Paplašinātā meklēšana

Meklējam mieti.

Atrasts vārdos (44):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (278):

klūpdrāts 10-20 cm virs zemes starp mietiem nostiepta stieple.
palikt bez iekšām aizrautīgi smieties
palikt bez desām aizrautīgi smieties
iesprauslāties Aizturēti iesmieties
iesprausloties Aizturēti iesmieties
nosprauslāties Aizturēti nosmieties
nosprausloties Aizturēti nosmieties
smurkšēt Aizturēti smieties
sprauslāt Aizturēti smieties
sprauslot Aizturēti smieties
spurgt Aizturēti smieties
triekšt Aizturēti smieties
palanka Apcietinājums no mietiem, gar kura iekšpusi piemestas zemes
nomiet Apspraust (ar mietiem)
nomietot Apspraust (ar mietiem)
izmiet Apspraust ar mietiem
pikets ar ciparu apzīmēts, neliels mietiņš ģeodēziskajai mērīšanai
garšīgi ar patiku, baudu (ko darīt, parasti smieties, šķaudīt)
sasmējājs Asprātīgs, jautrs cilvēks, kam patīk smieties, jokoties
rādīt zobus atklāt zobus smaidā; smaidīt, smieties
atiezties Atņirgt zobus, izaicinoši smieties
iezties Atņirgt zobus, izaicinoši smieties
heleofobija Bailes smieties, bailes no smiekliem
mirmināt bez iemesla smieties
klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust; censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
nokrekstēt Čerkstošā balsī nosmieties
smējiens darbība, process --> smieties (1); arī smiekli (1)
nodārdināt Dārdošā balsī nosmieties
smējējs darītājs --> smieties
aisīt Dauzīties, dauzoties smieties
paspurgt Draiski pasmieties
kukināt Dzeguzes kūkošanai līdzīgi smieties
ērģumiete Ērģemietis
ērģumietis Ērģemietis
gricēns Gredzenā savīta rīkste, ko uzmauc sētas mietiem virsgalā, lai tos saturētu kopā
buldriķis Guļžogs no liela izmēra mietiem
iedzimtnieks Iedzimtais, iezemietis
iedzimtais Iedzīvotājs, kura senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū; pirmiedzīvotājs; iezemietis
iekrecelēties Iekāsēties, iekrekšķināties; īpatnēji iesmieties
ielirkšēties Ieraudāties, ierunāties; iesmieties
iesasmieties iesākt smieties
ieķiķināties iesākt smieties īsiem, paklusiem smiekliem un pārstāt
iesmieties iesākt smieties un tūlīt pārstāt
ieļirkšēties Iesmietie sīkiem, spalgiem smiekliem
aizsmiet Iesmieties
nokrikšķināt Iesmieties
sasmieties Iesmieties (vairākiem reizē)
iezviegties Iesmieties skaļā balsī (par cilvēku)
augsnes sasalums iestājas, kad temperatūra nokrīt zem 0 °C un ūdens sacementē augsnes daļiņas; sasluma dziļums atkarīgs no sala intensitātes un ilguma, no augsnes mitruma, siltumietilpības, no augu segas, bet it īpaši no sniega segas; mitra augsne sasalst seklāk nekā sausa, jo, ūdenim sasalstot, izdalās siltums, kas aizkavē dziļāku augsnes sasalšanu
apstigot Iezīmēt visapkārt ar mietiem, stabiem
apmaidīt Iežogot ar mietiem (pāļiem), nospraust, apspraust ar kārtīm, jauniem kociņiem, zariem, norobežot
nosmieties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smieties
izsprauslāties ilgāku laiku, daudz aizturēti smieties
izsprausloties ilgāku laiku, daudz aizturēti smieties
atģibt ilgāku laiku, daudz smieties
atģibuļāt ilgāku laiku, daudz smieties
atsasmieties ilgāku laiku, daudz smieties
izzviegties ilgāku laiku, daudz smieties skaļā balsī (par cilvēku)
atsašaipīties ilgāku laiku, daudz smieties, smaidīt
izsmieties ilgāku laiku, daudz, parasti sirsnīgi, smieties
atrēkt ilgāku laiku, skaļi smieties
zvitkāt Ilgi un bez iemesla smieties
iesarēkties Ilgstoši un stipri smieties
ļirgāties Intensīvi smieties, ņirgt
irbals Irbulis, mietiņš
aizīties Ironiski, izaicinoši smieties
pasmieties īsu brīdi, mazliet smieties
nosmieties īsu brīdi, vienu reizi smieties
dvars Izjaucami vārti, kas sastāv no stabos vai starp mietiem iebīdāmām kārtīm
pasmiet Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi; pasmieties (2)
izasmieties Izsmieties
izņargoties Izsmieties
izlirģēties Izsmieties, izdraiskuļoties
bojs Izsūtāmais zēns; apkalpotājs iezemietis (kolonijās)
ķiķināties Jokojoties smieties īsiem, paklusiem smiekliem
smiedēkls kāds, kas liek citiem smieties
grigala kāds, kuram patīk bieži un skaļi smieties
zvīga kāds, kurš mēdz skaļi smieties
izzvaigāties kādu laiku, pietiekami izsmieties
knūja Koka runga zirga mietiņa iesišanai zemē
delba Koka vai dzelzs miets; mietiņš zvejas aprīkojuma žāvēšanai
bockoki Koki, mieti ar iegriezumiem
celtniecības lietkoki kokmateriāli, kas atbilst prasībām, kādas valsts standarts nosaka zāģbaļķiem, stabiem, kārtīm, mietiem
Dobriņa Ņikitičs krievu biļinu eposā mitoloģizēts spēkavīra tēls, viens no spēkavīru triādes, kurā ietilpst arī Iļja Muromietis un Aļoša Popovičs
īpatnējā siltumietilpība ķermeņa masas vienības siltumietilpība
piezadināt likt (bērnam) daudz smieties
Lūkumītis Lūkumietis, ezers Mārkalnes pagastā
Lūkumīts Lūkumietis, ezers Mārkalnes pagastā
Lukumiešu ezers Lūkumietis, ezers Mārkalnes pagastā
ņirgāties Ļauni izsmiet, izzobot, arī nekrietni, aizskaroši jokot, smieties
noņirgties Ļauni, nekaunīgi nosmieties (1); noņirgt (1)
noņirgt Ļauni, nekaunīgi nosmieties; noņirgties (1)
ņirgt Ļauni, nekaunīgi smieties, arī smīnēt; ļauni zoboties
ņirgt zobus ļauni, nekaunīgi smieties, smīnēt, zoboties
zmiegt ļoti daudz bez vajadzības smieties
nosarēkties ļoti izsmieties, nosmieties
pilnā mutē ļoti skaļi (runāt, smieties)
pilnā kaklā ļoti skaļi, neapvaldīti (kliegt, runāt, smieties)
pilnā rīklē ļoti skaļi, neapvaldīti (piemēram, runāt, smieties)
zviedz kā zirgs ļoti skaļi, nevaldāmi smieties
plīst no (arī aiz) smiekliem ļoti smieties
smejas, vai ūku rīdams ļoti stipri smieties
smejas, vai pie zemes krizdams ļoti stipri, nevaldāmi smieties
nogrudzināt Māksloti, arī koķeti nosmieties (parasti tīksmē, apmierinājumā)
īpatnējā siltumkapacitāte masas vienības siltumkapacitāte; īpatnējā siltumietilpība
žukurs Mieturis (miltu putras maisīšanai); mietiņš
vējmietiņš Miršu rindas augu dzimta ("Lythraceae"), kurā ietilpst lakstaugi ar pretēji vai mieturos sakārtotām lapām, sārtiem ziediem un augli - pogaļu, 26 ģintis, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas; vējmietiņaugi
vējmietiņaugi Miršu rindas dzimta ("Lythraceae"), kokaugi un lakstaugi (mērenajā joslā) ar veselām lapām, ziedi divdzimumu, kārtni, 26 ģintis, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas; vējmietiņš
lavsonija miršu rindas vējmietiņu dzimtas augu ģints ("Lawsonia"), ziedaugi, izplatīti gk. tropu joslā
bezakotu lavsonija miršu rindas vējmietiņu dzimtas tropu augu suga ("Lawsonia inermis"), kuras augļus izmanto hennas izgatavošanai
oāze Mitrumietilpīgs porains materiāls, ko izmanto floristikā ziedu kompozīciju veidošanai
oāzis Mitrumietilpīgs porains materiāls, ko izmanto floristikā ziedu kompozīciju veidošanai
irgoties Nebēdnīgi, zobgalīgi, arī ņirdzīgi jokoties, smieties
rencelēt Nedabiski smieties
kraipīties Neglīti, nepieklājīgi smieties
ņarkstīties negodīgi smieties
ņarkstītiies Negodīgi smieties
mirgi Nēģu zvejas ierīces mieti
pazviegt neilgu laiku smieties skaļā balsī
klusēt Neradīt balss skaņas (nerunāt, nedziedāt, nesmieties u. tml)
aisīties Nerātni un ņirdzīgi smieties
afonogēlija Nespēja skaļi smieties
ievērot klusumu netrokšņot, skaļi nerunāt, nesmieties u. tml.
ģiezties Nevietā smieties par otra nelaimi
žļirkstēt Nevietā, nelaikā smieties
aizekls Nicīgs apzīmējums tādam, kas pārāk mīl smieties
gvalzāt Nievājoši smieties, ņirgāties, izsmiet
piketāža Nivelēšanā - punktu izvēle dabā un iezīmēšana ar mietiņiem
kaudžlāva no mietiem un zariem veidots kaudzes pamats
kaudzlāva no mietiem un zariem veidots kaudzes pamats; kaudžlāva
samietot Norobežot ar mietiem (zemes gabalu)
nosmiet Nosmieties (1)
nozviegties Nosmieties skaļā balsī
nosasmieties Nosmieties; arī stipri smieties
aizsprūdot Nosprostot, noslēgt; ar mietiņu aizgriezt ciet, aiztaisīt; agrāk, kad nebija pogu, ar koka puļķīšiem aiztaisīja bikses
samietot Nostiprināt ar atbalsta mietiem
nirgoties ņirgt, smieties ar pārgrieztu seju
nergot Ņirgt, smieties ar pārgrieztu seju
pazirgoties Pajokoties, arī pazoboties; skaļi pasmieties
lirģēties Paklusā, pasmalkā balsī smieties; arī niekoties
sasmīdināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk smieties
iesmīdināt panākt, ka (kāds) sāk smieties
uzsmīdināt panākt, ka sāk smieties
sasmiet par dažādiem (daudziem) tematiem smieties
irgnāt pārāk daudz smieties
irgnāties pārāk daudz smieties
pārsmieties pārāk daudz smieties; ļoti izsmieties
zvigaļāt Pārmērīgi smieties, zviegt
zvigāt Pārmērīgi smieties, zviegt
žvigāt Pārmērīgi smieties, zviegt
zviguļot Pārmērīgi smieties, zviegt
no (arī aiz) smiekliem (vai) (pušu) pārsprāgt pārsmieties
aprēkties Pārsmieties
pārsasmieties Pārsmieties
apklust Pārstāt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
parēkt Pasmieties
pasasmieties Pasmieties
pasmiet Pasmieties (1)
pasašaipīties Pasmieties, pazoboties
pajokot Pazoboties, arī pasmieties (par kādu)
pajokoties Pazoboties, arī pasmieties (par kādu)
izspiest smieklu Piespiest sevi iesmieties; negribīgi, liekuļoti iesmieties
izķekoties Pietiekami blēņoties, dzīt muļķīgus jokus, izsmieties
piketmietiņš Pikets 2(2) - ar ciparu apzīmēts, neliels mietiņš ģeodēziskajai mērīšanai
smaidīt radīt sejas daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības
krēkt radīt skaļu troksni, skaļi smieties (par cilvēku)
krētīties radīt skaļu troksni, skaļi smieties (par cilvēku); krēkt
airīt Rādīt, ņirgt zobus, smieties
atsmiet Reaģēt (uz ko) ar smiekliem; atsmieties
piegrieznis Rīkste ar ko piegriež kārti pie mietiem
ģēļot runāt pretim, būt saīgušam, smieties par kādu, bezkaunīgi runāt
ģēļoties runāt pretim, būt saīgušam, smieties par kādu, bezkaunīgi runāt
pīkstēt runāt vai dziedāt, retāk smieties sīkā, smalkā balsī
iekužāties Rupjā balsī skaļi iesmieties
iekužoties Rupjā balsī skaļi iesmieties
nokost sev vai mēli saka, ja ļoti gribas smieties, bet jāsavaldās
Grīneizera likums sakarība, kas izsaka, ka cietvielas termiskās izplešanās koeficienta attiecība pret siltumietilpību, ja tilpums ir pastāvīgs, nav atkarīga no temperatūras
izplūst smieklos sākt stipri smieties
aizkāršot Salikt mietus, kārtis, nosprostot ar mietiem
aizkārtīt Salikt mietus, kārtis, nosprostot ar mietiem
smidzināt sasmīdināt, likt smieties
smaids Sejas daļu (lūpu, vaigu, acu) raksturīgas kustības, raksturīga izteiksme, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības
barbars Senajiem grieķiem cilvēks, kas nav grieķis; senajiem romiešiem - cilvēks, kas nav grieķis vai romietis
stādaigas sētas mieti
ķērpas Sētas mieti
slitāji Sētas mieti
stirstes Sētas mieti
siltumkapacitāte Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu; siltumietilpība
zviegt Skaļā balsī smieties
ierēkties Skaļā, skarbā balsī ierunāties, iesmieties, iekliegties
izrēkties Skaļā, skarbā balsī izkliegties, izsmieties
norēkties Skaļā, skarbā balsī nosmieties, arī nokliegties
rēkt Skaļā, skarbā balsī smieties, arī kliegt
zirgoties skaļi (arī ironiski) smieties, arī zoboties
izzirgoties skaļi izsmieties; izjokoties, izālēties (parasti rupji, aizskarot citus)
ģeibuļot skaļi smieties
klidzīt skaļi smieties
krecinēt skaļi smieties
zvadzināt skaļi smieties
ļirgāt skaļi smieties, ņirgt
ļirgot skaļi smieties, ņirgt
irgt skaļi smieties; skaļi smejoties, zoboties
zvigoties skaļi un bezjēdzīgi smieties
žvigot skaļi un bezjēdzīgi smieties; aizraudamies smieties (par bērnu)
rēvelēt skaļi un ilgi raudāt vai smieties
nokrecelēties skaļi vai ironiski nosmieties
krecelēt Skarbi smieties
nosmiet Smejoties noteikt, pateikt; nosmieties (2)
gruģināt Smieties
smiekaļāt Smieties
smiekuļot Smieties
zvaigaļāt Smieties
zvīgāties Smieties
smiet Smieties (1)
smiet Smieties (3)
ierēkt Smieties (par ko)
zvigāties Smieties (zobgalīgi)
krekšķīgi smieties smieties ar krekšķošām skaņām
zvīgāt Smieties bez iemesla
zvīgot Smieties bez iemesla
atsmieties Smieties ilgi, līdz apnikumam
ķiķināt Smieties īsiem, paklusiem smiekliem
uzsmieties Smieties kādam
smieties bārdā smieties pie sevis (parasti neticot kam, neuztverot ko nopietni)
jozēt Smieties, izsmieties
vākstēties Smieties, klaigāt, ālēties
ļirkšķēt Smieties, ņirgāties
ļirkstēt Smieties, ņirgāties
šiepņāt Smieties, smīkņāt
šiepņāties Smieties, smīkņāt
āzēt Smieties, zoboties (par kādu)
āzēties Smieties, zoboties (par kādu)
kritiskās parādības specifiskas parādības, kas rodas otrā veida fāžu pāreju rajonā: vielas saspiežamības palielināšanās tvaika un šķidruma līdzsvaram kritiskā punkta tuvumā; magnētiskās uzņēmības un dielektriskās caurlaidības palielināšanās Kirī punkta tuvumā, siltumietilpības anomālija hēlija pārejas punktā uz supratekošu stāvokli u. c.
mitrumkapacitāte Spēja uzsūkt, uzkrāt mitrumu noteiktā pakāpē; mitrumietilpība
tosols spēkratu motoru dzeses šķidrums ar zemu sasalšanas temperatūru, mazu stigrību, augstu siltumietilpību un mazu iztvaikotspēju. Krievijā ražots antifrīzs
špurkt Sprauslāt, aizturēti smieties
iespurgties Spurdzot iesmieties
nospurgties Spurdzot nosmieties; nospurgt (4)
nospurgt Spurdzot nosmieties; nospurgties
stādaiķi Stāvkoku žoga mieti
stadaiņi Stāvkoku žoga mieti
ģībt stipri smieties
ģibuļāt stipri smieties
zviegāt stipri smieties
smejas, vēderu turēdams stipri, nevaldāmi smieties
antifrīzs Šķīdums ar zemu sasalšanas temperatūru, mazu stingrību, augstu siltumietilpību, niecīgu iztvaikotspēju
siltumietilpīgs tāds, kam ir liela siltumietilpība
skanīgs tāds, kas mēdz daudz dziedāt, arī smieties; tāds, kam ir melodiska, labskanīga balss
skaļš tāds, kas mēdz daudz, spēcīgā balsi runāt, arī smieties, dziedāt u. tml.
smējīgs tāds, kas smejas; tāds, kas mēdz bieži smieties
nojokoties Taisīt jokus, pasmieties par jokiem
politropisks process termodinamisks process, kas noris, nemainoties sistēmas siltumietilpībai
kares uz rāmjiem vai mietiem nostiprinātas kārtiņas, dzelzs stienīši vai stiepules, kur pārkar zivis apžāvēšanai un kaltēšanai
zvaigaļot vairākkārt smieties
zvaigāt vairākkārt smieties (parasti skaļi, arī bezjēdzīgi)
lythrum Vējmietiņi
lythraceae Vējmietiņu dzimta
lytrum Vējmietiņu dzimtas ģints
kufeja Vējmietiņu dzimtas ģints ("Cuphaea"), dekoratīvi augi ar maziem sarkaniem cauruļveida ziediem ar dzeltenu malu
pelcītis Vējmietiņu dzimtas ģints ("Peplis"), nelieli viengadīgi lakstaugi, ziedi nelieli, divdzimumu ar divkāršu apziedni un paplašinātu ziedgultni, auglis - lodveida pogaļa; 4 sugas, Latvijā - 1 suga
vītolu vējmietiņš vējmietiņu suga ("Lythrum salicaria")
vizēt Vēršot skatienu no viena orientiera (piemēram, iesprausta mietiņa, maiksts) uz otru, nospraust (taisnu līniju, priekšmetu novietošanu uz taisnas līnijas u. tml.)
koris Vienlaicīgi, reizē (piemēram, runāt, kliegt, smieties)
vabiņa viens no mietiem tīklu žaušanai
vietinieks Vietējais, iezemietis
mitrumietilpīgums vispārināta īpašība --> mitrumietilpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
Lythrum salicaria vītolu vējmietiņš
vijenes Vītolu vējmietiņš ("Lythrum salicaria")
žebi Zaraini mieti, kurus lieto pie ķirpu jeb stirpu taisīšanas
žabārklis Zarains mietiņš, ko piesprauž pie zirņu stādiem, lai tiem būtu pie kā pieķerties
Bebru kartupeļu dumpis zemnieku nemieri Vidzemē Jaunbebru muižā (tagad Aizkraukles novada Bebru pagastā) 1841. g. septembrī, kas radās pēc vairākiem neražas gadiem, kad zemnieki centās izceļot uz Krieviju, kur cerēja iegūt īpašumā zemi; izceļošana tika aizliegta un ieveda karaspēku, bet zemnieki ar dakšām un mietiem mēģināja ielauzties muižas ēkā; pēc nemieru apspiešanas 108 zemnieki tika sodīti ar miesas sodu un izsūtīšanu uz Sibīriju
klupinātājs Zems stiepļu žogs uz īsiem mietiem, kur stieples nostiprinātas uz mietu galiem pa divām, vienu nostiepjot un otru atstājot vaļīgu, lai veidotos cilpas
krecelēties Zināmā (nepatīkamā, blējošā) veidā smieties
rīkstiņš Zirņu stāda atbalsta mietiņš
jokot Zoboties, arī smieties (par kādu)
jokoties Zoboties, arī smieties (par kādu)
nerroties Zoboties, smieties (par kādu)
smiet Zoboties; smieties (2)

mieti citās vārdnīcās:

MEV

miêti