Paplašinātā meklēšana
Meklējam tagad.
Atrasts vārdos (31):
- tagad:1
- tagads:1
- tagadas:1
- tagadās:1
- tagadīk:1
- tagadin:1
- tagadīn:1
- tagadiņ:1
- tagadīt:1
- tagadne:1
- tagadējs:1
- tagadība:1
- tagadīgs:1
- tagadpat:1
- tagadejis:1
- tagadiene:1
- tagadīnām:1
- tagadīnās:1
- tagadiņās:1
- tagadītan:1
- tagadītās:1
- tagadītēs:1
- tagadnējs:1
- tagadnība:1
- tagadnīgs:1
- tagadējais:1
- tagadējība:1
- tagadijais:1
- tagadpatās:1
- tagaditenās:1
- tagadnīgums:1
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (1102):
- Kongo (Leopoldvilas) 1960.-1966. g. lietots tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijas nosaukums.
- Kongo (Kinšasas) 1966.-1971. g. lietots tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijas nosaukums.
- Preiļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta tikai trešdaļa pirmskara Preiļu pagasta teritorijas, bijusī pagasta austrumu daļa tagad atrodas Riebiņu novada Rušonas pagastā, bet ziemeļu daļa Saunas pagastā un Riebiņu novada Riebiņu pagastā.
- Ceraukstes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Vecsaules un Bauskas pagasta teritorijas, kas atradās Mēmeles kreisajā krastā, savukārt pirmskara Ceraukstes pagasta teritorijas daļa, kas atradās Mūsas kreisajā krastā, tagad iekļauta Gailīšu pagastā.
- Valgundes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī lielākā daļa bijušā Kalnciema pagasta un daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, bet neliela daļa pirmskara Valgundes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Jaunbērzes pagastam.
- Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
- Aizkalnes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta tikai aptuveni trešdaļa pagasta pirmskara teritorijas, bijušā Aizkalnes pagasta dienvidu daļā izveidots tagadējais Pelēču pagasts, austrumu daļa pievienota tagadējam Rušonas pagastam.
- Smārdes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Smārdes pagastā iekļauts arī gandrīz viss pirmskara Milzkalnes pagasts, nedaudz mainījušās robežas ar Sēmes pagastu, savukārt pirmskara Smārdes pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Slampes pagastā.
- Maltas pagasta teritorija 1991. g. atjaunotais Maltas pagasts aizņem pirmskara Maltas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļu, bet pārējā bijušā Maltas pagasta teritorija ietilpst tagadējā Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
- Cēres pagasta teritorija 2009.-2021. g. pagasta teritorija bija Kandavas novada sastāvā, 1999.-2009. g. - Tukuma rajona Kandavas novada sastāvā, 1996.-1999. g. ietilpa Kandavas lauku teritorijā, 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija ir mazāka nekā puse no pirmskara teritorijas, pārējā daļa pievienota tagadējam Kandavas pagastam un Tukuma novada Pūres pagastam.
- abakanieši Abakanas pilsētas, tās apkārtnes, kā arī Abakanas upes apkārtnes (līdz 1992. g. Krasnojarskas novadā, tagadējā Hakasijas Republikā, Krievijā) iedzīvotāji.
- Abaushof Abavas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Padures pagasta teritorijā.
- abdērītisms Abdērītu uzskats, ka cilvēce paliks tagadējā attīstības stāvoklī; vientiesība, muļķība.
- Aahof Ādažu pagasta (tagadējā novada) bijušais nosaukums.
- Bites ciems administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība padomju laikā, aizņēma tagadējā Tērvetes pagasta ziemeļu daļu un Auru pagasta dienvidu daļu.
- Daugaviešu ciems administratīvi teritoriāla vienība padomju laikā, kas atradās tagadējā Birzgales pagasta dienvidu daļā.
- Beverīnas novads administratīvi teritoriāla vienība Vidzemē 2009.-2021. g., ar administratīvo centru Mūrmuižā, tajā bija iekļauti tagadējā Valmieras novada Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagasts.
- Ances pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Ances pagasta piejūras daļa ir iekļauta tagadējā Tārgales pagastā, savukārt daļa bijušā Dundagas pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējā Ances pagastā.
- Viļānu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Viļānu pagasta teritorija pievienota tagadējam Sokolu, Rikavas, Kantinieku un Dricānu pagastam, savukārt tagadējā Viļānu pagastā iekļauta daļa bijušā Varakļānu un Galēnu pagasta.
- Šķaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Šķaunes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Bērziņu un Pasienas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar tagadējo Istras pagastu.
- Vecpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Vecpils pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aizputes pagastā.
- Barkavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pagasta teritorijas pievienota tagadējam Murmastienes un Ošupes pagastam, savukārt tagadējā Barkavas pagastā iekļauta daļa bijušā Saikavas pagasta teritorijas.
- Liepnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Abrenes apriņķa Liepnas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Viļakas novada Žīguru pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Aulejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Aulejas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Grāveru un Šķeltovas pagastam.
- Biķernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Biķernieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ambeļu un Višķu pagasta teritorijā.
- Brigu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Briģu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līdumnieku un Zaļesjes pagastam, savukārt tagadējā Brigu pagasta teritorijā iekļauta daļa bijušā Nirzas pagasta platības.
- Dagdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Konstantinovas, Andrupenes, Asūnes pagastam un Dagdas pilsētai, savukārt Dagdas pagastā iekļauta daļa bijušā Ezernieku pagasta.
- Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam.
- Galēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Galēnu pagasta platības iekļauta tagadējā Stabulnieku, Sīļukalna un Viļānu pagasta teritorijā.
- Ilzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Ilzenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Trapenes pagastā.
- Jaunlaicenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Jaunlaicenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Apes un Trapenes pagastā.
- Kabiles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kabiles pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Šķēdes un Rumbas pagastā.
- Kalupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Dubnas, Nīcgales un Rožkalnu pagastā, savukārt tagadējā Kalupes pagastā iekļauta daļa pirmskara Līksnas pagasta teritorijas.
- Kalvenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalvenes pagasta teritorijas (Boju apkaime) iekļauta tagadējā Kazdangas pagastā, savukārt Kalvenes pagastam pievienota neliela pirmskara Krotes pagasta daļa.
- Kaunatas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kaunatas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Čornajas, Stoļerovas un Nukšas pagastā.
- Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu.
- Lazdonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aronas, Mārcienas, Praulienas pagastā un Madonas pilsētā.
- Lielauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lielauces pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vītiņu, Zebrenes, Īles, Vecauces un Zvārdes pagastā.
- Litenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Litenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Stāmerienes pagastā.
- Naudītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Naudītes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Īles, Annenieku un Auru pagastā, savukārt Naudītes pagastam pievienota Apgulde no pirmskara Auru pagasta teritorijas.
- Nirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Nirzas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Briģu, Pildas un Rundānu pagastā.
- Kursīšu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Novadnieku pagastā.
- Bārbeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vecsaules pagastā, savukārt neliela daļa bijušā Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bārbeles pagastam.
- Ezernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Dagdas, Andzeļu, Bērziņu un Svariņu pagastam.
- Bebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rubenes, Dunavas, Dvietes un Eglaines pagastam, bet tagadējā Bebrenes pagastā iekļauta daļa bijušā Prodes pagasta.
- Pāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pāles pagasta teritorijas (Āsteres apkārtne) iekļauta tagadējā Viļķenes pagastā.
- Pampāļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pampāļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Zaņas pagastā, savukārt tagadējam Pampāļu pagastam pievienotas nelielas platības no pirmskara Skrundas pagasta teritorijas.
- Pasienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Zaļesjes un Istras pagastam, savukārt Pasienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķaunes pagasta teritorijas.
- Zlēku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Zlēku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ugāles pagastā (Cirkales apkaime) un Rumbas pagastā (Pārabava), savukārt pievienota neliela Pārventas daļa, kas bija Ziru un Ēdoles pagastā.
- Drustu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Drustu pagastam pievienots pirmskara Gataras pagasts un daļa Dzērbenes pagasta, savukārt daļa pirmskara Drustu pagasta tagad pievienota Zosēnu pagastam.
- Dvietes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dvietes pagastam pievienota daļa pirmskara Bebrenes pagasta, bet neliela daļa pirmskara Dvietes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Pilskalnes un Dunavas pagastam.
- Dzērbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzērbenes pagastam pievienota neliela daļa pirmskara Raunas un Taurenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Dzērbenes pagasta iekļauta tagadējā Drustu pagastā.
- Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam.
- Asūnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela daļa pirmskara Asūnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Svariņu, Bērziņu un Ķepovas pagastā, bet daļa bijušā Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Asūnes pagastam.
- Dobeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela teritorija no pirmskara Dobeles pagasta pievienota tagadējam Auru pagastam, neliela daļa Annenieku pagastam, savukārt Dobeles pagastā tagad ietilpst daļa no pirmskara Sīpeles un Bērzes pagasta.
- Trikātas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa bijušā Trikātas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Strenču novada Plāņu pagastā.
- Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam.
- Ozolnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Ozolnieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Jelgavas novada Valgundes pagastā, Ozolnieku novada Cenu pagastā un Jelgavas pilsētā.
- Užavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa bijušās pagasta teritorijas (gk. Sārnates purvs) pievienota tagadējam Jūrkalnes pagastam.
- Bērzaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bauņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaines pagastam.
- Bikstu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bikstu pagasta teritorijas (Spriņģu apkaime) pievienota tagadējam Jaunpils pagastam, savukārt Bikstu pagastam pievienota daļa pirmskara Zebrenes pagasta teritorijas.
- Blīdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Blīdenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Remtes un Zebrenes pagastam, savukārt Blīdenes pagastā iekļautas nelielas bijušā Cieceres un Zvārdes pagasta platības.
- Ciblas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ciblas pagasta platības pievienota tagadējam Zvirgzdenes un Isnaudas pagastam, savukārt Ciblas pagastā iekļautas nelielas bijušā Brigu un Nirzas pagasta platības.
- Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi.
- Dikļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Dikļu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā, bet pievienota gandrīz visa pirmskara Dauguļu pagasta teritorija.
- Ērgļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ērgļu pagasta iekļauta tagadējā Kaives pagastā; 1992. gadā Ērgļu pagastam pievienoja daļu Jumurdas pagasta teritorijas.
- Lielvārdes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Lielvārdes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Lēdmanes pagastā un Lielvārdes pilsētā.
- Bērzaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Mārcienas, Viesienas un Grostonas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, savukārt neliela daļa pirmskara Bērzaunes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vestienas pagastam.
- Bebru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Iršu un Meņģeles pagastam, savukārt tagadējam Bebru pagastam pievienota daļa bijušā Viskaļu pagasta.
- Bērzpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Tilžas un Gaigalavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzpils pagastam, savukārt daļa pirmskara Bērzpils pagasta pievienota tagadējam Lazdukalna pagastam un neliela teritorijas daļa pievienota Gaigalavas pagastam.
- Tērvetes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa Tērvetes pagasta pievienota Penkules pagastam tagadējā Auces novadā.
- Aizkraukles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā nelielu daļu bijušās pagasta teritorijas aizņēma Aizkraukles pilsēta, neliela daļa applūdināta Pļaviņu HES ūdenskrātuvē un neliela daļa iekļauta tagadējā Skrīveru novadā.
- Naujenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā (austrumu daļā) iekļauta daļa pirmskara Izvoltas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Naujenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Maļinovas pagastam.
- Gaviezes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta austrumu daļā iekļauta neliela daļa pirmskara Tadaiķu pagasta teritorija, savukārt pirmskara Gaviezes pagasta dienvidrietumu stūris pievienots tagadējam Bārtas pagastam.
- Zantes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta Amulas kreisā krasta josla no bijušā Aizupes pagasta un neliela teritorija no bijušā Matkules pagasta, savukārt neliela bijušā Zantes pagasta daļa pievienota tagadējam Zemītes pagastam.
- Gramzdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Aizvīķu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gramzdas pagasta pievienota tagadējam Priekules pagastam.
- Olaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pēternieku pagasta, daļa Iecavas pagasta un neliela daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Olaines pagasta (Plakanciema apkārtne) pievienota tagadējam Ķekavas pagastam.
- Vaiņodes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa bijušā Aizvīķu, Asītes un Embūtes pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Nīgrandes un Priekules pagastā.
- Īslīces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bauskas un Rundāles pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īslīces pagasta (Saulaine) pievienota tagadējam Rundāles pagastam.
- Īles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bēnes, Lielauces un Naudītes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īles pagasta taritorijas pievienota tagadējam Annenieku un Zebrenes pagastam.
- Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam.
- Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam.
- Nīcgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līksnas pagastam.
- Ķeipenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kastrānes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Ķeipenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Madlienas pagastam.
- Izvaltas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Krāslavas un Biķernieku pagasta teritorijas, savukārt liela daļa pirmskara Izvaltas pagasta pievienota tagadējam Šķeltovas pagastam, mazāka Naujenes pagastam.
- Kocēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ķieģeļu un Mujānu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Kocēnu (Kokmuižas) pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā.
- Pilskalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lašu un Dvietes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Pilskalnes pagasta iekļauta tagadējā Sventes pagastā un neliela daļa arī Šēderes pagastā.
- Mārcienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mārcienas pagasta pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu.
- Kazdangas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lažas un Kalvenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Kazdangas pagasta daļa (Vangas apkaime) pievienota tagadējam Kuldīgas novada Laidu pagastam.
- Elejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lielvircavas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elejas pagasta pievienota tagadējam Sesavas pagastam.
- Nautrēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Makašēnu pagasta neliela daļa Tilžas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nautrēnu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežvidu pagastam; līdz 1999. g. Nautrēnu pagasts administratīvi bija pakļauts Ludzas rajonam.
- Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai.
- Istras pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Istras pagasta pievienota tagadējam Lauderu un Šķaunes pagastam.
- Lielplatones pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Platones pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Lielplatones pagasta pievienota tagadējam Vilces un Elejas pagastam.
- Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam.
- Lizuma pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Sinoles pagasta teritorijas (Pārgauja), savukārt neliela pirmskara Lizuma pagasta teritorijas (ziemeļaustrumu stūris) pievienota tagadējam Lejasciema pagastam.
- Glūdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķibes un Svētes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Glūdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Zaļenieku pagastam.
- Grobiņas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Tāšu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Grobiņas pagasta teritorijas pievienota Liepājas pilsētai un tagadējam Medzes un Otaņķu (Nīcas novadā) pagastam.
- Kurmenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Taurkalnes un Skaistkalne pagasta teritorijas, kā arī nelielu daļu bijušā Bārbeles pagasta platības, savukārt daļa pirmskara Kurmenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mazzalves pagastam.
- Plāņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Trikātas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Plāņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Smiltenes novada Bilskas pagastam.
- Nīgrandes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Nīgrandes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīkrāces pagastam.
- Elkšņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viesītes, Saukas un Rites pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elkšņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Kalna un Viesītes pagastam.
- Gaigalavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viļēnu un neliela daļa Bērzpils pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gaigalavas pagasta pievienota tagadējam Nagļu un Strūžānu pagastam un neliela daļa Bērzpils pagastam.
- Launkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Smiltenes un daļa Raunas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Launkalnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Brantu pagastā.
- Medzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Tāšu pagasta un neliela daļa Grobiņas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Medzes pagasta (Saraiķu apkaime) pievienota tagadējam Vērgales pagastam.
- Krapes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Viskaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Krapes pagasta pievienota tagadējam Lielvārdes novada Lēdmanes pagastam.
- Nītaures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Ķēču pagasta teritorijas un neliela platība no pirmskara Zaubes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Nītaures pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līgatnes pagastam.
- Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu.
- Laidzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ārlavas pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Laidzes pagasta rietumu daļa pievienota tagadējam Valdgales pagastam, bet austrumu gals - Vandzenes pagastam.
- Lestenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Lestenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Džūkstes un Degoles pagastam.
- Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam.
- Embūtes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Asītes pagasta teritorijas austrumu daļa, savukārt pirmskara Embūtes pagasta dienvidaustrumu stūris iekļauts tagadējā Vaiņodes pagastā.
- Mazzalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Mēmeles pagasta ziemeļu daļa un Kurmenes pagasta austrumu daļa, savukārt pirmskara Mazzalves pagasta dienvidaustrumu daļa - Mazzalves apkaime pievienota tagadējam Zalves pagastam.
- Jaunpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Struteles pagasta austrumu daļa un neliela Bikstu pagasta daļa, savukārt neliela pirmskara Jaunpils pagasta teritorija pievienota tagadējam Remtes pagastam.
- Sēmes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vecmoku pagasta rietumu daļa un neliela daļa no Engures pagasta, nedaudz mainītas robežas ar bijušo Milzkalnes pagastu (tagad Smārdes pagasta teritorija).
- Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu.
- Jumurdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vējavas pagasta teritorija, savukārt daļa pirmskara Jumurdas pagasta (Cirstu apkaime) pievienota tagadējam Vecpiebalgas novada Inešu pagastam.
- Turlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Klosteres pagasts, bet neliela daļa bijušā Turlavas pagasta pievienota tagadējam Kurmāles pagastam.
- Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta.
- Ļaudonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sāvienas pagasts un daļa bijušā Mētrienas pagasta, kā arī nedaudz mainījušās robežas ar tagadējo Mārcienas un Praulienas pagastu.
- Lažas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Apriķu pagasts un Dzērves pagasta ziemeļaustumu mala, savukārt neliela daļa pirmskara Lažas pagasta pievienota tagadējam Kazdangas pagastam.
- Limbažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Lādes un Nabes pagasts, daļa Umurgas pagasta (Kaijciema apkaime) un neliela daļa Stienes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Limbažu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Katvaru pagastam.
- Bērzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorija samazinājusies no 19380 ha 1935. gadā līdz 5528,2 ha 1990. gadā, tā pievienota tagadējam Ilzeskalna, Lendžu, Mežvidu un Vērēmu pagastam.
- Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī Limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā.
- Allažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa bijušā Siguldas un Sidgundas pagasta teritorijas, bet neliela bijušā Allažu pagasta teritorija nonākusi tagadējā Inčukalna un Mālpils pagastā.
- Zebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Lielauces un Īles pagasta ziemeļu mala, savukārt pirmskara Zebrenes pagasta ziemeļu mala pievienota tagadējam Bikstu pagastam.
- Auru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Auru pagastam pievienota daļa bijušā Dobeles un Tērvetes pagasta, bet Krimūnu apkaime atdota tagadējam Krimūnu pagastam; robežas mainījušās arī ar Naudītes pagastu.
- Kalncempju pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa iekļauta tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagastā.
- Eglaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lašu pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Pilskalnes un Šēderes pagastam, savukārt tagadējā Eglaines pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Prodes un Bebrenes pagasta teritorijas.
- Laucesas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Laucesas pagasta teritorijas rietumu daļā izveidots Kalkūnes pagasts un tagadējais Laucesas pagasts aizņem bijušās teritorijas austrumu daļu.
- Mērdzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Mērdzenes pagasta teritorijā izveidojās un 1990. g. nodibināti četri pagasti - Mērdzenes, Goliševas, Blontu un Pušmucovas, tagadējais Mērdzenes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas ziemeļrietumu daļu.
- Neretas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Neretas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa iekļauta tagadējā Pilskalnes pagastā, nedaudz mainījušās arī robežas ar Saukas un Rites pagastu.
- Ozolaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Ozolaines pagasta teritorijas ziemeļu daļa iekļauta tagadējā Ozolmuižas pagastā un neliela daļa iekļauta tagadējā Čornajas pagastā.
- Kalsnavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta daļa pievienota Aiviekstes pagastam, savukārt tagadējais Kalsnavas pagasts ieguvis nelielu daļu no bijušā Ļaudonas un Sāvienas pagasta teritorijas.
- Ezeres pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta rietumu daļā izveidots tagadējais Zaņas pagasts.
- Krustpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidojies arī Kūku un Variešu pagasts, savukārt pirmskara Aiviekstes pagasta austrumu daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā pievienota tagadējam Krustpils pagastam.
- Jaungulbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidots Līgo pagasts, daļa teritorijas pievienota tagadējam Daukstu pagastam, savukārt tagadējā Jaungulbenes pagasta platībai pievienota daļa bijušā Adulienas pagasta un neliela daļa bijušā Tirzas pagasta.
- Dignājas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ābeļu, Dunavas, Zasas, Leimaņu un Kalna pagastam.
- Gaujienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas dienvidu daļā izveidots Virešu pagasts, savukārt tagadējam Gaujienas pagastam pievienota pirmskara Zvārtavas pagasta austrumu daļa; 1902.-1923. g. pagastam bija pievienota arī Trapenes pagasta teritorija.
- Mazsalacas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta ziemeļu daļā izveidots Ramatas pagasts, dienvidu daļā neliela platība pievienota tagadējam Burtnieku novada Vecates pagastam.
- Sēļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Sēļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Vecates pagastā, savukārt bijušā Idus pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Sēļu pagastam.
- Tilžas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Tilžas pagasta teritorijā ir nodibināts arī Vectilžas un Krišjāņu pagsts, daļa teritorijas iekļauta tagadējā Baltinavas novadā, kā arī neliela daļa Bērzpils, Lazdukalna un Lazdulejas pagastā.
- Virbu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Virbu pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Abavas pagastam.
- Višķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Višķu pagasta austrumu daļa iekļauta tagadējā Ambeļu pagastā, rietumu daļa - tagadējā Dubnas pagastā, dienvidu daļa - tagadējā Maļinovas pagastā, savukārt atagadējam Višķu pagastam pievienota daļa no bijušā Aizkalnes un bijušā Biķernieku pagasta.
- Sesavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sesavas pagastā iekļauta daļa no pirmskara Elejas un Lielvircavas pagasta teritorijas, bet daļa no pirmskara Sesavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vircavas un Viesturu pagastam.
- Blomes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Blomes pagastam pievienota daļa pirmskara Smiltenes pagasta teritorijas.
- Vircavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī bijušā Lielvircavas pagasta austrumu daļa, nelielas platības no bijušā Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta, savukārt daļa pirmskara Vircavas pagasta pievienota tagadējam Jaunsvirlaukas un Platones pagastam.
- Vietalvas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī daļa no pirmskara Odzienas pagasta.
- Vecates pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta bijušā Sēļu pagasta dienvidu daļa (Košķeles apkaime) un bijušā Mazsalacas pagasta dienvidu stūris.
- Vilces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta daļa bijušā Augstkalnes, Lielplatones un Zaļenieku pagasta.
- Viesītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta gandrīz viss pirmskara Viesītes pagasts (izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Elkšņu pagastam), bijušais Vārnavas pagasts, nelielas platības no bijušā Salas, Sunākstes, Biržu un Elkšņu pagasta.
- Zvirgzdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauti tikai 38,5% no bijušā pagasta teritorijas, kā arī daļa bijušā Ciblas pagasta teritorijas, bet 46% bijušā Zvirgzdenes pagasta teritorijas atrodas tagadējā Cirmas pagastā un 15,5% Isnaudas pagastā.
- Ugāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Ugāles pagastā iekļauta daļa bijušā Puzes, Piltenes un Zlēku pagasta teritorijas, savukārt bijušā Ugāles pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Usmas pagastam.
- Usmas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Usmas pagastā iekļauta daļa no bijušā Ugāles pagasta, kā arī neliela teritorija no bijušā Spāres, Puzes un Rendas pagasta, savukārt neliela bijušā Usmas pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ģibuļu pagastam.
- Vecumnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vecumnieku pagastā iekļauta bijušā Misas pagasta ziemeļu daļa.
- Vērgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vērgales pagastā iekļauts arī viss bijušais Ziemupes pagasts un daļa bijušā Tāšu un Medzes pagasta.
- Zalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Zalves pagastā iekļauts viss pirmskara Zalves pagasts, daļa bijušā Mazzalves pagasta un neliela teritorija no bijušā Saukas un Mēmeles pagasta.
- Tirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tirzas pagastā iekļauta bijušā Virānes pagasta ziemeļu daļa, bijušā Adulienas pagasta rietumu daļa, savukārt neliela daļa bijušā Tirzas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Jaungulbenes pagastam.
- Atašienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā, kas beidzās 1977. gadā, daļa bijušā Atašienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres pagastam, savukārt tagadējā Atašienes pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Stirnienes un Barkavas pagasta teritorijas.
- Krāslavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu rezultātā aizņem ceturto daļu pirmskara Krāslavas pagasta teritorijas, pārējā iekļauta tagadējā Ūdrīšu, Kombuļu un Kalniešu pagastā.
- batarieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Batari" (tagad - "Botori") iedzīvotāji.
- Fl Agrāk fluora ķīmiskais simbols, kas tagad F.
- Vecgaurata Agrāk Vecbērzē ietekošais Gauratas lejteces posms Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, tagad maģistrālais kanāls Vecbērzes polderī.
- dihlofoss Agrāk viens no populārākajiem kukaiņu iznīcināšanas līdzekļiem; tagad toksiskuma dēļ nelieto.
- Britu Hondurasa agrākā Lielbritānijas kolonija, tagad neatkarīga valsts Beliza, tās nosaukums līdz 1973. g.
- Ziemeļupe Agrākā, tagad aizsērējusī, Lielupes ieteka jūrā Buļļu salas austrumu daļā.
- Aijasch Aijažu muiža, kas atradās tagadējā Krimuldas novada Lēdurgas pagasta teritorijā.
- Vērde Aiviekstes kreisais atzarojums netālu no iztekas no Lubāna, kuru tagad daļēji aizvieto mākslīgs iztaisnojums - Vērdes kanāls.
- Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers.
- Adsern Aizdzires muiža, kas atradās tagadējā Tukuma novada Kandavas pagasta teritorijā.
- Adsirn Aizdzires muiža, kas atradās tagadējā Tukuma novada Kandavas pagasta teritorijā.
- lielzalvieši Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Lielzalva" jeb "Lielzalve", tagad - "Zalve" iedzīvotāji.
- Aiskuje Aizkujas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagasta teritorijā.
- Aispurn Aizpures muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta teritorijā.
- paseisms Aizraušanās ar pagātni, tīksmināšanās ar to, tai pašā laikā paužot ārēju vienaldzību pret tagadni, progresu; uzskatu atpalicība, konservatīvisms.
- Ķīnas mūris aizsardzības mūris gar Ķīnas ziemeļu robežu, garums \~7000 km; sākts celt 3. gs. p. m. ē., tagadējais izskats kopš 15. un 16. gs.
- Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona.
- Aistern Aizteres muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta teritorijā.
- Aiswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, bijušais nosaukums vāciski.
- Aswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, nosaukums vāciski.
- Akmendsiren Akmendzires muiža, kas atradās tagadējā Saldus novada Kursīšu pagasta teritorijā.
- Sārnates apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta tagadējā Užavas pagastā, \~500 m uz austrumiem no Sārnates ciema, bijusi apdzīvota vidējā neolītā (3400.-2300. g. p. m. ē.).
- Līksnas meteorīts akmens meteorīts, kas 1820. g. 12. jūlijā nokritis Līksnas muižas laukā (tagadējā Upmalas pagastā), masa – \~16 kg, daļa (5213 g) glabājas Ukrainas Ģeoloģijas muzejā Kijivā.
- Biržu meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1863. g. 2. jūnijā Biržu tuvumā, tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā, Bullīšu mežniecības teritorijā, masa - 5 kg; Bullīšu meteorīts.
- Musci hepatici aknu sūnas, tagad "Hepaticae".
- Alakst Alakstes muiža, kas atradās tagadējā Talsu novada Dundagas pagasta teritorijā.
- Allasch Allažu muiža, kas atradās tagadējā Siguldas novada Allažu pagasta teritorijā.
- Allendorf Alojas muiža, kas atradās tagadējā Limbažu novada Alojas pilsētas teritorijā.
- Alschwangen Alsungas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Alsungas pagasta teritorijā.
- Alschwangen Alsungas pils nosaukums, kas minēts vēstures dokumentos 1341. gadā, atradās tagadējā Kuldīgas novada Alsungas pagasta teritorijā.
- Alsup Alsupes muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Tirzas pagasta teritorijā.
- Alswig Alsviķu muiža, kas atradās tagadējā Alūksnes novada Alsviķu pagasta teritorijā.
- Aļšvangenskaja Alšvangas (tagad Alsungas) pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- veisikumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Veisikums", tagad "Vīsikums" iedzīvotāji.
- meijerieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Meijeri" (tagad - "Jaunanna") iedzīvotāji.
- sofikalnieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Sofikalns", tagad "Igrīve" iedzīvotāji.
- Marienburg Alūksnes pilsētas vāciskais nosaukums, kas cēlies no Marienburgas pils vārda, ko 1342. gadā Alūksnes ezera Marijas salā (tagad Pilssala) uzcēla Zobenbrāļu ordenis.
- Vairogmiests Amatnieku un zvejnieku apmetnes nosaukums, kas 16. gadsimtā bija izveidojusies tagadējā Bauskas pilsētas vietā Mēmeles un Mūsas sanesumu izveidotā pussalā; vienlaicīgi jau tad tika lietots arī Bauskas vārds.
- Andrekaln Andrukalna muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Rankas pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Dobeles novada Annenieku pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Mārupes novada Babītes pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Ogres novada Lielvārdes pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Valmieras novada Burtnieku pagasta teritorijā.
- Berhema Antverpenes piepilsēta ("Berchem"), kas tagad iekļauta tās sastāvā.
- Borherta muižiņa apbūve Rīgā, Zvārdes ielā 1, dzīvojamā ēka celta 18. gs. beigās, tagad tiek izmantota kā dzīvojamā māja.
- Vecbērze apdzīvota vieta (izzudusi \~1990. gados) tagadējā Jelgavas novada Valgundes pagasta teritorijā.
- Jaungulbene Apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 17 km no Gulbenes, tagad pagasta centrs, jo bijušais pagasta administratīvais centrs Gulbītis iekļauts lielciema sastāvā.
- Kalnsētas apdzīvota vieta (vidējciems) Cieceres pagastā, tagad Saldus pilsētas daļa.
- Ruskulova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada (1990.-2009. g. Ludzas rajona, 2009.-2021. g. Kārsavas novada) Salnavas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Ruskuly" teritorijā, kurā ietilpa arī tagadējais Balvu novada Krišjāņu ciems.
- Līva Apdzīvota vieta 16. gs., tagadājās Liepājas pilsētas teritorijā starp Liepājas ezeru un jūru.
- Sardarabada Apdzīvotā vieta Armēnijā, no kuras izauga tagadējā pilsēta Armavira, tās nosaukums līdz 1932. g.
- Augšpils Apdzīvota vieta bijušajā Abrenes apriņķī, tagad "Vyšgorodok" Krievijas teritorijā 6 km no Pitalovas (Abrenes) pilsētas.
- Gauri Apdzīvota vieta Krievijā (bijušā Abrenes apriņķa teritorijā) 6 km no tagadējās Latvijas robežas aiz Grebņovas (Grebņevas) robežkontroles punkta; krieviski - Gavry.
- Višgoroda Apdzīvota vieta Krievijā (tagad Vyšgorodok), bijušā Jaunlatgales apriņķa teritorijā.
- Jaunroze apdzīvota vieta tagadējā Smiltenes novada Apes pilsētā, kas līdz 1956. g. bija atsevišķa apdzīvota vieta.
- Vildene Apdzīvota vieta tagadējās Jūrmalas pilsētas Majoru teritorijā.
- Rītupe Apdzīvota vieta un dzelzceļa stacija Abrenes apgabala austrumos (tagad Krievijā).
- Ilmāja Apdzīvota vieta Vecpils pagastā, tagad izzudusi, 1965. g. bijuši 52 iedzīvotāji.
- Appelthen Apeltienas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Aronas un Cesvaines pagasta teritorijā.
- apejas Apietas - tagadnes vienskaitļa 3. pers. no darbības vārda "apieties".
- diskontēt aprēķināt nākotnes ienākumu vai izdevumu tagadnes vērtību.
- diskontētā naudas plūsma aprēķinu metode, ko var lietot, lai novērtētu paredzamos kapitāla ieguldījumus; ieguldījumu realizācijas laikā gaidāmie maksājumi, ienākumi un ietaupījumi tiek diskontāti līdz tagadnes vērtībai, noņemot nost uzkrātos procentus tā, lai projekta izmaksas un ieņēmumi būtu salīdzināmi; kapitālaieguldījumu vērtēšanā par diskonta likmi var izmantot kapitāla izmaksu normu.
- Apprikken Apriķu muiža, kas atradās tagadējā Aizputes novada Lažas pagasta teritorijā.
- Saldus pagasta teritorija aptver nedaudz vairāk nekā pusi no pirmskara Saldus pagasta teritorijas, pārējā teritorija iekļauta tagadējos Zirņu un Lutriņu pagastos un Saldus pilsētā.
- Arrasch Āraišu muiža, kas atradās tagadējā Cēsu novada Drabešu pagasta teritorijā.
- Demetrs un Gisanē armēņu mitoloģijā - kņazi, brāļi, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu.
- Demetrs armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
- Gisanē armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
- Akmoļinska Astana - tagadējā Kazahstānas galvaspilsēta; pilsētas nosaukums līdz 1961 g., kad to pārdēvēja par Ceļinogradu.
- jenkijs ASV pilsonis (iesauka), radusies 18. gs.; "Jan Kees" jeb Sieru Jānis - tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas.
- Dundagas pagasta teritorija atjaunojot pagastus 1990. g. pirmskara Dundagas pagasta teritorijā izveidots arī Kolkas pagasts un daļa teritorijas pievienota Ances, Valdgales, Īves un Rojas pagastam; kaut gan tagadējā Dundagas pagasta teritorija ir divas reizes mazāka, nekā 1935. gadā, tas joprojām ir lielākais pagasts valstī.
- Skaistas pagasta teritorija atjaunojot pagastus 1990. g. pirmskara Skaistas pagasta ziemeļu daļā tika nodibināts tagadējais Skaistas pagasts, bet dienvidu daļā izveidots Kalniešu pagasts.
- hronotops Atmiņas par pagātni, kas nosaka tagadni un nākotni; mākslinieciski apgūtā laika un telpas attiecību sasaiste literatūrā.
- Cesvaines viduslaiku pils atradās Cesvainē, Sūlas upes labajā krastā, turpat, kur tagad ir Cesvaines pils, celta 14. gs. beigās vai 15. gs. sākumā, iespējams, ka nopostīta 1656. g. Krievijas-Zviedrijas kara laikā.
- Ziemeļčehijas apgabals atradās Čehijas ziemeļos, aptuveni tagadējā Liberecas un Ūstu apgabala robežās.
- Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns.
- Kuldīgas viduslaiku pils atradās Kuldīgā, tagadējā Pils parkā, celta 1242.-1244. g., kļuva par komtura rezidenci un nozīmīgu ordeņa centru Kurzemē, Ziemeļu kara laikā 1701.-1707. g. tajā mitinājušās zviedru armijas vienības, 1708.-1709. g. pils izdemolēta, pēc 1715. g. vairs nav apdzīvota un laika gaitā sabrukusi.
- Eiņa ezers atradās Madonas novada Ošupes pagastā uz ziemeļiem no Lubāna ezera, Abaines augšteces baseinā, tā platība bija \~35 ha, apaļš, sekls, dūņains, pēc Aiviekstes un tās pieteku regulēšanas pilnīgi aizaudzis (kūdrājs, mežs); tagad - Eiņa purvs.
- Ķentes pilskalns atradās Ogres austrumu nomalē starp tagadējo Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju un Ogres upi, aizņēma 1,5 km gara morēnu paugura augstāko vietu, kas pacēlās 26-28 m virs apkārtnes, 1950. gados veikta arheoloģiskā izpēte un pēc tam norakts, bijis apdzīvots līdz 9. gs.; Ķenča kalns.
- Pesku ezers atradās Preiļu rajona Aglonas pagastā, tagad ietilpst Ciriša ūdenskrātuvē.
- Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota.
- guberņas cietums atradās Rīgā, Citadelē (tagadējā Citadeles ielā 5/7), no 1786. g. līdz 1920. gadam.
- Skrundas viduslaiku pils atradās Skrundā starp Ventas kreiso krastu un tagadējo Saldus un Parka ielu, tā bija Livonijas ordeņa pils, uzbūvēta 1368. g., pēc 1559. g. nonāca Kurzemes hercoga īpašumā, pārbūvēta, 17. gs. otrajā pusē ierīkotas manufaktūras, pamesta \~18. gs. otrajā pusē, līdz mūsu dienām virs zemes saglabājušās tikai bastionu paliekas.
- Lokstenes pilskalns un viduslaiku pils atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, \~4 km uz rietumiem no Pļaviņām, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas vieta applūdināta, pilskalns bijis apdzīvots 3.-11. gs., 14. gs. tur uzcelta viduslaiku pils (“Loxten”).
- Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta.
- Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok.
- Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti.
- Austrumu ciems atradās tagadējā Dobeles novada austrumu daļā ar administratīvo centru Šķibē.
- Astašovas ezers atradās tagadējā Krāslavas novada Andrupenes pagastā uz dienvidiem no Astašovas ciema, 1960. gados ūdens nolaists, apaļo ezerdobi (~1 km diametrā) apņem kontūrgrāvis, kas meliorācijas ūdeņus novada uz Indru, ezera vietā izveidojies krūmains klajums, tā vidū akačains, ovāls purvs; Dzeguzes ezers; Dzegūžu ezers; Zaguzes ezers.
- Cēlēna dzirnavezers atradās tagadējā Valmieras novada Skaņkalnes pagastā.
- Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle.
- Augstrozes viduslaiku pils atradusies tagadējā Limbažu novada Umurgas pagastā pie Pilskalnu mājām, Limbažu-Valmieras ceļa malā, Lielezera dienvidu krastā, 35-40 m augstā paugurā.
- Baltavas viduslaiku pils atradusies tagadējā Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, \~20 m augstā un \~100 x 80 m lielā paugurā, ko sauc arī par Pilskalnu vai Altienu; Baltavas (Baltowe) bīskapa pils rakstītos avotos minēta 14. gadsimtā, bet tās atrašanās vieta noteikta tikai 19. gs. beigās.
- Benfas nacionālais parks atrodas Albertas provincē, Kanādā, izveidošana uzsākta 1885. g. nelielā teritorijā, kas tagad paplašināta aptuveni 250 reizes, platība - 6641 km^2^.
- Vārņu ezermītne atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā kādreizējā ezera, tagad Vārņu purva ziemeļu daļā, kur senāk konstatēti 150-200 purvā iedzīti koka pāļi, bet lielākā daļa no tiem laika gaitā aizvākti un izlietoti malkai, tagad purvs pāraudzis ar krūmiem un pāļi vairs nav saskatāmi, datējums nav zināms.
- Burtnieku mācītājmuiža atrodas Burtnieku pagastā blakus Burtnieku luterāņu baznīcai, tagadējā apbūvē ietilpst stallis (celts 1793. g.), klēts (1810. g.), mācītāja māja (1820. g.), mācību jeb konfirmantu māja (1863. g.) un rentnieka māja (1864. g.).
- Vecpiebalgas muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, tagadējā apbūve saglabājusies no 19. gs. sākuma, kad uzcelta pils un ap parādes pagalmu izveidots vienots klasicisma stila ansamblis, 1905. g. pils nodedzināta, vēlāk atjaunota, 1920.-1940. g. pilī darbojās Vecpiebalgas pamatskola, pēc 1944. g. pilī atrdās Inešu ciema padome un vietējā kolhoza valde, pēc 1992. g. - pašvaldības īpašums.
- Tingvedliras nacionālais parks atrodas Islandes rietumu daļā ("Thingvellir"), uz ziemeļiem no Tingvadlavatna ezera, platība - 39,7 kvadrātkilometri, dibināts 1928. g., vulkāniska depresija ar sastingušas lavas "ezeru", kas tagad pildīts ar ūdeni.
- Bebru senkapi un zīmogakmens atrodas Jaunjelgavas novada Staburga pagastā pie bij. Bebru mājām, senkapu uzkalniņš izpostīts 1. pasaules karā, tagad tā diametrs — \~15 m, augstums — 1 m, tā ziemeļu pakājē atrodas Zīmogakmens (garums — 1,8 m, platums — 1,6 m, augstums — 0,2 m), kura virsmā ir 2 ovāli zīmogi un cilvēka pēdas atveidojums.
- Vecbornes muiža atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagasta Vecbornē, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. un 19. gs., tajā ietilpst kungu māja un vairākas saimniecības ēkas, 1919.-2006. g. kungu mājā darbojās Vecbornes pamatskola.
- Pelču pils atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, muižas apbūves komplekss veidojies gk. 19. gs. beigās, tajā ietilpst pils (celta 1904. g.), vagara māja, kalpu mājas, klēts ar ledus pagrabu, stallis, zirgu puišu dzīvojamā ēka (tagad pagastnams), kā arī parks.
- Gorodku pilskalns I atrodas Ludzas novada Rundēnu pagasta Gorodkos, \~1 km uz ziemeļiem no Biržas ezera, ir \~20 m augsts garens paugurs, kura austrumu un rietumu nogāzes ir dabiski stāvas, ziemeļu pusē 2 grāvji un vaļņi, kas tagad gandrīz izzuduši, jo plakums (~40 x 20 m) ticis arts.
- Arnicēnu pilskalns atrodas Madonas novada Aronas pagastā, mežā 1,5 km uz ziemeļiem no Arnicēnu mājām, 15 m augsts paugurs, kam ziemeļu un dienvidu nogāze stāva, bet austrumu pusē senāk bijusi terase, kas tagad gandrīz pilnīgi saplūdusi ar nogāzēm, plaknums 40 x 20 m.
- Avotiņu pilskalns atrodas Madonas novada Liezēres pagastā, Ogres augšteces apvidū, aizaugušā Pilsezera ziemeļaustrumu krastā, augsts zemesrags , kas no apkārtnes norobežots ar \~2 m dziļu grāvi, kurš tagad aizaudzis, lēzenākajā dienvidu nogāzē ir terases paliekas, kumpajā plakumā (diametrs \~50 m) un nogāzēs konstatēts kultūrslānis
- Vestienas muiža atrodas Madonas novada Vestienas pagastā, tagadējā apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē, kad uzcelta kungu māja, stallis un klēts; kalpu māja un daļa saimniecības ēku celtas 19. gs. vidū.
- Meikšānu pilskalns atrodas Pasienes pagasta Meikšānu ciemā, 10 m augsts garena paugura dienvidu gals, kas no pārējā paugura atdalīts ar valni, un tagad aizmilzušiem grāvjiem, nogāzes dabiski stāvas, plakums apaļš, diametrs - 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū.
- Nordeķu muižiņa atrodas Rīgā, Buļļu ielā 16, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1576. g. kā Grāves muiža, tagadējais nosaukums kopš 1898. g., privātīpašums, kopš 1997. g. notiek restaurācija, daļa restaurēto telpu tiek arī izīrēta dažādiem pasākumiem.
- Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā.
- Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju.
- Akmensraga bāka atrodas Sakas pagasta Akmensragā, mūra tornis uzcelts un uguns tajā iedegta 1884. g., bet 1. pasaules kara laikā bāka sagrauta; tagadējais bākas tornis uzcelts 1921. g., augstums - \~40 m, laternas diametrs - 2,5 m.
- Remtes muiža atrodas Saldus novada Remtes pagastā, no apbūves kompleksa saglabājusies vecā pils (tagad tajā atrodas pagasta administrācija un pasta nodaļa), jaunā pils (tagad pamatskola), vairākas saimniecības ēkas un parks.
- Ilgas muiža atrodas Skrudalienas pagastā, kungu māja celta 19. gs. beigās, tai raksturīga t. s. klasicizētā ekletisma ievirze, tagad tajā izvietota Daugavpils universitātes mācību bāze.
- Zvārtavas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, no tā saglabājušās pils, dārznieka māja, klēts ar lieveņa arkādi, holandiešu tipa mūra vējdzirnavas, kā arī 2 staļļi (tajos iekārtotas mākslinieku darbnīcas) un vēl dažas saimniecības ēkas.
- Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums.
- Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze.
- Jaunmoku pils atrodas Tukuma novada Tumes pagastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1544. g., tagadējās pils būvniecība pabeigta 1901. g., tās atjaunošanas darbi uzsākti 1976. g., iekārtots muzejs.
- Zentenes muižas pils atrodas Tukuma novada Zentenes pagastā, kopš 1938. g. tajā darbojas Zentenes pamatskola, apbūve veidojusies 19. gs., kad ap saimniecības pagalmu uzcelti stallis klasicisma stilā (tagad sabrucis), kalpo māja un klēts; pils celta ap 1850. g. un ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar augstu cokolstāvu un sastāv no 3 paralēliem divstāvu korpusiem, ko savieno 2 vienstāva korpusi.
- Vaidavas muiža atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Vaidavas ezera krastā, tagadējā apbūve veidojusies veidojusies 18. gs. un 19. gs. mijā, kungu māja ir rets klasicisma laikmeta koka arhitektūras paraugs Latvijā, tā ir taisnstūra plāna vienstāva guļbūve ar augstu bēniņu stāvu.
- Veckušķu svētozols atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, stumbra apkārtmērs - 1,3 m augstumā no zemes 7,6 m, tagad nokaltis, ir nostāsti, ka zem svētozola lūgts Dievs un ziedots.
- Zemeņu bērzs aug Talsu novada Lībagu pagasta viensētas (tagad neapdzīvota) "Zemenes" dārzā, otrs resnākais bērzs Latvijā, stumbra apkārtmērs — 3,6 m, koka augstums — 25 m, vainaga projekcija — 23 x 20 m, viens no kuplākajiem bērziem Latvijā.
- reliktaugsne Augsne, kas ir saglabājusi īpašības no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta un neatbilst tagadējiem fiziski ģeogrāfiskiem vai saimnieciskās izmantošanas apstākļiem.
- elksnieši Augšdaugavas novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" tagad "Elerne" iedzīvotāji.
- Wyschgorodok Augšpils (tagad Vyšgorodok, Krievijā).
- Serbigal Aumeisteru muiža, kuras teritorijā tagadējā Smiltenes novada Grundzāles pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aumeisteri".
- Ziemeļosetija Autonoma republika Krievijas Federācijas sastāvā 1936.-1995. g., tagadējā Ziemeļosetijas-Alānijas Republika.
- Ahsen Āzes muiža, kas atradās tagadējā Ventspils novada Piltenes pagasta teritorijā.
- Bābele Babilona - viena no senatnes lielākajām pilsētām, atradās pie Eifratas upes, \~100 km no tagadējās Bagdādes Irākā.
- Aurora Baltijas flotes kreiseris, kas deva signālu Ziemas pils ieņemšanai 1917. g. 25. oktobrī Petrogradā (tagadējā Sanktpēterburgā).
- latgaļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām, kas 1. gt. - 2. gt. sākumā runāta tagadējā Austrumvidzemē un Latgalē.
- sēļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām, kas 1. gt. un 2. gt. sākumā runāta, domājams, Dienvidaustrumvidzemē, Augšzemgalē, kā arī tai tuvākajos tagadējās Lietuvas novados.
- īslīcieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Īslīce" (tagad - "Rītausmas") iedzīvotāji.
- vecbebrēnieši Bebru pagasta apdzīvotās vietas "Vecbebri", tagad "Bebri" iedzīvotāji.
- lenčkrekliņš bezaizdares pārmaucamais augšģērbs bez piedurknēm no paplānas trikotāžas drānas; valkā tieši uz miesas, sākotnēji apakšveļas, tagad arī virsdrēbju sastāvā; U krekliņš.
- Bromus inermis bezakotu zaķauza (tagad "Bromopsis inerma").
- Codex Ephraemi Bībeles sengrieķu 5. gs. manuskripts, kas tagad atrodas Parīzē, Nacionālajā bibliotēkā; satur visas Jaunās Derības grāmatas izņemot Pāvila 2. vēstuli tesaloniķiešiem un Jāņa 2. vēstuli.
- Atradzes dzirnavu ezers bija uzpludināts uz Atradzes upes tagadējā Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
- Gailīši Bijusī apdzīvotā vieta (mazciems) Bauskas novadā, kas tagad iekļauta lielciema Uzvara sastāvā, pēc kuras 1945. g. dots nosaukums ciemam un vēlāk (no 1990. g.) pagastam.
- Āres Bijusī apdzīvotā vieta (vasarnīcu ciems) Ādažu novada Carnikavas pagastā, tagad Carnikavas daļa.
- Beļģu Kongo bijusī Beļģijas kolonija Centrālajā Āfrikā, tagad Kongo Demokrātiskā Republika (Zaira).
- Franču Kongo bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Congo Francais"), tagadējā Kongo Republika.
- Viduskongo Bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Moyen-Congo"), tagad Kongo Republika.
- Ubangi-Šari Bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Ubangi-Chari"), tās nosaukums līdz 1958. g. 1. decembrim, tagadējā Centrālāfrikas Republika.
- Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe.
- Istalsno Bijusī Istalsnas muiža, kuras teritorijā izveidojušies vairākas tagadējā Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas (Martiši, Isnauda, Istalsna u. c.).
- Angloēģiptiešu Sudāna bijusī Lielbritānijas un Ēģiptes kondomīnija Āfrikas ziemeļaustrumos (1899.--1956. g.), tagad -- Sudāna un Dienvidsudāna
- Buļļupe Bijusī Lielupes lejtece, tagadējais Lielupes lejteces labais, Daugavā ietekošais atzars (tagadējo ieteku jūrā (t. s. Jaunupi) Lielupe izveidoja 1755.-57. g. pavasara palos pārraujot šauro piekrastes smilšu joslu), tek pa Rīgavas līdzenumu, garums - 9,5 km, platums - \~200 m.
- Pastendes muiža bijusī muiža “Postenden” tagadējā Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts nozīmes kultūras piemineklis, apbūve veidojusies no 17. gs., celtniecība veikta gk. 18. gadsimtā, apbūves ansambli veido: kungu māja, 2 t. s. kavalieru nami, pārvaldnieka māja, kalpu māja un saimniecības ēku komplekss; kopš 1945. g. kungu mājā darbojas Pastendes pamatskola.
- Elkuzemes muiža bijusī muiža Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste".
- Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē.
- Ozolu muiža bijusī muiža tagadējā Ogres novada Lauberes pagasta teritorijā.
- Pridņeprovska Bijusī pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, Čapļi salā (Dņeprā), tagad iekļauta Dņepropetrovskas sastāvā.
- Klīversala Bijusī sala Daugavas lejtecē, Rīgā, Pārdaugavā, garums bija 0,9 km, platums - 0,4 km, augstums - līdz 2,5 m, pastāvēja līdz 19. gs., kad attekas, kas salu norobežoja no purvainajām pļavām (tagad Uzvaras parka teritorija), aizsērēja un tika aizbērtas.
- Lielvidzeme Bijusī Vidzemes guberņa Krievijas sastāvā, kas aptvēra arī Igaunijas dienvidu daļu un Sāmsalu, nosaukums reizēm tiek lietots, lai atšķitu to no tagadējās Vidzemes.
- Aakrug Bijušais Gaujas krogs, kas atradās tagadējā Pārgaujas novada Straupes pagasta teritorijā.
- Britu Somālija bijušais Lielbritānijas protektorāts Austrumāfrikā, kopš 1960. gada iekļauta tagadējā Somālijā.
- Arhitekts Bijušais vasarnīcu ciems Ādažu novada Carnikavas pagastā, tagad Garupes daļa.
- Andumen Bijušās Andumu muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Lībagu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mundigciems.
- Arras Bijušās Arakstes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Valmieras novada Lodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Arakste".
- Bauenhof Bijušās Bauņu muižas, tagadējā Valmieras novada Matīšu pagasta teritorijā, nosaukums vāciski.
- Elkeseem Bijušās Elkuzemes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste".
- Kalkuhnen Bijušās Kalkūnes muižas nosaukums; tās teritorijā tagadējā Kalkūnes pagastā izveidojies lielciems Kalkūni.
- Kasuppen Bijušās Kazupes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dobeles novada Jaunbērzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunbērze.
- Goldbeck Bijušās Kolberģa muižas nosaukums, tagadējā Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Kumbern Bijušās Kumbru muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Saldus pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Druva.
- Lautzen bijušās Laucesas muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Laucesas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mirnijs.
- Gross-Bersteln Bijušās Lielbērsteles muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Rundāles novada Viesturu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Bērstele.
- Kronenberg Bijušās Lorupes muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Siguldas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Peltes.
- Aķene bijušās muižas "Aaken" nosaukums tagadējā Madonas novada Ērgļu pagastā.
- Āķene bijušās muižas "Aaken" nosaukums tagadējā Madonas novada Ērgļu pagastā.
- Andumu muiža bijušās muižas "Andumen" nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Lībagu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mundigciems.
- Lāzberģu muiža bijušās muižas "Fianden" nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Mārkalne.
- Kokmuiža bijušās muižas "Kokenhof" nosaukums latviski, kuras teritorijā Valmieras novada Kocēnu pagastā izveidojusies tagadējā apdzīvotā vieta Kocēni.
- Rozentovas muiža bijušās muižas "Rozantowo" latviskais nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malta.
- Reņģes muiža bijušās muižas “Ringen” latviskais nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Rubes pagastā izveidojušās apdzīvotās vietas “Ruba” un “Reņģe”.
- Baltensee Bijušās muižas nosaukums (arī "Baltā muiža"), kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Baltmuiža", tagadējā Augšdaugavas novada Prodes pagastā.
- Skulberģi Bijušās muižas nosaukums (radies latviskojot īpašnieka uzvārdu vācu "Kolberg") kuras teritorijā tagadējā Mazsalacas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Skaņkalne.
- Briņķi Bijušās muižas nosaukums tagadējā Nīkrāces pagastā, kas nodedzināta 1905. gadā.
- Pulakas muiža bijušās muižas nosaukums tagadējā Siguldas novada Mālpils pagasta teritorijā.
- Lindenruhe Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies tagadējā apdzīvotā vieta Mārupe.
- Ronneburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies tagadējā apdzīvotā vieta Rauna.
- Alswig Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Alsviķi.
- Charlottenburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pededze.
- Alt-Laitzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Veclaicene.
- Jezupova Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Augšdaugavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Naujene.
- Galandfeldt Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Burtnieku novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Matīši.
- Schmarden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Engures novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Smārde.
- Lettihn Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Litene.
- Neuhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sece.
- Jaunsērene Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sērene.
- Swehthof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Svēte.
- Kronenewurzau Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vircava.
- Annenburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novada Sidrabenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Emburga; Emburgas muiža.
- Malnow Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kārsavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malnava.
- Konstantinow Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Krāslavas novadā izveidojies Konstantinovas ciems.
- Landskoronas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Krāslavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Šķaune.
- Pelzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kuldīgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pelči.
- Dexten Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kuldīgas novada Padures pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Deksne.
- Zablocie bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līdumnieku pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Līdumnieki" (bijušie nosaukumi "Zabolotje" un Aizpūre").
- Paltmale Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līgatnes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Augšlīgatne.
- Pernigele Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Limbažu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Liepupe; Pernigeles muiža.
- Posendorf Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Limbažu novada Katvaru pagastā izveidojies Pociems.
- Rudzaty Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līvānu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Rudzāti.
- Lauder Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ludzas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lauderi.
- Posin Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ludzas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pasiene.
- Martzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Mārciena.
- Aikuje Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aizkuja".
- Libien Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Biksēre, saukta arī Biksēres muiža.
- Riktere Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Mālpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sidgunda, kas agrāk saucās arī Rikteres muiža.
- Kapsehden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Medzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Kapsēde.
- Lielzalves muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Neretas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Zalve.
- Ledmannshof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ogres novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lēdmane.
- Rozantowo Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malta.
- Gaigolowo Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nagļi.
- Pusza Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Puša.
- Vecrikavas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Rikava.
- Gaigalavas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novada Nagļu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Nagļi.
- Rybiniszki Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Riebiņu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Riebiņi.
- Lodenhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rūjienas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lode.
- Karlshof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Zaņas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Kareļi.
- Loddiger Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Siguldas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lēdurga.
- Šēnheidas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Skrudalienas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Silene.
- Grossdselden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Skrundas novada Nīkrāces pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Dzelda.
- Schlockenbeck Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Smārdes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Milzkalne.
- Adsel Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Smiltenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Gaujiena.
- Welkenhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vaidavas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Vaidava.
- Wainode Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vaiņodes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vaiņode.
- Pučurgas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Valmieras novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Matīši.
- Murmostynia Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Varakļānu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Murmastiena.
- Popen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ventspils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pope.
- Nitczegale Bijušās pils nosaukums, kas minēts 1254. g. pāvesta Innocentija IV izdotajā dokumentā, kas apstiprināja Livonijas ordeņa tiesības uz Nīcgales pili, kuras teritorijā tagadējā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nīcgale.
- Marxne Bijušās pils nosaukums, kas vēstures avotos minēta 1213. g. kā "castrum Marxne" un kuras apkārtnē izveidojusies muiža "Martzen" un tagadējā apdzīvotā vieta Mārciena; pili 1302. g. nodedzinājuši lietuviešu sirotāji.
- Lindenberg Bijušās Rankas muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Ranka.
- Hohenbergen Bijušās Veļķu muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vecpiebalgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vecpiebalga.
- Franču Ekvatoriālā Āfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiskā apvienība Centrālajā Āfrikā ("Afrique Equatoriale Francaise"), kurā ietilpa Čada, Gabona, Ubangi-Šari (tagadējā Centrālāfrika), Franču Kongo jeb Viduskongo (tagadējā Kongo Republika), kas visas kopš 1960. g. ir neatkarīgas valstis.
- Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra).
- Bixten Bikstu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Bikstu pagastā (tagad Dobeles novadā).
- Ežezera salas botāniskais liegums, tagadējais dabas liegums "Ežezers".
- kapueira Brazīliešu nacionālā cīņas māksla, kas sevī ietver akrobātikas, dejas un spēles elementus, vēsturiski radusies ap 18. gadsimtu starp vergiem, kas tagadējās Brazīlijas teritorijā tika ievesti no Āfrikas, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā.
- Altdorf Briņķu muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Gudenieku pagasta teritorijā.
- Britu sadraudzība brīvprātīga Lielbritānijas, tās bijušo koloniju (tagad neatkarīgu valstu), esošo koloniju un protektorātu apvienība.
- Bruneja Brunejas valsts galvaspilsētas nosaukums līdz 1972. g., tagad Bandarseribegavana.
- salikšana Burtu komplektēšana vārdos, rindās un lappusēs; var izdarīt ar rokām (mūsdienās reti), no 19. gs. b. - ar rindu liešanas mašīnām (linotipiem), tagad gk. ar fotosalikumu, tekstu ierakstot datora atmiņā un ar datoru vadot salikšanas mašīnu, vai izdrukājot uz caurspīdīgas pamatnes, no kuras izgatavo iespiedformu.
- Zvirgzdupīte Cekulupītes kreisā krasta pieteka Apes pagastā, augštece - Jaunlaicenes pagastā, senāk uzskatīta par Vaidavas pieteku, bet tagadējā Cekulupītes augštece par Zvirgzdupītes pieteku; Cerkaļupīte; Dzerkaļupīte; Klinču upe; Vāciņupīte.
- ganību dambis ceļš uz Rīgas pilsētas ganībām (tagadējā Pulkveža Brieža iela un Ganību dambis Rīgas Ziemeļu rajonā), kas pastāvēja kopš 13 gs., 16. gs. uzbūvēja ganību ceļa vietā uzbūvēja dambi un 17. gs. sāka izveidot alejas.
- Nēķens Cēsu novada apdzīvotās vietas "Taurene" bijušais nosaukums, tagad Taurenes daļa, saukta arī - "Nēķins".
- Ogreslīči Ciems padomju laikā Ogres rajonā, tagadējā Meņģeles pagasta teritorijā.
- burtasi Cilšu apvienība, kas 5.-11. gs. apdzīvoja abus Volgas krastus starp tagadējo Sizraņu un Volgogradu.
- oreola efekts cilvēka kādreizējā vērtējuma ietekme uz viņa tagadnes vērtējumu.
- Čečenija-Ingušija Čečenijas-Ingušijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika - administratīva vienība PSRS sastāvā, kuras teritorija aptver tagadējās Čečenijas Republikas un Ingušijas Republikas teritoriju Krievijas sastāvā.
- Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala.
- Sventes pagasta teritorija daļa no bijušās pirmskara Sventes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Šēderes pagastam, savukārt atjaunotajā (1990. g.) Sventes pagastā iekļauta daļa no bijušā Pilskalnes pagasta.
- Puzes pagasta teritorija daļa no pirmskara pagasta teritorijas (Modes apkaime) pievienota tagadējam Ugāles pagastam.
- Sakstagala pagasta teritorija daļa no pirmskara Sakstagala pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējos Kantinieku un Dricānu pagastos, neliela daļa Audriņu pagastā, bet tagadējam Sakstagala pagastam pievienota neliela teritorija no pirmskara Ružinas pagasta teritorijas.
- Jaunvāles pagasts daļa no tagadējā Brenguļu pagasta teritorijas, kas pastāvēja kā atsevišķs pagasts līdz 1949. gadam; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Sackenhof, krieviski — Novovalenskaja.
- Rucavas pagasta teritorija daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīcas pagastam, savukārt neliela daļa no Dunikas pagasta pirmskara teritorijas iekļauta tagadējā Rucavas pagastā.
- Skrudalienas pagasta teritorija daļa pirmskara Skrudalienas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Tabores pagastam, savukārt tagadējā Skrudalienas pagasta teritorijā ir iekļauta daļa no pirmskara Silenes pagasta teritorijas.
- briedu Darbības vārda "brist" tagadnes forma - brienu.
- saliktā laika forma darbības vārda analītiska forma, ko latviešu valodā veido palīgdarbības vārds "būt" tagadnē, pagātnē vai nākotnē kopā ar lokāmo darāmās kārtas pagātnes divdabi un kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti.
- saliktā tagadne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti tagadnē.
- absolūtais laiks darbības vārda laika formas nozīme attiecībā pret runas momentu, piemēram, tagadne sakrīt ar runas momentu.
- vienkāršā laika forma darbības vārda sintētiska forma, kam laika nozīme parasti ietverta tagadnes, pagātnes vai nākotnes celmā un kas izsaka darbību tagadnē, pagātnē vai nākotnē.
- materiālā atbildība darbinieka civiltiesiskā atbildība ir viņa pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas, izpildot darba pienākumus, viņa vainas (prettiesiskas darbības vai bezdarbības) dēļ nodarīti darba devējam; darbinieks atbild vienīgi par darba devēja tagadējās mantas samazinājumu, bet neatbild par sagaidāmās peļņas samazinājumu.
- Sausā Daugava Daugavas kreisā sānupe, Ķekavas un Salaspils novadu robežupe, no Daugavas atdala Doles sala, pēc Rīgas HES uzcelšanas augšgals applūdināts, tagad garums 8,5 km, Rīgas HES nevienmērīgās darbības dēļ reizēm mainās ūdens plūsmas virziens.
- goftenberģieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Goftenberga" (tagad - "Krauja") iedzīvotāji.
- baraucieši Daugavpils novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Barauka" (tagad - "Silene") iedzīvotāji.
- DPU Daugavpils Pedagoģiskā universitāte (tagad - Daugavpils Universitāte).
- DPI Daugavpils Pedagoģiskais institūts (tagad - Daugavpils Universitāte).
- Daugeļnskaja Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums krieviski.
- Daugeln Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums.
- gāšanas palīgierīces dažādas konstrukcijas rīki, ar kuriem gāžamo koku novirza vēlamā virzienā; agrāk, gāžot kokus divatā, plaši lietoja gāšanas dakšas, un ja spēks bija jāpastiprina, gāšanas dakšas apgādāja ar sviru, zināmas arī domkratveida gāšanas dakšas, ko varēja darbināt pats gāzējs; tagad, strādājot ar universālajiem motorzāģiem, lieto gk. t. s. gāšanas lāpstiņas vai dažāda materiāla (koka, plastmasas, retāk metāla) ķīļus, ko ar cirvi iedzen iezāģējumā.
- tagadiņās Dem. --> tagad.
- Doma zēnu koris dibināts 1950. g. kā E. Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas zēnu koris, tagadējais nosaukums kopš 1990. g., daudz koncertējis Latvijā un ārzemēs.
- Solsberi Dienvidrodēzijas (tagad - Zimbabve) galvaspilsētas Harares nosaukums līdz 1981. g.
- Argosa Dievietes Hēras kulta centrs Senajā Grieķijā, kas atradās tagadējās pilsētas teritorijā.
- DDT Dihlordifeniltrihloretāns - balta, kristāliska viela ar raksturīgu smaku; 20. gs. 40.-60. gados plaši lietots insekticīds, toksisks, bīstams zīdītājdzīvniekiem un cilvēkiem; tagad aizliegts.
- troodonts Dinozauru klases dzīvnieks, kas dzīvojis pirms aptuveni 75 miljoniem gadu tagadējā Ziemeļamerikā, tā smadzenes attiecībā pret ķermeni bija gandrīz trīsreiz lielākas nekā citiem dinozauriem.
- majungazaurs Dinozauru klases dzīvnieks, vienīgais, par kuru droši zināms, ka tas ēda sugasbrāļus, bet nav noskaidrots, vai pats arī tos nogalināja, dzīvoja tagadējā Madagaskarā pirms apmēram 70 miljoniem gadu.
- tagadnes neto vērtība diskontētās naudas plūsmas analīzes rādītājs, ko nosaka kā starpību starp nākamo naudas ieņēmumu un ietaupījumu un nākamo naudas izdevumu tagadnes vērtību.
- Tūteres ozols dižkoks, kas bijis arī upurozols un audzis tagadējā Vecates pagastā, pie Sēļu pagasta robežas, stumbra apkārtmērs — 8,5 m, tajā milzīgs dobums, nolauzts 1967. g. vētrā.
- andumbulu Dogonu (Mali dienvidaustrumi) mitoloģījā dēmoni, no kuriem cilvēki, kas sensenos laikos atnākuši uz savu tagadējo cilts dzīvesvietu, ieguva kultūras labumus un rituālu zināšanas.
- pentacrinus Dzeloņādainu jūras dzīvnieku ģints, sastopami sākot ar triasu līdz tagadnei, sevišķi juras nogulumos.
- Bērzupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Annenieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga–Liepāja, 85 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g. ar nosaukumu "Jaunpils", tagadējais nosaukums kopš 1928. g.
- Apgulde dzelzceļa pietura Dobeles novada Penkules pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Reņģe, 76 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1879. g. ar nosaukumu "Abgulden", no 1917. g. saukta "Peterfeld", no 1918. g. - Pētermuiža, no 1919. g. - Abgulde, tagadējais nosaukums kopš 1930. g.
- Bulduri Dzelzceļa pietura Jūrmalā, atrodas pie līnijas Rīga-Tukums, 20 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Bilderlingshof", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada.
- Weissensee Dzelzceļa pieturas "Baltezers" (tagad Garkalnes novadā) nosaukums 1898.-1917. g.
- Eilenburg Dzelzceļa pieturas "Baltezers" (tagad Garkalnes pagastā) nosaukums 1917.-1919. g.
- Drusti dzelzceļa pieturas punkts Smiltenes novada Drustu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 120 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Drosten", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Dubeņi Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 12 km no Liepājas dzelzceļa stacijas, atklāts 1916. g. ar nosaukumu "Dubben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Elkuzeme Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kalēti-Priekule-Vaiņode, 10 km no Priekules dzelzceļa stacijas, atklāts 1917. g. ar nosaukumu "Augusthof", 1918.-1920. g. saucās "Augustmuiža", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
- Dzelzava dzelzceļa pieturpunkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 180 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Selsau", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Imanta Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 10 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1894. g. ar nosaukumu "Solitud", 1919.-1928. g. saucās "Zolitūde", tagadējais nosaukums kopš 1928. g.
- Alūksne dzelzceļa stacija Alūksnē, pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne (kopš 1998. g. valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis), atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Marienburg", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Eglaine Dzelzceļa stacija Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 31 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1873. g. ar nosaukumu "Jelovka", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
- Amata dzelzceļa stacija Cēsu novada Drabešu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 83 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Putra", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
- Daugavpils dzelzceļa stacija Daugavpilī, mezgla stacija, kas atrodas dzelzceļa līniju Kārsava-Rēzekne-Daugavpils un Indra-Krustpils-Rīga krustpunktā, 218 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1861. g. ar nosaukumu Dinaburga, 1893.-1916. g. saucās Dvinska, 1916.-1919. g. - Dinaburga, 1919.-1944. g. - Daugavpils I, tagadējais nosaukums kopš 1944. g.
- Bēne dzelzceļa stacija Dobeles novada Bēnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. pie dzelzceļa līnijas Mitava-Muravjova (Jelgava-Mažeiķi); tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Ieriķi dzelzceļa stacija Drabešu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijām Meitene-Rīga-Lugaži un Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 74 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Ramotzky", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada.
- Dzērbene Dzelzceļa stacija Dzērbenes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 110 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Serben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Iecava Dzelzceļa stacija Iecavas novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 196 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Gross-Eckau", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Ilūkste Dzelzceļa stacija Ilūkstes novada Šēderes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 24 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1921. g. ar nosaukumu "Bundzišķi", tagadējais nosaukums kopš 1926. g.
- Inčukalns Dzelzceļa stacija Inčukalna novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 41 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Hinzenberg", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Daudzeva Dzelzceļa stacija Jaunjelgavas novada Daudzeses pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 261 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Daudsewa", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Brieži Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Elejas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 64 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Breesche", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Glūda Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Glūdas pagastā, mezgla stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijām Glūda-Reņģe un Jelgava-Liepāja, 59 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta ar nosaukumu "Pfalzgrawen" 1872. g., tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Dubulti Dzelzceļa stacija Jūrmalā, atrodas 25 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Dubeln", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Dzintari Dzelzceļa stacija Jūrmalā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 23 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga II" atklāta 1907. g., tagadējais nosaukums kopš 1922. g.
- Asari Dzelzceļa stacija Jūrmalas pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 30,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Assern", no 1919. g. tagadējais nosaukums, bet 1927.-1938. g. saucās "Asari I".
- Indra Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Indras pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 287 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1866. g. ar nosaukumu "Balbinowo", 1919.-1921. g. saucās "Baļbinova", tagadējais no saukums kopš 1921. g.
- Izvalta Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Izvaltas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 247 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1869. g. ar nosaukumu "Malinowka", no 1920. g. saucās Malinova, no 1921. g. - Uzvaldi, tagadējais nosaukums kopš 1925. g.
- Istalsna Dzelzceļa stacija Ludzas novada Isnaudas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 430 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g. ar nosaukumu "Pumpuri", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
- Cesvaine dzelzceļa stacija Madonas novada Cesvaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 172 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Sesswegen", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Baloži Dzelzceļa stacija Olaines novada Olaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Rollbusch", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Aizkraukle dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 82 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1918. g. ar nosaukumu "Stepiņi", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
- Cirma Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Lendžu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 409 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, kā dzelzceļa pietura "Sarkani" atklāta 1926. g., tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
- Burzava Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 97 km no Daugavpils, atklāta 1931. g. ar nosaukumu "Ilzēni", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
- Garoza Dzelzceļa stacija Salgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 178 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Garosen", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Brenguļi dzelzceļa stacija Valmieras novada Brenguļu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 129 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g. ar nosaukumu "Neu-Wrangelshof", no 1918. g. - Jaunbrenguļi, tagadējais nosaukums kopš 1919.g.
- Elkšķene Dzelzceļa stacija Ventspils novada Tārgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 12 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, pieturpunkts ar nosaukumu "Pope" atklāts 1927. g., tagadējais nosaukums kopš 1932. g.
- Cēsis Dzelzceļa stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 93 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Wenden", tagadējais nosaukums kopš 1919. g., pasažieru ēka celta 1947. gadā.
- Rollbusch Dzelzceļa stacijas "Baloži" nosaukums 1904.-1919. g. tagadējā Olaines novada Olaines pagastā.
- EDSK Eiropas drošības un sadarbības konference (līdz 1995. g. 1. janvārim, tagad EDSO).
- Sa Elementa samārija apzīmējums ķīmijā (tagad Sm).
- imigrantu minoritāte etniska minoritāte, kas valstī ieceļojusi dažu iepriekšējo paaudžu laikā vai tagadējās paaudzes laikā; netradicionālā minoritāte.
- netradicionālā minoritāte etniska minoritāte, kas valstī ieceļojusi dažu iepriekšējo paaudžu vai tagadējās paaudzes laikā; imigrantu minoritāte.
- Maliena Etnogrāfisks Latvijas novads Vidzemes ziemeļaustrumos; tā robežas nosacītas, aizņem tagadējo Alūksnes novadu, daļu Smiltenes un Gulbenes novada; plašākā nozīmē 19. gs. un 20. gs. sākumā dažkārt sauca arī Latgali un Augškurzemi.
- Lejaskurzeme Etnogrāfisks novads, aizņem tagadējā Dienvidkurzemes novada dienvidu daļu (aptuvena ziemeļu robeža Pērkone - Grobiņa - Purmsāti - Gramzda - Vaiņode), kas atšķiras ar savdabīgiem tautastērpiem u. c. etnogrāfiskām īpatnībām; plašākā nozīmē šim novadam pieskaita arī Aizputes, Alsungas, Pāvilostas novadu, kā arī Kuldīgas novada dienvidu daļu.
- Sprūšu Jāņa kalns eventuāla kulta vieta Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Sprūšu un Atmatu mājām, kas tagad ir kokiem apaudzis paugurs (augstums rietumu pusē \~20 m, garums \~60 m, platums \~40 m).
- Tuļģu Jāņa kalns eventuāla kulta vieta Salaspils pagastā, Doles salā, sausās Daugavas krastā, ir \~3 m augsts uzkalns (35 x 25 m), kas tagad apaudzis ar kokiem; senāk ļaudis no plašas apkārtnes šeit svinējuši Jāņus.
- Losu ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, 148,3 m vjl., platība - \~10 ha (pēc līmeņa pazemināšanas >1 m 1955. g.), vidējais dziļums - 0,6 m, sākotnējā platība - \~400 ha, kas tagad pārpurvojusies; Losinskoje ezers; Lošu ezers.
- Sārnates ezers ezers Ventspils novada Jūrkalnes pagastā (agrāk Užavas pagastā), nolaists 1970. gados veicot meliorāciju, platība — 1930. gados bijusi 143 ha, tagad Sārnates purvā redzama 3 km gara un līdz 1,3 km plata ezerdobe; Dižezers; Sarnates ezers; Sarnātes ezers; Sembas ezers; Sembu ezers.
- vidsmuizieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vidsmuiža" jeb "Gaļēni", tagad "Galāni", iedzīvotāji.
- Armorika Gallijas (tagadējā Francija) rietumu daļas nosaukums romiešu laikā.
- encefalogrāfija Galvas smadzeņu izmeklēšana ar rentgenstariem; tagad aizstāta ar datortomogrāfiju.
- pecten Gliemeņu dzimtas "Pectinidae" ģints, ķemmes gliemenes ar raibi krāsotu, ribām izpušķotu simetrisku čaulu, atrastas sākot ar devonu līdz tagadnei, sevišķi terciārā.
- pectunculus Gliemju ģints ar biezu, ovālu čaulu, trijstūrainu ligāmenta (saites) lauku un rindā stāvošiem zobiem; no krīta līdz tagadnei.
- Klīvlenda Grāfiste Lielbritānijā ("Cleveland"), Anglijas ziemeļaustrumu daļā, pastāvēja 1974.-1996. g. tagadējās Nortjorkšīras grāfistes teritorijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Midlsbro, platība - 583,09 kvadrātkilometri, 542000 iedzīvotāju (1993. g.).
- laiks Gramatiska kategorija, kas atspoguļo attieksmi pret tagadni, pagātni, nākotni.
- linolejs Grīdu segmateriāls, ko senāk izgatavoja no izturīga, impregnēta auduma, bet tagad gk. no polimērmateriāliem, parasti ruļļos.
- Usoļlag Gulaga struktūrvienība KPFSR Molotovas (tagad Permas) apgabalā, dibināta 1938. g., centrs atradās Soļikamskā, tās nometnes (Surmogā u. c.) bija viena no galvenajām 1941. g. deportēto Latvijas pilsoņu, it īpaši kultūras darbinieku un uzņēmēju, ieslodzījuma vietām.
- Staburags Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Staburaga pagastā, Daugavas dzelmē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 8,1 ha, ir \~18,5 m augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, applūdināts 1966. g. izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, tagad virsotne atrodas \~6,5 m zem ūdenslīmeņa.
- Kaltenes krasta veidojumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Baltijas jūras senkrastā, Rojas pagastā, uz dienvidiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 80,59 ha, pamatelements ir Litorīnas jūras abrāzijas krauja, kuras piekāje tagad atrodas 5-6 m vjl., kraujas relatīvais augstums - 4-10 m.
- Ānfabrikas klints ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tas ir Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, , ko veido sarkanbrūni, slīpslāņoti smilšakmeņi, augstums 17 m, bijuši ierīkoti pagrabi (alas), kas tagad pamesti, pagrabu garums <5 m, daļa atzarojas no galvenajām ejām, pavisam konstatēts 150 pagrabu un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem.
- juti Ģermāņu ciltis, 1. gt. sākumā m. ē. dzīvoja Jitlandes pussalas ziemeļu daļā (tagadējā Dānijā); 5.-6. gs. kopā ar angļiem un sakšiem masveidā izceļoja uz Britāniju un nodibināja tur Kentas karalisti; palikušos asimilēja dāņi.
- sveji Ģermāņu cilts, kas dzelzs laikmetā un tautu staigāšanas periodā ieradās un dzīvoja tagadējās Zviedrijas ziemeļaustrumu teritorijās.
- hermunduri Ģermāņu cilts, kas m. ē. 1. gs. dzīvojusi tagadējā Tīringā un uzturējusi ar romiešiem mierīgus tirdzniecības sakarus.
- Hanzene Hansabanka (tagadējē Swedbanka).
- Krīdenera dambis hidrotehniska būve Rīgā, kas uzbūvēta 18. gs. 2. pusē Daugavas labajā krastā, lai regulētu Daugavas straumi un pasargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu, savienoja Daugavas krastu ar Kojusalu, Zvirgzdu salu un Lībiešu salu, kuras laika gaitā saplūdušas ar sauszemi, dambja vietu iezīmē tagadējā iela "Krīdenera dambis".
- Lemurija Hipotētisks kontinents ģeoloģiskā pagātnē tagadējā Indijas okeāna vietā.
- Gondvana Hipotētisks paleozoja un mezozoja sākuma (pirms 170-125 mij gadu) superkontinents Zemes dienvidu puslodē, kas apvienojis tagadējo Dienvidameriku, Āfriku, Arābi-jas un Indostānas pussalas, Madagaskāru, Austrāliju un Antarktīdu.
- Laurāzija Hipotētisks ziemeļu puslodes paleozoja beigu superkontinents, kas aptvēris tagadējo Ziemeļameriku, Austrumeiropu un Āzijas ziemeļdaļu.
- Kurzemes litosfēras miniplātne hipotētisks, vēlajā arhajā pirms \~2,6 mld gadu radies litosfēras bloks, ko veidoja agrā arhaja Eiropas protokontinenta atlūza — tagadējais Kurzemes megabloks un tajā laikā jaunizveidojusies okeāniskā tipa Zemes garoza.
- Akvinka I-IV gs. romiešu apmetne ("Aquincum"), tagadējās Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas ziemeļrietumu daļā Donavas labajā krastā, saglabājušies 2 amfiteātri.
- luzitāņi Ibēru cilts, dzīvoju Pireneju pussalas DR (tagadējās Portugāles lielākā daļa), ko 61. g. p. m. ē. pakļāva romieši un ap 15. g. p. m. ē. šajā teritorijā tika izveidota Romas province Luzitānija.
- grienvaldieši Iecavas novada apdzīvotās vietas "Grienvalde" (tagad - "Zālīte") iedzīvotāji.
- sausgultne Ielejveida vieta, kur kādreiz tecējis strauts vai upe, kas tagad tek citviet.
- morēnieplaka Ieplaka, kas radusies seno un tagadējo ledāju eksarācijas un akumulācijas, bet it īpaši glacitektoniskos procesos.
- Kalnciema darba nometme ieslodzījuma vieta Kalnciema pagasta Plostmuižā (tagad "Kaļķis"), dibināta 1935. g. kā Rīgas Centrālcietuma filiāle, ieslodzītos nodarbināja akmeņlauztuvēs, likvidēta 194. g.
- Jura hospitālis iestāde slimnieku, invalīdu un trūkumcietēju aprūpei un ārstēšanai, pirmsākums 1220. g., 1846. g. uzcelta divstāvu ēka tagadējā Kungu ielā 34, darbojās līdz 1936. g.
- Sarkaņu pagasta teritorija ietver gandrīz visu pirmskara Sarkaņu pagasta teritoriju un bijušā Patkules pagasta teritoriju, daļu bijušā Cesvaines pagasta teritorijas un nedaudz no bijušā Lazdonas pagasta; savukārt neliela bijušā Sarkaņu pagasta platība pievienota tagadējiem Praulienas un Aronas pagastam.
- Portfranki Ilebo, pilsēta tagadējā Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1966. g.
- žesi Indiāņu cilšu grupa (šavanti, šerenti, akri, krao, apinaži, sakamekrani, timbiri, kajapi u. c.), dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, valoda veido īpašu saimi, agrāk apdzīvoja gandrīz visu Brazīlijas plakankalni, tagad dzīvo tikai dažos rajonos, gk. Šingu, Tokantinsas, Aragvajas un Parnaibas baseinā, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums.
- puelči Indiāņu cilts, kas pirms eiropiešu kolonizācijas apdzīvoja Pampu starp tagadējo Buenosairesu, Kordovu, Mendosu un Rio Negro upi, bet tagad tur izzuduši; atlikums vēl paglābies Patagonijas trūcīgās, eiropiešu kolonizācijai nederīgās stepēs.
- Amhairgirs īru mitoloģijā - Mila dēlu - miliešu vadonis, arī dzejnieks un burvis, kura vadībā tika sakauta daniešu tauta; miliešus uzskata par tagadējo Īrijas iedzīvotāju senčiem.
- Bromus tectorum īstā jumtauza (tagad "Anisantha rubens").
- iespējamās izmaksas izmaksu kalkulācijā un analīzē pielietots izmaksu rādītājs, kuru aprēķina, ņemot vērā uzņēmuma tagadnē pielietoto tehniku, tehnoloģiju un pārvaldības realitātes.
- buraudekls Izturīgs audums, no kura izgatavo buras, darba apģērbu u. c.; agrāk tam izmantoja kaņepājus, linus, kokvilnu, tagad - mākslīgās šķiedras.
- Dricānu pagasta teritorija izveidojās pēc 1861. g. zemnieku brīvlaišanas, padomju administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dricānu pagastam pievienota daļa pirmskara Sakstagala un Viļēnu pagasta, savukārt daļa pirmskara Dricānu pagasta platības nonāca tagadējā Strūžānu un nedaudz arī Ilzeskalna pagastā.
- Brīvzemnieku pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara un ietver gandrīz visu bijušā Ozolu un Puikules pagasta teritoriju, jo tikai neliela Puikules (Puiķeles) pagasta platība atrodas tagadējā Alojas pagastā.
- Indrānu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Lubānas pagasta teritorijā un pievienota daļa no bijušā Meirānu pagasta, bet daļa no bijušā Lubānas pagasta pievienota tagadējam Madonas novada Ošupes pagastam.
- Stoļerovas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tagadējā Stoļerovas pagasta ziemeļu daļa ietilpa pirmskara Rēznas pagastā, bet dienvidu daļa bijušajā Kaunatas pagastā.
- Valles pagasta teritorija izveidota 1900. g., 1926. g. pagasts pārdēvēts par Taurkalnes pagastu un ar šādu nosaukumu pastāvēja līdz 1949. g.; 1990. g. atjaunots Valles pagasts, kas aptver lielāko daļu pirmskara Taurkalnes pagasta, izņemot atsevišķas daļas, kas pievienotas tagadējiem Birzgales un Kurmenes pagastam.
- Aiviekstes pagasta teritorija izveidota 1922. g., atdalot no bijušā Ungurmuižas pagasta, 1945.-1990. g. pārkārtojumu rezultātā pirmskara Aiviekstes pagasta daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā, nonākusi Variešu un Krustpils pagastā, bet tagadējā pagasta teritorijā iekļauta neliela daļa bijušā Pļaviņu, Odzienas, Vietalvas un Kalsnavas pagasta.
- ingri Ižori un somi, kas dzīvo agrākajā Ingrijā (Ingermanlande), tagadējā Ļeņingradas apgabala rietumu daļā, Krievijā.
- Armagedona Jaunajā Derībā nosaukta vieta, kur šīs pasaules beigās notiks pēdējā kauja starp labo un ļauno; uzskata, ka šī vieta ir Megido senpilsēta tagadējā Izraēlā.
- Rietumiriāna Jaungvinejas salas rietumu daļas nosaukums, tagadējo Papua un Rietumpapua provinču kopējs nosaukums, kas tika lietots līdz 2002. g.
- vecsērenieši Jaunjelgavas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsērene", tagad "Sērene" iedzīvotāji.
- Jaunjelgavas pilsētas lauku teritorija Jaunjelgavas pagasta nosaukums 1957.-2009. g., kurā līdz 1995. g. bija ietverta arī tagadējā Sērenes pagasta teritorija.
- Wohlfahrtslinde Jaunjērcēnu muiža, kas atradās tagadējā Jērcēnu pagastā.
- Neuwacken Jaunpagasta muiža, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Virbu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunpagasts.
- Neu-Rosensche Jaunrozes (tagad Apes) pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Novo-Rozenskaja Jaunrozes (tagad Apes) pagasta krieviskais nosaukums.
- Neu-Selburg Jaunsēlpils muiža, kuras teritorijā tagadējā Salas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sēlija.
- Neu-Sehren Jaunsērenes muiža, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sērene.
- Goļmgofskaja Jēkabpils novada Ābeļu pagasta bijušais nosaukums krieviski līdz 1920. g., kad tagadējā Salas pagasta un Jēkabpils novada Ābeļu pagasta teritorijas bija apvienotas vienā Jēkabpils apriņķa Salas pagastā.
- vārenbracieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Vārenbraka", tagad "Vārnava" iedzīvotāji.
- vārenbrocieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Vārenbroka" tagad "Vārnava" iedzīvotāji.
- Holmhof Jēkabpils novada tagadējā Ābeļu un Salas pagasta bijušais nosaukums vāciski, līdz 1920. g., kad abi šie pagasti bija apvienoti vienā Jēkabpils apriņķa Salas pagastā.
- volgondnieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Volgonde" tagad "Valgunde" iedzīvotāji.
- Vecjērcēni Jērcēnu ciema daļas nosaukums, kas agrāk bija atsevišķs ciems, bet tagad iekļauts Jērcēnu ciemā.
- Jungfernhof Jumpravmuiža, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Jumprava tagadējā Lielvārdes novada Jumpravas pagastā.
- senjūra Jūra, kas senos laikos ir bijusi tagadējās sauszemes apvidū.
- jūras terase jūras piekrastes zonas reljefa forma, kuru veidojusi jūra, kad tās līmenis bijis relatīvi zemāks vai augstāks salīdzinājumā ar tagadējo.
- manati Jūrassirēnu dzimta, lieli zīdītāji (parasti ķermeņa garums - \~4 m, masa - \~200 kg), dzīvo tropu un subtropu joslās okeānu un jūru piekrastēs, arī saldūdeņos, fitofāgi (ēd aļģes), 3 sugas, medīti gaļas un tauku ieguvei, tagad kļuvuši reti.
- Hammarbija K. Linneja īpašums Upsalas tuvumā ("Hammarby"), Zviedrijā, ko viņš iepircis 1758. g., botāniskais dārzs, muzejs ar nelielu daļu no Linneja kolekcijas, tagad Upsalas universitātes īpašumā.
- Karvas pagasts kā atsevišķs pagasts pastāvēja no 19. gs. vidus līdz 1949. gadam tagadējā Alsviķu pagasta ziemeļrietumu daļā; vāciski saucās Korwenhof, krieviski — Korvenskaja.
- Sarkanarmiešu ciems kā teritoriāla vienība pastāvēja tagadējā Kaplavas pagasta teritorijā 1945.-1979. g., administratīvais centrs atradās Varnavičos (no 1969. g.).
- Vecmalta Kādreizējā Maltas gultne lejpus Maltas-Rēzeknes kanāla, senāk ietecēja Lubānā, tagad lielākā daļa ir Īdeņu kanāla posms.
- politeķis Kādreizējais Rīgas Politehniskais institūts (tagadējā Rīgas Tehniskā universitāte).
- Taišans Kalns Ķīnas austrumu daļā ("Taishan"), Šaņdunas province vidienē, augstums - 1591 m vjl., daudzus gadsimtus bijis reliģiskais centrs (svētais kalns) un kļuvis par unikālu dažādu laikmetu arhitektūras un mākslas pieminekļu rezervātu (sākot apmēram no m. ē sākuma), tagad Nacionālais muzejs, izcilākie pieminekļi: Daimjao tempļu komplekss, Tjankuandjanas pils (Hanu dinastijas periods), daoistu Sivanmu un Ļuidzu tempļi, Bisjaci tempļa ansamblis (restaurēts XV-XVI gs.).
- Ida Kalns Mazāzijas ziemeļrietumos, 1770 m vjl., tagadējais nosaukums Kaz Dagi, uz ziemeļrietumiem no šī kalna atradās Troja.
- Jērika Kanaāniešu pilsēta Palestīnā, tagadējās Jordānijas teritorijā, 7.-2. gt. p. m. ē.; pēc Bībeles nostāstiem; 2. gt. beigās to sagrāva iebrucēju tauru skaņas ("Jērikas bazūnes").
- Engelhardshof Kāpostiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Valkas pagastā (tagad Igaunijas teritorijā).
- Kunkuļupe Kapupes labā krasta pieteka Vērgales pagastā, senāk Kapupe uzskatīta par tās pieteku un tagadējā Kapupes lejtece, kas ieplūst Baltijas jūrā, par Kunkuļupes lejteci.
- Alexanderhof Kārķu muiža, kas atradās tagadējā Valkas novada Kārķu pagasta teritorijā.
- ierubinieši Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ierubiņa" (tagad - "Īrubiene") iedzīvotāji.
- bāzavieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bāzava" (tagad - "Bozova") iedzīvotāji.
- KazPSR Kazahijas Padomju Sociālistiskā Republika (1936.-1991. g.; tagad Kazahstāna).
- Karaļauči Kēnigsberga, tagadējā Kaļiņingrada, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.
- civilraksts Kirilicas modifikācija, kas pēc vairākkārtējām modifikācijām un reformām ir kļuvi par tagadējo krievu rakstu.
- Petra Klintīs izcirsta senpilsēta uz dienvidiem no Nāves jūras, tagadējā Jordānijā, radusies ap II gt. beigām p. m. ē., atstāta V gs., kompleksā (platība \~3 kvadrātkilometri) klintīs >1000 alu: tempļi, kapenes, dzīvojamās un sabiedriskās telpas, romiešu laika virszemes celtņu drupas.
- Kocēni Kocēnu novads - pastāvēja 2009.-2021. g. tagadējā Valmieras novada dienvidrietumu daļā, ietvēra Bērzaines, Dikļu, Kocēnu, Vaidavas un Zilākalna pagastus.
- pievešana kokmateriālu transportēšana no cirsmas uz augšgala krautuvi; agrāk to veica ar zirgiem, kokmateriālus uzkraujot uz ragavām, retāk — uz ratiem, tagad izmanto pievedējtraktorus; salīdzinot ar treilēšanu šādai transportēšanai ir mazāka kustības pretestība un transportējamie kokmateriāli netiek notraipīti ar zemi vai dubļiem; parasti pieved cirsmā sagatavotos sortimentus.
- Kokenhof Kokmuiža (tagadējie Kocēni).
- skolteri Kolas pussalas sāmi, kas tagad dzīvo gk. Somijas Z (Ināri purva apkaimē); zvejnieki, briežkopji; runā austrumsāmu valodā, pareizticīgie.
- Cargrada Konstantinopole (slāvu valodās lietots pilsētas nosaukums), tagadējā Stambula.
- sulfanilamīdu preparāti kopējs nosaukums medikamentiem, kas kavē baktēriju vairošanos; līdz ar antibiotiku ieviešanu šo preparātu nozīme ir samazinājusies un tagad tos gk. izmanto infekciozu urīnceļu slimību ārstēšanai.
- ezerkalnieši Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ezerkalni" (tagad - "Ezerkalns") iedzīvotāji.
- Bromus riparius krasta zaķauza (tagad "Bromopsis riparia").
- piekrastes zona krastam pieguļošā teritorija, kurā vērojamas tagadējās jūras baseina vai seno jūras baseinu viļņu darbības pēdas.
- garansins Krāsviela, ko iegūst no rubijas; tagad to aizstāj sintētiskās krāsas.
- Mūrmuižas kauja Krievijas un Zviedrijas karaspēka kauja Ziemeļu kara laikā 1705. g. 16. jūlijā, notika purvainā un mežainā apvidū pie Svētes upes (tagadējā Vilces pagastā), kurā zviedri (~5500 vīru) pieveica krievus (~10000 vīru), bija viena no lielākajām kaujām Latvijas teritorijā Ziemeļu kara laikā, taču tās iznākumam nebija stratēģiskas nozīmes.
- Abo miera traktāts Krievijas un Zviedrijas miera līgums, parakstīts 1743. g. Somijas pilsētā Abo (tagadējā Turku) pēc Krievijas un Zviedrijas kara (1741.-1743. g.) un apstiprināja 1721. g. noslēgto Nīstades miera līgumu, atzina Krievijas teritoriālos ieguvumus Baltijā (arī Vidzemes pievienošanu Krievijai).
- Krievu sēta krievu tirgotāju apmešanās vieta viduslaiku Rīgā no 1212 g., pēc pētnieku uzskatiem atradusies kvartālā starp tagadējo Aldaru, Jēkaba, L. Trokšņu un M. Trokšņu ielu, likvidēta Livonijas kara laikā.
- Adze Kroņa muiža Kurzemē, Aizputes apriņķī, Rīves upes krastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta, kas tagad saucas "Adzes" Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
- Alšvanga Kroņa muiža Kurzemē, Aizputes apriņķī, tagadējās Alsungas nosaukums līdz 1949. g.
- Sohsenhof Kroņa Zosēnu (Zosas) muiža, kuras teritorijā tagadējā Zosēnu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Melbārži.
- dižvormsātnieki Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Dižvormsāte" (tagad - "Vormsāte") iedzīvotāji.
- Spuldziņu Melnais kalns kulta vieta Preiļu novada Rušonas pagasta Spuļdzeņu ciemā, kas ilgstoši izmantota lauksaimniecības darbos un kalns zaudējis savu sākotnējo formu, tagad ir 7 m augsts, mālains, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts uzkalns (garums \~70 m, platums 40-50 m).
- Piebalga Kultūrvēsturisks novads Vidzemē, kuram raksturīgas īpatnējas tautas mākslas, mājamatniecības u. c. tradīcijas, aptver bijušo Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas muižas teritoriju (tagadējo Cēsu novada Inešu, Kaives, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu).
- Apūle Kuršu apdzīvots novads tagadējā Lietuvas teritorijā pie Skodas, kas 13. gs. ietilpa kuršu apdzīvotajā Cekļa zemē, bija tās centrs ar Apoles pili; pirmoreiz minēta Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta pēc 876. g. sacerētajā Sv. Anskara dzīves aprakstā; izpostīta Lietuvas karos ar Vācu ordeni un Livonijas ordeni, 1253. g. tiek minēta kā iedzīvotāju pamesta zeme.
- Vanema Kuršu un lībiešu apdzīvots novads Ziemeļkurzemē 13. gs.; pēc vieniem uzskatiem aptvēra teritoriju no tagadējā Ventspils novada Ances, Puzes un Usmas pagasta līdz Ķemeriem Jūrmalā, pēc citiem uzskatiem aptvēra tikai Abavas baseina apvidu starp Rendu (Kuldīgas novadā) un Pūri (Tukuma novadā).
- Pilsāts Kuršu zeme 13. gs. tagadējās Lietuvas rietumu daļā, Klaipēdas apvidū, robežojās ar Megavu, Cekli un Lamatas zemi, 1240. gados to iekaroja Livonijas ordenis un 1328. g. pievienoja Vācu ordeņa zemēm.
- Duvzare Kuršu zeme Sventājas un Bārtas baseinā 13. gadsimtā, aizņēma daļu vai visu tagadējo Dunikas, Gramzdas, Kalētu, Nīcas, Priekules, Rucavas un Virgas pagastu teritoriju, kā arī līdz 15 km platu joslu Sventājas kreisajā krastā uz dienvidrietumiem no Skodas Lietuvā, ziemeļos robežojās ar Piemāri, austrumos - ar Bandavu, dienvidos un dienvidaustrumos ar Cekli un Megavu.
- Andreja sala Kurzemes hercogistes kolonija (1651.-1664. g.), atradās Rietumāfrikā tagadējās Gambijas Republikas teritorijā, Gambijas upes grīvā.
- Gambija Kurzemes un Zemgales hercogistes kolonija 1651. - 1661. g., atradās Rietumāfrikā tagadējās Gambijas Republikas teritorijā, to veidoja vairākas apmetnes.
- Ķečijskaja Ķēču pagasta (tagad teritorijas lielākā daļa Nītaures pagastā, daļa Zaubes pagastā) bijušais nosaukums krieviski.
- Ķēči Ķēču pagasts - pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam, mūsdienās lielākā daļa šī pagasta bijušās teritorijas iekļauta tagadējā Nītaures pagastā, daļa Zaubes pagastā, neliela daļa - Skujenes pagastā; bijušie nosaukumi: vāciski - Fossenberg, krieviski - Ķečijskaja.
- galli Ķeltu ciltis, kas no 5. līdz 1. gadsimtam pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju).
- helvēti Ķeltu cilts, kas 1. gs. pr. m. ē. dzīvoja tagadējās Šveices teritorijā.
- Avalona Ķeltu leģendās svētlaimīgo sala jeb paradīze, bet leģendās par karali Arturu - varoņu zeme, ko pārvalda feja Morgana; parasti uzskata, ka tā atradās Anglijā, tagadējās Glastonbērijas vietā.
- Wichmannshof Lāču muiža, kas atradās Valkas tuvumā tagadējā Igaunijas teritorijā.
- perfekts Laika forma (darbības vārdam), kas apzīmē pagātnē pabeigtu darbību, kuras rezultāts vēl turpinās tagadnē; arī saliktā tagadne.
- vecie laiki Laiks, kad ir pastāvējusi kāda (tagad vairs neesoša) sabiedriskā vai valsts iekārta.
- vecie (arī agrākie) laiki Laiks, kad ir pastāvējusi kāda (tagad vairs neesoša) sabiedriskā vai valsts iekārta.
- pagātne Laiks, laikposms, kas ir bijis pirms tagadējā laika, laikposma; šāda laika, laikposma apstākļu kopums.
- tagadne Laiks, laikposms, kas ir pašreiz, tagad; šāda laika, laikposma apstākļu kopums.
- nākotne Laiks, laikposms, kas seko tagadējam laikam, laikposmam; šāda laika, laikposma apstākļu kopums.
- tempus Laiks; darbības vārdu laiku formas, piem., tagadne, pagātne utt.
- Atzele Latgaļu apdzīvota zeme 12.-13. gs. tagadējā Alūksnes, Apes, Balvu, Rugāju un Viļakas novada teritorijā, ietilpa arī bijušā Abrenes apriņķa (tagad Krievijai pievienotā) teritorija.
- Gerdene Latgaļu apdzīvots Jersikas novads Aiviekstes kreisajā krastā, kas 13. gs. aizņēmis tagadējo Variešu pagastu, Krustpils pagasta austrumu daļu, kā arī Ļaudonas pagasta dienvidrietumu daļu.
- Imera Latgaļu apdzīvots novads 12.-13. gs., aptvēra Jumāras baseinu Gaujas labajā krastā (tagadējo Kocēnu, Vaidavas un Zilākalna pagastu).
- Berezne Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, atradās tagadējā Balvu novada Bērzpils pagasta un Rugāju novada Lazdukalna pagasta teritorijā starp Aivieksti, Balupi un Iču, ietilpa latgaļu Atzeles zemē; pēc Tālavas un Atzeles zemju dalīšanas 1224. g. nonāca Zobenbrāļu ordeņa valdījumā; 16. gs. ietilpa Livonijas ordeņa Rēzeknes pilsnovadā; Berezene; Bērzene.
- Cesvaine latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, kurā ietilpa tagadējā Madonas rajona austrumu daļa (Dzelzavas, Lubānas, Meirānu, Barkavas apkaime) ar centru Cesvaines pilskalnā.
- Varka Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, vēstures avotos minēta 1226. g., domājams, ka aizņēmusi tagadējo Varakļānu un Viļānu apkārtni un tās centrs atradies Piziču pilskalnā.
- Ābelene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās tagadējā Balvu novada Baltinavas pagastā un Ludzas novada Salnavas pagastā, domājams, ka tā centrs bija Obeļovas pilskalnā pie Obeļovas ezera; 1224. g. novads nonāca bīskapa varā, vēstures dokumentos minēts vēl 1416. g.
- Lepene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., ietilpa Jersikas valstī, 1211. g. nonāca Rīgas bīskapa varā, domājams, ka atradies uz austrumiem no Asotes un aizņēma tagadējo Jēkabpils novada Atašienes pagastu un Līvānu novada Rudzātu pagastu; ar nosaukumu "terra Lepen" kopā ar Jersiku un Preiļiem minēts vēl kādā 1348. g. dokumentā.
- Mārciena Latgaļu apdzīvots novads Aiviekstes pieteku Aronas un Vesetas baseinā 13.-14. gs., tajā ietilpa tagadējais Bērzaunes un Mārcienas pagasts, kā arī daļa Kalsnavas un Vestienas pagasta, robežojās Negestes, Cesvaines un Alenes novadu, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1213. g. kā "castrum Marxne"; Mārksne.
- Idumeja Latgaļu un lībiešu apdzīvots novads 12.-13. gs., aptvēra Braslas baseinu Gaujas labajā pusē (tagadējo Straupes pagastu un daļu Raiskuma un Stalbes pagasta).
- infekts Latīņu valodā - darbības vārda forma, kas tiek veidota no tagadnes celma un izsaka nepabeigtu darbību pretstatā perfektam.
- kursenieki Latviešu etnogrāfiska grupa, kas dzīvoja Kuršu kāpās un Klaipēdas apkaimē tagadējā Lietuvā.
- Auerbahas karagūstekņu nometne latviešu karagūstekņu nometne 1945.-1946. g. amerikāņu okupācijas zonā Vācijā, tagadējā Bavārijas federālajā zemē, kur tika izvietoti internētie latviešu leģionāri.
- LATPOS Latvijas globālās pozicionēšanas sistēma - Latvijas valsts zemes dienesta un firmas "Leica" kopīgi veidotais un tagad Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras uzturētais GPS bāzes staciju tīkls, kas sastāv no 19 stacijām ar attālumu starp tām 70 - 100 km; konfigurācijas plānotā precizitāte 2 cm., paredzēts papildināt līdz 21 stacijai.
- Cūcene Latvijas Lauksaimniecības akadēmiijas (tagad - Lauksaimniecības universitātes) studentu ēdnīca Jelgavā.
- LMA Latvijas Medicīnas akadēmija (tagad RSU, Rīgas Stradiņa universitāte).
- Latvijas globālās pozicionēšanas sistēma Latvijas valsts zemes dienesta un firmas "Leica" kopīgi veidotais un tagad Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras uzturētais GPS bāzes staciju tīkls (LATPOS), kas sastāv no 19 stacijām ar attālumu starp tām 70 - 100 km; konfigurācijas plānotā precizitāte 2 cm, paredzēts papildināt līdz 21 stacijai.
- poligīnija Laulības forma - vīrieša kopdzīve ar vairākām sievām; daudzsievība; tagad vēl sastopama dažām musulmaņu tautām.
- Gaujas lībiešu zeme lībiešu apdzīvotie novadi 11.-13. gs., tajā bija Kubeseles (tagadējā Krimuldas pagasta rietumu daļa un Sējas pagasts), Lēdurgas (tagadējais Lēdurgas, Skultes un Vidrižu pagasts), Satezeles (tagadējais Siguldas, Allažu un Inčukalna pagasts) un Turaidas novads (tagadējā Krimuldas novada austrumu daļa un Turaida Siguldā).
- Silajāņu pagasta teritorija līdz 1949. gadam Silajāņu pagasta teritorija bija ievērojami lielāka, un 1990. g. atjaunojot pagastus, šīs teritorijas centrālajā daļā nodibināja tagadējo Silajāņu pagastu, rietumu daļā nodibināja Riebiņu pagastu, kam pievienota arī daļa no bijušā Preiļu pagasta, bet bijušā Silajāņu pagasta dienvidaustrumu daļā nodibināja Feimaņu pagastu (no 2009. g. Rēzeknes novadā), kam pievienota neliela platība no bijušā Maltas un Ružinas pagasta.
- antidiskratisks Līdzeklis pret konstitūcijas vai asiņu anomāliju; senos laikos - stibiāti, dzelzs, arsēns, dzīvsudrabs, sērs u. c., tagad - vitamīni, hormoni, fermenti, alkaloīdi.
- Jamato Lielākā cilšu savienība tagadējā Japānas teritorijā 3.-4. gs., uz kuras bāzes 6.-7. gs. izveidojās Japānas valsts.
- Lielupe Lielākā Zemgales upe, garums - 119 km, kritums - 11 m, izveidojas lejpus Bauskas, satekot Mēmelei un Mūsai, 1755.-1757. g. plūdos izveidojusies tagadējā ieteka Rīgas līcī, senāk pa tagadējo Buļļupi ietecēja Daugavā.
- Karnaka Lielākais Senās Ēģiptes tempļu komplekss ("El Karnak"), seno Tēbu teritorijā, \~2 km uz ziemeļiem no tagadējās Luksoras, Ēģiptes Jaunās valsts galvenā svētnīca.
- Lude-Grosshof Liellugažu muiža, kas atradās tagadējā Igaunijas teritorijā, netālu no Valgas pilsētas.
- paltmalieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Paltmale" (tagad - "Augšlīgatne") iedzīvotāji.
- Altmarkas pamiers līgums, kas izbeidza karadarbību starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu Polijas-Zviedrijas karā (1600.-1629. g.), noslēgts 1629. g. 16./26. septembrī Altmarkas ciemā Prūsijā (tagadējā Stari Targa Polijā) uz 6 gadiem, apstiprināts 1635. g. Štrumsdorfas pamiera līgumā un 1660. g. Olivas miera līgumā; ar to sāka veidoties vēlākais Austrumlatvijas iedalījums Vidzemes un Latgales novadā.
- Ahnenthal Lināju muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Praulienas pagasta teritorijā.
- eihologions Liturģiska grāmata, kas satur trīs eiharistijas ritu tekstus un skaidrojumus, šo grāmatu tagad lieto Austrumu baznīcā.
- Rēveles bīskapija Livonijas sastāvdaļa tagadējā Ziemeļigaunijā 1219.-1561. g.
- Loxten Lokstenes viduslaiku pils, kas atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, vieta applūdināta pēc Pļaviņu HES uzcelšanas.
- Oranienbauma Lomonosova, pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1948. g.; tagad Sanktpēterburgas sastāvā.
- Holivuda Losandželosas pilsētas daļa ("Hollywood"), Kalifornijā, ASV, no 20. gs. sākuma kļuva par Amerikas kinoindustrijas centru, tagad palikušas tikai nedaudzas filmu sabiedrības, bet tiek ražots daudz TV seriālu.
- žagatieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas", tagad "Žogotas" iedzīvotāji.
- Amalienhof Lusas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Praulienas pagasta teritorijā.
- Anziht Ļaudonas Ancītes muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Ļaudonas pagasta teritorijā.
- monogēnisms Mācība, ka visa tagadējā cilvēce ir vienota, pieder pie vienas sugas - Homo sapiens.
- odzēnieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaudonas Odziena" (tagad - "Mētriena") iedzīvotāji.
- Klein-Aisswicken Mazaizvīķu muiža, kas atradās tagadējā Priekules novada Gramzdas pagastā.
- mikroraptors Mazākais no zināmajiem dinozauriem, vārnas lieluma dzīvnieks, garums - 40 cm, dzīvoja tagadējā Ķīnas teritorijā pirms apmēram 125 miljoniem gadu, un to uzskata par mūsdienu putnu priekšteci.
- valtenbērģieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Valtenbērģi" (arī Valtenbēģi, Valbērģi, Valbēģi), tagad "Mazsalaca" iedzīvotāji.
- valbēģieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Valtenbērģi", "Valtenbēģi", "Valbērģi" jeb "Valbēģi", tagad "Mazsalaca" iedzīvotāji.
- Honighof Medus muiža, kuras teritorijā, tagadējā Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies apdzīvotā vieta "Spuņciems".
- minima Mensūrālās notācijas mūzikas pierakstā apzīmēja tagadējo pusnoti.
- Altenwoga Meņģeles muiža, kas atradās tagadējā Ogres novada Meņģeles pagasta teritorijā.
- ilgtspējīga meža apsaimniekošana meža un meža zemes izmantošana tādā veidā un ar tādu intensitāti, kas nodrošina meža bioloģiskās daudzveidības, ražības, atjaunošanās un dzīvotspējas neaizskaramību, vienlaikus saglabājot spēju tagad un nākotnē pildīt mežam piemītošās ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas , nenodarot kaitējumu citām ekosistēmām.
- Grencgofskaja Mežmuižas (tagad Augstkalnes) pagasta vāciskā nosaukuma krieviskojums.
- Grenzhofsche Mežmuižas (tagad Augstkalnes) pagasta vāciskais nosaukums.
- meža ilgtspējīga apsaimniekošana mežu un meža zemju pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā un pakāpē, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti un vitalitāti, kā arī atjaunošanās spēju un spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskas un sociālas funkcijas tagad un nākotnē, vietējā un globālā mērogā.
- megatērijs Milzīgs, fosils nepilnzobju kārtas dzīvnieks, līdzīgs tagadējiem sliņķiem, to atliekas sastopamas Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā.
- Āle Mītisks karalis no Inglingu dzimtas tagadējā Zviedrijā, iespējams, dzīvojis 6. gs., pieminēts "Beovulfā".
- Sāba Mitoloģiska ķēniņvalsts tagadējās Etiopijas vai Jemenas teritorijā.
- Eversmuiža muiža tagadējā Ludzas novada Ciblas pagastā, kuras teritorijā izveidojās Ciblas ciems; muižas kungu māja vairākkārt pārbūvēta, tajā ierīkots Ciblas vidusskolas internāts.
- Koku Muižas "Kokenhof" un arī tagadējā Kocēnu pagasta nosaukums līdz 1925. gadam.
- Kalnzehm Muižas nosaukums 16. gs. tagadējā Jelgavas novada Kalnciema pagasta Tīreļos.
- Kahlnzehm Muižas nosaukums 16. gs., tagadējā Jelgavas novada Kalnciema pagasta Tīreļos; Kalnzehm.
- Dubno Muižas nosaukums tagadējā Augšdaugavas novadā, kuras teritorijā izveidojies Dubnas ciems; Dubnas muiža.
- Īles muiža muižas pils celta 1854.-1856. g. kā simetriska klasicisma klasicisma formās būvēta celtne ar 2 neogotiskiem torņiem ēkas galos, pārbūvēta 1929.-1931. g., cietusi 2. pasaules karā, 1948. g. kapitāli remontēta, tagad tā ir vienstāva garenbūve ar augstu cokolstāvu un centrālo rizalītu, kas sadalīts ar pilastriem, rizalīta augšdaļā izbūvēts mezonīns.
- sangha Mūku draudze (kopība) budismā - viens no trim budisma dārgumiem (pārējie divi ir Buda un likums jeb dharma); sākotnēji to veidoja 5 askēti, Budas draugi; mūsdienās kaut kas līdzīgs baznīcai, ko veido ne tikai visi pasaulē dzīvojošie budisti, bet arī apgaismību ieguvušās būtnes, kas tagad atrodas debesīs.
- Kalnciema pagasta teritorija mūsdienās sastāda 2106,8 ha, bet 1935. g. bija 18220 ha, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalnciema pagasta teritorijas lielākā daļa iekļauta tagadējā Valgundes un Babītes pagastā, neliela daļa Salas un Slampes pagastā.
- kontaji nācija, Taizemes pamatiedzīvitāji, dzīvo arī Malaizijā, Birmā, runā taju valodā, cēlušies no ciltīm, kas sākot ar 1. gt. p. m. ē. pakāpeniski ienākuša no D-Ķīnas tagadējā Taizemes teritorijā un sajaukušās ar vietējām ciltīm, reliģija - budisms (hinjana)
- hoftenberģieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Hoftenberga" (tagad - "Krauja") iedzīvotāji.
- sandarišķi Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sandarišķi" (tagad "Sandariški") iedzīvotāji.
- citreiz Ne tagad, ne šajā reizē; citā reizē.
- Bromus sterilis neauglīgā jumtauza (tagad "Anisantha rubens").
- Augstmaņa dzirnavu ezers neeksistē, atradās tagadējā Bauskas novada Bārbeles pagastā.
- Dumpa dzirnavezers neeksistē, bija uzpludināts uz Melnupes tagadējā Smiltenes novada Trapenes pagastā pie Dumpju mājām.
- jandaliņš Neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja "Tūdaliņ, tagadiņ".
- jandāliņš Neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja "Tūdaliņ, tagadiņ".
- Strazdes pagasta teritorija neliela daļa pagasta pirmskara teritorijas tagad ir pievienota Laucienes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Virbu pagastu.
- Tomes pagasta teritorija neliela daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķeguma novada Birzgales pagastā.
- Robežnieku pagasta teritorija neliela daļa pirmskara Robežnieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Indras pagastam; līdz 1920. g. teritorija bija iekļauta Vitebskas guberņā.
- Alojas pagasta teritorija neliela pirmskara pagasta teritorijas daļa ir iekļauta tagadējā Staiceles pagastā, savukārt neliela teritorijas daļa no pirmskara Puikules un Skaņkalna pagasta ir iekļauta tagadējā Alojas pagastā.
- Zvirgzdusala Neliela, iegarena bijusī sala Daugavas lejtecē pie upes labā krasta (tagadējā Salu tilta nobraukšanas un uzbraukšanas zonā), izveidojās 18. gs., 20. gs. sākumā garums bija 0,75 km, platums - 0,3 km, relatīvais augstums - 2-2,5 m, no krasta atdalīja 0,1-0,2 km plata atteka (Kojusalas grāvis), ar krastu savienoja tilts.
- laiks Nepārtraukta eksistences un notikumu gaita likumsakarīgā secībā, ko raksturo pagātne, tagadne un nākotne kā veselums.
- Alschof Nīgrandas muiža, kas atradās tagadējā Saldus novada Nīgrandes pagasta teritorijā.
- Raņķu pagasta teritorija no pirmskara teritorijas pagastā palikusi tikai Ventas kreisā krasta teritorija, kurai pievienota neliela platība no bijušā Skrundas pagasta, bet labā krasta teritorija iekļauta tagadējā Skrundas pagastā, kā arī Vārmes pagastā un Saldus novada Zirņu pagastā.
- vairs Norāda, ka jau ir iestājies kāds stāvoklis, izveidojusies kāda situācija; arī tagad.
- Kardisas miera līgums noslēgts 1661. g. 1. jūlijā starp Krieviju un Zviedriju, parakstīts Kardisas muižā (tagad Kerde, Igaunijā), uz ziemeļiem no Tartu, ar to tika izbeigts Krievijas-Zviedrijas karš un atjaunotas iepriekšējās valstu robežas, Zviedrija atguva Alūksni, Koknesi un Tērbatu un apņēmās neatbalstīt Poliju tās karā pret Krieviju.
- Krimuldas novads novads Vidzemē 2009.-2021. g. ar administratīvo centru Raganā, ietvēra Krimuldas un Lēdurgas pagastu, kas tagad iekļauti Siguldas novadā.
- Mālpils novads novads Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra tikai Mālpils pagastu, kas tagad iekļauts Siguldas novadā.
- Odsen Odzienas muiža, kuras teritorijā tagadējā Madonas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Mētriena.
- Lubija Ogres pietekas Valolas augšteces posma līdz Pakšēnu ezeram, kas tagad tiek dēvēts par Lubeju, senāks nosaukums.
- mālkalnieši Ogres pilsētas daļas "Mālkalns" (tagad - "Jaunogre") iedzīvotāji.
- Rudzātu pagasta teritorija padomju laika teritoriālajos pārkārtojumos daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota Rožupes pagastam, savukārt neliela daļa bijušā Turku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rudzātu pagastam.
- Tadaiķu pagasta teritorija pagasta dienvidu daļa (kopā ar vēsturisko centru) pēckara gados iekļauta Priekules novada Bunkas pagastā un neliela daļa Grobiņas novada Gaviezes pagastā, bet tagadējā Tadaiķu pagastā iekļauta visa pirmskara Aisteres pagasta teritorija un Tāšu pagasta austrumu stūris.
- Rumbas pagasta teritorija pagastā iekļauts viss pirmskara Kuldīgas pagasts, izņemot Ventas kreisā krasta daļu, kas iekļauta tagadējā Pelču pagastā, savukārt Rumbas pagastam pievienota neliela platība Abavas kreisajā krastā, kas atradās bijušajā Zlēku pagastā.
- Ādažu pagasts pagasts Ādažu novadā, kas 2009.-2021. g. bija atsevišķs novads, līdz 2009. g. pagasts Rīgas rajonā ar centru Ādažos, kura robežas sakrīt ar tagadējā novada robežām; bijušie nosaukumi: vāciski - Aahof, krieviski - Adažskaja.
- Sērenes pagasta teritorija pagasts atjaunots 1995. g., kad to atdalīja no Jaunjelgavas pilsētas lauku teritorijas, daļa no pirmskara Sērenes pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Daudzeses pagastam un Ķeguma novada Birzgales pagastam.
- Baltinavas pagasts pagasts Balvu novada dienvidaustrumos (2009.-2021. g. patstāvīgs novads), pirms 2. pasaules kara tā teritorija bija nedaudz mazāka, jo padomju gados daļa teritorijas pievienota tagadējam Briežuciema un Salnavas pagastam, savukārt daļa bijušā Tilžas pagasta platības iekļauta atjaunotajā Baltinavas pagastā; bijušais nosaukums krieviski — Baltinovskaja.
- Vīksnas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Žīguru, Susāju, Kupravas, Bērzkalnes un Kubulu pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; pagasts nodibināts 1936. g. pēc tā teritorijas atdalīšanas no Balvu pagasta, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vīksnas pagasta rietumu mala pievienota tagadējam Kubulu pagastam, savukārt tagadējā Vīksnas pagastā iekļauta daļa bijušā Liepnas pagasta.
- Augstkalnes pagasts pagasts Dobeles novada deinvidaustrumos, robežojas Bukaišu un Tērvetes pagastu, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu (daļa pirmskara pagasta teritorijas tagad iekļauta Vilces pagastā); agrākie nosaukumi: Mežmuižas pagasts, vāciski — Grenzhofsche, krieviski — Grencgofskaja.
- Rites pagasts pagasts Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) ar administratīvo centru Cīruļos, robežojas ar Neretas, Saukas un Elkšņu pagastu, kā arī ar Lietuvu (pagasta tagadējā teritorija nedaudz palielināta uz pirmskara Elkšņu un Saukas pagastu rēķina); bijušie nosaukumi: Susējas-Kroņa pagasts, vāciski — Susseyhof, krieviski — Susseigofskaja.
- Ābeļu pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Brodos; līdz 1925. g. saucās Salas pagasts un ietvēra arī tagadējā Salas pagasta teritoriju, vāciski - Holmhof, krieviski - Goļmgofskaja.
- Indras pagasts pagasts Krāslavas novada austrumu daļā, robežojas ar Piedrujas, Kalniešu un Robežnieku pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušais nosaukums līdz 1937. gadam — Piedrujas pagasts, teritorija līdz 1949. g. aptvēra tagadējos Indras un Piedrujas pagastus.
- Pildas pagasts pagasts Ludzas novadā (daļa pirmskara pagasta teritorijas tagad ietverta Ņukšu un Pureņu pagastā), robežojas ar Ņukšu, Isnaudas, Nirzas un Rundēnu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Pildenskaja.
- Babītes pagasts pagasts Mārupes novadā, kura teritorijā sākotnēji izveidojās Piņķu un Beberbeku pagasti, kas 1925. g. apvienoti ar tagadējo nosaukumu, pagasta administratīvais centrs Piņķos, robežojas ar Salas un Mārupes pagastu, Olaines un Jelgavas novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: Piņķu pagasts, vāciski — Pinkenhof, krieviski — Pinkenskaja.
- Šķilbēnu pagasta teritorija pagasts nodibināts 1930. gadā un tā teritorijā iekļauta daļa Baltinavas un Viļakas pagasta, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Šķilbēnu pagasta rietumu daļa iekļauta tagadējā Lazdulejas pagastā, daļa teritorijas pievienota tagadējam Briežuciema un tagadējam Medņevas pagastam.
- Ogresgala pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ogres pilsētu, Suntažu pagastu, kā arī ar Ķeguma un Ikšķiles novadu; pagasts dibināts 1928. g. Ikšķiles (tagadējā Tīnūžu) un Rembates pagasta teritorijā, pēc 2. pasaules kara robežas ar šiem pagastiem nedaudz mainījušās.
- Brantu pagasts pagasts Smiltenes novadā, izveidojies pēc 2. pasaules kara bijušā Smiltenes pagasta teritorijā, robežojas ar Blomes, Smiltenes, Launkalnes un Raunas pagastu, kā arī ar Smiltenes pilsētu; arī tagadējā Launkalnes pagasta bijušais nosaukums.
- Sidrabenes pagasts pagasts tagadējā Jelgavas novadā līdz 2011. g. (2009.-2011. g. Ozolaines novadā, 1990.-2009. g. Jelgavas rajonā), kad pārdēvēts par Salgales pagastu.
- Mērsraga pagasts pagasts Talsu novadā (2009.-2010. g. Rojas novadā, 2010.-2021. g. patstāvīgs novads, līdz 2008. g. Talsu rajonā); pagasts dibināts 1918. g. un sākotnēji ietvēra arī Upesgrīvu, 1925. g. nodibināts Upesgrīvas pagasts, bet 1990. g. atjaunotajā Mērsraga pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Upesciema pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mērsraga pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema pagastā; bijušais nosaukums vāciski — Markgrafen.
- Kandavas pagasts pagasts Tukuma novadā, aptver Kandavas pilsētu, robežojas ar Cēres, Pūres, Jaunsātu, Zemītes, Vānes un Matkules pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: Kandavas novada lauku teritorija (kas ietvēra arī tagadējos Cēres, Zemītes un Matkules pagastus — 1999.-2009. g.), vāciski — Kandau, krieviski — Kandavskaja.
- Zvārdes pagasta teritorija pagastu atjaunoja 1993. g., bet neliela tā bijušās teritorijas daļa iekļauta tagadējā Vītiņu pagastā (Kokmuižas apkaime) un Blīdenes pagastā (Zauru apkaime).
- Pampeln Pampāļu muiža, kuras teritorijā tagadējā Saldus novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pampāļi.
- Jūdeja Par Jūdeju un Samariju tagad Izraēlā sauc Rietumkrastu.
- kazupis Parastais krūklis ("Rhamnus frangula", tagad "Frangula alnus").
- Pārgauja Pārgaujas novads - pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu.
- Skuķu ezers pārpurvojies ezers Augšdaugavas novada Dvietes un Pilskalnes pagastā, platība - 110 ha, nolaists 1936. g. lai novērstu lauksaimnieciski izmantojamās zemes applūšanu, tagadējā "Dvietes palienes dabas parka" (senāk dabas lieguma "Dvietes dumbrāji") teritorijā.
- be Partikula pie tagadnes divdabjiem (ar izskaņām "-dams", "-ot"), ko dažkārt lieto, lai norādītu uz divu šķietami nesaderīgu darbību vienlaicīgu izpildi.
- Idzin Pārvērtību grāmata - viena no piecām klasiskajām ķīniešu grāmatām, ko sākotnēji saistīja ar Konfūcija vārdu, bet tagad uzskata par daudz senāku; tajā ir dotas norādes un skaidrojumi pareģošanai ar sešiem pelašķu stublāju gabaliņiem, kas var veidot sešdesmit četras dažādas konfigurācijas.
- Pārgaujas novads pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu.
- Rūjienas novads pastāvēja 2009.-2021. g. tagadējā Valmieras novada ziemeļu daļā, ietvēra Rūjienas pilsētu, Ipiķu, Jeru, Lodes un Vilpulkas pagastu, robežojās ar Naukšēnu, Burtnieku un Mazsalacas novadu, kā arī ar Igauniju.
- Auces novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales dienvidrietumos, tagadējā Dobeles novadā, ietvēra Auces pilsētu un Lielauces, Īles, Bēnes, Vecauces, Ukru un Vītiņu pagastu, robežojās ar Saldus, Brocēnu, Dobeles un Tērvetes novadu, kā arī ar Lietuvu.
- Aglonas novads pastāvēja 2009.-2021. g., to veidoja tagadējā Preiļu novada Aglonas pagasts, un Krāslavas novada Kastuļinas, Grāveru un Šķeltovas pagasts.
- Cīņas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils rajonā 1990. gadā, pārdēvēts par Variešu pagastu (tagad Krustpils novadā).
- Jaunpils pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Zaubes pagastu (tagad Cēsu novadā).
- Ūziņu pagasts pastāvēja līdz 19. gs. pēdējām desmitgadēm tagadējā Zaļenieku pagasta dienvidaustrumu daļā.
- Abgunstes pagasts pastāvēja līdz 19. gs. pēdējām desmitgadēm tagadējā Zaļenieku pagasta teritorijas dienvidu daļā.
- Reņģes pagasts pastāvēja līdz 1925. gadam toreizējā Tukuma apriņķī, pārdēvēts par Zebrenes pagastu (tagad Dobeles novadā).
- Viestura ciems pastāvēja padomju laikā tagadējā Šķēdes pagastā.
- Ķīnas Republika pastāvēja tagadējās Ķīnas Tautas Republikas teritorijā no 1912. g. 1. janvāra līdz 1949. g. 1. oktobrim.
- Nepāles karaliste pastāvēja tagadējas Nepālas Federatīvās Demokrātiskās Republikas teritorijā 1768.-2008. g.
- Sabiles novads pastāvēja Talsu rajonā 2000.-2009. g., ietvēra Sabiles pilsētu un tagadējā Abavas pagasta teritoriju.
- Dauguļu pagasts pastāvēja Valmieras apriņķī līdz 1949. g., mūsdienās lielākā daļa teritorijas iekļauta tagadējā Kocēnu novada Dikļu pagastā, bet neliela daļa Kocēnu novada Zilākalna pagastā, Limbažu novada Umurgas pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā, bijušie nosaukumi: vāciski — Daugeln, krieviski — Daugeļnskaja.
- Carnikavas novads pastāvēja Vidzemes jūrmalā 2009.-2021. g, tagadējā Carnikavas pagasta robežās.
- jau Pašreiz, tagad; tieši tajā brīdī.
- šodien Pašreizējā laikposmā; arī tagadnē, mūsdienās.
- šodiena Pašreizējais laikposms; arī tagadne, mūsdienas.
- tādejis Pašreizējais, tagadējais.
- Babītes pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara daļa bijušā Babītes pagasta teritorijas pievienota Mārupes un Salas pagastam, Rīgai un Jūrmalai, savukārt tagadējā Babītes pagastā iekļauta daļa bijušā Kalnciema un Salas pagasta; salīdzinot ar 1935. g. teritorija ir samazinājusies vairāk nekā divas reizes.
- Balvu pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara samazinājusies vairāk nekā piecas reizes, liela daļa no tās iekļauta tagadējā Bērzkalnes un Kubuļu pagastā, neliela dala - tagadējā Lazdulejas un Vectilžas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar Vīksnas pagastu.
- Umurgas pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara tagadējā Umurgas pagastā pilnībā iekļaut bijušais Augstrozes un Vainižu pagasts, kā arī daļa no bijušā Dauguļu un Katvaru pagasta, bet bijušā Umurgas pagasta Kaijciema apkaime iekļauta tagadējā Limbažu pagastā.
- ascomycetes Pēc senākas klasifikācijas askusēnes jeb somiņsēnes, tagad "Ascomycota".
- bothrideres Pēc senākas klasifikācijas spraugložņu dzimtas ģints, kas atbilst tagadējai māņmizvaboļu dzimtai.
- Cieceres pagasta teritorija pēckara administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Cieceres pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Remtes, Blīdenes, Saldus un Novadnieku pagastā, kā arī Saldus pilsētā.
- Pelecz Pelēču muiža, kuras teritorijā tagadējā Preiļu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pelēči.
- Vecpienava Pienavas daļa, kas tagad ietilpst Vecbērzes poldera teritorijā; Vecā Pienava.
- Hradčāni Pils Prāgā ("Hradcany"), celta 9. gs., tagadējo izskatu ieguva 18. gs., čehu valdnieku rezidence; mūsdienās - prezidenta rezidence.
- Asnama Pilsēta Alžīrijas ziemeļos ("El Asnam"), ko 1980. g. 10. oktobrī stipri nopostīja zemestrīce, tagad atjaunotā pilsēta saucas Šelīfa.
- Matansa Pilsēta Argentīnā ("Matanza"), senāk Buenosairesas piepilsēta, tagad Buenosairesas pilsētas sastāvā.
- Novovjatska Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, tagad Kirovas pilsētas rajons.
- Pēterhofa Pilsēta Krievijā, Somu līča dienvidu krastā, tagad ietilpst Sanktpēterburgas sastāvā, celta kā cara Pētera I vasaras rezidence, 1944. g. pārdēvēta par Petrodvorecu.
- Marjanao Pilsēta Kubā ("Marianao"), Meksikas līča krastā, senāk Havanas piepilsēta, tagad municipalitāte Havanas dienvidrietumos, 138000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Salacgrīva pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Rīgas jūras līča krastā pie Salacas upes ietekas, Limbažu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 104 km no Rīgas un 45 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1921. g., tagadējā pilsēta sāk attīstīties kā miestiņš ap 1870. g. saistībā ar kuģniecības uzplaukumu Baltijas jūrā, 13.-17. gs. te bija bīskapa pils, Latviešu Indriķa hronikā minēta 1215. gadā.
- Bogazkeja Pilsēta Mazāzijas pussalas ziemeļaustrumu daļā (tagadējā Turcijas teritorijā), senās Hetu valsts galvaspilsētas (XVII-XIII gs. p. m. ē.) Hatusasas vietā.
- Beņdzina Pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē uz ziemeļaustrumiem no Katovices, ietilpst Augšsilēzijas aglomerācijā, 58700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1358. g., arhitektūras pieminekļi – karaļa pils (1364. g., tagad muzejs), pilsētas mūru un torņu fragmenti.
- Tigranokerta Pilsēta senajā Armēnijā, uz dienvidrietumiem no Vana ezera, tagadējā Farkinas ciemata vietā (Turcujā), senās Armēnijas galvaspilsēta Tigrana II valdīšanas laikā, dibināta 77. g. p. m. ē., romieši to nopostīja 69. g. p. m. ē.
- Ani Pilsēta un cietoksnis viduslaiku Armēnijā, Ahurjanas labajā krastā (tagadējās Turcijas ziemeļaustrumos), dibināts V gs., viens no lielākajiem ekonomiskajiem, politiskajiem un kultūras centriem Armēnijā X-XIV gs.
- Frankfurte pie Oderas pilsēta Vācijas austrumos ("Frankfurt an der Oder"), Brandenburgā, pie Oderas upes, \~88000 iedzīvotāju, senās Hanzas pilsētas daļa Oderas rietumu krastā, tās austrumu daļa tagad ir Polijas pilsēta Slubice.
- Īstade Pilsēta Zviedrijas dienvidos ("Ystad"), Skones lēnē, 18300 iedzīvotāju (2010. g.), osta, prāmju satiksme ar Bornholmas salu (Dānija) un Poliju, labi saglabājušās 16.-18. gs. guļbaļķu ēkas, franciskāņu ordeņa klosteris (tagad muzejs), pirmās ziņas no 13. gs.
- Hārlema Pilsētas rajons Ņujorkā ("Harlem"), Manhetenas ziemeļu daļā, dibināja 1658. g. holandiešu ieceļotāji, tagad apdzīvo gk. nēģeri un puertorikāņi, daudz graustu.
- Lapsukalns pilskalns Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, savrups, 17 m augsts, apaļš, tagad ar mežu apaudzis paugurs, bijis apdzīvots līdz \~10. gs, postīts ar 1. pasaules kara tranšejām.
- Baltcepuru pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā, 200 m uz rietumiem no Baltcepuru mājām un \~0,5 km uz rietumiem Aizputes pilsētas robežas, tas ir savrups, 8-10 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm purvainu pļavu (tagad dīķu) vidū, plakums (~40 x 70 m) izlīdzināts, noapaļota četrstūra formas, dienvidu pusē atdalīts ar grāvi (tā platums 10 m, dziļums 4-5 m), kultūrslānis neizteiksmīgs.
- Putna kalns pilskalns Madonas novada Vestienas pagastā, Sudārdiņa ezera ziemeļu krastā, ir 16 m augsts reljefa pacēlums, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~50 x 25 m, trīs pusēs nogāzes dabiski stāvas, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar valni un grāvi, kas tagad nolīdzināti.
- Saldu piliņgore pilskalns un senkapi Krāslavas novada Konstantinovas pagastā starp Ignatovas un Saldu ciemu; pilskalns ir 13 m augsts, tagad kokiem apaudzis paugurs, plakums 40 x 20 m, datējums nav zināms.
- Senais kalns pilskalns, atradās Rīgā, tagadējās Esplanādes rajonā, minēts Indriķa hronikā, 13. gs. sākumā bijis neapdzīvots, 1198. g. 24. jūlijā pie tā notika lībiešu un krustnešu kauja, kurā krita Livonijas bīskaps Bertolds; līdz 18. gs. 70. gadu sākumā tur apbedīti nemantīgie rīdzinieki, bet 1784.-1785. g. norakts; Kubes kalns; Rīgas kalns.
- Rīgas domskola pirmā skola Latvijas teritorijā, dibināta 1211. g. pie Rīgas Doma baznīcas, sākotnēji gatavoja garīdzniekus, 1528. g. reformācijas laikā tika pārveidota par laicīgu luterāņu skolu, no no 1588. g. piecgadīga, līdz 19. gs. telpas bija Rīgas Domā un arī Mārstaļu ielā, 1868. g. tika uzcelta jauna ēka tagadējā Raiņa bulvārī 8, ir Rīgas 1. vidusskolas priekštece.
- Baltkrievijas latviešu kopiena pirmās latviešu apmetnes tagadējās Baltkrievijas teritorijā izveidojās jau 17. gadsimtā, lielāks skaits latviešu ieceļoja 19. gs. 2. pusē, kad latvieši iepirka zemes īpašumus Vitebskas un Mogiļovas guberņā un 20. gs. sākumā tur dzīvoja \~19000 latviešu, bet stipri cieta 1937.-1938. g. represiju laikā, daļa 2. pasaules kara laikā atgriezās Latvijā.
- Kenorlenda Pirms 2,7-2,4 miljardiem gadu izveidojies superkontinents, kas sastāvēja no tagadējās Ziemeļamerikas, Grenlandes, Baltijas, Skandināvijas, Rietumaustrālijas un Āfrikas daļām un pastāvēja aptuveni 300 miljonus gadu.
- Varakļānu pagasta teritorija pirmskara pagasta teritorija, kas bija gandrīz trīs reizes lielāka, ir iekļauta arī tagadējā Dekšāres, Murmastienes, Nagļu, Rikavas un Viļānu pagastā, savukārt daļa bijušā Stirnienes pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējā Varakļānu pagasta teritorijā.
- Piltenes pagasta teritorija pirmskara pagasta teritorijas austrumu daļa tagad ir pievienota Ugāles pagastam un neliela daļa Zlēku pagastam, Ventas kreisā krasta lielākā daļa pievienota Ziru pagastam, savukārt bijušā Ziru pagasta daļa, kas atradās Ventas labajā krastā pievienota tagadējam Piltenes pagastam.
- Vecpiebalgas pagasta teritorija pirmskara pagasta teritorijas dienvidaustrumu daļa iekļauta tagadējā Inešu pagastā, dienvidrietumu daļa - tagadējā Kaives pagastā, dažas mājas ziemeļaustrumos - Zosēnu pagastā, savukārt tagadējā Vecpiebalgas pagastā iekļauta bijušā Veļķu pagasta rietumu daļa.
- Salienas pagasta teritorija pirmskara pagasta teritorijas ziemeļrietumu daļā tagad ir izveidots Vecsalienas pagasts, savukārt tagadējā Salienas pagastā ir iekļauta daļa no bijušā Silenes pagasta.
- Stāmerienas pagasta teritorija pirmskara Stāmerienas pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Stradu pagastam, savukārt tagadējā Stāmerienas pagastā iekļauta bijušā Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa un nedaudz no bijušā Annas pagasta.
- Moisekuell Plateres muiža, kas atradās tagadējā Igaunijas teritorijā.
- terebratula Pleckāju ģints ar ovālu, gludu, bieži arī krokotu vāka virsmu, kas fosilā veidā sastopama sākot ar triasu, bet tagad apdzīvo siltas jūras no 11 m līdz lielam dziļumam.
- Kursa Poētisks Kurzemes nosaukums, kuru lieto gk. runājot par vēlā dzelzs laikmeta kuršu apdzīvotajām zemēm, kas aptvēra daļu tagadējās Lietuvas teritorijas, un viduslaiku Kurzemi.
- Štumsdorfas pamiers Polijas-Lietuvas un Zviedrijas līgums, noslēgts 1635. g 12. septembrī Štumsdorfas ciemā (uz dienvidiem no Gdaņskas, tagadējā Polijā), kas 26 gadiem pagarināja Altmarkas pamiera noteikumus, bet ar nedaudz labvēlīgākiem nosacījumiem Polijai-Lietuvai.
- ftorafūrs Pretvēža preparāts ("Phthorafurum"), izstrādāts Latvijas ZA Organiskās sintēzes institūtā 1960. gados, tagad ražo un eksportē a/s "Grindeks", kas turpina arī optimālo lietošanas shēmu izstrādi.
- Transvāla Province Dienvidāfrikas Republikas ziemeļaustrumu daļā, ietvēra tagadējo Limpopo un Hautenas provinci, kā arī daļēji Mpumalanas un Ziemeļrietumu provinci.
- eksistenciālā terapija psihoterapijas virziens, kas pievēršas cilvēka situācijai “šeit un tagad”; terapijas process notiek saskaņā ar cilvēka individuālajām vajadzībām, nepiepildītajām ilgām un dzīves jēgas izjūtu; tās mērķis ir palīdzēt indivīdam apzināties savas esamības unikalitāti, rosinot izprast savas dzīves patiesos sociālos, garīgos un fiziskos aspektus.
- FIAN PSRS (tagad Krievijas) Zinātņu akadēmijas Fizikas institūts (krievu "Fizičeskij Institut Akademii Nauk").
- Skrundas purvs purvs Skrundas novada Skrundas pagastā, platība — 527 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 2,7 m, līdz 1979. g. iegūta kūdra, tagad teritorijā ir karjeri un frēzlaukumi.
- Birsgalen Pusmuiža Ķeguma novada Birzgales pagastā, kuras teritorijā izveidojies tagadējais Birzgales ciems.
- Carskoje Selo Puškinas pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1917. g.; tagad iekļauta Sanktpēterburgas pilsētā.
- kreisie Radikālas, tagad gk. sociālistiskas, agrāk arī liberālas partijas; nosaukums radās franču revolūcijas laikā 1789, kad radikāļi parlamentā ieņēma vietas pa kreisi no parlamenta priekšsēdētāja.
- Radopole Radopoles muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu (tagadējā Viļānu) pagastā.
- cornea Radzene 2 - tagad "Cerastium".
- kursenieku valoda reģionāls latviešu valodas paveids, ko runāja latviešu izceļotāju pēcteči Kuršu kāpās (tagadējā Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā).
- kangaru-vigu reljefs reljefa formu kopums Kurzemes pussalas ziemeļos, Slīteres nacionālajā parkā un tā apkaimē, platība \~90 km^2^, veidojies jūras atkāpšanās un vēlākajos piekrastes procesos, ir paralēli vai kulisveidīgi orientētu seno kāpu vaļņu (kangaru) un starpvaļņu ieplaku (vigu) josla starp Baltijas jūras Ancilus ezera stadijas krasta līniju (~17 m vjl.) un tagadējo jūras krastu.
- glaciālais reljefs reljefs, kas veidojies seno un tagadējo ledāju darbības rezultātā (morēnu pauguraines, līdzenumi un grēdas, osi, sandri, kēmi, aunapieres).
- razaļmuizieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rozenmuiža" tagad "Rēzna" iedzīvotāji.
- žagatieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas", tagad "Žogotas" iedzīvotāji.
- glužņevieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Glužņeva" (tagad - "Lūznava") iedzīvotāji.
- makašānieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Makašāni" (tagad - "Iugulova") iedzīvotāji.
- makašēnieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Makašēni" (tagad - "Iugulova") iedzīvotāji.
- Arensberg Riebiņa muiža, kas atradās tagadējā Cēsu novada Straupes pagasta teritorijā.
- anniņmuižnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Anniņmuiža" (tagad - "Imanta") iedzīvotāji.
- Ķīpsala Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, sala Daugavas lejtecē, ko no pārējās Pārdaugavas atdala Daugavas atteka Zunds, salas garums - 2,7 km, platums - 0,5 km, augstums - 3-5 m virs upes līmeņa, pastāv >300 gadu, tagadējā teritorija izveidojusies, saplūstot ar Burkānu salu u. c. mazākām saliņām; Žagaru sala.
- Torņakalns Rīgas pilsētas apkārtne Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Āgenskalnu un Ziepniekkalnu, nosaukumu guvis no Sarkanā torņa, kas atradās veco Jelgavas un Bauskas ceļu sākumā, līdzās Daugavas pārceltuvei, 1786. g. pilsētai pievienota neliela teritorijas daļa, kas 1828. g. paplašināta līdz tagadējai Robežu ielai.
- Ilģeciems Rīgas pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā (Pārdaugavā) uz rietumiem no Āgenskalna (un Dzirciema, kas uzbūvēts vēlāk); tagad Iļģuciems; nosaukums cēlies no vācu "Ilgezeem", kas savukārt atvasināts pārveidojot "Convent zum heiligen Geist" - "Svētā Gara konvents".
- Jāņa vārti Rīgas pilsētas nocietinājumu daļa, ierīkoti 17. gs. pie palisādēm, kas apjoza pilsētu, un tie sargāja ceļu, kas gar Daugavas labo krastu veda uz Rīgu, pie vārtiem notika pilsētā iebraucošo personu un viņu mantu pārbaude, 1626. g. atradās tagadējā Maskavas un Dzirnavu ielas krustojumā, 1784. g. tos pārcēla pie tagadējās Katoļu ielas, bet vēlāk uz vietu, kur no Maskavas ielas atzarojās Lubānas iela.
- ildzieši Rites pagasta apdzīvotās vietas "Ildzamuiža" (tagad "Ilzumuiža") iedzīvotāji.
- Kaledonija Romiešu nosaukums Lielbritānijas ziemeļu daļai, t. i. tagadējai Skotijas augstienei.
- bornsmindieši Rundāles novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Bornsminde" (tagad - "Ziedoņi") iedzīvotāji.
- barsmindieši Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Barsminde" (tagad - "Ziedoņi") iedzīvotāji.
- bērzs latviešu mitoloģijā saistīts ar debesu dievībām un ir viens no kosmiskā koka ekvivalentiem, atspoguļo vai nu pasaules vertikālo iedalījumu 3 daļās (pagātne, tagadne, nākotne), vai arī horizontālo iedalījumu 4 debespusēs.
- šodienīgs Saistīts ar pašreizējo laikposmu, arī ar tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs; tāds, kas atbilst pašreizējā laikposma, arī tagadnes, mūsdienu prasībām, normām.
- šodienējs Saistīts ar pašreizējo laikposmu, arī tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs; arī šodienīgs.
- šolaiku Saistīts ar pašreizējo laikposmu, arī tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs.
- tagadnīgs Saistīts ar tagadni (1), tai raksturīgs.
- Tobāgo Sala Mazo Antiļu salu grupā ("Tobago"), Trinidādas un Tobāgo Republikas sastāvdaļa, platība - 303 km^2^), 17. gs. 40. gados Kurzemes hercogs Jēkabs centās iegūt šo salu savā īpašumā un izveidot tur koloniju, tika nomitinātas 80 kolonistu ģimenes, domājams, ka starp tiem arī nedaudzi latvieši, izveidojās pilsētiņa ("Jacobusstadt", tagadējā Plimuta), saglabājušies daži vietvārdi, kā Lielais Kurzemes līcis ("Great Courland Bay"), Kalpu līcis ("Kalpi Bay"), Kuršu līcis ("Coerse Bay").
- lielezernieki Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Lielezere" (tagad - "Ezere") iedzīvotāji.
- Bromus rubens sārtā jumtauza (tagad "Anisantha rubens").
- subatlantisks savienojumā "subatlantiskais laiks": tagadējais holocēna klimatiskais periods, kas sācies pirms 2800 gadiem.
- Altene Sēļu pilskalns, appludināts būvējot Pļaviņu HES, atradās tagadējā Aizkraukles novada Seces pagastā, Daugavas kreisā krasta un Altenes gravas norobežotā zemesragā, apdzīvots no 6. vai 7. gs., 14. gs. uzcelta Livonijas ordeņa mūra pils, kas pastāvējusi līdz 16. gs. sākumam.
- ammonīti Semītu tauta, kas 2. gs. p. m. ē. apmetās uz dzīvi Palestīnas daļā, kur tagad Ammanas drupas ar akropoli.
- Dubnava Sena apmetne, kas jau pirms 13. gs. atradusies tagadējo Līvānu vietā; saukta arī Dubna, Dubena, Dubenaw.
- Dubenaw Sena apmetne, kas jau pirms 13. gs. atradusies tagadējo Līvānu vietā; saukta arī Dubna, Dubena, Dubnava.
- Dubena Sena apmetne, kas jau pirms 13. gs. atradusies tagadējo Līvānu vietā; saukta arī Dubna, Dubnava, Dubenaw.
- Dubna Sena apmetne, kas jau pirms 13. gs. atradusies tagadējo Līvānu vietā; saukta arī Dubnava, Dubena, Dubenaw.
- Babilona Sena Divupes pilsēta Eifratas krastos, kuras drupas atrodas tagadējās Irākas teritorijā netālu no Hillas pilsētas; Bābele.
- Ķivuļu apmetne sena dzīvesvieta tagadējā Bauskas novada Ceraukstes pagastā, ierīkota Mūsas labajā krastā, nelielā, lēzenā reljefa paaugstinājumā, spriežot pēc senlietu atradumiem, bijusi apdzīvota vidējā dzelzs laikmetā (5.-8. gs).
- Stuburu apmetne sena dzīvesvieta tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā pie Stuburu mājām, Ziemeļsusējas labajā krastā, aizņem \~2 ha, precīzs datējums nav zināms.
- Saušu apmetne sena dzīvesvieta tagadējā Kalētu pagasta teritorijā, \~300 m uz dienvidrietumiem no Saušu mājām, Apšes vecupes krastā, bijusi apdzīvota m. ē. 1. gt.
- Satezele Sena Gaujas lībiešu pils, kas 12. gs. atradās tagadējās Siguldas pilsētas teritorijā.
- Hatusasa Sena hetu galvaspilsēta (XVII-XIII gs. p. m. ē.), atradās Mazāzijas pussalas ziemeļaustrumu daļā (tagadējā Turcijas teritorijā) Bogazkejas pilsētas vietā.
- inki Sena indiāņu cilts, lielas valsts dibinātāji tagadējā Peru teritorijā; šīs valsts aristokrātija.
- Pāces elku kalns sena kulta vieta Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera ziemeļu krastā pie Dīķkalna upītes ietekas, tagad ar kokiem apaudzis paugurs \~90 x 80 m, kultūrslānis nav konstatēts, taču novietojums netālu no Pāces pilskalna (~250 m) ir raksturīgs Kurzemes senvietām.
- Ceklis Sena kuršu zeme, atradās tagadējā Lietuvā starp Baltijas jūru un Ventu.
- boji Sena ķeltu tauta, kas ķeltu izcelšanas laikā apmetās Augšitālijā - Emilia apgabalā, ap vēlāko Boloņas pilsētu un kuru viena daļa nodibināja Bohēmijas valsti tagadējās Čehijas teritorijā.
- Salisburga Sena lībiešu pils, kas atradās tagadējā Skaņkalnes pagasta teritorijā, tagadējā Lībiešu (Skaņkalnes) pilskalnā.
- Pērkones kanāls sena Liepājas ezera noteka uz Baltijas jūru Liepājas pilsētā, pie tās dienvidu robežas, kas tagad no jūras puses aizsērējusi, platums — līdz 100 m, palicis \~1,2 km garš ezera atzars; Pērkone; Dienvidu kanāls.
- Tēbas Sena pilsēta Augšēģiptē, kas bija apvienotās Ēģiptes galvaspilsēta \~2200.-1500. g. p. m. ē. un savos ziedu laikos pletās abos Nīlas krastos aptuveni tur, kur tagad Karnaka un Luksora.
- Antiohija Sena pilsēta, dibināta 300. g. p. m. ē. kā seleikīdu galvaspilsēta, 63. g. p. m. ē. nonāca romiešu pārvaldībā, kā tranzītceļš uz austrumiem un grieķu kultūras centrs tā kļuva par vienu no Vidusjūras valstu lielākajām pilsētām (šeit tika nodibināta pirmā kristīgā draudze ārpus Palestīnas), tās vietā tagad atrodas Turcijas pilsēta Antakja.
- Tilzīte Sena prūšu pilsēta tagadējā Krievijas Kaļiņingradas apgabala teritorijā, 1946. g. pārdēvāta par Sovetsku.
- taurīni Sena tauta, kas dzīvoja Alpu rietumu daļā, kur tagad Turīnas pilsēta.
- Asīrija Sena valsts tagadējās Irākas teritorijā, kas sāka veidoties ap 20. gs. p. m. ē., lielāko uzplaukumu sasniedza ap 9.-7. gs. p. m. ē., bet ap 600. g. p. m. ē. to sagrāva Babilonija un Mēdija.
- Galatija Sena zeme Mazāzijā (ap tagadējo Ankaru), nosaukums pēc galatu ciltīm, 25. g. p. m. ē. kļuva par romiešu provinci.
- Kubes kalns Senais kalns Rīgā, tagadējās Esplanādes rajonā.
- Rīgas kalns Senais kalns Rīgā, tagadējās Esplanādes rajonā.
- Batāvija Senais latīņu nosaukums tagadējai Holandei.
- alīnijas zīme senāk lietota rindkopas sākuma zīme; tagad tās vietā lieto atkāpi.
- Šaši Senāk patstāvīga pilsēta Ķīnā ("Shashi"), tagad rajpons Dzjindžou ("Jingzhou") pilsētas sastāvā, Hubei provincē, osta Jandzi kreisajā krastā, 520000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Ičikava Senāk pilsēta Japānā ("Ichikawa"), Tokijas piepilsēta, tagad iekļauta Tokijas sastāvā.
- Musasino Senāk pilsēta Japānā ("Musashino"), tagad Tokijas pilsētas rajons, tās rietumu daļā, 144700 iedzīvotāju (2015. g.).
- tesaloniķieši Senās Grieķijas pilsētas "Tesaloniku" (tagad - "Saloniki") iedzīvotāji.
- Dakija Senās Romas province (106-271), atradās tagadējā Rumānijas teritorijā, to izveidoja imperators Trajāns, dzīvoja trāķiešu cilts - daki līdz iekaroja barbari.
- tibia Senatnē stabuļu mūzikas instruments, ko grieķi sauca par "aulos" un kas viduslaikos attīstījās mēlīšu pūšamo instrumentu ģimenē, pie kuras tagad pieder obojas, klarnetes, fagoti.
- Sapfo Sengrieķu dzejniece (7. gs. p. m. ē), dzīvoja Lesbas salas pilsētā (tagadējā galvaspilsētā) Mitilēnē.
- Halikarnāsa Sengrieķu pilsēta Mazāzijā ("Halikarnassos"), tagad Bodruma (Turcijā), Mausola kapeņu drupas ("Mausoleion", 4. gs.) - viens no septiņiem pasaules brīnumiem, no tām cēlies vārds mauzolejs.
- Kelifas Uzboja sengultne Karakuma dienvidaustrumos, gk. Turkmenistānā, senāk Balhabas upes (sākas Afganistānā) gultne, tagad solončaku ieplaku sistēma, garums — 180 km, platums — 400-1500 m, \~100 km garš posms ietverts Karakuma kanālā.
- sigambri Senģermāņu cilts Cēzara laikā, tagadējās Vācijas ziemeļrietumos pie Rūras, starp Lippi un Lahnu.
- semnoni Senģermāņu cilts tagadējā Brandenburgā un Švābijā.
- trēveri Senģermāņu tauta ķeltu Gallijā, abpus Mozelei, to galvenais centrs bijusi tagadējā Trieras pilsēta Reinas apgabalā.
- Barankroga senkapi senkapi Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Daugavas kreisajā krastā, Ābeļu mežniecībā, tagadējā Lašu ciema teritorijā, atrastas ar 7.-14. gs. datējamas senlietas, teritorija daļēji apbūvēta.
- herminoni seno ģermāņu ciltis, kas dzīvoja tagadējās Vācijas centrālajā un austrumu daļā.
- Megava Seno kuršu zeme 13. gs. Lietuvas rietumu daļā, tās centrā bija tagadējā Palanga, robežojās austrumos ar Cekli, dienvidos - ar Pilsātu, ziemeļos - ar Duvzari, pirmoreiz minēta 1243. g., 1263 pilnīgi zaudēja neatkarību.
- Ahičatra Senpilsēta ("Ahichchhatra", III gs. p. m. ē. - XII gs. m. ē.) Gangas ielejā, Indijā, Utaras štatā, Senās Ziemeļu Pančalu valsts galvaspilsēta, tagad drupas, tiek veikti izrakumi.
- Balha Senpilsēta Afganistānas ziemeļos (netālu no tagadējās Balhas pilsētas), senās Baktras (Baktrijas galvaspilsētas) un viduslaiku Balhas drupas, apmetne dibināta VI-IV gs. p. m. ē., III-II gs. p. m. ē. bijusi Grieķu Baktrijas, vēlāk Kušanas valsts galvaspilsēta, vairāki XV-XVI gs. arhitektūras pieminekļi.
- Aigīna Senpilsēta Aigīnas salā Egejas jūrā (tagad Ejinas sala Grieķijā), apmetne no IV gt. beigām līdz III gt. p. m. ē., uzplaukums XVIII-XVI gs. p. m. ē.
- Kalabenihammada Senpilsēta Alžīrijas ziemeļos, dibināta 1007. g., Hammadīdu galvaspilsēta līdz 1090. g., tagad drupas (aizsargmūris, signāltornis, mošeja, tiltu un pils kompleks no XI gs.).
- Džemila Senpilsēta Alžīrijas ziemeļos, ko romieši dibināja 96. g. (Kikula), tagad drupas.
- Lori Senpilsēta Armēnijas ziemeļu daļā, Dzoragetas kreisajā krastā, dibināta X gs., no 1065. g. - Taširas-Dzoragetas valsts galvaspilsēta, 1118. g. pievienota Gruzijai, no 1441. g. ietilpa Kartlijā, sagrauta Timura karagājienā XIV gs., drupas atrodas tagadējā Loriberdas ciemā.
- Ahetatona Senpilsēta Ēģiptē, Senās Ēģiptes galvaspilsēta, atrodas pie tagadējās Amārnas, 287 km uz dienvidiem no Kairas.
- Pasargadas Senpilsēta Irānas dienvidos ("Pasargadae"), Farsā, dibināta ap 550. g. p. m. ē., Ahemenīdu agrīnā galvaspilsēta, tagad drupas, Kīra pils fragmenti un kapenes, ugunspielūdzēju svētnīcas (torņa) drupas.
- Persepole Senpilsēta Irānas dienvidos, Farsā, dibināta 518. g. p. m. ē., Ahemenīdu galvaspilsēta, tagad drupas, klinšu kapenes (405.-338. g. p. m. ē.).
- Sūzas Senpilsēta Irānas rietumos, tagadējās Šūšas vietā (Hūzestānā), apdzīvota no IV gt. sāk. p. m. ē., senās Elamas galvaspilsēta un kultūras centrs, vēlāk - Ahemenīdu galvaspilsēta, tagad 4 drupu pakalni.
- Arsinoja Senpilsēta Kipras salas austrumos, tagadējās Ammohostas pilsētas pirmsākums, dibināta III gs. p. m. ē.
- Milēta Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos (gr. val. "Mīlētos"), tagadējā Turcijas teritorijā, dibināta XI vai X gs. p. m. ē. senākas pilsētas vietā, liels tirdzniecības centrs, VII-V gs., p. m. ē. - Jonijas lielākā pilsēta, ievērojams sengrieķu sabiedriskās un kultūras dzīves centrs, nopostīta 494. un 334. g. p. m. ē., vēlāk zaudējusi nozīmi.
- Pergama Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos, tagadējās Bergamas tuvumā (Turcijā), dibināta II gt. p. m. ē., uzplaukusi III-II gs. p. m. ē., kad bija Pergamas valsts galvaspilsēta (~120000 iedzīvotāju).
- Ešnunna Senpilsēta Mezopotāmijā (Irākā), radusies IV gt. b. p. m. ē., tagad drupu pakalns, arheoloģiskajos izrakumos atklātas akadiešu pils, tempļa u. c. celtņu drupas, mākslas priekšmeti; Ašnunnaka.
- Ura Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos (Irakā), Eifratas labajā krastā, radusies IV gs. p. m. ē., šumeru reliģiskais centrs, tagad drupu pakalns, atrasts daudz daiļamatniecības un juvelieru izstrādājumu.
- Uruka Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos (Irākā), radusies IV gt. p. m. ē., XIV gs. p. m. ē. - Šumeras galvaspilsēta, tagad drupu pakalns, atklāti vairāki arhitektūras pieminekļi, daudz mākslas priekšmetu un vissenāko rakstu pieminekļi - piktogrammas.
- Nipura Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos (Irakā), seno šumeru cilšu savienības centrs (sākot ar IV gt. p. m. ē.), tagad drupu pakalns.
- Lagaša Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos, Irākā, radusies IV gt. p. m. ē., ievērojams senās Šumeras centrs, tagad drupu pakalns, atrasts daudz ķīļu raksta dokumentu, skulptūru, daiļamatniecības darinājumu.
- Borsipa Senpilsēta Mezopotāmijas vidienē (Irākā), 18 km uz dienvidrietumiem no Babilonas ("Borsippa"), pirmoreiz minēta Hammurapi likumos (XVIII gs. p. m. ē.), tagad drupu pakalns (Birsnimruda).
- Kiša Senpilsēta Mezopotāmijas vidienē (Irākā), uz dienvidiem no Babilonas, liels senās Šumeras kultūras centrs, tagad drupu pakalns (Oheimira), atrastas valdnieku pils (XXVIII-XXV gs. p. m. ē.) u. c. celtņu drupas.
- Kalaha Senpilsēta Mezopotāmijas ziemeļos (Irākā), pie Lielās Zabas ietekas Tigrā, dibināta 883. g. p. m. ē., nopostīta 612. g. p. m. ē., tagad drupu pakalns (Nimruda), arheoloģiskajos izrakumos atklāta Asurnasirpala II pils, citadeles, tempļu u. c. drupas.
- Palmira senpilsēta Sīrijas tusksneša oāzē ("Palmyra"), netālu no tagadējās Tadmoras, radusies I gt. p. m. ē., Palmiras valsts centrs līdz III gs. m. ē., tagad drupas, arhitektūras pieminekļi.
- Meroe Senpilsēta Sudānā, Nūbijas tuksneša dienvidu daļā, Nīlas labā krasta salā, kas no VI gs. p. m. ē. līdz IV gs. vidū m. ē. bija kušītu Meroes valsts galvaspilsēta, tagad tempļu un piļu drupas.
- Leptismagna Senpilsēta Tripolitānijā ("Leptis Magna"), Vidusjūras krastā (tagadējā Lībijā), dibināja feniķieši VII gs. p. m. ē., uzplaukums romiešu laikā (m. ē. pirmie gadi), nopostījuši arābi VII gs., saglabājušās dažādu greznu ēku drupas.
- Duga Senpilsēta Tunisijā, 110 km uz dienvidrietumiem no Tunisas, pazīstama no IV gs. p. m. ē., tagad drupas, arhitektūras pieminekļi - Atabana mauzolejs un numīdiešu pilsētas nocietinājumu mūri (III-II gs. p. m. ē.), romiešu laika foruma, triumfa arku u. c. drupas (I gs. p. m. ē. - V gs. m. ē.).
- Tušpa Senpilsēta Turcijā, Vana ezera krastā, tagadējās Vanas pilsētas teritorijā, IX-VI gs. p. m. ē. Urartu valsts galvaspilsēta, 735. g. p. m. ē. to nopostīja asīrieši, saglabājušās cietokšņa mūru un valdnieku kapeņu drupas.
- Urgenča Senpilsēta Turkmenistānā, 150 km uz ziemeļrietumiem no tagadājās Urgančas (Uzbekistānā), pirmoreiz minēta I gs., viduslaikos - Horezmas valsts galvaspilsēta, XVII gs. Hivas hans pārcēla senās Urgenčas iedzīvotājus uz Horezmas oāzi (tagadējā Urganča).
- Kartāga Senpilsēta Ziemeļāfrikā ("Carthage"), Tunisas līča krastā (tagadējā Tunisijā), dibināta - 825. g. p. m. ē., romieši nopostīja - 146. g. p. m. ē., arheoloģiskie izrakumi uzsākti XIX gs. vidū.
- Utika Senpilsēta Ziemeļāfrikas piekrastē ("Utica"), Tunisijā, dibinājuši feniķieši XII gs. p. m. ē., no 146. g. p. m. ē. - romiešu Āfrikas province, nopostījuši arābi VII gs., tagad drupas.
- vārmieši Senprūšu cilts, kas līdz 12. gs. dzīvoja tagadējās Polijas Varmijas-Mazūrijas vojevodistes ziemeļrietumos, 1243. g. pakļāva krustneši.
- dūkas Sens ide tautu pūšams instruments, ko vēl tagad lieto skotu un Balkānu tautu kara orķestrī, īru zemnieki, bet Latvijā suiti; somu (soma) dūdas.
- Pētera akmens sens robežakmens, kas uzstādīts 14. gs. 1. pusē uz arhibīskapa un viņa vasaļu valdījumu robežas, tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā pie vecā Rīgas-Daugavpils ceļa, mežmalā, netālu no Pļaviņu ūdenskrātuves, garums - 2,6 m, platums - 2 m, augstums - 1,9 m; Stukmaņu Pētera akmens; Vaiķu dižakmens.
- rietumslāvi Slāvu tautas un ciltis, kas dzīvoja tagadējās Polijas un Slovākijas teritorijās un uz rietumiem no tām.
- Vecslocene Slocenes kādreizējā lejtece, kas tagad savieno Dūņieri ar Slokas ezeru un Lielupi, garums - 8 km, kritums - 2,5 m; Sloka; Slokasupe.
- šlokenbecnieki Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Šlokenbeka" jeb "Slokumberga", tagad "Milzkalne" iedzīvotāji.
- Vecdrustu muiža Smiltenes novada apdzīvotās vietas "Drusti" bijušais nosaukums; arī bijušās muižas nosaukums tagadējā Smiltenes novadā, kuras teritorijā izveidojušies Drusti; vāciski - Alt-Drostenhof.
- mērēnieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Mēris", tagad - "Mēri" iedzīvotāji.
- zeltinieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Vecais Zeltiņa pagasts", tagad "Zeltiņi" iedzīvotāji.
- Sokolu pagasts Sokolu pagasts - tagadējā Sokolku pagasta nosaukums 1990.-2001. g.
- Solsberija Solsberi - Dienvidrodēzijas (tagad - Zimbabve) galvaspilsētas Harares bijušā nosaukuma variants.
- mezencefalotomija Spinotalāmiskā trakta pārgriešana vidussmadzenēs; senāk lietota stipru sāpju remdināšanai; tagad nelieto dizestēzijas dēļ.
- spironēmas Spirohetu dzimtas baktērijas, kas tagad iekļautas "Borrelia" un "Treponema" ģintī.
- Spurnal Sprēstiņu muiža, kuras teritorijā tagadējā Ogres novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Ogresgals.
- Bromus erectus staltā zaķauza (tagad "Bromopsis erecta").
- švitenieki Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Švitene" (tagad - "Svitene") iedzīvotāji.
- Szkielbany Šķilbēnu muiža, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Rekova, tagadējā Šķilbēnu pagastā.
- Dilmuna Šumeru nosaukums tagadējai Bahreinas salai Persijas līcī.
- Putnu dārzs tā tautā sauca vasaras kafejnīcu pie viesnīcas "Rīga" (tagadējās viesnīcas "Roma" vietā), 1960. un 1970. gados tā bija iecienīta bohēmas, brīvdomīgās un "nepieradinātās" jaunatnes pulcēšanās vieta.
- tiešs zaudējums tāds zaudējums, kas ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas; katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis; darbinieks atbild vienīgi par darba devēja tagadējās mantas samazinājumu, bet neatbild par sagaidāmās peļņas atrāvumu.
- tāls Tāds, kas atspoguļo ko tādu, kuru no tagadnes šķir samērā ilgs laikposms (piemēram, par atmiņām, domām).
- iepriekšējs Tāds, kas bijis pirms tagadējā, līdzīgā (par notikumu, norisi).
- iepriekšējs Tāds, kas bijis pirms, tagadējā, pašreizējā (par laika posmu).
- iepriekšējs Tāds, kas bijis, darbojies pirms tagadējā (par cilvēku, kolektīvu u. tml.).
- nākamais Tāds, kas būs, darbosies tuvākajā nākotnē, pēc kā līdzīga esošā, tagadējā (par cilvēkiem, cilvēku grupu).
- pagājušais Tāds, kas ir bijis pirms līdzīga sekojošā, tagadējā (par laikposmu, laiku); iepriekšējais.
- vecs Tāds, kas ir bijis, pastāvējis pirms kā cita, pirms tagadējā, pašreizējā; iepriekšējais.
- līdzšinējs Tāds, kas ir bijis, pastāvējis, darbojies pirms tagadējā, pašreizējā.
- šīlaika tāds, kas ir piederīgs tagadnei, mūsdienām.
- tagadējs Tāds, kas notiek, pastāv tagad.
- nākamais Tāds, kas seko, notiek, noris pēc kā līdzīga esošā, tagadējā; tāds, kas būs, notiks, norisēs tuvākajā nākotnē; tāds, kas atrodas pēc kā cita, līdzīga.
- tāls Tāds, ko no tagadnes šķir samērā ilgs laikposms (parasti par laikposmu, cilvēka mūža posmu).
- tuvs Tāds, ko no tagadnes šķir samērā īss laikposms (parasti par laikposmu, cilvēka mūža posmu).
- mīnojiskais raksts tagad daļēji atšifrētais seno krētiešu raksts.
- Laidza ezers tagad Laidziņa purvs Vecpiebalgas pagastā.
- Laidža ezers tagad Laidziņa purvs Vecpiebalgas pagastā.
- tagadīt Tagad; tagadiņ.
- Sabiles novada lauku teritorija tagadējā Abavas pagasta nosaukums 2000.-2009. g.
- Ungurpils pagasts tagadējā Alojas pagasta nosaukums līdz 1925. g., tolaik Valmieras apriņķī; vāciski — Schloss-Purkeln, krieviski — Pjurkeļskaja.
- Lāzberģa pagasts tagadējā Alūksnes novada Mārkalnes pagasta nosaukums līdz 1925. gadam (tolaik Valkas apriņķī).
- Apes pagasta teritorija tagadējā Apes pagastā iekļauts viss pirmskara Jaunrozes pagasts un bijušā Jaunlaicenes pagasta ziemeļrietumu daļa.
- Linden tagadējā Birzgales pagasta bijušais nosaukums.
- Bechgofskaja tagadējā Dienvidkurzemes novada Sakas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Bērzmuižas pagasts tagadējā Dobeles novada Bērzes pagasta nosaukums līdz 1939. gadam, tolaik Jelgavas apriņķī.
- Ikšķiles lauku teritorija tagadējā Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta nosaukums 1968.-2009. g.
- Iršu kolonijas pagasts tagadējā Iršu pagasta nosaukums līdz 1925. gadam.
- Assern tagadējā Jēkabpils novada Asares pagasta bijušais nosaukums.
- Iskras pagasts tagadējā Konstantinovas pagasta nosaukums 1990. gadā (Krāslavas rajonā).
- Baldones muiža tagadējā Ķekavas novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Vārpas" bijušais nosaukums.
- Ērberģes pagasts tagadējā Mazzalves pagasta nosaukums līdz 1925. gadam.
- Dalbes pagasts tagadējā Olaines pagasta bijušais nosaukums.
- Rundēnu pagasta teritorija tagadējā pagastā iekļauta gandrīz visa pirmskara Rundēnu pagasta teritorija un bijušā Nirzas pagasta dienvidu gals, bet neliela daļa no pirmskara Rundēnu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
- Platones pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorijā iekļauta daļa pirmskara Vircavas un Lielvircavas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Platones pagasta teritorijas pievienota Lielplatones pagastam.
- Aknīstes pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorijā iekļauta gandrīz visa pirmskara Aknīstes pagasta teritorija, izņemot tās ziemeļu stūri, kas pievienots tagadējā Jēkabpils novada Leimaņu pagastam, un liela daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas.
- Remtes pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorijā iekļauta neliela daļa pirmskara Blīdenes, Jaunpils un Cieceres pagasta teritorijas.
- Raunas pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorijā iekļauts arī viss pirmskara Baižkalna pagasts, bet neliela daļa pirmskara Raunas pagasta teritorijas pievienota Cēsu novada Dzērbenes pagastam un Smiltenes novada Launkalnes pagastam.
- Siguldas pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorijā iekļauts gandrīz viss pirmskara Siguldas pagasts, izņemot nelielu platību rietumu malā, kas pievienota Allažu un Inčukalna pagastu un Siguldas pilsētai, tagadējā pagasta ziemeļaustrumu daļā iekļauta daļa no bijušā Vildogas pagasta.
- Pūres pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorija ir aptuveni trīs reizes lielāka nekā pirmskara laikā, tajā iekļauta arī lielākā daļa no pirmskara Dzirciema pagasta, kā arī daļa Cēres un Kandavas pagasta.
- Saukas pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorija ir ievērojami mazāka nekā 1935. g., bijušās teritorijas būtiska daļa pievienota tagadējam Viesītes pagastam, mazākas daļas Elkšņu, Rites, Neretas un Zalves pagastu.
- Snēpeles pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorija ir nedaudz mazāka nekā pirmskara Snēpeles pagasta teritorija, neliela daļa ir pievienota tagadējam Raņķu pagastam.
- Smiltenes pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorija sastāda nepilnu trešdaļu no pirmskara Smiltenes pagasta teriorijas, kuras lielākā daļa ir iekļauta tagadējā Launkalnes pagastā, dažādas daļas arī Brantu un Blomes pagastā.
- Blīdienas pagasts tagadējā Saldus novada Blīdenes pagasta bijušais nosaukums.
- Skrundas pagasta teritorija tagadējā Skrundas pagasta teritorijā iekļauta daļa no pirmskara Raņķu un Rudbāržu pagastu, savukārt daļa no pirmskara Skrundas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Zirņu, Pampāļu (Saldus novadā) un Raņķu pagastam.
- Zamok Šujen tagadējā Skujenes pagasta (agrāk Pilsskujenes pagasts) bijušais nosaukums krieviski.
- Skujenes pagasta teritorija tagadējā Skujenes pagastā iekļauta liela daļa no bijušās Kosas un Sērmūkšu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Skujenes pagasta pievienota tagadējam Kaives pagastam.
- Bormaņu nuiža tagadējā Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" bijušais nosaukums.
- Raunas pilsmuiža tagadējā Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas “Rauna” bijušais nosaukums.
- Bormaņi tagadējā Smiltenes novada Trapenes pagasta apdzīvotās vietas "Trapene" nosaukums līdz 1925. gadam.
- Bormaņu pagasts tagadējā Smiltenes novada Trapenes pagasta nosaukums līdz 1902. g. un 1923.-1925. g., tolaik Valkas apriņķī.
- Sokolu ciems tagadējā Sokolku pagasta teritorijas nosaukums 1945.-1990. g.
- Rundāles pagasta teritorija tagadējā teritorijā iekļauta daļa no bijušā Mežotnes pagasta un neliela daļa no Bauskas pagasta, bet neliela daļa no bijušā Rundāles pagasta pievienota Svitenes pagastam, mainījusies robeža ar Bauskas novada Īslīces pagastu.
- Stalbes pagasta teritorija tagadējā teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauts viss bijušais Rozulas (Rozbeķu) pagasts, Kūduma pagasta ziemeļu daļa, Ķieģeļu pagasta dienvidrietumu stūris un Dauguļu pagasta dienvidu daļa.
- Ukru pagasta teritorija tagadējā Ukru pagasta dienvidu daļa līdz 1920. gadam bija Lietuvas teritorijā, 1921.-1949. g. Ukru pagasts bija tikai šajā, no Lietuvas pievienotajā teritorijā; 1990. g. atjaunotajā Ukru pagastā iekļauta arī lielākā daļa bijušā Sniķeres pagasta un bijušā Bukaišu pagasta rietumu daļa.
- Taurkalnes pagasts tagadējā Valles pagasta nosaukums 1925.-1949. g., tolaik Bauskas apriņķa sastāvā.
- Viesītes pilsētas lauku teritorija tagadējā Viesītes pagasta nosaukums 1990.-2009. g.
- Vecgulbenes muiža tagadējais apbūves komplekss veidojies 19. gs., tajā ietilpst 2 kungu mājas - Baltā pils un Sarkanā pils, pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, dārznieka māja, manēža, siernīca, Mednieku nams (Rūdolfa parkā), oranžērija un klēts (abās pēdējās atrodas Gulbenes Vēstures un mākslas muzejs), kā arī vairākas citas saimniecības ēkas.
- Ārlavas pagasta teritorija tagadējais Ārlavas pagasts aizņem pirmskara Ārlavas pagasta centrālo daļu, gandrīz visu bijušo Nogales pagastu un lielu daļu bijušā Lubezeres pagasta, savukārt bijušā Ārlavas pagasta ziemeļu daļā izveidots Lubes pagasts, bet ziemeļrietumu daļā - Īves pagasts, neliela daļa pievienota Valdgales pagastam.
- Sakas pagasta teritorija tagadējais Sakas pagasts aptver pirmskara Sakas un Ulmales pagastu teritorijas, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sakas pagastā iekļauta arī daļa no bijušā Cīravas pagasta, bet daļa Sakas pagasta pievienota Pāvilostas pilsētas teritorijai un neliela daļa pievienota Jūrkalnes pagastam (tagad Ventspils novadā).
- Vandzenes pagasta teritorija tagadējam Vandzenes pagastam ir pievienota daļa no pirmskara Laidzes un Upesgrīvas pagasta (Uguņciems), bet neliela bijušā Vandzenes pagasta teritorija (Garlene, Okte) iekļauta Laucienas pagastā.
- Oirotu autonomais apgabals tagadējās Altaja Republikas (Krievijā) teritorijas nosaukums 1922.-1948. g.
- Kalnu Altaja autonomais apgabals tagadējās Altaja Republikas teritorijas (Krievijā) nosaukums 1948.-1992. g., kad tā bija Altaja novada teritoriāla vienība.
- Rietumpakistāna Tagadējās Pakistānas teritorijas nosaukums 1956.-1971. g., kad Pakistānas sastāvā kā Austrumpakistāna ietilpa tagadējā Bangladeša.
- Detskoje Selo tagadējās Sanktpēterburgas pilsētas Krievijā daļas - Puškinas - nosaukums 1917.-1937. g.
- šo baltu dienu tagadējos laikos, mūsdienās.
- mūsu dienās tagadējos laikos, mūsdienās.
- praesens Tagadējs, tūlītējs; tagadne.
- tagadnes particips tagadnes divdabis.
- sabilnieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Sabiles Valgale", tagad - "Valgale" iedzīvotāji.
- nurmuižnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Nurmuiža" (tagad - "Lauciene") iedzīvotāji.
- nākotne Tas (cilvēks, cilvēku grupa), kas būs, darbosies pēc tagadējā laikposma.
- Krimuldas viduslaiku pils tās atliekas atrodas Siguldā pie tagadējā rehabilitācijas centra "Krimulda", celta 13. gs. 2. pusē vai 14. gs. sākumā, būvēta no laukakmeņiem un ķieģeļiem vietā, no kuras labi pārredzama apkārtne, 16. gs. beigu revīzijas materiālos celtnes minētas jau kā drupas.
- nevari Tauta, dzīvo Nepālā, Katmandu ielejā, arī citur pilsētās, nelielas grupas arī Indijā, valodas (nevari, nepalbaša) pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, literatūra no XII gs. (senbengāļurakstībā, tagad - devanagari), viena no himalajiešu tautām, tradicionālā reliģija - budisms, mūsdienās stipra hinduisma ietekme.
- sintaktiskais laiks teikuma gramatiskā nozīme, kas izsaka teikuma satura attieksmi pret runas brīdi: notikums ir runas brīdī (tagadne), pirms tā (pagātne) vai pēc tā (nākotne).
- Austrumslovākijas apgabals teritoriāla vienība Čehoslovākijā, kas aptvēra tagadējo Prešovas un Košices apgabalu Slovākijā.
- mandātteritorija teritorija (bijusī kolonija), kas pēc 1. pasaules kara ar Tautu Savienības mandātu nonāca atsevišķu uzvarētāju valstu pārvaldīšanā; tagad tās visas ir neatkarīgas valstis.
- Austrumprūsija Teritorija Baltijas jūras piekrastē, aptvēra kādreizējās prūšu zemes un Klaipēdas apgabalu, 1871.-1945. g. Vācijas sastāvdaļa, ietver tagadējo Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, Polijas Olštinas vojevodisti un Lietuvas Klaipēdas apgabalu.
- Putker Teritorijas, kas tagad veido Rīgas pilsētas vēsturisko daļu Biķernieki, nosaukums 14.-15. gs.
- Putkere Teritorijas, kas tagad veido Rīgas pilsētas vēsturisko daļu Biķernieki, nosaukums 14.-15. gs.
- Bickeren Teritorijas, kas tagad veido Rīgas pilsētas vēturisko daļu Biķernieki, nosaukums 16. gs.
- Bickern Teritorijas, kas tagad veido Rīgas pilsētas vēturisko daļu Biķernieki, nosaukums 16. gs.
- tagadpatās Tieši tagad; tagad; tagadpat.
- tagadpat Tieši tagad; tagad.
- nulē Tikai tagad.
- Dzintara ceļš tirdzniecības ceļu sistēma starp Baltijas jūras dienvidu piekrasti un Dienvideiropu un Centrāleiropu, izveidojās jau 3.-2. gt. p. m. ē. un beidza pastāvēt līdz ar Romas impērijas sabrukumu (5. gs.); galvenais ceļš sākās prūšu apdzīvotajā Sembas pussalā un gar jūras krastu un Vislu veda līdz Romas provinces robežai pie Donavas (tagadējā Austrijā), tālāk līdz Adrijas jūras piekrastei un Apenīnu pussalai.
- Tirsen Tirzas muiža, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Tirza.
- daki Trāķiešu cilts, kas vairākus gs. p. m. ē. un mūsu ēras pirmajos gadsimtos dzīvoja uz Z no Donavas tagadējās Rumānijas teritorijā.
- Rodēzijas un Njasalendas federācija triju bijušo Lielbritānijas koloniju administratīvi politiska apvienība Dienvidāfrikā (1953.-1963. g.), ietilpa Dienvidrodēzija (tagad Zimbabve), Ziemeļrodēzija (Zambija) un Njasalenda (Malāvija).
- pussiļķene tukša pusmuca, kurā agrāk bija siļķes, bet tagad tiek izmantota citiem mērķiem.
- Annasmuižas pagasts Tukuma apriņķa Annenieku pagasta (tagad Dobeles novadā) nosaukums līdz 1920. gadam.
- viļģietnieki Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Viļģete" tagad "Viljete" iedzīvotāji.
- viļģetnieki Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Viļģete", tagad "Viljete" iedzīvotāji.
- Tu Tūlijs (ķīm. elements), tagad - Tm.
- dīpat Tūlīt, tagad, nupat; tagadīt pat.
- indigo Tumši zila, kristāliska viela (agrāk to ieguva no tropisko augu indigoferu lapām, tagad sintētiski); attiecīgā krāsviela; attiecīgais krāsas tonis.
- Galīcija Ukraiņu Rietumu novadu (tagadējās Ukrainas Ļvivas, Ivanofrankivskas un Ternopiļas apgabalu) vēsturisks nosaukums.
- Schloss-Puerkeln Ungurpils (tagad Alojas) pagasta vāciskais nosaukums.
- Tertera Upe Kalnu Karabahā un Azerbaidžānā, Kūras labā krasta pieteka, kas tagad ietek Galvenajā Milas-Karabahas kolektorā.
- Abaine Upe Latvijā, Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, \~3 km posmā arī šo pagastu robežupe, dabiskā izteka atradās Lubāna pārplūstošajā palienē, Balto klānu dienvidu daļā, bet pēc Lubāna iedambēšanas vairs nav savienota ar to, tagadējais garums - 14 km; Abaina; Abaiņa.
- Paurupe upe Rucavas pagastā, kas senāk ietecēja Papes ezerā, bet tagad novadīta apkārt ezera dienvidu galam uz Papes kanālu un Baltijas jūru, garums - 17 km, kritums 13 m.
- Begaveke Upe Rumānijā ("Bega Veche"), Aradas un Timišas žudecā, lejtece Serbijā, kur saucas - Stari Begeja, senāk bija Tisas kreisā krasta pieteka, tagad ievadīta Donavas-Tisas-Donavas kanālā.
- Rauza Upe Smiltenes novadā, bijusī Palsas pieteka, kas tagad kopā ar Vecpalsu veido Gaujas kreiso pieteku, garums - 56 km, kritums - 144 m, iztek no Lizdoles ezera.
- Lūžupe Upe Ventspils novadā, ietek Baltijas jūrā pie Lūžņas, garums - 10 km, senāk iztecēja no Klāņezera, tagad šī izteka ir aizsērējusi un par tās sākumu uzskata Lūžņas purvu; Lužna; Lužņa; Lūžņa; Nabele; Nobele; augštecē Nābeļupe.
- reminiscence Uz laiku aizmirstas informācijas reproducēšana, kas kādā veidā var rosināt cilvēka darbību, domāšanu tagadnē.
- brīnu lietas uzskatāmi norādījumi, kas it kā apliecina brīnuma piepildīšanos tagadnē vai nākotnē.
- brīnuma zīmes uzskatāmi norādījumi, kas it kā apliecina brīnuma piepildīšanos tagadnē vai nākotnē.
- špandavers Vācu armijas ložmetējs "MG-08" ("Maschinengewehr 08"), ko lietoja 1. pasaules kara laikā un ražoja Špandavas pilsētā (tagad Berlīnes rajons).
- Tornas miera līgums vācu ordeņa līgums ar Poliju un Lietuvu, noslēgts 1411. g. 1. februārī Tornā (tagadējā Toruņā, Polijā) pēc Vācu ordeņa sakāves Grunvaldes kaujā (1410. g.), Vācu ordenis atteicās no pretenzijām uz Žemaitiju Lietuvas dižkunigaiša Vītauta un Polijas karaļa Jagaiļa dzīves laikā un, lai izpirktu karagūstekņus un 4 Prūsijas pilis, apņēmās samaksāt 100000 šoku Bohēmijas grašu lielu kontribūciju.
- Frauenburga Vācu ordeņa mūra pils tagadējās Saldus pilsētas vietā, ko uzcēla 15. gs. sākumā un 1505. g. vēstures avotos minēts arī tās pilsētas iecirknis, pils iznīcināta Ziemeļu kara laikā un lielā mēra laikā 1710.-1711. g. lielākā daļa apkārtnes iedzīvotāju aizgāja bojā.
- Schildburg Vairogmiesta vāciskais nosaukums, 16. gs. apmetne tagadējās Bauskas pilsētas vietā.
- jaunkārķēnieši Valkas novada Kārķu pagasta apdzīvotās vietas "Jaukārķi" (tagad - "Kārķu" ciema daļa) iedzīvotāji.
- Jaunjērcēni Valmieras novada apdzīvotās vietas "Jērcēni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems, bet tagad iekļauta Jērcēnu ciemā.
- valodas zīmes asimetrija valodas zīmes formas un satura neatbilstība, piemēram, darbības vārda vienkāršās tagadnes formai _eju_ teikumā _Rīt es eju uz teātri_ ir nākotnes nozīme; valodas zīmes asimetrijas izpausme ir arī polisēmija, sinonīmija, homonīmija un antonīmija.
- Jemenas karaliste valsts 1919.-1962. g. tagadējās Jemenas Republikas ziemeļu, daļā, kuras teritorijā 1962. g. militāra apvērsuma rezultātā tika proklamēta Jemenas Arābu Republika.
- Jemenas Arābu Republika valsts 1962.-1990. g. tagadējās Jemenas Republikas teritorijas ziemeļu daļā (Ziemeļjemena).
- Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika valsts 1967.-1990. g. tagadējās Jemenas Republikas teritorijas dienvidu daļā (Dienvidjemena), kas 1937.-1967. g. bija britu kolonija.
- Tērbatas bīskapija valsts Livonijā, dibināta 1224. g., platība \~9600 km^2^, aizņēma tagadējo Igaunijas dienvidaustrumu daļu - bijušo Ugaunijas zemi un dažas kaimiņteritorijas, tās centrs atradās Tērbatā (tagadējā Tartu), pārvaldīja bīskaps un domkapituls; beidza pastāvēt Livonijas kara sākumā 1558. g., kad iebruka Krievijas karaspēks
- Warklany Varakļānu muiža, kuras teritorijā tagadējā Varakļānu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Kokari.
- čaņ Vārds, kuru lieto japāņu dzenbudisti un tagad nozīmē meditāciju.
- Anrepshof Vārmas muiža, kas atradās tagadējā Ogres novada Ogresgala pagasta teritorijā.
- Alt-Bilskenhof Vecbilskas muiža, kas atradās tagadējā Smiltenes novada Bilskas pagastā.
- Vecā Gaurata Vecgaurata, tagad kanāls Vecbērzes polderī.
- Althof Vecmuižas muiža, kas atradās tagadējā Cēsu novada Vecpiebalgas pagasta teritorijā.
- Althof Vecmuižas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Īvandes pagasta teritorijā.
- Althof Vecmuižas muiža, kas atradās tagadējā Talsu novada Dundagas pagasta teritorijā.
- Altenburg Vecpils muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta teritorijā.
- Oldenburg Vecpils muiža, kuras teritorijā tagadējā Dienvidkurzemes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Dižlāņi (Vecpils), Vecpils pagasta centrs.
- vecumnieki Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vecmuiža", tagad "Vecumnieki" iedzīvotāji.
- joču Vēl jo vairāk, it īpaši tagad.
- švīkātās keramikas kultūra vēlā bronzas laikmeta un agrā dzelzs laikmeta baltu arheoloģiskā kultūra, bija izplatīta 1. gt. 1. pusē p. m. ē. - 1. gt. vidum m. ē. tagadējā Latvijas, Lietuvas un Ziemeļbaltkrievijas teritorijā, tās pārstāvji dzīvoja gk. nocietinātās apmetnēs un pilskalnos, saimniecības pamats bija lopkopība un zemkopība, palīgnozares - medniecība un zvejniecība.
- svidru kultūra vēlā paleolīta beigu un mezolīta sākuma kultūra, kas 10.-9. gt. p. m. ē. bija izplatīta tagadējās Polijas, Lietuvas un Baltkrievijas teritorijā, raksturīgas sezonālas ziemeļbriežu mednieku apmetnes upju un ezeru krastos, saistīta ar pirmo cilvēku ienākšanu Latvijas teritorijā 8500.-7600. g. p. m. ē.
- vierpnieki Ventspils novada Ances pagasta apdzīvotās vietas "Vierpciems" jeb "Virpciems", tagad "Virpe" iedzīvotāji.
- pizenieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Pize", tagad - "Miķeļbāka" iedzīvotāji.
- piznieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Pize", tagad - "Miķeļbāka" iedzīvotāji.
- stierbnieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Stierbesmuiža" jeb "Stierbsmuiža", tagad "Stirbes" iedzīvotāji.
- dzirenieki Ventspils novada Ziru pagasta apdzīvotās vietas "Dzira" (tagad - "Ziras") iedzīvotāji.
- dzirnieki Ventspils novada Ziru pagasta apdzīvotās vietas "Dzira" (tagad - "Ziras") iedzīvotāji.
- Buļļu muiža vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. g., atradusies tagadējā Rīgas pilsētas Kurzemes rajonā, Buļļos.
- Artašata Vēsturiska pilsēta, kas atradās netālu no tagadējās pilsētas ar tādu pašu nosaukumu, senās "Lielās Armēnijas" galvaspilsēta, dibināta ap 176. g. p. m. ē.
- Andrejsala Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā; senāk bija neliela sala Daugavā, tagad - pussala (platība - 35 ha) starp 2 līčiem - Eksportostu (ziemeļos) un Andrejostu (dienvidos).
- infekts Vēsturiskajā valodniecībā - darbības vārda forma, kam ir nepabeigtas darbības nozīme (tagadnē, pagātnē, nākotnē) pretstatā perfektam.
- primārā galotne vēsturiskajā valodniecībā - darbības vārda īstenības izteiksmes tagadnes formu personas galotne indoeiropiešu pirmvalodā.
- Trāķija Vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļaustrumos, tagadējās Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas austrumu daļa.
- Turkestāna Vēsturiski ģeogrāfisks novads tagadējās Kazahstānas teritorijā un Vidusāzijā, kā arī daļā Centrālās Āzijas, ko apdzīvoja gk. tjurku tautas.
- Žemaitija Vēsturisks apgabals tagadējās Lietuvas ziemeļrietumu daļā, kas 13. gs. bija neatkarīga valsts, 13. gs. beigās to iekaroja Vācu ordenis, 15. gs. atbrīvojās un apvienojās ar Lietuvas lielkņazisti.
- Ventava Vēsturisks kuršu un lībiešu apdzīvots novads Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, kas 13. gs. aptuveni ietvēra tagadējā Ventspils novada Piltenes, Popes, Tārgales, Ugāles, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, kā arī daļu no tagadējā Kuldīgas novada Ēdoles pagasta.
- Anhalte Vēsturisks novads ("Anhalt") Vācijas austrumu daļā, tagadējā Saksijas-Anhaltes zemes dienvidu daļā, platība - 2326 kvadrātkilometri, izveidojusies XII gs., kā feodāla kņaziste.
- Baktrija Vēsturisks novads Amudarjas vidusteces un augšteces apvidū, tagadējās Uzbekistānas dienvidos, Tadžikistānas dienvidrietumos un Afganistānas ziemeļos, viens no senākajiem zemkopības un valsts veidošanās centriem Vidusāzijā.
- Māzenderāna Vēsturisks novads Irānā ("Māzandarān"), Kaspijas jūras piekrastē tagadējā Māzenderānas ostāna teritorija, platība - 47400 kvadrātkilometru.
- Luristāna Vēsturisks novads Irānas rietumos, tagad - ostāns, platība - >30000 kvadrātkilometru.
- Šumera Vēsturisks novads Mezopotāmijas dienvidos, tagadējās Irākas teritorijā starp Tigru un Eifratu, pirmās šumeru pilsētvalstis izveidojās 27.-23. gs. p. m. ē., beidza pastāvēt kā valsts 21. gs. beigās p. m. ē.
- Banata Vēsturisks novads Rumānijā un Serbijā, starp Donavu, Tisu, Murešu un Dienvidkarpatiem, X-XI gs. feodāla valstiņa, no XII gs. ietilpa Ungārijā, XVI-XVIII gs. Osmaņu impērijā, no 1718. g. – Austroungārijā, no 1920. g. sadalīta – lielākā daļa Rumānijā, rietumu daļa - Dienvidslāvijā, tagad - Serbijā (Vojvodina).
- Krišana Vēsturisks novads Rumānijas ziemeļrietumu pierobežā, no X gs. vaivadija Ungārijas karalistē, no 1451. g. - Transilvānijas satāvdaļa, tagad - Bihoras un daļēji - Aradas žudecs.
- Jaunkastīlija Vēsturisks novads Spānijas centrālajā daļā ("Castilia la Nueva"), ietver tagadējo Madrides apgabalu un rajonus ap to, kopējā platība - 72300 kvadrātkilometru.
- Basku-Navarras Zeme vēsturisks novads Spānijas ziemeļos ("Pais Basco-navarro"), platība - 17600 kvadrātkilometru, ietver aptuveni tagadējo Basku Zemi un Navarru.
- Veckastālija Vēsturisks novads Spānijas ziemeļu un centrālajā daļā, tagadējā Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala dienvidu un centrālā daļa.
- Kordofana Vēsturisks novads Sudānā, kas aptuveni atbilst tagadējo Ziemeļkordofānas un Dienvidkordofānas vilāju teritorijai.
- Zangezura Vēsturisks novads un kalnu rajons Armēnijas dienvidaustrumos, tagadējās Sjunikas marzas teritorijā.
- Maskavas priekšpilsēta vēstursika Rīgas pilsētas daļa starp Daugavas labo krastu, Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju un Ķengaragu (tagadējās Latgales priekšpilsētas daļa).
- Widdrisch Vidrižu muiža, kuras teritorijā tagadējā Limbažu novada Vidrižu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Gravas.
- Grūbu skansts viduslaiku nocietinājums tagadējā Madonas novada Cesvaines pagastā, ierīkots Līčupītes apliektā stāvā zemes izvirzījumā, tas ir 45 m garš, 3 m augsts un 3 m plats sirpjveida uzbērums.
- Danevirke Viduslaiku nocietinājumu mūri Šlezvigā dāņu seno dienvidu robežu aizsardzībai, tagadējā Vācijas teritorijā.
- huzārs Vieglās kavalērijas karavīrs Ungārijā 16. gs., vēlāk arī citās zemēs; dažu valstu armijās šis nosaukums saglabājies arī tagad.
- sēļi Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā līdz 13. gadsimtam apdzīvoja teritoriju Daugavas kreisajā krastā (uz austrumiem no tagadējā Vecumnieku novada).
- justīckolēģija Viena no Krievijas kolēģijām 18. gs., kas pastāvēja 1718.-1786. g. un izpildīja nevien tagadējo tieslietu ministriju pienākumus, bet tai pašā laikā bija arī senātam pakļauta tiesas instance, kas izsprieda lietas apelācijas un revīzijas kārtībā.
- Grunvaldes kauja viena no lielākajām kaujām Baltijas reģionā viduslaikos, notika 1410. g. 15. jūlijā pie Grunvaldes (Žalgires) un Tannenbergas ciema Prūsijā (tagadējā Polijas teritorijā), apvienotais poļu un lietuviešu karaspēks sagrāva Vācu ordeņa karaspēku, kas iezīmēja beigas krustnešu ekspansijai Lietuvā un mazināja Vācu ordeņa ietekmi Austrumeiropā.
- Lauvas aptieka viena no vecākajām aptiekām Rīgā, dibināta 1691. g. kā Ķēniņa aptieka, no 1867. g. - Dzeltenā aptieka, no 1888. g. - Lauvas aptieka, sākotnēji atradās Šķūņu ielā iepretī Tirgoņu ielai, no 1867. g. - Šķūņu ielā 6, no 1892. g. - Kaļķu ielā 14 (tagad 20); slēgta 1939. g.
- Augu aizsardzības centrs vienīgā specializētā augu aizsardzības pētniecības iestāde Baltijā, dibināta 1913. g. kā Baltijas kultūraugu kaitēkļu stacija, 1914.-1918. g. Baltijas bioentomoloģiskā stacija, 1918.-1923. g. Bioentomoloģiskā stacija, 1923.-1930. g. Augu aizsardzības institūts, 1930.-1948. g. Latvijas Augu aizsardzības institūts, 1948.-1964. g. Baltijas augu aizsardzības stacija, 1964.-1991. g. Vissavienības Augu aizsardzības institūta Baltijas filiāle, tagadējais nosaukums kopš 1991. g.
- prēzents Vienkāršā tagadne - darbības vārda laika forma, kas izsaka darbību, kura notiek vienlaicīgi ar runas momentu.
- ieķingrāvieši Viesītes novada Viesītes pagasta apdzīvotās vietas "Ieķingrāve" (tagad - "Viesīte") iedzīvotāji.
- āžumiestieši Viesītes pagasta apdzīvotās vietas "Āžu miests" (tagad - "Viesīte") iedzīvotāji.
- Vilkkalna Vilkkalna ezers - atradās Sudas purvā, Līgatnes pagastā, tagad aizaudzis un nosusināts.
- tagadnīgums Vispārināta īpašība --> tagadnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tagadnība.
- tagadnība Vispārināta īpašība --> tagadnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- Aleksandra ģimnāzija vispārizglītojoša mācību iestāde zēniem, dibināta 1868. g., no 1873. g. atradās Suvorova (tagadējā Kr. Barona) ielā 1, viena no pirmajām krievu vidējām mācību iestādēm Rīgā, 1911.-1912. g. bija lielākā vidējā mācību iestāde Rīgā (960 skolnieku), beidza darboties 1. pasaules kara laikā.
- Lomonosova ģimnāzija vispārizglītojoša vidējā mācību iestāde sievietēm, dibināta 1868. g. Rīgā, no 1871. g. atradās Troņmantnieka (tagadējā Raiņa) bulvārī 29, mācības notika krievu valodā, 1893./1894. mācību gadā bija 311 audzēkņu, I pasaules kara laikā tika evakuēta un Rīgā darbību vairs neatjaunoja.
- melnie Vispirms tā saukti rietumafrikāņi (1625. g.), tagad šo vārdu attiecina uz afrikāņiem, kuri dzīvo uz dienvidiem no Sahāras, kā arī uz afrikāniskas izcelsmes personām, kuras dzīvo ārpus Āfrikas.
- pirmpapardes Vissenākās un vienkāršākās paleozoja ēras papardes (tagadējo paparžu priekšteces), kam ir raksturīgas ļoti sīkas lapas.
- Ainažu pagasta teritorija visu administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā (1945.-1990. g.) tagadējam pagastam pievienota arī neliela daļa bijušā Salacas pagasta teritorijas.
- Salacgrīvas pagasta teritorija visumā atbilst bijušo Salacas un Svētciema pagastu apvienotajai teritorijai, pievienota vēl vienīgi bijušā Vitrupes pagasta piejūras daļa, bet bijušā Salacas pagasta ziemeļaustrumu stūris pievienots tagadējam Ainažu pagastam.
- šeijeni Z-Amerikas indiāņu cilts, kas nodarbojās ar zemkopību Misisipi augštecē, 19. gs. dzīvoja prērijās; tagad rezervātos Montanā un Oklahomā.
- Bromus ramosus zarainā zaķauza (tagad "Bromopsis ramosa").
- Terioki Zeļenogorska - pilsēta Krievijā, tagad Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, tās nosaukums līdz 1948. g.
- glacioizostāzija Zemes garozas vertikālās kustības, kas noris tagadējā laikmeta un leduslaikmetu apledojumu apgabalos, segledājiem uzkrājoties (iegrimšana) vai izkustot (celšanās).
- Spārnene Zemgaļu apdzīvotā Spārnenes novada centrs - 13. gs. 2. puses vēstures dokumentos minētā Spārnenes pils ("castrum Sparnene"), kas domājams, atradās tagadējā Īles pagasta Spārnukalnā, bet novads Zemgales rietumu daļā, un aizņēma tagadējo Bikstu, Īles, Zebrenes pagasta un daļu Annenieku pagasta teritorijas, precīzas robežas nav zināmas, izteiktas domas, ka ietilpa arī Bēne vai Jaunpils.
- Dobele Zemgaļu apdzīvots novads 13. gs., aptvēra Bērzes vidusteces apvidu tagadējā Auru, Bērzes, Dobeles un Krimūnu pagasta teritoriju ar Dobeles pilskalnu kā centru.
- Dobene Zemgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās Zemgales rietumu daļā un aizņēma teritoriju starp tagadējo Auci, Rubu un Remti; pastāv uzskats, ka tajā ietilpusi arī Jaunpils; Dobe.
- Rakte Zemgaļu pils 13. gadsimtā, pēc Vecākās atskaņu hronikas ziņām, tā kopā ar Dobeli un Sidrabeni bija pēdējie zemgaļu centri, kas pretojās krustnešiem un tika nopostīti 1289.-1290. g., pēc vēsturnieku domām, atradusies Raktuves kalnā tagadējā Žagarē (Lietuvā), Svētes labajā krastā.
- Upmale Zemgaļu zeme 13. gadsimtā, aizņēma Austrumzemgali no tagadējā Jelgavas novada austrumu daļas līdz Skaistkalnes pagastam ietverot arī daļu no Šauļu un Paņevežas apriņķiem Lietuvā.
- Bebru kartupeļu dumpis zemnieku nemieri Vidzemē Jaunbebru muižā (tagad Aizkraukles novada Bebru pagastā) 1841. g. septembrī, kas radās pēc vairākiem neražas gadiem, kad zemnieki centās izceļot uz Krieviju, kur cerēja iegūt īpašumā zemi; izceļošana tika aizliegta un ieveda karaspēku, bet zemnieki ar dakšām un mietiem mēģināja ielauzties muižas ēkā; pēc nemieru apspiešanas 108 zemnieki tika sodīti ar miesas sodu un izsūtīšanu uz Sibīriju.
- mohikāņi Ziemeļamerikas indiāņu algonkinu cilšu grupas centrālās teritoriālās grupas cilts, kas dzīvoja ASV austrumos, starp Hudzonas un Konektikutas upēm (tagad Skotbridžas rezervācijā Viskonsinā).
- krī Ziemeļamerikas indiāņu algonkinu cilšu grupas ziemeļaustrumu teritoriālās grupas cilts, dzīvo dienvidos un dienvidrietumos no Hudzonas līča ASV un Kanādā, tagad rezervātā.
- komanči Ziemeļamerikas indiāņu cilts no šošonu grupas, tagad dzīvo rezervātā Oklahomā (~5000 cilv.); līdz 1870. g. tika uzskatīti par labākajiem jātniekiem prērijā, mūsdienās gk. laukstrādnieki.
- šoni Ziemeļamerikas indiāņu tauta ("Shawnee"), kas agrāk dzīvoja pie Ohaio upes, tagad - rezervātā Oklahomas štatā.
- Bertolda dzirnavas zobenbrālu ordeņa nocietinājums 13. gadsimtā, atradās ārpus Rīgas (netālu no tagadējā Slāvu tilta), pie upītes, kas iztecēja no Hausmaņa purva un pie Vīberta salas ietecēja Daugavā, tika izmantotas 13.-14. gs. Rīgas pilsētas un Livonijas ordeņa karos, 15. gs. izlēņoja cisteriešu sieviešu klosterim, 1583. g. pārņēma jezuīti, 17. gs nopirka Rīgas pilsēta, tika ierīkotas amatnieku darbnīcas, 17. gs. sauca par dzirnavām pie Maskaviešu nometnes, 18. gs. - par Pleiku dzirnavām.
- Sauši Zvejniekciems tagadējā Jūrmalas pilsētas teritorijā, kurā 19. gs. 2. pusē izveidojusies apdzīvotā vieta "Asari", kas mūsdienās iekļauta Jūrmalas pilsētas sastāvā.
tagad citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV