Paplašinātā meklēšana
Meklējam slink.
Atrasts vārdos (29):
- slink:1
- slinka:1
- slinks:1
- slinkt:1
- slinkāt:1
- slinkot:1
- slinkons:1
- slinkšēt:1
- slinkums:1
- apslinkt:1
- paslinks:1
- slinkulis:1
- apslinkot:1
- noslinkāt:1
- noslinkot:1
- paslinkāt:1
- paslinkot:1
- saslinkot:1
- slinkmanis:1
- slinkoties:1
- pieslinkot:1
- slinkummaiss:1
- apslinkoties:1
- ieslinkoties:1
- izslinkoties:1
- noslinkoties:1
- saslinkoties:1
- slinkumslimība:1
- slinkumlāpītājs:1
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (310):
- ķeņģis Ādenis; arī lamuvārds slinkam cilvēkam.
- zvaikstīties Aiz slinkuma apkārt mētāties.
- malstīties Apkārt mētāties, slinkot.
- apslinkoties Apslinkt.
- veļot Atpūsties, slinkot.
- kaika Aušīga, vieglprātīga, pārspīlēta sieviete; slinka, puišu kāra meita.
- dīkdienība Bezdarbība, slinkošana.
- gumijstiepšana Bezdarbīga laika pavadīšana; slinkošana.
- dīkdienīgs Bezdarbīgs, slinks.
- šlīherēt Bezmērķīgi dzīvot; slinkot.
- izlaist kā teļu būt par cēloni tam, ka cilvēks kļūst slinks, nevīžīgs.
- netiklis Cilvēks, kam trūkst kāda, parasti darba, tikuma; slinks, nevīžīgs cilvēks.
- bleņķeris Cilvēks, kas staigā apkārt, slinko.
- blazdars Cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- blazders Cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- nelaisks Čakls, tāds, kas nav slinks.
- glāmāt Darbā slinkot, nesteigties.
- božāties Darbā slinkot, neveiklam būt.
- boža Darbā slinks, neveikls cilvēks.
- stīvbiksis Darbā un iešanā slinks, gauss cilvēks; stibiksis.
- stibiksis Darbā un iešanā slinks, gauss cilvēks.
- bezdarbība Dīkdienība, slinkošana.
- bīte Dīkdienis, slaists, slinkuma lāpītājs.
- kramadika Draiskulīgs zēns; mazvērtīgs, slinks cilvēks.
- svempele Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks.
- švempele Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks.
- svempelis Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks.
- smacēns Dūšīgs, bet slinks cilvēks.
- auklēt rokas klēpī dzīvot dīkā, nestrādāt; slinkot.
- turēt rokas klēpī dzīvot dīkā, nestrādāt; slinkot.
- laiskot Dzīvot, būt bezdarbībā; arī slinkot.
- tamass Ezoterismā inerce, slinkums un aizspriedumainība.
- glasīt Glasīt vēderu - slinkot.
- gļēva Gļēvs, slinks cilvēks; glēvis.
- glēvis Gļēvs, slinks cilvēks.
- litauris Gļēvs, slinks cilvēks.
- lamstīties Gorīties, staipīties, slinkot.
- gulstavāt Gulēt neparastā laikā, slinkot.
- gulstuļot Gulēt neparastā laikā; gulšņāt; slinkot.
- pūt Gulēt, slinkot.
- ležņāt Gulšņāt, slinkot.
- sleigznēt Gulšņāt, slinkot.
- gulšņus Guļot, slinkojot.
- glema Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd.
- gļema Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd.
- glemis Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd.
- goža Iespēja atlaisties, slinkošana, laba dzīve.
- noslinkoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slinkot.
- izpūties Ilgāku laiku, daudz slinkot, gulēt.
- izslinkoties Ilgāku laiku, daudz slinkot.
- sablēžot Ilgāku laiku, krietni slinkot.
- saslinkot Ilgāku laiku, nepārtraukti slinkot.
- leidaks Izlaidīgs, slinks cilvēks.
- kundzīte Izlutināta, slinka sieviete.
- kundziņš Izlutināts, slinks vīrietis.
- izbakstīties Izslinkoties; izniekoties.
- izaslaistīties Izslinkoties.
- izgurķoties Izslinkoties.
- izlaiskoties Izslinkoties.
- izslaistīties Izslinkoties.
- izslamstīties Izslinkoties.
- izsloņķēties Izslinkoties.
- izsluņķēties Izslinkoties.
- iztauvēties Izslinkoties.
- dundurēt Izšķiest laiku, nīkt dīkdienībā, slinkumā palaisties.
- pabalzīties Kādu brīdi paslinkot.
- pablisierēt Kādu laiku klaiņot (slinkot).
- notullēt Kādu laiku slinki (tūļīgi) strādāt.
- noknubināties Kādu laiku slinkot.
- apstāji Kaite, kas saistīta ar kaprīzēm, slinkumu, slimīgām iedomām.
- gumzāties Kaut ko neveikli darīt, slinkot.
- ieblisēt Klaiņojot, slinki pastaigāties.
- bleņķerēt Klaiņot, staigāt apkārt; arī slinkot.
- pasalaisties Kļūt izlaidīgam, nepaklausīgam, slinkam.
- ieslinkoties Kļūt laiskam, kūtram, slinkam.
- nosalaisties Kļūt neuzņēmīgam, slinkam; zaudēt enerģiju, uzņēmību.
- palaisties slinkumā (arī laiskumā, kūtrumā) kļūt slinkam, laiskam.
- apslinkt Kļūt slinkam, ļauties slinkumam.
- izlaisties Kļūt slinkam, nevīžīgam, nesavaldīgam.
- palaisties Kļūt slinkam, nevīžīgam; arī morāli pagrimt; izlaisties (2).
- nolaisties Kļūt slinkam, nolaidīgam, neveikt savus pienākumus.
- aplaiskoties Kļūt slinkam, slinkot, gurķoties.
- saslinkoties Kļūt slinkam.
- stoņāt Kūtri strādāt; lēnēm, slinku ēst (par lopiem); nevienmērīgi vilkt (par zirgu).
- laisks Kūtrs, bezdarbīgs; arī slinks (par cilvēku).
- slīmestuvis Kūtrs, slinks cilvēks.
- zilināties Laiski, slinki strādāt.
- laiskis Laisks, slinks.
- klīma Lamuvārds (vecam, vājam un slinkam zirgam).
- suņu sedilka lamuvārds slinkam cilvēkam.
- kūkailis Lamuvārds slinkam cilvēkam.
- kutkailis Lamuvārds slinkam cilvēkam.
- kūtkailis Lamuvārds slinkam cilvēkam.
- stulmenis Lamuvārds slinkam, lempīgam cilvēkam.
- gluminis Lamuvārds; muļķīgs vai slinks cilvēks.
- lumzāt Lempīgi, slinki iet, neveikli skriet.
- lumžāt Lempīgi, slinki iet, neveikli skriet.
- ļempurs Lempīgs un slinks cilvēks.
- glumēns Lempis, gļēvulis; slinks cilvēks.
- dūdaļa Lēna, slinka meitene (sieviete).
- čunčināties Lēnām slinki pie darba iet.
- gorīties Lēnām, slinki strādāt.
- tusnot Lēnām, slinki strādāt.
- kūtrs Lēns, gauss, arī slinks (par cilvēku).
- ķūlīgs Lēns, nemākulīgs un slinks cilvēks.
- ģībulis Lēns, slinks cilvēks.
- lazna Ležņa, slinka sieviete, kas mīl pagulēt.
- lamsis Liels un slinks suns vai cilvēks.
- limba Liels, lempīgs un slinks cilvēks.
- lejons Liels, slinks cilvēks.
- lamāka Liels, slinks un lempīgs cilvēks.
- lamāns Liels, slinks un lempīgs cilvēks.
- lamba Liels, slinks, gļēvs cilvēks; arī liels dzivnieks.
- guze Lieto kā lamuvārdu slinka, neizdarīga (liela auguma) cilvēka raksturošanai.
- lūsināt Lutināt, ļaut slinkot.
- lūsīt Lutināt, ļaut slinkot.
- izlaist Ļaut (parasti lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī bezkaunīgs.
- slincināt Ļaut slinkot.
- slinka kā govs ļoti slinka.
- ar bomi ceļams ļoti slinks (cilvēks).
- svinadirsa Ļoti slinks, neveikls cilvēks, kas reti pieceļas no sēdvietas.
- slinks kā maiss ļoti slinks.
- slinks kā malka ļoti slinks.
- kā bluķis Ļoti slinks.
- nelgāt Muļķot, slinkot.
- diedelnieks Nabadzīgs un slinks cilvēks.
- pakūtrot Nedaudz, mazliet slinkot.
- bokstēties Negribīgi, slinki, mazrezultatīvi ko darīt; arī slaistīties, klaiņot apkārt.
- bokstīties Negribīgi, slinki, mazrezultatīvi ko darīt; arī slaistīties, klaoņot apkārt.
- paslinkot Neilgu laiku, mazliet slinkot.
- klīsteris Neizdarīgs, slinks cilvēks, uz kuru nevar paļauties.
- šlamāns Neizveicīgs, slinks cilvēks; slinks zirgs; lietū izmirkusi dzīva radība.
- nūglis Neizveicīgs, slinks cilvēks.
- ellesprauls Nejauks, slinks cilvēks.
- mīklmērkaķis Nekārtīgs, nevīžīgs, nenoteikts, slinks cilvēks; arī ākstīgs cilvēks (kas mēdz izmuļķot citus).
- čūčalīgs Nekārtīgs, nevīžīgs; arī tūļīgs, slinks.
- ļubraks Nekārtīgs, slinks, nepieklājīgs cilvēks; muļķīgs, nesaprātīgs cilvēks.
- nepacelt ne smilgas neko nedarīt, nestrādāt; slinkot
- maitasgabals Nekrietns, nelietīgs cilvēks; nederīgs, slinks dzīvnieks; maitas gabals.
- maitas gabals nekrietns, nelietīgs cilvēks; nederīgs, slinks dzīvnieks; maitasgabals.
- maita Nekrietns, nelietīgs cilvēks; nederīgs, slinks dzīvnieks.
- vīžot Nepadoties slinkumam, nolaidībai, gribēt, arī spēt (ko darīt, paveikt).
- stāvēt (arī sēdēt) bez darba nestrādāt; slinkot.
- sēdēt (arī stāvēt) bez darba nestrādāt; slinkot.
- stabausis Neveikla, dumja, slinka būtne; sliņķis, nemākulis; stulbs, stīvs cilvēks.
- lebeze Neveikla, nekārtīga, slinka sieviete.
- pārlumzāt Neveikli vai slinki atgriezties mājās.
- čumete Neveikls vai slinks cilvēks.
- mīklans Neveikls, slinks un izlutināts dzīvs radījums.
- lambuks Neveikls, slinks, arī muļķīgs dzīvnieks vai cilvēks.
- glūža Neveikls, slinks, lempis.
- glūda Neveikls, tūļīgs, slinks cilvēks.
- slane Nevīžīga, nolaidīga, slinka sieviete.
- šļekstināties Nevīžīgi vai slinki strādāt.
- mirlaka Nevīžīgs, slinks cilvēks.
- plauša Nevīžīgs, slinks cilvēks.
- nīkuļot Nīkt (2); slinkot.
- jēļi Nolaidīgi, slinki, nevīžīgi.
- laišķēties Nolaisties, kļūt slinkam.
- vinčelēties Nosist laiku, slinkojot darbā.
- čīkāt Noslinkot (kādu laiku).
- novinkļot Noslinkot, nopļēgurot.
- nosluņķēties Noslinkot, noslaistīties; nosloņķēties.
- nosloņķēties Noslinkot, noslaistīties.
- nožīgot Noslinkot, notūļāties.
- nodairīties Noslinkot.
- nogurķoties Noslinkot.
- nokukņāt Noslinkot.
- nolempēt Noslinkot.
- nolīferēt Noslinkot.
- noslemēt Noslinkot.
- noslinkāt Noslinkot.
- nogorīties Notūļāties, noslinkot.
- nosavalstīties Novalstīties, parasti aiz slinkuma, laiskuma.
- paloderēt Padzīvot bez darba; paslinkot.
- palaiskoties Padzīvot, pabūt bezdarbībā; arī paslinkot.
- laižīgs Palaidnīgs, slinks.
- apslinkot Palaisties slinkumā.
- izdīkt Palaisties slinkumā.
- pasadairīties Paslaistīties, paslinkot.
- pasluņķēties Paslinkot; pasloņķēties.
- paslamstīties Paslinkot; pavadīt (kādu laiku) bez noteikta darba.
- pagurķoties Paslinkot.
- pasaslaistīties Paslinkot.
- paslinkāt Paslinkot.
- pasloņķēties Paslinkot.
- nogledīt Pavadīt bezdarbībā (laiku); noslinkot.
- noklimpāt Pavadīt laiku bez darba, noslinkot.
- blazdarēties Pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot; klaiņot, staigāt apkārt; arī blēņoties, palaidņoties.
- blazderēties Pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot; klaiņot, staigāt apkārt; arī blēņoties, palaidņoties.
- gledīt Pavadīt laiku bezdarbībā; slinkot; nestrādāt.
- noblankstīties Pavadīt laiku slinkojot.
- mirlis Pavisam slinks cilvēks.
- izknobāties Pēc sirds patikas (pietiekami) izslinkoties.
- izvataļāties Pēc sirds patikas (pietiekoši) slinkot.
- palaist Pieļaut (lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī kaprīzs, nekaunīgs; izlaist (9), izlutināt.
- ielaiskoties Pieradināties slinkot.
- atvāļāties Pietiekami gulšņāt, atpūsties, noslinkot.
- atslaistīties Pietiekami slinkot.
- atkarīgs no pabalstiem plaši izmantots apzīmējums attiecībā pret klientiem, kuri, pēc sociālo darbinieku domām, ir slinki un nevēlas strādāt, bet izvēlas dzīvot no pabalstiem.
- trēba Resna un slinka sieviete.
- tresnis Resns cilvēks; slinks cilvēks, kurš neveikli un smieklīgi pārvietojas.
- miekšis Resns un slinks, laisks cilvēks.
- miekšķis Resns un slinks, laisks cilvēks.
- miešķis Resns un slinks, laisks cilvēks.
- bimba Resns, neveikls, slinks cilvēks.
- biezis Resns, slinks cilvēks.
- buca Resns, slinks cilvēks.
- Vakūna Romiešiem atpūtas dieviete, arī slinkuma dieviete.
- būksna Sadusmots, sakaitināts un slinks cilvēks.
- rīmulī lopus griezt sadzīt lopus apļveida barā un atpūsties (par slinku ganu).
- kā bogans saka par gara auguma cilvēku, arī slinku, laisku cilvēku.
- (kā) ar kāsi velkams saka par gausu, slinku cilvēku.
- slinks kā pelavu maiss saka par ļoti slinku cilvēku.
- slinks kā (pelavu) maiss saka par ļoti slinku cilvēku.
- kā svina pakaļa saka par resnu, slinku, mazkustīgu cilvēku.
- izlaidies kā teļš saka par slinku, nevīžīgu cilvēku.
- kā teļš saka par slinku, nevīžīgu cilvēku.
- vai dievam dienu trūkst saka, gribot atpūsties, paslinkot, pavaļoties vai atlikt darbu uz vēlāku laiku.
- vilka kauls ir mugurā saka, ja cilvēks darbā ir slinks, gauss, negrib pieliekties, locīties.
- kā čigāns saka, ja kāds dara ko sliktu (zog, slinko, ir nevīžīgs).
- kā vepris saka, paužot negatīvu attieksmi pret slinku, netīrīgu cilvēku, nosodot to.
- pleists Salīcis, liela auguma cilvēks (nedaudz slinks un izlaidīgs).
- pakūtrs Samērā, arī mazliet lēns, gauss, arī slinks (par cilvēku).
- paslinks Samērā, arī mazliet slinks.
- pieslinkot Savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka ar slinkošanu neko nepanāks, nesasniegs.
- bleknēt Sēdot vai guļot slinkot.
- nāves grēki septiņi grēki, ko kristietība uzskata par vissmagākajiem (lepnība jeb augstprātība; alkatība jeb skopulība; miesaskārība jeb neapvaldītas seksuālas tieksmes; skaudība; ēdelība, kas parasti saistīta ar žūpošanu; dusmas; slinkums).
- gurzāties Sildīties pie krāsns vai saulē, slinkot.
- oblomovisms Simptomu komplekss, kas raksturīgs personībām ar psihopatoloģisku struktūru - vājš gribasspēks, apātija, riebums pret darbu, slinkums, neuzņēmība, nesavaldība; nosliece laiku pavadīt gultā.
- stīvs kā beņķis ska par slinku, mazkustīgu dzīvnieku.
- cacka Skaista, slinka sieviete.
- kraļa Skaista, slinka sieviete.
- stumjams un velkams skubināms, mudināms; slinks.
- olāt Slaistīties apkārt, slinkot.
- olāties Slaistīties apkārt, slinkot.
- slīmēties slaistīties, slinkot.
- gaistīties Slaistīties, slinkot.
- oļāt Slaistīties, slinkot.
- slamstiķot slamstīties, slinkot.
- blesināties Slepus slinkot (kad saimnieks neredz).
- sūdteteris Slikts (nevīžīgs, nekārtīgs, slinks u. tml.) cilvēks.
- benze slinka sieviete, sliņķe
- peloža slinka sieviete.
- slarpata slinka, netīrīga sieviete.
- rullēt gurķi slinkot
- tamborēt laiku slinkot
- uzlikt mīksto slinkot
- vilkt gumiju slinkot
- noslinkot Slinkot (visu laikposmu) un pārstāt slinkot.
- laist gurķi slinkot, neko prātīgu nedarīt; tēlot muļķi
- laist fufeli slinkot, neko prātīgu nedarīt; tēlot muļķi.
- laist luni slinkot, neko prātīgu nedarīt; tēlot muļķi.
- slīmēt slinkot, slaistīties.
- dūlēt Slinkot, slinki strādāt.
- stiept gumiju slinkot; ļoti lēni negribīgi ko darīt.
- staipīt (biežāk stiept) gumiju slinkot; ļoti lēni, negribīgi ko darīt.
- stiept (retāk staipīt) gumiju slinkot; ļoti lēni, negribīgi ko darīt.
- ķemmēt bobi slinkot.
- laist zosi slinkot.
- lāpīt slinkumu slinkot.
- nobumbulēt laiku slinkot.
- slaistīties gar pakšiem slinkot.
- sēdēt uz pakaļas slinkot.
- slaistīties gar pakšķiem slinkot.
- slīpēt stūrus slinkot.
- beņķi mērīt slinkot.
- pūžņot slinkot.
- slinkt slinkot.
- laiska Slinks cilvēks, slinka sieviete.
- šlakāns Slinks cilvēks, slinks, nepaklausīgs suns.
- slinkuma maiss slinks cilvēks, sliņķis.
- sietala slinks meitietis.
- slabraks slinks, neizveicīgs cilvēks.
- sladraks slinks, neizveicīgs cilvēks.
- šebraks slinks, nevīžīgs, neveikls cilvēks.
- drabiņu maiss slinks, resns cilvēks.
- blesis Sliņķis, palaidnis; arī slinks dzīvnieks.
- tuimeklis Stīvs, neveikls; arī flegmatisks; slinks.
- tuimis Stīvs, neveikls; arī flegmatisks; slinks.
- stīviņš Stīvs, slinks cilvēks vai tāds zirgs.
- tullēt Strādājot slinkot.
- lempere Tā, kas lemperē - klaiņo, klīst apkārt; neveikli kustas; slikti strādā, slinko.
- netikls Tāds, kam trūkst kāda, parasti darba, tikuma; slinks, nevīžīgs.
- nevīžīgs Tāds, kas aiz slinkuma, nolaidības izturas pavirši (pret sevi, savu ārieni, apkārtni); nolaidīgs, nekārtīgs.
- izlutināts Tāds, kas lutināšanas dēļ kļuvis kaprīzs, izvēlīgs, arī nevarīgs, gļēvs un slinks vai arī pārlieku jūtīgs.
- nestrādīgs Tāds, kas maz strādā (parasti aiz slinkuma).
- bleksteris Tāds, kas slinko, darbu dara nevīžīgi.
- nolaidīgs Tāds, kas veic ko nekārtīgi, nevīžīgi; tāds, kas ir nekārtīgs, nevīžīgs, slinks.
- kūtrs Tāds, kurā izpaužas lēnums, gausums, arī slinkums, pasivitāte.
- badastaklis Trūcīgs cilvēks (parasti slinkuma, nolaidības, nevīžības dēļ).
- badsstaklis Trūcīgs cilvēks (parasti slinkuma, nolaidības, nevīžības dēļ).
- badstakle Trūcīgs cilvēks (parasti slinkuma, nolaidības, nevīžības dēļ).
- badstaklis Trūcīgs cilvēks (parasti slinkuma, nolaidības, nevīžības dēļ).
- badstāklis Trūcīgs cilvēks (parasti slinkuma, nolaidības, nevīžības dēļ).
- kankarbiksis Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks; arī slinks, nolaidīgs cilvēks.
- pidžināties Tūļāties, slinki strādāt.
- blanstīties Tūļāties, slinkot.
- blostīties Tūļāties, slinkot.
- gūra Tūļīgs, slinks darbinieks.
- teļoties Uzvesties kā teļam - slinkot, ākstīties.
- žļedzēns Vārgs, gļēvs, slinks cilvēks.
- guļāties Vārtīties pa gultu (slinkojot).
- zvanārs Vecs, vājš, slinks, nevarīgs cilvēks.
- aizpraulot Veicināt trūdēšanu (slinkošanu, garīgu panīkumu).
- trilla Vieglprāte, auša; jautra, viegla rakstura sieviete; slinka sieviete.
- klenkeris Vieglprātīgs, bezatbildīgs, slinks cilvēks.
- laiskums Vispārināta īpašība --> laisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kūtrums; arī slinkums.
- slinkums Vispārināta īpašība --> slinks, šīs īpašības konkrēta izpausme; tieksme uz bezdarbību, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko.
- nozvalstīties Zināmu laiku nepārtraukti slinkojot gulšņāt.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa slink.