Paplašinātā meklēšana
Meklējam sacer.
Atrasts vārdos (13):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (202):
- izpildītājs aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu.
- paskvinātas Anonīmi satīriski sacerējumi dzejā vai prozā, kas vērsti pret Romas kūrijas locekļiem, rakstniekiem vai citām slavenām personām.
- Alkmana strofa antīkajā dzejā divrindu pants, kurā pirmā rinda sacerēta heksametrā, bet otrā ir vienpadsmitzilbju vārsma, kas sastāv no četrām daktiliskām pēdām.
- aēds Aoids - sengrieķu dziesminieks pirmsklasiskajā laikmetā; varoņdziesmu sacerētājs.
- paskvila Apvainojošs, zobgalīgs, parasti anonīms, sacerējums.
- fabricēt apzināti sagrozīt (piem., faktus), sacerēt (ko nepatiesu); izgatavot, radīt kādu viltojumu.
- safabricējums apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; dokuments, sacerējums, publikācija u. tml., kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus.
- neslavas celšana apzinātu nepatiesu otru personu apkaunojošu izdomājumu izplatīšana iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdiem, ja tā izdarīta publiski.
- izmocīt Ar lielu piepūli, ne visai veiksmīgi izveidot, sacerēt.
- pamflets Atmaskojošs, parasti satīrisks, sacerējums (piemēram, par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku parādību).
- toms Atsevišķa sacerējuma, grāmatas daļa, sējums.
- autorība Atzīšana par autoru (kādam sacerējumam, atklājumam, izgudrojumam u. tml.).
- autora teksts autora vēstījums, arī piebildes, remarkas (parasti daiļdarbos, publicistiskos sacerējumos) atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas.
- concepi Autorības apstiprinājums ar parakstu (burtiski: "es sacerēju").
- baletmeistars Baleta inscenētājs; deju sacerētājs; deju iestudētājs.
- rokbalets Balets ar rokmūzikas stilā sacerētu mūziku; šāda baleta uzvedums.
- brabansonna Belģiešu nacionāla himna, sacerēta 1830. g. revolūcijā.
- Samsons Bībeles personāžs Vecās derības vēsturisko sacerējumu ciklā - ar milzu spēku apveltīts senebreju varonis, kas izcēlies cīņās ar filistiešiem.
- sabiezēt Biezi saaugt, sacerot (par augiem); kļūt biezam (par audzi kādā vietā).
- minnezengers Bruņniecības laika lirisko dzejoļu un dziesmu sacerētājs un dziedonis (12.-14. gadsimta Vācijā).
- komponēt Būt tādam, kas sacer, arī kam piemīt spēja sacerēt skaņdarbu.
- inscenētājs Cilvēks (parasti režisors), kas sagatavo dramatisku darbu vai mūzikas sacerējumu izrādīšanai uz skatuves vai filmēšanai.
- rakstnieks Cilvēks, kas profesionāli nodarbojas ar daiļliteratūras darbu sacerēšanu.
- peršinieks Cilvēks, kas sacer (parasti sliktas kvalitātes) dzejoļus.
- literāts Cilvēks, kas sacer daiļdarbus; rakstnieks; arī publicists.
- sūdzībkalis Cilvēks, kas sacer, iesniedz, parasti nepamatotas, sūdzības.
- versifikators Cilvēks, kas viegli un veikli sacer dzejoļus, bet kam trūkst īsta dzejnieka talanta; pantu kalējs.
- teicējs Cilvēks, no kura iegūst informāciju par (parasti) folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem.
- dialogs Daiļdarbs, sacerējums, kas uzrakstīts šādas sarunas formā.
- rakstniecība Daiļdarbu sacerēšana; rakstnieka, dzejnieka literārā darbība.
- daiļdarbs Daiļliteratūras sacerējums.
- dzeja Daiļliteratūras veids, kam raksturīgi saistītā valodā sacerēti liriski, liroepiski un humoristiski satīriski daiļdarbi.
- rakstniecība Daiļliteratūru un tautas mutvārdu daiļrade, kas ir fiksēta ar rakstības līdzekļiem; kādas tautas literatūras un folkloras sacerējumu kopums, kas ir fiksēts ar rakstības līdzekļiem; literatūra (2).
- sacere Darbība, process --> sacerēt(1).
- opus Darbs, mākslas darbs, skaņdarbs; sacerējums.
- sacerētājs Darītājs --> sacerēt.
- partija Daudzbalsīga mūzikas sacerējuma sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai, šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
- dzejdaris Diletantisku, nemākulīgu dzejoļu sacerētājs.
- Eda Divi senislandiešu literārie darbi: Vecākā Eda - 9.-12. gs. mitoloģisko dziesmu un varoņdziesmu krājums; Jaunākā Eda - 13. gs. sacerējums par islandiešu poētiku.
- remarka Dramatiskos sacerējumos, arī libretos - autora paskaidrojums par situāciju, tēlu rīcību, izturēšanos, raksturiem u. tml.
- luga Dramatisks sacerējums.
- balādists Dzejnieks, balāžu sacerētājs.
- burimē Dzejolis, ko sacer pēc uzdotām atskaņām; parasti to dara spēles veidā.
- metrografija Dzejoļu sacerēšana pēc metrikas likumiem.
- dziedāt Dzejot; sacerēt dzejoļus.
- bards Dziedātājs, kas izpilda paša sacerētas dziesmas.
- ziņģmeisters Dziesmu zinātājs un sacerētājs.
- edisks Ediskā dzeja - skandināvu tautas dzeja, kurā sacerēta "Senākā Eda" un "Sāgas par senlaikiem".
- epigrammatiķis Epigrammu sacerētājs.
- erotiķis Erotiskās literatūras sacerētājs vai mīlētājs.
- ekseģēti Filologi, kas skaidro literārus tekstus (it īpaši antīkos sacerējumus).
- bretoņu romāni franču viduslaiku episki sacerējumi, kuros apdziedāta bruņinieku dzīve un mīlestība.
- žesti Franču viduslaiku episko poēmu jeb varoņpoēmu cikli, kas radušies 11. un 12. gs. mijā, tiem pamatā folklora, arī literāri sacerējumi.
- iztirzājums Galvenā daļa (skolas sacerējumā).
- simfoniskā poēma garāks, parasti viendaļīgs muzikāls sacerējums orķestrim diezgan brīvā formā; bieži tiek atveidota, piem., kāda balāde vai cits literārs darbs; tipiska vēlā romantisma laikmetam.
- liber Grāmata, resp. katrs lielāks sacerējums, sākumā uz vaska galdiņiem, vēlāk uz pergamenta; viduslaikos arī kāda sacerējuma lielākā daļa.
- oriģinālizdevums Grāmatas pirmais izdevums; autora dzīves laikā un pēc viņa nāves pirmā izdevēja izdoti sacerējumi un rakstu krājumi.
- šairi Gruzīnu episkās dzejas pantmērs, kurā sacerēta 12. gs. dzejnieka Šotas Rustaveli poēma "Bruņinieks tīģera ādā"; bija divi paveidi - sešpadsmitzilbnieks un astoņzilbnieks, izcelsme gruzīnu episkajā tautas dzejā.
- grāmata Iespiešanai domāts (lielāka apjoma) sacerējums.
- atkāpe Iespraudums, autora stāstījums (parasti literārā sacerējumā), kas nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju.
- izpildījums iestudējuma, dejas, skaņdarba, u.tml. literāra vai mākslas darba vai folkloras sacerējuma priekšnesuma sniegums
- Ovīdijs Ievērojams antīkās pasaules romiešu dzejnieks (43. g. p. m. ē. - 17. g. m. ē.), sacerējis liriskus un episkus dzejojumums, t. sk. "Mīlas mākla" ("Ars amatoria") un episko "Metamorfozes", kas sniedzas no pasaules radīšanas līdz ķeizara Augusta laikiem.
- leģenda Ievērojams, izcils cilvēks, arī fakts, notikums; tas, par ko tiek sacerēti cildinoši, parasti pārspīlēti, stāsti.
- upanišads Indiešu visvecākie sacerējumi par filosofiju un teosofiju.
- filīdi Īpaša pareģu un dzejnieku kasta senajā Īrijā, kas nodarbojās ar sakrālu tekstu sacerēšanu un saglabāšanu.
- anotēt Īsi raksturot (grāmatu, sacerējumu).
- islandiešu sāgas islandiešu prozas sacerējumi, no 10. gs. izplatījās mutvārdos; pierakstīti 12. un 13. gs.
- anotācija Īss (grāmatas, sacerējuma) raksturojums (dažkārt ar novērtējumu).
- skits Īss humoristiska vai satīriska rakstura literārs sacerējums; īss komiska rakstura uzvedums.
- parēmija Īss, aforistisks folkloras sacerējums (parasti sakāmvārds, paruna).
- brahiloģisms Īss, aforistisks folkloras sacerējums (sakāmvārds, paruna, mīkla, raksturvārds, daudzreiz atkārtots izteiciens).
- commedia Itāliešu literatūra, sākumā katrs itāliešu valodā sacerēts dzejas darbs ar bēdīgu sākumu un priecīgām beigām.
- sagudrot Izdomāt, sacerēt, parasti ar pūlēm (tekstu, frāzi u. tml.).
- safabricēt Izgatavot, radīt (piemēram, viltotu dokumentu); sacerēt (piemēram, rakstu, kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus).
- fabricēt Izstrādāt, sacerēt (ko mazvērtīgu, sliktā kvalitātē) lielā daudzumā.
- sadomāt Iztēlē radīt, sacerēt (mākslas darbu).
- pārveidot Izveidot citādu (tekstu, literāru sacerējumu, mākslas darbu u. tml.).
- Sohara Kabalistisks sacerējums, sarakstīts 13. gs. aramiešu valodā Mozus grāmatu komentāra veidā.
- kalambūrists Kalambūru sacerētājs.
- žirši Kazahu tautas dziesminieks, teicējs; atšķirībā no akina ir izpildītājs, nevis sacerētājs.
- Almagests Klaudija Ptolemaja sacerējums, kurā izklāstīti pasaules ģeocentriskās sistēmas priekšstati.
- šlāgerkomponists Komponists, kas sacer šlāgeru mūziku.
- Apūle Kuršu apdzīvots novads tagadējā Lietuvas teritorijā pie Skodas, kas 13. gs. ietilpa kuršu apdzīvotajā Cekļa zemē, bija tās centrs ar Apoles pili; pirmoreiz minēta Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta pēc 876. g. sacerētajā Sv. Anskara dzīves aprakstā; izpostīta Lietuvas karos ar Vācu ordeni un Livonijas ordeni, 1253. g. tiek minēta kā iedzīvotāju pamesta zeme.
- si šu ķīniešu filozofu grāmatu sakopojums, kurā ietilpst četri seno konfūcisma domātāju sacerējumi (5.-3. gs. p. m. ē.), kas 12. gs. tika savākti, apstrādāti, sakopoti un pasludināti par konfūcisma kanona galveno sastāvdaļu.
- mīkales Latviešu mistēriju spēles (lugas), kas sacerētas pamatojoties uz senām latviešu reliģiskām teiksmām un ticējumiem.
- libellists Libellas 2 sacerētājs, jo sevišķi nonievātājs, apsūdzētājs.
- librets Liela muzikāli vokāla sacerējuma (parasti operas, operetes) teksts.
- roksāga Lielas formas muzikāli dramatisks sacerējums rokmūzikas stilā pēc kādas sāgas sižeta; šāda sacerējuma uzvedums, atskaņojums.
- rokopera Lielas formas muzikāli dramatisks sacerējums rokmūzikas stilā; šāda sacerējuma uzvedums, atskaņojums.
- meliķis Lirisku dziesmu sacerētājs, liriķis.
- opuss Literārs vai muzikāls sacerējums, it īpaši skaņdarbs.
- kontrafakcija Literārs viltojums; patvarīga autoru tiesību pārkāpšana, pavairojot un izplatot cita autora sacerējumu.
- almanahs Literāru vai zinātnisku sacerējumu krājums (ko apvieno kāda kopīga pazīme, piemēram, temats, žanrs).
- liela loma loma, kurai ir nozīmīga vieta dramaturģiska sacerējuma tēlu sistēmā.
- pseidomitoloģija Mākslīgi sacerēts mītu kopums, kas tiek piedēvēts kādai tautai vai kopienai.
- skats Mazākā vienība (dramatiskā sacerējumā), kam parasti raksturīgs viens un tas pats tēlu sastāvs; fragments (parasti izrādē, kinofilmā) ar kādām īpašām satura vai formas iezīmēm.
- monometrija Metriskās kompozīcijas veids, kad dzejolis pilnībā sacerēts tikai vienā metrā.
- minnesdziedoņi Minnesdziesmas sacerētāji - dziesminieki; reizē dzejnieki un savas dzejas komponisti.
- mītrade Mītu sacerēšana, parasti tādā vēstījuma formā kā liroepika.
- vokālā mūzika mūzika, kas sacerēta dziedāšanai ar instrumentālo pavadījumu vai bez tā.
- koncertiestudējums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piemēram, operas, operetes) vai daiļdarba iestudējums koncerta veidā.
- koncertizpildījums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piemēram, operas, operetes) vai daiļdarba izpildījums koncerta veidā.
- koncertuzvedums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piemēram, operas, operetes) vai daiļdarba uzvedums koncerta veidā.
- opera Muzikāli dramatisks sacerējums, kurā skatuviskā darbība noris dziedot orķestra pavadījumā.
- libretto Mūzikas sacerējuma, operas, operetes un baleta teksts.
- šlāgermūziķis Mūziķis, kas sacer vai izpilda šlāgermūziku.
- virdžinālists Mūziķis, kas spēlē virdžinālu; komponists, kas sacer mūziku virdžinālam.
- elukubrācija Naktī lampas gaismā rūpīgi izstrādāts sacerējums.
- apokrifs Neīsts, viltots, apšaubāms raksts, sacerējums.
- opusculum Neliels darbiņš, sacerējums.
- parafrāze Neliels fantāzijas tipa instrumentāls virtuozs skaņdarbs, kas sacerēts par vienu vai vairākām, parasti aizgūtām, tēmām.
- humoreska Neliels humoristisks sacerējums prozā vai dzejā.
- intrāde Neliels instrumentāls skaņdarbs, kas sacerēts svinīgu ceremoniju ievadīšanai, augstu personu iznāciena vai gājiena pavadīšanai.
- intrāda Neliels instrumentāls skaņdarbs, kas sacerēts svinīgu ceremoniju ievadīšanai.
- libells Neliels sacerējums, paskvila, lamu raksts; romiešiem sūdzības raksts, denunciācija.
- skribelējums Neskaidrs, nemākulīgs raksts, sacerējums.
- Anabāze Nosaukums diviem sengrieķu sacerējumiem par lieliem karagājieniem: (a) Kīra Jaunākā karagājiena apraksts (autors - Ksenofonts); (b) Maķedonijas Aleksandra Āzijas karagājiena vēsture (autors - Arians).
- tabulatūra Noteikumu krājums, pēc kuriem meisterzingeriem vajadzēja sacerēt dziesmas.
- diriģents Orķestrim vai korim rakstīta skaņdarba, muzikāli dramatiska sacerējuma muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs.
- pamfletists Pamfletu sacerētājs.
- panegirists Panegiriku sacerētājs; cilvēks, kas kaut ko pārmērīgi slavē.
- metromānija Pārliecīga dzejas sacerējumu cienīšana.
- paroimija Parunas un sakāmvārdi, daļa no kuriem sacerēta saistītā (ritmiskā) valodā un ar formulu palīdzību; raksturīgas vārdspēles, atskaņas, asprātība.
- grafomānija patoloģiska tieksme rakstīt, sacerēt, parasti tukšus, liekvārdīgus sacerējumus.
- lokalizējums Paveikta darbība --> lokalizēt (2); citas tautas daiļdarbs, folkloras sacerējums, kas, parasti tulkojot, pielāgots savas tautas, zemes īpatnībām.
- sacerējums Paveikta darbība, rezultāts --> sacerēt(1).
- baletmūzika Pēc libreta sacerēts skaņdarbs, kam atbilstoši veidota horeogrāfiskā darbība.
- plaģiators persona, kas izdarījusi plaģiātu, autors, kas cita sacerējumu uzdod par savu
- lokalizēt Pielāgot (citas tautas daiļdarbu, folkloras sacerējumu), parasti tulkojot, savas tautas, zemes īpatnībām.
- Rigvēda Pirmais zināmais indiešu literatūras piemineklis, gk. reliģisku himnu krājums; vēdu senākā, nozīmīgāk daļa; sacerēta starp 1500. un l300. g. p. m. ē., nozīmīgs avots senindiešu vēstures un mitoloģijas izpētei.
- pornogrāfs Pornogrāfisku sacerējumu autors.
- Priesteru kodekss priesteru sacerēts pēceksila raksts (570.-450. g. p. m. ē.), kas tiek uzskatīts par vienu no Pentateiha avotiem.
- monogatari Prozas sacerējums japāņu literatūrā; apzīmējumu lieto par otro komponentu dažādu žanru darbu nosaukumos.
- apraksts Prozas žanrs, kam pamatā ir dokumentalitāte un kas mākslinieciskā vispārinājumā attēlo reālus faktus un personas; šī žanra sacerējums.
- psalmists Psalmu sacerētājs.
- safabricēt Radīt, sacerēt (parasti mazvērtīgus mākslas darbus) lielākā daudzumā.
- dzejnieks Rakstnieks, kas sacer dzejoļus.
- gatavot Rakstot, sacerot u. tml. veidot, radīt (piemēram, tekstu); organizējot, mēģinot u. tml. veidot (piemēram, priekšnesumu, pasākumu).
- sagatavot Rakstot, sacerot u. tml., izveidot, radīt (piemēram, tekstu); organizējot, mēģinot u. tml., izveidot, sarīkot (piemēram, priekšnesumu, pasākumu).
- skrīvējums Raksts, sacerējums.
- rakstudarbs Rakstveidā veikts darbs (piemēram, teksts, dokuments); sacerējums.
- feļetons Recenzijas, kritikas raksti, arī daiļliteratūras sacerējumi (periodikā).
- karmaņola Revolucionāra franču dziesma, ko Parīzes iedzīvotāji sacerēja sakarā ar karaļa gāšanu 1792. g.
- gatas Ritmiskā valodā sacerēti himnu un reliģisko mācību teksti "Avestā" - 9.-3. gs. p. m. ē. zoroastrisma svēto rakstu grāmatā.
- sadainot sacerēt (dzeju).
- nodarboties ar literatūru sacerēt daiļdarbus.
- saštuderēt Sagudrot; sacerēt.
- salikt Sakārtot, savirknēt (piemēram, vārdus teikumā); arī sacerēt.
- jambs sengrieķu dzejā - sacerējums, kas sarakstīts jambos un kas satura ziņā tuvs satīrai.
- Zoils Sengrieķu filozofs un kritiķis (4. gs. p. m. ē.), kas pazīstams ar saviem uzbrukumiem Homēra sacerējumiem.
- riši Senindiešu dzejnieki, "Rigvēdas" himnu sacerētāji.
- upanišadas Senindiešu filozofiskie un reliģiskie sacerējumi (sanskritā), kas saistīti ar vēdām un skaidro to dziļāko jēgu; saglabājušies 108 upanišadu teksti, kas radušies no 6. gs. p. m. ē. līdz 15. gs. m. ē.; upanišadas ietekmējušas indiešu filozofisko domu, kā arī Eiropas filozofus, sākot ar A. Šopenhaueru.
- Nārada Senindiešu mitoloģijā - dieva Dakšas meitas dēls, pusdievs, gudrais, kuram piedēvē dažu "Rigvēdas" himnu sacerēšanu.
- Atharvans senindiešu mitoloģijā - pirmais priesteris, kas esot iedibinājis upurēšanas rituālu, sacerējis Atharvavēdu, kurā izklāstījis šo rituālu un mācījis to saviem sekotājiem, kas, saukdamies viņa vārdā par atharvaniem, turpinājuši viņa iedibinātās ugunsupurēšanas tradīciju un uzskatīti par viņa pēctečiem.
- angirasi Senindiešu mitoloģijā - pusdievi, dievišķie dziedoņi, kurus uzskatīja par dzejdaru un svētrakstu sacerētāju tēviem.
- Ņihonsjoki Seno japāņu sacerējums "Japānas hronika", kas pabeigts 720. gadā, nozīmīgs japāņu mītu avots.
- drapa seno ziemeļnieku slavas dziesmas, ko skaldi sacerēja par godu valdniekiem un dieviem, vēlākos laikos arī Kristum, Dievmātei un svētajiem.
- apokrifs Sens, anonīms, ar bībeles sižetiem saistīts sacerējums, ko neatzīst oficiālā baznīca.
- gallijambi Sevišķā grieķu pantmērā sacerētas dziesmas.
- hēroidas Sevišķs literatūras paveids, nosaukts pēc Ovidija sacerējuma "Heroides", t. i. sieviešu vēstules mīļākiem no svešuma, īstenībā maskotas mīlestības vēstules.
- kompozīcija Skaņdarba sacerēšana.
- kompozīcija Skaņdarba sacerēšanas teorija; attiecīgais mācību priekšmets.
- komponists Skaņdarba sacerētājs; cilvēks, kas nodarbojas ar skaņdarbu sacerēšanu.
- koris Skaņdarbs vai skaņdarba (piemēram, operas) fragments, kas sacerēts kora izpildījumam.
- ansamblis Skaņdarbs, kas sacerēts vairākiem solo instrumentiem vai dziedātāju balsīm.
- kompozitors Skaņdarbu sacerētājs; komponists.
- savervelējums Slikts sacerējums.
- Enmerkars šumeru varoņeposa personāžs, Lugalbandas tēvs un Gilgameša priekštecis, galvenais varonis divos šumeru sacerējumos, kuros stāstīts par Urūkas valdnieka attiecībām ar Aratas pilsētu (Irānas kalnienē) un tās valdnieku.
- viegls Tāds (piemēram, sacerējums, izteikums), kura saturs, raksturs nav pilnībā izpausts.
- pašsacerēts Tāds, kas ir kāda paša sacerēts.
- gatavs Tāds, kas ir pilnīgi uzrakstīts, sacerēts, izstrādāts (piemēram, par tekstu); tāds, kura veidošana ir pilnīgi pabeigta (piemēram, par priekšnesumu, pasākumu).
- vecs Tāds, kas ir samērā sen sacerēts, arī izdots.
- pusgatavs Tāds, kas nav pilnīgi izstrādāts, tāds, kura sacerēšana, veidošana nav pabeigta (piemēram, par mākslas darbu).
- apokaliptiķis Tāds, kas nododas apokaliptisku rakstu sacerēšanai, iztulkošanai vai sludināšanai.
- polileptisks Tāds, kas raksturīgs ar daudzām lēkmēm (eksacerbācijām un remisijām).
- jaunākais Tāds, kas tikko vai nesen ir radīts, izveidots, sacerēts.
- vēstīt Tāds, kas uzrakstīts, sacerēts stāstījuma veidā.
- eksprompts Tāds, kas veidots, sacerēts bez iepriekšējas sagatavošanās; tāds, kas saistīts ar veidošanu, sacerēšanu bez iepriekšējas sagatavošanās.
- daktilisks Tāds, kas, atbilst daktila pantmēram; tāds, kas sacerēts daktila pantmērā.
- jaunums Tas, kas tikko vai nesen ir izveidots, sacerēts, izdots.
- eksprompts Tas, kas veidots, sacerēts bez iepriekšējas sagatavošanās.
- ekspromts Tas, kas veidots, sacerēts bez iepriekšējas sagatavošanās.
- tautasdziesma Tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai; dziesma tautas mūzikā; attiecīgais folkloras žanrs; tautas dziesma.
- tautas dziesma tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai; dziesma tautas mūzikā; attiecīgais folkloras žanrs; tautasdziesma.
- melodiķis Tautas dziedonis vai instrumentālists, kas sacer tikai melodijas.
- dziesminieks Tautas dziesmu sacerētājs un dziedātājs, arī tautas dziesmu zinātājs (parasti cittautu folklorā).
- dziesmnieks Tautasdziesmu sacerētājs un dziedātājs.
- leģenda Teiksmains, fantastisks nostāsts par kādu vietu, personu, vēsturisku notikumu (parasti folklorā); mūsdienu literatūrā - sacerējums, kam raksturīga izdoma, fantastika, heroika.
- lokalizēšana Teksta adaptēšanas veids, kurā, mainot atsevišķus satura elementus, citas tautas daiļdarbu vai citu sacerējumu pielāgo savas tautas, zemes īpatnībām, videi, dzīves apstākļiem u. tml. (parasti tulkošanas procesā).
- brīvais temats temats skolas sacerējumam, kurā nav obligāti jāiztirzā daiļliteratūras jautājumi.
- logogrāfi Tiesas runu sastādītāji Senajā Grieķijā, kuri sacerēja apsūdzības vai aizstāvības runas pilsoņiem.
- rasties Tikt sacerētam, arī parādīties atklātībā (par mākslas darbu); veidoties (piemēram, par mākslas tēlu).
- pseidomāksla Vāju, diletantisku dekoratīvu izstrādājumu, muzikālu vai literāru sacerējumu kopums.
- tapt Veidoties, rasties, tikt veidotam, sacerētam.
- teogonija Vēstījums par Visuma un tā dievību izcelšanos, ko sacerējis Fēsiods 8. gs. p. m. ē.
- teika Vēstītājas folkloras sacerējums, kurā ir apvienots reālais un fantastiskais un kuram piemīt izziņas raksturs; attiecīgais vēstītājas folkloras žanrs.
- bahši Vidusāzijas tautu dziedoņi, muzikanti, tautas mutvārdu daiļrades radītāji un saglabātāji, to sacerējumus izpilda dutaras (divstīgu instrumenta) pavadījumā.
- žonglieris Viduslaiku Eiropā ceļojošs muzikants, dziesminieks, kas izpildīja gk. citu sacerētas dziesmas.
- aina Vienība (dramatiskā sacerējumā), daļa (cēlienā).
- mugams Viens no azerbaidžāņu tautas un profesionālās mūzikas žanriem, vairākdaļu vokāli instrumentāls sacerējums.
- vēda Viens no senindiešu dažādu žanru mutvārdu sacerējumiem (aptuveni no 15. gadsimta līdz 6. gadsimtam pirms Kristus dzimšanas); hinduisma svētie raksti.
- folklora Viens no tautas kolektīvās daiļrades veidiem (poētiskā tautas daiļrade, tautas mūzika, tautas horeogrāfija); tautas masu sacerējumi, kas ieguvuši noteiktu māksliniecisku formu un dzīvo tautā kā patstāvīgi daiļdarbi.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa sacer.