Paplašinātā meklēšana
Meklējam tituls.
Atrasts vārdos (15):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (204):
- ghāzi "Iekarotājs", turku karavadoņu un valdnieku goda tituls (pirms vārda).
- forstmeisters Administratīva amata persona mežsaimniecībā dažās R-Eiropas valstīs, vai arī tikai tituls.
- mudirs administratīvi teritoriālas vienības pārvaldnieks Turcijā; arī vairāku valsts un privātierēdņu tituls.
- ērls Agrajos viduslaikos Anglijā - dzimtaristokrātijas tituls, kas kopš 11. gs. atbilst grāfa titulam.
- agha Agrāk turku virsnieku un galminieku tituls; tautas uzrunā - kungs.
- mušīrs Agrākā Francijā augstākais militārtituls, civilā dienestā atbilda vezīram.
- kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu; persona, kam ir šāds tituls.
- kambarkungs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam; persona, kam ir šāds tituls.
- Mrs. Anglijā tituls precētām dāmām, ko neuzrunā par lēdijām (angļu "Mistress").
- Dame Anglijā tituls sievietēm, kurām piešķirtas, piem., Viktorijas vai Impērijas ordeņu augst. pakāpes; arī baronetu un kavalieru sievas (parasti gan lieto titulu "lēdija").
- proctor Anglijas garīgo tiesu advokāta tituls.
- sir Angļu baronetu un bruņinieku tituls, ko lieto tikai kopā ar vārdu.
- honourable angļu goda tituls, ko pievieno augstākās aristrokrātijas locekļu vārdam; cienīgajais, cēlais
- portlends Angļu pēru tituls.
- metropolīts Arhibīskaps - metropolijas pārvaldnieks; arhibīskapa goda tituls; arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
- gaišība Aristokrāta, parasti kādas teritorijas valdnieka, tituls.
- vikonts Aristokrātijas tituls (angļu "viscount") - zemāks par grāfu, bet augstāks par baronu (romāņu zemēs un Anglijā); cilvēks, kam ir šāds tituls.
- skvairs ASV - miertiesneša tituls.
- vezīrs Augstākais ierēdnis dažās Tuvo Austrumu zemēs; šī ierēdņa tituls.
- lielmuftijs Augstākais tiesībnieka un teologa tituls Osmaņu impērijā.
- lielmeistars Augstākais tituls, ko piešķir par izciliem sasniegumiem šahā vai dambretē; cilvēks, kam ir piešķirts šāds tituls.
- augstība Augstāko feodāļu, aristokrātu tituls.
- gaons Augstāko jūdu akadēmiju vadītāju tituls Babilonijas pilsētās Surā un Pumbeditā; krāšņums, godība.
- pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls (sultānu Turcijā, Ēģiptē un dažās citās muhamedāņu zemēs); persona, kam ir šāds tituls.
- ekselence Augstas amatpersonas tituls.
- highness Augstība: līdz Indriķa VIII laikam angļu karaļu tituls.
- monsinjors Augstmaņu, augstākās garīdzniecības tituls viduslaiku Francijā; mūsu dienās - augstākās katoļu garīdzniecības goda tituls; mans kungs (pieklājības forma, ar ko vēršas pie augstākās garīdzniecības pārstāvjiem).
- augstdzimtība Augstu civilo amatpersonu (valsts padomnieku) tituls.
- labdzimtība Augstu civilo amatpersonu (valsts padomnieku) tituls.
- sers Baroneta vai bruņinieka tituls (Anglijā), ko lieto kopā ar vārdu.
- cavaliere Bruņinieks (dižciltīgo tituls).
- bosacu Budistu svēto tituls Japānā; atbilst bodisatvas titulam Indijā.
- carevičs Cara dēla tituls.
- carevna Cara meitas tituls.
- baronets Cilvēks, kam ir šāds tituls.
- navābs Dažādu Indijas muhamedāņu valdnieku tituls, sākumā augstu valdības ierēdņu tituls lielmogula valstī.
- maģistrs Dažu amatpersonu tituls (senajā Romā); augsts galma tituls (Bizantijā); persona, kam ir šāds tituls.
- landgrāfs Dažu zemju valdnieks (viduslaiku Vācijā); šāda valdnieka tituls.
- protodiakons Diakons pie bīskapa katedrāles vai galma; arī diakonam par īpašiem nopelniem piešķirts goda tituls.
- panagija Dievmātes tituls Austrumu baznīcā; arī neliela, dārgakmeņiem rotāta svētbildīte (ovāls medaljons) ar Dievmātes attēlu, kuru pareizticīgo bīskapi nēsā ķēdītē uz krūtīm un kura norāda nēsātāja amatstāvokli.
- gospodars Donavas kņazistu Moldovas unn Valahijas valdnieku tituls 14.-19. gadsimtā.
- kedīvs Ēģiptes vicekaraļa oficiālais tituls 1845.-1914. g.
- khedive Ēģiptes vicekaraļa tituls 1867.-1914. g.; hedivs.
- neguss Etiopijas valdnieka tituls; Etiopijas valdnieks (līdz 1975. g.).
- brīvkungs Feodālās aristokrātijas zemākais tituls Vācijā no 11 gs.; dižciltīga vācu muižnieka tituls viduslaiku beigās, pēc ranga zemāks par firstu un grāfu; 18. gs. Krievijas cars Pēteris I ieviesa šo titulu arī Igaunijas un Vidzemes muižniecībai; Francijā un Anglījā šim titulam atbilda barona tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
- bejs Feodāļa, arī valdnieka tituls (Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs); cilvēks, kam ir šāds tituls; arī kungs.
- konsuls Francijā (no 1799. gada līdz 1804. gadam) - tituls trim personām, kurām bija neierobežota izpildvara; persona, kam ir šāds tituls.
- konnetabls Francijā augstākā pakāpe kara dienesta līdz 1647. gadam; arī goda tituls.
- seigneur Francijā senāk zemes un lēņa kungs, vēlāk tituls uzrunā.
- reverends Garīdznieka tituls Lielbritānijā, ASV un dažās citās zemēs, kur runā angliski.
- vālī Goda tituls islāmā; to piešķir svētajiem, kā arī gudrajiem un garīdzniekiem, it sevišķi sūfiju skolotājiem.
- komercijas padomnieks goda tituls, ko dažās valstīs piešķir izciliem finansistiem, rūpniekiem un lieltirgotājiem; cilvēks, kam ir šāds tituls.
- predikāts Goda vai amata tituls.
- vikonts Grāfa vietnieks Franku valstī, vēlāk muižnieka tituls Rietumeiropas valstīs.
- kristus Grieķu vārds, kas atbilst vārdam mesija; sākotnēji to attiecināja uz Jēzu no Nācaretes, bet vēlāk tas sāka funkcionēt vairāk kā Jēzus vārds un nevis tituls.
- svami Hinduisma reliģiskā skolotāja goda tituls; autoritatīva persona; pandits.
- mahariši Hinduistu guru jeb garīgais vadonis (goda tituls).
- fu-žeņ Imperatora favorītes tituls Senajā Ķīnā; saskaņā ar tradīciju imperatoram bija 3 favorītes.
- tenno Imperatora tituls Japānā; mikado.
- ķeizariene Impērijas valdniece; šīs valdnieces tituls.
- ķeizars Impērijas valdnieks; šī valdnieka tituls.
- šakti Indiešu tantrisma rituālajā praksē - vispagodinošākais tituls sievietei, kura piedalās tantriskajos rituālos.
- babu Indiešu tituls izglītotiem indiešiem, atbilst uzrunai "kungs".
- nāvabs Indijas musulmaņu valdnieku tituls 18. gs.
- kapaks Inku valdnieku tituls, kas cēlies no dinastijas pamatlicēja Manko Kapaka vārda.
- rasuls Islāma dibinātāja pravieša Muhameda tituls, kas viņu atšķir no visiem citiem praviešiem un apzīmē viņa Dievišķo Misiju īstenās ticības sludināšanā.
- šerīfs Islāma zemēs - Muhameda pēcteča tituls; persona, kam ir šāds tituls.
- Agahans Ismailītu vadoņa tituls - Agahans III (1877.-1957. g.) pēdējos savas dzīves gadus pavadīja Eiropā, kur kļuva pazīstams ar savu bagātību, viņa pēctecis - mazdēls Karims, Agahans IV (dz. 1936. g.).
- mahatma Izcilas, sevišķi godājamas personas tituls (gk. Indijā); persona, kam ir šāds tituls.
- pandits Izglītota brahmaņa tituls Indijā.
- taikuns Japānā agrāk (līdz 1868. g.) tituls pasaulīgam valdniekam, kara kungam un civilu iestāžu vadītājam.
- mikado Japānas valdnieks; šī valdnieka tituls.
- immaculata Jēzus mātes Marijas goda tituls, katoļu dogmats, pēc kura sv. Anna dzemdējusi Mariju pārdabiskā kārtā, neaptraipīta.
- Royal Highness karaliskā augstība: karalisko prinču un princešu tituls.
- kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam); šī valdnieka tituls.
- kanoniks Katoļu un Anglikāņu baznīcā garīdznieka goda tituls, ko piešķir pāvests vai bīskaps.
- chevalier Kavalieris, bruņinieks (dižciltīgo tituls).
- kolontituls Kolumntituls.
- cezarevičs Krievijas troņmantnieka tituls.
- monsieur kungs, pieklājības tituls katram pieaugušam vīrietim Francijā.
- bey Kungs; augstāko turku ierēdņu un virsnieku tituls; arī Tunisas valdnieka tituls.
- majestāte Ķeizara vai karaļa tituls un uzrunas forma; kronēta persona.
- bogdihans Ķīnas imperatora tituls, ko lietoja 16. - 18. gs. Krievijā oficiālos dokumentos un citā literatūrā.
- grosmeisters Laicīgos ordeņos attiecīgās valsts valdnieka goda tituls.
- hedivs Līdz 1914. g. oficiāls, mantojams Ēģiptes vicekaraļa tituls, ko 1867. g. viņam piešķīra Turcijas sultāns, no kura Ēģipte toreiz bija nomināli atkarīga.
- erchercogs Līdz 1918. g. - Austrijas prinču tituls.
- Mahādevī Lielā dieviete, hinduisma dieva Šivas sievas Šaktī tituls.
- Mahādeva Lielais dievs, hinduisma dieva Šivas tituls.
- vali Lielas administratīvi teritoriālas vienības (vilajeta) Turcijā pārvaldītāja tituls.
- imperators Lielas monarhijas valdnieks; šī valdnieka tituls; ķeizars.
- Velsas princis Lielbritānijas troņmantnieks; Lielbritānijas troņmantnieka tituls.
- dižkunigaitis Lietuvas valdnieka tituls.
- lēdija Lorda vai baroneta sievas tituls; lorda vai baroneta sieva.
- lielhercogs Luksemburgas monarha tituls.
- reverend Mācītāja tituls angliski runājošās zemēs.
- grāfs Mantojams aristokrātijas tituls; persona, kam ir šāds tituls.
- kņazs Mantojams augstākās muižniecības tituls Krievijā no 18. gs. līdz 1917. g.
- marķīzs Mantojams muižnieku tituls (piemēram, Francijā, Itālijā, Spānijā); persona, kam ir šāds tituls.
- lords Mantojams tituls (Anglijā); persona, kam ir šāds tituls.
- šahinšahs Monarha augstākais tituls (Irānā, Persijā); persona, kam ir šāds tituls.
- šahs Monarha tituls (dažās Austrumu zemēs, piemēram, Irānā); persona, kam ir šāds tituls.
- padišahs Monarha tituls dažās Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs; persona, kam ir šāds tituls.
- sultāns Monarhs dažās musulmaņu zemēs; šī monarha tituls.
- karalis Monarhs; šī monarha tituls.
- ilkāns Mongoļu valdnieku tituls Persijā 13.-14. gs.; ilhans.
- ilhans Mongoļu valdnieku tituls Persijā 13.-14. gs.; ilkāns.
- kāghāns Mongoļu-turku valdnieku tituls, saīsinātā formā hans.
- nabobs Muhamedāņu augstmaņu tituls (Indijā); cilvēks, kam ir šāds tituls.
- muderris Muhamedāņu augstskolas profesora tituls.
- lielmoguls Muhamedāņu dinastijas valdnieku Bāburu tituls Indijā, dib. 1526. g., pastāvēja līdz 1858. g.
- gazī Muhamedāņu pagodinājuma tituls, kas tiek dots tiem, kuriem sevišķi nopelni "svētajā karā" (sk. gazavats).
- kalifs Muhamedāņu zemēs - valdnieks, kam pieder laicīgā un garīgā vara; šī valdnieka tituls; halīfs.
- barons Muižnieka tituls (zemāks par grāfu, marķīzu, hercogu); cilvēks, kam ir šāds tituls; Baltijas vācu muižnieks.
- ševaljē Muižnieka tituls feodālajā Francijā.
- dom Muižnieku tituls Portugālē (lieto pirms vārda).
- imams Musulmaņu augstākā valdnieka tituls; valdnieks, kam ir šāds tituls.
- hodža Musulmaņu pagodinājuma tituls, kas radies viduslaikos; tika piešķirts augsta ranga ierēdņiem, bagātiem tirgotājiem, augstākās garīdzniecības pārstāvjiem.
- ājatolla Musulmaņu šiītu darbinieks; augstākais tituls musulmaņu šiītu reliģiskajā hierarhijā.
- sīdī Musulmaņu vadonis; tituls var būt mantots vai arī piešķirts par īpašiem nopelniem.
- princis Nelielas (parasti monarham pakļautas) valsts valdnieks; šāda valdnieka tituls.
- basilejs Nelielas apmetnes pārvaldītājs Senajā Grieķijā Mikēnu laikmetā; Homēra laikā - cilts vai cilšu savienības vadonis; viduslaikos tas bija Bizantijas imperatora oficiālais tituls.
- firsts No ķeizara vai karaļa tieši atkarīgs lielākas teritorijas valdnieks (viduslaikos); vēlāk - augsts dižciltīgo muižnieku tituls.
- hādži pagodinājuma tituls musulmanim, kas veicis svētceļojumu uz Mekas svētnīcu Kaabu vai uz Medīnu, kur atrodas Muhameda kapavieta.
- hāfiss Pagodinājuma tituls musulmanim, kas zina no galvas Korānu.
- skaistuma karaliene par visskaistāko atzītā sieviete (svētkos, sarīkojumā, speciālā konkursā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei
- protohierejs Pareizticīgā baznīcā - virspriesteris; galvenais garīdznieks pie kādas baznīcas; par īpašiem nopelniem garīdzniekam piešķirts goda tituls.
- lords protektors pavaldoņa tituls Anglijā 16.-17. gs.
- bazilika Pāvesta piešķirts goda tituls ievērojamām baznīcām.
- monsignore Pāvesta piešķirts tituls katoļu garīdzniekiem.
- Svētais tēvs Pāvesta tituls.
- šahsads Persijas, Afganistānas, Turcijas un Indijas prinču tituls.
- Augusts Pirmā Romas imperatora tituls, kurš sākotnēji bija pazīstams kā Oktaviāns un valdīja no 31. g. p. m. ē. līdz m. ē. 14. gadam; jau dzīves laikā tika pasludināts par dievu un pēc viņa nāves tika pielūgts visā valstī.
- prepozitūra Prāvesta amats un tituls, arī prāvesta iecirknis.
- frontispiss Prettituls, ilustrācija blakus grāmatas titullapai; parasti tā attiecas uz grāmatas galveno ideju vai notikumu.
- prīms Prīma - augstākās klases skolnieks; nereti arī citā klasē labākā skolēna goda tituls.
- infanta Princeses tituls Spānijā, Portugālē; princese (parasti monarha vecākā meita).
- infants Prinča tituls Spānijā, Portugālē; princis (monarha otrais dēls).
- monsiņjors Prinču, katoļu bīskapu un dažu citu izcilu personu tituls.
- monsiņors Prinču, katoļu bīskapu un dažu citu izcilu personu tituls.
- bejs Provinces vietvalža tituls Osmaņu impērijā.
- rao Radža - valdnieks (kādā Indijas vai Malajas teritorijā); šī valdnieka tituls.
- eminence Romas katoļu baznīcas kardinālu goda tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
- baznīcas doktors Romas katoļu baznīcas tituls (angļu val. "doctor of the church") svētajam, no kura rakstiem Baznīca ir guvusi lielu labumu, to piešķir ļoti reti un tikai pēc nāves un iecelšanas svēto kārtā; šo titulu izmanto arī dažās citās kristīgajās Baznīcās.
- diva Romiešu ķeizarieņu tituls pēc nāves.
- priekštituls Saīsināts grāmatas tituls, ko ievieto lapā galvenā titula priekšā, lai aizsargātu to no bojāšanās; aizsargtituls.
- aizsargtituls Saīsināts grāmatas tituls, ko ievietoja labākās grāmatās galvenā virsraksta aizsargāšanai pret netīrumiem un bojājumiem.
- ģenerālfeldcechmeistars Sākot ar viduslaiku beigām artilērijas priekšnieks, austriešu armijā katra pilna ģenerāļa tituls, Krievijā pastāvēja 1699-1909.
- evadē Sākumā nievājošs apzīmējums katoļu priesteriem, kas nolika savu amatu, vēlāk viņu pieņemts goda tituls.
- imperators Senajā Romā - karavadonis, vēlāk valdnieks; karavadoņa, vēlāk valdnieka tituls.
- konsuls Senajā Romā - viena no divām augstākajām vēlētajām amatpersonām (republikas laikā); goda tituls (impērijas laikā); cilvēks, kam ir šāds goda tituls.
- mufetišs Senajā Turcijā pēdējās instances tiesnesis labdarīgo biedrību lietās, arī Turcijas un Ēģiptes valdības vairāku ierēdņu tituls.
- gosudars Senāk Krievijas ķeizara un lielkņazu tituls.
- nāzīrs Senāk Turcijā - augstāko ierēdņu, arī ministra, tituls.
- mesirs Senējs franču goda tituls augstām personām.
- baronese Sieviete, kurai ir barona tituls.
- miss Skaistuma konkursa uzvarētājas tituls vai titula sastāvdaļa.
- skaistumkaraliene Skaistumkonkursa uzvarētāja; par visskaistāko atzītā sieviete (svētkos, sarīkojumā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
- prīma Skolās augstākā klase; šīs klases skolnieks; nereti arī citā klasē labākā skolēna goda tituls.
- eskvairs skvairs (2) - miertiesneša tituls ASV.
- cars Slāvu tautu valdnieka tituls; oficiālais valsts galvas tituls Krievijā (1547.-1721. g.; neoficiālais - līdz 1917. g.) un Bulgārijā (1908.-1946. g.).
- infante Spānijā un Portugālē karaliskās dzimtas prinču un princešu tituls.
- kaudiljo Spānijas diktatora F. Franko tituls no 1939. līdz 1973. g.
- caudillo Spānijas valsts un valdības vadītāja 1939.-1975. g. (Francisko Franko) tituls.
- EFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas - FIAP goda tituls - ekselence, ko piešķir par nopelniem izstāžu darbībā.
- AFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas - FIAP goda tituls - mākslinieks (A - artist), ko piešķir par panākumiem nacionālās un starptautiskās izstādēs pēdējo 5 gadu laikā.
- ESFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas FIAP goda tituls - ekselence, ko piešķir par ilggadēju sabiedrisku darbību mākslas fotogrāfijas laukā.
- aga Sultāna Turcijā - janičāru un galma sulaiņu priekšnieka tituls.
- seijids tāda musulmaņa goda tituls, kurš sevi uzskata par pravieša Muhameda pēcteci.
- titulēts Tāds, kam ir tituls (1).
- likumu bruņinieks tiesību doktora tituls Rietumeiropā 12.-16. gs., jo viduslaikos akadēmiskā izglītība deva personiskas muižnieka tiesības.
- pol. mag. tituls (politices magister) personai, kurai ir maģistra grāds sabiedriskajā zinātnē.
- komunālpadomnieks Tituls vadošam komūnas ierēdnim Zviedrijā, kas izraudzīts uz politiskiem pamatiem; Stokholmā šis tituls ir pilsoniskais padomnieks.
- lords Tituls, kas saistīts ar dažiem augstiem amatiem (Anglijā); persona, kam ir šāds tituls.
- cezarevna Troņmantnieka sievas tituls.
- troņprincis Troņmantnieka tituls (dažas monarhijās); troņmantnieks, kam ir šāds tituls; arī kroņprincis.
- kroņprincis Troņmantnieka tituls (dažās monarhijās); troņmantnieks, kam ir šāds tituls.
- dofins Troņmantnieka tituls Francijā (no 14. gadsimta vidus līdz 1830. gadam); cilvēks, kam ir šāds tituls.
- seīds Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs - to muhamedāņu tituls, kuri uzskata sevi par Muhameda pēctečiem.
- magnificence Vācijā goda tituls universitātes u. c. augstāko mācības iestāžu vadītājiem - rektoriem, Hamburgas, Brēmenes un Lībekas birģermeistariem.
- iekštituls Vairāksējumu grāmatās bez ārējā vispārējā titula otrs iekšējais tituls.
- karaliene Valdniece (dažās valstīs); šīs valdnieces tituls.
- cariene Valdniece (Krievijā); šīs valdnieces tituls.
- princese Valdnieka dinastijas locekle, kas neieņem troni; šādas dinastijas locekles tituls.
- princis Valdnieka dinastijas loceklis, kas neieņem troni; šāda dinastijas locekļa tituls.
- mirza Valdnieka nama locekļu un vispār aristokrātijas tituls (dažām austrumu tautām); liekams aiz vārda.
- šerīfs Valdnieka tituls (Marokā); persona, kam ir šāds tituls.
- kagans Valdnieka tituls agrajos viduslaikos tjurku tautām, mongoļiem, austrumslāviem; pirmoreiz minēts ķīniešu hronikā 312. g.; 9.- 12. gs. šo titulu pieņēma Kijevas kņazi, 13. gs. - mongoļu valdnieki.
- maharādža Valdnieks (Indijā); šī valdnieka tituls.
- rādža valdnieks (kādā Indijas vai Malajas teritorijā); šī valdnieka tituls; koloniālisma periodā - dažu lielu zemes īpašnieku goda tituls.
- Negus negesti valdnieku valdnieks, Abesīnijas ķeizara tituls.
- emīrs Valdošās personas, arī valdošās dzimtas piederīgā tituls (dažās musulmaņu zemēs); cilvēks, kam ir šāds tituls.
- lielkņazs Vecāko kņazu tituls (piemēram, feodālajā Krievijā); cara ģimenes locekļu tituls (cariskajā Krievijā); feodālis, aristokrāts, kam ir šāds tituls.
- brigadieris Vecāko virsnieku dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; Krievijā 18. gs. virsnieka tituls starp pulkvedi un ģenerālmajoru.
- markgrāfs Vēlāk - dažu vācu firstu tituls (starp grāfu un hercogu); persona, kurai ir šāds tituls.
- bruņinieks bez bailēm un bez vainas viduslaiku bruņinieku goda tituls, sākotnēji tā godāja drošsirdīgo fr. karavadoni Teraiju de Baijāru (Terrail de Bayard; 1476.-1524. g.).
- virsmestrs Viduslaiku mūku vai bruņinieku ordeņa galvas tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
- hercogs Viens no augstākajiem muižniecības tituliem Rietumeiropā (lielbritānijā saglabājies līdz mūsdienām); persona, kam ir šāds tituls.
- hercogiene Viens no augstākajiem muižniecības tituliem Rietumeiropā; persona, kam ir šāds tituls.
- vikomts Vikonts (franču "vicomte") - dižciltīgo tituls starp grāfu un baronu (pagrāfs, vicegrāfs).
- Sua Sanctitas Viņa Svētība - pāvesta tituls.
- serenissimus Visgaišākais; līdz 19. gs. parasts firstu tituls.
- baronets Zemākais mantojamais muižnieku tituls Anglijā.
- augštituls Ziņas par grāmatu, kuras iespiestas titullapā virs autora vārda un grāmatas nosaukuma (izdevējas iestādes nosaukums, sērijas u. c. apzīmējumi); virstituls.
- monseigneur Žēlīgais kungs, Francijā tituls un uzruna firstiem un augstākiem garīdzniekiem (bīskapiem); Ludviķa XIV laikā dofina tituls.
tituls citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV