Paplašinātā meklēšana
Meklējam ups.
Atrasts vārdos (198):
- čups:1
- čups:2
- dups:1
- kups:1
- ķups:1
- lups:1
- pups:1
- rups:1
- rups:2
- cupst:1
- glups:1
- krups:1
- kupsa:1
- kupss:1
- raups:1
- slups:1
- slups:2
- stups:1
- stups:2
- ačkups:1
- Aizups:1
- cīrups:1
- dupsēt:1
- dupsis:1
- jozups:1
- kečups:1
- Kirups:1
- Kolups:1
- kraups:1
- kupsis:1
- kupsna:1
- ķēpups:1
- ķupsis:1
- lupsna:1
- ļupsna:1
- mutups:1
- ņupsna:1
- parups:1
- patups:1
- sīrups:1
- slupst:1
- strups:1
- strups:2
- šlaups:1
- šļaups:1
- abejups:1
- ačikups:1
- astrups:1
- Bizoups:1
- kartups:1
- knupsis:1
- kupsnis:1
- ķēvpups:1
- laupsna:1
- laupsne:1
- lupsnis:1
- ļaupsna:1
- mackups:1
- mačkups:1
- Maiļups:1
- padrups:1
- paglups:1
- pentups:1
- pielups:1
- pielups:2
- pupsiks:1
- Rupsala:1
- savrups:1
- seirups:1
- skupsna:1
- Slupska:1
- slupski:1
- Soltups:1
- šlupsta:1
- šļupste:1
- šļupsti:1
- šļupsts:1
- čupstene:1
- glupstīt:1
- hulahups:1
- iešļaups:1
- izdupsēt:1
- kupsains:1
- lupstāga:1
- lupstagi:1
- lupstagi:2
- lupstāgi:1
- lupstags:1
- lupstāgs:1
- lupstaģi:1
- lupstāji:1
- lupstājs:1
- lupstēga:1
- lupstsga:1
- nošļaups:1
- pastrups:1
- perekups:1
- pielaups:1
- pieļaups:1
- pļupstēt:1
- Psekupsa:1
- pusglups:1
- skrupsta:1
- skupstīt:1
- skurlups:1
- slupstēt:1
- slupstis:1
- slupstīt:1
- šķupsnis:1
- šlupstēt:1
- šlupstis:1
- šļaupsti:1
- šļaupsts:1
- šļupstēt:1
- šļupstis:1
- šļupstīt:1
- šļupstus:1
- čupstināt:1
- drupstala:1
- dupsācija:1
- ietupstīt:1
- kupsienis:1
- lupstāris:1
- lupstenes:1
- lupstiķis:1
- ļupsnains:1
- paslupski:1
- pašļupsts:1
- Piļupsola:1
- pupstiķis:1
- rupstiķis:1
- rupstulis:1
- skupsniņa:1
- supstobrs:1
- šklupstēt:1
- škļaupsti:1
- škļaupsts:1
- šļaupstas:1
- šļaupstīt:1
- šļupstība:1
- šļupstīgs:1
- apskupstēt:1
- apskupstīt:1
- atšļupstēt:1
- drupsteles:1
- izšļupstēt:1
- Kolupskaja:1
- kučiņdrups:1
- lejupsaite:1
- lejupslīde:1
- lupstenāji:1
- lupstenājs:1
- Maiļupsala:1
- Malupskaja:1
- nopļupstēt:1
- noskupstēt:1
- nošļupstēt:1
- pašļupstēt:1
- rupsalieši:1
- sašļupstēt:1
- savrupsēta:1
- slupstināt:1
- šlupstināt:1
- šļupsterēt:1
- šļupstiens:1
- šļupstiķis:1
- šļupstināt:1
- šļupstinēt:1
- šļupstisks:1
- augšupsaite:1
- cukursīrups:1
- nošļaupstīt:1
- piešļupstēt:1
- pseidokrups:1
- pusšļaupsts:1
- sašļaupstīt:1
- strupsaķere:1
- šļupstēšana:1
- šļupstētājs:1
- šļupstmēlis:1
- jogurtdupsis:1
- lejupslīdošs:1
- patupstīties:1
- šļupstanisks:1
- šļupsteniski:1
- aiztupstīties:1
- iešļupstēties:1
- lejupsaderība:1
- pusšļupstiski:1
- slupstināties:1
- aizšļupstēties:1
- augšupsaderīgs:1
- kapillārsīrups:1
- lejupslīdējums:1
- lejupslīdēšana:1
- nošļaupstīties:1
- pusšļaupstiski:1
- savrupstādījums:1
Atrasts etimoloģijās (1):
Atrasts vārdu savienojumos (12):
Atrasts skaidrojumos (200):
- hula [hulahups]{s:2333}
- ačikups Ačkups
- ķēvpupa Agrīna ēdama sēne - ķēvpups
- aiztupstīties Aizlaisties, atkārtoti notupstoties
- Kalupe apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 35 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kolup" teritorijā, saukta arī Kolups, pagasta centrs
- Ālunda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Alunda_), upsālas lēnē
- Bjerklinge apdzīvota vieta Zviedrijā, upsālas lēnē
- Esterbībruka apdzīvota vieta Zviedrijā, upsālas lēnē
- Jimo apdzīvota vieta Zviedrijā, upsālas lēnē
- Knivsta apdzīvota vieta Zviedrijā, upsālas lēnē
- Sēderfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, upsālas lēnē
- Sevja apdzīvota vieta Zviedrijā, upsālas lēnē
- Stūrvreta apdzīvota vieta Zviedrijā, upsālas lēnē
- Tīerpa apdzīvota vieta Zviedrijā, upsālas lēnē
- Ēregrunda apdzīvota vieta Zviedrijā, upsālas lēnē, Botnijas līča piekrastē
- Skūtšēra apdzīvota vieta Zviedrijā, upsālas lēnes ziemeļos
- Elvkārlebī apdzīvota vieta Zviedrijā, upsālas lēnes ziemeļu daļā
- Levisticum officinale ārstniecības lupstājs
- zāļu lupstājs ārstniecības lupstājs
- lupstāji ārstniecības lupstājs (_Levisticum officinale_, senāk _Ligusticum levisticum_)
- lubstaga Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum")
- lubstāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum")
- lubstenāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum")
- lustuki Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale", senāk "Ligusticum levisticum")
- libstoki Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- libstoks Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lipstagi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lipstaks Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lipstiķi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lipstiķis Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lipstoki Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lipstuki Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lipstuks Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lubstagas Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lubstagi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lubstājs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lukstāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lukstājs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- luksti Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lukstūga Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lukstūgi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lupstāga Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lupstagi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lupstāgi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lupstāgs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lupstenāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lupstenājs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lupstenes Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lupstiķis Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lustaji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lustāji Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lustājs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lustūgi Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- lustūgs Ārstniecības lupstājs ("Levisticum officinale")
- svips Atkārtojumā raksturo šļupstošu runu ar svilpojošu pieskaņu
- Balteņu pilskalns atradās Rēzeknes novada Čornajas pagastā, bijis savrups, \~30 m augsts noarts paugurs, nocietinājumu pēdas nav saskatāmas, nogāzēs konstatēts kultūrslānis, atrastas bezripas keramikas trauku lauskas un akmens katls, datējams ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt. m. ē.
- Madelānu pilskalns atrodas Aglonas pagasta Madelānu ciemā, savrups \~20 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo ezers, ziemeļu pusē - purvaina upītes ieleja, plakums - 60 x 80 m, izmantots līdz \~13. gs.
- Pļaviņu pilskalns atrodas Aizkraukles novada Klintaines pagastā, savrups 20-30 m augsts paugurs, stipri postīts, plakums - 30 x 25 m, 3-4 m zem tā visapkārt terase (platums - līdz 5 m), 5 m zemāk vēl viena terase (platums - līdz 20 m), kas, iespējams, izmantota par priekšpili, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Zamečkas pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, ir 18 m augsts, savrups paugurs, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums — \~200 x 150 m, stāvās nogāzes mākslīgi padarītas vēl stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~1.-2. gs.
- Baranaukas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotajā vietā Lielā Baranauka, paugurainā apkārtnē, Dubnas labajā krastā, savrups, 7-10 m augsts paugurs, kam bijušas stāvas nogāzes un plakums - (~50 x 25 m), atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens graudberzis liecina, ka pilskalns bijis apdzīvots 1. gt. b. p. m. ē.
- Kalnišķu pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, tas ir savrups rietumu-austrumu virzienā orientēts, ar mežu apaudzis paugurs (augstums \~10 m), plakums aizņem paugura platāko galu, daļēji postīts ar 1. pasaules kara tranšejām un grants ieguvi 20. gs. 20. gados, bijis apdzīvots 1.-4. gs.
- Bruknas pilskalns atrodas Bauskas novada Dāviņu pagastā, 0,5 km no Bauskas muižas, savrups, ovāls, 5-6 m augsts paugurs, ko no visām pusēm apņem purvi, uzskatāms pa patvēruma pilskalnu
- Volīnijas augstiene atrodas Bugas un Korčikas upstarpā, Ukrainas rietumu daļā, garums - >200 km, platums - >80 km, lielākais augstums - 342 m vjl.
- Tīrumviekšeļu pilskalns atrodas Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā, ir 15 m augsts, savrups, kukuļveidīgs paugurs, ko norobežo dūksnainas gravas un stāvas nogāzes, plakums \~65 x 20 m, kultūrslānis noarts, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
- Degteru pilskalns atrodas Ciblas pagasta Degteros, tas ir savrups, iegarens, 10-12 m augsts paugurs, apmēram 30 x 50 m lielo plakumu apjož valnis, pēc atrastajām trauku lauskām tiek vērtēts, ka tas bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. un 1. gt. m. ē.
- Svilišķu pilskalns atrodas Dubnas pagasta Svilišķu ciemā, Veirūgnas ezera dienvidrietumu krastā, ir savrups paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, varbūtējais plakums - \~60 x 45 m, ko 3 m zemāk apliec \~5 m plata terase, datējums nav zināms
- Lašu pilskalns atrodas Eglaines pagastā, postīts ceļot Lašu muižas pili un izbūvējot ceļu, savrups 15-20 m augsts paugurs, plakums - \~100 x 80 m, bijis apdzīvots līdz \~9.-12. gs.
- Krapas pilskalns atrodas Gulbenes novada Daukstu pagastā, savrups, \~20 m augsts paugurs (~250 x 150 m) ar stāvām nogāzēm, rietumu nogāzē 2 terases, plakums - 80 x 40 m, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī
- Kaudžu pilskalns atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, Gaujas labajā krastā, mežā, savrups, iegarens paugurs (augstums - līdz 20 m), vidusdaļā nedaudz ieliekts plakums - (60 x 50 m), varētu būt datējams ar 9. -12. gs.
- Kaldabruņas pilskalns atrodas Jēkabpils novada Rubenes pagastā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Kaldabruņas, tas ir savrups 8-13 m augsts paugurs, noapaļota piecstūra formas plakums, ko dažus metrus zemāk apliec terase, bijis apdzīvots 1. gt p. m. ē. un mūsu ēras sākumā
- Maizīšu pilskalns atrodas Jēkabpils novada Viesītes pagastā pie bijušo Maizīšu māju drupām, ir savrups, 24 m augsts paugurs, ko no rietumiem un ziemeļiem ietver purvs, pārējās nogāzes dabiski stāvas, plakums - \~50 x 20-30 m, bijis apdzīvots līdz 10 gs.
- Kaplavas pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā pie robežas ar Daugavpils novadu, \~15 m augsts savrups paugurs ar nocietinājuma vaļņiem un grāvjiem, domājams, ka bijis apdzīvots 1. gt. 1. pusē; Vecbornes pilskalns, Zamki, Paņenkas kalns
- Blaževiču pilskalns atrodas Krāslavas novada Kastuļinas pagasta Blaževičos, Rušona ezera austrumu krastā, \~12 m augsts, savrups paugurs, stāva tikai pret ezeru pavērstā nogāze, plakums - \~60 x 40 m, kultūrslānis liecina par apdzīvotību agrajā dzelzs laikmetā
- Ekšu pilskalns atrodas Krāslavas novada Skaistas pagasta Ekšos, uz ziemeļiem no Stirnu ezera, savrups \~20 m augsts paugurs, plakums - \~70 x 40 m, ziemeļu nogāze mākslīgi izveidota stāvāka, kultūrslānis attiecināms uz 1. gt. p. m. ē. un 1. gt.
- Grundānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Skaistas pagastā, ir savrups \~20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums 50 x 35 m, blakus pilskalnam atradusies apmetne, datējams gk. ar 1. gt.
- Tigves pilskalns atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, ir \~10 m augsts, savrups paugurs zemu pļavu vidū, gar tā dienvidaustrumu nogāzi tek Zvelejas strauts, plakums - \~45 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 5.-12. gs., saistāms ar apdzīvoto vietu "Pygawa/Tygve", kas minēta kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1230. un 1253. g.; Tigas pilskalns
- Mazsāliju pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, savrups \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm norobežo avotaina upītes grīva, rietumu pusē tas nocietināts ar \~6 m augstu valni un grāvi, plakums - ovāls \~50 x 25 m, blakus pilskalnam \~1 ha liela apmetnes vieta, domājams, ka pilskalns un apmetne bijuši apdzīvoti \~9.-12. gs.
- Turlavas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, mežainā apvidū, ir savrups, 28 m augsts paugurs, ko apliec strauts, plakums — 80 x 55 m, kas dabiski neaizsargātajā pusē nocietināts ar \~10 m augstu valni, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Turlove"
- Lipaiķu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Rīvas labajā krastā, savrups, \~10 m augsts paugurs, plakumā (~60 x 40 m) jau senos laikos ierīkota kapsēta, tādēļ kultūrslānis ir sapostīts, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Lippayten"
- Ģedušu pilskalns atrodas Līvānu novada Turku pagastā, tas ir savrups, 7-9 m augsts, garens paugurs, plakums 95 x 30 m ar nedaudz augstāku ziemeļaustrumu daļu, vaļņu un grāvju nocietinājumi; Gavartines pilskalns
- Duboviku pilskalns atrodas Ludzas novada Zaļesjes pagasta Dubovikos, Zaļesjes ezera dienvidu galā, tas ir savrups \~10 m augsts paugurs, ko ietver slapjas pļavas un ezermalas purvs, plakums - \~40 x 17 m, datējums nav zināms
- Lauteres pilskalns atrodas Madonas novada Aronas pagastā, tas ir kukuļveidīgs, \~20 m augsts, savrups paugurs ar stāvām nogāzēm bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, plakumā (20 x 30 m) konstatēts līdz 1 m biezs, intensīvs kultūrslānis, atradumi datējami ar laiku pirms 13. gs.
- Priekšēnu pilskalns atrodas Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ir savrups, 10 m augsts paugurs salā, kuru ziemeļu pusē apliec Ogre, bet no pārējām pusēm - Ogres vecupe, dabiski stāvas nogāzes, plakums - 60 x 20 m, bijis apdzīvots līdz \~1 gs. p. m. ē.
- Gūteņu pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, Gūteņu ciemā, ir savrups, ieapaļš, 22 m augsts paugurs Pakaļņa ezera austrumu krastā, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo veidolu un nocietinājumus, palikusi 8 m augsta stāva nogāze pret ezeru, plakumam bijis noapaļota trīsstūra veids (garums 50 m, lielākais platums 35 m)
- Kategrades pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Kategradē, savrups \~17 m augsts paugurs, plakums - ovāls (~70 x 50 m), ziemeļrietumu un dienvidaustrumu nogāzes dabiski stāvas, pārējās nostiprinātas ar vaļņiem un grāvjiem, atrastas 9-12 gs. senlietas
- Bondaru pilskalns un apmetne atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Bondaros, Pērkoņu ezera ziemeļu pusē, pilskalns ir savrups, 18 m augsts ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums - 70 x 25 m, 3-5 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apjož terase, kalna pakājē konstatēts kultūrslānis, datēts ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
- Milkas pilskalns atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, Salāja ezera ziemeļrietumu krastā, savrups, \~20 m augsts paugurs, plakums - \~50 x 25 m, datējams ar 1. gadu tūkstoti
- Gribuļu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Verēmu pagastā, ir savrups, apaļš, daļēji kokiem apaudzis paugurs, tā 13 m augstā ziemeļu nogāze piekļaujas paugurainam reljefa paaugstinājumam, bet dienvidu pusē tas paceļas 35 m virs apkārtnes pļavām, plakums (50 x 35 m) ir mākslīgi izlīdzināts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī
- Šņepstu pilskalns atrodas Rušonas pagasta Šņepstu ciemā, ir savrups, \~19 m augsts paugurs, plakums - 80 x 60 m, rietumu un ziemeļu nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, postīts, izmantojot lauksaimniecības vajadzībām, rokot granti un ar mantu racēju rakumiem, bijis apdzīvots līdz 12. gs.
- Mizaiņu pilskalns atrodas Saldus novada Lutriņu pagastā 250 m uz ziemeļiem no bijušajām Mizaiņu mājām, savrups, 10-12 m augsts iegarens paugurs, rietumu un ziemeļrietumu sānā purvs, dienvidrietumu pusē lēzena ieplaka, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta, datējums nav zināms
- Skosu pilskalns atrodas Saukas pagastā, \~250 m uz dienvidiem no Skosu mājām, ir savrups, 15 m augsts, ziemeļu un dienvidu ir dabiski stāvas, lēzenākās mākslīgi padarītas stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Gavēņu pilskalns atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā pie Gavēņu mājām, savrups paugurs, kam mākslīgi izveidotas stāvas nogāzes 4 m augstumā, apjož mākslīgi rakts grāvis un 2-3 m augsts valnis, kultūrslānis nav konstatēts, bet iespējams, ka tur atradusies Indriķa hronikā minētā lībiešu vecākā Anno pils ("villa Annonis")
- Kapusila pilskalns atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, Kapusila mežā, tālu no apdzīvotām vietām, savrups 10-13 m augsts paugurs, plakums neliels 16 x 14 m, izlīdzināts, uzskatāms par nelielu, labi nocietinātu patvēruma pilskalnu
- Mežites pilskalns atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, savrups, \~13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakumam trīsstūra forma, visapkārt pilskalnam apmetnes vieta (platība - <3 ha), iespējams, ka pilskalnā atradies 1234. g. minētā Ladzes novada ("castellatura Lodgiae") centrs
- Tukuma pilskalns atrodas Tukuma rietumu daļā, Pilskalna ielas kreisajā pusē, ir savrups \~15 m augsts paugurs ar stāvu ziemeļaustrumu nogāzi, pārējās lokveidā ietver 2-3 m augsts valnis, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 12.-13. gs., saistāms ar 1235. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Tuckemen"; Veļķu pilskalns; Vilkāju pilskalns
- Badhiza rezervāts atrodas Turkmenistānā, Tedženas un Murgabasa upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, platība 877 kvadrātkilometri, augstums 273-1250 m, dibināts 1941. g., lai saglabātu kulanus un tipiskās subtropu stepju un tuksnešu ainavas
- Grebu pilskalns atrodas Valmieras novada Dikļu pagastā, mežā, ir savrups, iegarens, 14 m augsts paugurs, plakums kumps (60 x 35 m), dienvidu pusē gar pakāji ir aizsarggrāvis un valnis, pārējās nogāzēs izveidotas terases
- Sērpiņu pilskalns atrodas Viesītes novada Viesītes pagastā, ir savrups \~36 m augsts paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm ziemeļu un rietumu pusē, pārējās ierīkotas 2 terases, plakums - 35 x 25 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
- singulārs Atsevišķs, savrups
- Piedņepras augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, Dņepras un Dienvidbugas upstarpā, Ukrainā, lielākais augstums - 322 m vjl., stepe (lielākā daļa apstrādāta), vietām platlapju mežu puduri
- Ļubļinas augstiene augstiene Polijas dienvidaustrumu daļā, Vislas un Bugas upstarpā, vidējais augstums — 200-300 m, maksimālais — 390 m
- dregoviči Auslrumslāvu cilšu savienība Pripetes un Dņepras upstarpā; 10. gs. iekļauti Kijevas Krievzemē
- Saltupe Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novada Druvienas pagastā; Saltupes grāvis; Saltupis; Soltupe; Soltups
- švuļpstyns bērnu spēļlieta, "ūdens šautene", parasti izgatavota no lupstāja stiebra
- kalnu bezdelīga bezdelīgu suga ("Ptyonoprogne rupsetis"), Latvijā nav konstatēta
- ciča Cicis - mātes krūts; pups (dzīvniekam)
- cice Cicis - mātes krūts; pups (dzīvniekam)
- šļupstētājs cilvēks, kas šļupst
- šļupsts cilvēks, kas šļupst
- cukursīraps Cukursīrups
- pretdeja Četru pāru deja, kurā katri 2 pāri dejo viens pret otru, tās paveidi ir franksēze jeb kadriļa, ačkups, jandāls
- tolmēlis čukstētājs, šļupstētājs
- pusšļupstiski Daļēji, pa pusei šļupstot
- pašļupsts Daļējs šļupsts
- šļupstēšana darbība --> šļupstēt
- Stirna Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā, iztek no Stirna ezera, tek caur Šternberga ezeru; Dauguļu upe; Kozlovica; Kozlovka; Stierna; Stierna ups; Stirenka; Stirnas strauts; Stirnauka
- paglupeņš dem. --> paglups
- pupītis dem. --> pups
- skupsniņa dem. --> skupsna
- strupeņš dem. --> strups (1)
- dūcis Dibens (mazam bērnam); dupsis
- buldogs Dienesta suns, kam raksturīga liela galva, strups purns, platas krūtis un spēcīgas kājas; attiecīgā suņu šķirne
- strupināt Drāžot, cērtot u. tml. panākt, ka (kas) kļūst strups vai strupāks
- Bramsefjerdens ezers Zviedrijā, Dālarnas un upsālas lēnē
- grenadine Granātābolu sīrups
- Zeltapses laukakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, starp upsīšu un bijušajām Zeltapses mājām, apkārtmērs - 16,4 m, garums - 5,9 m, lielākais platums - 4 m, augstums - 3 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, daži pētnieki uzskata par kultakmeni; Upsīts; Rūnu akmens
- Šķērveļa akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dzeldas un Šķērveļa upstarpā netālu no to satekas, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, augstums - 2,9 m, garums - \~6 m, platums - 4,6 m, virszemes tilpums - 18 kubikmetri, neregulāra forma
- hulahūp Hulahups
- iesvepstēt Iečukstēt šļupstošā balsī
- iešļupstēties iesākt šļupstēt un tūlīt pārtraukt
- šļupstināt Ilgi un klusi šļupstēt, čāpstināt
- stugs Īss, strups
- stups Īss, strups
- strupiķis Īss, strups cilvēks vai kustonis
- strupulis Īss, strups priekšmets, veidojums (parasti kā daļa, posms)
- šļupšņāt īsu brīdi šļupstēt, čukstēt
- de- Izsaka (a) atdalīšanu, likvidēšanu, atcelšanu, (b) lejupslīdošu kustību, pazemināšanu
- šņukurs Izstiepts, strups purns (dažiem zīdītajiem, parasti cūkām)
- šņauba Jumta šļaupsts
- Hammarbija K. Linneja īpašums upsalas tuvumā ("Hammarby"), Zviedrijā, ko viņš iepircis 1758. g., botāniskais dārzs, muzejs ar nelielu daļu no Linneja kolekcijas, tagad Upsalas universitātes īpašumā
- šļepstis kāds, kas šļupst, skaidri neizrunā visas skaņas
- strupdeguns kāds, kuram ir strups deguns
- Ulahančistajs Kalnu grēda Čerska grēdājā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - \~250 km, augstums - līdz 3147 m, granīti, alpīnā tipa reljefs ar šaurām upstarpām, apledojums - \~100 kvadrātkilometru
- Taskistabits Kalnu grēda Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas un Ņeras upstarpā, garums - \~175 km, augstums - līdz 2341 m, slānekļi ar granīta intrūzijām
- kolupieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kalupe" (arī "Kolups") iedzīvotāji
- slidkāpnes Kāpnes ar īpaši piestiprinātu gludu plāksni, kas paredzēta lejupslīdei (piemēram, ūdenī)
- pemputs Kartupelis; pentups
- pentupelis Kartupelis; pentups
- stupica kaut kas īss, strups
- stupis kaut kas īss, strups
- strupuks kaut kas strups - īss un resns, apaļš
- strumpa kaut kas strups, resns, satīstīts
- soska Knupītis; zīdāmais pups
- slings Kokteiļa veids, garo malku dzēriens; gatavo kā karsto un arī kā auksto kokteili; aukstā kokteiļa pamatkomponentes - ledus, ūdens (tēja), stiprais alkohols, liķieris, sula (sīrups)
- cukursīrups Koncentrēts sīrups bišu piebarošanai sliktas medus ražas gadījumā
- čupītis konfekte _Chupa-chups_>
- čupiks konfekte _Cupa-chups_
- Maskava Krievijas Federācijas galvaspilsēta un atsevišķs subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas centrā, Okas un Volgas upstarpā, Maskavas upes krastos, platība - 1081 kvadrātkilometrs, 12100000 iedzīvotāju (2014. g.)
- kristums Krišana, kritums, lejupslīde
- Upsts Kujas kreisā krasta pieteka Indrānu un Praulienas pagastā, garums - 16 km, kritums - 11 m; upsta; Upsta grāvis; Upsta strauts; Upste
- Zebrenes elku kalns kulta vieta Zebrenes pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, ir savrups \~20 m augsts paugurs (garums - \~600 m, platums - \~250 m), ko ietver purvājs, otrpus Zebrus ezeram atrodas ezerlūķu pilskalns, izmantošanas laiks nav zināms
- ķēvpupe Ķēvpups
- červelis Ķēvpups, bisiņš
- sēta lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas; lauku sēta; viensēta; savrupsēta
- lejupslīdējums Lejupslīde (2)
- lejupslīdēšana Lejupslīde (2)
- līkupas Līkaups
- Piļupi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Piļupsola" nosaukuma variants
- lupsnis Lupsna - miza, čaula
- sventelis Lupstāja stobra šļircene
- levisticum Lupstāji
- slubstāji lupstājs
- lubstāgs Lupstājs
- lumstega Lupstājs
- lupstaģi Lupstājs
- lupstags Lupstājs
- lupstēga Lupstājs
- lupstsga Lupstājs
- lumstāji Lupstājs ("Levisticum")
- ārstniecības lupstājs lupstāju suga ("Levisticum officinale")
- ņupsna Ļupsna, drēbju gabals; šķipsna
- rupsalieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Rupsalas" iedzīvotāji
- mājāssēdis Mājās sēdētājs, uztups
- galaktofors Mākslīgs pups, ko uzliek zīšanas atvieglināšanai un krūtsgala aizsardzībai no iesprēgājumiem
- piešļupstēt mazliet šļupstēt
- Bāča-Kiškuna Meģe Ungārijas dienvidu daļā, Donavas un Tisas upstarpā, platība - 8445 kvadrātkilometri, administratīvais centrs Kečkemēta
- rasu bioloģija mēģinājums radīt bioloģiski pamatotu cilvēku iedalījumu rasēs, balstoties uz pieņēmumiem par rasu īpašībām; radās 19. gs. b., 1921.-1958. g. Zviedrijā upsalā pastāvēja Rasu bioloģijas institūts
- mopsis neliels dekoratīvs suns, kam raksturīga liela apaļa galva, strups purns, gluds, spīdīgs apmatojums; attiecīgā suņu šķirne
- skapsnata neliels gabals meža (skupsna), tīruma (skapsmata) u. tml.
- kupsis neliels koku puduris, atstatu no meža; maza birztaliņa; kupsa
- pupēns neliels pups; arī pups
- bokšterēt Neskaidi, saraustīti runāt; šļupstēt
- piesist mēli neskaidri izrunāt (kādas skaņas); arī šļupstēt
- mokstīties Neskaidri runāt, šļupstēt
- bokšķerēt Neskaidri, saraustīti runāt; šļupstēt
- boksturēt Neskaidri, saraustīti runāt; šļupstēt
- boksturot Neskaidri, saraustīti runāt; šļupstēt
- švipstiski Neskaidri, šļupstot
- savrup- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir savrups
- nošļerpēt Nošļupstēt
Atrasts piemēros (10):
- sīrups – Kad zied kļavas, man vienmēr prātā nāk kļavziedu sīrups.
- acīmredzot Acīmredzot mana sejas izteiksme bija tāda, ka Dondups, aizmirsis par savām asarām, dārdoši skaļi sāk smieties.
- brilles Alberts Kupstis skatījās apaļām apoga acīm caur apaļām brillēm bez kāda izbrīna, it kā būtu viņus gaidījis.
- dupsis Apaļš dupsis dubļainās džinsa biksēs, gari, tumši mati.
- cukurniedre Citās receptēs tiek prasīts īpašs cukurniedru sīrups guarapo un vēl dažādi citi komponenti.
- ačkups Ne mazāk cīņās rūdītos viesus iepriecināja mazo baletskolas audzēkņu valsis un ačkups, tāpat rūdītāku jauniešu priekšnesumi.
- dupsis Novēlos, blidiukš, sēdus, un dupsis dabūja stipru belzienu, it kā es būtu no koka uzkritusi uz eža.
- dzīt Sustrups viņu neklausa un turpina dzīt laivu krastā.
- zābaks Tups zābaks saraksta muļķības un tādi paši zābaki tās lasa un izplata tālāk pa pasauli.
- dupsis Varbūt tieši tā ejot kustas viņas dupsis.
ups citās vārdnīcās:
MLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv