēžas apriņķī, pie Lēvenes un Svaļas satekas, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 7290 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- kloākas pundurlentenis pundurlenteņu suga ("Cloacotaenia megalops"), kas parazitē mājas un savvaļas pīļu kloākā, ķermeņa garums - līdz 58 cm.
- patvarība Rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot likumus, morāles normas, citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības; arī patvaļa (1).
- Vuruluvurulu Rietumkimberlijas (Austtrālija) aborigēnu mitoloģijā - krāpnieki, kas zog medu savvaļas bitēm ar banksijas ziediem, kas piesieti pie nūjām.
- rudā roze rožu suga ("Rosa majalis syn. Rosa cinnamomea"), savvaļas roze ar sarkanbrūniem dzinumiem.
- pukciniastra Rūsas sēņu rindas dzimta ("Pucciniastraceae"), kas parazitē uz dažādiem savvaļas augiem un kultūraugiem un ierosina to slimības, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 13 sugu.
- kāju pamesls saka par cilvēku, kas padots citu patvaļai, tiek pazemots, nicināts, nievāts.
- ziemeļu sakņu pangnematode sakņu pangnematožu suga ("Meloidogyne hapla"), kas parazitē gan kultūraugu (burkānu, gurķu, salātu), gan savvaļas augu saknēs.
- ievākt Salasīt, savākt (savvaļas augus, to daļas) un sagatavot uzglabāšanai.
- sātiņš Sāts 3(2) - vaļas brīdis, brīdis.
- sāte Sāts^3^ (2) - vaļas brīdis, brīdis.
- simtlapu Savienojumā "simtlapu roze": savvaļas roze ar parastiem vai kupliem ziediem.
- māja Savienojumā ar savvaļas dzīvnieka nosaukumu norāda, ka dzīvnieks uzturas cilvēku mājokļu tuvumā vai cilvēku mājokļos.
- savvaļība Savvaļa, neatkarība; brīva vaļa; neierobežotība.
- savaļa Savvaļa.
- dziks Savvaļas (par dzīvnieku).
- mežapīnis Savvaļas apinis ("Humulus lupulus").
- ruderāli augi savvaļas augi, kas aug cilvēku saimnieciskās darbības ietekmes teritorijās.
- naudīna Savvaļas augs (_hip.:_ pļavas nārbulis).
- savvaļnieks Savvaļas augs, dzīvnieks.
- meža bite savvaļas bite.
- suņuburkšķis Savvaļas burkāns ("Daucus carota").
- Daucus carota savvaļas burkāns.
- daucīns Savvaļas burkānu lapu alkaloīds; radniecisks pirolidīnam.
- medību dzīvnieki savvaļas dzīvnieki, kurus pēc medību noteikumiem un tradīcijām drīkst medīt.
- teriaka Savvaļas dzīvnieku inžu pretinde, 60-70 vielu maisījums kopā ar medu, viduslaikos lietots indīgu dzīvnieku koduma gadījuma.
- medības Savvaļas dzīvnieku izsekošana un iegūšana (nonāvējot vai sagūstot).
- patvaļīga medīšana savvaļas dzīvnieku izsekošana vai iegūšana, kā arī atrašanās medību nolūkā medību platībās ar ieroci, savvaļas dzīvnieku ķeršanas rīkiem un līdzekļiem vai ar medību suni bez attiecīgas atļaujas.
- piejaucēšana Savvaļas dzīvnieku pārvēršana mājkustoņos pieradināšanas ceļā.
- dzīvnieku introdukcija savvaļas dzīvnieku sugu ieviešana teritorijā, kurā tie agrāk nav dzīvojuši. Latvijā atļauta tikai pēc zinātnisko iestāžu rekomendācijas saņemšanas un saskaņošanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
- betizu Savvaļas liellopu šķirne, autohtona Spānijas ziemeļos un Francijas dienvidaustrumos, Pireneju kalnos.
- krēķene Savvaļas pīļu suga.
- saldūksnes Savvaļas plūškoka ogas.
- lauku puķes savvaļas puķes, kas aug pļavās, laukos vai to tuvumā.
- mežroze Savvaļas roze ar plāniem sārtiem (retāk baltiem) ziediem un sarkaniem augļiem.
- harmīns Savvaļas rūtas "Peganum harmala" alkaloīds, ķīmiskā ziņā identisks ar banisterīnu; ietekmē centrālo nervu sistēmu, sevišķi motoriskos centrus; lieto trīcošās triekas terapijā.
- dzīvnieku reintrodukcija savvaļas sugu dzīvnieku ieviešana teritorijā, kur tie kādreiz ir dzīvojuši, bet izzuduši vai iznīcināti, piemēram, Latvijā sekmīgi reintroducēts staltbriedis, kas bija izzudis 2. gt. sākumā, bet Lietuvā saglabājies līdz 16. gadsimtam.
- gēnu komplementācija savvaļas tipa pazīmes attīst'ba hibrīdiem, kuru vecāku mutantie gēni determinē viena biosintēzes procesa divus dažādus etapus.
- bantengs Savvaļas vērsis ("Bibos banteg"), liellopu priekštecis, dzīvo mežos Indoķīnā un Malajas arhipelāgā; bantings.
- zvērs Savvaļas zīdītājdzīvnieks.
- malumedniecība Savvaļas zvēru un putnu iegūšana un iznīcināšana, pārkāpjot medību noteikumus un likumus par dzīvnieku aizsardzību.
- medību noteikumi savvaļas zvēru un putnu iegūšanas noteikumi, kas ietverti Medību likumā u. c. normatīvajos aktos
- sazālēt Sazāļot (parasti ar savvaļas augu novārījumu, novilkumu).
- krīkls sīku savvaļas pīļu šķirne.
- laksis Sīpolu ģints suga ("Allium ursinum"), savvaļas sīpols ar platām, eliptiski lancetiskām plakanām lapām, kuras var izmantot uzturā; mežloks.
- mežloks Sīpolu suga ("Allium ursinum"), savvaļas sīpols ar platām, eliptiski lancetiskām plakanām lapām, kuras var lietot uzturā; laksis.
- peronospora Šīs dzimtas ģints ("Peronospora"), savvaļas un kultūraugu parazīti, \~260 sugu, Latvijā konstatētas \~85 sugas.
- Dermanyssus hirundinis šīs ģints suga, kas atrasta savvaļas putnu ligzdās.
- Sumukans Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dievs, savvaļas dzīvnieku un lopu aizgādnis un sargātājs, kalnu valdnieks.
- pusēzelis Tā dažkārt sauc Āzijas savvaļas ēzeļa sugas, kas ar savu (ne pelēko) krāsu un īsākām ausīm atšķiras no pārējām ēzeļu sugām.
- pusmežonīgs Tāds, kas ir nepilnīgi, daļēji pieradināts (par savvaļas dzīvniekiem).
- smiltis Tāds, kas parasti ir sastopams smiltājos, smilšainās vietās (par savvaļas dzīvniekiem, to sugām).
- pļava Tāds, kas parasti ir sastopams šādā platībā, zālājā (par savvaļas dzīvniekiem, to sugām).
- lauks tāds, kas parasti sastopams laukos, pļavās, dārzos vai to tuvumā (par savvaļas dzīvniekiem vai augiem, to sugām).
- mežs Tāds, kas parasti sastopams mežos (par savvaļas dzīvniekiem, augiem, to sugām).
- purvs Tāds, kas parasti sastopams purvos vai to tuvumā (par savvaļas augiem, dzīvniekiem, to sugām).
- stepe Tāds, kas parasti sastopams šāda veģetācijas tipa vidē (par savvaļas dzīvniekiem, augiem).
- tīrums Tāds, kas parasti sastopams šādos zemes gabalos, laukos, arī dārzos (par savvaļas augiem, dzīvniekiem, to sugām).
- steidzīgs Tāds, kurā izpaužas laika trūkums, nevaļa.
- suns Tāds, kurš (parasti) nav cilvēkam izmantojams, arī kura izmantošanas iespējas nav zināmas (par savvaļas augiem).
- kaulēdājtārps Tārps, kas izēd līķus no iekšpuses, tam ir saknēm līdzīgi izaugumi, kas spēj izurbties cauri kauliem; zombijtārps; osedakss; atklāts 2002. g. kāda vaļa atliekās 2800 m dziļumā.
- hobijs Tas, ar ko nodarbojas, aizraujas (brīvajā laikā); vaļasprieks.
- velte Tas, ko cilvēks iegūst vai saņem (parasti no dabas, piemēram, savvaļas ogas, sēnes).
- baptīzija Tauriņziežu dzimtas Ziemeļamerikas savvaļas augs, no kura lapām ieguva indigo.
- puplašķi Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata"), ilggadīgs savvaļas ārstniecības augs, sastopams slapjās pļavās, strautu iztekās, ezeru, dīķu malās.
- Aja Ufas kreisā krasta pieteka Krievijā, Čeļabinskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, garums - 549 km, sākas sedlienē starp Avaļaka un Ureņgas grēdu 1000 m vjl.
- zebra Vairākas zirgu ģints sugas, savvaļas dzīvnieks (Āfrikā) ar raksturīgām gaišām un tumšam svītrām šķērsām pa visu ķermeņa virsmu.
- tiesībsargs Valsts amatpersona, kuras pienākums ir izskatīt cilvēku sūdzības pret valsts iestādēm un aizstāvēt konkrētas personas no šo iestāžu patvaļas (Zviedrijā kopš 18. gs., daudzās citās Eiropas valstīs - pēc 2. pas. kara); ombudsmanis, ombudsmenis.
- tapa Vaļa, pavaļa.
- vaļas prieks vaļasprieks.
- patvarība Varmācība, despotiskums; arī patvaļa (2).
- sprosts Veidojums, iekārta (parasti savvaļas dzīvnieku) ķeršanai, gūstīšanai; arī slazds, lamatas.
- anisakidae Veltņtārpu tipa nematožu klases cērmju apakškārtas dzimta, kas parazitē gk. pieaugušos domesticētos un savvaļas plēsējos.
- Dabas aizsardzības pārvalde Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas visā Latvijas teritorijā sekmē vienotas dabas aizsardzības politikas realizēšanu, veic efektīvu Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, kā arī realizē uzraudzību par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām.
- vākšana Viens no senākajiem cilvēku nodarbošanās veidiem dabas produktu (savvaļas augu, augļu, sakņu, bišu medus, molusku, kukaiņu) izmantošanai pārtikai; pirmatnējā sabiedrībā parasti pastāvēja līdztekus medniecībai un zvejniecībai.
- dārzs Vieta, kur (kas, parasti savvaļas koki) aug vairumā.
- argals vislielākā un smagākā savvaļas kalnu aitu pasuga Altajā ("Ovis ammon ammon"); no tās cēlušās kurdjukaitas.
- lielziedu atraitnīte visvairāk izplatītā atraitnīšu suga ("Viola X wittrockiana"), kas izaudzēta krustojot savvaļas vijolīšu sugas ("Viola altaica x Viola lutea x Viola tricolor").
- vīvuļa Vīvaļa - dziju tinamais kociņš; tītelītis.
- vīvulis Vīvaļa - dziju tinamais kociņš; tītelītis.
- vīvaliņa Vīvaļa 1.
- vīvoļa Vīvaļa 1.
- vīvuliņš Vīvaļa 1.
- vīvuls Vīvaļa 1.
- vīvuļš Vīvaļa 1.
- vāvulis Vīvaļa.
- veroklis Vīvaļa.
- vurulu Vurulu vurulu - Austrālijas aborigēnu mitoloģijā - nebēdnīgas būtnes, kuras zog savvaļas bišu medu, izsmeļot to ar kociņiem, pie kuriem piesieti pudeļkoka ziedi.
- trusis Zaķveidīgo kārtas zaķu dzimtas zālēdājs mājas vai savvaļas dzīvnieks ar garām ausīm, īsu asti, biezu, mīkstu apmatojumu.
- kaza zīdītāju klases pārnadžu kārtas atgremotāju apakškārtas dobradžu dzimtas kazu un aitu apakšdzimtas kazu ģints ("Capra") (lauksaimniecības vai savvaļas) dzīvnieks, kam raksturīgas spēcīgas kājas, plata piere, ragi.
- zaķis Zīdītāju klases zaķveidīgo kārtas dzimta ("Leporidae"), vidēji liels savvaļas dzīvnieks ar garām ausīm, pagarinātām pakaļkājām un īsu asti, 10 ģinšu, 45-47 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
- tarpans Zirgu ģints suga ("Equus gmelini"), Eirāzijas stepju un mežu savvaļas zirgs, no kura cēlies mājas zirgs.
- kulans Zirgu ģints suga ("Equus hemionus") savvaļas dzīvnieks ar lielu galvu, garām ausīm, īsām, stāvām krēpēm un astru pušķi astes galā, sastopams reti, ir vairākas pasugas.
vaļa citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV