Paplašinātā meklēšana
Meklējam leja.
Atrasts vārdos (164):
- leja:1
- leja:2
- aleja:1
- Eleja:1
- kleja:1
- kleja:3
- kleja:2
- sleja:1
- Aileja:1
- Alejas:1
- atleja:1
- Auleja:1
- fileja:1
- Goleja:1
- hileja:1
- ieleja:1
- Ieleja:1
- inleja:1
- izleja:1
- Moleja:1
- noleja:1
- osleja:1
- paleja:1
- paleja:2
- soleja:1
- šāleja:1
- šlejas:1
- Taleja:1
- upleja:1
- urleja:1
- uzleja:1
- želeja:1
- Ābeleja:1
- aizleja:1
- ataleja:1
- atsleja:1
- ausleja:1
- ausleja:2
- azaleja:1
- budleja:1
- Egaleja:1
- Gafleja:1
- garleja:1
- Ielejas:1
- katleja:1
- kolejas:1
- kupleja:1
- Kvāleja:1
- lejains:1
- lejasv.:1
- makleja:1
- Mālejas:1
- mukleja:1
- Palejas:1
- pelleja:1
- pieleja:1
- ptēleja:1
- senleja:1
- troleja:1
- Vašleja:1
- Vāšleja:1
- Ainsleja:1
- aizsleja:1
- akvileja:1
- Akvileja:1
- auslejas:1
- bakaleja:1
- Balejara:1
- dziļleja:1
- Erakleja:1
- fraileja:1
- Galileja:1
- Haseleja:1
- izlejams:1
- jubileja:1
- Jubileja:1
- Kotuleja:1
- laukleja:1
- lejaspus:1
- Loreleja:1
- Mazeleja:1
- Mjūgleja:1
- onokleja:1
- paieleja:1
- purvleja:1
- sausleja:1
- slejains:1
- timēleja:1
- upesleja:1
- Zemlejas:1
- zoogleja:1
- akvilejas:1
- Antikleja:1
- asambleja:1
- augšlejas:1
- aukslejas:1
- Balakleja:1
- grevileja:1
- ielejains:1
- Jauneleja:1
- Jubilejas:1
- kanceleja:1
- Lazduleja:1
- lejasdaļa:1
- lejasgals:1
- lejasmala:1
- lejastece:1
- lejasvācu:1
- Lieplejas:1
- marsileja:1
- mezogleja:1
- petroleja:1
- Plošlejas:1
- ribslejas:1
- Sakasleja:1
- Sengileja:1
- senieleja:1
- Sloklejas:1
- šķērsleja:1
- Upeslejas:1
- Visauleja:1
- Vysauleja:1
- Zeltaleja:1
- Ziedlejas:1
- Astipaleja:1
- glejaugsne:1
- Kaiberleja:1
- lejamkanna:1
- lejamkauss:1
- lejamkrava:1
- lejarkaste:1
- lejasbjefs:1
- lejasdaiva:1
- Nūrkvāleja:1
- priedeleja:1
- Priežlejas:1
- sausieleja:1
- slejaršana:1
- stafīlejas:1
- strautleja:1
- trogieleja:1
- Vētrasleja:1
- Ariamsfleja:1
- cistokoleja:1
- hidroželeja:1
- inkarvileja:1
- Pentesileja:1
- Skaistlejas:1
- atlejamsiers:1
- bugenvilejas:1
- potencslejas:1
- viduslejasv.:1
- lejasciemieši:1
- lejaskrautuve:1
- lejaspodnieki:1
- lejasstradieši:1
- pundurfraileja:1
- lejasančuānieši:1
- lejasbeltēnieši:1
- lejasbēnūžnieki:1
- lejasdirveicieši:1
- lejaskurzemnieki:1
- relejaizsardzība:1
- lejasstrazdenieki:1
Atrasts vārdu savienojumos (132):
- Abavas ieleja
- Abavas senleja
- Ahilleja cīpsla
- Ahilleja papēdis
- Aksajas ieleja
- Alaja ieleja
- apakšjūras ielejas
- Aploklejas ezers
- Apspiesto Eiropas Tautu asambleja
- Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja
- Aulejas apmetne
- Aulejas ezers
- Aulejas pagasta teritorija
- Aulejas pagasts
- Avašas lejteces ieleja
- Balejas rags
- baložu fraileja
- Baltijas asambleja
- Bandamas Ieleja
- Bārvikas ieleja
- bēdu ieleja
- Bekaa ieleja
- Belemas ieleja
- Bigsmoki ieleja
- Bikstu Palejas dzirnavezers
- Braslas senleja
- Bulleja prīmula
- caurlauzta ieleja
- Daudas un Jodupītes ieleja
- Daugavas ieleja
- Dāvida budleja
- deguns slejas augstāk (kādam)
- Delavē inkarvileja
- diskveida fraileja
- displeja barošanas pārvaldības sistēma
- divplūksnu stafīleja
- Durbes-Vārtājas senleja
- Dzjudžaigou ielejas nacionālais parks
- Elejas muiža
- Elejas pagasta teritorija
- Elejas pagasts
- Elejas svīta
- Ezeru ieleja
- Faraonu ieleja
- Fergānas ieleja
- Galileja relativitātes princips
- Galileja tālskatis
- Galileja transformācijas
- Gaujas senleja
- gleja horizonts
- gludā bugenvileja
- Hisaras ieleja
- izcilā bugenvileja
- Japānas budleja
- Jorkšīras ielejas
- Josemitu ieleja
- Jušulejas dižakmens
- jutīgā onokleja
- Kagajanas ieleja
- Kalifornijas ieleja
- Kaļķupes ieleja
- kancelejas preces
- kancelejas žurka
- Kašmiras ieleja
- Kazu ieleja
- Kolhīdas stafīleja
- Lauces ieleja
- Lazdulejas pagasts
- lejamā keramiskā masa
- lejas krautuve
- lejas stāvs
- Lejasdaugavas senleja
- lejasgala kokmateriālu krautuve
- lejasgala krautuve
- Lejaskalifornijas ieleja
- Levantīnas ieleja
- Limbažu-Nabes senleja
- Longitudinālā ieleja
- Maulejas ezers
- melnā cistokoleja
- Nāves ieleja
- Ogres ieleja
- Palejas dzirnavezers
- palejas mētra
- Palejas strauts
- pamīšlapu budleja
- Peru bugenvileja
- petrolejas lampa
- podzolētā glejaugsne
- podzolētās glejaugsnes
- Raķupes ieleja
- Rauņa leja
- raupjā grevileja
- Releja izkliede
- Releja viļņi
- Rēzeknes senleja
- Ruņupes ieleja
- Salacas ieleja
- Saulainā ieleja
- sausā ieleja
- sīkaugļu makleja
- Silīcija ieleja
- sirdsveida makleja
- Skujaines un Svētaines ieleja
- Slocenes ieleja ar apkārtējo ainavu
- sniega budleja
- Srinagaras ieleja
- Sudmallejas dzirnavezers
- Sūnu Paleja
- Sūņu Palejas
- Svētes ieleja
- Sviķupītes ielejas atsegumi
- tabulas lejasdaļa
- Talasas ieleja
- Talejas ezers
- Tiltlejas ezers
- trīslapu ptēleja
- truša fileja
- upes ieleja
- Vahšas ieleja
- Vaives senleja
- Valbonas ielejas nacionālais parks
- Valtellīnas ieleja
- Veijera budleja
- velēngleja augsne
- velēnu podzolētās gleja augsnes
- Ventas ieleja
- Ventas un Šķērveļa ieleja
- vidējā katleja
- Vitrupes ieleja
- želejas flēbija
- zivju fileja
Atrasts skaidrojumos (500):
- rožu kāzas 10 gadu kāzu jubileja.
- akmens zivis 10-45 cm gari zivju atveidojumi akmenī, izplatīti A-Sibīrijas, īpaši Baikāla ezera R piekrastes un Angaras upes ielejas neolīta pieminekļos.
- dzintara kāzas 15 gadu kāzu jubileja.
- Daugmales pagasta teritorija 1990. g. atjaunotais pagasts ietver arī daļu no pirmskara Ikšķiles un Salaspils pagastu teritorijas, savukārt pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzbūvēšanas daļa Daugavas ielejas applūdusi.
- sudraba kāzas 25 gadu kāzu jubileja.
- zelta kāzas 50 gadu kāzu jubileja.
- dimanta kāzas 75 (dažās kultūrās - 60) gadu laulības dzīves jubileja.
- briljanta kāzas 75 gadu kāzu jubileja, dimanta kāzas.
- Vīnakalns Abavas senlejas labā pamatkrasta nogāze Sabilē, kur no 16. gs. audzē vīnogas brīvā dabā, augstums - 33 m
- Abavas Velnala Abavas Velnala - aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Abavas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzes sāngravā, Kandavas pagastā, izveidojusies smilšakmeņos zem dolomīta slāņa, 6,5 m gara un 2,4 m plata ala ar šauru un zemu ieeju
- slejieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Slejas" iedzīvotāji
- Centrālā Lusona administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, administratīvais centrs - Sanfernado, robežojas ar Ilokosas, Kagajanas ielejas, Galvaspilsētas un Calabarzonas reģionu, rietumos apskalo Lusonas jūra, austrumos - Filipīnu jūra
- Ilokosa administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Sanfernando, robežojas ar Kordiljeras administratīvo reģionu, Kagajanas ielejas un Centrālās Lusonas reģionu, rietumos un ziemeļos apskalo Dienvidķīnas jūra
- Kordiljeras administratīvais reģions administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļu daļā un vidienē, administratīvais centrs - Bagio, robežojas ar Ilokosas, Kagajanas ielejas un Centrālās Lusonas reģionu
- Centrālās Lusonas reģions administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, ziemeļos robežojas ar Ilikosas un Kagajanas Ielejas reģionu, dienvidos - ar Galvaspilsētas un Calabarzon reģionu, rietumos apskalo Lusonas jūra, austrumos - Filipīnu jūra
- Aulejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Aulejas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Grāveru un Šķeltovas pagastam
- Elejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lielvircavas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elejas pagasta pievienota tagadējam Sesavas pagastam
- Lielplatones pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Platones pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Lielplatones pagasta pievienota tagadējam Vilces un Elejas pagastam
- Tilžas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Tilžas pagasta teritorijā ir nodibināts arī Vectilžas un Krišjāņu pagsts, daļa teritorijas iekļauta tagadējā Baltinavas novadā, kā arī neliela daļa Bērzpils, Lazdukalna un Lazdulejas pagastā
- Sesavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sesavas pagastā iekļauta daļa no pirmskara Elejas un Lielvircavas pagasta teritorijas, bet daļa no pirmskara Sesavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vircavas un Viesturu pagastam
- Kabula Afganistānas galvaspilsēta (puštu val. "Kābul"), vilajeta centrs, atrodas Kabulas upes ielejas oāzē, 1795 m vjl., 2536300 iedzīvotāju (2006. g.)
- ahilobursīts Ahileja cīpslas gļotsomiņas iekaisums
- ahilorāfija Ahileja cīpslas sašūšana
- āžome aiz jūrmalas kāpām izraktas, nolīdzinātas ielejas, kur stādīja kartupeļus
- izgriešana aiz noteiktas robežas esošas displeja attēla daļas atdalīšana un atmešana
- rēdes Aizjūga piederums - slejas
- šlejas Aizjūga piederums - slejas
- lence Aizjūga slejas
- Daugavas dabas parks aizņem Daugavas ieleju Aizkraukles novada Aizkraukles, Skrīveru un Sērenes pagastā, platība - 674 ha, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko posmu, kas vēl palicis nepārveidots būvējot Pļaviņu HES
- Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha
- Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens
- aktuars Aktu rakstītājs; kancelejas pārzinis
- kokcidioidomikoze Akūta vai hroniska plaušu slimība, ko ierosina "Coccidioides immitis" sporu ieelpošana; sauc arī par ielejas vai tuksneša drudzi
- akvilegia Akvileja - Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
- Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m
- Viktora ala ala Siguldā, Gaujas ielejas labā krasta nogāzē, mazliet pa labi un uz augšu no Gūtmaņa alas, ieejas platums - 6,8 m, augstums - 4,8 m, dziļums - 5,9 m
- Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
- Sikspārņu alas alas Priekuļu pagastā, Kazugravas dabas pieminekļa teritorijā, Kazu ielejas augšgalā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ziemo lielākā sikspārņu kolonija Eiropas ziemeļaustrumos
- allēja Aleja - ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem; gatve
- alejveida Alejai, gatvei līdzīgs
- Priekšalpi Alpu kalnu sistēmas perifērijas grēdas, kas no dienvidiem, rietumiem un ziemeļiem aptver centrālo Alpu kristālisko iežu zonu, augstums - 2000-3000 m, no centrālajām grēdām kalnus atdala tektoniskas un erozijas ielejas
- ziedlejnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Ziedlejas" iedzīvotāji
- lāgers alus veids, kam fermentācija veikta relatīvi zemā temperatūrā (9-14°C) un tā notiek tilpnes lejasdaļā
- Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence un kanceleja Vašingtonā (kopš 1800. g.)
- cirks Amfiteātra veida ielejas paplašinājums vai padziļinājums, parasti ielejas augšgalā; kars
- starptautiskā tiesa ANO galvenā tiesas institūcija, darbojas saskaņā ar Statūtu, kas ir ANO Statūtu neatņemama sastāvdaļa, izšķir strīdus starp valstīm un dod konsultatīvos slēdzienus Drošības padomei un Ģenerālajai asamblejai, kā arī ar Ģenerālās asamblejas atļauju citām ANO institūcijām un tās specializētajām iestādēm
- zemīne Apakša, leja
- piekāje Apakšējā (reljefa paaugstinājuma vai ielejas, ezerdobes) daļa
- Alegeinu plato Apalaču plato ziemeļu daļa (uz ziemeļiem no Tagforkas upes) ASV (_Allegheny Plateau_), augstums pieaug no 600 m ziemeļos līdz 1070 m dienvidaustrumos; viļņoti, lēzeni līdzenumi mijas ar atsevišķiem kalnu masīviem, ko saposmo dziļas ielejas
- doķis Apaļas formas mārks; ūdens bedre; veca upes gultne; ieleja; aizaugusi avota vieta
- Pellaea rotundifolia apaļlapu pelleja
- Bērvircava apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā 27 km no Jelgavas un 3 km no Elejas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, padomju laikā un līdz 1997. g. saucās Avangards
- Aizupe apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
- Ciganova apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
- Egļeva apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
- Apšukrogs apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā
- Birzītes apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā
- Daumanti apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā
- Mazeleja apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā
- Ozolmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā
- Zizma apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā
- Vikiški apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Brenči apdzīvota vieta (skrajciems) Aulejas pagastā
- Rejnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Aulejas pagastā
- Vaišļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aulejas pagastā
- Vanagi apdzīvota vieta (skrajciems) Aulejas pagastā
- Brāslava apdzīvota vieta (skrajciems) Aulejas pagastā, Sivera ezera rietumu galā
- Akmeņsala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
- Avikši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
- Dukuļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
- Grīva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
- Kīļi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
- Orlova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
- Ozolava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
- Petrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
- Ščeglova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
- Stīgas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
- Zirgadobe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
- Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
- Anči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Bleideļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Buseniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Butkeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Čerpinski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Drieģi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Drongāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Dzalbi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Ezergali apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Grītāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Jākaveļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Kaktiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Kalviši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Kiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Krūģeri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Kubari apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Māteji apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Meža Doski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Lejas Podnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Kalna Podnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Lielie Doski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Nitiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Ostrovski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Peipiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Plotie apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Ramaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Rubeni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Šķipi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Veiguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Viļamāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Visauleja apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Žaunerāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Zīperi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Sumkova apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdulejas pagastā
- Zaikova apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdulejas pagastā
- Egļuciems apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā 20 km no Balviem, izveidojusies bijušās Šķibēnu muižas teritorijā, Lazdulejas pagasta administratīvais centrs
- Audruve apdzīvota vieta Jelgavas novada Elejas pagastā
- Portelena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas dienvidaustrumu piekrastē
- Boumora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas Indola līča austrumu piekrastē
- Portšārlota apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas Indola līča rietumu piekrastē
- Stokmarknesa apdzīvota vieta Norvēģijā, Vesterolu salu Haselejas salā
- slāpsna Apgabals, sleja
- slejot aplikt slejas (zirgam)
- Aploklejas ezers Aploklejas ezers - Skolas ezers Ārlavas pagastā
- tehnoloģiskā vizūra apmēram 1 m plata stiga, pa kuru pievelk cirsmā sagatavotos kokmateriālus līdz tehnoloģiskajam koridoram; parasti ieplāno tikai tad, ja izstrādā platas slejas
- ACEN Apspiesto Eiropas tautu asambleja (angļu "Assembly of Captive European Nations")
- Augšširvanas kanāls apūdeņošanas kanāls Azerbaidžānā (_ Yuxarı Șirvan kanalı_), Kūras ielejas ziemeļu daļā
- numeris ar ciparu, ciparu kopu apzīmēts petrolejas lampas cilindra lielums
- kučkus dzīt ar īkšķi, kas atrodas starp rādītājpirkstu un vidējo pirkstu, vilkt pa skaustu no lejas uz augšu
- lappuses priekšskatījums ar tekstapstrādes un datorizdevniecības programmatūru veidots precīzs grafisks lappuses attēlojums, izmantojot paredzēto burtstilu, malu un grafikas izvietojumu un tādējādi ļaujot displeja ekrānā pilnībā novērtēt, kā izdrukā izskatīsies veidojamā lappuse
- Žuks u Žamanaks armēņu mitoloģijā - laika personifikācija, sirmgalvis, kurš sēž augsta kalna virsotnē (debesīs) un tur rokās baltu un melnu kamolu, kurus nolaižot līdz lejai un satinot mainās diena un nakts
- slejaršana Aršana, kurā veido slejas (3)
- lampasts Atbildīgais par petrolejas lampām skolā
- nobiras Atlauztu iežu gabalu kopums, kas, smaguma spēka iedarbībā nobirstot, sakrājas kalna nogāzē, pakājē, iežu atsegumu lejasdaļā
- videobuferis Atmiņa videoadapterī, kas paredzēta displeja ekrānā rādāmo datu glabāšanai
- Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle
- Daudu dižakmens atrodas \~50 m no Gaujas senlejas Daudas gravas augšmalā, Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, atsegta tikai viena vertikālā šķautne (augstums — 2,7 m, garums 5 m), pārējā dižakmens daļa paslēpta gravas nogāzē
- Madelānu pilskalns atrodas Aglonas pagasta Madelānu ciemā, savrups \~20 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo ezers, ziemeļu pusē - purvaina upītes ieleja, plakums - 60 x 80 m, izmantots līdz \~13. gs.
- Susējas pilskalns atrodas Aknīstē, pilsētas ziemeļrietumu nomalē, Dienvidsusējas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo grava un 15-20 m augsta Dienvidsusējas ielejas krauja, plakums - 40 x 40 m, datējums nav zināms, bet spriežot pēc nocietinājumu veida pieder pie hronoloģiski jaunākiem pilskalniem
- Cepurītes salas apmetne atrodas Alūksnes ezera salā Cepurītē, atrastas bezripas (apmestās, gludās) un ripas keramikas lauskas, māla tīģeļa, lejamās formas fragmenti, bijusi apdzīvota 1. gt. - 2. gt. sākumā
- Sidrabiņu pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Šantes kalns
- Vjatkas uvāli atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, Krievijas Kirovas apgabalā un Mari El Republikā, gandrīz meridionāli, augstums - līdz 284 m, Vjatkas ieleja tos sadala ziemeļu un dienvidu daļā
- Dobes kalni atrodas Austrumkursas augstienes dienvidu malā Dobeles novada Lielauces pagastā, tie ir vaļņveida paugurgrēda (garums — 2 km), kurā ietilpst Mežakalns (Garais kalns) un Dobes (Apaļais) kalns, ko atdala Avīksnes ieleja, augstākais punkts 152,6 m vjl., relatīvais augstums — 30 m
- Budbergas parks atrodas Bauskas novada Brunavas pagastā 25 km uz dienvidaustrumiem no Bauskas, Mēmeles senlejas kreisajā krastā, platība - 8,4 ha, bijusī Budbergas muižas pils nopostīta 2. pasaules karā, uz austrumiem no pils parks veidots regulārs ar apaļu dīķi un salu tajā, saglabājušās vairākas alejas un koku rindas, aug 25 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas
- Lielā Buļu ala atrodas Buļļu ieža lejasgalā virs atvara, tai ir 7,8 m augsta un līdz 4 m plata ieeja, iesniedzas klintī 11,3 m dziļumā, tā veidojusies glaciotektoniskajā plaisā, ko paplašinājusi upes sānerozija
- Terekas-Sunžas augstiene atrodas Centrālajā Priekškaukāzā, starp Tereku un Sunžu, Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā), Terekas grēdas augstums - līdz 664 m, Sunžas grēdas - līdz 926 m, tās šķir Alhačurtas ieleja
- Brazīlijas plakankalne atrodas Dienvidamerikas austrumu daļā (port. val. "Planalto do Brasil"), gk. Brazīlijā, to veido gk. augsti (800-900 m) plato ar stāvām, kraujām nogāzēm, kurus saposmo dziļas upju ielejas un ieplakas, augstākā virsotne — Bandeira — 2890 m
- Elekšu dobumakmens atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Virgas upes ielejas malā pie Elekšu mājām, garums - 2,4 m, platums - 1,8 m, augstums - līdz 0,9 m, tā plakanajā virsā iekalti \~200 iedobumiņi (diametrs - 4-6 cm, dziļums - līdz 2 cm)
- Kamradžu pilskalns atrodas Dobeles novada Penkules pagastā, 300 m uz ziemeļaustrumiem no Kamradžu mājām, tas ir 10 m augsts reljefa pacēlums, ko norobežo dabīga grava un sekla ieleja, plakums - ieapaļs 35 m diametrā, iespējams datējams ar 9.-12. gs. vai 13. gs.; Cepļa kalns
- Nurmižu gravu rezervāts atrodas Gaujas senlejas kreisā krasta nogāzē augšpus Siguldas, Siguldas novada Siguldas pagastā, platība - 728 ha, sastopamas kanjonveida gravas, smilšakmens klintis, alas, nišas, noslīdeņi
- Krāču pilskalns atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas kreisajā krastā pie Lejaskrāču mājām, līdz 17 m augsts reljefa pacēlums, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu pusē - Gaujas senleja, plakums - \~130 x 25-30 m, bijis apdzīvots 1. gt.
- Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags
- Elejas muiža atrodas Jelgavas novada Elejas, pils celta 1806.-1810. g., tā bija majestātiska, formās lakoniska celtne ar greznu iekšējo apdari; 1915. g. pils un vairākas citas ēkas nodedzinātas, 30. gados pils lielākā daļa nojaukta; parks 37,8 ha ar 28 vietējām un 44 introducētām sugām
- Zāģeru Velnakmens atrodas Kandavas pagastā, Amulas ielejas labā krasta sāngravā, augstums strauta pusē — 3,0 m, garums — 5,0 m, platums — 3,0 m, apkārtmērs — 14,8 m, iespējams, ka ticis apstrādāts, augšpusē krusts
- Kandavas pilskalns atrodas Kandavas ziemeļu daļā, Abavas ielas kreisajā pusē, \~400 m no pilsētas robežas, ir \~20 m augsts zemes izvirzījums Abavas senlejas malā, plakums izlīdzināts 26 x 40 m, tajā konstatēts līdz 1 m biezs kultūrslānis, domājams, ka bijis apdzīvots līdz 13. gadsimtam
- Tuamotu salas atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā (fr. val. "Archipel des Touamotou"), Francijas Polinēzijā, platība - 885 kvadrātkilometri, 15900 iedzīvotāju (2002. g.), pasaules plašākais atolu arhipelāgs, izkliedēts 1,2 mlj kvadrātkilometru akvatorijā, veido 78 atoli, kas slejas dažus m vjl., lielākais augstums - 113 m
- Kolumbijas plato atrodas Kordiljeros (angļu val. “Columbia Plateau”), starp Klinšu un Kaskādu kalniem, ASV, augstums — 700-1000 m, saposmo dziļas kanjonveida ielejas līdz 1500 m dziļumā
- Brāslavas pilskalns atrodas Krāslava novada Aulejas pagasta Brāslavā, \~20 m augsts paugurs, austrumu pusē pret ezeru ļoti stāvs, plakums - \~70 m diametrā, datējams ar agro metālu un dzelzs laikmetu
- Šķirstala ezers atrodas Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 2,4 ha; Škesdraba ezers; Škezdreva ezers; Šķersdrava ezers; Šķerzdrava ezers; Šķirztala ezers
- Fridrihovas pilskalns atrodas Krāslavas novada Bērziņu pagastā, Čaušicas labajā krastā, 8-9 m augstā zemesragā, ko Čaušica apliec no trim pusēm, četrstūrveida plakums (~45 x 20 m), rietumu pusē ir lēzena ieleja, iespējams, ka tur bijuši kādi nocietinājumi, kas vēlākos laikos noarti, plakumā un nogāzēs konstatēts intensīvs kultūrslānis
- vidējais daņ-tjaņ atrodas krūšu kaula lejasdaļā, aiz saules pinuma
- Tigves pilskalns atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, ir \~10 m augsts, savrups paugurs zemu pļavu vidū, gar tā dienvidaustrumu nogāzi tek Zvelejas strauts, plakums - \~45 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 5.-12. gs., saistāms ar apdzīvoto vietu "Pygawa/Tygve", kas minēta kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1230. un 1253. g.; Tigas pilskalns
- Plekšēnu zviedru skansts atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, 10-12 m augstas Aronas ielejas kraujas malā; pēc nostāstiem tur atradies viduslaiku nocietinājums; tāpat sauc arī kādu vietu ar viļņainu reljefu mežā pie Plekšēnu mājām
- Lielpolijas zemiene atrodas Polijas rietumu daļā ("Nizina Wielkopolska"), starp Vartas un Odras vidustecēm, sandru līdzenumi, purvi, gala morēnu grēdas (augstums - līdz 227 m), plašas (2-25 km), terasētas ledāja kušanas ūdeņu veidotas ielejas
- Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā pamatkrasta nogāzē, Smiltenes novada Raunas pagastā, ir kāpņveidīga saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja, garums — 35 m, augstums — 2-3,5 m, tajā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 25 ha; Mazais Staburags
- Raunas Velnala atrodas Raunas pagastā, Raunas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē, pazemes telpas platība — 50 kvadrātmetru, alas dziļums — 13,6 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos un, iespējams, mākslīgi paplašināta
- Kantinieku pilskalns atrodas Rēzeknes novada Kantinieku pagastā, \~1 km uz ziemeļaustrumiem no pagasta centra Livžankas ielejas malā, aizņem līdz 15 m augsta garena paugura rietumu galu, ko norobežo 1 m augsts valnis un 3 m dziļš grāvis no pārējās paugura daļas, nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas
- Sabiles pilskalns un senpilsēta atrodas Sabilē pie Pilskalna un Kandavas ielas, Abavas senlejas malā, tas ir reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, bet austrumu pusē tas nocietināts ar valni un grāvi, plakums 60 x 45 m, spriežot pēc atradumiem bijis apdzīvots no 10. gs. beigām līdz 13. gs. beigām
- Siguldas Viduslaiku pils atrodas Siguldā, Gaujas senlejas kraujas malā, celta, domājams, starp 1207. un 1209. g., pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1210. g. notikumu aprakstā, vairākkārt pārbūvēta, 17. gs. sākumā Polijas-Zviedrijas kara laikā tika izpostīta, bet 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā pamesta pavisam
- Sistānas ieplaka atrodas Sistānas novada vidienē, Afganistānā un Irānā, aizņem līdzenu beznoteces ieplaku, kam vidienē Hamuna ezeri, upju ielejas pārpurvotas
- apakšējais daņ-tjaņ atrodas vēdera dobuma lejasdaļā
- Gaiziņkalna dabas parks atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes un Vestienas pagastā, Gaiziņkalna virsotne ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viss Gaiziņkalns (53 ha) - 1977. g., dabas parks nodibināts 1987. g., platība - \~1500 ha, teritorijā ir 10 lielpauguru, Talejas un Viešūru ezers un daudzi mazi ezeriņi
- Dziršu kalns atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Amatas pagastā, Grūbas ielejas labajā krastā, \~600 x 300 m paugurs ar absolūto augstumu 191,6 m vjl., relatīvais augstums - 40 m rietumu nogāzē un 30 m austrumu nogāzē, to veido smilts un smalka grants, apaudzis ar kokiem
- Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas
- Bezdelīgu klintis un alas atsegums ar alām Salacas kreisajā krastā Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, dabas parkā "Salacas ieleja"; valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (aizsargājams ģeoloģiskais objekts; kopš 2000. g. dabas piemineklis), atseguma augstums - 11 m, garums - 120 m
- Vanderiezis Atsegums Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, sarkanīgi dzeltenā Gaujas svītas smilšakmens klints garums - \~150 m, augstums - līdz 10 m, lejasgalu apskalo Raunas atvara ūdeņi, kas izveidojuši 15 m garu, 10 m platu un 8 m dziļu aizu, ziemā tur veidojas līdz 4 m augsts leduskritums
- čorka Atteka, strautiņš, ieleja
- kadrēšana Attēla daļas izdalīšana uz displeja ekrāna
- izgaismošana Attēla detaļu vai segmenta izcelšana displeja ekrānā, mainot tā vizuālās īpašības
- trīce attēla neliela vibrācija vai pārvietošanās displeja ekrānā, ko izraisa pārraidītā signāla nestabilitāte
- vilkšana Attēla segmenta vai cita izvēlēta objekta pārvietošana pa displeja ekrānu, izmantojot peli
- skaldītais ekrāns attēlošanas veids, kas sadala displeja ekrānu vairākos logos, dažādos logos attēlojot dažādas datnes vai vienas un tās pašas datnes dažādas daļas
- ciparfotogrāfija attēls vai fotogrāfija, kas tiek skenēts, lai iegūtu analogsignālu, kuru savukārt pārveido ciparsignāla formā, lai attēlu uzglabātu datorā vai izspīdinātu displeja ekrānā
- WYSIWYG attēlu veidošanas metode displeja ekrānā, ko izmanto galvenokārt tekstapstrādē un datorizdevniecībā un kas dod iespēju lietotājam ekrānā iegūt tādu sagatavojamās lappuses attēlu, kas pēc sava izskata (fontiem, formāta, grafiku izkārtojuma utt.) atbilst tās drukātajam veidolam
- YAFIYGI attēlu veidošanas metode, kas neparedz drukājamā dokumenta priekšskatījuma iespēju displeja ekrānā
- Atvelas kanjons Atvelas upes ieleja ar ļoti stāvām nogāzēm Argentīnā (_Atuel, Cañon del_), Mendosas provincē
- Audrau Audruvas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā
- Kvēpenes dižegle aug Raiskuma pagastā, Gaujas ielejas labajā nogāzē, 70 m no upes, stumbra apkārtmērs — 3,1 m, augstums — 39 m, augstākais dižkoks Latvijā
- dipigs Auglis ar divkāršu ķermeņa lejasdaļu
- Ploskīnes purvs augstais purvs Balvu novada Lazdulejas pagastā pie robežas ar Briežuciema pagastu, platība — 1749 ha, kūdras slāņa dziļums — līdz 7,6 m, zem kūdras līdz 0,4 m biezs sapropeļa slānis; Ploskenas purvs; Purdas purvs
- Greiļu kalns augstākā vieta Abavas senlejas labajā krastā iepretī Imulas ietekai, Talsu novada Abavas pagastā, absolūtais augstums - 83,6 m, relatīvais augstums - 50 m
- aktīvās matricas displejs augstas kvalitātes šķidro kristālu displejs, kur katram displeja ekrāna punktam piesaistīts aktīvs tranzistors, lai uzlabotu attēla kontrastainību
- Buguļmas–Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas
- Jergeņi Augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, no Volgas (ziemeļos) līdz Vostočnijmaničas ielejai (dienvidos), Krievijas Volgogradas un Rostovas apgabalā, kā arī Kalmikijas Republikā, garums - \~350 km, platums - 20-50 km, augstums - 160-221 m
- Viduskrievijas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenumā, no Okas ielejas ziemeļos līdz Doņecas skraustiem dienvidos, Krievijā un Ukrainā, garums - \~1000 km, platums - līdz 500 km, vidējais augstums - 200-250 m, lielākais 293 m vjl.
- Kodri Augstiene Moldovā, starp Reutu (Dņestras baseinā) un Prutu, garums - \~100 km, augstums - līdz 429 m (Balanešti kalns), erozijas reljefs, dziļas gravas, upju ielejas, noslīdeņi, karsta procesi
- Austrumlatvijas augstienes augstieņu josla Baltijas grēdas austrumu malā, Latvijas austrumos, Daugavas ieleja to sadala Latgales augstienē un Augšzemes augstienē
- Silvreta Augstkalnu masīvs Rētijas Alpos ("Silvretta"), uz Austrijas un Šveices robežas, dienvidos to norobežo Engadīnas ieleja, ziemeļos - Reinas un Innas pietekas, augstākā virsotne - Linarda smaile (3411 m)
- Zemais Velds augstums - 300-600 m, veido kristāliskie ieži, saposmo plašas ielejas
- Cīrulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atseguma krauja ar sīkām alām un nišām Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē pie vecupes, Cēsu pilsētas dienvidrietumu nomalē, iepretim pansionātm "Cīrulīši", augstums — līdz 10 m, garums — 140 m
- Varšavu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas ielejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, dzeltenīgi sarkanā smilšakmeņu atseguma garums — 90 m, augstums — 4-7 m
- Aknīstes pacēlums Augšzemes augstienes rietumu mala, augstums 100-125 m vjl., viļņots morēnas līdzenums, ko šķērso Dienvidsusējas senleja
- Kamberlendas mērce auksta mērce no jāņogu želejas, vīna, apelsīnu un citronu sulas un garšvielām
- Aulejs Aulejas ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, Aulejas pagastā
- Breņči Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Brenči" nosaukums latgaliski
- Mateļi Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Māteji" nosaukuma variants
- Vaišli Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vaišļi" nosaukums latgaliski
- Vonogi Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" nosaukuma variants
- ausle Ausleja
- aukslēja Ausleja - baltzivju pasugas zivs
- aušine Ausleja - baltzivju pasugas zivs
- ausla Ausleja - baltzivju pasugas zivs
- auslīte Ausleja - baltzivju pasugas zivs
- šļanka Ausleja - karpu dzimtas suga ("Leucaspius delineatus")
- auslēja Ausleja - karpu dzimtas zivs
- auslejs Ausleja - karpu dzimtas zivs
- Leucaspius delineatus ausleja 2
- osleja Auslējas; ausleja 1
- numurrinda Avīžu un grāmatu spiestuvēs rinda ar numuru un burtliča vārdu, ko mašīnas burtlicis novieto katras viņa saliktas slejas augšā un novelk kopā ar sleju aprēķina kontrolei
- Lībānu-Jaunzemju avoti avoti Priekuļu pagastā, Kazu ielejas atzarā, t. s. Septiņavotu gravā, vieni no lielākajiem Latvijas avotiem, tie satek strautā un pa Triečupīti aizplūst uz Gauju
- Saltavots Avots Siguldas novada Siguldas pagastā, iztek Lorupes ielejas stāvajā labajā krastā, ūdens uzkrājas baseiniņā aiz akmeņu barjeras un lejāk, noplūstot Lorupē izveidotajā ūdenskrātuvē, veido sazarotu krāci, debits 2000 kubikmetru diennaktī, ūdens temperatūra arī vasarā nepārsniedz 5 Celsija grādus
- Frailea columbiana baložu fraileja
- lazdlejieši Balvu novada apdzīvotās vietas "Lazdulejas ciems" iedzīvotāji
- lazduļavieši Balvu novada apdzīvotās vietas "Lazdulejas ciems" iedzīvotāji
- lazdulejieši Balvu novada apdzīvotās vietas "Lazdulejas ciems" iedzīvotāji
- Lozduļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Lazduleja" nosaukuma variants
- Aizups Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" nosaukuma variants
- Akmiņsola Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņsala" nosaukums vietējā izloksnē
- Avīški Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Avikši" nosaukums vietējā izloksnē
- Čiganova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ciganova" nosaukuma variants
- Dukuļova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļeva" nosaukuma variants
- Egļova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļeva" nosaukuma variants
- egļciemieši Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļuciems" iedzīvotāji
- egļuciemieši Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļuciems" iedzīvotāji
- Egļucīms Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Egļuciems" nosaukums latgaliski
- Keiļi Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kīļi" nosaukuma variants
- Keiļova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kīļi" nosaukuma variants
- Keili Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kīļi" nosaukums latgaliski
- ķilieši Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ķiļi" iedzīvotāji
- orlovieši Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Orlova" iedzīvotāji
- Ūzulova Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolova" nosaukuma variants
- Steigas Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Stīgas" nosaukuma variants
- Zirgadūbe Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants
- Zyrgadūbe Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants latgaliski
- Zyrgadūbs Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zirgadobe" nosaukuma variants latgaliski
- epikardija Barības vada lejasgals starp diafragmu un kuņģi
- Taleja Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, iztek no Talejas ezera, garums - 20 km, kritums - 145 m
- Kalahari beznoteces ieplaka Dienvidāfrikā (Botsvānā, Zambijā, Zimbabvē, DĀR, Namībijā), platība - \~630000 kvadrātkilometru, garums - \~2000 km, platums - \~1200 km, vidējais augstums - 900-1000 m, ziemeļu robežu nosaka Kongo un Zambezi upju ūdensšķirtne, dienvidu - Oranžas upes ieleja
- padje Beznoteces vai īslaicīgas noteces kalnu ieleja, aiza, starpkalnu pazeminājums Sibīrijā vai Tālajos Austrumos
- Hērods Bībelē, Jaunajā Derībā, Galilejas tetrarhs Hērods Antipa
- Salome Bībelē, Jaunajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Galilejas pārvaldītāja Hēroda sievas Hērodejas meita, kas savas iegribas pēc pieprasīja pasniegt viņai uz zelta paplātes Jāņa Kristītāja galvu
- bitumētā papīra pamatne biezs, nelīmēts papīrs no makulatūras ar normētu petrolejas un ksilola uzsūkšanos
- bipstiķis Bifšteks - cepts liellopa filejas gabals
- mazbiksītes Biksītes - apakšveļas staklētais gurnapģērbs, kas cieši aptver iegurni tā, ka lejasmala nesniedzas zemāk par kājstakles līmeni un neveido staras
- glejošanās Bioķīmisks process, kurā veidojas gleja horizonts, augsnei periodiski applūstot
- svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leja, arī sānis (par transportlīdzekļiem); mētāt (2)
- Bredenfeld Briežu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā
- buddleia Budlejas
- bougainvillea Bugenvilejas
- Primula bulleyana Bulleja prīmula
- Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums
- elektrotipogrāfs Burtu lejamā un saliekamā mašīna 19. gs. beigās, līdzīga Lenstona monotipam, kas tomēr praktiski nav tikusi lietota
- monolaine Burtu liekamā un rindu lejamā mašīna, ko lietoja 19. gs. pirms linotipa izgudrošanas 1885. g.
- pierīkojums Burtu lietuvēs lejamās ierīces noregulēšana burtu liešanai
- matrica burtu lietuvēs vara vai niķeļa plāksne ar iegravētu vai galvanoplastiski ieveidotu burta attēlu liešanai lejamā mašīnā
- monolīne Burtu saliekamā un rindu lejamā mašīna, kuru ASV lietoja pirms linotipa izgudrošanas
- Cormaņa ezers Cārmans, ezers Aulejas pagastā
- Cārmaņa ezers Cārmins, ezers Aulejas pagastā
- Cārmaņu ezers Cārmins, ezers Aulejas pagastā
- Cērmena ezers Cārmins, ezers Aulejas pagastā
- ganību dambis ceļš uz Rīgas pilsētas ganībām (tagadējā Pulkveža Brieža iela un Ganību dambis Rīgas Ziemeļu rajonā), kas pastāvēja kopš 13. gs., 16. gs. uzbūvēja ganību ceļa vietā uzbūvēja dambi un 17. gs. sāka izveidot alejas
- gatva Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem; aleja
- gatve Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem; aleja
- romšteks Cepta liellopu fileja šķēle
- bifšteks Cepta liellopu filejas šķēle, kas vidū vēl ir sārta
- Tērpes ezers Cērps, ezers Aulejas pagastā
- Cerpa ezers Cērps, ezers Aulejas pagastā
- Cērpes ezers Cērps, ezers Aulejas pagastā
- riobiksītes cieši piekļāvīgas mazbiksītes, kuru piegriezumam augšmalā raksturīgs taisns vai U veidā ieliekts pavēderes griezums, bet lejasmalā - gandrīz līdz sānu augšmalai augšup izliekti izgriezumi, kas iluzori pagarina kājas
- dzimšanas diena cilvēka dzimšanas gadskārta, jubileja
- dzimumdiena cilvēka dzimšanas gadskārta, jubileja; dzimšanas diena
- čemodāns cilvēka ķermeņa lejasdaļa, dibens
- jubilārs cilvēks (retāk uzņēmums, iestāde, organizācija), kam ir jubileja
- organizētā cirsma cirsma, kurā ir iezīmētas slejas, izveidots kokmateriālu pirmējā transporta ceļu tīkls un ierīkota augšgala krautuve
- cystocoleus Cistokolejas
- melmenis Cūkgaļas filejas gabals
- Ilūkstes pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, rietumos un ziemeļos robežojas ar Aknīstes nolaidenumu un Jersikas līdzenumu, Laucesas senleja to atdala no Skrudalienas pauguraines, dienvidrietumos savienojas ar Augštaitijas augstieni Lietuvā, garums — \~50 km, platums — līdz 25 km, augstums mainās no 140 līdz 190 m vjl.
- Abavas senleja dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 236 kvadrātkilometri, tā ir robežjosla starp Austrumkursas un Ziemeļkursas augstieni, ietver Abavas ieleju no Irlavas līdz Kāronei, Imulas un Amulas lejteces kanjonveida ielejas, Slocenes ieleju un Vašlejas ieleju līdz Spirgus ezeram
- Upmales paugurlīdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 144800 ha, stiepjas meridionālā virzienā no Lejasdaugavas senlejas līdz Lietuvas robežai 60 km garumā, platums — 24-32 km, robežojas ar Zemgales līdzenumu, Tīreļu līdzenumu un Taurkalnes līdzenumu
- Stampaku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā Balvu novada Susāju, Medņevas, Lazdulejas un Bērzkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2978 ha, izveidots, lai aizsargātu 5 Eiropas nozīmes biotopus - boreālos mežus, degradētos augstos purvus, neskartos augstos purvus, pārejas purvus un slīkšņas, kā arī purvainos mežus
- Orlovas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Lazdulejas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 2701 ha, akačains un lāmains purvs, ietver Orlovas ezeru, ligzdo daudzas putnu sugas; Orlovas-Ušķinieku purvs; Ērgļu purvs
- Ventas un Šķērveļa ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Skrundas un Nīkrāces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 1381 ha, izveidots, lai aizsargātu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu ar dziļu upju ieleju un sānu gravu sistēmu, kur ir daudz starptautiskas nozīmes aizsargājamu biotopu
- Ruņupes ieleja dabas liegums Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, Preikules un Vaiņodes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 607 ha, ielejas nogāzes apaugušas ar platlapjiem un skuju kokiem, aug vairākas aizsargājamas ziedaugu sugas, ir aizsargājamas sēņu sugas - melnās zvīņbekas ("Trobilomyces floccopus") atradne
- Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību
- Vērenes gobu un vīksnu audze dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlinas nolaidenumā, Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ietilpst dabas parkā "Ogres ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 53 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās gobu un vīksnu audžu augu sabiedrības, pļavas, vecupes, upju stāvkrastus
- Daugavas loki dabas parks Daugavas ielejā posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei, Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, platība 129,9 km^2^, dibināts 1990. g. lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ielejas ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus
- Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus
- Augšzemes augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) turpinājums, platība - 21100 ha, Daugavas ieleja to atdala no Latgales augstienes, rietumos un ziemeļrietumos labi izteikta kāpe to norobežo no Aknīstes nolaidenuma, austrumos robežojas ar Polockas zemieni
- Austrumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā starp Viduslatvijas zemieni austrumos un Kursas zemieni rietumos, platība - 3860 kvadrātkilometru, ziemeļos Abavas un Slocenes senleja to šķir no Ziemeļkursas augstienes, bet dienvidrietumu stūrī Ventas senleja - no Rietumkursas augstienes
- Rietumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā, platība — 330700 ha, garums — 117 km, platums — 24-50 km, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Pieventas līdzenumu, Ventas ieleja to atdala no Austrumkursas augstienes un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma
- ponora Dabiska atvere karsta masīvā, erozijas ieleja, karsta piltuve vai karsta ieplaka, kas uzsūc lietus un sniega kušanas vai upes ūdeņus un novada tos pazemē
- geti Dakiem radniecīgas traķiešu ciltis, kas 1. gs. p. m. ē. dzīvoja Donavas lejasteces apvidū
- izklājlapa Darba formulārs, displeja ekrānā attēlots kā divdimensiju matrica, kas sastāv no rindām un kolonnām; rindu un kolonnu krustpunktus sauc par šūnām; šūnās var ievadīt iezīmes, skaitliskas vērtības un formulas
- slēptā datne datne ar apslēptu atribūtu kopu, kas norāda operētājsistēmai, ka informācija par šo datni neparādās parastajās direktoriju izdrukās; šādas datnes parasti nevar dzēst, kopēt vai arī izspīdināt to saturu displeja ekrānā
- lietojumprogramma "File Manager" datņu, direktoriju un disku pārvaldībai paredzēta lietojumprogramma _Microsoft Windows_ vidē, kas displeja ekrānā parāda diska direktoriju struktūru un tajos esošās datnes
- videoatmiņa datora atmiņa displeja ekrāna attēlu saglabāšanai
- virtuālais attēls datora atmiņā ievadīts grafisks attēls, kura izmēri ļauj to aplūkot displeja ekrānā tikai pa daļām
- izvade Datorā izveidotās informācijas izspīdināšana displeja ekrānā, izdrukāšana, ierakstīšana diskā (lentē) vai nosūtīšana citam datoram ar sakaru līdzekļu starpniecību
- mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru; tajā ir centrālais procesors, operatīvā atmiņa, virknes un paralēlās pieslēgvietas dažādu ārējo iekārtu (piem., displeja, tastatūras un disku) vadībai; sistēmplate
- translēšana Datorgrafikā - attēla pārvietošana pa displeja ekrānu no vienas vietas uz otru
- bitu bloka pārsūtīšana datorgrafikā - iespēja pārvietot četrstūrveida datu bloku no galvenās atmiņas displeja ekrānā, tādējādi paātrinot animācijas vai ritinājuma izspīdināšanu displeja ekrānā
- tukšums datorgrafikā - visa attēla vai tā daļas neparādīšana displeja ekrānā
- translācija datorgrafikā – attēla pārvietošana pa displeja ekrānu no vienas vietas uz citu
- panoramēšana Datorgrafikas attēlošanas veids, kad pārskates logs pa displeja ekrānu tiek bīdīts horizontāli vai vertikāli, lai redzes lokā pakāpeniski ienestu attiecīgā attēla daļas, kas ekrānā nav redzamas
- zīmēšanas programma datorgrafikas programma attēlu zīmēšanai displeja ekrānā, izmantojot tādus zīmējuma elementus kā līnijas, lokus un aploces, ko uzglabā atmiņā matemātisku formulu veidā, un ar vektorgrafikas palīdzību ļauj viegli atveidot attēlus dažādos lielumos
- krāsošanas programma datorgrafikas programma attēlu zīmēšanai displeja ekrānā, veidojot zīmējumu no atsevišķiem punktiem vai pikseļiem ar grafiskās planšetes vai peles palīdzību. Atšķirībā no zīmēšanas programmas krāsošanas programma izmanto rastrgrafiku, nevis vektorgrafiku
- krāsu ciklošana datorgrafikas tehnika, ko izmanto, lai mainītu viena vai vairāku pikseļu krāsu displeja ekrānā, mainot videoadaptera izmantoto krāsu paleti, nevis mainot katram pikselim krāsu bitus
- attēlu apstrāde datorizēta grafikas attēlu (fotogrāfiju, zīmējumu, videoattēlu u. c.) analīze, pārveidošana, uzglabāšana un izspīdināšana displeja ekrānā
- izkārtojums datu apstrādes sistēmās - rakstzīmju izvietojums ierakstā, datu blokā, datnē vai ziņojumā, kā arī to sakārtojums cietajā kopijā vai displeja ekrānā
- ierakstorientēta datu bāzes pārvaldības programma datu bāzes pārvaldības programma, kas atšķirībā no tabulorientētām datu bāzes pārvaldības programmām vaicājumoperācijas rezultātā displeja ekrānā izspīdina ierakstus, nevis tabulas
- tabulorientēta datu bāzes pārvaldības programma datu bāzes pārvaldības programma, kas vaicājumoperācijas izpildes rezultātā displeja ekrānā izspīdina tabulu
- datu ievadforma datu bāzes pārvaldības sistēmā - displeja ekrānā attēlojamo datu forma, kas atvieglo datu ievadīšanu un rediģēšanu, jo vienlaicīgi ekrānā tiek izspīdināts tikai viens ieraksts
- datu tabula datu bāzes pārvaldības sistēmā - informācijas attēlojums displeja ekrānā divdimensiju masīva (tabulas) veidā
- attēls datu vidē ierakstītu datu (teksta, grafikas) precīza un loģiska kopija, piemēram, izvadot datora atmiņā ierakstītus datus uz displeja ekrāna vai plotera, lietotājs redz šo datu attēlu
- daugulis Daugavas ielejas apdzīvotājs
- Slutišku krauja Daugavas ielejas labā pamatkrasta krauja lejpus Slutišku ciema, garums — 570 m, lielākais augstums — 41 m, nogāzes slīpums 36 grādi
- Sarkandaugava Daugavas labā krasta atteka (sengultne) Rīgā, garums - \~4 km, lejas daļā ieplūst Mīlgrāvī
- Buddleia davidii Dāvida budleja
- smageļļa Dažādu darvu un jēlpetrolejas sastāvdaļas ar augstu viršanas punktu (230-270 Celsija grādu), lietoja antracēnam, smēreļļām un kā degvielu dažiem motoriem
- nogāžu ekspozīcija dažādu reljefa formu (kalna, ielejas, gravas, vecgravas) nogāžu orientācija attiecībā pret debespusēm un horizonta plakni
- izvēlne Dažādu režīmu, programmu, instrukciju vai atbilžu saraksts, kas interaktīvās sistēmās tiek attēlots displeja ekrānā un piedāvāts lietotāja izvēlei
- virtuālais terminālis dažās operētājsistēmās - displeja stacijas loģisks ekvivalents, kas rada ilūziju, ka operētājsistēmas rīcībā ir vairāk ierīču, nekā fizikāli eksistē. Virtuālie termināļi ir loģiski neatkarīgi viens no otra un dod iespēju sadalīt fizikālo resursu izmantošanu laikā
- damara dažu tropu augu sveķi, ko izmanto spīdīgu laku, linoleja un plāksteru izgatavošanā; damarsveķi
- degviela Degoša viela, ko lieto par enerģijas avotu dzinējos (piemēram, benzīns, petroleja, benzols, solāreļļa)
- Incarvillea delavayi Delavē inkarvileja
- palejiņa dem. --> paleja
- slejiņa dem. --> sleja
- destilēts Destilācijas (pārtvaices) produkts, piem., naftas pārtvaicē iegūtie destilāti ir benzīns, petroleja utt.
- dimantkāzas dimanta kāzas - 75 vai 60 gadu kāzu jubileja
- Frailea phaeodisca diskveida fraileja
- DPMS displeja barošanas pārvaldības sistēma (angļu "display power management system (DPMS)")
- sistēma DPMS displeja barošanas pārvaldības sistēma (angļu "display power management system (DPMS)")
- darbvirsma Displeja ekrāna apgabals, kas imitē galda virsmu, dod iespēju lietotājam pārvietot objektus, sākt un beigt uzdevumu izpildi tāpat kā uz reālas galda virsmas
- ekrāna izmete displeja ekrāna attēla (satura) pārsūtīšana printerim drukāšanai
- baltā tāfele displeja ekrāna daļa, kurā var rakstīt vai zīmēt vairāki lietotāji, parasti izmanto telekonferencēs, lai nodrošinātu operatīvu vizuālās informācijas apmaiņu
- peles rādītājs displeja ekrāna elements, kura novietojums mainās, lietotājam pārvietojot peli
- tveršana Displeja ekrānā izspīdināta attēla ierakstīšana datora atmiņā izveidotā datnē vēlākai apstrādei
- kešdarbe Displeja ekrānā izspīdinātas informācijas uzglabāšanas un ātras izguves process internetam pievienotajā datorā
- uzvedne Displeja ekrāna izspīdināts teksts, kas norāda, ka lietotājam jāievada zināma informācija
- ziņojums Displeja ekrānā izspīdināts teksts, kas ziņo lietotājam par kādu nosacījumu vai programmu
- ievadlauks displeja ekrānā laukums, kurā lietotājs var ierakstīt informāciju; šī laukuma robežas parasti ir norādītas
- logs Displeja ekrāna laukums, kurā parādās informācija, kas attiecas uz darba procesā izmantojamajiem objektiem (programmām, dokumentiem, ziņojumiem u. c.)
- tiešsaistes palīdzība displeja ekrānā pieejama palīdzība, ko lietotājs var izmantot, strādājot ar datoru tīklu vai lietojumprogrammu
- ritbulta Displeja ekrānā redzama bultiņa, ar kuru, klikšķinot peli, ekrānu var ritināt attiecīgā norādītajā virzienā
- priekšplāna krāsa displeja ekrānā redzamā teksta vai grafikas krāsa, kas atšķiras no fona krāsas
- mirgošana displeja ekrānā redzamas rakstzīmes vai attēla uzzibsnīšana un apdzišana
- fons Displeja ekrāna vai tā daļas, uz kuras attēlotas rakstzīmes, iekrāsojums (piem., melnas rakstzīmes uz balta ekrāna vai otrādi)
- skārienekrāns Displeja ekrāns, kas pārklāts ar caurspīdīgu skārienjutīgu pārklājumu, kas pārveido lietotāja pirksta pieskārienu kādā noteiktā ekrāna vietā informācijā, kas tiek nodota programmatūrai
- grafiskā lietotāja saskarne displeja formatēšanas veids, kas ļauj lietotājam izvēlēties komandas, kā arī apskatīt datņu sarakstus un citus objektus, norādot to piktogrāfiskos attēlus (ikonas), tādējādi nodrošinot tiešu dialogu ar datoru
- ekrāns displeja virsma, uz kuras vizuāli atveido rakstzīmes vai attēlus
- sudrabkāzas Divdesmit piecu gadu kāzu jubileja; sudraba kāzas
- Dvietes ezeri divi ezeri, kas atradās Dvietes senlejas glaciālajos padziļinājumos (Dvietes ezers - 80 ha un Skuķu ezers - 110 ha), nolaisti 1936. g. regulējot Dvietes upi, lai novērstu lauksaimnieciski izmantojamās zemes applūšanu; pārpurvojušies
- melmeņi Divi muskuļi mugurkaula lejasdaļā aiz nierēm, kuru iekaisums var radīt lielas sāpes
- melmini Divi muskuļi mugurkaula lejasdaļā aiz nierēm, kuru iekaisums var radīt lielas sāpes
- kaskadēti logi divi vai vairāki logi, kas displeja ekrānā ir daļēji pārklājušies; pārklājlogi
- Staphylea bipinnata divplūksnu stafīleja
- lapdale Dokumenta sadalīšana lappusēs un to attēlošana displeja ekrānā pirms izdrukāšanas
- Bitjuga Donas kreisā pieteka Krievijā, Tambovas un Voroņežas apgabalā, garums - 379 km, tek pa Okas-Donas līdzenumu, vidustecē un lejtecē ieleja plaša, vietām purvaina
- Dzelzs vārti Donavas ielejas sašaurinājums (līdz 150 m) 117 km garā posmā, starp Dienvidkarpatiem un Austrumserbijas kalniem (rumāņu val. "Portile de Fier", serbu val. "Derpad"); Džerdapa
- galamorēna Drupu materiāls, kas nogulsnējies vienā vai vairākās lokveida grēdās ielejas šļūdoņa vai kontinentālā segledāja mēles priekšā
- miognātija Dvīņu kroplība, kurā parazīta ķermeņa daļas ar ādas un muskuļa lēveri piestiprinātas autozīta galvas lejasdaļā
- Brieži Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Elejas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 64 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Breesche", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Aulejas apmetne dzelzs laikmeta dzīvesvieta, atrodas Kārsavas novada Aulejā pie Aulejas pamatskolas, konstatēts kultūrslānis \~200 x 300 m platībā
- kanjons Dziļa ieleja ar ļoti stāvām nogāzēm un samērā šauru dibenu
- ievalka Dziļākā upes ielejas, gravas, vecgravas vai citas erozijas reljefa formas daļa; tālvegs
- goda diena dzimšanas diena; vārda diena; jubilejas diena
- EPPA Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja
- Krojas pasvīta Elejas svītas nosaukums 1954.-1959. g.
- Krojas svīta Elejas svītas nosaukums 1959.-1981. g.
- videoadapters Elektroniska ierīce, ar kuru ģenerē videosignālus, kas pa kabeli tiek nosūtīti displejam; konstruktīvi tas var būt iebūvēts datorā vai arī izveidots kā termināla sastāvdaļa
- mīkstā kopija elektroniska informācijas uzglabāšanas vai izvades forma kādā no personālajā datorā izmantojamajām datu vidēm, piem., disketē, cietajā diskā, lasāmatmiņas kompaktdiskā, magnētiskajā lentē, displeja ekrānā
- pārvietojamā elektrostacija elektrostacija transportlīdzekļos (automobiļos un to piekabēs, uz dzelzceļa platformām, plostiem); sastāv no primārā dzinēja, elektromašīnģeneratora, sadales iekārtas, relejaizsardzības un signalizācijas ierīcēm un kabeļiem patērētāju pievienošanai; paredzēta īslaicīgai izmantošanai vietās, kas atrodas tālu no stacionārajiem elektrotīkliem; biežāk lieto dīzeļelektrostaciju
- Emmentāle Emmes upes (Āres labā krasta pieteka) ielejas daļa Šveicē ("Emmental"), aptuveni no Šanfgnavas līdz Burgdorfai, garums - \~45 km
- smaidiņš Emocijzīme " -) " arī " :-) ", ko izmanto displeja ekrānā emociju izpausmei elektroniskās sarakstes procesā
- caurlauzta ieleja erozijas ieleja, kas šķērso kalnāja grēdu vai citu augstieni un nav izveidojusies saskaņā ar kalnu uzbūvi
- Lejas ezers ezers — atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Kombuļu pagastā, 158,7 m vjl., platība — 177 ha, garums — 3,5 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 34 m, 3 saliņas (kopplatība — 1 ha), cauri tek Dubna, mezotrofs ezers, aizaugums — 8%
- Orlovas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Lazdulejas pagastā, 130,7 m vjl., platība — 82 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums 0,8 km, lielākais dziļums — 1 m, eitrofs, stipri aizaudzis ezers
- Ploskīnes ezers ezers Balvu novada Lazdulejas pagastā, Ploskīnes purvā, 123,3 m vjl., platība — 66,2 ha, garums — 1,1 km, platums — 0,8 ha, lielākais dziļums — 3,0 m; Plaskina ezers; Ploskenas ezers; Ploskinas ezers; Ploskines ezers
- Ljankives ezers ezers Čīlē ("Lago Llanquihue"), Longitudiālās ielejas dienvidu galā 51 m vjl., platība - \~740 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 108 m, iekļauts Rosalesa nacionālajā parkā
- Iļdzeits ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie Šķipiem, platība - 12,8 ha, lokveida, garums - \~1,2 km, lielākais platums - \~0,2 km, lielākais dziļums - 4 m; Ildzis; Ildzas ezers; Ilza ezers
- Kinnerets ezers Izraēlā ("Yam Kinneret", "Sea of Galilee"), atrodas Goras ieplakā 212 m zjl., platība - 145 kvadrātkilometri, garums - \~23 km, platums - līdz 11 km, dziļums - līdz 48 m, rietumu un austrumu krasti stāvi, caur ezeru tek Jordāna; Tiberijas ezers, Tibērija ezers, Bahrtabarijas ezers, Ģenecaretes ezers, Galilejas jūra
- Skrudinieku ezers ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,8 ha; Skrudiņa ezers; Skrudzinieku ezers
- Lubāniņš ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,9 ha; Lubančika ezers; Lubančiks
- Ildzas ezers ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 12,8 ha; Ildzīša ezers; Ilza ezers
- Ūgliņs ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 16,9 ha; Ogliņa ezers; Ugliņas ezers; Ugļu ezers
- Iudrineits ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 2 ha; Judriņkijs ezers; Jūdriņš; Ūdriņas ezers
- Plaudiņs ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 22,2 ha; Plaudineitis; Plaudineits; Plaudinis; Plaudiņš; Plaudiņa ezers; Plaudiņu ezers; Plaudīšu ezers; Plavdiņa ezers
- Maceņš ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 8,1 ha, dziļums - līdz 1 m, aizaugošs; Mateja ezers; Mateļa ezers; Mateļu ezers; Mateņu ezers
- Mazais Dubeļu ezers ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība — <1 ha
- Birža ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 163 m vjl., Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,05 km^2^, garums — 3,2 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 3,6 m, lielākais dziļums — 10 m, dzīvo ūdensputni, daudz zivju; Biržas ezers
- Cērps ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie robežas ar Kastuļinas un Andrupenes pagastu, 163,5 m vjl., platība - 134,9 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 5,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Cerpa ezers; Cērpes ezers; Tērpenes ezers; Tērpes ezers
- Lielais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 159,6 m vjl., platība - 72,2 ha, kopā ar 3 salām 79,2 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - \~60% (niedres, meldri, ūdensrozes); Gauslis; Gaušļu ezers; Lielais Gausla ezers
- Mazais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, uz ziemeļiem no Lielā Gaušļa, platība — 20,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, daudz dūņu, sapropeļa, gandrīz viscaur aizaugums; Mazais Gaušļu ezers
- Sivers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Skaistas pagastā, 159,4 m vjl., platība - 1759 ha, garums - 8,1 km, lielākais platums - 5 km, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais dziļums - 24,5 m, ir sēkļi, 20 salas (kopplatība - 53 ha), eitrofs, aizaugums - 10%, līčains; Sīvera ezers
- Cārmins ezers Latgales augstienes Dagdas paugurienē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 158,6 m vjl., garums - 5,6 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 30,6 m, ļoti līčaina krasta līnija; Cārmaņa ezers; Cārmaņu ezers; Cērmena ezers
- Aulejas ezers ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, 160,4 m virs jūras līmeņa, Kārsavas novada Aulejas pagastā pie Višķu-Dagdas ceļa, platība — 190 ha, garums — 2,8 km rietumu-austrumu virzienā, lielākais platums — 1,4 km
- Grīvu ezers ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, caurtek Taleja, platība - 9 ha; Grīvas ezers; Grīvs; Lipšu-Grīvu ezers
- Maulītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - <1 ha; Maulejas ezers
- vastlāvji Februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā Meteņa vārds); gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt")
- Karakalpaku stepe Fergānas ielejas centrālā daļa Uzbekistānā, solončaki, takiri, smilšu pauguri, vietām pārpurvota, pustuksnešains, tuksnešains augājs, ganības
- melmeņi Fileja
- mēlmenis Fileja
- melmini Fileja
- melviņš Fileja
- filē Fileja - liellopu vai cūkas muguras mīkstuma vidējās daļas, putniem - krūts daļa; no asakām atbrīvota zivs
- mugurgabals Fileja gabals, filejs
- žilbumfiltrs Filtrs, ko izmanto, lai likvidētu spožus gaismas atstarojumus displeja ekrānā
- tiešās grafiskās saskarnes specifikācija firmas "Graphics Software Systems" izstrādāts saskarnes standarts, kas, izmantojot lasāmatmiņu, parasti implementēts kā programmatūra videoadapteros un kas dod iespēju programmai attēlot grafiku displeja ekrānā; standarts DGIS
- fonta lappuse firmes _IBM_ videostandarta _MCGA_ sistēmās - videoatmiņas apgabals, kas tiek rezervēts programmētāju izveidotām rakstzīmju definīciju tabulām (rakstzīmju šablonu kopām), ko izmanto, lai attēlotu tekstu displeja ekrānā
- tehnoloģija TrueType firmu _Apple_ un _Microsoft_ fontu veidošanas tehnoloģija, kas nodrošina mērogojamu kontūrfontu attēlošanu displeja ekrānā un nodošanu printeriem firmas _Apple_ operētājsistēmu un operētājsistēmas _Mocrosoft Windows_ vidēs; šo fontu izdruka ir identiska to attēlojumam displeja ekrānā
- kancelejas žurka formāls, birokrātisks kancelejas darbinieks
- atlase Formatēšanai vai rediģēšanai izgaismota teksta vai grafikas daļa displeja ekrānā
- frailea Frailejas
- aeronavigācijas komplekss gaisakuģu tehnisko līdzekļu kopums, ar kuriem automātiski nosaka gaisakuģu atrašanās vietu, izmantojot noietā ceļa aprēķināšanas un stāvokļu līniju metodes, kā arī izstrādā vadības signālus, lai nodrošinātu gaisakuģu virzību pa noteikto maršrutu; sastāv no aeronavigācijas parametru mērītājiem, signālu kompleksās apstrādes ierīces (datora), displeja un vadības pults
- receklis Galerts, arī želeja
- Galileja Galilejas jūra - Kinnerets, ezers Izraēlā
- iemulda Garena ieleja, ieplaka
- Bekaa ieleja garena starpkalnu ieleja Libānā, Bekaa muhāfazā, ziemeļaustrumos iesniedzas arī Sīrijā
- Valtellīnas ieleja garenieleja Itālijas Alpos ("Valtellina"), Adas augštecē, no Ortlesa masīva austrumos līdz Komo ezeram rietumos, garums - \~120 km
- aizsargmati Gari un rupji mati, kas veido krēpju, astes un kāju lejasdaļas apmatojumu
- upeslejieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Upeslejas" iedzīvotāji
- upes gultne garš, šaurs pazeminājums upes ielejas dibenā, ko visu gadu aizpilda upes ūdens
- Tulija Gaujas labā krasta pieteka Madonas un Cēsu novadā, lejtecē Zosēnu un Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - \~16 km, kritums - 68 m; Tuleja; Tūlija
- Braslas senleja Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja no Straupes līdz ietekai Gaujā, Gaujas senlejas atzars Gaujas nacionālā parka teritorijā, abos upea krastos stāvas devona smilšakmens kraujas - Šponu, Burtaku iezis, Vējiņu iezis ar alām un pazemes ezeru
- Gleznotāju krauja Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta stāvās nogāzes posms starp Vējupītes ieleju un Paparžu gravu Siguldā, augstums - 70-75 m, apaugusi ar lapu kokiem un krūmiem
- gāzturbīnu dzinēja degkamera gāzturbīnu dzinēja ierīce, kurā, sadegot degvielai (petrolejai), paaugstinās gāzes temperatūra
- Bougainvillea glabra gludā bugenvileja
- kadru buferis grafikas adaptera atmiņa, kurā tiek uzglabāta displeja ekrānā neattēlotā informācija, bet uzglabātos kadrus, izmantojot īpašas ierīces, var pārveidot un vizualizēt
- linogriezums Grafikas paveids, kurā attēla novilkšanai izmanto linoleja plātnes (klišejas)
- lapošana Grafikas vai teksta lappuses attēlošana displeja ekrānā
- priekšskatījums Grafikas vai teksta lappuses parādīšana displeja ekrānā tādā izpildījumā, kādā tā tiks izdrukāta
- rastrgrafika Grafiku vai zīmējumu attēlošanas veids, kurā līnijas displeja ekrānā veidotas no atsevišķiem punktiem (rastra elementiem)
- apcirpšana Grafiska attēla rediģēšana, kurā apgriež attēla malas vai atmet nevajadzīgās daļas, lai to varētu ievietot atvēlētajā displeja ekrāna laukumā
- grafiskā ierīču saskarne grafiskās lietotāja saskarnes daļa, kas ļauj programmētājam atveidot displeja ekrāna dialoglodziņus un citus grafikas elementus, izsaucot grafiskajā ierīču saskarnē šim nolūkam paredzētās procedūras
- cirsmas izstrādes tehnoloģiskā shēma grafisks cirsmas izstrādes plānojums, kurā atzīmētas cirsmas robežas, slejas, pirmējā transporta ceļu tīkls, augšgala krautuves vieta, bīstamās zonas, izvešanas ceļi, vietas, kur izvieto dažādu inventāru
- tālummaiņa Grafisku attēlu vai dokumentu palielināšana vai pamazināšana, lai tos varētu apskatīt displeja logā vai ekrānā
- groba Grava, aiza, ieleja
- leņķe Grava, leja
- vecgrava gravas attīstības pēdējā stadija - ar velēnotām nogāzēm izveidojusies plata, lēzena ieleja, kas parasti ir noaugusi ar krūmājiem un var būt sausa vai ar īslaicīgu ūdensteci; sengrava
- Liedes strauts Gravas strauta labā krasta pieteka, Madonas un Cēsu novadu robežupe gandrīz visā garumā, garums — \~7 km; Palejas strauts; Skujas strauts
- Keivi Grēdveida pacēlums Kolas pussalas vidienē, Krievijā, Murmanskas apgabalā, garums - 200 km, augstums - līdz 397 m, Barenca un Baltās jūras upju ūdensšķirtne, saposmo aizas un dziļas ielejas
- piroze Grēmas, dedzinoša sajūta epigastrija apvidū un barības vadā, ja kuņģa saturs nokļūst barības vada lejas daļā
- sakņgrauži Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Hylastes"), Latvijā konstatētas 5 sugas, kas sastopamas tikai uz skuju kokiem, attīstās novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai saknēs
- grevillea Grevileja
- Coleus blumei greznā skaistnātre jeb Blūma koleja
- krokbiksītes Greznas sieviešu apakšveļas vaļīgas, piejostā savilktas bezstaru biksītes, kas darinātas no zīdaina izskata drānas, parasti ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņa līniju
- Patrokls Grieķu mitoloģijā - ahaju varoņa Ahileja līdzgaitnieks Trojas karā, kas vadīja viņa kaujas ratus un aprūpēja aizjūgu
- Neoptolems Grieķu mitoloģijā - ahaju varoņa Ahilleja un Skīras salas valdnieka Likomēda meitas Dēidamejas dēls, kurš Trojas ieņemšanā kopā ar citiem ahaju karotājiem slēpās koka zirgā
- Pergams Grieķu mitoloģijā - Ahilleja dēla Neoptolema un viņa gūsteknes, bojāgājušā Trojas varoņa Hektora sievas Andromahes dēls
- Automedonts grieķu mitoloģijā - Ahilleja karapulka karavīrs, kuram pēc Patrokla bojāejas izdevās glābt Ahilleja kaujas ratus, ko viņš vadīja turpmāko kauju laikā
- Pēlejs grieķu mitoloģijā - Aiaka dēls, Ahilleja tēvs, kurš nejauši nogalināja savu pusbrāli Foku, bija spiests bēgt, un arī turpmāk piedalījās dažādos piedzīvojumos
- Menoitijs grieķu mitoloģijā - Aktora dēls, viens no argonautiem, Patrokla tēvs, Pēleja radinieks un draugs
- Autoliks Grieķu mitoloģijā - dieva Hermeja dēls, veikls laupītājs, kas dzīvoja Parnāsā, Odiseja mātes Antiklejas tēvs, kuram piemita spēja kļūt neredzamam vai iemiesoties jebkurā veidolā
- Dēmofonts grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka Keleja un viņa sievas Metaneiras dēls, kuru audzināja Dēmetra, kas šajā ģimenē bija radusi patvērumu savos klejojumos, meklējot meitu
- Tēlefs grieķu mitoloģijā - Hērakla un Arkādijas valdnieka Aleja meitas Auges dēls, kas pēc klejojumiem kļuva par Mīsijas valdnieku, viņu kļūdas pēc ievainoja Ahileja šķēps
- Nemeja Grieķu mitoloģijā - ieleja Argolīdā, Peleponesā
- Odisejs grieķu mitoloģijā - Itakas salas valdnieks, Lāerta un Antiklejas dēls, kas paveicis daudzus varoņdarbus un atjautību, piedalījās Trojas karā (viņa izgudrots arī koka zirgs)
- Tetīda Grieķu mitoloģijā - jūras dieve, Nēreja meita, mirstīgā Pēleja sieva un varoņa Ahilleja māte
- Eiripils grieķu mitoloģijā - Kosas salas valdnieks, Poseidona un Astipalejas dēls, kuru nogalināja Herakls, kas pa jūru atgriezās no Trojas
- Biants grieķu mitoloģijā - Melampa brālis, kurš bildināja Pilas valdnieka Nēleja meitu Pēro, ko tēvs apsolīja izdot tam, kurš atvedīs viņam Tesālijas valdnieka Īfikla brīnišķīgos vēršus
- Eiripils grieķu mitoloģijā - mīsiešu valdnieka Tēlefa un Priama māsas Astiones dēls, trojiešu sabiedrotais, kas Priamam palīgā atveda lielu mīsiešu karapulku; kad Troja krita, viņu nogalināja Ahileja dēls Neoptolems
- Tersīts grieķu mitoloģijā - neievērojams karavīrs, kas piedalījies Trojas karā ahajiešu pusē, Ahileja un Odiseja ienaidnieks, varoņeposā "Iliāda" attēlots kā visneskaistākais, balamutīgākais un bezkaunīgākais no grieķiem
- Medonts grieķu mitoloģijā - Oīleja ārlaulības dēls, kas komandēja Filoktēta vienības pie Trojas (kamēr Filoktēts bija Lemmas salā); viņu nonāvēja Ainejs
- Periklimens grieķu mitoloģijā - piliešu valdnieka Nēleja dēls, kas nodibināja Pilas pilsētu, viņu kaujā nogalināja Hērakls
- Kiparis Grieķu mitoloģijā - Tēleja dēls, dieva Apollona mīlulis, kas nejauši nogalināja savu iemīļoto briedi, un Apollons skumstošo jaunekli pārvērta par cipresi, kuru sāka uzskatīt par sēru koku
- Akasts grieķu mitoloģijā - tesāliešu varonis, Iolkas pilsētas valdnieka Pēleja dēls, argonautu ceļojuma un Kalidonas medību dalībnieks, kurš kļuva pa Iolkas valdnieku
- Antigone grieķu mitoloģijā - Tesālijas valdnieka Pēleja pirmā sieva, kas izdarīja pašnāvību, saņēmusi viltus ziņu, ka vīrs grasoties precēties ar citu sievieti
- Poliksene Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes meita, kura pēc Trojas kara beigām tika upurēta uz sava līgavaiņa Ahileja kapa
- Briseīda Grieķu mitoloģijā - valdnieka Brīsa meita, Lirnesas valdnieka sieva Mazāzijā, Ahilleja gūstekne, kuras dēļ izcēlās Ahilleja strīds ar Agamemnonu
- Ajants Oilīds grieķu mitoloģijā - varonis, argonauta Oīleja dēls, saukts par mazāko Ajantu, Trojas izlaupīšanas laikā viņš uz Atēnas altāra izvaroja valdnieka Priama meitu Kasandru
- Ajants Telamonīds grieķu mitoloģijā - varonis, Salamīnas valdnieka argonauta Telamona dēls, saukts par lielo Ajantu, Trojas karā bija otrs izcilākais grieķu karotājs pēc Ahileja
- Aiāks Grieķu mitoloģijā - Zeva un nimfas Aigīnas dēls, Ahilleja un Ajanta vectēvs
- Obas līcis grīvlīcis Karas jūrā, starp Jamalas, Gidanas un Tazas pussalu, applūdināta Obas upes ieleja, garums — 800 km, platums — 30-90 km, dziļums — 10-12 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,7 m
- lieplejieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Liepulejas" iedzīvotāji
- liepulejieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Liepulejas" iedzīvotāji
- rožlejieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Rožlejas" iedzīvotāji
- zeltlejieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltaleja" iedzīvotāji
- piejosta Gurnģērba augšmalai vai augšģērba lejasmalai piešūta vai citādi, piemēram, līmējot, metinot, piestiprinātā griezummalu glītapstrades papilddetaļa, ar kuru attiecīgo ģērba joslu piekļauj valkātāja ķermenim
- staklētais gurnģērbs gurnģērbs, kas pilnīgi vai daļēji aptver iegurni, arī ar kājstakles daļu, kura sadala ģērba lejasmalu divās stilbu atverēs (piem., peldbiksītes, biksītes, tangas)
- ĢA Ģenerālā Asambleja (ANO ĢA)
- Tilderu krauja ģeoloģiskais piemineklis Gaujas ielejas Virešu posmā, Virešu pagastā, aizsargājamā platība — 1 ha
- Žagatu klintis ģeoloģiskais piemineklis Gaujas ielejas Virešu posmā, Virešu pagastā, platība - 1,5 ha, 10 m augsts augšdevona iežu atsegums
- Šķērveļa akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dzeldas un Šķērveļa upstarpā netālu no to satekas, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, augstums - 2,9 m, garums - \~6 m, platums - 4,6 m, virszemes tilpums - 18 kubikmetri, neregulāra forma
- Zanderu dolomīta alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Līgatnes ielejas kreisajā nogāzē, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 1,5 ha, plātņainos dolomītos izveidojušās 3 alas, lielākās garums - 10 m, platība - 50 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,7 m, augstums vidū - 1,7 m, vidējās alas garums - 8,5 m, platība - 44 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,6 m, mazākās alas garums - 4 m, alās griestos ir dažus centimetrus gari stalaktīti, ziemo sikspārņi
- Pietraga sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas kreisajā krastā, Limbažu novada Ainažu pagastā, \~8 km uz austrumiem no Ainažiem, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 1,8 ha, tas ir iesarkanu smilšakmeņu atsegums, garums 400 m, augstums līdz 10 m, tajā ir 5 izvirzījumi, t. s. ragi, un vairākas nelielas, seklas grotas
- Staburags Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Staburaga pagastā, Daugavas dzelmē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 8,1 ha, ir \~18,5 m augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, applūdināts 1966. g. izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, tagad virsotne atrodas \~6,5 m zem ūdenslīmeņa
- Šķērveļa lejteces dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Šķērveļa kreisajā krastā, \~300 m no tā ietekas Ventā, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,9 ha, augstums - 6 m, atsedzas zaļganpelēki, kavernozi smilšakmensveida kvarcītveida dolomīti ar šūnainu tekstūru
- Sudmaļu ūdenskritumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Abavas pagastā, Abavas kreisā krasta pietekā Valgalē \~0,5 km no tās ietekas Abavā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 1 ha, augšējais ūdenskritums ir 0,6 m augsts un 15 m plats, apmēram 100 m lejāk, pie Sudmaļu mājām ir otrs, apakšējais ūdenskritums - 0,6 m augsts un 6 m plats
- Muižarāju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Abavas kreisajā krastā \~4 km no tās ietekas Ventā, pie bij. Muižarāju mājām, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, tas ir 15 m augsts augšdevona iežu atsegums
- Kazu ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai; Kazugrava
- Klintaines sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Rīteru ielejas dienvidaustrumu malā (gandrīz visa ieleja applūdināta), Pļaviņi novada Klintaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 14,9 ha, vērojamas tipiskas karsta izpausmes Daugavas svītas dolomītos
Atrasts piemēros (45):
- jubileja - Man ir ielūgumi uz TV8 astoņu gadu jubilejas svinībām kaut kādā pamestā fabrikā...
- aizņemt Aizņēmuši rindu, iegriežamies pārtikas veikalā, kur uzmācīgi smaržo pēc padomju bakalejas: šā aromāta galvenās sastāvdaļas ir lētā klona maize, papirosu tabaka un saimniecības ziepes.
- ziedpilns Attaisi to, un Tev pretī uzdvesmos brīnišķīgs aromāts, kā no vesela rožu lauka, ceriņu alejas vai ziedpilnas pļavas.
- glejs Augsnes — velēnu vidēji podzolētās gleja, velēnu gleja un purvu.
- brokāts Bet mani atkal sagrābis pūlis, un visapkārt kā no pilnības raga lejas zīdi un brokāti, zelts, dārgakmeņi, pērles, ziloņkauls, smaržzāles, saldumi, augļi, puķes...
- kalns Divi valdzinoši puiši par nelielu cenu iegādāsies petrolejas plītiņu, ūdens filtru un dosies kalnos ar jau pazīstamām valdzinošām tibiņām no Parīzes.
- gaisa trošu ceļš Gaisa trošu ceļš (vagoniņš) piedāvā braucienu pāri Gaujas senlejai, skatam paverot burvīgu ainavu vairāku kilometru tālumā.
- saulains Ieleja nebija pārāk tuvu, bet tur nokāpt droši vien būtu vieglāk nekā tikt augšā, pie saulainās virsotnes.
- bakaleja Ienākot nevar nepamanīt, ka bakalejas paviljons ir pustukšs.
- liet laimes (laimi) Jaunajā gadā, kad lejam laimes, skatāmies astroloģiskās prognozes un domājam par to, ko gribam no Jaunā sagaidīt, šis šķita vispiemērotākais stāsts, kā arī pamudinājums ņemt lietas savās rokās un radīt prieku sev pašiem.
- atjaunojums Jubilejas laikā būs iespēja noskatīties labākās repertuārā esošās izrādes, kā arī vairāku izrāžu atjaunojumus.
- gels Kopumā geli ir cieti, želejai līdzīgi materiāli.
- seksapīls Kritiķi atzīst, ka dziļais dekoltē un bārkstis apģērba lejasdaļā piešķīris tērpa nēsātājai īpašu seksapīlu.
- zvanītājs Lai darot, kas vīrišķiem tādā reizē darāms: lai apstaigā kapa racējus, sameklē apstāvētāju, salīgst zvanītāju un pūtējus — un priekšlaikus nepielejas kā mārks!
- ofiss Lai Melngalvju namā nodrošinātu prezidentam un viņa kancelejai drošu uzturēšanos, no Grēcinieku ielas puses, kur atradīsies ofisa ieeja, jau ir uzsliets metāla nožogojums.
- sākums Liepu aleja Brīvības ielas sākuma posmā ir loģisks šī pieminekļa lineārs turpinājums.
- klinšains Līgatnei apkārt kalni un lejas, nav tālu upe ar klinšainiem krastiem.
- mironis Līķis (no lejasvācu: " līk") jeb mironis, līdz 18. gadsimtam arī miesas, ir miruša cilvēka vai dzīvnieka ķermenis.
- mailīte Lomā netika ieskaitītas zemmēra zivis un dažas mazās sugas mailītes, vīķes un auslejas.
- jubileja Mūsu jubilejas svinības viņu priecēja.
- dzeltenīgs Mūsu vecā čuguna vanna ar dzeltenīgiem nosēdumiem, bobsleja ragaviņas, ziloņkaula raķete.
- atjaunot Ogres teātra atjaunotajam iestudējumam " Skroderdienas Silmačos" desmit gadu jubileja
- sērstības Paskatos uz upes lejas spirgto zaļumu, un man no tā sagriežas zaļš gar acīm, lai gan alu, kas Latgales sērstībās parasts, baudījis neesmu.
- garšot Pēc tam mūsu akā ūdens garšoja pēc petrolejas...
- īss Pie 16. numura nama sākās īsa bruģēta aleja, kas aizveda līdz muzeja durvīm.
- ieplānot Projektā jāieplāno Ogres vecupes krasta un Lebiņas upes ielejas labiekārtošana un atpūtas vietu ierīkošana.
- štruntiņš Protams, pirms tam nolejam eļļu, samīcam kārbā iekšā lupatas, lai neviens lieks štruntiņš kaut kur neiekrīt dziļumā un sākam darbus.
- vēlējums Rakstu noslēdz atbilstošs jubilejas vēlējums.
- dievišķs Reliģiskajam cilvēkam Svētais kalns ir kā Kosmiskais Stabs, kas slejas Visuma centrā un savieno trīs komponentus — htonisko, cilvēcisko un dievišķo.
- ziņot Sargs ziņoja kancelejai par kaut kādu meiteni, kas gribot nodot ziedus Prezidentei.
- rullītis Starp kancelejas precēm pamanīja līmlentes rullīti un šķēres.
- gels Šķiedru optikas sakaros mīkstais gels, kas līdzinās "matu želejai" viskozitātē, tiek izmantots, lai aizpildītu plastmasas caurules, kas satur šķiedras.
- paveikties Šorīt man nepaveicās – bija jāiet garām abām māsām no lejas mājām.
- virtuve Tāpat viņš ir startējis Eiropas mēroga bobsleja sacensībās, tāpēc tā virtuve viņam ir labi zināma no visām pusēm.
- nosaukums Tas Ellai patika- aktieri ir tautā cienīti cilvēki, viņiem atzīmē skaistas jubilejas- pušķotā krēslā, uz skatuves nes dāvanas un ziedus, valdība piešķir goda nosaukumus.
- garšaugi Tas ir aromātisks garšaugs, ko pievieno vīna etiķim, un tā lakricas aromāts vislabāk izceļ vistas gaļas, gliemežu, cūkgaļas un akmeņplekstes filejas garšu.
- jubileja Teātrim pienākusi jubileja.
- slimnieks Trešajā stāvā smirdēja pēc linoleja, zālēm un slimnieku sviedriem.
- bakaleja Vakar un šodien vislielākais pieprasījums ir novērojams bakalejas precēm, piemēram, griķiem un makaroniem, konservētiem produktiem, sadzīves ķīmijas produktiem un higiēnas precēm.
- pildīt Viena no padomju laiku virtuves klasiskākajām receptēm ir pildītās vistas filejas jeb Kijevas kotletes.
- kopš Viņa kopš dzimšanas ir apradusi ar domu, ka cilvēka dzīvesvieta ir cietoksnis, kas slejas pretī debesīm tukšienes vidū.
- atcere Viss veiksmīgi nobrieda īstajā laikā- par godu Jānim Zāberam 80 gadu jubilejas atcerē.
- glejots Visvairāk ir nelielu neapplūstošo pļavu velēnu glejotās vai gleja augsnēs.
- glejs Visvairāk ir nelielu neapplūstošo pļavu velēnu glejotās vai gleja augsnēs.
- glejs Zālāji izplatīti reljefa ieliekumos velēnu glejotās, gleja un purvainās augsnēs, kur ir mitruma sastrēgums, kā arī upju ielejās.
leja citās vārdnīcās:
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv