Paplašinātā meklēšana
Meklējam muļķot.
Atrasts vārdos (9):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (146):
- (pa)dzīt (retāk plēst) velnu (pa)jokot; arī (pa)muļķot kādu
- āvēties Ākstīties, ķēmoties, muļķoties.
- āvīt Ākstīties, ķēmoties, muļķoties.
- apčakarēt apmānīt, piekrāpt; izjokot, izmuļķot; izmantot naivāka cilvēka ticību citu cilvēku godīgumam
- izjāt Apmānīt; piemuļķot.
- iebāzt maisā apmuļķot
- samuldināt Apmuļķot, ar viltu apmānīt.
- apmuļķināt Apmuļķot, piemuļķot, muļķot.
- iebāzt kabatā (kādu) apmuļķot; pieveikt, pārspēt gudrībā
- piekāst Apmuļķot.
- saļečīt Apmuļķot.
- skuldināt Apmuļķot.
- apmuits Apmuļķots.
- šimpēt Aprunāt; slikti izteikties par kādu; apcelt, muļķot.
- apkrāmēt Apzagt, aptīrīt, apmuļķot, apkrāpt.
- narrāt Ar savu rīcību, izturēšanos nodarīt (kādam) pārestību; nerrot; muļķot.
- amzēties Aušoties, muļķoties.
- spincoties Aušoties, muļķoties.
- olderēt Blēņoties, muļķoties, plosīties, būt izlaidīgam.
- dergloties Blēņoties, muļķoties, skaļi trokšņot.
- zārgalēties Blēņoties, muļķoties, trakot.
- leijoties Blēņoties, muļķoties.
- žeberēt Blēņoties, muļķoties.
- ķert uz muļķa censties kādu veikli apmuļķot, izmantot kāda nezināšanu, neattapību
- āzēklis Cilvēks, kas mēdz muļķot, izsmiet citus.
- blēžot Darīt blēņas, muļķoties.
- ķēmoties Darīt ko muļķīgu, arī neglīti jocīgu; muļķoties, ākstīties.
- izbuldurēties Darīt nedarbus, kārtīgi izdauzīties, traki muļķoties.
- mopsēt Darīt smieklīgu; muļķot, izjokot.
- ķēmot Darīt smieklīgu; muļķot.
- mērkaķot Darīt smieklīgu; muļķot.
- trakuļot Dauzīties, muļķoties, priecāties.
- narrāties Draiskuļoties, rotaļāties (piemēram ar dzīvniekiem, tiem dažkārt nodarot pārestību); muļķoties, jokoties.
- izmuļķoties Ilgāku laiku, daudz muļķoties.
- izmugurot Izāzēt, izmuļķot, apmānīt, apvest ap stūri; izmugurēt.
- izmugurēt Izāzēt, izmuļķot, apmānīt, apvest ap stūri.
- nest cauri (kādu) izjokot, izmuļķot
- aptaisīt Izjokot, izmuļķot.
- šempēt Izjokot, muļķot.
- paķert uz mušku izjokot; apmuļķot
- mozēt Izjokot; kaitināt; muļķot; nerrot.
- spēlēt kumēdiņus izlikties, muļķoties
- izcūkāt Izmuļķot, apmānīt; ļauni izjokot.
- iznest (arī izšūpot) cauri izmuļķot, izjokot
- izšūpot (arī iznest) cauri izmuļķot, izjokot
- (iz)nest cauri izmuļķot, izjokot
- izāzēt Izmuļķot, izjokot (kādu).
- izākstīt Izmuļķot, izjokot.
- izmozēt Izmuļķot, izjokot.
- izmopsēties Izmuļķot, izmānīt sevi; izmuļķoties; izmānīties.
- drātēt Izmuļķot, mānīt.
- iznelgot Izmuļķot, par nelgu padarīt.
- izkaķot Izmuļķot, piemānīt.
- izsmurgāt Izmuļķot, piemānīt.
- iztapot Izmuļķot; apmānīt.
- izmopsēt Izmuļķot; izmānīt.
- izļurbāt Izmuļķot.
- izļurbot Izmuļķot.
- izmuļķēt Izmuļķot.
- izmuļļāt Izmuļķot.
- izmūzēt Izmuļķot.
- iznarrāt Izmuļķot.
- iznerrot Izmuļķot.
- izšmaulēt Izmuļķot.
- iznarrāties Izmuļķoties.
- izģeķot Iznerrot, izmuļķot.
- izšvunkāt Izsmiet, izjokot, izmuļķot.
- pienerrot Izsmiet, izjokot, muļķot.
- muļļāt Izsmiet, muļķot.
- noālēties Iztrakoties, izmuļķoties līdz nogurumam.
- muļķināt Izzobot, apmuļķot.
- ņemt uz dullo izzobot, izjokot; izmuļķot, nerrot, izāzēt
- apcelt Izzobot, izsmiet; izmuļķot.
- dzīt velnu jokot, jokoties, muļķot kādu
- šempēties Jokoties, muļķoties.
- tīterēties Jokoties, muļķoties.
- mopsēties Jokoties, zoboties, cenšoties padarīt (kādu) smieklīgu; muļķoties, arī ņirgāties.
- žvuilīt Kaitināt, ķircināt, muļķot, neļaut mierīgi gulēt.
- ārdināt Kaitināt, muļķot, āzēt; ādināt.
- ādināt Kaitināt, muļķot, āzēt.
- dēlināt Kaitināt, muļķot, izzobot.
- mistrēties Klakšķināt mēli, taisīt grimases, muļķoties.
- mēdzināt Ķircināt, muļķot, āzēt.
- žavināt Ķircināt, muļķot, āzēt.
- žāvināt Ķircināt, muļķot, āzēt.
- ževināt Ķircināt, muļķot, āzēt.
- žēvināt Ķircināt, muļķot, āzēt.
- šķēvināt Ķircināt, muļķot.
- ātoties Ķircināties, muļķoties.
- parādīt garu degunu (kādam) likt vilties, izmuļķot, piekrāpt; noraidīt; parādīt savu pārākumu
- cūkāt Mānīt, krāpt, muļķot (kādu); ļauni izjokot (kādu).
- vazāt aiz deguna (kādu) mānīt, muļķot, krāpt
- vazāt aiz deguna mānīt, muļķot, krāpt
- čakarēt Mānīt, muļķot; apkrāpt.
- cūkāties Mānīties, muļķoties; arī ļauni izjokot (kādu).
- bokšķoties Mānīties; izlikties, muļķoties; runātko nepatiesu, slēpt (ko).
- bokšoties Mānīties; izlikties, muļķoties; runātko nepatiesu, slēpt (ko).
- nest cauri muļķot, izjokot
- pičkāt muļķot, mēģināt padarīt smieklīgu
- ķert uz mušpapīra muļķot, paļaujoties uz kāda nezināšanu, vientiesību
- paaušāties Nedaudz muļķoties, blēņoties.
- pamērķēties Nedaudz muļķoties, blēņoties.
- pamuļķot Neilgu laiku, mazliet muļķot.
- pamuļķoties Neilgu laiku, mazliet muļķoties.
- mīklmērkaķis Nekārtīgs, nevīžīgs, nenoteikts, slinks cilvēks; arī ākstīgs cilvēks (kas mēdz izmuļķot citus).
- maukt maisu galvā neļaut saskatīt patiesību; muļķot, mānīt
- sasaturēties Nepadoties; neļaut sevi izmuļķot, apsmiet.
- nūsēt Nerrot, kaitināt, muļķot.
- švinkāt Nostādīt nepatīkamā, neveiklā situācijā; muļķot.
- švunkāt Nostādīt nepatīkamā, neveiklā situācijā; muļķot.
- izlopot Padarīt smieklīgu, neglītu; (ļauni) izjokot, izmuļķot.
- piespogot Padarīt smieklīgu, piemuļķot.
- izmērkaķot Padarīt smieklīgu; (ļauni) izjokot, izmuļķot.
- padzīt muļķi pajokot, pajokoties, arī izliekoties muļķot kādu
- alvēties Palaidņoties, dauzīties, muļķoties.
- paduračēt Pamuļķot, arī piemuļķot.
- pacūkāt Pamuļķot, pazobot.
- pamopsēt Pamuļķot; mazliet izjokot.
- paākstīt Pamuļķot; neilgu laiku, mazliet apsmiet.
- pacūkāties Pamuļķoties, izjokot (kādu); pazoboties.
- pasaāvīties Pamuļķoties, paaušoties.
- papļundurēt Pamuļķoties.
- uznerrot Pazobot, pamuļķot.
- piemozēt Piemānīt, piemuļķot; piemūzēt.
- piemūzēt Piemānīt, piemuļķot.
- apkāst kā mazo ezīti piemānīt; apmuļķot
- apstrādāt Piemuļķot, apkrāpt: arī aplaupīt.
- apšancēt Piemuļķot, apkrāpt.
- izmuļķot Piemuļķot, izjokot.
- piemopsēt Piemuļķot, izjokot.
- izstellēt Piemuļķot; izjokot.
- apmuit Piemuļķot.
- piemuļķēt Piemuļķot.
- piemuļķināt Piemuļķot.
- piespokot Piemuļķot.
- saākstīties Pietiekami ilgu laiku ākstīties, muļķoties.
- noākstīties Pietiekami jokoties, blēņoties, muļķoties.
- nojakoties Pietiekami muļķoties, plosīties, trakot, spēlēties.
- izplainīties Pietiekoši pļāpāt blēņas, muļķoties.
- temuļot Runāt nevajadzīgu, nepieklājīgu; muļķoties.
- temuļoties Runāt nevajadzīgu, nepieklājīgu; muļķoties.
- saērmot Sabojāt; samuļķot.
- pūst miglu acīs stāstīt kaut ko patiesībai neatbilstošu, melot, censties piemānīt, apmuļķot kādu
- tīt ap pirkstu (kādu) viegli, nemanāmi pakļaut savai gribai, padarīt pilnīgi padevīgu (bieži pretējā dzimuma pārstāvi); veikli apmuļķot
- jendzēt Zobot, āzēt, muļķot.
- muļķināties Zoboties, muļķoties.
muļķot citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV