Paplašinātā meklēšana

Meklējam rozīt.

Atrasts vārdos (79):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

ziemas rozītes

Atrasts skaidrojumos (266):

trohanterions Antropometrijā augšstilba kaula lielā grozītāja augstākais punkts
cirkulēt apgrozīties sabiedrībā; būt apritē; izplatīties
uzvāļāt Apvērst, apgrozīt (parasti sienu)
uzvāļot Apvērst, apgrozīt (parasti sienu)
piņņu piņņiem apzināti runāt lauzītā vai sagrozītā valodā
fabricēt apzināti sagrozīt (piem., faktus), sacerēt (ko nepatiesu); izgatavot, radīt kādu viltojumu
viltot apzināti sagrozīt, aizstāt (ko, piem., faktu) ar (ko) nepatiesu
dezinformācija Apzināti sagrozīta, nepareiza informācija
safabricējums apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; dokuments, sacerējums, publikācija u. tml., kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus
spoks ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; arī rēgs
nepatiesība ar nolūku sagrozīta patiesība; meli
zablāt ar siekalām pa muti grozīt
apvārtināt atkārtoti apgrozīt
apvirpināt atkārtoti apgrozīt (starp pirkstiem)
atložņāt atkārtoti izložņāt (vai šurp un turp grozīties)
logodaidalija Augstu vārdu lietošana, sagrozīti, sarežģīti izteicieni
apgriezties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.); apgrozīties (3)
trašāties būt nemierīgam, grozīties
trošāties būt nemierīgam, grozīties
trīties būt nemierīgam, nemierīgi kustēties, grozīties (parasti, skarot ko)
apzināti nepatiesa liecība cietušā vai liecinieka liecība, ja tajā pilnīgi vai būtiski ir sagrozīti ar lietu saistītie fakti, kuriem ir nozīme tās pareizā izmeklēšanā
bolacis cilvēks, kas mēdz bolīt, grozīt acis
mangāna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt mangānu, galvenie minerāli ir manganīts, piroluzīts, psilomelāns, rodohrozīts
darījuma priekšmets darbība, kā arī atturēšanās no tās, un darbība, kuras mērķis ir nodibināt, grozīt vai izbeigt kādu tiesību vai pienākumu
saroze darbība, process --> sarozīties
pretlikumīga konkurence darbības, kuru rezultātā viens uzņēmums gūst komerciālu labumu vai tiek vājināta cita uzņēmuma reputācija tajā pašā vai citā uzņēmējdarbības nozarē, kā arī tiek radīts sagrozīts priekšstats parkonkurenta uzņēmumu, produkciju, ražošanas un tirdzniecisko darbību, nepamatoti diskreditējot konkurentu vai maldinot sabiedrību par konkurenta ražoto preču saimniecisko nozīmi, izgatavošanas veidu, īpašībām, lietošanas vērtību un daudzumu
grozītājs darītājs --> grozīt
triņāties Dīdīties, grozīties
apgrozāms divd. --> apgrozīt
grozāms divd. --> grozīt
klinšroze Divdīgļlapju klases dzimta ("Cistaceae"), koki, krūmi vai lakstaugi, 8 ģintis, >200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - saulrozīte
locīkla divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu, elementu tāds kustīgs savienojums, ka tie var grozīties viens ap otru; šarnīrs
konstituante Francijā - satversmes sapulce, ko sasauc, lai izstrādātu vai grozītu valsts konstitūciju; pastāvēja no 1789. līdz 1791. g. - līdz Likumdošanas sapulcei, kā arī 1848.-1849. g. un 1945.-1946. g.
kļaustīties Gorīties, grozīties, locīties
gozīt Gozēt - sildīt, karsēt; apgrozīt, grozot cept; sautēt
grillēt Griezt, grozīt
vērzēt Griezt, grozīt
apsukt Griezt, grozīt pa apli
kruķīt Griezt, grozīt; darbināt
kruķēt Griezt; grozīt
dillināties Griezties (dejā), grozīties
bolēties Griezties, grozīties
sitināties Griezties, grozīties
skurbties Griezties, grozīties
bolīties Griezties; grozīties
grozelīgs Grozāms, viegli grozīties
groz. Grozījums; grozīts
sukstēt Grozīt
vennēt Grozīt
vērtīt Grozīt
verzēt Grozīt
vērzīt Grozīt
virpēt Grozīt
kosīties Grozīt (bolīt) acis no vienas puses uz otru (par zirgu)
griezelēt Grozīt (piemēram, bieži un vairākkārtīgi uzvilkt pulksteni)
šaudīt galvu grozīt galvu
brasēt Grozīt rāju horizontāli ar brašu palīdzību
dildināt Grozīt rokās
švernīt Grozīt šurp un turp
kliģerēt Grozīt, kustināt u. tml. (piemēram, kādu ierīci, tās daļu)
timerēt Grozīt, kustināt, darbināt (kādu ierīci, parasti nemākulīgi)
mantāt Grozīt, pārtaisīt
munktierēt Grozīt, regulēt, darbināt u. tml. (kādu ierīci, mehānismu); montēt
vērsīt Grozīt, vadīt
viļāt Grozīt, virpināt, arī grozot spaidīt; arī vārtīt (1)
sukstēties Grozīties
vīksties Grozīties
vīkstīt Grozīties
kruķīties Grozīties (par cilvēku)
kritēties Grozīties gultā
urzāties Grozīties, kasīties
kužināties Grozīties, knosīties (sēžot, guļot)
žvikāties Grozīties, kustēties
skrodīties Grozīties, plātīties, izrādīties
šķorīties Grozīties, šķobīties, nestāvēt mierā, gāzelēties
malties Grozīties, valstīties
sadrīvelēt Grūstot, bīdot sajaukt; sagrozīt
ieskvirbināt Iegrozīt, iegriezt
laidināt Iegrozīt, iekārtot, sarīkot, izrīkot
iepravīt Iegrozīt, ievirzīt, ieregulēt (tā, kā vajadzīgs)
ieprāvēties Iegrozīties
ievērtīties Iegrozīties
bolēt Ieplest un grozīt (acis)
boļāt Ieplest un grozīt acis
bolēties Ieplesties un grozīties (par acīm); skatīties (intensīvi, uz visām pusēm), bolot acis
pārsūdzēt Iesniegt sūdzību vai protestu nolūkā grozīt tiesas vai citas sabiedriskas instances spriedumu, lēmumu
obrogācija ieteikums likumu grozīt vai atcelt; daļēju grozījumu izdarīšana senāk pieņemtā likumā
izgrozīt ilgāku laiku grozīt (piemēram, galvu, locekļus)
nogrozīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz grozīties
izgrozīt ilgāku laiku, daudz grozīt (rokās, ar rokām)
izagrozīties ilgāku laiku, daudz grozīties
izgrozīties ilgāku laiku, daudz grozīties
karakalla Īss gallu mētelis ar kapuci, ko pārgrozītā veidā ap 212. g. ieviesa romiešu kareivju ietērpā
nogrozīt īsu brīdi grozīt un pabeigt grozīt
nogrozīties īsu brīdi grozīties un pabeigt grozīties
izšāstīt Izcilāt, izgrozīt
safabricēt Izgatavot, radīt (piemēram, viltotu dokumentu); sacerēt (piemēram, rakstu, kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus)
izgrozīties Izgrozīt (1)
kaņģēt Izgrozīt, kārtot
izalauzīties Izgrozīties
izgumzīties Izgrozīties
izkruķīties Izgrozīties
profanēt Izkropļot, sagrozīt, necienīgi izturēties (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu)
anamorfisks Izkropļots, sagrozīts; pārmainījies
anamorfs Izkropļots, sagrozīts; pārmainījies
izļodzīties Izlocīties, izgrozīties
izvērzt Izslaucīt, izmēzt, izgrozīt, uzvandīt, izrakņāt
špiga kāds, kas noklausās, ko citi runā un pēc tam sagrozītu stāsta citiem
paolīt kādu brīdi šurp un turp grozīt (acis)
noolīt kādu laiku šurp un turp grozīt
Potentilla fructicosa klinšrozīte
ganīties Klīst, klaiņot; apgrozīties; vazāties
kanģerēt Knibināt, ņemties, rīkoties, grozīt, kārtot
kaņģēt Knibināt, ņemties, rīkoties, grozīt, kārtot
kaņģierēt Knibināt, ņemties, rīkoties, grozīt, kārtot
kronis Koka luktura pamatdaļa, kas piestiprināta kātam un var brīvi grozīties
viļāt Košļājot grozīt (pa muti)
žilbīties Kustēties, šurp un turp grozīties
pinglierēt Kustināt, grozīt, darbināt u. tml. (kādu ierīci, mehānismu)
pliģerēt Kustināt, grozīt, darbināt u. tml. (kādu ierīci, mehānismu)
lievēt Laivu pēc vēja grozīt
plūksnaini salikta lapa lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgām plātnēm, kuras atrodas pie galvenās ass aptuveni viena otrai pretī (piemēram, maijrozītes lapa)
mārkstīt lēnām un rūpīgi šurp un turp grozīt (kustināt)
svompāties lēni, tūļīgi kustēties, grozīties
apkāļš Līdējs, tāds kas mēdz izgrozīties, atrunāties, izlocīties
viņģot Locīties, grozīties, vīties
gorīt Ļodzīgi grozīt, arī staipīt (savu ķermeni, tā daļas)
teurģija Maģijas veids, pārdabiska spēja grozīt notikumu gaitu, ietekmējot dievu un garu gribu
maija roze maijrozīte
jāņrozīte Maijrozīte - rožu suga ("Rosa spinosissima")
maijroze Maijrozīte - rožu suga ("Rosa spinosissima")
roža Maijrozīte ("Rosa spinosissima")
locīt Mainīt, grozīt (piemēram, darbību, rīcību)
kriptozoīts Malārijas sporozīts audos pirms pārejas asinīs un nokļūšanas eritrocītos
Helianthenum nummularium naudiņu saulrozīte
Helianthenum vulgare naudiņu saulrozītes "Helianthenum nummularium" nosaukuma sinonīms
neīstā (arī nepareizā) gaismā ne tā, kā ir patiesībā; sagrozīti, nepareizi
ar kājām gaisā neatbilstoši īstenībai, patiesībai; sagrozīti
pakūjāt nedaudz paārdīt, pagrozīt (siena vālu; ar grābekli vai kādu koku)
pakūjināt nedaudz paārdīt, pagrozīt (siena vālu; ar grābekli vai kādu koku)
sagorīties negaidīti spēcīgi grozīties, gorīties šurpu turpu, stipri sagrīļoties
rēgs Negatīvi sagrozītā īstenības uztverē pārveidots priekšmets, parādība, kas iedveš bailes
patrīties neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā); pagrozīties (2)
pagrozīt neilgu laiku, mazliet grozīt
pagrozīties neilgu laiku, mazliet grozīties
žārīties Nelādzīgi uzvesties, grozīties, šķobīties
uzturēt spēkā nemainīt, negrozīt (piemēram, darījumu, līgumu, likumu)
palikt spēkā nemainīties; netikt mainītam, grozītam
knosīties Nemierīgi grozīties (parasti guļot, retāk sēžot, stāvot); arī būt nemierīgam
pasašļāucīties Nemierīgi sēdēt, sēžot mazliet grozīties
drigderēt Nemitīgi darbināt, grozīt u. tml. (kādu ierīci)
dīmelēt Nemitīgi grozīt, bīdīt, grūstīt
virpināt Nenoteikti virzīt, grozīt (parasti pirkstos), piemēram, no vienas puses uz otru (parasti apaļas formas priekšmetu); arī ripināt
trušīties Nevarot aizmigt, grozīties šurp un turp
nograsīties Nogrozīties, novirzīties (gar ko, kam garām u. tml.)
nosašļaucīties Nogrozīties, piemēram, guļot sēžot
negrozāms nolieguma divdabis --> grozīt
ciets Noteikts (parasti ar likumu, pavēli), tāds, ko nevar patvaļīgi grozīt
iliofemoroplastika Operācija gūžas locītavas fiksācijai, atšķeļot lielo grozītāju no ciskas kaula un ievietojot spraugā kaula lēveri, kuru noliec no zarnu kaula laterālās virsmas
ņukāties Pa miegam grozīties (kustēties, spārdīties)
sagreizināt padarīt greizu; sagrozīt
izkropļot padarīt par tādu, kas neatbilst īstenībai; sagrozīt
apgrozīt pagrozīt gan uz vienu, gan uz otru pusi, arī apgriezt otrādi
padrigderēt Pagrozīt, paregulēt, padarbināt u. tml. (kādu ierīci)
patimerēt Pagrozīt, paregulēt, palabot
pavārstīt Pagrozīt, pavalstīt
pasagrozīties Pagrozīties
patrīties Pagrozīties (parasti sēžot)
padrīvelēt Pakustināt, pagrozīt
maldināt panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas sagrozīta, arī nepareiza izpratne (par ko)
ripināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) ripo; vairākkārt velt, arī grozīt (kādu, parasti apaļas formas, priekšmetu)
vilt panākt, būt par cēloni, ka rodas nepareiza izpratne, sagrozīts priekšstats (par ko); izturēties negodīgi, krāpt
pagrozīt parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) grozīt (piemēram, ķermeņa daļu)
pagrozīties parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) grozīties
atcelāt Pārcilāt (un apgrozīt) vairākus vai daudzus objektus
pārfrāzēt Pārgrozīt (parasti zināma, populāra dzejoļa, sakāmvārda, dziesmas u. tml.) vārdus, lai tie iegūtu citu pamatdomu, jēdzienisku saturu
mutātors Pārgrozītājs, mainītājs
pārsagruozīties Pārgrozīties
pārvennēties Pārgrozīties
apgriezt Pārmainīt pretējā virzienā, arī sagrozīt
mitēt Pārmainīt, pārgrozīt
apgriezt apkārt (arī riņķī), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Pārmainīt, sagrozīt pretēji tam, kā bijis iepriekš
apgriezt riņķī (arī apkārt), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Pārmainīt, sagrozīt pretēji tam, kā bijis iepriekš
pārvētīt pārveidot, pārgrozīt
pārtaisīt Pārveidot, sagrozīt (nosaukumu, tekstu)
salaidīt Pārvērst, pārgrozīt
transmutēt Pārvērst, pārgrozīt
grozījums paveikta darbība --> grozīt (1)
grozījums paveikta darbība, rezultāts --> grozīt (2); izmaiņa
pagrozījums paveikta darbība, rezultāts --> pagrozīt (1)
pārgrozījums paveikta darbība, rezultāts --> pārgrozīt; arī pārmaiņa
sagrozījums paveikta darbība, rezultāts --> sagrozīt(2)
pamoļļāt Paviļāt (pa muti); pagrozīt, pavalstīt
pamuļļāt Paviļāt (pa muti); pagrozīt, pavalstīt
pataisīt melnu par baltu (arī baltu par melnu) pilnīgi sagrozīt laktus
bolīt Plati izplest un grozīt (acis)
izbolīt Plati izplest un grozīt (acis)
izlaupt Plati izplest un grozīt (acis)
valbīt Plati izplest un grozīt (acis); bolīt
bolīties Plati izplesties un grozīties (par acīm)
valbīties Plati izplesties un grozīties (par acīm); bolīties (1)
šķitums Priekšstats, uzskats, ko rada sagrozīta (kā) uztvere
krancis Ratu sastāvdaļa - uz ratu priekšējās ass piestiprināts metāla riņķis, lai ratu priekšdaļa varētu grozīties
puskrancis Ratu sastāvdaļa - uz ratu priekšējās ass piestiprināts pusriņķis, lai ratu priekšdaļa varētu grozīties
rēgs Redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; arī spoks
bagarēties Rīkoties, darboties, grozīties; kravāties
ripināt Ritināt, grozīt
apmālām Runājot izgrozīties, atrunāties, runāt aplinkiem, izvairīties no kaut kā
sagrozalēt Sagrozīt
pārgriezt Sagrozīt (vārdus)
greizā spogulī sagrozītā, izkropļotā veidā
greizais spogulis Sagrozītā, izkropļotā veidā
interpolators Sagrozītājs, viltotājs
patrīņāties Sagrozīties
patrušāties Sagrozīties, pagrozīties
ačgārns Sagrozīts otrādi; pretējs parastajam, pieņemtajam
sagroz. Sagrozīts vārds
deformēts sagrozīts, kroplīgs
samarūdīt Sajaukt, samulsināt, apmānīt, "sagrozīt galvu"
ne pielikt, ne atņemt saka, ja kaut ko nevar mainīt, grozīt
smejies vai raudi saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt
sagrozīt Sākt, parasti pēkšņi, grozīt (ķermeņa daļu); īsu brīdi grozīt
varkstīties Saraukt ģīmi, pārgrozīt balsi
helianthemum Saulrozītes
saulziedis Saulziežu dzimtas augs, saules rozīte, sausās saulainās vietās diezgan bieži sastopams pakrūms, 10-30 cm garumā, gulu vai pacilu stublāju, blietējādām vai ovalām lapām, drusku uz apakšu ieritinātām lapu malām, zeltdzelteniem, ļoti reti kad baltiem ziediem, kas atveras tikai saulē, 2-3 reizes par sēklotni garāku irbuli, atliektiem augļkātiem
vaišķīt Saviebt, sagrozīt
alckupes Siksnas, ar kurām sasaista divzirgu ratu dīseles galu ar ratos iejūgtu zirgu sakām, lai pagriezienos dīseli varētu grozīt un, no kalna braucot, ratus aizturēt
gozāt Sildīt, karsēt; apgrozīt, grozot cept, cepināt
gozēt Sildīt, karsēt; apgrozīt, grozot cept; sautēt
apkuļāt Skalojot grozīt šurpu turpu
vīstīt Spaidīt, grozīt, tīstīt (parasti ar pirkstiem, saujā)
gozāties Staipīties, grozīties (saulē, siltumā, labsajūtā)
gozīties Staipīties, grozīties (saulē, siltumā, labsajūtā)
pārsūdzība Sūdzība vai protests nolūkā grozīt tiesas vai citas, sabiedriskas instances spriedumu, lēmumu
sagrozīties Sūkt, parasti pēkšņi, grozīties (1); īsu brīdi grozīties
graizīt Šurp un turp grozīt
maldīt Šurp un turp grozīt
uzgrozīt Šurp un turp grozot, iegrozīt
roze tāds, kam veidojas rozītes (2) - par augiem
intertrohantērisks tāds, kas atrodas starp grozītājiem (augšstilba kaula pauguriem)
nepatiess tāds, kas ir pretrunā ar īstenību, patiesību; tāds, kas satur ar nolūku sagrozītu patiesību; melīgs
maldīgs tāds, kas ir saistīts ar sagrozītu, arī nepareizu (kā) izpratni, tāds, kas izriet no šādas izpratnes
maldinošs tāds, kas maldina, rada sagrozītu, nepareizu priekšstatu, izpratni
roza tāds, kas mēdz rozīties, staipīties
ķēmīgs tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes (piemēram, par priekšstatu, fantāzijas tēlu); spocīgs
spocīgs tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; dīvains, savāds; rēgains; spokains
rēgains tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; dīvains, savāds; spocīgs
spokains tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; dīvains, savāds; spocīgs (1); rēgains
nepielūdzams tāds, ko nevar izmainīt, grozīt; stingrs, negrozāms
grozāms tāds, ko var grozīt vai griezt ap tā asi
nepatiesa liecība tiesā vai pirmstiesas izmeklēšanas iestādē krimināllietā liecināt aicinātas personas dota liecība, kurā ir pilnīgi vai daļēji sagrozīti fakti, kurā ir noliegti vai noklusēti patiesie apstākļi, sniegtas īstenībai neatbilstošas ziņas, kas tieši attiecas uz lietu un no kurām ir atkarīga lietas pareiza izspriešana
duļķot ūdeni tīši sagrozīt faktus, slēpt patiesību, tā radot neizpratni, sajukumu, nesaskaņas
tīrumtītņi Tītņu suga, druvu tītņi (tīruma tīteņi, tīruma rozītes jeb lauku apiņi, kazvijas, tītiņi, lauka rozītes, vijoļi, trekterīši, gaiļa griķi), 30-60 cm gari, aug laukos, gar ceļmalām, zied no jūnija līdz septembrim; tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
šikanēt Uzbāzties, mocīt, patiesību sagrozīt
maldi Uzskati, spriedumi, priekšstati u. t ml., ko rada sagrozīta (kā) izpratne
grozelēt vairākkārt grozīt
izcilāt vairākkārt pacelt un pagrozīt
valstelēt vairākkārt, ne visai intensīvi valstīt, grozīt u. tml.
izvalbīt Valbot izgrozīt, sagriezt (acis)
grozījumi darba līgumā var tikt izdarīti, pusēm vienojoties; pamats darba līguma uzteikumam, ja darbinieks nepiekrīt darba devēja piedāvātajiem grozījumiem; darba devējam ir pienākums grozīt darba līgumu, lai novērstu jebkādu risku, kas var negatīvi ietekmēt grūtnieces drošību vai veselību
olīties Velties, grozīties
svalbīt Vicināt, vēcināt, grozīt
svalbot Vicināt, vēcināt, grozīt
rabulists Viltīgs jurists, tiesību un taisnības sagrozītājs
lumdīt Vingrināt, locīt, grozīt (locekli)
griezt Virzīt, kustināt no vienas puses uz otru; grozīt

rozīt citās vārdnīcās:

MEV

ruôzît