Paplašinātā meklēšana
Meklējam struktūra.
Atrasts vārdos (20):
- struktūra:1
- sīkstruktūra:1
- bezstruktūras:1
- struktūraugsne:1
- ainavstruktūra:1
- infrastruktūra:1
- ligzdstruktūra:1
- makrostruktūra:1
- mikrostruktūra:1
- morfostruktūra:1
- pamatstruktūra:1
- ultrastruktūra:1
- vidusstruktūra:1
- eirostruktūras:1
- struktūranalīze:1
- glaciostruktūras:1
- hipersīkstruktūra:1
- supersīkstruktūra:1
- dzimumvecumstruktūra:1
- rentgenstruktūranalīze:1
Atrasts vārdu savienojumos (41):
- austenīta struktūra
- beinīta struktūra
- cementīta struktūra
- datnes struktūra
- datu struktūra
- Dobeles struktūra
- dziļā struktūra
- ferīta struktūra
- Inčukalna struktūra
- kapitāla struktūra
- kristālisku vielu struktūra
- Kuldīgas struktūra
- ledeburīta struktūra
- lokālā struktūra
- Lokno struktūra
- martensīta struktūra
- molekulas struktūra
- MOP struktūra
- perlīta struktūra
- porfīriska struktūra
- psihes struktūra
- salikta teikuma struktūras shēma
- saraksta struktūra
- sistēmas struktūra
- sociālā struktūra
- sorbīta struktūra
- statiskā datu struktūra
- struktūras bezdarbs
- teikuma semantiskā struktūra
- teikuma sintaktiskā struktūra
- teikuma struktūra
- teikuma struktūras shēma
- tektoniskā struktūra
- trostīta struktūra
- vadības struktūra
- valodas struktūra
- vārda semantiskā struktūra
- Vidmanšteta struktūra
- vienkārša teikuma struktūras shēma
- virsējā struktūra
- Visuma lielmēroga struktūra
Atrasts skaidrojumos (524):
- trifenilmetāns (C~6~H~5~)~3~CH, ogļūdeņradis, kas ir krāsvielu parafuksīna, fuksīna, malahītzaļās u. c. pamatstruktūra.
- fibrilloarhitektonika (Nervu) šūnas fibrilārā aparāta struktūra.
- ideāls kristāls 1) kristāls ar ideālu trīsdimensiju periodisku režģi, kurā nav struktūras defektu, piemaisījumu atomu un dislokāciju; 2) ideālas formas kristāls, kurā fizikāli ekvivalentas skaldnes ir vienādi attīstītas.
- dziļā struktūra abstrakta sintaktiska vai semantiska teikuma struktūra, kas nav tieši novērojama pretstatā virsējai struktūrai.
- sferolīts Adatveida kristālu agregāts, kam ir sfēras forma un radiāli staraina struktūra.
- martensīts Adatveida mikrostruktūra; novērojama dažos stipri pārdzesētos metāla sakausējumos un tīros metālos; lielākā praktiskā nozīme ir martensītam tēraudā.
- rakstu pinumi adījumu pinumi, kas iegūti uz galveno atvasināto adījumu pinumu bāzes, ieadot tajos papildu struktūras elementus vai mainot adīšanas procesus.
- province ainavapvalka rajonēšanas vienība fizioģeogrāfiskās zemes robežās, ko nodala pēc morfostruktūras pazīmēm un klimata.
- sociālā administrēšana akadēmiska disciplīna, kuras uzmanības centrā ir sociālo pakalpojumu struktūra un prakse.
- grunts sastāvs akvatorija dibena vietas struktūra (smilts, grants, māls, oļi, akmeņi un dubļi).
- aloģenēze Alomorfoze - evolūcijas virziens, kam raksturīgas nelielas organisma struktūras un funkciju pārmaiņas.
- vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
- struktūranalīze Analīze, kuras objekts ir (kā) struktūra.
- arhitektoniskā projektēšana aparatūras un programmatūras komponentu un to saskarņu noteikšana datoru sistēmas struktūras izstrādāšanai.
- viedās pilsētas apdzīvotas vietas, kurās tiek izmantoti tādi produkti, pakalpojumi, procesi un infrastruktūra, ko parasti atbalsta savstarpēji saistītas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
- gamma apzīmējums vienam no vielas stāvokļiem, ko nosaka atomu telpiskā struktūra (piemēram, gamma dzelzs, kas izveidojas 912 - 1392 ⁰C temperatūrā).
- objektorientēta arhitektūra arhitektūra, kurā procesi, datne un ievadizvades operācijas tiek attēloti kā objekti. Objekti ir arī datu struktūras atmiņā, ar kurām var manipulēt jebkuras sistēmas daļas, ieskaitot aparatūru un programmatūru.
- anaģenēze Aromorfoze - tādi dzīvās dabas evolucionāro pārmaiņu procesi, kuri rada organisma struktūras un tā sastāvdaļu funkciju komplicēšanos.
- miofibroblasts Atipisks fibroblasts, kurā apvienotas fibroblasta un gludās muskulatūras šūnas ultrastruktūras pazīmes.
- refraktārais periods atkopšanās periods, kura laikā noteikta fizioloģiska struktūra vai receptors ir nejutīgs pret kairinājumu.
- mikrocietība Atsevišķu materiāla mikrostruktūras iecirkņu cietība, ko mērī, virsmā ar slodzi \~2 N iespiežot dimanta piramīdu.
- fibroangioma Audzējs, kam ir kā fibromas, tā arī angiomas struktūra.
- augstākie augi augi, kuriem ķermeņa zarošanās un diferencēšanās dēļ radušies specializēti orgāni un struktūras.
- kaļķošana Augsnes bagātināšanas līdzekļu iestrāde augsnē skābuma neitralizēšanai, mikroorganismu dzīvotspējas palielināšanai, augsnes struktūras, ūdenscaurlaidības un mēslojuma efektivitātes uzlabošanai.
- sakārta Augsnes struktūra, kam raksturīgas pikas, graudi ar diametru aptuveni līdz diviem centimetriem.
- Jonišķu svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 8-14 m, veido zaļganpelēki, plankumaini, viļņoti lēcveida dolomīta slāņi, kas mijas ar organogēni detrītiskas struktūras dolomītiem.
- fitocenoze Augu kopums, kam ir noteikta struktūra un noteiktas attiecības ar apkārtējo vidi (piemēram, mežs, stepe).
- organoīdi Augu un dzīvnieku šūnu struktūras, kas pastāvīgi atrodas citoplazmā.
- lendārts Avangardisma virziens ASV un Rietumeiropas mākslā, kas radies 20. gs. 60. gados; tā pamatā ir dažādu arhitektūras objektu (vaļņi, grāvji, pakalni, bedres) un to ansambļu veidošana brīvā dabā (parasti tuksnešainās, cilvēku atstātās vietās), izmantojot dažādas struktūras zemi, akmeņus.
- kobalamīns B~12~ vitamīns, kam liela nozīme asinsradīšanas procesos organismā; pēc ķīmiskās struktūras līdzīgs hemoglobīnam, bet dzelzs vietā satur kobaltu; ciānkokobalamīns.
- citoplazmatiskā membrāna baktērijas ārāejā slāņa struktūra, ko veido proteīni un poras, kas regulē vielu plūsmu un atbild par enerģijas ražošanu.
- rotors Baktērijas struktūra, kas kustina tās viciņu; izmantojot protonus par enerģijas avotu viciņas rotācija var sasniegt 17000 apgriezienu minūtē.
- ledeburīta struktūra baltā čuguna struktūra (ar eitektisko oglekļa daudzumu 4,3%), kas veidojas kristalizācijas procesā nemainīgā temperatūrā, sastāv no austenīta un cementīta graudu smalka mehāniska maisījuma; ļoti cieta, trausla, grūti apstrādājama griežot.
- Dundagas monoklināle Baltijas sineklīzes struktūra Kurzemes ziemeļu daļā, pieslienas Baltijas vairoga dienvidu nogāzei, pamatklintāja virsas augstums pazeminās no 908 m zjl. Kolkasragā līdz 1200 m zjl. Ventspils un Talsu apkaimē.
- Viduslatvijas monoklināle Baltijas sineklīzes ziemeļaustrumu daļas tektoniskā struktūra, kas iezīmējas pamatklintāja virsā un kaledonijas kompleksa nogulumos, pamatklintāja virsa ir slīpa un atrodas 850-1300 m zjl.
- ēdināšanas tips barības devas struktūras raksturojums, ievērojot spēkbarības un tilpumainās barības attiecības (koncentrātu, puskoncentrātu, mazkoncentrātu un tilpumainās ēdināšanas tips); putnkopībā izšķir sauso, mitro un kombinēto ēdināšanas tipu.
- artēziskais baseins baseins, kuru veido ģeoloģiskās struktūras, kurās uzkrājas un zem spiediena cirkulē pazemes ūdeņi, tajā ir barošanas (pieplūdes), spiediena un noplūdes apgabali.
- anhistisks Bez redzamas struktūras.
- aplastisks Bez struktūras, bez formas.
- pliena augsne bezstruktūras māla augsne, kuras daļiņas saķep blīvā masā.
- idorgāns Bioloģijā struktūras vienība, kas sastāv no divām vai vairākām šūnām, bet kurai nav individuālu īpašību.
- vadīt Būt priekšgalā (piemēram, cilvēku grupai, valstiskai struktūrai); arī veikt darbības, lai (piemēram, pasākums) norisētu sekmīgi, (kāda sabiedriska sistēma) funkcionētu u. tml.
- variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām); būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
- protoporfirīns C~34~H~34~N~4~, porfirīnu grupas savienojums, hēma un hemīna molekulas pamatstruktūra.
- porfīns C20H14N4, heterociklisks savienojums, kas sastāv no četriem pirola gredzeniem, savienotiem ar -CH= grupām; hlorofila, hemīna un porfirīna pamatstruktūra.
- mikrocaurulītes Caurītes - šūnas balsta struktūras; veido arī dalīšanās vārpstu, skropstiņas, viciņas un centriolas.
- mikrotubuļi Caurītes - šūnas balsta struktūras; veido arī dalīšanās vārpstu, skropstiņas, viciņas un centriolas.
- DRIVE Ceļu infrastruktūra transporta līdzekļu drošībai Eiropā ("dedicated road infrastructure for vechile safety in Europe").
- radiācijas defekti cietvielas struktūras kropļojumi, apstarojot to ar daļiņu kūli vai cietu elektromagnētisku starojumu; radiācijas defekti ir vakances un starpmezgla atomi un piemaisījumu atomi, kas rodas kodolreakcijā.
- adījuma pinums cilpu un to struktūras elementu noteikts sakārtojums.
- dvēsele Cilvēka psihiskā struktūra, garīgā pasaule, būtība, kas izpaužas noteiktu jūtu, domu, personības īpašību kopumā; cilvēka jūtu pasaule; arī psihe.
- restrukturizācija Citas, jaunas struktūras izveidošana; (kā) pārveidošana, pārkārtošana.
- PSE sindroms cūkgaļas kvalitātes raksturojums, kas nozīmē, ka gaļā ir paaugstināts pienskābes līmenis, izmainījusies gaļas struktūra un olbaltumvielu īpašības; parādās stresa faktora rezultātā.
- gaļas marmorējums cūku un liellopu gaļas struktūra, kas parādās gaļā, ja intramuskulāro tauku saturs ir ap 5%.
- dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību; vērtīgākie ir dimants, rubīns, safīrs un smaragds - minerāli, kam ir noteikts caurspīdīgums un raksturīgas formas kristāli; pie tiem mēdz pieskaitīt arī citus minerālus, piemēram, ametistu un hrizoberilu, kā arī pērles un opālus, lai gan tiem nav kristāliskas struktūras.
- ģeogrāfiskais komplekss dabas teritoriālais komplekss, ar ko apzīmē jebkuru Zemes ģeogrāfiskā apvalka teritoriālās struktūras taksonomisko vienību, sākot no ģeogrāfiskajām fācijām un beidzot ar plašiem planetāriem kompleksiem – ģeogrāfiskām zemēm, subkontinentiem, kontinentiem, okeāniem.
- masīvā koksne dabiskai koksnei raksturīga struktūra, tie ir apaļie kokmateriāli, zāģmateriāli, sagataves, būvdetaļas, skaldītie kokmateriāli, bet tajos neietilpst sasmalcināta un slāņota koksne.
- šķiedra dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes materiālu izstieptas struktūras.
- šķiedras Dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes materiālu izstieptas struktūras.
- spridzināšana Dabisku vai mākslīgu materiālu kontrolējama sagraušana vai pārveidošana, to struktūras, īpašību vai formas mainīšana ar sprādzienu.
- pusstrukturēts Daļēji struktūras kontrolēts, daļēji brīvs.
- datu bāzes uzturēšana darbība, kas saistīta ar datu bāzes struktūras modificēšanu, atjaunošanu un pārkārtošanu, lai nodrošinātu tās veselumu, neaizskaramību un efektīvu izmantošanu.
- izplātā datne datne, kas nav fizikāli saistīta ar citām datnēm un nesatur norādes uz tām, tai nepiemīt hierarhiska struktūra.
- straumes orientēta datne datne, kuras struktūra ir atvērtāka nekā parastajai datu datnei (piemēram, dokumenta teksts, diskrēts balss ieraksts).
- datnes izkārtojums datnes ierakstu organizācijas veids, kurā var ietilpt arī ierakstu struktūras apraksti.
- datora arhitektūra datora galveno ierīču un funkcionālo bloku apvienojums, kā arī starp tiem esošā vadības un informacionālo sakaru struktūra, kas nodrošina plānoto funkciju izpildi.
- datu plūsmas mašīna dators, kurā komandu izpildes secību nosaka datu plūsma, bet nevis komandu skaitītājs. Mašīnas struktūra sastāv no komandu atmiņas bloka, operāciju izpildes un lēmuma pieņemšanas bloka, kā arī komutācijas sistēmas. Komandu izpilda, ja dati padoti visās komandu atmiņu šūnu ieejās, bet izejas ir brīvas.
- slānis datoru tīkla loģiskās struktūras hierarhisks elements, kas izpilda noteiktu funkciju kompleksu, to skaits, nosaukumi un izpildāmās funkcijas dažādos tīklos var atšķirties, to kopīgā īpašība ir sniegt servisu augstāk stāvošiem slāņiem.
- intelektuālo sistēmu teorija datorzinātnes apakšnozare, kas aptver mākslīgā intelekta teorētiskās atziņas, tehnikas un tehnoloģijas; tā pētī intelektuālo sistēmu uzbūves principus, struktūras, funkcionalitāti, darbības efektivitātes novērtēšanas kritērijus un izstrādāšanas metodoloģiju, lai radītu sistēmas, kas spēj uztvert apkārtējo pasauli, spriest par to un racionāli tajā darboties.
- arhitektūra datu apstrādes iekārtas struktūras un īpašību raksturojums no procesu norises un vadības viedokļa.
- loģiskā projektēšana datu apstrādes sistēmas vai kādas tās sastāvdaļas loģiskās struktūras projektēšana, neizvirzot īpašas prasības projektējamās sistēmas realizācijai aparatūrā.
- saraksts Datu bāzēs - datu struktūra, kas katram bāzes elementam piekārto rādītāju, kurš norāda attiecīgā datu elementa atrašanās vietu bāzē.
- datu ieraksts datu bāzes struktūras elements, kas tiek uzglabāts datu laukos, kuriem piešķirts noteikts vārds.
- ieraksts Datu bāzes struktūras elements, kas tiek uzglabāts datu laukos, kuriem piešķirts noteikts vārds.
- datne datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, ko glabāšanas, pārsūtīšanas un apstrādes procesā uzskata un identificē kā vienotu veselumu un kas parasti sastāv no vienādas struktūras ierakstiem; fails.
- datu modelis datu loģiskās struktūras organizācija datu bāzē. Datu bāzes pārvaldības sistēma parasti uztur tikai vienu datu modeli.
- servisa klase datu pārraides serviss, ko lietotājam nodrošina datu pārraides tīkls, kurā parasti ir standartizēts datu pārraides ātrums, datu galiekārtu darbības režīms, kā arī izmantojamā koda struktūra.
- rinda Datu struktūra objektu saraksta glabāšanai, kuri gaida datu apstrādes sistēmas pakalpojumus.
- saraksts Datu struktūra, kas attēlo sakārtotu ierakstu - saraksta elementu - secību.
- vārdnīca Datu struktūra, kas nodrošina piekļuvi datiem, programmām vai datnēm, izmantojot to identifikatorus.
- vadības bloks datu struktūra, kas satur kādas ierīces vai objekta parametrus.
- kadrs datu struktūra, ko izmanto lietotāja informācijas vai vadības datu pārraidei datoru tīklā un ko veido lauki, kurus nosaka izmantojamais datu pārraides protokols.
- statiskā datu struktūra datu struktūra, kuras organizācija ir nemainīga visā struktūras pastāvēšanas laikā.
- bināri saderīgs datu, aparatūras vai programmatūras struktūra (datu datne, mašīnkods, instrukciju kopa u. c.), kas aprakstīta binārā formā un ir pilnīgi identiska citai struktūrai (visbiežāk tas attiecas uz izpildāmām programmām).
- gonadotoksīni Dažādi toksiski faktori, kas vīrietim var izraisīt spermatozoīdu daudzuma samazināšanos vai to struktūras bojājumus.
- variācija Dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa; tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā.
- enantiomērisms Dažu vielu īpašība pastāvēt labā un kreisā antipoda formās. Labā modifikācija, tās forma un struktūra ir it kā kreisās modifikācijas.
- F centri dielektrisko kristālu krāsu centri, kurus rada kristālu ideālās struktūras defekti
- steks Dinamiska datu struktūra, no kuras dati tiek izņemti pretējā kārtībā nekā tajā ievietoti.
- tektoniskais uzbīdījums disjunktīva tektoniskā struktūra, kas rodas, garenspārnam uzbīdoties uz gulspārna pa lēzeni noliektu lūzuma plaisu.
- homohromoizomērisms Divu vai vairāku dažādas struktūras organisku vielu īpašība šķīdumā uzrādīt līdzīgus absorbcijas spektrus.
- rokasgrāmata dokuments, kurā aprakstīta noteikta tipa aparatūras vai programmatūras struktūra, darbības principi un izmantošanas noteikumi.
- cementīta struktūra dzelzs karbīda Fe~3~C struktūra plāksnīšu, graudiņu un apvalku veidā ap graudiem; cementīts veidojas, no šķidra sakausējuma kristalizējoties vai cietā stāvoklī izdaloties ogleklim pa graudu robežām.
- austenīta struktūra dzelzs un oglekļa sakausējuma struktūra augstā temperatūrā, ciets oglekļa šķīdums gamma dzelzī; oglekļa šķīdība mainās atkarībā no temperatūras (727 °C - 0,83% oglekļa, 1147 °C - 2,14% oglekļa); austenīta struktūra ir mīksta, plastiska, nemagnētiska.
- adenizācija Dziedzera izskata vai struktūras veidošanās citos audos proliferācijas vai deģenerācijas ceļā.
- aroģenēze Dzīvās dabas evolūcijas virziens, kam raksturīga organismu struktūras un funkciju komplicēšanās, aromorfoze.
- gredzenošana Dzīvnieku iezīmēšana ar īpašiem gredzeniem migrācijas ceļu, izplatības, skaita dinamikas un populāciju struktūras pētīšanai.
- mikrorajons Dzīvojamas apbūves struktūras elements, kas sastāv no vairākām dzīvojamo ēku grupām un ikdienas kultūras un sadzīves apkalpes iestādēm.
- svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis - metroritmikas pastāvīgas novirzes no tās pamatstruktūras; džeza mūzikas stils, kam ir raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis.
- Eiropadome Eiropas Savienības struktūra ("European Council"), kas saskaņā ar ES pamatlīgumiem netiek uzskatīta par vienu no kopējām ES iestādēm, to veido ES dalībvalstu valstu un valdību vadītāji, kas tiekas vismaz divas reizes gadā kādā no Eiropas Savienības prezidentūras pilsētām.
- ISPA Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instruments transporta un vides infrastruktūras atbalstam (angļu "Instrument for Structural Policies for Pre-Accession").
- forma Eksistences veids, satura organizācija, struktūra.
- antimetabolīts Eksogēna ķīmiska viela, kas struktūras ziņā līdzīga kādam fizioloģiskam savienojumam vielu maiņā (metabolītam); iekļūstot organismā, spēj aizstāt metabolītu un izmainīt vielu maiņas procesus.
- primitīvs elementāra struktūra, ko nevar sadalīt vienkāršākos elementos un ar kuras palīdzību var veidot sarežģītus objektus.
- eksuviācija Epidermas struktūras nomešana, piem., piena zobu izkrišana.
- primārtektoģenēze Epizodiskas tektoniskās kustības, kas ne vienmēr noved pie kalnāju rašanās, bet rada struktūras, kas var tikt izceltas reljefā tikai vēlāk.
- monāde Esamības struktūras, substances vissīkākā, tālāk nedalāmā daļa.
- alomorfoze Evolūcijas virziens, kam raksturīgas nelielas organisma struktūras un funkciju pārmaiņas.
- iekšējās kontroles sistēma finanšu un cita veida kontroles sistēma, ieskaitot ministrijas vai iestādes struktūras, darbības metožu un procedūru kontroli, kuru vadība izveidojusi kopējiem mērķiem, lai nodrošinātu pastāvīgu, ekonomisku, efektīvu un lietderīgu ministrijas vai iestādes darbību.
- datorkopne Firmas "DEC" minidatoram izmantotā kopnes struktūra.
- datu bāzes reorganizēšana fizikālās datu bāzes struktūras izmaiņa, nemainot tās loģisko organizāciju, ko parasti veic, lai celtudatu bankas izmantošanas efektivitāti.
- ģeofizikālās izpētes metodes fizikālās metodes, ko lieto Zemes garozas izpētē, izmantojot fizikālo lauku anomālijas, kas saistītas ar iežu, slāņu un veselu formāciju fizikālo īpašību maiņu atkarībā no to sastāva, struktūras, vecuma, ģeoloģiskās vēstures utt.
- molekulārfizika Fizikas nozare, kas pētī ķermeņu fizikālās īpašības, agregātstāvokļus, fāžu pārejas no viena agregātstāvokļa citā atkarībā no vielas molekulārās struktūras īpatnībām, mijiedarbības spēkiem un siltuma (termiskās) kustības rakstura.
- fizioģeogrāfiskā apakšzona fizioģeogrāfiskas zonas joslveida daļa, kas nodalās zonas robežās platumu virzienā, mainoties klimatam, hidroloģiskajam režīmam, ģeoķīmiskajiem un augsnes veidošanās procesiem, biocenožu struktūrai.
- abstraktā sintakse formāla lietojumslāņa protokola datu bloku struktūras specifikācija, izmantojot attiecīgu notāciju.
- sezanisms Franču gleznotāja postimpresionista P. Sezana sekotāju māksla 20. gs., kas, nezaudējot saites ar konkrēto realitāti, tiecās pēc priekšmetu struktūras atveidojuma (ģeometrizētas formas) un arī pēc dekoratīvas krāsainības (lokālu krāsu laukumiņi).
- frazeoloģiska vienība frazeoloģisms - leksiski nedalāms, sastāva un struktūras ziņā relatīvi stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu.
- pamatstruktūra Galvenā, nozīmīgākā struktūra.
- pamatforma Galvenā, nozīmīgākā uzbūve, iekārtojums, struktūra (kā realizēšanai, izpausmei).
- pamatforma Galvenais, nozīmīgākais eksistences veids, satura galvenā, nozīmīgākā organizācija, struktūra.
- starppavedieni Gludās muskulatūras šūnu perifērālās daļas miofibrillu struktūras, kas veido pie īpašām plātnītēm piestiprinātus kūlīšus, veido gludā miocīta skeletu un saraušanās laikā neļauj gludajam miocītam pārmērīgi izplesties.
- ģeneratīvā gramatika gramatikas apakšnozare, kurā cenšas izzināt un formulēt likumus, pēc kuriem runātāji veido sintaktiskas struktūras.
- Dobeles struktūra gredzenveida struktūra, kas izveidojusies devona iežos gandrīz 800 m dziļumā, neskarot dziļāk ieguļošos silūra, ordovika un kembrija iežus.
- grozāmgrābslis Grozāma rotaļlieta (angļu "Fidget spinner"), kas sastāv no gultņa centrā un plakanas vairāku izciļņu struktūras, parasti veidots no metāla un plastmasas, tā, lai bez lielas piepūles brīvi grieztos ap savu asi; virpināmais.
- grupu veidi sociālajā darbā grupu iedalījums pēc noteiktiem kritērijiem sociālajā darbā ar grupu, piemēram, grupas mērķi, struktūra, grupas darba saturs un veidošanas process.
- transformatīvā gramatika ģeneratīvās gramatikas paveids, kurā, par galveno valodas vienību atzīstot teikumu, konstatē regulārās atbilsmes starp teikumu abstrakto dziļo struktūru un konkrēto virsējo struktūru, kas, izmantojot transformācijas likumus, tiek radīta no dziļās struktūras.
- cistrons Ģenētiskā materiāla iecirknis, kurā kodēta kādas olbaltumvielas pirmējā struktūra.
- kartodiagramma Ģeogrāfiskā karte, kurā diagrammu veidā attēlots (kādas parādības) lielums vai struktūra kartē iezīmētajā areālā (katrā vienībā).
- stratigrāfija Ģeoloģiskā struktūra (kādā apvidū).
- varietāte Ģeometrijā, topoloģijā - ģeometrisks objekts, kura struktūra atbilst kādai telpai.
- nigrēmija Hereditāra tumša gļotādas nokrāsa, ko nosaka hemoglobīna hema struktūras anomālija (autosomāli dominanta pārmantošana).
- cilvēcisko vajadzību piramīda hierarhiska cilvēka vajadzību struktūra, kuras pamatnē ir fizioloģiskās vajadzības, tālāk nāk drošības, piederības, pašcieņas vajadzības un piramīdas smailē - pašrealizācijas vajadzības; Maslova piramīda.
- koks hierarhiska datu struktūra, kuras visi elementi, izņemot saknes elementu, satur atsauci uz vienu vai vairākiem zemāka līmeņa datu struktūras elementiem un vienu augstākā līmeņa datu struktūras elementu.
- ids Hipotētiska struktūras vienība; hromomērs; psihoanalīzē instinktu kopums zemapziņā.
- kristalli Homogeni, anizotropi ķermeņi, kas labvēlīgos rašanās apstākļos iegūst pareizu, plaknēm ierobežotu, gk. no iekšējās struktūras atkarīgu formu.
- hondrozamīns Hondroitīnsērskābes struktūras vienība.
- nukleosomas Hromatīna ultrastruktūras, lodītes ar diametru 70-100 angstrēmu, kas sastāv no DNS un bāziskajām olbaltumvielām - histoniem.
- inversija Hromosomas struktūras pārmaiņas, hromosomas segmentam pagriežoties par 180 grādiem.
- spiest Iedarbojoties (parasti ilgstoši) ar spēku (virzienā uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tam) palielinās spriegums, arī mainās forma, struktūra, mazinās tilpums.
- ģenētiskais kods iedzimta, mantota nukleīnskābes molekulās šifrēta informācijas sistēma, kas konsekventi realizējas (dzīvnieku, augu, mikroorganismu) nukleotīdos; iedzimtais organisma struktūras un funkciju pamatplāns, kas ietverts katras indivīda šūnas ģenētiskajā materiālā.
- kvazistabilie iedzīvotāji iedzīvotāju kopums (modelis) ar nemainīgu dzimstību un pakāpenisku, lēnu mirstības samazināšanos; iedzīvotāju vecumstruktūra praktiski paliek nemainīga.
- apdzīvojums iedzīvotāju un apdzīvoto vietu izvietojums teritorijā, ko raksturo apdzīvotības blīvums un tā teritoriālā struktūra (visā teritorijā vai īstenībā apdzīvotajā - apstrādātajā, apbūvētajā teritorijā).
- programmators iekārta, ar kuras palīdzību programmējamās ierīcēs (piemēram, programmējamās loģiskās matricās, programmējamās un pārprogrammējamās lasāmatmiņās) tiek veiktas mērķtiecīgas šo ierīču struktūras vai atmiņas satura izmaiņas, tādējādi mainot to izpildāmās funkcijas.
- datu hierarhija ierakstu struktūra , kurā i-tā līmeņa ieraksts satur ar i+1 līmeņa ierakstu kopīgus datus un kurā iespējams no augstākā līmeņa ieraksta realizēt piekļuvi zemākā līmeņa ierakstu kopai. Jebkuram ierakstam var būt saites tikai ar vienu zemākā līmeņa ierakstu kopu un tas var ietilpt tikai vienā tādā ierakstu kopā.
- dirfraktometrs Ierīce vielas sastāva un struktūras noteikšanai pēc gaismas, rentgenstarojuma u. c. starojuma difrakcijas ainas šās vielas kristāliskajā režģī.
- difraktometrs Ierīce vielas sastāva un struktūras noteikšanai pēc starojumu ainas šās vielas kristāliskajā režģī.
- lineamenti Ilgi pastāvoši planetāra mēroga lineāri Zemes garozas struktūras elementi, kas saistīti ar ļoti dziļiem lūzumiem un nosaka lielu Zemes garozas bloku, kontinentu, okeānu un riftu zonu robežas.
- rāga Indiešu klasiskajā mūzikā - melodijas pamatstruktūra ar raksturīgu skaņkārtisku uzbūvi, izpildījuma manieri un citiem tradicionāliem elementiem; praksē izmanto līdz 200 rāgu.
- IT infrastruktūra informācijas tehnoloģijas infrastruktūra.
- kritiskā infrastruktūra infrastruktūra, ko uzskata par izšķirošu, lai varētu funkcionēt valsts sabiedriskā dzīve, piemēram, valsts veselības sistēma, sabiedriskais transports, lielās kredītiestādes vai telekomunikāciju tīkli.
- infra infrastruktūra.
- Valsts investīciju programma infrastruktūras investīciju kopums, kuram katru gadu tiek plānots un piešķirts valsts budžeta finansējums.
- veselības aprūpes sistēma infrastruktūras, resursu, institūciju, politikas un organizatorisku pasākumu kopums veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem.
- instrukcijas formāts instrukcijas struktūra, kas norāda tās sastāvdaļu izvietojumu.
- rentgenmikroskops Instruments, kurā objekta mikrostruktūras pētījumiem izmanto rentgenstarojumu.
- interneta pārvaldība interneta un tā infrastruktūras centrālo resursu pārvaldība
- pseidovakuola Intracelulāra, vakuolai līdzīga struktūra; eritrocītā ietver malārijas parazītu.
- neirodzimumzīme Intradermāla dzimumzīme, kuras šūnām ir nervu šūnām līdzīga struktūra; var atgādināt neirofibromu vai lielu, matainu pigmentētu dzimumzīmi.
- kvarcdiorīts Intruzīvs, vidēji skābs magmatiskais iezis, kas satur >5% kvarca, pelēks, parasti vidējgraudaina struktūra, masīva tekstūra.
- prelatūra Īpaša baznīcas organizācijas struktūra.
- radioslāpējošie materiāli īpaša kompozītu materiālu klase, kuru sastāvs un struktūra efektīvi absorbē radiodiapazona elektromagnētiskos viļņus; lieto lidaparātu, ūdens un zemūdens objektu radiolokācijas kontrasta samazināšanai.
- OMON Īpašu uzdevumu milicijas vienības (krievu "otģel miļicii osobogo naznačeņija"), kas tika izveidotas kā padomju milicijas apakšstruktūras cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem; melnās beretes.
- melnās beretes īpašu uzdevumu milicijas vienības (krievu saīs. "OMON"), kas tika izveidotas kā padomju milicijas apakšstruktūras cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem; 20. gs. 80. gadu beigās - 90. gadu sākumā kļuva par galveno represīvo spēku Baltijas tautu cīņā par neatkarību.
- logoss Īstenības vispārīgā struktūra.
- optiskie izomēri izomēri, kas atšķiras savā starpā vienīgi ar spēju pagriezt polarizētas gaismas stara plakni savstarpēji pretējos virzienos, to struktūras savā starpā attiecas kā spoguļattēli.
- izsacījums izteikums, kura pamatā nav teikuma struktūras un kuru lieto kā gatavu runas formulu noteiktās saziņas situācijās, dažkārt to veido tikai izsauksmes vārds viens pats
- taihorjo Japānā 701. g. izdotais feodālo tiesību krājums, kurā juridiski nostiprināta un precizēta zemes iedalījuma un nodokļu sistēma, valsts aparāta struktūra, ierēdņu tiesības un pienākumi, noteikts iedzīvotāju kārtu tiesiskais stāvoklis.
- denaturācija Jebkuras dabiskās olbaltumvielas molekulas telpiskās struktūras izmaiņas, izņemot primāro kovalento saišu hidrolīzi, kuru rezultātā zūd biopoli - nieru bioloģiskā aktivitāte.
- receptors Jušanas nervu specializēta struktūra, kurā kairinājuma enerģija pārveidojas nervu ierosas impulsos, ko nervu šķiedras aizvada uz centrālo nervu sistēmu.
- reintegrācija Kādas bojātas struktūras vai traucētas funkcijas atjaunošanās, piemēram, normālās garīgās un fiziskās aktivitātes atjaunošanās pēc katatoniska stāvokļa vai cita neiropsihiska traucējuma.
- ligzdošana Kādas struktūras iekļaušana citā struktūrā, tādējādi veidojot ligzdtabulas, ligzdprocedūras vai ligzdierakstus.
- ligzdstruktūra Kādas struktūras iekļaušana citā struktūrā, tādējādi veidojot ligzdtabulas, ligzdprocedūras vai ligzdierakstus.
- panatrofija Kādas struktūras visu daļu atrofija.
- tektoniskā struktūra kādas Zemes garozas daļas uzbūves formu kopums, kas radies noteikta tektoniskā režīma rezultātā (tektoniskā struktūra).
- kainotipa Kainotipa ieži - efuzīvie magmatiskie ieži (vulkāniskās lavas), kuru minerālsastāvs un struktūra pēc ieža izveidošanās nav mainījusies.
- kapsomērs Kapsīda struktūras vienība; katrai vīrusu grupai ir savs raksturīgs struktūru skaits.
- rūdīšanas temperatūra karsēšanas temperatūra, kurā struktūra pilnīgi pārkristalizējas vai sakausējums iegūst maksimālo šķīdību.
- analogais kartogrāfiskais modelis kartogrāfisku objektu struktūras, īpašību, attiecību, procesu vai parādību modelis, kura pamatā ir informācijas prezentēšanas forma.
- iedzīvotāju atražošanās tips kategorija, kas atspoguļo iedzīvotāju atražošanās procesa svarīgākos raksturojošos lielumus; būtiskākā nozīme ir iedzīvotāju atražošanās režīmam un dzimumvecumstruktūrai.
- kristalizācijas kritiskie punkti katram materiālam raksturīga temperatūra, kas norāda uz stāvokļa vai struktūras maiņas procesa sākumu un beigām; nosaka ar termisko analīzi.
- pārputekļoties Kļūt tādam, kam ir putekļu veids, struktūra (parasti par augsni, kūdru).
- pārstikloties Kļūt tādam, kam ir stiklveida struktūra.
- stikloties Kļūt tādam, kam rodas stiklveida struktūra.
- nukleolīns Kodoliņa graudainā struktūra.
- slēdzene Kods, datu struktūra vai programma, ko izmanto, lai sinhronizētu procesus un regulētu piekļuvi datiem.
- koka arhitektūra koka stumbra un zaru biometrija (raksturīgie struktūras elementi).
- lapu plankumainība kokaugu slimība, kam raksturīgi lapu audu atmirumi atsevišķiem plankumiem, tiem var būt dažāda krāsa (balta, pelēka, pat melna), struktūra un forma, sastopama veģetācijas perioda beigās visu vecumu mežaudzēs, bīstama sējeņiem kokaudzētavās un jaunaudzēm, ja augi inficējas vairākus gadus pēc kārtas.
- miza kokmateriālu pārstrādes blakusprodukts, ko iegūst sausā vai slapjā mizošanā un kas pēc struktūras un īpašībām atšķiras no dabiskās koku mizas.
- juvenilā koksne koksne, kas radusies pirmajos augšanas gados ap stumbra un zaru serdi; tās struktūra un fizikāli mehāniskās īpašības atšķiras no vēlāk veidotās koksnes īpašībām.
- tehniskie lignīni koksnes ķīmiskās pārstrādes blakusprodukti, kas pēc ķīmiskās struktūras ķīmikāliju ietekmē pārveidojies dabīgais lignīns.
- adreses formāts komandas adrešu daļas struktūra, kas nosaka reālās adreses elementus un formēšanas veidu.
- ainavzinātne Kompleksā fizioģeogrāfija; fizioģeogrāfijas nozare, kurā pēta ģeogrāfiskos kompleksus kā Zemes ainavapvalka teritoriālās struktūras sastāvdaļas.
- poliakords Kompleksas struktūras akords.
- mirstības (epidemioloģiskā) pāreja koncepcija par (slimību un) nāves cēloņu struktūras vēsturiskām izmaiņām.
- stiegra Konstrukcijas stieņveida, stiepļveida u. tml. elements, kas nodrošina tās struktūras noturīgumu.
- pilnā rūdīšana konstrukciju tēraudu karsēšana līdz austenīta struktūrai.
- desmosomas Kontaktstruktūras starp blakusšūnām dzīvnieku organismā, sevišķi labi izveidotas epitēlijaudos.
- bifurkācijas konuss konusveida struktūra dendrīta zarošanās vietā.
- pirmmasīvs Konverģento ledusšķirtņu zonu glaciostruktūras mezoreljefa tips, kas raksturīgs akumulatīvajām salveida augstienēm; Latvijā raksturīgākie ir Gaiziņkalna, Dēliņkalna un L. Liepukalna apkārtnes.
- telpa kopa, kam ir noteikta struktūra un ko izmanto par vidi matemātiskiem objektiem.
- metallografija Kopējs nosaukums plašai zinātnei par metāliem un to sakausējumiem; zinātne par metālu strukturālo uzbūvi un īpašību maiņu atkarībā no struktūras stāvokļa un maiņas.
- komunitārisms Kopienas kā būtiskākās sabiedrības struktūras un sabiedrisko attiecību elementa un kopīpašuma kā galvenās īpašuma formas atzīšana.
- retinilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (A vitamīna esteris, var būt dzīvnieku izcelsmes), struktūras veidotājs, piedeva, izmanto kosmētiskajos krēmos, skūšanās krēmos, dekoratīvajā kosmētikā, iedeguma līdzekļos, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību un ir nekaitīgs lietošanai kosmētikā, ja koncentrācija nepārsniedz 1 procentu.
- ficīns Kosmētikas sastāvdaļa (ferments, kas ir tropisko koku piensulassastāvā, var būt ģenētiski modificēts), olbaltumvielu sadalītājs, lieto kosmētikā, mēdz lietot arī kā gaļas struktūras uzlabotāju, piena recināšanai, siera ražošanā, var izraisīt ādas, acu un gļotādas kairinājumus.
- lepidokrokīts Koši sarkans minerāls, brūnās dzelzs rūdas sastāvdaļa, zvīņaini un šķiedraini agregāti; no ķīmiski un ģenētiski radniecīgā getīta atšķiras ar kristāliskās struktūras īpatnībām un mazāku izplatību.
- pēdas Kriminālistikā - kāda objekta ārienes struktūras materiāla atspoguļojums cita objekta virsmā.
- luminiscences centri kristāliskā režģa defekti, kas izraisa luminofora spīdēšanu; var būt kristāliskā režģa punktveida struktūras defekti (vakances, starpmezgla atomi vai joni) un piemaisījumu atomi vai joni, kā arī to kompleksi – punktveida defektu pāri vai agregāti.
- homogēnā kristalizācija kristalizācija, kad kristalizācijas centri rodas lokālas struktūras vai sastāva neviendabības rezultātā un izveidojušies kristāli pēc ķīmiskā sastāva neatšķiras no kristalizācijas centriem.
- polimēru kristalizācija kristalizācija, kas var var notikt no šķīduma vai kausējuma, vai arī kristāliskajai struktūrai pilnveidojoties cietā agregātstāvoklī.
- kristālu simetrija Kristālu īpašība savietoties pašiem ar sevi, notiekot pagriezieniem, atstarošanām, paralēlajai pārnesei; kristālu ārējās formas simetriju nosaka kristāla atomu struktūra.
- struktūrkrīze Krīze ekonomikā: saimnieciskās struktūras ilgstoša neatbilstība sociāli ekonomiskā progresa prasībām.
- krepēšana Krokotas struktūras veidošana papīram, lai padarītu to mīkstāku, palielinātu uzsūkšanas spēju un izstiepjamību (līdz pārtrūkšanai).
- blakts Kukaiņu klases kārta ("Heteroptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas veido posmainu snuķi, dažāda lieluma kukaiņi (1-100 mm) ar neviendabīgas struktūras segspārniem, \~50 dzimtu, \~40000 sugu, Latvijā konstatēts 360 sugu, kas ietilpst 32 dzimtās.
- Kuldīga Kuldīgas struktūra - valnis Rietumkurzemes izcilnī, \~25 km uz dienvidrietumiem no Kuldīgas, konstatēts pamatklintāja un Kaledonijas struktūrkompleksa iežos, izmēri 15 x 5 km, orientēts rietumu - austrumu virzienā.
- kvants Kvantēta fizikāla lauka struktūras elements, kas ir šā lauka īpašību nesējs; kāda fizikāla lieluma (kas var pieņemt tikai diskrētas vērtības) minimālā deva.
- riolītporfīrs Kvarcporfīrs - paleotipa efuzīvais iezis, porfīrstruktūra ar kvarca vai kvarca un laukšpata fenokristāliem, masīva vai poraina tekstūra; liparītporfīrs.
- organiskā analīze ķīmijas nozare, kas nodarbojas ar organisko savienojumu sastāva un struktūras noteikšanu.
- rezonanses teorija ķīmijas teorija, kas pirmo reizi izskaidroja virkni līdz tam nesaprotamu vielu struktūras jautājumu.
- izologs Ķīmiski savienojumi, līdzīgi struktūras un īpašību ziņā, bet atšķirīgi ar vienas un tās pašas periodiskās grupas elementiem, piem., HCl un HBr.
- sagraut Ķīmiski, mehāniski u. tml. iedarbojoties, panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, vielai), parasti viscaur, pārmainās struktūra, sastāvs u. tml.
- papiloadenocistoma Labdabīgs audzējs, kam ir papillomas, adenomas un cistomas struktūra.
- vairākumnesēji Lādiņnesēji (elektroni vai caurumi), kas kādā pusvadītāju ierīces struktūras daļā ir daudzkārt lielākā koncentrācijā nekā otra vadāmības veida lādiņnesēji; majoritātes nesēji.
- mazākumnesēji lādiņnesēji (elektroni vai caurumi), kas kādā pusvadītāju ierīces struktūras daļā ir daudzkārt mazākā koncentrācijā nekā otra vadāmības veida lādiņnesēji; minoritātes nesēji.
- ģeoloģiskais vecums laikposma ilgums, kas pagājis kopš attiecīgās ģeoloģiskās struktūras veidošanās sākuma.
- baltā šķiedrainā trupe lapkoku trupe, kam raksturīga pazemināta cietība un gaiši dzeltena vai gandrīz balta krāsa un šķiedraina struktūra; bojātai koksnei bieži ir raiba nokrāsa, kas atgādina marmora zīmējumu, kur gaišie apgabali ir norobežoti no tumšākiem apgabaliem ar tievām līkloču līnijām; stipri bojāta koksne kļūst mīksta, viegli sadalās šķiedrās un drūp.
- kanāls lauktranzistora struktūras daļa, kurā no izteces uz noteci pārvietojas lādiņnesēji.
- mazciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar apvienojošu nosaukumu, kurā ir vismaz trīs kompakti izvietotas dzīvojamās mājas (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar iedzīvotāju skaitu līdz 40, ja ciemā ir kādi infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.), vai līdz 100, ja infrastruktūras objektu nav.
- lielciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu apbūvi visā teritorijā vai tās daļā un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar vismaz 400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.); iedzīvotāju skaitam jāpārsniedz 500 vai 600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objekti ir tikai daži vai to vispār nav.
- vidējciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu vai daļēji apbūvi un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar 40-400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir kādi infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.), vai 100-600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objektu nav.
- morfotropija Lēcienveidīga ķīmisko savienojumu kristālu struktūras un formas maiņa, ja likumsakarīgi maina savienojuma ķīmisko sastāvu (piem., aizvietojot katjonus).
- izotermiskā atkvēlināšana leģētu tēraudu atkvēlināšanas veids - tēraudu pēc karsēšanas mazliet atdzesē, izotermiski iztur sāls vannās, kur pilnīgi notiek struktūras pārvērtības, un atdzesē gaisā.
- frazeoloģisms Leksiski nedalāms, sastāva un struktūras ziņā relatīvi stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu; frazeoloģiska vienība.
- anteklīze Liela antiklināla platformu tektoniskā struktūra.
- sinklinorijs Liela sarežģītas uzbūves sinklināla tektoniskā struktūra, kas sastāv no ļoti daudzām mazākām krokām.
- Austrumeiropas platforma lielākā Zemes garozas struktūra Eiropas austrumu daļā starp Skandināvijas kalniem, Urāliem, Kumas-Maničas ieplaku, Krimas kalniem, Karpatiem un hercīnajiem Viduseiropas kalniem.
- elementorganiskie polimēri lielmolekulāri elementorganiskie savienojumi, kuru lineāras, sazarotas vai telpiskas struktūras makromolekulās bez ogļūdeņražu grupām ir arī neorganiski atomi vai to grupējumi.
- Liepājas karosta Liepājas pilsētas daļa, kurā 1894.-1908. g. tika izbūvēta nocietinājumu sistēma, kā arī kara pilsētiņa ar savu elektrostaciju, ūdensapgādi, baznīcu, skolām, pastu u. c. infrastruktūras elementiem.
- piekļuves tiesības lietotāja tiesības piekļuvei datoru tīklam, atsevišķam datoru tīkla serverim vai direktorijiem un datnēm, kas izvietotas datoru tīkla serveros, ko konkrētam lietotājam atbilstoši vispārējai tīkla pārvaldības struktūrai piešķir tīkla administrators, pārraugs vai kādas daļas pārvaldnieks.
- tektoniskie lineamenti lineāras, bieži lokveida tektoniskās struktūras.
- Ferekrāta metrs logaēdiskas struktūras metrs, ko veido trohaja vai spondeja pēda, kam seko daktila pēda un noslēdz trohaja pēda ar akatalektisku nobeigumu.
- loģiskais kanāls loģiska struktūra datu kanāla identificēšanai datoru tīklā, kas ļauj identificējamo datu kanālu atšķirt no citiem, kuri izmanto tos pašus fizikālos resursus.
- defekti kristālos lokalizētas kristāla struktūras neregularitātes.
- kotonizācija Lūksnes šķiedru (linu, kendiras, kaņepāju u. c.) apstrādāšana, lai tās pārvērstu par materiālu, kas pēc struktūras līdzīgs kokvilnai, lai vērpšana kļūtu vienkāršāka un lētāka.
- sinektīze Ļoti plaša (>100 tk kv. km) un lēzena sinklināla platformu tektoniska struktūra.
- lizozīms Ļoti sarežģītas struktūras olbaltumviela, atrodama vistas olas baltumā, elpošanas ceļu, mutes dobuma gļotādās u. c; lizozīms aizkavē baktēriju augšanu, tās izšķīdina.
- fizioloģija Mācība par dzīva organisma funkcijām, par procesiem, kas noris organismā un tā daļās - orgānos, audos un šūnās un to struktūras elementos, kā arī to saistību ar vidi.
- sensitometrija Mācība par gaismjutīgo materiālu fotogrāfisko īpašību mērīšanu un to struktūras noteikšanu.
- porfīriska struktūra magmatisko iežu struktūra, kam raksturīgi atsevišķu lielāku kristālu ieslēgumi sīkgraudainā pamatmasā.
- porfīriska strultūra magmatisko iežu struktūra, kam raksturīgi atsevišķu lielāku kristālu ieslēgumi sīkgraudainā pamatmasā.
- variēt Mainīt (kam) dažus struktūras elementus, to savstarpējās attiecības; veidot (kā) variantu (1) vai variantus.
- pēcrūgšana Maizes cepšanas procesa sastāvdaļa, kad gatavo mīklu pēc sadalīšanas gabalos uz laiku atstāj rūgšanai lai atjaunotos struktūra un mīkla piesātinātos ar ogļskābo gāzi.
- majoritātes nesēji majoritātes nesēji - lādiņnesēji (elektroni vai caurumi), kas kādā pusvadītāju ierīces struktūras daļā ir daudzkārt lielākā koncentrācijā nekā otra vadāmības veida lādiņnesēji.
- struktuori Mākslīgi augsnes struktūras veidotāji, augstmolekulāri savienojumi.
- hidrovizlas Māla minerālu grupa, kas pēc kristāliskās struktūras un ķīmiskā sastāva līdzīgi vizlām, bet no tām atšķiras gk. ar mazāku kālija un lielāku ūdens daudzumu.
- Maslova Maslova piramīda - cilvēcisko vajadzību piramīda - hierarhiska cilvēka vajadzību struktūra, pamatnē ir cilvēka fizioloģiskās vajadzības, tālāk nāk drošības, piederības, pašcieņas vajadzības un piramīdas smailē - pašrealizācijas vajadzības.
- novecošana Materiāla struktūras, īpašību un virsmas kvalitātes neatgriezeniskas pārmaiņas laikā un ārējo faktoru ietekmē.
- termodefektoskopija Materiālu sastāva un struktūras netieša noteikšana pēc to termiskajiem raksturlielumiem.
- gramatiskais centrs mazākā iespējamā teikuma struktūra (gramatiskais kodols), ko latviešu valodā var veidot vai nu divi virslocekļi - teikuma priekšmets un izteicējs -, vai arī viens virsloceklis - galvenais loceklis.
- MOP struktūra MDP struktūra, kurā dielektriķis ir oksīda slānis.
- megahrons Megacikls - Zemes tektoniskās attīstības posms, kurā notikušas ļoti būtiskas Zemes tektoniskās struktūras, it īpaši ģeosinklinālo sistēmu pārmaiņas.
- salikta membrāna membrāna, kas sastāv no vairākiem dažādas struktūras slāņiem.
- novecināšana Metālu sakausējuma struktūras izmainīšana normālā vai paaugstinātā temperatūrā; pārsātinātā cietā šķīduma pārvērtības notiek pakāpeniski, un materiāls nocietinās, tā stiprība palielinās; n. samazina izstrādājuma iekšējos spriegumus, lai ekspluatācijas laikā nemainītos forma un izmēri.
- taksācija mežsaimniecības nozare, kurā pēta un noskaidro metodes, ar kurām noteikt augošu, nocirstu un pārstrādātu koku dimensijas un tilpumu, koku un audžu vecumu, pieaugumu, krāju, augšanas gaitu un mežaudžu struktūras likumsakarības.
- kvantu fizika mikropasaules objektu fizika, kurā pēta atomārās un subatomārās struktūras, to elektromagnētisko starojumu un mijiedarbību ar starojuma lauku; kvantu fizikas viens no konsekventiem formulējumiem ir kvantu mehānika.
- kapilīcijs Miksomicēšu augļķermeņu iekšējā struktūra.
- ferīta struktūra mīksta, plastiska, magnētiska struktūra, kāda ir alfa dzelzij vai oglekļa cietam šķīdumam alfa dzelzī.
- biomembrāna Molekulāra izmēra struktūra, kas norobežo ikvienas šūnas protoplastu un tās organoīdus.
- kriogēnā morfostruktūra morfostruktūras tips, kas veidojas sala procesos mūžīgā sasaluma rajonos.
- cikliskā forma mūzikā apvieno vairākas apjomīga skaņdarba relatīvi patstāvīgas daļas, kas pēc struktūras un satura ir atšķirīgas, bet tonāli un tematiski radniecīgas (sonāte, simfonija, oratorija, kantāte, instrumentāls vai vokāls cikls).
- ģeogrāfiskais numurs nacionālā numerācijas plāna numurs, kurā daļa no ciparu struktūras ietver ģeogrāfisku informāciju, kas tiek izmantota izsaukuma maršrutēšanai uz fizisku pieslēguma punktu.
- ireparabls Neatjaunojams, neizlabojams (galvenokārt struktūras nozīmē).
- ekvivalences princips mehānikā un gravitācijas lauka teorijā neatkarīgi no elementārdaļiņu mijiedarbības veida un matērijas konkrētās struktūras jebkura ķermeņa gravitācijas spēku noteicošā gravitējošā masa un tās inerces mērs - inertā masa ir stingri proporcionālas (vienādas).
- dziesma bez vārdiem neliels instrumentāls skaņdarbs, kas pēc struktūras un rakstura ir līdzīgs dziesmai.
- makrofotogrāfīja Nelielu objektu vai to struktūras fotouzņemšana dabīgā vai palielinātā mērogā.
- megakarioblasts Nenobriedis megakariocīts - milzu šūna ar negraudainu, stipri bazofilu citoplazmu un kodolu, kuram ir smalka hromatīna struktūra un vairāki kodoliņi.
- ēna neoficiāla struktūra; māceklis.
- teratoma Neparasts, dabiskajai struktūrai neatbilstošs veidojums organismā.
- homogēna vide nepārtraukta vide (materiāls), kurā visos tās eksistences apgabalos ir vienāda uzbūve, struktūra un īpašības.
- Visuma lielmēroga struktūra neregulāra telpisku šūnu struktūra, ko veido galaktiku sistēmas, kas izvietojušās gk. šūnu sienās, šūnu diametrs ir 50 līdz 150 Mpc.
- glija Nervaudu balsta struktūra, piedalās arī trofikas funkcijā.
- hitoneirijs Nervu struktūras apvalku kopums - perineirijs, endoneirijs un neirilemma.
- fibriloarhitektonika Nervu šūnas fibrilārā aparāta struktūra.
- heterogāmija nevienāda lieluma un struktūras gametu savienošanās, piemēram, augstākos augos un dzīvniekos.
- sērija no divpadsmitskaņu kompleksa veidota intervālu secība, kas pēc struktūras atgādina melodisku motīvu vai harmonisku secību.
- ahromatīna vārpsta no gaišiem pavedieniem veidota vārpstveida struktūra, kas novērojama mitozes vai mejozes laikā; dalīšanās vārpsta.
- mal- Norāda uz sliktu, ļaunu; uz struktūras vai funkcijas nepilnību vai traucējumu.
- all- Norāda, ka struktūrai, stāvoklim, īpašībām vai funkcijai ir neparasts, mainīgs vai pretējs raksturs.
- allo- Norāda, ka struktūrai, stāvoklim, īpašībām vai funkcijai ir neparasts, mainīgs vai pretējs raksturs.
- sabrukums Normālas (kā) struktūras bojāeja.
- virzība Noteikta (piemēram, nozares, sabiedriskas struktūras) attīstība, veidošanās kādā virzienā.
- formāts noteikta informācijas izkārtojuma struktūra, ko izmanto informācijas apstrādei, ierakstīšanai datu vidē, attēlošanai displeja ekrānā vai izdrukai.
- strukturāli semantiskais modelis noteiktas struktūras un semantikas vārddarinājums, ko aktīvi izmanto par paraugu citu līdzīgas struktūras un semantikas leksisko vienību darināšanai.
- vadīšana Noteikti organizētas sistēmas funkcija, kas šai sistēmai nodrošina struktūras un darbības režīma saglabāšanu, programmu un mērķu realizāciju.
- uzbūve Noteikts (kā) sastāvdaļu, elementu savstarpējs izvietojums, sakarība; arī struktūra.
- demogrāfiskā situācija noteikts cilvēku populācijas attīstības stāvoklis, ko raksturo speciālu rādītāju komplekss; būtiska nozīme ir iedzīvotāju paaudžu nomaiņas intensitātei un demogrāfiskā struktūra (it īpaši iedzīvotāju vecuma, ģimenes, nodarbinātības) raksturojumam.
- ģeosinklinālā sistēma noteikts ģeosinklinālā apgabala posms vai atzars, ko norobežo senākas konsolidētas struktūras.
- sociālais institūts noturīga sociālā struktūra noteiktu sabiedrības funkciju veikšanai, piemēram, ģimene, reliģija, ekonomika, izglītības sistēma, veselības aizsardzības sistēma, valsts, armija.
- maģistrāle Nozīmīga plata iela, kas savieno pilsētas (vai pilsētas rajona) galvenās daļas un kam ir raksturīga noteikta transporta struktūra un intensitāte.
- piranoze Ogļhidrātu un glikozīdu izomēriska forma, pēc struktūras līdzīga pirānam.
- pārdalījums onomastikā - vārda sākotnējās morfoloģiskās struktūras pārveidojums (pārveidota izpratne), parasti - tautas etimoloģijas ietekmē; dekompozīcija.
- dekompozīcija onomastikā - vārda sākotnējās morfoloģiskās struktūras pārveidojums (pārveidota izpratne), parasti - tautas etimoloģijas ietekmē; pārdalījums.
- datņu sistēma operētājsistēmas struktūra, kas nosaka, kā datnes tiek veidotas, nosauktas un saglabātas.
- optiskā sistēma optisko detaļu (spoguļu, lēcu, optisko prizmu, rastru, gaismas vadu) noteikta kombinācija gaismas kūļa pārveidošanai; lieto priekšmeta attēla iegūšanai (fotoaparāta, mikroskopa, tālskata optiskās sistēmas), gaismas spektrālai sadalīšanai, gaismas enerģijas pārraidīšanai (spoguļus, lēcas, gaismas vadus) un gaismas kūļu struktūras pārveidošanai (diafragmas, rastrus).
- malakoma Orgāna vai struktūras atmiekšķēta daļa.
- aromātiskums Organiskajā ķīmijā - ciklisku konjugētu savienojumu fizikālo īpašību, reaģētspējas un struktūras īpatnības.
- cikls organiskās vielas struktūras daļa, tās elements.
- hinons Organisks savienojums vai sarežģītāku savienojumu ciklisks struktūras elements ar oksidētāja īpašībām; ir daudzu krāsvielu struktūras pamatā.
- fotoinorfisms Organisma struktūras pārmaiņas gaismas ietekmē.
- fotomorfisms Organisma struktūras pārmaiņas gaismas ietekmē.
- sinklināle Ovāls vai apaļš lēzens planētas garozas slāņu struktūras ieliekums; mulda (2).
- mulda Ovāls vai apaļš lēzens planētas garozas slāņu struktūras ieliekums; sinklināle.
- kvarcporfīrs Paleotipa efuzīvais iezis, gaišpelēks vai pelēks, dažreiz brūngans vai iesārts; raksturīga porfīrstruktūra ar kvarca vai kvarca un laukšpatu fenokristāliem, masīva vai poraina tekstūra.
- dacītporfirīts Paleotipa efuzīvs iezis, plagiogranītu un kvacdiorītu analogs, struktūra porfīriska, tekstūra masīva, dažreiz poraina.
- skelets Pamatstruktūra (kādai sistēmai); karkass 1(2).
- karkass Pamatstruktūra (kādai sistēmai).
- virsmas parādības parādības (kohēzija, adhēzija, adsorbcija, desorbcija, slapināšana), ko izraisa virsmas enerģija, virsmas slāni veidojošo daļiņu paaugstinātā ķīmiskā aktivitāte, virsmas slāņa atomārā struktūra un sastāvs.
- strukturālais parametrs parametrs, kas raksturo kādu sistēmas vai tās elementa struktūras īpašību un kas noteikts, tieši izmērot, piemēram, sprauslu izsmidzināšanas spiediens, atstarpes lielums u. c.
- intersekcija Pārslēgums; vieta, kurā viena struktūra pārtrauc otru.
- kalcija oksīds pārtikas piedeva E529 (nedzēsti kaļķi, stipri kodīgs), emulgators, struktūras veidotājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakta gadījumā var stipri bojāt ādu un gļotādas, radot termiskus un ķīmiskus apdegumus.
- laktīts Pārtikas piedeva E966 (atvasināts no piena cukura (laktozes), dzīvnieku izcelsme), mākslīgs saldinātājs, struktūras veidotājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- pārstiklot Pārveidot (vielu) tā, ka (tai) izveidojas stiklveida struktūra.
- neirofibrillas Pavedienveida balststruktūras nervu šūnās un to izaugumos.
- šķira Pēc noteiktām (piemēram, struktūras, funkcionēšanas, nozīmīguma) pazīmēm, īpašībām veidota (priekšmetu, parādību u. tml.) grupa, kopa.
- homologa rinda pēc struktūras un funkcionālajām grupām līdzīgu, bet pēc CH grupu skaita atšķirīgu organisku savienojumu saime.
- rekalescence Pēkšņa pašsilšana; parādība, ka dzelzs un citi feromagnētiski materiāli, līdz zināmai temperatūrai atdziestot, pēkšņi atkal uz laiku kļūst karstāki; šo parādību izraisa vielas kristāliskās struktūras pārmaiņa un ar to saistītā enerģijas izdalīšanās.
- krastaprūpe Peldošā transporta krasta apkalpes infrastruktūra.
- meticilīns Penicilīna struktūras antibiotika, ko parasti lieto gadījumos, ja mikroorganismi kļuvuši rezistenti pret citiem penicilīniem.
- gliciretīnskābe Pentaciklisks terpēns, glicirizīnskābes hidrolīzes produkts; struktūras ziņā atgādina steroīdus; tai ir hemolītiskas īpašības.
- saimniecības aprite periods starp divām izlases cirtēm, kura laikā kokaudzē atjaunojas iepriekšējais sastāvs un vecumstruktūra; saimniecībā, kur veic ekstensīvas izlases cirtes, apriti nosaka pēc tievo un resno koku vecuma starpības, kas dota augšanas gaitas tabulās.
- sinceloms Periviscerālie ķermeņa dobumi kā vienota struktūra; pie tiem pieder pleiras, perikarda un vēderplēves dobums, kā arī sēklinieka makstapvalka dobums.
- sociālā ievirze personības psihes struktūras elements, ko veido trīs galvenie komponenti: 1) kognitīvais (objektu izzinošās interpretācijas komponents); 2) emocionālais komponents; 3) izturēšanās komponents (gatavība darboties noteiktā veidā); kas kopā ir personības izturēšanās regulators un nosaka attieksmi pret sevi, otru cilvēku, grupu, notiekošajām parādībām.
- vecuma grupa personu kopums noteikta vecuma intervālā (robežās), iedzīvotāju vecumstruktūras galvenais elements.
- adnekši Piedēkļi, galvenā orgāna vai struktūras papildu daļas.
- latviskošana Pielāgošana, padarot atbilstošu latviešu valodai, tās īpatnībām, struktūrai.
- cikloparafīni Piesātinātie ogļūdeņraži, kuru molekulai ir gredzenveidīga (noslēgta) oglekļa atomu struktūra.
- methemalbumīns Pigments, hēma un seruma albumīna komplekss, methemoglobīna struktūranalogs.
- bakteriohlorīns Pirola atvasinājums, struktūras ziņā līdzīgs hlorofilam; kā zaļš pigments atrodams fotosintezētajās baktērijās un katalizē oglekļa dioksīda fotoredukciju.
- laminācija Plākšņaina struktūra; embriotomijā augļa galvaskausa sagriešana šķēlēs.
- sarkolemma Plāns bezstruktūras apvalks, kas aptver šķērssvītrotās muskuļšķiedras.
- sineklīze Plaša, lēzeni ieliekta platformu struktūra ar biezu nogulumiežu segu.
- sintaktiskā paradigma plašākā nozīmē - sintaktiskās struktūras ziņā atšķirīgu, bet semantiskās struktūras ziņā vienādu vai tuvu sintakses vienību kopums; šaurākā nozīmē - vienkārša teikuma paradigma.
- poikilītisks poikilītiska struktūra - iežu struktūra, kam raksturīgi sīku, senāku kristālu ieslēgumi vēlāk izveidojušos lielākos kristālos
- alēlotips Populācijas ģenētiskā struktūra, ko raksturo gēna dažādo alēļu frekvence.
- ģenētiskais dreifs populācijas ģenētiskās struktūras (dažādu alēļu frekvences) pārmaiņa, ko izraisa nejauši cēloņi, gk. ģeogrāfiskā izolācija.
- gēnu dreifs populācijas ģenētiskās struktūras nejaušas pārmaiņas, ko rada indivīdu grupas izolācija no kopējās populācijas.
- pretskrāpējumu Pretskrāpējumu tērauds - nerūsējošais tērauds, kura virsma apstrādāta ar slāpekļa un oglekļa atomiem, padarot to sevišķi izturīgu, jo tērauda kristāliskā struktūra absorbē atomus virsmas iedobēs, tāpēc šādā materiālā tikpat kā nevar ieskrāpēt.
- malas ieliece priekšmalas ieliece, priekškaļņu ieliece; tektoniska sinklināla tipa struktūra platformu un ģeosinklinālo apgabalu robežzonā; rodas kalnu veidošanās laikā.
- strukturālisms Princips, koncepcija (zinātnē), pēc kuras parādību pētīšanā jāpievēršas to sistēmai, struktūrai; virziens (kādā zinātnes nozarē), kas balstās uz šādu principu, koncepciju.
- objekts process, datne, operācija, datu struktūra datoru atmiņā.
- rekristalizācija Process, kurā polikristāliskam ķermenim mainās kristāliskā struktūra.
- attēlu filtrs programma, kas, mainot pikseļu ēnojumus, maina attēla vai tā daļas izskatu; to izmanto, lai palielinātu attēla kontrastainību un pievienotu attēlam dažādas fona struktūras un speciālus efektus.
- programmas modulis programmas struktūras identificējama sastāvdaļa, kuru uzskata par nedalāmu dažādos programmas uzglabāšanas, pārsūtīšanas un pārveidošanas procesos, kā arī ielādējot to datora operatīvajā atmiņā.
- moduļuzbūve Programmas vai skaitļotājierīces uzbūves princips, pēc kura tās struktūra tiek sastādīta no atsevišķiem standartelementiem ar noteiktām funkcijām un savienošanas veidu.
- mašīnneatkarīga valoda programmēšanas valoda, kuras struktūra un izmantojamie līdzekļi nav saistīti ne ar vienu konkrētu datoru.
- programmēšana Programmu sastādīšana datoram, kas ietver problēmas risināšanas algoritma detalizēšanu un tā pierakstīšanu attiecīgajā programmēšanas valodā, datu struktūras izvēli un to kodēšanu, kā arī izveidotās programmas atkļūdošanu.
- nukleīds Prokariota šūnas ģenētisko informāciju saturošas struktūras, DNS vai RNS gredzenveida makromolekulas, ko nosacīti sauc arī par baktēriju šūnu kodoliem un hromosomām.
- nukleoīds Prokariotu šūnas ģenētisko informāciju saturoša struktūra, gredzenveida nukleīnskābes.
- vienranga entītija protokola hierarhiskās struktūras slāņa entītija, kurai ir tāda pati nozīme, stāvoklis vai rangs kā citām tā paša slāņa entītijām.
- naratoloģija Prozas stāstījuma formas un struktūras elementu zinātniskā analīze (franču strukturālistu termins).
- merergāzija Psihiatrijā personības struktūras traucējums, kas izpaužas kā neirotiska vai psihoneirotiska reakcija.
- neiropsiholoģija psiholoģijas virziens, kas pētī centrālās nervu sistēmas struktūras un procesus, kā arī cilvēka galvas smadzeņu darbību psihisko procesu kontekstā.
- geštaltpsiholoģija Psiholoģijas virziens, kas psihisko parādību pētīšanā prasa ievērot veseluma principu; psihiskos procesus tas aplūko nevis kā elementu asociācijas, bet gan kā veselas struktūras (geštaltus), kas nav vienkārša elementu summa.
- Baltijas ekonomiskais rajons PSRS ekonomiskās rajonēšanas struktūra, kas aptvēra Igaunijas PSR, Latvijas PSR, Lietuvas PSR un KPFSR Kaļiņingradas apgabalu
- notācija Rakstzīmju kopa un to izmantošanas noteikumu sistēma, kas ļauj aprakstīt datu struktūras un formālo valodu sintaksi.
- izotermiskā rūdīšana rūdīšana, kurā sakarsēto detaļu iegremdē izkausētu sāļu vannā (tās temperatūra ir vienāda ar atlaidināšanas temperatūru) un iztur nemainīgā (izotermiskā) temperatūrā līdz pilnīgai struktūras pārvērtībai.
- martensīta struktūra rūdīta tērauda struktūra, ar oglekli pārsātināta alfa dzelzs; jo lielāks oglekļa saturs tēraudā, jo dzelzs vairāk pārsātināta, kristāliskais režģis vairāk deformēts un lielāka martensīta cietība un trauslums.
- sociāla grupa sabiedrības sociālās struktūras elements, ko veido kādām formālām pazīmēm (piemēram, dzimums, vecums, dzīvesvieta, nodarbošanās) atbilstošu cilvēku kopums.
- destrukcija Sairums, sabrukums; normālas struktūras izjaukšana.
- strukturāls Saistīts ar struktūru, tai raksturīgs; tāds, kam ir struktūra.
- mehānisks maisījums sakausējuma struktūra, kas sastāv no savstarpēji nešķīstošu komponentu cietu fāžu maisījuma; mehāniskās īpašības mainās lineāri; atkarībā no ķīmiskā sastāva ievērojami pazeminās sakausējuma kušanas temperatūra.
- ciets šķīdums sakausējuma struktūra, kurā komponenti cietā stāvoklī saglabā savstarpējo šķīdību; cieta šķīduma kristāliskajā režģī izvietojas abu komponentu atomi; tas ievērojami deformējas, un mainās mehāniskās un fizikālās īpašības.
- krokota zona sarežģīta tektoniskā struktūra, ko nav iespējams tieši kartografēt.
- dekompozīcija Saskaldīšana - matemātiska metode, problēmas struktūras vienkāršošana, sadalot to mazāka apjoma sastāvdaļās.
- kontrastīvā lingvistika sastatāmā valodniecība - divu vai vairāku valodu salīdzināšana visos valodas struktūras līmeņos.
- shēma Savstarpējās (kā) attiecības, struktūra.
- investīciju projekts secīgu aktivitāšu kopums ar noteiktu realizācijas grafiku, kurā paredzēti pasākumi materiālu vai nemateriālu vērtību iegādei vai radīšanai un kuram ir noteikta investīciju projekta realizācijas organizatoriskā struktūra un realizācijai nepieciešamo resursu pamatojums.
- ieguldījumu projekts secīgu pasākumu kopa ar noteiktu īstenošanas grafiku, kas ietver pasākumus, lai iegādātos un radītu materiālus labumus un sasniegtu projektā minētos mērķus, un kuram ir noteikta realizācijas struktūra un īstenošanai nepieciešamo resursu pamatojums.
- ivrits Semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, Izraēlas valsts valoda; tajā visumā saglabājusies senebreju valodas morfoloģija un pamatleksika, bet sintaktiskā un semantiskā struktūra pārveidojusies.
- autoduplikācija Sev līdzīgas struktūras radīšana.
- autoreduplikācija Sev līdzīgas struktūras radīšana.
- autoreprodukcija Sev līdzīgas struktūras radīšana.
- autosintēze Sev līdzīgas struktūras radīšana.
- rekombināciju mezgli sfēriskas submikroskopiskas struktūras, kas izvietotas sinaptonemālajā kompleksā starp konjugējošo hromosomu pavedieniem.
- lokālā struktūra sīka tektoniska struktūra (piemēram, kroka, pārrāvums).
- kapa faktori sīkas reproduktīvas struktūras infuzorijas citoplazmā, kuru klātbūtnes iespēju nosaka infuzorijas genotips.
- rodonīts silikātu grupas blīvs, rožains minerāls MnSiO~3~, kas satur mangāna dioksīdu ar silīciju un kam ir kristāliska struktūra un stiklains spīdums; izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem.
- sinaptonemālais Sinaptonemālais komplekss - submikroskopiska struktūra, ko mejozes profāzē veido konjugējošo hromosomu elementi.
- starpkalnu ieplaka sinklināla tipa struktūra, kas veidojusies relatīvas grimšanas rezultātā; pildītas gk. ar terigēniem iežiem.
- teksta sintakse sintakses apakšnozare, kurā pēta saistīta teksta izveides likumus un teikuma struktūras pārveidojumus konsituācijas ietekmē.
- antrahinonkrāsviela Sintētiska krāsviela, kuras molekulas pamatā ir antrahinona struktūra.
- dekstrokardija Sirds atrašanās labajā pusē sakarā ar iedzimtu attīstības anomāliju; šādas sirds struktūra ir it kā normālas sirds spoguļa attēls.
- rastrs Sistēma, kas sastāv no daudziem vienāda tipa elementiem (piemēram, caurumiem, lēcām, vielas daļiņām), kuri noteiktā veidā ir novietoti kādā virsmā, un kas ir paredzēta virzīta gaismas kūļa struktūras pārveidošanai.
- nemainīga sistēma sistēma, kurā kustības laikā nemainās tās struktūra (brīvības pakāpju skaits un saites).
- strukturētā projektēšana sistemātiska pieeja programmatūras projektēšanai, ievērojot modularitātes, lejupejošās projektēšanas, sistēmas struktūras un tās funkcionēšanas dalījumu soļos.
- formveide Skaņdarba uzbūves likumības un modeļi, gan process, gan konstrukcija, struktūra, kompozīcija.
- pandiatonika Skaņkārtiska struktūra, kuras 12 pakāpju tonalitātes ietvaros pārsvarā ir diatoniskās secības.
- miokardiodistrofija Slimība, ko izraisa miokarda koloidāli ķīmiskās struktūras bojājumi; to cēlonis ir nepietiekama asinsapgāde.
- hemoglobinopātijas Slimību grupa, kam raksturīga nepareizas struktūras hemoglobīna veidošanās un līdz ar to pavājinās tā funkcijas.
- sniega kušana sniega segas un tajā esošā ledus pārvēršanās ūdenī; process norisinās 2 fāzēs: 1) sniegs sablīvējas, un mainās tā struktūra; kūstošā sniega ūdens nekrājas uz augsnes virsas; 2) sniega sega ir piesātināta ar kušanas ūdeni, un sākas tā notece.
- strukturālais sociālais darbs sociālo darbinieku darbības virziens, kura pamatā ir uzskats, ka daudzas klienta problēmas rada neadekvāta sociālā struktūra, un sociālā darba mērķis ir palīdzēt mainīt sociālās struktūras, kas ierobežo cilvēku funkcionēšanu, piemēram, atrast pieeju vajadzīgajiem resursiem, vadīt sarunas grūtās situācijās un mainīt ierobežojošus sociālos apstākļus.
- varas atkarības teorija socioloģijas teorija par varas struktūras dinamiku ilgstošās attiecībās, kurās indivīdi kļūst savstarpēji atkarīgi cits no cita atbilstoši varas sadalījumam.
- sorbitizācija Sorbīta (2) struktūras piešķiršana tēraudam.
- neiroepitēlijs Specializētas epiteliālas struktūras, kas veido jušanas nervu galus, piem., tīklenes nūjiņas un vālītes, deguna ožas šūnas, iekšējās auss matiņšūnas, garšas šūnas garšas pumpuros.
- dimorfisms Spēja (vielai) veidot divas dažādas kristāliskas struktūras; vielas pastāvēšana divās dažādās kristāliskās struktūrās.
- kodolmagnētiskā spektroskopija spektroskopijas nozare, kas pamatojas uz atomu kodolmagnētisko rezonansi; lieto organisko vielu struktūras noteikšanā.
- spermasters Staraina struktūra, kas virzās spermatozoīda kodolam pa priekšu, tam iekļūstot olšūnā.
- asters Starveidīga struktūra, kas aptver centrosomu mitozes profāzē.
- inkompensācija Stāvoklis, kad sirds struktūras bojājums vēl nav kompensēts ar sirds muskuļa pastiprinātu darbību.
- saķepināšana Stingas telpiskas struktūras veidošana, uzsildot dispersus, birstošus materiālus līdz temperatūrai, kas ir zemāka par materiālu kušanas temperatūru.
- incirkulācija Stīpošana, kādas struktūras apņemšana ar riņķi vai cilpu, piem., dzemdes kakla apņemšana ar šuvēm vai lauztā kaula galu sastiprināšana ar metāla gredzenu vai stieples cilpu.
- makrostruktūra Struktūra, kas ir redzama bez optiskiem instrumentiem, ierīcēm vai nelielā palielinājumā; pretstats: mikrostruktūra.
- mikrostruktūra Struktūra, kas ir redzama tikai ar mikroskopu; pretstats: makrostruktūra.
- demogrāfiskā standartizācija strukturālo atšķirību ietekmes novēršanas metode, salīdzinot demogrāfiskos koeficientus; datu pārveides process, kā rezultātā rodas iespēja izmērīt un salīdzināt kāda demogrāfiskā procesa intensitāti iedzīvotāju kopumos, kuriem ir atšķirīga struktūra.
- hipersīkstruktūra Supersīkstruktūra - atoma enerģijas līmeņu sašķelšanās tuvu novietotos komponentos.
- kapilīcijs Šķiedrveidīga struktūra, kas savijusies ar sporu; sastop dažām baktērijām, protozojiem un sēnēm.
- caurīte Šūnas balsta struktūra; tās veido arī dalīšanās vārpstu, skropstiņas, viciņas un centriolas.
- centriolas Šūnas centra, centrosomas divas sastāvdaļas (cilindriskas struktūras \~0,15 mikrometru diametrā), kas novietotas savstarpēji perpendikulāri, šūnas dalīšanās laikā tās dubultojas.
- hromosoma Šūnas kodola autoreproduktīvās pavedienveida struktūras, kurās ieslēgta šūnas galvenā ģenētiskā informācija.
- piknoze Šūnu sarukšana nekrobiozes gadījumā; kodols kļūst blīvs, mazs un pārvēršas bezstruktūras masā, hromatīns intensīvi krāsojas.
- citohistoģenēze Šūnu struktūras attīstība.
- fiksācija Šūnu, audu, orgānu (dažreiz arī veselu organismu) apstrāde ar dažādām vielām (fiksatoriem), lai saglabātos dzīvo šūnu un audu struktūra.
- centralizētība Tāda uzņēmumu organizatoriskās struktūras forma, kur par visu uzņēmuma darbību lemj atsevišķa persona vai personu grupa, ko var uzskatīt par centru.
- aromorfoze Tādi dzīvās dabas evolucionāro pārmaiņu procesi, kuri rada organisma struktūras un tā sastāvdaļu funkciju komplicēšanos.
- ģenētiskais līdzsvars tāds populācijas stāvoklis, kad vairākās cita citai sekojošās paaudzēs saglabājas nemainīga populācijas ģenētiskā struktūra, t. i. noteiktas gēna dažādo alēļu frekvences.
- primitīvs Tāds, kam evolūcijas gaitā nav izveidojusies sarežģīta struktūra, funkcijas (par organismiem, to daļām).
- biligulāts Tāds, kam ir divas mēlei līdzīgas struktūras.
- regulārs Tāds, kam ir stingri noteikta militāra organizācija, struktūra un kas ir sistemātiski militāri apmācīts (par bruņotajiem spēkiem, to daļām, vienībām).
- valdošs Tāds, kas atrodas (valsts, sabiedriskas struktūras) vadībā.
- polikristālisks Tāds, kas ietver daudz neregulāru, dažādos virzienos orientētu, sīku, savstarpēji saistītu kristālu; lielākajai daļai cietvielu (minerāliem, metāliem) ir polikristāliska struktūra.
- homeomorfs Tāds, kas līdzīgs pēc formas un struktūras.
- teratogēns Tāds, kas organismos izraisa neparastus, dabiskajai struktūrai neatbilstošus veidojumus.
- vatveida Tāds, kas pēc uzbūves, struktūras ir līdzīgs vatei, atgādina vati.
- eksocentrisks Tāds, kurā neviens elements nav funkcionāls ekvivalents visai struktūrai.
- stabils Tāds, kura sastāvs, struktūra attiecīgajos apstākļos nemainās, nepārveidojas (par vielām, to daļiņām).
- porfīrveida Tāds, kura struktūrai ir porfīra veids.
- variatīvs Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas; tāds, kas spēj pārveidoties; variabls.
- variabls Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas; tāds, kas spēj pārveidoties.
- teikuma struktūra teikuma komponentu, proti, sintaktiskās struktūras komponentu jeb teikuma locekļu, semantiskās struktūras komponentu jeb semantisko lomu savstarpējo stabilo, būtisko sakaru un attieksmju kopums.
- semantiskā loma teikuma semantiskās struktūras komponents, vispārināts teikuma atspoguļotās situācijas dalībnieks.
- reziduālis tekstvienība, kurai nav attiecīgās valodas morfoloģiskā struktūra
- Latvijas ieliece tektoniska Austrumeiropas platformas struktūra Latvijas austrumu daļā, Krievijas Pleskavas apgabala dienvidrietumos un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļā, izmēri 300 x 200 km, kristāliskā pamatklintāja virsa atrodas 700-1000 m dziļumā.
- Austrumkurzemes kāple tektoniska Baltijas sineklīzes struktūra Kurzemes ziemeļaustrumu daļā starp Dundagas monoklināli un Saldus-Slokas izcilni.
- Baltkrievijas anteklīze tektoniska struktūra Austrumeiropas platformas rietumu daļā, aptver Baltkrievijas ziemeļrietumu un centrālos rajonus, Lietuvas dienvidu un Polijas ziemeļrietumu malu, tās izmēri - \~400 x 500 km, Latvijas dienvidaustrumu stūrī no tās iesniedzas Viļeikas izcilņa nogāze, kas šajā vietā pieslēdzas Daugavpils monoklinālei.
- Liepājas ieplaka tektoniska struktūra Baltijas sineklīzē, tā aizņem Baltijas akvatoriju starp Liepāju un Gotlandi, kā arī sauszemi starp Liepāju, Ventspili un Usmu, tās platums sauszemē ir 50-70 km, garums — >200 km.
- Limbažu kāple tektoniska struktūra Baltijas sineklīzes ziemeļaustrumu malā, aizņem Vidzemes ziemeļrietumu stūri un Rīgas līci, krstāliskā pamatklintāja virsa ieguļ 600–900 m zjl.
- Gulbenes ieplaka tektoniska struktūra kristāliskā pamatklintāja, Kaledonijas un hercīnā kompleksa iežos Latvijas ielieces centrālajā daļā starp Ērgļu izcilni un Daugavpils monoklināli; Gulbenes depresija.
- Valmieras-Lokno izcilnis tektoniska struktūra, kas aizņem daļu pamatklintāja Baltijas vairoga dienvidu nogāzes Latvijā, Igaunijas dienvidaustrumu daļā un Krievijas Pleskavas apgabalā, garums - \~200 km, platums - 20-30 km, relatīvais augstums pamatklintāja virsā - \~100 m, absolūtais augstums lokālajos pacēlumos - \~300-270 m zjl.; Lokno struktūra; Pleskavas-Valmieras valnis.
- nomats Tektoniska struktūra, kas rodas, slāņa daļai noslīdot gar stāvi krītošu lūzuma virsmu.
- pārmats Tektoniska struktūra, kas rodas, slāņa daļai pārvietojoties pa horizontālu lūzuma virsmu.
- monoklināle Tektoniska struktūra, kuru veidojošie iežu slāņi noliekti vienā virzienā.
- struktūrzonas Tektoniskās zonas - zonas krokojuma apgabalā, retāk platformu teritorijā, kurām raksturīgas noteiktas tektoniskas struktūras, nogulumu uzkrāšanās, magmatisko procesu, endogēnās mineralizācijas īpatnības.
- lūzumi Tektoniski Zemes garozas pārrāvumi, parasti norobežo atšķirīgas struktūras; var iesniegties Zemes mantijā un veidot plašas zonas, to veidošanās tiek saistīta ar Zemes griešanās ātruma maiņu.
- metamatemātika Teorija matemātisko pierādījumu struktūras un likumsakarību pētīšanai.
- beinīta struktūra tērauda struktūra, kas sastāv no adatveida cementīta un ar oglekli piesātināta ferīta maisījuma; iegūst izotermiski izturot pārdzesētu austenītu 250-350 °C temperatūrā.
- trostīta struktūra tērauda struktūra, kas sastāv no ferīta un adatveida cementīta maisījuma; iegūst, strauji atdzesējot austenītu vai izotermiski izturot to vidējā temperatūrā (400–500 °C).
- sorbīta struktūra tērauda struktūra, kas sastāv no ferīta un noapaļotu cementīta graudiņu maisījuma; iegūst, paātrināti atdzesējot tēraudu ar austenīta struktūru vai to izotermiski izturot augstā temperatūrā (500-600 Celsija grādos); cietība HRC25.
- perlīta struktūra tērauda struktūra, kas satur 0,83% oglekļa, sastāv no smalka plāksnīšu ferīta un cementa maisījuma.
- beinīts Tērauda struktūra, kas veidojas austenīta starppārvērtības rezultātā.
- Vidmanšteta struktūra tērauda struktūra, kas veidojas, ja tēraudu strauji atdzesē no augstas temperatūras (1200 °C) (ferītam veidojas vēdekļveida graudi); šāda struktūra vērojama dzelzs meteorītos.
- terminelements Termina terminoloģiski nozīmīga sastāvdaļa, kuras konkrētais veids atkarīgs no attiecīgā termina struktūras: atvasinātajam vietvārda terminam tā ir morfēma, salikteņterminam - salikteņa sastāvdaļa, vārdkopterminam - vārds.
- entropija Termodinamikas pamatjēdziens - vielas iekšējās struktūras sakārtotības mērs: jo mazāka sakārtotība, jo lielāka entropija.
- tiesību sistēma tiesību nozaru kopsakarība, kurā izpaužas sabiedrības vispārobligāta griba; objektīvi pastāvoša tiesību uzbūve (struktūra), kas izpaužas vienoto tiesību iedalīšanā atsevišķas daļas (nozarēs, institūtos), kas ir savstarpēji saistītas.
- virsējā struktūra tieši novērojama lineāra teikuma sintaktiskā struktūra pretstatā dziļajai struktūrai.
- karnaubvasks Tipiski augu vaski, ko iegūst, izvārot ar ūdeni Brazīlijas vēdekļpalmas ("Copernica cerifera") daļas; pārtikas piedeva E903, glazētājviela, struktūras veidotājs, reti, bet var izraisīt alerģiskas reakcijas, dermatītu, kuņģa kairinājumu.
- bipolārais tranzistors trīsslāņu silīcija vai germānija struktūra ar divām p–n pārejām un trīs izvadiem - emiters, bāze un kolektors.
- raibā sietveida trupe trupe, kam raksturīga pazemināta koksnes cietība un raiba nokrāsa uz tumši brūna vai pelēki violeta fona, iedzelteni plankumi un joslas un šūnveida vai šķiedraina struktūra.
- iepirkšanās tūrisms tūrisma veids, kurā galvenais ceļojuma nolūks ir iepirkties, parasti saistīts ar ekonomisko izdevīgumu vai arī ar ekskluzīvas iepirkšanās iespējām; šī tūrisma nepieciešamais infrastruktūras elements ir plaši tirdzniecības centri, tirgus, veikali.
- kūrortviesnīca Tūristu mītne ar viesnīcai raksturīgo infrastruktūru, kur sniedz ārstēšanas, rehabilitācijas vai rekreācijas pakalpojumus, parasti iekārtotas apvidos ar dabiskiem dziedniecības faktoriem (labvēlīgs klimats, ārstnieciskās dūņas, minerālūdeņi) vai arī vietās, kur ir izveidota atbilstīga infrastruktūra.
- poliakrilamīds Ūdenī šķīstošs termoplastisks polimērs - karsējot virs 100 C, tam veidojas telpiska struktūra; lieto papīrrūpniecībā (pildvielu noturības uzlabošanai), tekstilrūpniecībā (audumu apretēšanai) u. c.
- ģenitogrāfija Uroģenitālā sinusa un iekšējo vadu struktūras rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas pa sinusa atveri.
- forma Uzbūve, iekārtojums, struktūra (kā realizēšanai, izpausmei).
- sacere Uzbūve, struktūra, arī atsevišķu daļu, elementu izkārtojums, sakars (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā); arī kompozīcija.
- kompozīcija Uzbūve, struktūra, arī atsevišķu daļu, elementu izkārtojums, sakars (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā).
- arhitektonika Uzbūve, struktūra, sevišķi galvas smadzeņu garozā.
- freims uzbūve, struktūra; ietvars.
- tekstūra Uzbūves, struktūras īpatnību kopums (piemēram, vielā, iežos, koksnē), ko rada sastāvdaļu, elementu novietojums, savstarpējās telpiskās attiecības.
- kompozīcija Uzbūves, struktūras, arī atsevišķu daļu, elementu izkārtošanas, sakaru teorija (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā, arhitektūrā); attiecīgais mācību priekšmets.
- kapitalizācija Uzņēmuma akciju kapitāla kopējais apjoms un struktūra.
- sistēmiskā atbilsme valodas vienības semantiska un formāla iekļaušanās valodas sistēmā, atbilsme valodas sistēmai un struktūrai, likumībām modeļiem.
- strukturālā valodniecība valodniecības virziens, kas balstās uz uzskatu par valodu kā zīmju sistēmu, galveno uzmanību pievēršot valodas struktūrai, t. i., iekšējiem, būtiskiem, stabiliem sakariem (attieksmēm) starp sistēmas elementiem.
- aprakstošā valodniecība valodniecības virziens, kurā, izmantojot distributīvās analīzes metodi, izstrādā valodniecisku teoriju valodas struktūras formālo elementu detalizētam un visaptverošam aprakstam.
- valodas tips valodu tipoloģiskās klasifikācijas iedalījuma vienība, kurā valodas iekļaujas pēc vispārīgām būtiskām valodas struktūras iezīmēm, neņemot vērā visas attiecīgās valodas īpatnības (šķir izolējošās, aglutinatīvās, fleksīvās, inkorporējošās valodas).
- tiesu iekārta valstī esošo tiesu sistēma, struktūra un organizatoriskā uzbūve.
- federālisms Valsts iekārtas sistēma, kas balstās uz federatīviem pamatiem; valsts organizatoriskā struktūra, kas pamatojas uz federācijas (2) principiem.
- iekšējā forma vārda morfoloģiskās struktūras saikne ar vārda celma morfēmu sākotnējo semantiku.
- morfoloģiskā analīze vārda vai vārdformas gramatisko funkciju (gramatisko kategoriju, locīšanas tipu u. tml.) un morfēmiskās struktūras analīze.
- morfēmiskā analīze vārda vai vārdformas morfēmiskās struktūras un morfēmu funkciju analīze.
- morfoloģija Vārdu gramatiskā struktūra, vārdu formu sistēma.
- sintakse Vārdu savienojumu, teikumu, teksta gramatiskā struktūra.
- formalizēt Veidot (kādas parādības, struktūras u. tml. aprakstu) ar noteiktiem formāliem paņēmieniem.
- parcelēt veidot tekstā vārdu savienojumu, vārdu, kas pēc struktūras atgādina teikuma daļu, locekli, locekļu grupu un no pārējā teksta ir atdalīts intonatīvi vai ar gala pieturzīmēm.
- veloinfra velosipēdu infrastruktūra.
- tauta Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība (nācija, tautība, radniecīgu cilšu grupa u. tml.), kurai raksturīga, piemēram, kopīga valoda, psihiskā struktūra, arī teritorija.
- konverģence vēsturisko pārmaiņu process, kura sekas ir kontaktvalodu struktūras tuvināšanās.
- vidusstruktūra vidējā struktūra.
- mezosistēma Vidēji liela un ne sevišķi sarežģītas struktūras sistēma.
- kondensēts stāvoklis viela cietā vai šķidrā stāvoklī, kam raksturīga pastāvīga mijiedarbība starp daļiņām (atomiem, joniem, molekulām) un struktūras tuvā un tālā kārtība.
- krioprotektors Viela vai proteīni, kas stiprina šūnas struktūras un pazemina organisma šķidrumu saslšanas temperatūru.
- inkrements Vielas fizikālā raksturlieluma sastāvdaļa, kuru nosaka noteikts šās vielas molekulas struktūras fragments.
- fototropisms vielas formas vai molekulārās struktūras pārveidošanās (t. sk. krāsas maiņa) gaismas ietekmē.
- struktūrūdens vielas ķīmiski saistītais ūdens, ko atdalot, mainās vielas struktūra un īpašības, piemēram, atdalot no ģipšakmens (CaSO~4~·2H~2~O) 1,5 H~2~O (ūdens molekulas), iegūst celtniecības ģipsi CaSO~4~·0,5H~2~O.
- neitronogrāfija Vielas molekulārās struktūras pētīšanas metode, kurā darba starojuma veids ir neitronu kūlis.
- amorfa viela vielas stāvoklis, kam raksturīga īpašību izotropija un kam nav noteiktas kušanas temperatūras; nav stingras periodiskas struktūras.
- elektronogrāfija vielas struktūras izpētes metode, kuras pamatā ir elektronu izkliedes novērošana.
- ledeburīts Viena no dzelzs-oglekļa sakausējumu (gk. čugunu) struktūras pamatsastāvdaļām; smalkgraudains austenīta un cementīta eitektisks maisījums.
- trostīts Viena no dzelzs-oglekļa sakausējumu struktūras sastāvdaļām: sīkdisperss ferīta un cementīta maisījums.
- plānotāja loma viena no sociālā darbinieka profesionālajm lomām, kurā tiek plānotas nākotnes perspektīvas klientu sociālo problēmu risināšanā, un sociālais darbinieks ierosina dažādas darbības un rada tādas struktūras, kas palielina iespējamību sasniegt problēmas atrisinājumu.
- polimorfija Vienas un tās pašas cietās vielas spēja pastāvēt vairākās struktūras formās - modifikācijās.
- heterohromija Vienas un tās pašas struktūras dažāda divu daļu krāsa.
- vienkārša teikuma paradigma vienkārša teikuma struktūras shēmas formu sistēma, kas balstās uz teikuma gramatisko nozīmi - predikativitāti, kuru veido sintaktiskā modalitāte un sintaktiskais laiks.
- histoni Vienkāršas olbaltumvielas, kas hromosomās veido kompleksu ar DNS, uztur DNS, hromatīna un hromosomas struktūras.
- Ego psiholoģija vienojošs apzīmējums daudzveidīgiem psiholoģijas konceptiem, kas attīstījušies psihoanalīzes un psihodinamiskajās teorijās; īpaši vērš uzmanību uz psihes struktūras attīstību un attiecībām agrīnā bērnībā, kā arī šo procesu saistību ar turpmākajām attiecībām cilvēka dzīvē.
- kristāliskā režģa svārstības viens no galvenajiem cietvielas iekšējās kustības veidiem – struktūras daļiņu (atomu, jonu, molekulu) svārstības ap saviem līdzsvara stāvokļiem.
- stiklveida stāvoklis viens no vielas amorfajiem stāvokļiem, kam raksturīgs struktūras viendabīgums un atomu telpiskā izvietojuma tuvā kārtība.
- kolorīts Vispārīgā (mākslas darba) struktūra, formas raksturīgas īpatnības.
- antivitamīns Vitamīna struktūras analogs; organismā, ieņemot vitamīna vietu (piem., kofermentā), var izraisīt vitamīna atbilstošās funkcijas trūkumu.
- devulkanizācija Vulkanizētās gumijas telpiskās struktūras režģa sabrukšana mehāniskās slodzes, siltuma un skābekļa iedarbības rezultātā.
- uzmats Zemes garozas slāņu tektoniska struktūra, kas veidojusies iežu intensīvas krokošanās procesā.
- paleotektonika Zemes garozas vai atsevišķu tās daļu tektoniskā struktūra un kustības kādā senākā ģeoloģiskajā periodā.
- megacikls Zemes tektoniskās attīstības posms, kurā notikušas ļoti būtiskas Zemes tektoniskās struktūras, it īpaši ģeosinklinālo sistēmu pārmaiņas.
- hemoreoloģija Zinātne par asins šūnu un plazmas komponentu plūsmas īpatnībām un asinsvadu struktūras reoloģiskām īpašībām pēc tiešas saskares ar asinīm.
- teratoloģija Zinātnes nozare, kas pētī neparastus, dabiskajai struktūrai neatbilstošus veidojumus organismos.
- sinerģētika Zinātnes nozare, kas pētī pašorganizēšanās procesus un likumsakarības lielās daudzkomponentu sistēmās nedzīvā un dzīvā dabā, kuru rezultātā sākotnēji nesakārtotās, haotiskās sistēmās veidojas regulāras laikā vai/un telpā sakārtotas struktūras.
- magnētbioloģija Zinātnes nozare, kas pētī Zemes magnētisko lauku un mākslīgi radīta magnētiskā lauka ietekmi uz dzīvām sistēmām, kā arī magnētisko lauku, ko rada dzīvās struktūras; magnetobioloģija.
struktūra citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV