Paplašinātā meklēšana
Meklējam nātnis.
Atrasts vārdos (17):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (346):
- neoracionālisms 20. gs. 1. p. racionālisms filozofijā, kas akcentē dabaszinātnisko izziņas specifiku.
- dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus.
- korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
- augstskola akadēmiska un profesionāla augstākas izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurā studējošiem līdz ar mācībām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi.
- akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības pakāpe, ko piešķir personai, kas apguvusi noteiktu mācību programmu, izstrādājusi un aizstāvējusi zinātnisku darbu (Latvijā - bakalaurs un maģistrs).
- iridoloģija Alternatīvās medicīnas nozare - diagnoscēšana pēc acs varavīksnenes, kas līdz šim nav zinātniski pamatota.
- akadēmiskie amati amati, kas paredzēti augstskolu mācībspēkiem atkarībā no viņu zinātniskā grāda, Latvijā tie ir asistents, lektors, pētnieks, docents, vadošais pētnieks, profesors, asociētais profesors.
- Amundsena-Skota Amundsenskota-Sautpola - ASV zinātniskā stacija Dienvidpolā.
- atribūcija Anonīma zinātniska vai mākslas darba autora, rašanās laika, vietas noteikšana.
- radioaktīvie atkritumi apkārtējai videi bīstamas radioaktīvās vielas, kas kodolreaktoros un zinātniskos pētījumos tālāk nav izmantojamas.
- atestāts Apliecība (par mācību iestādes beigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā.
- diploms Apliecība par zinātniska grāda, nosaukuma piešķiršanu.
- summa cum laude ar izcilību (par mācību iestādes diplomu, zinātnisko grādu u. tml.).
- komercnoslēpums Ar komersanta uzņēmumu saistītas saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietas, un informācija, katra fiziska vai potenciāla mantiska vai nemantiska vērtība, kuras nonākšana citu personu (īpaši - konkurentu) rīcībā var radīt zaudējumus komersantam un attiecībā uz uz kuru komersants ir veicis saprātīgus slepenības saglabāšanas pasākumus.
- jetijs Arī "sniega cilvēks" - pērtiķveidīgs vai lāčveidīgs cilvēks, kas dzīvojot Himalaju kalnos (tiešu liecību, zinātnisku pierādījumu par to pagaidām nav).
- organons Aristoteļa sekotājiem - loģikas kā zinātniskas izziņas līdzekļa nosaukums.
- mechitarieši Armēņu ordeņa kongregācija; ievērojami ar saviem zinātniskiem darbiem par armēņu valodu un rakstniecību.
- klīnika Ārstniecības iestāde, kurā stacionāro slimnieku ārstēšana saistīta ar zinātnisko un pedagoģisko darbību.
- klīnicists Ārsts, kas strādā klīnikā, izdara zinātniskus novērojumus un pētījumus.
- klīniskais ordinators ārsts, kurš mācību vai zinātniskās pētniecības institūta klīnikā vai ārstu kvalifikācijas celšanas institūtā apgūst noteiktu specializāciju un vienlaicīgi veic klīnikas ordinatora pienākumus.
- nostrifikācija Ārzemju izglītības vai zinātniskās kvalifikācijas diploma atzīšana par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
- Nacionālais zinātnes fonds ASV valdības fonds, kas atbalsta zinātniskos pētījumus, kā arī veicina universitāšu datoru tīklu attīstību un iekļaušanos internetā.
- Amundsenskota-Sautpola ASV zinātniskā stacija Antarktīdā, Dienvidpolā ("Amundsen-Scott South Pole"), polārajā plato 2800 m vjl., ledus biezums - 2810 m, dibināta 1957. g.
- Makmerdo ASV zinātniskā stacija Antarktīdā, Rosa salā, Rosa jūrā, pie Rosa šelfa ledāja malas, dibināta - 1956. g.
- honorārs atlīdzība par intelektuālo pakalpojumu; autorsamaksa par literāru, mākslas, zinātnisku darbu.
- meteorognozija atmosfērā norisošo parādību zinātniska izskaidrošana.
- ekzosfēra atmosfēras augšējais slānis, kas Zemes gadījumā ir \~800 - 10000 km augstumā; precīzs šī slāņa robežu augstums nav labi definēts un mēģinājumiem šo robežu augstumam piešķirt specifisku zinātnisku nozīmi nav īpaša pamata.
- augstas veiktspējas skaitļošana ātrdarbīga skaitļošana, kas raksturīga zinātniskajos pētījumos izmantojamiem superdatoriem.
- sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, kopotu rakstu izdevumam, plašam, vairākās grāmatās izdotam literāram vai zinātniskam darbam).
- akadēmiskais atvaļinājums atvaļinājums, ko uz noteiktu laiku piešķir docētājam zinātniska darba veikšanai.
- nostrificēt Atzīt ārzemju izglītības, zinātniskās vai profesionālās kvalifikācijas diplomu par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
- valoda FORTRAN augsta līmeņa programmēšanas valoda, ko izmanto, lai veiktu matemātiskus, zinātniskus un inženiertehniskus aprēķinus.
- ordinatūra Augstākā ārstu kvalifikācijas celšanas forma (medicīnas augstskolās, ārstu kvalifikācijas celšanas institūtos, zinātniskās pētniecības iestādēs).
- universitāte Augstākā mācību iestāde un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- atēnējs Augstākā skola, vispirms Atēnās, vēlāk ķeizara Adriana laikā Romā; jaunās tautas šai vārdā bieži nosaukušas skolas, zinātniskas un literāriskas biedrības, krājumus, žurnālus utt.
- akadēmija Augsti izglītotu cilvēku apvienība; organizācija, kas nodarbojas ar zinātniskās pētniecības veicināšanu, zinātnisko darbu publicēšanu u.tml.
- akadēmiskie nosaukumi augstskolas zinātniskās padomes piešķirts (uz mūžu) docenta vai profesora nosaukums.
- katedra Augstskolas, fakultātes galvenā mācību un pētniecības struktūrvienība, kas veic pedagoģisko, metodisko un zinātnisko darbu vienā vai vairākās radniecīgās disciplīnās; šādas apakšnodaļas mācībspēki un darbinieki; arī telpa(s), kurā(s) strādā šie mācībspēki un darbinieki.
- lektors Augstskolu mācībspēka zinātniskais nosaukums un amats.
- Mosona Austrālijas galvenā zinātniskā staciaja Antarktīdā ("Mawson"), Maka Robertsona Zemes Mosona krastā 6 m vjl., dibināta 1954. g. lai veiktu ģeofizikālus, meteoroloģiskus, glacioloģiskus un bioloģiskus novērojumus.
- maurieši Benediktiešu mūku kongregācija Francijā, iznīcināta franču revolūcijas laikā 1790. g.; veica zinātniskus pētījumus un izdeva rakstus, 1685. g. šajā kongregācijā ietilpa 180 klosteri ar kādiem 1700 mūkiem.
- medniecība Bioloģijas zinātņu nozare, kas izstrādā zinātniskus pamatus un metodes medību saimniecībai.
- ekspedīcija Ceļojums, kas organizēts speciāla, parasti zinātniskās pētniecības, uzdevuma veikšanai.
- CZPL Centrālā zinātniskās pētniecības laboratorija.
- garabērns Cilvēka radošā darba rezultāts (piemēram, mākslas darbs, zinātnisks atklājums).
- ekstrasenss Cilvēks, kam piemīt spēja (pagaidām zinātniski nekonstatēta) uztvert un raidīt dažādus ar zināmajiem jutekļiem neuztveramus biofizikālos impulsus; cilvēks, kam ir spējas telepātijā, gaišredzībā u. tml.
- plaģiāts Cita autora darba vai tā daļas uzdošana par savu (literāra, zinātniska darba, izgudrojuma u. tml.), publicēšana ar savu vārdu vai pseidonīmu.
- kompilācija Citu cilvēku radošā vai zinātniskā darba rezultātu izmantošana, visu datu aizgūšana no citu pētījumiem (bez patstāvīga vērtējuma).
- dabzinātnisks Dabaszinātnisks.
- hrestomātija Daiļdarbu vai to fragmentu, arī zinātnisku darbu paraugu krājums (skolas vajadzībām).
- DZO Darba zinātniskā organizācija.
- līdzstrādnieks Darbinieks kādā (piemēram, zinātniskā) iestādē, izdevniecībā.
- laborants Darbinieks, kas veic dažādus tehniskus darbus zinātniskā vai mācību iestādē.
- inaugurāldisertācija Dažās Eiropas valstīs (piem., Vācijā 20. gs. 1. pusē) universitātēs apzīmējums disertācijai, ko iesniedz tai augstskolas fakultātei, kurā vēlas iegūt attiecīgo zinātnisko (parasti Dr.) grādu.
- aksiomātiskā metode deduktīvā metode, zinātniskas teorijas uzbūves paņēmiens, kas balstās uz aksiomātiku.
- pseidogadījumskaitlis determinētā veidā iegūts skaitlis (skaitļu secība), ar kuru zinātniskos pētījumos un tehnisku problēmu risinājumos aizstāj gadījumskaitli.
- Tartu universitāte dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g., atsāka darbību 1802. g. ar nosaukumu - Tērbatas universitāte, kas 1918. g. evakuēta uz Krieviju, 1919. g. 1. decembrī tika atklāta ar pašreizējo nosaukumu, kas bija pirmā augstākā izglītības iestāde ar igauņu mācību valodu, mūsu dienās tajā ir 10 fakultātes, tās struktūrvienības ir vairākas koledžas, zinātniskie institūti, Botāniskais dārzs, Mākslas muzejs u. c.
- Jesena apgāds dibināts 1908. g., izdeva bērnu un jaunatnes literatūru, vairākās sērijās publicēja latviešu un cittautu rakstnieku darbus, populārzinātniskas grāmatas u. c., darbojās līdz 1935. g.
- Dienviddžordžija Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidos (angļu val. "South Georgia and the South Sandwich Islands"), platība - 3903 kadrātkilometri, pastāvīgo iedzīvotāju nav, bet ostu (vaļu medību bāzi) un zinātnisko staciju apkalpo \~13 cilvēki ziemā un \~23 vasarā, tiek pārvaldītas no Folklenda (Malvinu) salām.
- grants Dotācija izglītības vai zinātniskajām iestādēm, radošajiem kolektīviem u. tml.
- dzīvnieku uzskaite dzīvnieku skaita noteikšana laikā un telpā; Latvijā šādus datus apkopo reizi gadā, parasti par stāvokli 1. martā; medību saimniecību vajadzībām mazākā uzskaites vienība ir mežsarga iecirknis, dati tiek apkopoti mežniecībās, virsmežniecībās un valstī kopumā; datus izmanto medību intensitātes un nomedīšanas limita noteikšanai, kā arī zooloģisku u. c. zinātnisku pētījumu vajadzībām.
- instrumentālā metode eksperimentāla valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir tehniskas ierīces, aparāta vai instrumenta izmantošana zinātniskā izmēģinājumā.
- oficiālais stils emocionāli neitrāls stils, kas izsaka lietišķu attieksmi un ko izmanto lietišķos un zinātniskos rakstos, oficiālās runās un sarunās, publicistikas oficiālajos žanros.
- termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā; siltumenerģētika.
- siltumenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā.
- intelektuālais īpašums fiziskas vai juridiskas personas radīta intelektuāla vērtība; to rada literāru, māksliniecisku un zinātnisku darbu, publisku priekšnesumu, izgudrojumu, zinātnisku atklājumu, rūpniecības preču paraugu, preču zīmju firmu nosaukumus u. c. intelektuālās darbības rezultātā tapušu darbu autori.
- Francijas Dienvidjūru teritorija Francijas Dienvidjūru (un Antarktikas) teritorija (fr. val. "Terres Australes et Antarctiques Francaises") - Francijas valdījums Indijas okeāna dienvidos un Antarktīdā, platība - 647500 kvadrātkilometru, nav pastāvīgo iedzīvotāju, darbojas 4 zinātniski pētnieciskas stacijas ar \~145 cilvēku personālu (2006. g.).
- Dimondirvila Francijas zinātniskā stacija Antarktīdā ("Dumont d'Urville"), Petrela salā, pie Adelijas Zemes krasta, dibināta 1956. g.
- zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā; zinātniskajā stilā lieto emocionāli neitrālus izteiksmes līdzekļus, to raksturo objektīvums, vispārīgums, loģiskums un precizitāte, speciālās terminoloģijas un abstraktas nozīmes vārdu lietojums, liels lietvārdu īpatsvars, vienlīdzīgu teikuma locekļu un apzīmētāju virknes, salikti pakārtoti un jaukti salikti saikļa teikumi, daudz ciešamās kārtas un vispārinātas personas teikumu.
- Barova rags galējais Aļaskas ziemeļu punkts ("Point Barrow"), 6,4 km gara smilšu strēle, ciemats \~2000 iedzīvotāju, Arktikas zinātniski pētnieciskā stacija.
- psihognostika Gara psiholoģija 19. gs. izpratnē, atšķirībā no ģenētiskās un dabas zinātniskās psiholoģijas.
- hermeneitika Garīgās kultūras pieminekļu, gk. senu tekstu, satura un jēgas zinātniska skaidrošana.
- glaciālisms Glaciālā teorija - zinātnisko atziņu kopums, kas pierāda plašu kontinentālo apledojumu pastāvēšanu kvartārā.
- Sociālistiskā darba varonis goda nosaukums PSRS 1938.-1991. g., ko piešķīra personām par novatorismu u. c. izciliem darba sasniegumiem rūpniecības, lauksaimniecības u. c. tautas saimniecības nozarēs, kā arī par zinātniskiem atklājumiem un tehniskiem izgudrojumiem, kas veicinājuši tautas saimniecības, kultūras un zinātnes attīstību.
- īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā nolūkā aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību, nodrošināt zinātniskos pētījumus, vides pārraudzību un saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.
- arhetips Hipotētisks kāda valodas elementa agrākais veids, kas izsecināts ar rekonstrukciju; zinātniskā literatūrā to apzīmē ar zvaigznīti.
- paternitātes noteikšana iespējama tiesā pēc bērna mātes, aizbildņa, pilngadīga bērna vai faktiskā bērna tēva prasības neatkarīgi no bērna dzimšanas laika, nepieciešama bērna bioloģiskās izcelšanās nodibināšana no atbildētāja, likums pieļauj visa veida pierādījumu, arī zinātnisku, izprasīšanu un pārbaudīšanu.
- laboratorija Iestāde, arī tās nodaļa, kurā veic eksperimentālu zinātniskās pētniecības darbu; speciāli iekārtota telpa zinātniskiem pētījumiem.
- prolegomenas Ievads (grāmatai, rakstam u. tml.), kurā vispārīgi ir aplūkota zinātniskas teorijas, problēmas būtība.
- dižkoks Ievērojams (piemēram, pēc lieluma, vecuma) koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājami dižkoki, kam 1,3 m augstumā apkārtmērs pārsniedz: ozolam un vītolam - 5 m; liepai, gobai, osim, vīksnai - 4 m; kļavai, melnalksnim - 3,5 m; eglei, bērzam - 3 m; kadiķim - 0,8 m.
- kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija sniegta populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela.
- referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
- infrasarkanā starojuma tehnika infrasarkanā starojuma izmantošana ierīcēs vai mehānismos militārajā izlūkošanā, apsardzē, ieroču tēmēšanas ierīcēs, zinātniskiem un tehniskiem pētījumiem.
- vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
- autoreferāts Īss (zinātniskā darba) satura izklāstījums, ko saraksta darba autors.
- atsauksme Īss kritisks apskats, arī recenzija (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku apcerējumu).
- augstākā izglītība izglītības pakāpe, kurā pēc vidējās izglītības iegūšanas notiek zinātnē vai mākslā, vai arī zinātnē un mākslā sakņota personības attīstība izraudzītajā akadēmisko vai profesionālo, vai arī akadēmisko un profesionālo studiju virzienā, sagatavošanās zinātniskai vai profesionālai darbībai.
- uzrakstīt Izveidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.).
- JZTJ Jaunatnes zinātniski tehniskā jaunrade.
- pētīšana jaunu zinātnisku zinību izstrādes process, izzinošās darbības veids; pētniecība
- Skota Jaunzēlandes zinātniskā stacija Antarktīdā, Rosa salā, Rosa jūrā, pie Rosa šelfa ledāja malas 24 m vjl.
- samaksa par intelektuālo īpašumu jebkurš maksājums, ko saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai par tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, ieskaitot datorprogrammas, kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi.
- progresīvais jūdaisms jēdziens, ar ko apzīmē liberālās un reformu kustības jūdaisma ietvaros Eiropā 19. gs., kas veicina Bībeles zinātnisku izpēti, dievlūgšanas praksē ļauj izmantot dzimto valodu un diētas likumus interpretē daudz liberālāk nekāortodoksāļi.
- pseidozinātne Jēdzienu, priekšstatu, uzskatu u. tml. kopums, kam nav zinātniska pamata.
- bollandisti Jezuītu mūku zinātniska organizācija, kas izdod tekstus par katoļu svētiem.
- preprints Kāda plašāka (parasti zinātniska) darba daļas vai kopsavilkuma publicējums pirms visa darba pabeigšanas.
- telemetrijas sistēma komandu un mērījumu kompleksa sastāvdaļa, kas uztver kosmiskā lidaparāta (KLA) bortsistēmu raidītos radiosignālus un tādā veidā saņem informāciju par KLA orientāciju, bortsistēmu un aparatūras funkcionēšanu, kā arī saņem KLA iegūto zinātnisko vai lietišķo informāciju, ja lidaparātam nav paredzēts atgriezties uz Zemes.
- CREST Komiteja zinātniskās un tehniskās pētniecības jautājumos (fr. "comite de la recherche scientifique at technique").
- objektīvisms Koncepcija, kuras pamatā ir sociāli politiska neitralitāte zinātniskajā izziņā, atturēšanās no vēsturisko notikumu un sabiedriskās dzīves parādību sociāli kritiskiem vērtējumiem.
- kosmiskā platforma kosmiskais lidaparāts ar viegli nomaināmu zinātnisko vai lietišķo ekipējumu; atkarībā no konstrukcijas un lidojuma uzdevuma tā var funkcionēt kosmiskā lidaparāta kravas nodalījumā vai arī autonomā lidojumā par daudzkārt izmantojamu Zemes mākslīgo pavadoni.
- COSPAR Kosmiskās pētniecības komiteja (angļu "Committee on Space Research"), starptautiska zinātniska organizācija, dibināta 1958. g., ietilpst UNESCO starptautisko zinātnisko savienību padomē.
- Molodjožnaja Krievijas zinātniskā stacija Antarktīdā, Enderbiju Zemē, Alašejeva līča klinšainajā krastā 42 m vjl., dibināta 1962. g.
- Novolazarevskaja Krievijas zinātniskā stacija Antarktīdā, Karalienes Modas Zemes Princeses Astridas krastā, Širmahera oāzē 99 m vjl.
- tiesfotogrāfija Kriminālistikas tehniskā nozare: zinātniski izstrādātu fotografēšanas veidu un metožu sistēma, ko lielo noziegumu izmeklēšanas procesā, kriminālist. ekspertīzē, operatīvās kriminālās meklēšanas darbā, lai iegūtu un fiksētu pierādījumus, kā arī noziegumu profilaksē.
- recenzija Kritisks (kā, parasti mākslas darba, zinātniska darba) vērtējums rakstveidā vai mutvārdos; arī atsauksme; attiecīgais kritikas un publicistikas žanrs.
- arhitektūras piemineklis kultūras piemineklis - pilnīgi vai daļēji saglabājusies celtne ar zinātnisku vai vēsturiski māksliniecisku nozīmi.
- astrofizikas laboratorija Latvijas Zinātņu akadēmijas zinātniskās pētniecības iestāde, nodibināta 1958. g. reorganizējot Fizikas un matemātikas institūta Astronomijas sektoru par patstāvīgu laboratoriju; 1967. g. pārdēvēta par Radioastrofizikas observatoriju.
- kamerālie darbi lauku pētījmos un ekspedīcijās iegūto materiālu zinātniska apastrāde kabinetos un laboratorijās.
- pierādījumos balstīta prakse lēmuma pieņemšana un rīcība profesionālajā darbībā, orientējoties uz pētījumos gūtiem pierādījumiem, zinātniski iegūtiem datiem un speciālistu pieredzi.
- Ardžentainailesa Lielbritānijas zinātniskā stacija ("Argentine Islands") uz salas Antarktīdas pussalas rietumu piekrastē, dibināta 1947. g.
- Helibeja Lielbritānijas zinātniskā stacija Austrumantarktīdā ("Halley Bay"), Vedela jūras austrumu piekrastē uz Branta šelfa ledāja 35 m vjl.
- dižliepa liepa, kas atbilst dižkoka klasifikācijai, koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājamas liepas, kuru apkārtmērs 1,3 m augstumā pārsniedz 4 m.
- operatīvā darbība likumā noteiktajā kārtībā un ar likumu īpaši pilnvarotu valsts institūciju amatpersonu atklātas un slepenas tiesiskas darbības, kuru mērķis ir aizsargāt personu dzīvību un veselību, tiesības un brīvības, godu, cieņu un īpašumu; nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības,ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem.
- almanahs Literāru vai zinātnisku sacerējumu krājums (ko apvieno kāda kopīga pazīme, piemēram, temats, žanrs).
- nekonvencionālā literatūra literatūra, kas satur vispārpieejamu informāciju un netiek izplatīta tirdzniecības tīklā (analītisks apskats, pārskats par tehnisku vai zinātnisku pētījumu, deponēts zinātnisks darbs, konferences vai kongresa programma, materiāli u. tml.); "pelēkā literatūra".
- aloģisms Loģiskas zinātniskās izziņas iespēju noliegšana; intuīcijas, atklāsmes, ticības pretstatīšana loģikai.
- kapitāldarbs Ļoti nozīmīgs garīgās darbības rezultāts (piemēram, zinātnisks pētījums, mākslas darbs); kapitāls darbs.
- aksiomātika Mācība par aksiomām kā zinātniskās atziņas pirmavotu.
- fiziognomika Mācība par sakarībām starp cilvēka (dzīvnieka) ārējo izskatu un raksturu, radās Senajos Austrumos; līdz šim nav zinātniski pamatota.
- fideisms Mācība, pēc kuras reliģiskā ticība ir pārāka par zinātnisko izziņu, prātu.
- lasāmā grāmata mācību grāmata, kurā iekļauti daiļdarbi, to fragmenti, kā arī populārzinātniski, publicistiski raksti.
- kosmiskā stacija mākslīgi radīts Zemes, arī citu planētu vai Saules pavadonis, kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem un var noderēt par bāzi starpplanētu lidojumiem.
- MZB Medicīnas zinātniskā bibliotēka.
- grants Mērķfinansējums no valsts budžeta galvenokārt zinātniskiem pētījumiem, izglītībai.
- kartogrāfiskā metode metode ģeogrāfisko karšu izmantošanai parādību zinātniskā analīzē, izziņā un prognozēšanā.
- meža blakusizmantošana meža izmantošana, kas nav saistīta ar kokmateriālu ieguvi (savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu, ārstniecības augu, sūnu u. c. izejvielu ieguve; dravu izvietošana mežā, lopu ganīšana vai siena pļaušana, meža izmantošana kultūras vajadzībām, zinātniskiem mērķiem, medībām, veselības nostiprināšanai u. tml.).
- zinātniskās izpētes meži Meža valsts reģistrā reģistrēta meža teritorija pētījumu veikšanai, ilglaicīgu zinātniskās izpētes objektu, vides un meža monitoringa objektu, vides un meža monitoringa objektu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī mācību prakses un tālākizglītības atbalstam meža nozares izglītības jomā.
- augsnes aizstājēji minerāli vai organiski substrāti, kuros izvietojas augu sakņu sistēma, ja augus audzē bez augsnes (piem., pakaišu kūdra, perlīts); augiem vajadzīgos barības elementus piegādā ar barības vielu šķīdumu; izmanto zinātniski pētnieciskajā darbā, praksē galvenokārt segtajās platībās.
- pozitīvisms modernitātes paradigma un filozofisku uzskatu sistēma par pasauli kā objektīvi pastāvošu un neatkarīgu no vērotāja, kas nostiprinājās 19. gadsimtā; pārstāv uzskatu, ka ar zinātniskām metodēm ir iespējams iegūt drošas zināšanas par objektīvo realitāti.
- Mousona Mosona, Austrālijas zinātniskā stacija Antarktīdā.
- muzeja kolekcija muzeja priekšmetu kopums, kuru saista viena pazīme vai vairākas pazīmes un kura vēsturiskā, zinātniskā vai mākslinieciskā vērtība ir nedalāms veselums.
- pētniecības un attīstības izmaksas naudas līdzekļi, kas izdoti par zinātniskajiem pētījumiem, kas saistīti ar jaunu produktu izstrādāšanu vai esošo produktu uzlabošanu.
- neofiloloģija Ne gluži zinātnisks jēdziens, ar ko dažās zemēs apzīmēja modernām tautām, galvenokārt romāņiem un ģermāņiem, veltītās filoloģijas studijas.
- Dienvidorkneju salas neapdzīvotu salu grupa Atlantijas okeānā ("South Orkney Islands"), 600 km uz ziemeļaustrumiem no Antarktīdas pussalas, starp Dieviddžordžiju un Greiama Zemi, stiepjas 140 km garumā, sastāv no 4 lielākām (Koroneišena - \~500 kvadrātkilometru) un \~40 sīkākām salām, ietilpst Britu antarktiskajā teritorijā, kopējā platība - 620 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1265 m, darbojas vairākas zinātniskās stacijas.
- nekonvencionālā medicīna nekārtnā, netradicionālā medicīna, kas nepakļaujas zinātniskās medicīnas likumiem, bet ir ļoti sena (piemēram, homeopātija, iridoloģija).
- riska uzņēmumi nelieli zinātniskās pētniecības, inženierizstrādņu un riskantu jauninājumu uzņēmumi, kuru darbību nosaka un kurus finansē lielās firmas, kurām šie uzņēmumi izstrādā jaunas tehnoloģijas.
- optimālais iedzīvotāju skaits nezinātniska koncepcija par noteiktas teritorijas iedzīvotāju skaitu, kas sekmē visaugstāko dzīves kvalitāti.
- nezinātniski Nezinātnisks.
- atsauce Norāde (uz kādu autoru, izmantotajiem avotiem u. tml. parasti zinātniskos tekstos).
- mīkstā koksne nosacīts termins, kas pieņemts kailsēkļu koksnei (skujkoku sugām); zinātniskajā literatūrā terminu "mīkstā koksne" pieņemts attiecināt uz tām koku sugām, kuru cietība ir 40 N/mm^2^.
- falsifikacionisms Nostādne, ka zinātniska teorija, kamēr vien nav atspēkota, visu laiku kritiski jāanalizē un tās vērtība ir atkarīga tikai no tā, cik labi tā iztur eksaktas pārbaudes.
- Novolazarevska Novolazarevskaja, Krievijas (līdz 1992. g. - PSRS) zinātniskā stacija Antarktīdā.
- OZB Onkologu zinātniskā biedrība.
- asociācija organizāciju vai personu apvienība, kam ir kopīgi saimnieciski, politiski, zinātniski vai kādi citi uzdevumi.
- promovends Paaugstināmais; persona, kurai piešķir zinātnisku (doktora) grādu.
- promovēt Paaugstināt; piešķirt zinātnisku (doktora) grādu; dot augstāku grādu.
- pielikums Papildu lapa vai papildu lapu komplekts, kam ir noteikta tematika un ko parasti pievieno pie periodiska izdevuma, zinātniska darba, dokumenta; fails vai failu kopums, kas ir pievienots elektroniskā pasta vēstulei.
- dozimetriskā kontrole pasākumu sistēma, lai atomrūpniecības uzņēmumos un zinātniskajās laboratorijās nodrošinātos pret jonizējošo starojumu.
- zinātniskais aparāts paskaidrojošu tekstu, piezīmju un rādītāju sistēma zinātniskam darbam, kopotiem rakstiem u. tml.
- tenūrprofesors pastāvīgas nodarbinātības profesors ar savā nozarē starptautiski atzītu pieredzi, kam tiek nodrošināts beztermiņa darba līgums zinātniskās pētniecības darbu veikšanai un studiju vadībai attiecīgajā zinātnes nozarē.
- sniegt Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu).
- sniegšana paušana mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaušana (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būšana tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu)
- pašrašanās Pēc nezinātniska uzskata - dzīvu būtņu pēkšņa rašanās (ne evolūcijas ceļā) no neorganiskās matērijas.
- zinātni apkalpojošais personāls personas, kuras veic palīgfunkcijas zinātniski tehnisko darbu izpildē (plānošanas, ekonomisko, finanšu, zinātniski tehniskās informācijas struktūrvienību darbinieki, speciālo un zinātniski tehnisko bibliotēku darbinieki, patentu dienesta speciālisti, arhivāri, kā arī kvalificēti strādnieki, kuri nodrošina zinātniskās darbības veikšanai nepieciešamās aparatūras un ierīču montāžu, regulēšanu, apkopi un remontu).
- eksperimentālā metode pētīšanas metode, kuras pamatā ir zinātnisks eksperiments.
- disputēt Piedalīties disputā, zinātniskā strīdā.
- graduēt Piešķirt zinātnisku grādu; beigt kādu mācību iestādi.
- Litlamerika Pirmā ASV zinātniskā stacija Antarktīdā ("Little America"), Rosa jūrā, uz Rosa šelfa ledāja malas, darbojās ar pārtraukumiem 1929.-1959. g., atlūstot aisbergam stacija vairākas reizes pārvietota.
- kandidāts pirmais zinātniskais grāds (dažās valstīs), ko piešķir personai, kura aizstāvējusi atbilstošu disertāciju; persona, kam piešķirts šis grāds.
- antreprīze Plašā nozīmē katrs uzņēmums; šaurākā nozīmē - ekonomisko un juridisko attiecību kopība, kas rodas starp uzņēmēju (antreprenieri) un dažādām personām vai iestādēm sarīkojot literārisku, mūzikālu vai zinātnisku darbu publiskus priekšnesumus.
- Terra populārzinātnisks žurnāls, iznāca 2000.-2010. g., popularizēja Latvijas zinātnieku sasniegumus, publicēja rakstus par dabaszinātnēm un jaunākajām tehnoloģijām Latvijā un pasaulē u. tml.
- populāri zinātnisks, retāk zinātniski populārs populārzinātnisks.
- studija Priekšdarbs (gleznai, skulptūrai, skaņdarbam, zinātniskam darbam); mets, uzmetums, skice.
- viesprofesors Profesors, kas ieradies no citurienes un strādā (piemēram, lasa lekcijas, veic zinātnisku darbu) citā vietā.
- prognozēšana Prognozes izstrādāšana; konkrētu dabas vai sabiedrisku parādību turpmākās attīstības iespējamību zinātniska pētīšana.
- naratoloģija Prozas stāstījuma formas un struktūras elementu zinātniskā analīze (franču strukturālistu termins).
- kabalistika Pseidozinātniski secinājumi, kas pamatoti uz nejaušām pazīmēm vai mākslīgi izraudzītiem faktiem; tas, kas nav saprotams, ir juceklīgs.
- kabalistisks Pseidozinātnisks, pamatots uz nejaušām pazīmēm vai mākslīgi izraudzītiem faktiem; nesaprotams, juceklīgs.
- dianētika Psihoterapijas paveids, kuru radījis ASV rakstnieks, zinātniskās fantastikas darbu autors L. Rons Habards (1911.-1986. g.); tā kļuvusi par scientoloģijas pamatu.
- orators Publiskais runātājs par (parasti) sabiedriski politiskiem, juridiskiem, zinātniskiem, reliģiskiem tematiem.
- izgudrot Radošas darbības rezultātā izveidot (ko jaunu, nebijušu, ar praktisku vai zinātnisku nozīmi).
- protokolls Raksts par kādas sēdes gaitu, piem., sapulcēs, zinātniskās saeimās, tiesā.
- autorlīgums Rakstveida vienošanās starp autoru vai viņa tiesību pārņēmēju un izdevniecību, teātri, kinostudiju u. tml. par literatūras, zinātniska vai mākslas darba izmantošanu pret atlīdzību.
- rakums Rakšanas darbi, ko veic kādā, parasti zinātniskā, nolūkā.
- izrakumi Rakšanas darbi, ko veic parasti zinātniskos nolūkos; rezultāts --> izrakt (2).
- reliģioloģija Reliģijas zinātniskās izpētes disciplīnu kopums.
- RZMB Republikas zinātniskā medicīnas bibliotēka.
- aizsargājamie augi retas un izzūdošas augu sugas un sugas ar lielu zinātnisku, estētisku vai praktisku nozīmi, kuras ir valsts aizsardzībā.
- aizsargājamie dzīvnieki retas un izzūdošas dzīvnieku sugas un sugas ar lielu zinātnisku, estētisku vai praktisku nozīmi, kuras ir valsts aizsardzībā.
- kombinētā spēkbarība rūpnieciski izgatavots spēkbarības līdzekļu maisījums, kas papildināts ar minerālvielu un vitamīnu premiksiem; izgatavo pēc zinātniski pamatotām receptēm noteiktai dzīvnieku sugai, vecuma un produktivitātes grupai.
- SZZII Sabiedrisko zinātņu zinātniskās informācijas institūts.
- rakstīt Sacerēt, veidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.).
- kuģis Samērā liels ūdens transportlīdzeklis noteiktu (piemēram, saimniecisku, zinātniski pētniecisku, militāru) uzdevumu veikšanai.
- raksts Samērā neliela apjoma publicistisks, zinātnisks, informatīvs teksts (parasti laikrakstā, žurnālā, krājumā).
- problēma Sarežģīts teorētisks vai praktisks uzdevums, kas jārisina, jāpētī; pretrunīga situācija kāda procesa vai parādības zinātniskā izpratnē.
- dzīvnieku introdukcija savvaļas dzīvnieku sugu ieviešana teritorijā, kurā tie agrāk nav dzīvojuši. Latvijā atļauta tikai pēc zinātnisko iestāžu rekomendācijas saņemšanas un saskaņošanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
- Ārjabhata Senās Indijas matemātiķis un astronoms (Aryabhata; 476.-550. g.), ko uzskata par arābu ciparu radītāju; aprēķinājis skaitļa "pī" vērtību, izteica domu, ka Zeme griežas ap savu asi, zinātniski skaidroja Saules un Mēness aptumsumus.
- vaišešika Senindiešu filozofiskā skola, kas pastāvēja 2.-1. gs. p. m. ē., atzina vēdu autoritāti, pauda senindiešu dabaszinātniskos uzskatus.
- programminženierija Sistematizēta pieeja zinātnisko un tehnoloģisko zināšanu, metožu un pieredzes izmantošanai funkcionāli efektīvas programmatūras izstrādāšanas, testēšanas un ieviešanas procesā.
- klīniskā slimnīca slimnīca, kurā ārstēšana ir saistīta ar medicīnas institūtu mācību un zinātnisko darbību.
- Labdarības organizāciju apvienība sociālā darba vēsturē nozīmīga organizācija, kas nošķīra reliģijā balstītu labdarību un zinātnisko labdarību – sistemātiski organizētu palīdzības nodrošinājumu tiem, kam tā nepieciešama nabadzības, slimības vai citu apstākļu dēļ.
- Aboa Somijas zinātniskā stacija Antarktīdā, Princeses Martas krasta rietumu daļā.
- astronomiskā observatorija specializēta zinātniskās pētniecības iestāde, kas apgādāta ar aparatūru astronomiskiem pētījumiem.
- izgaismot Spilgti atveidot, atklāt būtisko, izcelt (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā); būt par cēloni tam, ka atklājas būtiskais, izceļas (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā).
- SZTK Starpnozaru zinātniski tehniskais komplekss.
- CIOS Starptautiskā darba zinātniskās organizācijas komiteja (franču "Conseil international pour l'organisation scientifique").
- ISCS Starptautiskā zinātniskās sadarbības organizācija (angļu "International Scientific Cooperative Service").
- ICSI Starptautiskais zinātniskās informācijas centrs (angļu "International Center of Scientific Information").
- ISIS Starptautiskais zinātniskās informācijas dienests (angļu "International Scientific Information Service").
- HUGO Starptautisks zinātnisks projekts (angļu "the Human Genome Organization"), kura mērķis ir noteikt visus gēnus cilvēka DNS.
- posters Stenda referāts zinātniskā konferencē, kad referāts netiek lasīts, bet gan rakstiski izvietots stendā un autors noteiktā laikā ir sastopams pie sava darba.
- paradigma Stingri zinātniska teorija, kas izteikta tādu jēdzienu sistēmā, kuri atspoguļo būtiskas lietu īpašības.
- undergraduate Students, kas vēl nav ieguvis nevienu zinātnisko grādu.
- SZB Studentu zinātniskā biedrība.
- SZTB Studentu zinātniski tehniskā biedrība.
- kompilācija Šādi veidots literārs vai zinātnisks darbs.
- pseidozinātnisks Šķietami zinātnisks, bez zinātniska pamata.
- apgaismības gadsimts tā mēdz saukt 18. gs., kad dažiem cilvēkiem šķita, ka viņi ir atklājuši vienīgo īsto "zinātnisko" patiesību, kā padarīt visus cilvēkus laimīgus.
- starptehnoloģija Tāda mehānikas, elektrotehnikas un citu tehnikas nozaru izmantošana, kas balstīta uz augstas zinātniskās kultūras apstākļos tapušiem izgudrojumiem un konstrukcijām, bet iztiek ar zemāka tehnoloģiskā līmeņa reģionos (tā sauktajā Trešajā pasaulē) pieejamiem materiāliem, mezgliem un apkopes paņēmieniem.
- valsts noslēpums tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura ziņa, informācija, kura iekļauta Ministru Kabineta apstiprinātajā sarakstā un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, tās ekonomiskajām vai politiskajām interesēm.
- vērienīgs Tāds, kam ir nozīmīgas parādības aptverošs saturs, liela, vispārināta forma, arī plašs apjoms (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku pētījumu).
- akadēmisks Tāds, kas attiecas uz akadēmiju (1), tai raksturīgs; zinātniski pārbaudīts, precīzs, pilnīgs.
- trinomināls Tāds, kas attiecas uz nosaukumu zinātniskajā terminoloģijā, izteiktu trīs vārdos.
- antizinātnisks Tāds, kas neatbilst zinātnes principiem tāds, kas ir vērsts pret zinātni; nezinātnisks; pretzinātnisks.
- pretzinātnisks Tāds, kas neatbilst zinātnes principiem; tāds, kas ir vērsts pret zinātni; nezinātnisks; antizinātnisks.
- zinisks tāds, kas sniedz jaunas zināšanas; zinātnisks.
- monogrāfisks Tāds, kurā ir zinātniski aplūkota kāda atsevišķa problēma.
- graduate Tas, kas ieguvis kādu zinātnisku grādu.
- augstfrekvences tehnika tehnikas nozare, kas nodarbojas ar augstfrekvences maiņstrāvas izmantošanu zinātniskajā pētniecībā, medicīnā, tehnikā.
- izotopu starojuma avots tehnoloģiska iekārta, kas paredzēta radioaktīvo izotopu kodolenerģijas pārvēršanai ķīmiskajā enerģijā, lai realizētu dažādus tehnoloģiskos procesus vai zinātniskus pētījumus.
- norāde Teksts, kas parasti satur izmantoto avotu nosaukumu (parasti zinātniskā darbā).
- doktrīna Teorija, mācība (zinātniska, filozofiska, politiska); politiska programma.
- Pīpkalonija Tērbatas universitātē studējošo latviešu literāri zinātniska biedrība 1888.-1904. g.; nosaukums pēc viena no dibinātājiem - J. Pīpkalēja - uzvārda.
- vēstures pieminekļi teritorijas, vietas, ēkas, būves vai priekšmeti, kas saistīti ar nozīmīgiem vēstures notikumiem un personām un kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska un izglītojoša nozīme.
- antilope Termins, ar kuru populārā literatūrā apzīmē graciozus, ragainus zālēdājus, kas mīt silto zemju stepēs un savannās; zinātniskajā klasifikācijā šie dzīvnieki tiek iedalīti dažādās dzimtās, ģintīs un sugās, kuru nosaukumā bieži saglabājas vārds vai vārda daļa "antilope".
- krimināltiesību zinātne tiesību zinātnes nozare, kas izstrādā un zinātniski pamato cīņas metodes un pasākumus noziegumu izskaušanai.
- kriminālistika Tiesību zinātnes nozare, kas pētī pierādījumu atrašanas, izņemšanas, fiksēšanas un zinātniskās izpētes līdzekļu un metožu izstrādāšanu un to izmantošanu saskaņā ar kriminālprocesa likumu, lai atklātu un novērstu noziegumus.
- tailorizācija Uz zinātniskiem pētījumiem dibināts paņēmiens iekārtot darbu tā, ka tas prasa vismazāk spēka patēriņa un iznāk visražīgāks.
- uzziņu literatūra uzziņu izdevumu kopums, kas sniedz īsu zinātniska vai lietišķa rakstura informāciju, kas sakārtota lasītājam viegli pārskatāmā secībā.
- zinātniskais reālisms vairāku 20. gs. filozofisko mācību kopējais nosaukums; saskaņā ar šī virziena filozofu atziņām, zinātniskie pētījumi ir vienīgais līdzeklis, kas ļauj gūt patiesas zināšanas.
- līdzautorība Vairāku personu līdzdalība zinātniska, literāra, mākslas vai muzikāla darba radīšanā.
- zinātnes valoda valoda, ko izmanto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā: monogrāfijās, rakstos, kvalifikācijas darbos u. c.
- zinātniskās valodas (arī zinātniskais) stils valodas stils, kas raksturīgs valodas lietojumam zinātniskos tekstos.
- izglītības atbalsta iestāde valsts, pašvaldību un citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kas nodrošina metodisko, psiholoģisko, zinātnisko, informatīvo un citu intelektuālo atbalstu pedagogiem, izglītojamajiem, izglītojamo vecākiem un izglītības iestādēm.
- tautas etimoloģija vārda cilmes nezinātnisks skaidrojums, kas pamatojas uz skaidrojamā vārda skanisku līdzību kādam etimoloģiski neradniecīgam vārdam.
- nozīmes precizējums vārda nozīmes maiņas paveids, kad vispārlietojams vārds, kļūstot par terminu, pamatos saglabā savu pamatnozīmi, tomēr tā iegūst zinātnisku un tehnisku noteiktību, ko izsaka definīcijā.
- ecriture Vārds ar ko franču literatūrzinātniskajā tradīcijā apzīmē rakstīšanu.
- prezidijs Vēlēta pastāvīga (sabiedriskas, zinātniskas u. tml. organizācijas) vadošā institūcija.
- muzeja krājums vēsturiski izveidojies, zinātniski pamatots muzeja priekšmetu kopums, kas sastāv no pamatkrājuma, palīgkrājuma un apmaiņas krājuma.
- licenciāts Viduslaikos - zinātnisks grāds līdz ar tiesībām mācīt universitātēs; persona, kam ir šāds grāds.
- kontekstneatkarība Viena no terminam izvirzītajām zinātniskajām prasībām, kas paredz, ka terminam jābūt ar noteiktu konkrētā nozarē fiksētu saturu (resp. termina nozīmi) jebkurā kontekstā.
- adjunktūra Viena no zinātnisko un zinātniski pedagoģisko kadru sagatavošanas formām, kas tika izmantota PSRS bruņotajos spēkos.
- poststrukturālisms Virziens (zinātnēs), kas 20. gs. 60. gados daļēji izauga no franču strukturālisma kā reakcija pret strukturālisma pretenzijām uz zinātnisko objektivitāti un universālismu.
- pētniecības ētika vispārcilvēcisku morāles normu un profesionālās darbības ētikas kodeksa ievērošana pētījumā; universāli labas zinātniskās prakses pamatprincipi: godprātīgums, caurskatāmība, objektivitāte, neatkarība.
- nezinātniskums Vispārināta īpašība --> nezinātnisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pseidozinātniskums Vispārināta īpašība --> pseidozinātnisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zinātniskums Vispārināta īpašība --> zinātnisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- VAAI Vissavienības Augu aizsardzības /zinātniskās pētniecības/ institūts.
- VOZB Vissavienības Onkologu zinātniskā biedrība.
- maģistrs Zemākais zinātniskais grāds (Krievijā līdz 1917), ko piešķīra personām, kas pēc augstākās mācību iestādes beigšanas bija nokārtojušas īpašus pārbaudījumus un publiski aizstāvējušas atbilstošu disertāciju; persona, kam piešķirts šāds grāds.
- aerofotogrāfija Zemes virsmas un atmosfēras slāņu fotografēšana no lidojoša objekta (gaisakuģa, pavadoņa u. c.); izmanto topogrāfijā, ģeogrāfisko karšu un apkārtnes (apvidus) plānu izgatavošanā, mežsaimniecībā, lauksaimniecībā, dabas aizsardzībā, ģeoloģijā, aerofotoizlūkošanā u. c. zinātniskās un tehniskās izpētes nozarēs.
- Ph.D. Zinātnes doktors; oficiālais doktora zinātniskā grāda nosaukuma saīsinājums Latvijā no 2020. g. 1. janvāra.
- robottehnika Zinātnes un tehnikas nozare, kas ietver robotu konstruēšanu un izmantošanu zinātniskos un tehniskos nolūkos.
- jūrniecība Zinātnes un tehnikas nozaru kopums, kuras saistītas ar jūras transportu un tā izmantošanu kravas un pasažieru pārvadāšanai, jūras rūpaliem, zinātniskiem pētījumiem, militāriem, sporta u.c. nolūkiem; šaurākā nozīmē mācība par kuģiem un to vadīšanu.
- ZB Zinātniskā bibliotēka.
- mediju pedagoģija zinātniskā darbība un pedagoģiskā prakse, kuras centrā ir mediji un to saturs.
- adjunkts Zinātniskā darbinieka amats (profesora vai akadēmiķa palīgs u. tml.).
- promocija Zinātniska grāda piešķiršana.
- plātņu tektonika zinātniska hipotēze (jaunā globālā tektonika), saskaņā ar kuru Zemes garoza sastāv no 6-8 lielām plātnēm, kuras mantijas konvekcijas strāvu iespaidā pārvietojas horizontāla virzienā - okeāna vidusgrēdu rajonā, izplūstot bazaltu lavām, plātnes atbīdās, bet salu loku rajonā tās ienirst zem kontinenta.
- ģeofizikālā observatorija zinātniska iestāde ģeofizikālo procesu pētīšanai dabā un eksperimentēšanai.
- hidrometeoroloģiskā observatorija zinātniska iestāde, kas metodiski un tehniski vada hidrometeoroloģiskās stacijas un apkopo novērojumu rezultātus atsevišķās teritorijās.
- ikonoloģija Zinātniska metode, kas palīdz noskaidrot mākslas darba saikni ar laiku un vidi, kurā tas radīts.
- ZRA Zinātniskā ražošanas apvienība.
- kolokvijs Zinātniska sanāksme, kurā apspriež referātus par noteiktu tematu.
- zooloģiskais dārzs Zinātniska un izglītojoša iestāde, kas komplektē un eksponē dzīvniekus, lai parādītu to daudzveidību, kā arī saglabātu retās un izzūdošās sugas.
- botāniskais dārzs zinātniska un izglītojoša iestāde, kurā atrodas plašas augu kolekcijas no dažādām zemeslodes ģeogrāfiskajām vietām, kā arī vāc augus pēc noteiktas sistēmas, audzē, pētī tos un veido ekspozīcijas.
- tehnokrātija zinātniskā un tehniskā inteliģence - augsti kvalificētu speciālistu (zinātnieku, inženiertehniskās inteliģences, menedžeru u. tml.), augstāko valsts un ražošanas aparāta funkcionāru slānis.
- ekspresinformācija zinātniskā vai zinātniski tehniskā informācija, kas tiek operatīvi publicēta presē.
- mūzikas terapija zinātniska, pierādījumos balstīta mūzikas un tās izteiksmes līdzekļu (skaņa, ritms, melodija un harmonija, dinamika u. c.) izmantošana terapeitiskiem mērķiem, lai sekmētu komunikāciju un attiecības, mācīšanos un izziņu, mobilizēšanos, fizisko, garīgo un sociālo labklājību.
- muzejs Zinātniska, zinātniski izglītojoša iestāde, kas vāc, glabā, pētī un eksponē vēsturiskus dokumentus, kultūras pieminekļus (mākslas darbus, kolekcijas, dabas bagātību paraugus u. tml.).
- master Zinātniskais grāds angļu un amerikāņu izglītības sistēmā.
- agrežē Zinātniskais grāds Francijā, Beļģijā un dažās citās valstīs; dod tiesības strādāt par docētāju licejā vai universitātē.
- doktors Zinātniskais grāds, ko piešķir personai, kas aizstāvējusi atbilstošu disertāciju; persona, kam piešķirts šis grāds.
- goda doktors zinātniskais grāds, kuru piešķir par sevišķiem nopelniem zinātnē personām, kas nav aizstāvējušas attiecīgu disertāciju; persona, kam piešķirts šis grāds.
- asistents Zinātniskais nosaukums Latvijas Republikas augstskolās un zinātniskās pētniecības iestādēs.
- privātdocents Zinātniskais nosaukums, ko piešķir (parasti augstāko) mācību, iestāžu ārštata pasniedzējam (vairākās valstīs, Latvijā 1918.-1944. g., arī cariskajā Krievijā); pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
- docents Zinātniskais nosaukums, ko piešķir augstāko mācību iestāžu pasniedzējam, kurš strādā šai amatā ne mazāk par gadu un kuram (parasti) ir zinātņu doktora grāds; pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
- stīmpanks Zinātniskās fantastikas virziens, kurš modelē alternatīvu cilvēces attīstības variantu, kad progresu nodrošina tvaikmašīnu un dažādu mehānisku ierīču nemitīga pilnveidošana.
- Šķēdes meža novads zinātniskās izpētes mežu teritorija, atrodas Talsu novada Laidzes, Laucienas, Lībagu un Vandzenes pagastā.
- teorētisks pētījums zinātniskās izziņas forma, kuras ietvaros, balstoties uz empīrisko pētījumu sniegto materiālu, tiek pilnveidots un attīstīts jebkuras zinātnes jēdzieniskais aparāts, lai arvien vispusīgāk izzinātu esamības lietas, procesus un parādības.
- zinātniskā bibliotēka zinātniskās literatūras bibliotēka.
- atradums Zinātniskās pētniecības darba, radošu meklējumu rezultāts; izgudrojums; atklājums.
- ZPD Zinātniskās pētniecības darbs.
- observatorija Zinātniskās pētniecības iestāde, kas izdara, piemēram, astronomiskus, ģeofizikālus, meteoroloģiskus novērojumus un pētījumus.
- akadēmija Zinātniskās pētniecības iestāžu apvienība (bijušajā PSRS).
- ZPI Zinātniskās pētniecības institūts.
- ZPS Zinātniskās pētniecības stacija.
- tiesību institūts zinātniskās pētniecības vai augstākās mācību iestādes, kas nodarbojas tiesību zinātnes pētniecības darbu.
- zinātniskā padome zinātniskās pētniecības, arī augstākās mācību iestādes pētnieciskā, arī mācību un audzināšanas darba koordinētajā institūcija.
- ZRP Zinātniskās restaurēšanas pārvalde.
- deduktīva teorija zinātniskas teorijas veids, kurā visus apgalvojumus (teorēmas) iegūst no sākumā pieņemtajiem pamatterminiem un aksiomām dedukcijas (loģiskās secināšanas, izveduma) ceļā.
- ZTH Zinātniskās un tehniskās informācijas institūts.
- dzīvnieku pirmskaušanas apskate zinātniski atzīta nokaujamo dzīvnieku izmeklēšana, lai pieņemtu lēmumu par dzīvnieka nokaušanu.
- fantaste Zinātniski fantastisku daiļdarbu autore.
- fantasts Zinātniski fantastisku daiļdarbu autors.
- legalizēt Zinātniski fiksēt (piemēram, augu sugas) esamību kādā novadā.
- turpinājumizdevums Zinātniski informatīvs rakstu krājums, ko turpinājumos izdod zinātniski pētnieciskie institūti, augstskolas u. c. zinātniskās iestādes.
- planetārijs Zinātniski izglītojoša iestāde, kur lasa lekcijas astronomijā un ar šādiem aparātiem, ierīcēm demonstrē debess sfēras ainas; celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde.
- ZMK Zinātniski metodiskā konference.
- ZMP Zinātniski metodiskā padome.
- ZMC Zinātniski metodiskais centrs.
- frenoloģija Zinātniski nepamatota mācība par iedomātu sakarību starp galvaskausa ārējo formu un dažādām garīgajām spējām, izveidoja F. J. Galls ap 1800.
- telegonija Zinātniski nepamatota teorija, ka mātes pēcnācējos izpaužas tās pazīmes un īpatnības, kas raksturīgas tēvam, kurš izmantots iepriekšējā krustošanā.
- utopija Zinātniski nepamatots ideālas sabiedrības iztēlojums.
- profesionālā orientācija zinātniski pamatota jauniešu sagatavošana apzinātai profesijas izvēlei.
- komentēt Zinātniski pamatoti izskaidrot, paskaidrot (kādu tekstu).
- iedzīvotāju prognozes zinātniski pamatoti perspektīvā iedzīvotāju skaita un sastāva paredzējumi, kas pamatojas uz noteiktiem datiem un hipotēzēm par gaidāmo iedzīvotāju kustību.
- iekultivēšana Zinātniski pamatots agrotehnikas un meliorācijas pasākumu komplekss augsnes īpašību uzlabošanai, mazauglīgas augsnes pārveidošanai auglīgā augsnē - mitruma regulēšana, akmeņu un krūmu novākšana, augsnes virsmas nolīdzināšana, aramkārtas padziļināšana, mēslošana, skābo augšņu kaļķošana.
- demogrāfiskā prognoze zinātniski pamatots demogrāfisko procesu vai parādību attīstības paredzējums.
- mērīšanas metode zinātniski pamatots mērīšanas līdzekļu, paņēmienu un apstākļu kopums.
- polārstacija Zinātniski pētnieciska stacija polārajā apgabalā.
- pētniecības un attīstības kontrolings zinātniski pētniecisko darbu un attīstības plānošanas, vadīšanas un kontroles koordinēšana.
- iedzīvotāju prognožu hipotēzes zinātniski pieņēmumi par prognozējamo procesu un parādību attīstību nākotnē.
- tehnoparks zinātniski rūpniecisks komplekss, kurā notiek zinātniski pētījumi un jaunu, perspektīvu tehnoloģiju izmēģinājuma ražošana.
- ZTB Zinātniski tehniskā biedrība.
- ZTI Zinātniski tehniskā informācija.
- aerofotoainas interpretēšana zinātniski tehniska metode, kuru, pamatojoties uz kvalitatīvu un kvantitatīvu analīzi, loģiskām kombinācijām, individuālo pieredzi, pielieto izvērtējot aerofotoainu ar mērķi iegūt Zemes virsas daļas pazīmes un to stāvokli.
- ZTR Zinātniski tehniskā revolūcija.
- ZTK Zinātniski tehniskais kooperatīvs.
- ZTIB Zinātniski tehniskās informācijas birojs.
- zinātība zinātniski tehniskas, komerciālas, organizatoriskas zināšanas vai informācija, kas nodrošina to īpašniekiem noteiktas priekšrocības un kas var saturēt komercnoslēpumus, nepatentētu tehnoloģisko procesu aprakstus vai citādu plašai sabiedrībai vēl nepieejamu informāciju
- environika zinātniski tehnisko zinību komplekss par apkārtējās vides ietekmi uz cilvēku un aizsardzības paņēmieniem no tās.
- zinātniskās institūcijas zinātniskie institūti, augstskolas, komercsabiedrības, kā arī citas institūcijas, kuru statūtos, nolikumā vai satversmē ir paredzēta zinātniskā darbība, piedalīšanās zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas un pilnveidošanas procesā un kuras ir reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā.
- glaciālā teorija zinātnisko atziņu kopums, kas pierāda plašu kontinentālo apledojumu pastāvēšanu kvartārā; glaciālisms.
- filoloģija Zinātnisko mācību kopums par kādas tautas vai tautu grupas valodu un literatūru.
- STOA Zinātnisko un tehnoloģisko iespēju novērtējums ("scientific and technological options assessment").
- traktāts Zinātnisks apcerējums par kādu problēmu, jautājumu.
- diplomdarbs Zinātnisks darbs, ko izstrādā mācību iestādes beidzējs diploma iegūšanai.
- monogrāfija Zinātnisks darbs, kurā iespējami pilnīgi aplūkots kāds atsevišķs jautājums vai temats.
- disertācija Zinātnisks darbs, kuru autors publiski aizstāv, lai iegūtu zinātnisku grādu.
- sarkanā grāmata zinātnisks dokuments, kurā ierakstītas iznīkstošas un apdraudētas augu un dzīvnieku sugas un pasugas, doti dati par to bioloģiju un izplatību, norādīti faktori, kas samazina šo augu un dzīvnieku skaitu.
- Sarkanā grāmata zinātnisks dokuments, kurā ierakstītas iznīkstošās un apdraudētās augu, dzīvnieku, sēņu, ķērpju sugas un pasugas, sniegti dati par to bioloģisko izplatību, minēti galvenie faktori, kuru dēļ sugu skaits krasi samazinās.
- licenciāts zinātnisks grāds (dažās ārzemju universitātēs), kas var atbilst no bakalaura līdz doktora grādam; persona, kam ir šāds grāds.
- magistrs Zinātnisks grāds, zemāks par doktoru.
- enciklopēdija Zinātnisks izdevums, kas sniedz ziņas par vienu vai vairākām nozarēm un kur materiāls izkārtots alfabētiski vai tematiski.
- diagnoze zinātnisks kādai augu vai dzīvnieku sistemātikas grupai (dzimtai u. c.) raksturīgo pamatpazīmju apraksts.
- SWG Zinātnisks minējums (angļu "scientific wild guess"; īsziņās).
- disputs Zinātnisks mutvārdu strīds; debates pēc publiskas lekcijas vai referāta.
- hipotēze Zinātnisks pieņēmums kādas parādības izskaidrošanai.
- komentārs Zinātnisks vai praktisks likuma iztulkojums, skaidrojums.
- nervisms Zinātnisks virziens (medicīnā, fizioloģijā), kurā uzsvērta centrālās nervu sistēmas, sevišķi galvas smadzeņu, īpašā nozīme funkciju regulācijā.
- memoāri Zinātnisku biedrību rakstu krājumi.
- graduācija Zinātnisku grādu piešķiršana.
- Acta Latgalica zinātnisku rakstu krājums, ko izdeva Latgaļu pētniecības institūts 1965.-1981. g. Minhenē (Vācijā) reizi 2 gados (pavisam 7 laidieni), kopš 1993. g. iznāk Rēzeknē.
- kuģubūve Zinātnisku un tehnisku nozaru komplekss, kas pētī ūdens transportlīdzekļu uzbūves un projektēšanas jautājumus; transporta mašīnbūves nozare, kas būvē ūdens transportlīdzekļus.
- doktorantūra Zinātņu doktoru sagatavošanas sistēma augstskolās un valsts zinātniskajos centros.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa nātnis.