Paplašinātā meklēšana

Meklējam mieti.

Atrasts vārdos (44):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (276):

klūpdrāts 10-20 cm virs zemes starp mietiem nostiepta stieple.
palikt bez iekšām aizrautīgi smieties.
palikt bez desām aizrautīgi smieties.
iesprauslāties Aizturēti iesmieties.
iesprausloties Aizturēti iesmieties.
nosprauslāties Aizturēti nosmieties.
nosprausloties Aizturēti nosmieties.
smurkšēt Aizturēti smieties.
sprauslāt Aizturēti smieties.
sprauslot Aizturēti smieties.
spurgt Aizturēti smieties.
triekšt Aizturēti smieties.
palanka Apcietinājums no mietiem, gar kura iekšpusi piemestas zemes.
nomiet Apspraust (ar mietiem).
nomietot Apspraust (ar mietiem).
izmiet Apspraust ar mietiem.
pikets Ar ciparu apzīmēts, neliels mietiņš ģeodēziskajai mērīšanai.
garšīgs Ar patiku, baudu (ko darīt, parasti smieties, šķaudīt).
sasmējājs Asprātīgs, jautrs cilvēks, kam patīk smieties, jokoties.
rādīt zobus atklāt zobus smaidā; smaidīt, smieties.
atiezties Atņirgt zobus, izaicinoši smieties.
iezties Atņirgt zobus, izaicinoši smieties.
heleofobija Bailes smieties, bailes no smiekliem.
mirmināt Bez iemesla smieties.
klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust; censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
nokrekstēt Čerkstošā balsī nosmieties.
smējiens Darbība, process --> smieties (1); arī smiekli (1).
nodārdināt Dārdošā balsī nosmieties.
smējējs Darītājs --> smieties.
aisīt Dauzīties, dauzoties smieties.
paspurgt Draiski pasmieties.
kukināt Dzeguzes kūkošanai līdzīgi smieties.
ērģumiete Ērģemietis.
ērģumietis Ērģemietis.
gricēns Gredzenā savīta rīkste, ko uzmauc sētas mietiem virsgalā, lai tos saturētu kopā.
buldriķis Guļžogs no liela izmēra mietiem.
iedzimtnieks Iedzimtais, iezemietis.
iedzimtais Iedzīvotājs, kura senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū; pirmiedzīvotājs; iezemietis.
iekrecelēties Iekāsēties, iekrekšķināties; īpatnēji iesmieties.
ielirkšēties Ieraudāties, ierunāties; iesmieties.
ieķiķināties Iesākt smieties īsiem, paklusiem smiekliem un pārstāt.
iesmieties Iesākt smieties un tūlīt pārstāt.
iesasmieties Iesākt smieties.
ieļirkšēties Iesmietie sīkiem, spalgiem smiekliem.
sasmieties Iesmieties (vairākiem reizē).
iezviegties Iesmieties skaļā balsī (par cilvēku).
aizsmiet Iesmieties.
nokrikšķināt Iesmieties.
augsnes sasalums iestājas, kad temperatūra nokrīt zem 0 °C un ūdens sacementē augsnes daļiņas; sasluma dziļums atkarīgs no sala intensitātes un ilguma, no augsnes mitruma, siltumietilpības, no augu segas, bet it īpaši no sniega segas; mitra augsne sasalst seklāk nekā sausa, jo, ūdenim sasalstot, izdalās siltums, kas aizkavē dziļāku augsnes sasalšanu.
apstigot Iezīmēt visapkārt ar mietiem, stabiem.
apmaidīt Iežogot ar mietiem (pāļiem), nospraust, apspraust ar kārtīm, jauniem kociņiem, zariem, norobežot.
nosmieties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smieties.
izsprauslāties Ilgāku laiku, daudz aizturēti smieties.
izsprausloties Ilgāku laiku, daudz aizturēti smieties.
izzviegties Ilgāku laiku, daudz smieties skaļā balsī (par cilvēku).
atsašaipīties Ilgāku laiku, daudz smieties, smaidīt.
atģibt Ilgāku laiku, daudz smieties.
atģibuļāt Ilgāku laiku, daudz smieties.
atsasmieties Ilgāku laiku, daudz smieties.
izsmieties Ilgāku laiku, daudz, parasti sirsnīgi, smieties.
atrēkt Ilgāku laiku, skaļi smieties.
zvitkāt Ilgi un bez iemesla smieties.
iesarēkties Ilgstoši un stipri smieties.
ļirgāties Intensīvi smieties, ņirgt.
irbals Irbulis, mietiņš.
aizīties Ironiski, izaicinoši smieties.
pasmieties Īsu brīdi, mazliet smieties.
nosmieties Īsu brīdi, vienu reizi smieties.
dvars Izjaucami vārti, kas sastāv no stabos vai starp mietiem iebīdāmām kārtīm.
pasmiet Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi; pasmieties (2).
izlirģēties Izsmieties, izdraiskuļoties.
izasmieties Izsmieties.
izņargoties Izsmieties.
bojs Izsūtāmais zēns; apkalpotājs iezemietis (kolonijās).
ķiķināties Jokojoties smieties īsiem, paklusiem smiekliem.
grigala Kāds, kuram patīk bieži un skaļi smieties.
zvīga Kāds, kurš mēdz skaļi smieties.
izzvaigāties Kādu laiku, pietiekami izsmieties.
knūja Koka runga zirga mietiņa iesišanai zemē.
delba Koka vai dzelzs miets; mietiņš zvejas aprīkojuma žāvēšanai.
bockoki Koki, mieti ar iegriezumiem.
celtniecības lietkoki kokmateriāli, kas atbilst prasībām, kādas valsts standarts nosaka zāģbaļķiem, stabiem, kārtīm, mietiem.
Dobriņa Ņikitičs krievu biļinu eposā mitoloģizēts spēkavīra tēls, viens no spēkavīru triādes, kurā ietilpst arī Iļja Muromietis un Aļoša Popovičs.
īpatnējā siltumietilpība ķermeņa masas vienības siltumietilpība.
piezadināt likt (bērnam) daudz smieties.
Lūkumītis Lūkumietis, ezers Mārkalnes pagastā.
Lūkumīts Lūkumietis, ezers Mārkalnes pagastā.
Lukumiešu ezers Lūkumietis, ezers Mārkalnes pagastā.
ņirgāties Ļauni izsmiet, izzobot, arī nekrietni, aizskaroši jokot, smieties.
noņirgties Ļauni, nekaunīgi nosmieties (1); noņirgt (1).
noņirgt Ļauni, nekaunīgi nosmieties; noņirgties (1).
ņirgt Ļauni, nekaunīgi smieties, arī smīnēt; ļauni zoboties.
ņirgt zobus ļauni, nekaunīgi smieties, smīnēt, zoboties.
zmiegt Ļoti daudz bez vajadzības smieties.
nosarēkties Ļoti izsmieties, nosmieties.
pilnā mutē ļoti skaļi (runāt, smieties).
pilnā kaklā ļoti skaļi, neapvaldīti (kliegt, runāt, smieties).
pilnā rīklē ļoti skaļi, neapvaldīti (piemēram, runāt, smieties).
zviedz kā zirgs ļoti skaļi, nevaldāmi smieties.
plīst no (arī aiz) smiekliem ļoti smieties.
smejas, vai ūku rīdams ļoti stipri smieties.
smejas, vai pie zemes krizdams ļoti stipri, nevaldāmi smieties.
nogrudzināt Māksloti, arī koķeti nosmieties (parasti tīksmē, apmierinājumā).
īpatnējā siltumkapacitāte masas vienības siltumkapacitāte; īpatnējā siltumietilpība.
žukurs Mieturis (miltu putras maisīšanai); mietiņš.
vējmietiņš Miršu rindas augu dzimta ("Lythraceae"), kurā ietilpst lakstaugi ar pretēji vai mieturos sakārtotām lapām, sārtiem ziediem un augli - pogaļu, 26 ģintis, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas; vējmietiņaugi.
vējmietiņaugi Miršu rindas dzimta ("Lythraceae"), kokaugi un lakstaugi (mērenajā joslā) ar veselām lapām, ziedi divdzimumu, kārtni, 26 ģintis, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas; vējmietiņš.
lavsonija miršu rindas vējmietiņu dzimtas augu ģints ("Lawsonia"), ziedaugi, izplatīti gk. tropu joslā.
bezakotu lavsonija miršu rindas vējmietiņu dzimtas tropu augu suga ("Lawsonia inermis"), kuras augļus izmanto hennas izgatavošanai.
oāze Mitrumietilpīgs porains materiāls, ko izmanto floristikā ziedu kompozīciju veidošanai.
oāzis Mitrumietilpīgs porains materiāls, ko izmanto floristikā ziedu kompozīciju veidošanai.
irgoties Nebēdnīgi, zobgalīgi, arī ņirdzīgi jokoties, smieties.
rencelēt Nedabiski smieties.
kraipīties Neglīti, nepieklājīgi smieties.
ņarkstītiies Negodīgi smieties.
mirgi Nēģu zvejas ierīces mieti.
pazviegt Neilgu laiku smieties skaļā balsī.
klusēt Neradīt balss skaņas (nerunāt, nedziedāt, nesmieties u. tml).
aisīties Nerātni un ņirdzīgi smieties.
afonogēlija Nespēja skaļi smieties.
ievērot klusumu netrokšņot, skaļi nerunāt, nesmieties u. tml.
ģiezties Nevietā smieties par otra nelaimi.
žļirkstēt Nevietā, nelaikā smieties.
aizekls Nicīgs apzīmējums tādam, kas pārāk mīl smieties.
gvalzāt Nievājoši smieties, ņirgāties, izsmiet.
piketāža Nivelēšanā - punktu izvēle dabā un iezīmēšana ar mietiņiem.
kaudzlāva No mietiem un zariem veidots kaudzes pamats; kaudžlāva.
kaudžlāva No mietiem un zariem veidots kaudzes pamats.
samietot Norobežot ar mietiem (zemes gabalu).
nosmiet Nosmieties (1).
nozviegties Nosmieties skaļā balsī.
nosasmieties Nosmieties; arī stipri smieties.
aizsprūdot Nosprostot, noslēgt; ar mietiņu aizgriezt ciet, aiztaisīt; agrāk, kad nebija pogu, ar koka puļķīšiem aiztaisīja bikses.
samietot Nostiprināt ar atbalsta mietiem.
nirgoties ņirgt, smieties ar pārgrieztu seju.
nergot Ņirgt, smieties ar pārgrieztu seju.
pazirgoties Pajokoties, arī pazoboties; skaļi pasmieties.
lirģēties Paklusā, pasmalkā balsī smieties; arī niekoties.
sasmīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk smieties.
iesmīdināt Panākt, ka (kāds) sāk smieties.
uzsmīdināt Panākt, ka sāk smieties.
sasmiet Par dažādiem (daudziem) tematiem smieties.
pārsmieties Pārāk daudz smieties; ļoti izsmieties.
irgnāt Pārāk daudz smieties.
irgnāties Pārāk daudz smieties.
zvigaļāt Pārmērīgi smieties, zviegt.
zvigāt Pārmērīgi smieties, zviegt.
žvigāt Pārmērīgi smieties, zviegt.
zviguļot Pārmērīgi smieties, zviegt.
no (arī aiz) smiekliem (vai) (pušu) pārsprāgt pārsmieties.
aprēkties Pārsmieties.
pārsasmieties Pārsmieties.
apklust Pārstāt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
pasmiet Pasmieties (1).
pasašaipīties Pasmieties, pazoboties.
parēkt Pasmieties.
pasasmieties Pasmieties.
pajokot Pazoboties, arī pasmieties (par kādu).
pajokoties Pazoboties, arī pasmieties (par kādu).
izspiest smieklu Piespiest sevi iesmieties; negribīgi, liekuļoti iesmieties.
izķekoties Pietiekami blēņoties, dzīt muļķīgus jokus, izsmieties.
piketmietiņš Pikets 2(2) - ar ciparu apzīmēts, neliels mietiņš ģeodēziskajai mērīšanai.
smaidīt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
krētīties Radīt skaļu troksni, skaļi smieties (par cilvēku); krēkt.
krēkt Radīt skaļu troksni, skaļi smieties (par cilvēku).
airīt Rādīt, ņirgt zobus, smieties.
atsmiet Reaģēt (uz ko) ar smiekliem; atsmieties.
piegrieznis Rīkste ar ko piegriež kārti pie mietiem.
ģēļot Runāt pretim, būt saīgušam, smieties par kādu, bezkaunīgi runāt.
ģēļoties Runāt pretim, būt saīgušam, smieties par kādu, bezkaunīgi runāt.
pīkstēt Runāt vai dziedāt, retāk smieties sīkā, smalkā balsī.
iekužāties Rupjā balsī skaļi iesmieties.
iekužoties Rupjā balsī skaļi iesmieties.
nokost sev vai mēli saka, ja ļoti gribas smieties, bet jāsavaldās.
Grīneizera likums sakarība, kas izsaka, ka cietvielas termiskās izplešanās koeficienta attiecība pret siltumietilpību, ja tilpums ir pastāvīgs, nav atkarīga no temperatūras.
izplūst smieklos sākt stipri smieties.
aizkāršot Salikt mietus, kārtis, nosprostot ar mietiem.
aizkārtīt Salikt mietus, kārtis, nosprostot ar mietiem.
smidzināt sasmīdināt, likt smieties.
smaids Sejas daļu (lūpu, vaigu, acu) raksturīgas kustības, raksturīga izteiksme, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
barbars Senajiem grieķiem cilvēks, kas nav grieķis; senajiem romiešiem - cilvēks, kas nav grieķis vai romietis.
ķērpas Sētas mieti.
slitāji Sētas mieti.
stadaigas Sētas mieti.
stirstes Sētas mieti.
siltumkapacitāte Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu; siltumietilpība.
zviegt Skaļā balsī smieties.
ierēkties Skaļā, skarbā balsī ierunāties, iesmieties, iekliegties.
izrēkties Skaļā, skarbā balsī izkliegties, izsmieties.
norēkties Skaļā, skarbā balsī nosmieties, arī nokliegties.
rēkt Skaļā, skarbā balsī smieties, arī kliegt.
zirgoties Skaļi (arī ironiski) smieties, arī zoboties.
izzirgoties Skaļi izsmieties; izjokoties, izālēties (parasti rupji, aizskarot citus).
ļirgāt Skaļi smieties, ņirgt.
ļirgot Skaļi smieties, ņirgt.
irgt Skaļi smieties; skaļi smejoties, zoboties.
ģeibuļot Skaļi smieties.
klidzīt Skaļi smieties.
krecinēt Skaļi smieties.
zvadzināt Skaļi smieties.
žvigot Skaļi un bezjēdzīgi smieties; aizraudamies smieties (par bērnu).
zvigoties Skaļi un bezjēdzīgi smieties.
rēvelēt skaļi un ilgi raudāt vai smieties.
nokrecelēties Skaļi vai ironiski nosmieties.
krecelēt Skarbi smieties.
nosmiet Smejoties noteikt, pateikt; nosmieties (2).
smiet Smieties (1).
smiet Smieties (3).
ierēkt Smieties (par ko).
zvigāties Smieties (zobgalīgi).
krekšķīgi smieties smieties ar krekšķošām skaņām.
zvīgāt Smieties bez iemesla.
zvīgot Smieties bez iemesla.
atsmieties Smieties ilgi, līdz apnikumam.
ķiķināt Smieties īsiem, paklusiem smiekliem.
uzsmieties Smieties kādam.
smieties bārdā smieties pie sevis (parasti neticot kam, neuztverot ko nopietni).
jozēt Smieties, izsmieties.
vākstēties Smieties, klaigāt, ālēties.
ļirkšķēt Smieties, ņirgāties.
ļirkstēt Smieties, ņirgāties.
šiepņāt Smieties, smīkņāt.
šiepņāties Smieties, smīkņāt.
āzēt Smieties, zoboties (par kādu).
āzēties Smieties, zoboties (par kādu).
gruģināt Smieties.
smiekaļāt Smieties.
smiekuļot Smieties.
zvaigaļāt Smieties.
zvīgāties Smieties.
kritiskās parādības specifiskas parādības, kas rodas otrā veida fāžu pāreju rajonā: vielas saspiežamības palielināšanās tvaika un šķidruma līdzsvaram kritiskā punkta tuvumā; magnētiskās uzņēmības un dielektriskās caurlaidības palielināšanās Kirī punkta tuvumā, siltumietilpības anomālija hēlija pārejas punktā uz supratekošu stāvokli u. c.
mitrumkapacitāte Spēja uzsūkt, uzkrāt mitrumu noteiktā pakāpē; mitrumietilpība.
tosols spēkratu motoru dzeses šķidrums ar zemu sasalšanas temperatūru, mazu stigrību, augstu siltumietilpību un mazu iztvaikotspēju. Krievijā ražots antifrīzs.
špurkt Sprauslāt, aizturēti smieties.
iespurgties Spurdzot iesmieties.
nospurgties Spurdzot nosmieties; nospurgt (4).
nospurgt Spurdzot nosmieties; nospurgties.
stādaiķi Stāvkoku žoga mieti.
stadaiņi Stāvkoku žoga mieti.
ģībt Stipri smieties.
ģibuļāt Stipri smieties.
zviegāt Stipri smieties.
smejas, vēderu turēdams stipri, nevaldāmi smieties.
antifrīzs Šķīdums ar zemu sasalšanas temperatūru, mazu stingrību, augstu siltumietilpību, niecīgu iztvaikotspēju.
siltumietilpīgs Tāds, kam ir liela siltumietilpība.
skanīgs Tāds, kas mēdz daudz dziedāt, arī smieties; tāds, kam ir melodiska, labskanīga balss.
skaļš Tāds, kas mēdz daudz, spēcīgā balsi runāt, arī smieties, dziedāt u. tml.
smējīgs Tāds, kas smejas; tāds, kas mēdz bieži smieties.
nojokoties Taisīt jokus, pasmieties par jokiem.
politropisks process termodinamisks process, kas noris, nemainoties sistēmas siltumietilpībai.
kares Uz rāmjiem vai mietiem nostiprinātas kārtiņas, dzelzs stienīši vai stiepules, kur pārkar zivis apžāvēšanai un kaltēšanai.
zvaigāt Vairākkārt smieties (parasti skaļi, arī bezjēdzīgi).
zvaigaļot Vairākkārt smieties.
lythrum Vējmietiņi.
lythraceae Vējmietiņu dzimta.
kufeja Vējmietiņu dzimtas ģints ("Cuphaea"), dekoratīvi augi ar maziem sarkaniem cauruļveida ziediem ar dzeltenu malu.
pelcītis Vējmietiņu dzimtas ģints ("Peplis"), nelieli viengadīgi lakstaugi, ziedi nelieli, divdzimumu ar divkāršu apziedni un paplašinātu ziedgultni, auglis - lodveida pogaļa; 4 sugas, Latvijā - 1 suga.
lytrum Vējmietiņu dzimtas ģints.
vītolu vējmietiņš vējmietiņu suga ("Lythrum salicaria")
vizēt Vēršot skatienu no viena orientiera (piemēram, iesprausta mietiņa, maiksts) uz otru, nospraust (taisnu līniju, priekšmetu novietošanu uz taisnas līnijas u. tml.).
koris Vienlaicīgi, reizē (piemēram, runāt, kliegt, smieties).
vabiņa Viens no mietiem tīklu žaušanai.
vietinieks Vietējais, iezemietis.
mitrumietilpīgums Vispārināta īpašība --> mitrumietilpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
vijenes Vītolu vējmietiņš ("Lythrum salicaria").
Lythrum salicaria vītolu vējmietiņš.
žebi Zaraini mieti, kurus lieto pie ķirpu jeb stirpu taisīšanas.
žabārklis Zarains mietiņš, ko piesprauž pie zirņu stādiem, lai tiem būtu pie kā pieķerties.
Bebru kartupeļu dumpis zemnieku nemieri Vidzemē Jaunbebru muižā (tagad Aizkraukles novada Bebru pagastā) 1841. g. septembrī, kas radās pēc vairākiem neražas gadiem, kad zemnieki centās izceļot uz Krieviju, kur cerēja iegūt īpašumā zemi; izceļošana tika aizliegta un ieveda karaspēku, bet zemnieki ar dakšām un mietiem mēģināja ielauzties muižas ēkā; pēc nemieru apspiešanas 108 zemnieki tika sodīti ar miesas sodu un izsūtīšanu uz Sibīriju.
klupinātājs Zems stiepļu žogs uz īsiem mietiem, kur stieples nostiprinātas uz mietu galiem pa divām, vienu nostiepjot un otru atstājot vaļīgu, lai veidotos cilpas.
krecelēties Zināmā (nepatīkamā, blējošā) veidā smieties.
rīkstiņš Zirņu stāda atbalsta mietiņš.
jokot Zoboties, arī smieties (par kādu).
jokoties Zoboties, arī smieties (par kādu).
nerroties Zoboties, smieties (par kādu).
smiet Zoboties; smieties (2).

mieti citās vārdnīcās:

MEV

miêti