disputs
disputs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | disputs | disputi |
| Ģen. | disputa | disputu |
| Dat. | disputam | disputiem |
| Akuz. | disputu | disputus |
| Lok. | disputā | disputos |
Zinātnisks mutvārdu strīds; debates pēc publiskas lekcijas vai referāta.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- pulksten 13.13 – mīlas dzejas 13 minūšu disputs Dzejnieka kabinetā;
- Nevis teorētisks disputs, bet kaislīga mīlestība un dziļš naids.
- Organizējot disputus par vēsturiskām tēmām, brāļi vienmēr uzaicināja pretēju viedokļu paudējus.
- 20. gs. 20. gados viņš regulāri publicējās presē, aktīvi piedalījās disputos.
- Šorīt uz terases ar Fjodoru Pavloviču uzsākām disputu par laiku.