Paplašinātā meklēšana
Meklējam lata.
Atrasts vārdos (109):
- lata:1
- alata:1
- ālata:1
- Plata:1
- lataga:1
- lataka:1
- latatā:1
- Ahlata:1
- balata:1
- Balata:1
- bālata:1
- Belata:1
- bulata:1
- calata:1
- čalata:1
- Dalata:1
- Eilata:1
- Galata:1
- illata:1
- kalata:3
- kalata:2
- kalata:1
- Kalata:1
- ķilata:1
- oblata:1
- palata:1
- Palata:1
- salata:1
- alatau:1
- platai:1
- latarēt:1
- Laplata:1
- mērlata:1
- Mislata:1
- mūrlata:1
- Nurlata:1
- Skalata:1
- svilata:1
- vējlata:1
- vellata:1
- alatavs:1
- Galatas:1
- Platači:1
- platais:1
- platani:1
- platans:1
- platans:2
- salatas:1
- Zlatara:1
- latapiša:1
- latavāli:1
- latavāni:1
- čučalata:1
- tabulata:1
- balataks:1
- palataļi:1
- platacis:1
- platalea:1
- platanus:1
- plataste:1
- platausu:1
- latavānis:1
- gramolata:1
- krumslata:1
- madžolata:1
- Nortplata:1
- šķirglata:1
- šķirzlata:1
- eklatants:1
- kalatarīt:1
- kalatarka:1
- Platamona:1
- platausis:1
- tarlatans:1
- Zlatarica:1
- flagellata:1
- immaculata:1
- lokmallata:1
- Atsalatags:1
- dilatators:1
- Kalatajuda:1
- platacains:1
- platacieši:1
- platactiņa:1
- plataresko:1
- platasmens:1
- platastiņa:1
- platastīte:1
- Puertoplata:1
- tentaculata:1
- virzienlata:1
- Kalatabjāno:1
- palatalizēt:1
- Platačkalns:1
- platanaceae:1
- platanthera:1
- platastains:1
- plataudekls:1
- palatalizēti:1
- palatalizēts:1
- platausainis:1
- Kungejalatavs:1
- platanistidae:1
- Terskejalatau:1
- dinoflagellata:1
- palatalizācija:1
- palatalizēties:1
- vazodilatatori:1
- kardiodilatators:1
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (669):
- atcirte 10-15 m plata izcirtuma josla ziemeļu-dienvidu virzienā lielu, 35-45 gadus vecu egļu masīvu vidū, ko izcērt ar mērķi egļu audzes rietumu malu padarīt noturīgu pret vējgāzēm.
- šira 12–15 cm plata polsterēta krūšu siksna aizjūga velkošajiem dzīvniekiem, ko gatavo no ļoti izturīgas, divkārt šūtas ādas; lence.
- virzienlata 120-150 cm gara, taisna noēvelēta koka lata virsmas gluduma pārbaudei.
- drēbju uts 2-4 mm gara uts, kas dzīvo cilvēku veļā; asinis sūc 2-3 reizes dienā; rada niezi un ekzēmu un izplata izsitumu tīfu.
- iecirte 20-30 m plata kailcirte līdz 40 gadu vecās egļu audzēs cirtes malu pieradināšanai pie vēja līdz audzes ciršanas vecumam.
- Abavas Velnala Abavas Velnala - aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Abavas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzes sāngravā, Kandavas pagastā, izveidojusies smilšakmeņos zem dolomīta slāņa, 6,5 m gara un 2,4 m plata ala ar šauru un zemu ieeju
- tse-tse Āfrikas muša, kas ar saviem kodieniem uzlaiž māju lopiem slimību; otra suga izplata cilvēku miega slimību; cece muša
- tulis Aira platais (lāpstas) gals
- tullis Aira platais gals, lāpstiņa
- Raganu katls aizsargājams ģeoloģiskais objekts Siguldas novada Siguldas pagastā, platība — 0,5 ha, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., erozijas un sufozijas procesos vairāku gadsimtu laikā izveidojusies \~30 m dziļa un 20 m plata piltuve, kurā redzams devona iežu slāņojums
- pļavas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga granulata"), kas samērā bieži sastopama Latvijas rietumu daļā, austrumu daļā - ļoti reti
- mieturu akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex verticillata")
- Adamaita ala ala Buļu iezī Braslas labajā krastā, Siguldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ala ir 18 m gara, 5,6 m plata, 3 m augsta, tās platība - 55 m^2^; pirms 2. pasaules kara alas ieeja aizbrukusi, tā atrakta 1986. gadā
- Garā Buļu ala ala Buļu iezī, atrodas 17 m tālāk no Mazās Buļu alas, tai ir plata un augsta ieeja (3,5 x 3,2 m), bet dziļumā tā pakāpeniski sašaurinās (cilvēkiem izdevies iekļūt līdz 13 m dziļumam)
- Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala
- Laupītāju ala ala Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas labā pamatkrasta nogāzes piekājē, kopgarums - 11,5 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, līdz 5 m dziļumam ir 2 m plata ar 1,5-2 m augstiem griestiem, tālāk šaurs tunelis
- Līgoņu ala ala Tītmaņu iezī Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Līgatnes pagastā, kopgarums - 15 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, ieeja 1,5 m plata un 2 m augsta, tālāk līdz 2,7 m plata, bet 6 m dziļumā sašaurinās līdz \~0,5 m
- Lībiešu upuralas alas Svētupes labajā krastā, Salacgrīvas pagastā, sena lībiešu kulta vieta, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., lielākā ala 46 m gara, pie ieejas 2-3 m plata, dziļumā šaura un zema, otra 19,5 m gara un līdz 2 m augsta
- Thymallus thymallus alata
- hariuss alata ("Thymallus thymallus")
- alatavs Alatau - kalnu grēda
- Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas
- krinolīns Apakšsvārki, kas austi no grodi savērptas dzijas un zirgu astriem; valkāja zem kleitas, lai tai būtu plata zvanveida forma
- radiotehnika Aparātu, ierīču, iekārtu u. tml. kopums, ar kuriem rada, izplata, uztver, pārveido radioviļņus
- Silmala apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 28 km no Rēzeknes, saukta arī Silmola un Silamola (attiecīgi latagliski - Sylmola un Sylamola)
- tehnoloģiskā vizūra apmēram 1 m plata stiga, pa kuru pievelk cirsmā sagatavotos kokmateriālus līdz tehnoloģiskajam koridoram; parasti ieplāno tikai tad, ja izstrādā platas slejas
- vizūra apmēram 50 cm plata stidziņa, ar ko norobežo izcērtamās vai kopjamās platības no pārējiem meža nogabaliem vai to daļām
- Aveļaneda Argentīnas galvaspilsētas Buenosairesas rajons ("Avellaneda"), kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, tās austrumos, osta Laplatas dienvidu krastā
- Buenosairesas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Buenos Aires" / "Provincia de Buenos Aires"), administratīvais centrs — Laplata, platība — 307571 kvadrātkilometri, 15315800 (2010. g.)
- ķiplokzāle Ārstniecības ķiplocene ("Allaria petiolata")
- mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt
- babēzija Asinssporaiņu kārtas govju, suņu u. c. zīdītāju parazīts, ko izplata ganībērces
- Lielā Laņģu ala atklāta 1989. g., ir viena no garākajām Latvijā, tās kopgarums - 48 m, ieeja šaura, iekšpusē līdz 6 m plata un tikai 1,5 m augsta telpa, alas grīdas laukums - 85 kvadrātmetri
- platjosla Ātrgaitas datu pārraide, kas raksturīga platas frekvenču joslas sakaru kanāliem
- Bruņuzivju ala atrodas Amatas kreisajā krastā, Rožu iezī, Cēsu novada Līgatnes pagastā, tā ir līdz 3 m augsta un \~1 m plata plaisa, kas iesniedzas smilšakmenī 8 m dziļumā; alas sienās atsedzas nogulumu kārta, kurā ir labi saglabājušās bruņuzivju atliekas
- Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni
- Lielā Buļu ala atrodas Buļļu ieža lejasgalā virs atvara, tai ir 7,8 m augsta un līdz 4 m plata ieeja, iesniedzas klintī 11,3 m dziļumā, tā veidojusies glaciotektoniskajā plaisā, ko paplašinājusi upes sānerozija
- Svilišķu pilskalns atrodas Dubnas pagasta Svilišķu ciemā, Veirūgnas ezera dienvidrietumu krastā, ir savrups paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, varbūtējais plakums - \~60 x 45 m, ko 3 m zemāk apliec \~5 m plata terase, datējums nav zināms
- Straujenieku pilskalns atrodas Gramzdas pagastā pie bijušajām Straujenieku mājām, ir \~7 m augsts, kukuļveidīgs paugurs purvainu pļavu vidū, plakums - \~30 x 20 m, \~1,5 m zem tā visapkārt 2-3 m plata terase, datējums nav zināms
- Pušas ezers atrodas Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 159 m vjl., platība — 241,4 ha, garums — >4 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 6,9 m, eitrofs, gar krastiem paplata niedrāju josla
- Zeltiņu kalns atrodas Malienas pauguraines dienvidrietumu stūrī, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, ir 4 km gara un 2,5 km plata sīkpauguru masīva augstākā virsotne, absolūtais augstums - 167,8 m vjl., masīva relatīvais augstums virs apkārtnes ieplakām pārsniedz 50 m
- Engures ezers atrodas Piejūras Engures līdzenumā, Talsu un Tukuma novadā, 3,2 m vjl., platība — 4046 ha, garums — 17,9 km, lielākais platums — 4,4 km, vidējais dziļums — 0,4 m, lielākais dziļums — 2,1 m, no Rīgas līča atdala 1,5-2,5 km plata kāpu josla, eitrofs, virsūdens aizaugums — 65% platības
- Zlēku pilskalns atrodas Ventspils novada Zlēku pagastā, ir 5-6 m augsts paugurs ar lēzenām nogāzēm, plakums - \~60 x 30 m, ziemeļrietumu nogāzē 4 m zem plakuma līmeņa ir 9-12 m plata terase, datējums nav zināms
- Halandes grēda atrodas Zviedrijā, starp Skoni un Halandi, \~40 km gara, 5-10 km plata, augstākā vieta 226 m vjl.
- publiskā atslēga atslēga, ko publiskās atslēgšifrēšanas procesā lietotājs izplata saviem potenciālajiem korespondentiem un ko šie korespondenti izmanto, lai šifrētu lietotājam adresētus ziņojumus un atšifrētu lietotāja signatūru, kas šifrēta ar lietotāja privāto atslēgu
- mīms attēls, video vai teksta fragments ar humoristisku saturu, kuru kopē un plaši izplata interneta lietotāji, veidojot arī variācijas par to pašu tēmu
- naregamīns Auga "Naregamia alata" (Indijā) saknes mizas alkaloids, kas izraisa vemšanu līdzīgi ipekakuānai
- autohori Augi, kas sēklas un augļus izplata bez ārējo faktoru palīdzības
- Čoktals Augstākā virsotne Kungejalatava kalnu grēdā Ziemeļtjanšanā, augstums - 4770 m
- Sairamas smaile augstākā virsotne Talasas Alatava Ugamas grēdā, uz Kazahstānas un Uzbekistānas robežas, augstums - 4236 m
- činara Austrumu platāna ("Platanus orientalis")
- trejdaivu bacānija bacāniju suga ("Bazzania trioblata")
- terceronis Baltā (eiropieša) un mulata jauktenis
- nevalodas Baumas, tenkas, ko izplata ar nolūku aizskart kāda godu, aizvainot kādu
- ilgziedīgā begonija begoniju suga ("Begonia cucullata syn. Begonia semperflorens"), kas tiek saukta arī par leduspuķi
- vicaiņi bezmugurkaulnieku nodalījuma sarkodīnvicaiņu tipa klase (_Mastigophora syn. Flagellata_), vienšūnas organismi, kuras pārstāvjiem ir no vienas līdz astoņām vicām, ar kurām tie pārvietojas, >6000 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu
- vainagtaustekleņi Bezmugurkaulnieku tips ("Tentaculata"), sēdoši ūdensdzīvnieki, kas dzīvo piestiprinājušies pie substrāta, ap mutes atveri ir taustekļu vainags, kas rada ūdens cirkulāciju un tādējādi piegādā barību, 3 klases - sūneņi, pleckāji un foronīdi, \~4000 sugu, zināmi \~20000 fosilo sugu, ko izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumiežu stratigrāfijā
- Marčikitas ezers beznoteksāļezers Laplatas zemienē (sp. val. "Mar-Chiquita"), Pampā (Argentīnā), atrodas pārpurvotā ieplakā uz austrumiem no Kordovas grādas 66 m vjl., platība - \~2000 kvadrātkilometru, dziļums - 3-4 m
- brošs Bieza, plata apakšējā daļa, piemēram, tornim
- brošums Bieza, plata apakšējā daļa, piemēram, tornim
- vīnu binjons binjonu suga ("Bignonia capreolata")
- vairoga bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Discina ancilis", syn. "Discina perlata"); pērļainā discīna
- parastā bitīnija bitīniju suga ("Bithynia tenaculata")
- biešu blakts blaktīm piederošs 3-4 mm garš biešu kaitēklis, kas sūc lapu sulu un izplata virālo lapu čokurošanos
- ceļmallapa Blietlapainā ceļmallapa - šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
- zelta trompete Brazīlijas meža augs, ko Eiropā izplata kā dekoratīvu telpaugu ("Allamanda cathartica") un dēvē arī par caureju ierosinošo alamandu
- egofonija bronhofonijas forma, kurā slimnieka izrunātā "a" skaņa dzirdama kā platais "ē", līdzīga kazas blēšanai
- lancetiskā brūnactiņa brūnactiņu suga ("Coreopsis lanceolata")
- šaurlapu brūnactiņa brūnactiņu suga ("Coreopsis verticillata")
- sarkankakla garlaciņa brūnkakla gārgale (_Gavia stellata_)
- mahāpurušalakšanas budisma mitoloģijā - 32 ķermeņa pazīmes, ar kurām apzīmogots imperators (čakravatins) vai buda (noapaļotas rokas un kājas, gari roku pirksti, platas pēdas, zeltaina āda, plati pleci, gara skaistas formas mēle, balss, kas līdzīga Brahmas balsij, līdzeni zobi utt.), vienlaicīgi pastāv vēl 80 otršķirīgas budas pazīmes
- Buenosairesa Buenosairesas autonomā pilsēta - Argentīnas Republikas galvaspilsēta ("Buenos Aires" / "Ciudad Autonoma de Buenos Aires"), osta Laplatas līča dienvidu krastā, atrodas 275 km no Atlantijas okeāna, 2891000 iedzīvotāju (2010. g.)
- latkabata Buras pakaļējā malā vai pāri visai uzšūts nodalījums (kabata), kurā ievieto latas
- justorijs Burtlējēja līdzulis - 8 līdz 10 cm gara un tikpat plata un 10 līdz 20 mm bieza, platuma malās gludi slīpēta dzelzs plātnīte, ko lieto burtu biezuma pārbaudei kopā ar skatuli un un diviem piekārtojamiem burtiem
- pārnēsāt būt tādam, kas izplata (cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību ierosinātājus)
- vēdīt būt tādam, kas izplata (smaržu, siltumu u. tml.)
- sildīties būt tādam, kas izstaro, izplata siltumu
- bi-zet BZ - psihoķīmiskas iedarbības indīga kristāliska kaujas viela bez smakas, ko izplata kā aerosolu vai dūmus
- calliclystis Calliclystis rectangulata - ābeļu zaļganais ziedsprīžotājs
- šaurlapu ceļteka ceļteku suga ("Plantago lanceolata")
- Gymnadenia cucullata cepurainās neotiantes "Neottianthe cucullata" nosaukuma sinonīms
- platmale Cepure ar samērā augstu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala
- Japānas ceriņš ceriņu suga ("Syringa reticulata")
- iesirmā ciesa ciesu suga ("Calamagrostis canescens syn. Calamagrostis lanceolata")
- tenku vācele cilvēks (_parasti_ sieviete), kas izplata tenkas, runā niekus, muļķības, _reti_ tenku krājums
- baumu birojs cilvēks, kas izplata baumas
- mēlnesis cilvēks, kas izplata nepatiesas ziņas, melus
- pļāpu kule cilvēks, kas izplata par citiem, tenkas, melus
- videopirāts cilvēks, kas nelikumīgi tiražē, izplata un demonstrē videokasetēs ierakstītus materiālus
- zambo cilvēks, kura dzīslās rit indiāņa un afrikāņa vai metisa un mulata asinis
- dubultplankumu cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha bimaculata")
- spārnainā cūknātre cūknātru suga ("Scrophularia umbrosa syn. Scrophularia alata", arī " Scrophularia aquatica"), Latvijā aizsargājama
- īskātu čemurvīns čemurvīnu suga ("Ampelopsis brevipedunculata")
- Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa"
- Čulimas-Jeņisejas Čulimas-Jeņisejas ieplaka - ieplaka Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Kuzņeckas Alatau rietumos un Austrumsajāniem austrumos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, augstums 200-550 m vjl., paleozoja un mezozoja nogulumieži
- Grančako Dabas apgabals Argentīnā, Bolīvijā un Paragvajā ("Gran Chaco"), Laplatas zemienes ziemeļos un Andu priekškalnos, platība 777000 kvadrātkilometru
- Upstarpa Dabas apgabals Laplatas zemienē, starp Paranas un Urugvajas upi, Argentīnā, ziemeļu daļā pārpurvota zemiene (augstums - 60-70 m), centrā un dienvidos - viļņots līdzenums (90-100 m), subtropu klimats; Entreriosa; Mezopotāmija
- Pampa Dabas apgabals Laplatas zemienes dienvidos, starp 29. un 39. dienvidu platuma grādu, Argentīnā, austrumu daļa līdzena (30-150 m vjl.), rietumos - viļņota (300-600 m), vietām kāpas, virskārtu veido irdens lesveida smilšmāls, subtropu klimats
- Sedas līdzenums dabas apvidus Tālavas zemienes vidusdaļā uz austrumiem no Burtnieka līdzenuma, platība — 1051 kvadrātkilometrs, lokveidīgas, \~80 km garas, no dažiem kilometriem līdz 21 km platas joslas veidā apliec Trikātas pacēlumu ni ziemeļiem, austrumiem un dienvidiem
- Sakalas augstiene dabas rajons Igaunijas dienvidos un Vidzemes ziemeļos, starp Rietumigaunijas, Vertsjerva un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemieni, platība - 225000 ha, \~25% Latvijas teritorijā, stiepjas meridionālā virzienā 95 km garas, līdz 37 km platas joslas veidā, Latvijas daļā ir 1 no 6 šīs augstienes dabas apvidiem - Ērģemes pauguraine
- Sietiņieža Velnala dabas un kultūrvēsturisks piemineklis Sietiņieža dienvidu daļā, sākas ar 5 m platu, 4 m augstu un 2,5 m dziļu nišu, bet dziļumā ir tikai 30 cm augsta un 70 cm plata, garums - 10 m; Vellala
- Semirečje Dabas un vēsturisks apgabals starp Balhaša ezeru ziemeļos, Sasikola un Alakoja ezeru ziemeļaustrumos, Džungārijas Alatavu dienvidaustrumos un Ziemeļtjanšana grēdām dienvidos, Kazahstānas Almati apgabalā
- Patkula ala daļa no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Stoķu klints un Patkula ala", atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, lielākā no 4 alām, ko veido sarežģīta sistēma ar daudziem sānzariem, galvenā eja 36 m gara, tās platums - līdz 4 m, augstums - līdz 3,5 m, pie tās izveidojušās vairākas 2,5 m dziļas un 4-5 m platas sufozijas kritenes, alā notiek ziemojošo sikspārņu pētījumi
- Rindžani Darbīgs vulkāns Lombokas salā ("Gunung Rinjani"), Indonēzijā, augstums - 3726 m, konusveida virsotnē 480 m dziļš krāteris (izdala sēra gāzes), uz rietumiem no virsotnes 4,8 km gara un 3,5 km plata kaldera ar 230 m dziļu ezeru
- Mazā Daugava Daugavas vidējais atzars Rīgā, visā Zaķusalas kreisā krasta garumā (3,5 km), Daugavas galvenajai gultnei pievienojas lejpus dzelzceļa tilta, kopā ar Daugavas kreiso atteku Bieķengrāvi atzarojas iepretī Bišumuižai, pie Salu tilta ir 150 m, lejāk - līdz 300 m plata, dziļums - 3-4 m
- pūslīšu davālija davāliju suga ("Davallia bullata")
- ceļotājspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas spāru dzimtas suga ("Libellula quadrimaculata"), kas samērā izplatīta Latvijā, reizēm veic masveida pārlidojumus
- tembe Dažos Austrumāfrikas apvidos sastopams dzīvojamās ēkas tips, parasti 8 m gara, 4 m plata un 2 m augsta, segta ar lēzenu jumtu, nereti līdz pusei iegremdēta zemē, ar zaru pinuma un mālu apmetuma sienām
- zodiaks Debess sfēras josla (16 grādu plata), kuras centrālā līnija ir ekliptika
- Indas upesdelfīns defīnu suga ("Platanista minor"), garums - 2,1-2,5 m, svars - 70-90 kg, dzīvo Indas upē un tās pietekās, bet tā kā Indas upes aizsprosti ir sašķēluši populāciju, tad šī suga ir kļuvusi apdraudēta
- degumdzeguzene Deguma dzegužpuķe ("Orchis ustulata")
- parastā plakandēle dēļu suga ("Glossiphonia complata")
- latiņa dem. --> lata
- platactiņa dem. --> platacis
- platastiņa dem. --> plataste
- platastīte dem. --> plataste
- dendropilyporus Dendropilyporus umbellatus - čemurainās čemurenes "Grifola umbellata" nosaukuma sinonīms
- umlauts diakritiska zīme (divi punkti virs patskaņa), kas rāda patskaņa palatalizāciju
- buldogs Dienesta suns, kam raksturīga liela galva, strups purns, platas krūtis un spēcīgas kājas; attiecīgā suņu šķirne
- gvarani Dienvidamerikas indiāņu tauta Amazones upes apvidū, ar pirmdzimteni gar Atlantijas okeāna piekrasti no Amazones līdz Laplatai; gvarani valoda ievērojama kā visas Brazīlijas vidienes satiksmes valoda un tajā runā vairākums Paragvajas iedzīvotāju
- raibā dīfenbahija dīfenbahiju suga ("Dieffenbachia maculata")
- spārnainā dioskoreja dioskoreju suga ("Discorea alata")
- platāna Divdīgļlapju klases burvjlazdu rindas dzimta ("Platanaceae"), vasarzaļš koks ar staraini daivainām garkātainām lapām un ziediem bumbierveida galviņās, 1 ģints, 7 sugas
- kārpainā divzobīte divzobīšu suga ("Dicranella cerviculata"), kas bieži sastopama uz atsegtas kūdras, kā arī uz pārpurvotām minerālaugsnēm; klāj lielas platības grāvju malās, uz kūdras uzbērumiem, ar kūdru pārklātām izgāztu koku saknēm, retāk uz minerālaugsnēm
- uzpūstais dižtītenis dižtīteņu suga ("Colystegia inflata"), kas Latvijā tiek audzēta kā krāšņumaugs, bet ir arī dārzbēglis, kas retumis kā nezāle sastopams tīrumos, dārzos, arī grāvmalās un ruderālās vietās
- zaļā dobziede dobziežu suga ("Coeloglossum viride", senāk "Platanthera viridis"), aizsargājams augs
- RFC dokumenti dokumenti, ko izplata internetā, tajos aprakstīti tīkla protokoli (t. sk. visi interneta standarti), kā arī to pārbaudes un izmantošanas rezultāti
- plankumainā dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza maculata", senāk "Orchis maculata"), Latvijā sastopama ne visai bieži, aug mitrās un purvainās pļavās, zemajos un pārejas purvos, purvainos mežos, krūmājos, aizsargājama
- ērkulis Dzegužpuķe ("Orchis maculata")
- deguma dzegužpuķe dzegužpuķu suga ("Orchis ustulata")
- kanavmala Dziļa un plata grāvja mala
- duburs Dziļa un plata vieta upē
- Barbastella barbastellus Eiropas platausis
- čemuru eleagns eleagnu suga ("Elaeagnus umbellata")
- siltumstarojums Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām
- siltumstari Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām; siltumstaroļums
- Stībreits ezers Andzeļu pagastā, platība - 26,2 ha; Paulinka; Pauliņa ezers; Pauliņu ezers; Pavlinka; Plataču-Stiebrīšu ezers; Pulinka; Stibrais ezers; Stībraišu ezers; Stibrīšu ezers
- Ismeru-Žagatu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas pagastā pie Lūznavas pagasta robežas, 167,6 m vjl., platība - 141 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, sastāv no 2 daļām, Ismeru ezera un Žagatu ezera, ko šķir 200 m plata sažmauga (agrāk - pussala)
- Riebezers ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, dabas lieguma "Dziļezers un Riebezers" centrālajā daļā, garums - 2,75 km, lielākais platums - 450 m, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 13 m, krasti stāvi vai slīpi, galos zemāki, kūdraini, dibens smilšains un akmeņains; Riebes ezers; 1,6 km gara, \~20 m plata un 3-5 m augsta zemes strēle to atdala no Dziļezera
- Dziļezers ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, dabas lieguma centrālajā daļā, platība - 32 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 260 m, vidējais dziļums - 8,3 m, dibens smilšains, bedrains, ar 10 m augstu slieksni starp 2 dziļumiem (~32 m un 26,4 m); no Riebezera visā garumā to atdala \~20 m plata un 3-5 m augsta zemes strēle; Domeru ezers
- Papes ezers ezers Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Nīcas un Rucavas pagastā, 0,1 m vjl., no Baltijas jūras to atdala 1 km plata kāpu josla, platība — 1205 ha, garums — 8,3 km, lielākais platums — 2,7 km, lielākais dziļums — 1,1 m, ultraeitrofs, 1989. g. iekļauts Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā
- Sārnates ezers ezers Ventspils novada Jūrkalnes pagastā (agrāk Užavas pagastā), nolaists 1970. gados veicot meliorāciju, platība — 1930. gados bijusi 143 ha, tagad Sārnates purvā redzama 3 km gara un līdz 1,3 km plata ezerdobe; Dižezers; Sarnates ezers; Sarnātes ezers; Sembas ezers; Sembu ezers
- plankumainais floksis flokšu suga ("Phlox maculata")
- skarainais floksis flokšu suga ("Phlox paniculata"), audzē arī Latvijā, ir >300 šķirņu
- aslapu floksis flokšu suga ("Phlox subulata"), audzē arī Latvijā
- Folklenda Folklendu straume - aukstā straume Atlantijas okeānā, Dienvidamerikas piekrastē, no Folklenda salām līdz Laplatas grīvlīcim, Rietumvēju straumes atzars, ātrums 1-2 km/h, daudz aisbergu
- mieturu fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria verticillata")
- uguns Gaisma, ko izplata kāds gaismas avots
- uguns Gaismas stari, apgaismoti laukumi u. tml., ko rada gaismas avoti; ieslēgti gaismas avoti, kas izplata gaismu, priekšmeti, kas atstaro gaismu
- obi Gara, plata šalle (josta, lente, ap 4 m garumā un līdz 60 cm plata), ko sien ap vidukli vairākkārt to apjožot un galus sasienot muguras pusē lielā mākslinieciskā cilpā; būtisks japāņu sieviešu kimono elements
- stols Gara, plata šalle, ko sievietes nēsā ap kaklu vai liek ap pleciem; plecu šalle
- brūnkakla gārgale gārgaļu suga ("Gavia stellata")
- līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums, kam ir taisnstūra vai profilēts šķērsgriezums un ko izmanto, piemēram, apmaļu, ierāmējumu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai
- īlenlapu gaurenīte gaurenīšu suga ("Sagina subulata"), ko Latvijā dažkārt audzē dārzos
- nikerbokeri Golfa bikses, pusgaras, platas, zem ceļiem sasprādzējamas vai sapogājamas bikses
- apgāds Grāmatu izdevējfirma; uzņēmums, kas savā vārdā apgādā un izplata preses, literārus, mūzikas, tēlotājas mākslas vai fotogrāfiskus darbus
- vecgrava gravas attīstības pēdējā stadija - ar velēnotām nogāzēm izveidojusies plata, lēzena ieleja, kas parasti ir noaugusi ar krūmājiem un var būt sausa vai ar īslaicīgu ūdensteci; sengrava
- Polifēms grieķu mitoloģijā - lapits, Elata dēls, Kaineja brālis, kurš piedalījās kentauru un lapitu kaujā, kā arī argonautu braucienā, bet nenokļuva līdz Kolhīdai, bet palika Mīsijā, nodibināja pilsētu Kiju, kur sāka valdīt
- Kitairons Grieķu mitoloģijā - Plataju valdnieks, kas dievu valdniekam Zevam palīdzēja salabt ar greizsirdīgo Hēru, iesakot vadāt savos ratos pārklājā ietītu kailas sievietes figūru
- augstais grīslis grīšļu suga ("Carex elata")
- skarainais grīslis grīšļu suga ("Carex paniculata")
- Ziedleju klintis ģeoliģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Inčukalna pagastā, iepretī Silciemam, 1,5 km lejpus Lorupes ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir augšdevona sarkano smilšakmeņu divpakāpju atsegums Gaujas vecupes krastā, apakšējā pakāpe 4,5 m augsta, augšējā pakāpe 4 m, garums — 40 m, augšējā pakāpē izveidojusies 5,5 m plata niša ar rievotiem griestiem, tās dziļums — 3,5 m, augstums — 3 m, blakus ir otra, mazāka nišveida ala
- Dambja iezis un Bruņa ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dambja iezis ir >30 m augsts Pļaviņu svītas dolomīta atsegums, kurā izveidojusies vienīgā tektoniskas izcelsmes ala Latvijā, kura ir 2 m augsta, šaura (dažviet tikai 25 cm plata) un 21 m gara plaisa, uz dolomītu sienām lāseņu notecējumi, stalaktītu aizmetņi, alā mīt sikspārņi
- Kazu ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai; Kazugrava
- Ēdernieku klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Amatas ietekas Cēsu novada Raiskuma pagastā, pie Ēdernieku mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., stāvkrasta augstums - 40 m, pie pamatnes ir upes izgrauzta 7 m plata un 5 m dziļa niša
- Jeru alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Valmieras novada Jeru pagastā, Rūjas kreisajā krastā, smilākmens atsegumā (tā augstums - \~11 m, platums lejasdaļā - \~40 m), ir 4 alas, lielākā (Jeru Lielā ala) ir 14 m gara, 4,4 m plata, 3,2 m augsta, no alām izplūst 5 avoti
- Vīksnu alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Salacas labajā krastā, 3,5 km lejpus Staiceles tilta, Staiceles pagastā pie Vīksnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 0,8 ha, ala izveidojusies dzeltena smilšakmens iezī, ieeja ovāla 2 m augsta un >1 m plata, priekštelpa augstāka, galvenā ala taisna, 24 m gara, pa kreisi no tās — 2 sānzari (garums — 8 m un 4,4 m), nedaudz augstāk ir otra ala ar 3 ejām \~20 m kopgarumā
- Ķaubju iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā iepretī Ainavu kraujai, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 5,6 ha, tas ir 6 m augsts augšdevona smilšakmens un dolomīta atsegums \~45 m augstas un 50 m platas kraujas augšdaļā
- skarainā ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila paniculata")
- Chara intermedia haru sugas "Chara aculeolata" nosaukuma sinonīms
- trollis Hibrīdkara dalībnieks, kas apzināti un mērķtiecīgi izplata melīgu vai apmelojošu informāciju, lai radītu paniku vai baiļu sajūtu sabiedrībā
- mieturu hidrilla hidrillu suga ("Hydrilla verticillata"), Latvijā sastopama reti un ir aizsargājama
- gata Hinduismā - platas kāpnes, kas ved lejup pie kādas no svētajām upēm
- skarainā hortenzija hortenziju suga ("Hydrangea paniculata")
- dižā hosta hostu suga ("Hosta elata")
- viļņotā hosta hostu suga ("Hosta undulata")
- Lecidea crustulata huiliju sugas "Huilia crustulata" nosaukuma sinonīms
- elles katls Iekārta, kurā ir liels karstums vai kura izplata lielu karstumu
- Minusinskas ieplaka ieplaka Austrumsibīrijā, Krievijas Krasnojarskas novadā, starp Kuzņeckas Alatavu, Rietumsajāniem un Austrumsajāniem, paugurains vidēji augstu kalnu reljefs, augstums — 240-700 m
- Balhaša-Alakola ieplaka ieplaka Kazahstānas dienvidaustrumos, 342-600 m vjl., ziemeļos norobežo Kazahstānas sīkpauguraine un Tarbagatajs, dienvidos - Džungārijas Alatavs un Ču-Ili kalni, ziemeļu daļā atrodas Balhašs, austrumos - Sasikkels un Alakels, dienvidos - Taukuma, Sariišikotrava, Moinkuma smiltāji
- Kuzņeckas ieplaka ieplaka Sibīrijas dienvidos, Krievijā, starp Salairas skraustu un Kuzņeckas Alatau, garums — 400 km, platums — 100-120 km, augstums — 200-500 m, vidusdaļā skrausti 600-700 m
- Džungārijas vārti ieplaka starp Džungārijas Alatau (Kazahstānā) un Birliktavu un Mailitavu (Ķīnā), kalnu pāreja, savieno Balhaša-Alakela ieplaku (Kazahstānā) un Ebinūra ezera ieplaku (Ķīnā), platums 10-40 km
- informācijas aģentūra iestāde, kas izplata jaunumus laikrakstiem, radio un TV
- ielikt latas ievietot latiņas (latas) buras latkabatās
- skarainā iksija iksiju suga ("Ixia paniculata")
- immakulācija Immaculata
- difilobotrioze Invāzijas slimība; helminloze, to ierosina gk. platais lentenis ("Diphyllobothrium latum")
- brachikefalija Īsas un platas galvas pētīšana antropoloģijā
- jādžūdžs un mādžūdžs islāma mitoloģijā - tautas, kas dzīvo tālu austrumos un kas pasaulē izplata nešķīstību, atbilst Bībeles Gogam un Magogam
- tabulāti Izmirusi koraļļu klases apakšklase ("Tabulata"), no kembrija līdz triasam dzīvojuši primitīvi koloniālie koraļļi, Latvijā fosilijas atrodamas ordovika un silūra nogulumos; tabulatomorfi
- distributors Izplatītājs - persona vai firma, kas izplata kādas noteiktas ražotājfirmas preces
- ķirsis Japānas ķirsis - rožu dzimtas suga ("Prunus serrulata") jeb sakura
- sakura Japānas ķirsis - rožu dzimtas suga ("Prunus serrulata"), dekoratīvs koks ar baltiem ziediem čemuros
- mieturu vēdekļpriede Japānas širmegle ("Sciadopitys verticillata")
- paraugnumurs Jauna periodiska izdevuma pirmais numurs, ko iespiež lielākā metienā un izplata ieskatam bieži vien par velti
- naida runa jebkura izteiksmes forma, kas izplata, mudina, veicina vai attaisno rasistisku naidu, ksenofobiju, antisemītismu vai citas naida formas, kas balstītas uz neiecietību, iekļaujot tādu, kas nāk no agresīva nacionālisma, etnocentrisma, diskriminācijas un naida pret minoritātēm, migrantiem un ārvalstu izcelsmes cilvēkiem
- hlamīda Jebkurš plata, brīva piegriezuma apģērbs, bieži vecs vai nemoderns
- Plataču kalns Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Platači" nosaukuma variants
- Platačkalns Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Platači" nosaukuma variants
- kuprvalis Joslvaļu dzimtas suga ("Megaptera novae-angliae syn. Megaptera nodosa, Megaptera boops"), ķermeņa garums - 10-18 m, masa - 20-45 tonnas, muguras spura plata un zema, veido it kā kupri, reizēm ieceļo Baltijas jūrā, saglabājušās nedokumentētas ziņas, ka 1578 gada maijā izskalots Dundagas piekrastē; kuprainais valis
- jozmenis Jostas vieta, viduklis; plata josta
- āzkārpe Jumta dakstiņu latai piestiprinātā daļa
- burtlējēja līdzulis justorijs, 8 līdz 10 cm gara un tikpat plata un 10 līdz 20 mm bieza, platuma malās gludi slīpēta dzelzs plātnīte, ko lieto burtu biezuma pārbaudei kopā ar skatuli un un diviem piekārtojamiem burtiem
- uzpūstā kailkausīte kailkausīšu suga ("Gymnocolea inflata")
- Riekstu kalns kalns Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, absolūtais augstums - 180 m vjl., relatīvais augstums - 32 m, ir 2,5 km garas un līdz 1,5 km platas paugurgrēdas augstākā virsotne; Lazdu kalns
- Cēsu kalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Valmieras novada Dikļu pagastā, Limbažu-Valmieras ceļa labajā pusē, 1,7 km uz dienvidaustrumiem no Augstrozes Lielezera, 1,5 km gara un 1,1 km plata trīsstūra formas kupolveida pauguru masīva augstākā daļa, absolūtais augstums — 116,7 m vjl., relatīvais augstums — 34,6 m, pēc izcelsmes daugulis, ko veido ledāja deformēti grants un smilts nogulumi; Lielkalns
- Valgacu kalns kalns Madonas novada Mārcienas pagastā, ir 2,5 km garas un līdz 420 m platas paugurgrēdas virsotne, absolūtais augstums — 163,9 m vjl., paceļas 42 m virs blakus esošās Rankas ezera ieplakas
- Vieķu kalns kalns Raunas pagastā, 3,5 km gara un 3 km plata masīva virsotne, absolūtais augstums — 130 m vjl., relatīvais augstums — 63 m
- Sperjāņu kalns kalns Sēlijas paugurvalnī, Viesītes pagastā, ir 2 km garas un līdz 500 m platas vaļņveida grēdas augstākā daļa, absolūtais augstums - 133,2 m, relatīvais augstums - \~40 m
- Urdzēnu kalns kalns Viduslatvijas nolaidenuma morēnuvālu laukā, Mālpils pagastā, tas ir 375 m garas un 150 m platas pauguru virknes augstākā virsotne, absolūtais augstums - 113,9 m vjl.
- Stampānu kalns kalns Viesītes pagastā, pie pilsētas ziemeļaustrumu robežas, tas ir līdz 40 m augstas, 3,0 km garas un 0,8 km platas grēdas augstākā virsotne, absolūtais augstums - 141,1 m vjl.
- Zilaiskalns Kalns, augstākais virsas punkts Vidzemes ziemeļrietumu daļā, atrodas Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, ir 4 km gara un līdz 1,5 km plata drumlinizēta masīva paaugstinātais ziemeļrietumu gals Butnieka drumlinu lauka rietumu malā, absolūtais augstums - 126,7 m vjl., un tas paceļas 66,6 m virs apkārtējā pārpurvotā un lēzeni viļņotā līdzenuma
- Džetioguza Kalnu balneoloģiskais kūrorts Kirgizstānā, Terskejalatava ziemeļu nogāzē, 2200-2400 m vjl., 28 km no Karakolas pilsētas
- Džetims Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, uz dienvidiem no Terskejalatava, Kirgizstānā, garums \~120 km, augstums - līdz 4931 m, gar dienvidu piekāji tek Narina, virsotnēs sniegs, austrumu daļā šļūdoņi
- Alabelas pāreja kalnu pāreja Kirgizstānā (_Ala-Bel_), Kirgīzu Alatau dienvidu daļā, augstums - 3184 m
- Austrumtaurs kalnu sistēma Turcijas austrumos (_Doğu Toroslar_), no Malatajas ila līdz Vana ezeram
- Kaloriss Kalorisa zemiene - viens no lielākajiem krāteriem uz Merkura ("Caloris Planitia"), plata sekla 1300 km liela "bļoda"
- pestifers Kas mēri atnes, izplata
- ārkausa kasandra kasandru suga ("Chamaedaphne calyculata"), mūžzaļš purva augs ar bālganiem ziediem ķekaros un ādainām lapām
- super 8 kasete kasete, kurā attēls tiek fiksēts uz 8 mm platas noperforētas kinofilmas
- matveida kaviļa kaviļu suga ("Stipa capillata")
- Kazugrava Kazu ieleja - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai
- skarainā kelreitērija kelreitēriju suga ("Koelreuteria paniculata"), ko mēdz audzēt kā krāšņumaugu, sauc arī par pūslīškoku
- Kirgīzijas Alatavs Kirgīzu Alatau
- Kirgīzijas grēda Kirgīzu Alatau
- Kirgīzu Kirgīzu Alatau - kalnu grēda Ziemeļtjanšanā, Kirgizstānā un daļēji Kazahstānā, garums - 375 km, augstums - līdz 4855 m, virs 3700 m sniegāji, ledāji
- nagainā klarkija klarkiju suga ("Clarkia unguiculata")
- pūšļu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster bullata"), Latvijā introducēta
- parastā kļava kļavu suga ("Acer platanoides"), Latvijā savvaļā
- kalnu kļava kļavu suga ("Acer pseudoplatanus")
- sārtot kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu
- sārtoties kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu
- sarkt kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu; būt tādam, kad tiek atstarota vai izplatīta šāda gaisma (par laikposmu)
- nokaist kļūt tādam, kas izstaro, arī atstaro ļoti spilgtu gaismu, izplata stipru siltumu; kļūt ļoti spožam, spilgtam, kvēlojošam
- iesaplatīties kļūt vaļīgam, platam (piemēram, par apaviem, adītiem apģērbiem)
- Zepter Internatiol kompānija, kas ražo, pārdod un izplata ekskluzīvas patēriņa preces (kosmētika, uztura bagātinātāji, priekšmeti mājai un virtuvei u. c.)
- krāšņais kotings kotingu dzimtas suga ("Cotinga maculata")
- trīssūsainais zvanputns kotingu dzimtas suga ("Procnias tricarunculata")
- lāsumainā krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Lonchura punctulata")
- Silmaču ieža alas kraujas lejasgalā no avota alā iztek strauts, alas ieeja ir 3 m plata un 3 m augsta niša, alas garums - 6 m, apmēram ieža vidū ir otra ala - 1 m plata, 2,5 m augsta, slīpa plaisa, sasniegtais plaisas dziļums - 8 m, tālāk tā aizbirusi
- epitrahils Kristiešu priestera garīgās varas simbols: gara, plata lente, ko rotā zelta izšuvumi un krustu attēli
- Kuzņeckas Alatavs Kuzņeckas Alatau
- briļļainais ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia conspicillata")
- ķilate Ķilata, brētliņa
- ķilis Ķilata, brētliņa
- ķilka Ķilata, brētliņa
- ārstniecības ķiplocene ķiploceņu suga ("Alliaria petiolata", arī "Alliaria officialis")
- parastā ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria galericulata"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, arī mitros, pārpurvotos mežos, zemajos un pārejas purvos, ūdenstilpju krastos, tā ir 10—50 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas vai lancetiskas, ziedi pa 1 lapu žāklēs, zilvioleti, divlūpaini, ar ķiverveidīgu augšlūpu, zied jūnijā—augustā, auglis — riekstiņu kopauglis
- lachnea Lachnea scutellata - humāriju dzimtas sugas "Scutellina scutellata" nosaukuma sinonīms
- augstais lāčpurns lāčpurnu ģints sēņu suga ("Morchella elata")
- plankumainais lapeņputns lapeņputnu suga ("Chalmydera maculata")
- Laplatas zemiene Laplatas līdzenums
- smaillapu lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania apiculata")
- mēlveida lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania lingulata")
- viļņainā lāpstīte lāpstīšu suga ("Scapania undulata")
- late lata
- kārtu lata lata ar ķieģeļu kārtu iedalījumiem mūrēšanas darbu atvieglošanai
- dūda Latviešu stīgu instruments, kas sastāv no 1,5 m gara un ap 9 cm plata plāna dēlīša, ko 2-3 zarnu stīgas savelk puslokā; kā rezonatoru lieto starp stīgām un dēlīti iestiprināto cūkas pūsli
- elzenis Lenta vai josta (aptuveni 1 collu plata), ar kuru zirgam kaklā kar barības maisu, ganam - maizes kuli
- baltvioletā lentārija lentāriju ģints sēņu suga ("Lentaria albovinacea", syn. "Lentaria afflata")
- platais lentenis lenteņu klases suga ("Diphyllobothrium latum syn. Bothriocephalus latus, Taenia lata"), kas pieaugušo attīstības stadijā parazitē cilvēka tievajā zarnā
- igvārdis Lēzena, plata bedre
- purpura setkrēzija līdz 50-70 cm augsta telpu puķe, lapas līdz 18 cm garas un 3 cm platas, stublāji un lapas purpurvioletas, lapas virspusē ar zilganu apsarmi
- skausts Līdz 70 centimetriem plata, paaugstināta augsnes josla starp divām vagām
- aerodroms Liela, plata gulta
- čalba Liela, plata kāja ar lieliem (un izmirkušiem) apaviem
- stavka Liela, plata ūdenstilpe (parasti upes vai ezera tuvumā), arī izrakts plats, garš dīķis (parasti linu mērcēšanai)
- genua Liela, plata, nedaudz "vēderaina" priekšbura, kuras šotstūris aiziet tālu aiz masta, ko parasti lieto vieglā sānu vējā un arī pievējā
- slažna liela, plata, nekārtīga gulta
- Ābeļu sala lielākā Ābeļu salu grupas sala, apdzīvota, 1,8 km gara, līdz 0,35 km plata, 6-8 m virs Daugavas mazūdens līmeņa, ietilpst Jēkabpils novada Ābeļu pagasta teritorijā
- krūmāju lielkājvista lielkājvisu suga ("Leipoa ocellata"), dzīvo Austrālijas dienvidos, rietumos un sasniedz 61 cm garumu, olas neperē, bet veido inkubatoru, kura temperatūru uzrauga gailis, cālēns, tikko izšķīlies, uzlaižas tuvākajā koka zarā un dzīvo patstāvīgi
- demoprogrammatūra Lietojumprogrammatūra, ko programmatūras izstrādātājas firmas izplata, lai demonstrētu savu izstrādājumu iespējas
- bokarneja Liliju dzimtas kokveida sukulents, savvaļā sastopams Centrālamerikā, stumbra pamatdaļa plata, pudeļveida paplašināta; pārziemo vēsās siltumnīcās vai dzīvokļos, vasarā novieto laukā, zālājos, skaits un īpatnējs krāšņumaugs
- subglaciālā iegultne lineāra šaura ielejveida reljefa forma - līdz 50-90 m dziļa, 300-800 m plata, līdz 20-50 km gara
- uzpūstā lobēlija lobēliju suga ("Lobelia inflata"), kuras lakstus lieto pret astmu un klepu
- zobainā lucerna lucernu suga ("Medicago denticulata")
- platacieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Platači" iedzīvotāji
- zvaigžņu magnolija magnoliju suga ("Magnolia stellata syn. Magnolia tomentosa")
- mieturu malva malvu suga ("Malva verticillata")
- stromante Marantu dzimtas ģints ("Stromanthe"), Dienvidamerikas augs, ko Latvijā izplata kā telpaugu
- acainā mārīte mārīšu dzimtas suga ("Anatis ocellata")
- pārsaite Marles vai audekla saite, parasti 8-10 cm plata, ievainojumu, lūzumu un iekaisumu apsiešanai lopārstniecībā
- reika Maza metāla lata
- kurts Medību suns, kam raksturīga maza galva, smails purns, platas krūtis un tievas, garas kājas; attiecīgā suņu šķirne
- vēršacs medūza medūzu suga ("Cotylorhiza tuberculata"), viena no nedaudzajām medūzu sugām, kas nepārvietojas, ļaujoties straumei - tā pati kustas, kurp vēlas
- lata Mērlata
- lota Mērlata
- atvars Metāla pūšamo instrumentu platais gals - pretējais piemutnim
- mieturu mētra mētru suga ("Mentha verticillata")
- bastardmētra Mieturu mētra ("Mentha verticillata")
- gupija Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases zobkarpveidīgo kārtas suga ("Poecilia reticulata"), izplatīta Ziemeļamerikas dienvidu daļā, sīka zivs, līdz 6 cm garumā, dažādās krāsās, dzemdē dzīvus mazuļus, mēneša laikā līdz 40 gab., audzē akvārijos, izveidotas dažādas formas
- skarainā mureja mureju suga ("Murraya paniculata")
- kreimene Naktsvijole ("Platanthera")
- kupinis Naktsvijole ("Platanthera")
- naktspamaša Naktsvijole ("Platanthera")
- naktsvijoliņš Naktsvijole ("Platanthera")
- spīgana Naktsvijole ("Platanthera")
- smaržīgā naktsvijole naktsvijoļu suga ("Platanthera bifolia", arī "Orchis bifolius"), daudzgadīgs lakstaugs ar veselu, olveidīgu gumu, stublājs dzeltenzaļš, līdz 60 cm augsts, ziedi balti, nedaudz iezaļgani, ļoti smaržīgi
- zaļziedu nakstvijole naktsvijoļu suga ("Platanthera chlorantha"), daudzgadīgs lakstaugs ar veselu, olveidīgu gumu, stublājs gaišzaļš, līdz 60 cm augsts, ziedi dzeltenīgi vai zaļganbalti, gandrīz bez smaržas
- Zvirgzdusala Neliela, iegarena bijusī sala Daugavas lejtecē pie upes labā krasta (tagadējā Salu tilta nobraukšanas un uzbraukšanas zonā), izveidojās 18. gs., 20. gs. sākumā garums bija 0,75 km, platums - 0,3 km, relatīvais augstums - 2-2,5 m, no krasta atdalīja 0,1-0,2 km plata atteka (Kojusalas grāvis), ar krastu savienoja tilts
- jolla Neliela, plata airu laiva, parasti ar 2-8 airiem, kurai var uzstādīt mastu ar buru
- spraudīte neliels priekšmets, kas sastāv no īsa, smaila elementa un platas plāksnītes un ir paredzēts kā plāna piestiprināšanai pie cieta pamata
- programmpirātisms Nelikumīga darbība, kuras rezultātā bez attiecīgās licences kopē un izplata programmatūru
- makrogīrija Nenormāli lielas un platas smadzeņu krokas
- blefarodiastāze Nenormāli plata acs sprauga; nespēja pilnīgi aizvērt plakstiņus
- eiriopija Nenormāli plata acu atvēršanās
- hipereiriopija Nenormāli platas acis
- cepurainā neotiante neotianšu suga ("Neottianthe cucullata syn. Gymnadenia cucullata"), Latvijā aizsargājama
- viļņainā nerīne nerīņu suga ("Nerine undulata")
- koridors salikumā nesamērīgi platas, vertikālas spraugas starp vārdiem salikumā, kas sakrīt vairākās rindās pēc kārtas
- centrālie dēļi no baļķa vai brusas centrālās daļas izzāģēti dēļi, kuru iekšējā platajā skaldnē ir gareniski pārzāģēta serde
- pidžama no vieglas drānas šūtas platas bikses, ko valkā vīrieši un sievietes (Indijā, Irānā)
- vārnukāja no viena punkta izejošas trīs 0,5-0,9 m platas, 40-50 m garas stidziņas (vizūras), kas medniekam ļauj laikus ievērot tuvojošos dzīvnieku un droši izšaut
- maģistrāle Nozīmīga plata iela, kas savieno pilsētas (vai pilsētas rajona) galvenās daļas un kam ir raksturīga noteikta transporta struktūra un intensitāte
- Čulima Obas labā krasta pieteka Krievijā (Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā), garums - 1799 km, veidojas satekot Belaja Ijusai un Čornaja Ijusai, kuras sākas Kuzņeckas Alatau austrumu nogāzē
- anofelis Ods, kas izplata malāriju
- naktsvijole Orhideju dzimtas ģints ("Platanthera"), daudzgadīgs augs ar gumiem un baltiem vai zaļganbaltiem ziediem daudzziedu vārpā; 100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas sastopamas ne visai bieži, abas aizsargājamas
- Parana Otra lielākā upe Dienvidamerikā (sp. val. "Rio Parana"), Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajas robežupe, sākas Brazīlijas plakankalnē satekot Paranaibai un Riugrandi, garums - 3150 km, kopā ar Riugrandi 4380 km, lejtecē saplūstot ar Urugvaju un ietekot Atlantijas okeānā, veido estuāru - Laplatas līci
- vēdekļainā ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia flabellata")
- skarainā paidra paidru suga ("Neslia paniculata"), iedala 2 pasugās ("Neslia paniculata subsp. paniculata" un "Neslia paniculata subsp. thracica"), kas atšķirās augļa formas un dažkārt tiek uzskatītas par 2 atsevišķām sugām
- mīkstināšana Palatalizācija
- palatalizēti Palatalizēts
- čemuru palēks palēku suga ("Chimaphila umbellata", senāk "Pyrola umbellata"), Latvijā aizsargājama, dekoratīvs un ārstniecisks augs
- iežmaugtais pameldrs pameldru suga ("Eleocharis mamillata")
- noklusināt panākt, ka (kāds) neizplata tālāk, neizpauž (piemēram, ziņas, valodas)
- zibināt panākt, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu; būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu)
- spīdināt panākt, ka (kas) izplata, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu; būt tādam, kam (no kā) izplatās, parasti mainīga virziena, stipruma, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu)
- autohorija Parādība, kad augs dažādā veidā pats izplata sēklas (sausam auglim strauji pārplīstot vai sulīgam auglim turgora spiediena ietekmē) vai arī vairojas veģetatīvi (ar stīgām u. c.)
- Bēra pauguri paralēlas, ģeogrāfisko platumu virzienā izstieptas 10-45 m augstas un 200-300 m platas grēdas, kuras veido māla drupatu un smilšu sablīvējums (Piekaspijas zemienē starp Kumas un Embas ieteku Kaspijas jūrā)
- pleikšķene Parastā jeb platlapu plaukšķene ("Silene vulgaris", senāk "Silene inflata")
- kļavkoks Parastā kļava ("Acer platanoides")
- kļavs Parastā kļava ("Acer platanoides")
- kļevs Parastā kļava ("Acer platanoides")
- pušķmatu parodija parodiju suga ("Parodia penicillata")
- Himalaji Pasaules augstākā kalnu grēda ("Himalaya"), atrodas pie Indijas ziemeļu robežas, \~2500 km gara, 80-200 km plata, 14 virsotnes >8000 m vjl., veido klimatisko robežu starp Indijas tropisko musonu klimatu un Centrālāzijas sauso un auksto apgabalu
- čemurainais pelašķis pelašķu suga ("Achillea umbellata")
- lancetiskā penta pentu suga ("Pentas lanceolata")
- Bado periodiski izsīkstoša upe Pakistānā (_Baddo Dhora_), Beludžistānā, izceļas Sarlata kalnu grēdā, izsīkst Harāndi tuksnesī
- latojums Pie koka konstrukcijām piestiprinātas latas vai kārtis (parasti jumta seguma piestiprināšanai)
- birzums Piecus soļus plata tīruma sleja, ko apsēja vienā gājienā
- kopaugošā aitupiepe piepju sēņu aitupiepju ģints suga ("Albatrellus confluens"), sastopama reti, augļķermeņa cepurīte dzeltenbrūna līdz sarkanīga, augļķermeņi veido 10-30 cm platas kopas, kam kopējs sazarots kātiņš un 5-12 kopā saaugušas cepurītes
- čemurainā čemurene piepju sēņu čemureņu ģints suga ("Grifola umbellata" syn. "Polyporus umbellatus")
- pilienu mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Postia guttulata", syn. "Oligoporus guttulatus")
- sarkankrūšu piepjvabole piepjvaboļu dzimtas suga ("Dacne hipustulata")
- aplatot Piestiprināt (jumta spārēm, sienai u. tml.) latas
- Laplata pilsēta Argentīnā ("La Plata"), Atlantijas okeāna Laplatas līča krastā, Buenosairesas provinces administratīvais centrs, 649000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Mara del Plata pilsēta Argentīnā (“Mar del Plata”), Buenosairesas provincē, Atlantijas okeāna piekrastē, 605300 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kilmesa pilsēta Argentīnā ("Quilmes"), Laplatas līča krastā, Buenosairesas piepilsēta, 230800 iedzīvotāju (2001. g.)
- Denvera pilsēta ASV ("Denver"), Kolorādo štata administratīvais centrs, atrodas Sautplatas krastos, Klinšu kalnu Frontālās grēdas piekājē, 1630 m vjl., 663800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zlatara pilsēta Horvātijā ("Zlatar"), Krapinas-Zagorjes županijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Altavilla Silentīna pilsēta Itālijā ("Alatavilla Silentina"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kalatabjāno pilsēta Itālijā ("Calatabiano"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kalatafimi Sedžesta pilsēta Itālijā ("Calatafimi Segesta"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Almati pilsēta Kazahstānā ar īpašas nozīmes statusu, 1514300 iedzīvotāju (2014. g.), Kazahstānas galvaspilsēta 1929.-1997. g., pilsētas tiesības kopš 1867. g., (citās valodās saucās Alma-Ata), atrodas Aizilijas Alatau ziemeļu piekājē 650-950 m virs jūras līmeņa, Lielās un Mazās Almantikas krastos
- Kalatajuda pilsēta Spānijā ("Calatayud"), Aragonas autonomā apgabala Saragosas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lalineja de la Konsepsjona pilsēta Spānijā ("La Linea de la Concepcion"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 63100 iedzīvotāju (2014. g.), 0,5 km plata neitrāla zona to nodala no Gibraltāra, kas ir Lielbritānijas aizjūras teritorija
- Mislata pilsēta Spānijā ("Mislata"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 43800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pitirge pilsēta Turcijā, Malatajas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gibraltāra Pilsēta, Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Gibraltārs" administratīvais centrs, 28000 iedzīvotāju, 0,5 km plata neitrāla zona to nodala no Spānijas pilsētas Lanilejas de la Konsepsjonas
- Rutkastes kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā starp Līkanšu, Rutkastu un Vārpu mājām, ir savrups, 12 m augsts, apaļš paugurs, plakums — \~30 m diametrā, 3-4 m zem tā pilskalnu apliec 5-8 m plata terase, datējums nav zināms
- Dauguļu Kapču kalns pilskalns Krāslavas novada Andzeļu pagasta Dauguļos, garena paugura dienvidaustrumu galā, kas virs tuvākās apkārtnes paceļas 12-14 m, plakums ovāls (~50 x 20 m), ko no pārējā paugura norobežo 4 vaļņi un grāvji, no 3 pusēm apliec divas terases, pirmā no tām izveidota 3-4 m zem plakuma līmeņa un ir līdz 5 m plata, otrā terase atrodas \~2 m zemāk un ir līdz 3 m plata, pilskalna ziemeļrietumu pusē abas terases pāriet nocietinājuma grāvjos
- Udinovas pilskalns pilskalns Krāslavas novada Indras pagasta Udinovas ciemā, Garā ezera rietumu krasta pussalā, ir \~400 m gara paugura gals, augstums — \~10 m, ko rietumu pusē norobežo \~50 m plata, purvaina ieleja, plakums — \~100 x 30 m, no pārējā paugura nodalīts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Dižgabala kalns pilskalns Kuldīgas novada Alsungā, starp Dzirnavu ezeru un Pils ielu, tas ir savrups, 8-10 m augsts, ovāls paugurs, plakums - 22 x 54 m, \~4 m zem plakuma līmeņa visapkārt pilskalnam ir \~8 m plata terase
- Aderkašu pilskalns pilskalns Ogres novada Taurupes pagastā, Ogres upes labā krasta pietekas Taukatnes malā - 15-17 m augsts paugurs, augšpusē \~25x18 m, rietumu nogāze stāva, pārējās viena zem otras izveidotas divas 3-5 m platas terases
- Saldu Piliņgore pilskalns un senkapi Konstantinovas pagastā, pilskalns ir 13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, rietumu, ziemeļu un ziemeļaustrumu pusē \~4-5 m zem plakuma līmeņa ierīkota 2-2,5 m plata terase, ir ziņas, ka pilskalnā atrastas senlietas un cilvēku kauli, datējums nav zināms
- Vīnakalns pilskalns, kas atradās Tīnūžu pagastā, bija morēnu paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakumu (platība - 420-460 kvadrātmetri), apjozusi 6-10 m plata nocietinājumu josla ar valni, koka aizsargsienu un ieeju ziemeļu pusē, norakts ap 1970. g. būvējot Rīgas-Ogres autoceļu
- Sakaiņu pilskalns pilskans Ķekavas novada Daugmales pagastā, ir savrupa, 32 m augsta paugura virsotne, plakums — ovāls \~60 x 50 m, ap to 1 m augsts valnis, \~3 m zem plakuma līmeņa — \~20 m plata terase, bijis apdzīvots līdz \~4 gs.
- apsarmotā piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe radicellata")
- lata Plāna, gluda, apmēram 5-10 cm plata un vienā galā nedaudz sašaurināta līstīte, kuru ievieto speciālā latkabatā buras pakaļējā malā, lai noturētu buras sirpi un veidotu pareizu aerodinamisko profilu; parasti burai ir trīs un vairāk reglamentēta garuma latas, bet lieto arī latas, kas iet pāri visai burai (garās latas)
- čūskenāji Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata", arī "Orchis maculata")
- dzeguze plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- piesis plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- čūskulājs Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- čūskupuķe Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dievaķepas Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dievpirkstiņš Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dievpirksts Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dievrociņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dievuķepiņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dzegozine Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dzeguzene Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dzeguzenīši Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dzeguzine Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dzeguzīte Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dzegužkāja Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dzegužkumoss Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dzegužlapa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dzegužpiestiņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dzegužpiestiņš Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dzegužpodiņi Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dzegužsietava Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- govmēlīte Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- grāvene Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- jodrociņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- laimiņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- laimīte Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- orchidejas Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- piesta Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- pirkstiņš Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- sietavas Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- vālīte Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- velķepiņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- velnaķkepas Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- vistkājas Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- pestiņi Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata") un arī dažas citas orhideju sugas
- Orchis maculata plankumainās dzegužpirkstītes "Dactylorhiza maculata" nosaukuma sinonīms
- Achyrophorus maculatus plankumainās urlajas ("Trommsdorffia maculata") latīniskā nosaukuma sinonīms
- esplanāde Plašs laukums; plata iela (ar alejām vidū)
- ētermediji Plašsaziņas līdzekļi, kas informāciju izplata ēterā, piemēram, radio un televīzija
- atkantēšanas josta plata brezenta josta, ko ar karabīnāķi iekabina speciālā trosē, kuras otrs gals piestiprināts pie masta
- segmembrāna Plata fibroza saite starp pakauša kaula pamatdaļu un otrā un trešā skriemeļa ķermeņa mugurējo virsmu
- avēnija Plata iela, kas parasti abās pusēs apdēstīta ar kokiem (Francijā, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un dažās citās zemēs)
- tenija Plata josla, arī no sienas laida nedaudz izvirzīta plātne, piemēram, doriskā atablementā virs arhitrāva
- bletne Plata lieta (siksna)
- platmala Plata mala
- apekle Plata mala bikšu augšējā malā
- dolomāns Plata piegriezuma sieviešu kleita
- faha Plata sarkana vilnas josta vīriešu tautas apģērbam Aragonijā un Andalūzijā, ko tin divkārt ap vidu
- šļuburjaka Plata sieviešu jaka
- kolete plata stāva apkakle viduslaiku apģērbam
- bante Plata svītra audumā
- lobopodija Plata un bieza pseidopodija
- lobopodna Plata un bieza pseidopodija
- dimberģis Plata un dziļa vieta upē
- bulvāris Plata, ar kokiem apstādīta iela
- pilnbārda Plata, gara, kupla bārda un ūsas, kas sedz lielu sejas dalu
- hameprozopija Plata, īsa seja; sejas indekss mazāks par 90
- pagultne Plata, pagara, nevienmērīga ieleja
- plezna Plata, parasti plakana (mašīnu, ierīču u. tml.) darbīgā daļa
- plaukts Plata, pie sienas piestiprināta plāksne (parasti vilciena vagonā) gulēšanai, arī bagāžas novietošanai
- platiela Plata, plaša iela
- kāpurķēde Plata, rievota vienlaidu ķēde, ko izmanto (transportlīdzekļu, piemēram, tanku, traktoru) ritošo daļu izveidē
- stjuarta apkakle plata, stīva pusaploces veida mežģīņu apkakle, ko dāmas valkāja 16.-17. gs.
- plāksta Plata, tukša pāksts
- platais patskanis platais "e" vai "ē"
- zivju lentenis platais lentenis
- Diptyllobotthrium latum platais lentenis
- šķirbgalvis Platais lentenis ("Diphyllobotthrium latum", senāk "Bothriocephalus latus")
- Spānijas platāna platānu suga ("Platanus hispanica"), kas introducēta arī Latvijā, bargās ziemās apsalst
- austrumu platāna platānu suga ("Platanus orientalis")
- kļavlapu platāna platānu suga ("Platanus x acerifolia")
- pļurenes platas bikses
- pļūtenes Platas bikses
- šarovari Platas bikses, kas galos tiek saņemtas, lai varētu ērti sabāzt zābakos
- vērstava Platas dakšas, ko izmanto kulšanas laikā labības padošanai kuļmašīnā
- kargo bikses platas kokvilnas auduma bikses ar ļoti daudzām kabatām
- kurmana Platas ragavas ar atzveltni
- kurmankas Platas ragavas ar atzveltni
- ķurzulis Platas ragavas ar atzveltni
- kurmalas Platas ragavas ar atzveltni; kurmankas
- kurmanas Platas ragavas ar atzveltni; kurmankas
- ļudzas Platas zēnu bikses (nicīgā nozīmē)
- slaksi platas, brīvi krītošas bikses, kas parasti šūtas no kokvilnas auduma, dažreiz - no lietusmēteļu auduma
- ūzas Platas, neglītas bikses
- lazanja Platas, plānas makaronu plāksnītes; ēdiens, ko gatavo no šādām plāksnītēm, tās kārtojot pamīšus ar maltas gaļas vai dārzeņu slāni un pievienojot rīvētu sieru
- platausis Platausainis
- barbastella Platausis - sikspārņu dzimtas ģints
- Solgonas skrausts platoveida kalnu grēda Austrumsibīrijā, starp Kuzņeckas Alatavu un Austrumsajāniem, Krievijas Krasnojarskas novada dienvidos un Hakasijas Republikā, garums - 120 km, platums - 40 km, augstums - līdz 875 m
- platpalags Plats palags, kas paredzēts platai gultai
- parastā plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene vulgaris", senāk "Silene inflata")
- dobumainais plaušķērpis plaušķērpju suga ("Lobaria scrobiculata"), Latvijā aizsargājama
- plete Pletne, ādas sloksne, plata siksna
- ausainais plumbago plumbago suga ("Plumbago auriculata")
- darda pļāpa; kāds, kurš izplata nepamatotas baumas
- sīpoliežgrauzis Pļavu akmeņlauzīte ("Saxifraga granulata")
- lancetiskā pontedērija pontedēriju suga ("Pontederia lanceolata")
- izplatītājs preču ekonomiskajā apritē iesaistīta fiziska vai juridiska persona, kas, nebūdama ražotāja, savas uzņēmējdarbības ietvaros pārdod, piegādā vai citādi izplata preci
- zobainā prīmula prīmulu suga ("Primula denticulata")
- izplatāmprogrammatūra programmatūra, kuru, lai pārbaudītu tās lietojamību, izstrādātājs izplata bez maksas; ja šo programmatūru grib izmantot regulāri, par to jāmaksā; lietotājs par šo maksu parasti saņem papildu dokumentāciju, konsultācijas un nākamo bezmaksas versiju
- prostaciklīns Prostaglandins, tiek sintezēts asinsrites sistēmas endotēlijšūnās; visaktīvākais no zināmiem trombocītu agregācijas inhibitoriem un spēcīgs vazodilatators, A2 tromboksāna fizioloģiskais antagonists; lieto trombocītu agregācijas kavēšanai
- tabākpuķe Puķu tabaka ("Nicotiana alata")
- tabakpuķe Puķu tabaka ("Nicotiana alata"), nakteņu dzimtas lakstaugs ar smaržīgiem, sarkani violetiem vai baltiem ziediem, garu vainaga stobru
- lancetveida pundurlentenis pundurlenteņu suga ("Drepannidotaenia lanceolata"), kas Latvijā konstatēta mājas zosīs
- ģipša pussēntiņa pussēntiņu sēņu suga ("Hemimycena cucullata")
- burkānu novācējs pusuzkarināma lauksaimniecības mašīna līdz 10 cm platas burkānu vai galda biešu rindas izplūkšanai, atlakstošanai un iekraušanai transportlīdzeklī
- platkājibiss Putnu klases stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga "Platalea leucorodia", bridējputni ar garām kājām, garu kaklu un knābi, ķermeņa garums - \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, melns knābis, kas galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti
- mandarīnpīle Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas suga ("Aix galericulata")
- balata Recējoša piena sula, kuru iegūst no tropu auga - balatas koka, kas pieder pie sapotu dzimtas augiem un aug Dienvidamerikā, lieto dzensiksnu un bumbu izgatavošanai
- hemisporoze Reta mikoze, kuras ierosinātājs ir "Hemispora stellata"; raksturīga ar gumozi čūlainiem bojājumiem
- platacieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Platači" iedzīvotāji
- Barguzinas rezervāts rezervāts Krievijā, Burjatijas Republikā, Barguzina grēdas rietumu nogāzē un Baikāla ziemeļaustrumu piekrastē (~100 km gara, 3 km plata akvatorijas josla), platība — 2632 kvadrātkilometri (sauszeme), augstums — 456-3000 m, dibināts 1916. g.
- astoņacainā rīkļdēle rīkļdēļu suga ("Herpobdella octoculata")
- divroku šķērszāģis rokas instruments koku gāšanai un sagarumošanai, kura darbināšanai vajadzīgi divi strādnieki; mūsdienās lieto gk. tikai mājsaimniecībā; zāģa plātne ir līdz 2 mm bieza un 8—10 cm plata, tā zobu līnija - izliekta; lai samazinātu zāģa plātnes berzi iezāģējumā, zobus izloka vai plātnes mugurpusi izgatavo plānāku
- Discina ancilis rumpuču sugas "Discina perlata" nosaukuma sinonīms
- mandarīns Rūtu dzimtas citrusu ģints suga ("Citrus reticulata"), augļu koks ar nelieliem, oranžiem, aromātiskiem augļiem
- sasmacis Sabojājies, tāds, kas izplata nepatīkamu smaku
- radiotehnisks saistīts ar radiotehniku (2), tai raksturīgs; tāds, ar ko rada, izplata, uztver, pārveido radioviļņus
- krūtis platas kā cūkbūdas durvis saka par spēcīgu, plecīgu cilvēku, kam ir ļoti platas krūtis
- uzpūstā saknene sakneņu ģints sēņu suga ("Rhizina undulata"), tās augļķermeņi (apotēciji) lieli, klājeniski, izliekušies, tumšbrūni, ar baltdzeltenu joslu gar malu, līdz 10 cm diametrā, apakšpuse gaiša, ar rizoīdiem piestiprināta pie substrāta
- umlauts saknes patskaņa palatalizācija; īpaši izplatīta ģermāņu valodās
- Doles sala sala Daugavas lejtecē, 9,2 km gara un 2,7 km plata pirms Rīgas HES uzcelšanas, 1974. g. daļēji applūdināta
- Bioko sala Gvinejas līcī (angļu val. "Bioko"), Ekvatoriālās Gvinejas province, platība - 2000 kvadrātkilometru (70 km gara, 30 km plata), augstākā virsotne - 3008 m
- mieturu salvija salviju suga ("Salvia verticillata")
- mieturainā sarene sareņu suga ("Setaria verticillata")
- sarkanā jostene sarkanjoslu tīmeklene ("Cortinarius armillatus syn. Telamonia armillata"), neēdama lapiņsēne kanēļbrūnu cepurīti un koši rudi joslotu kātiņu, parasti sastopama jauktos un skujkoku mežos, sevišķi augustā un septembrī
- tauvas josla sauszemes josla (4-20 m plata) gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kurā nedrīkst tikt ierobežota kājāmgājēju pārvietošanās
- cece savienojumā "cece muša": Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piemēram, miega slimības izraisītājus
- platspīļu savienojumā "platspīļu vēzis": vēzis, kam ir raksturīgas platas spīles; upes vēzis
- plisku savienojumā ar "plaisku" un "plesku" raksturo plata apģērba kustības skaņas ejot
- scolopendrella Scolopendrella immaculata - simfilu apakšklases sugas "Scutigerella immaculata" nosaukuma sinonīms
- risšo-koseikai Sekta, kas izplata Ņičirena budisma mācības ārpus Japānas robežām, tajā ir ap 1 miljons locekļu
- invecta Seno romiešu tiesībās apzīmējums visam tam, ko dzīvokļa īrnieks vai zemes gabala nomnieks ienesis vai ievedis un kas nodrošina īrnieka vai nomnieka pienākumu kārtīgu izpildīšanu (kā ķīla); illata
- ķiverenes sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena galericulata")
- palantīns Sieviešu apģērba piederums - plata, parasti kažokādas vai samta, šalle
- jeunesse Sieviešu apģērbā plata saite, kas, apsieta ap zodu un ausīm, sarga no aukstuma
- apkakles sīga sīgu dzimtas suga ("Chlamydotis undulata")
- santīms Sīknaudas vienība Latvijā 1922.-1941. g. un 1993.-2013. g., lata simtā daļa; attiecīgā naudas zīme, monēta
- mazais vakarsikspārnis sikspārņu dzimtas suga ("Nyctalus leisleri"), ķermeņa garums - 58-72 mm, ausis biezas, īsas un platas, augšdaļā noapaļotas, Latvijā rets vasarotājs, dzīvo gk. platlapju, kā arī jauktos mežos, Latvijā kā faunas retums ir aizsargājams
- Brazīlijas straume siltā straume Atlantijas okeānā, Dienvidamerikas piekrastē, Dienvidpasātu straumes atzars, sākas pie Sankori raga, uz dienvidiem no Laplatas, sastopoties ar auksto Folklendu straumi, ieplūst Rietumvēju straumē
- sympecna Sympecna paedisca - ziemspārītes "Sympycna annulata" nosaukuma sinonīms
- lielais sisinātājķauķis sisinātājķauķu suga ("Locustella fasciolata")
- svītrainais sisinātājķauķis sisinātājķauķu suga ("Locustella lanceolata")
- tīkliņīriss Skalbju dzimtas īrisu ģints suga ("Iris reticulata")
- singls Skaņdarbs no mūzikas albuma, ko izplata ātrāk - kā reklāmu visam albumam
- parastā skropstaine skropstaiņu ģints sēņu suga ("Scutellinia scutellata")
- slokšņmērs Sleju un formāta mērīšanai 1 m gara un 6 mm plata tērauda lente metāla makstī ar rindu un centimetru mēriem
- ceļmalīte Smailās ceļmalītes - šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
- postiņi Smaržīgā naktsvijole ("Platanthera bifolia", senāk "Orchis bifolia")
- bezgalis Smaržīgā naktsvijole ("Platanthera bifolia")
- dzegužpiesis Smaržīgā naktsvijole ("Platanthera bifolia")
- lodveida spireja spireju suga ("Spiraea bullata")
- šaursvītru spradzis spradžu apakšdzimtas suga ("Phyllotreta undulata")
- platknābjibiss Stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga ("Platalea leucorodia"), ķermeņa garums, ieskaitot kaklu \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, knābis garš, melns, galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti
- lancentiskā trematode sūcējtārpu klases suga ("Dicrocoelium lanceatum syn. Fasciola lanceolata"), parazītiski tārpi ar plakanu ķermeni un diviem piesūcekņiem
- mavaši Sumo cīkstoņu apģērbs, plata un bieza josta ar mazbiksītēm, kas fiksē dzimumorgānus un pasargā tos no traumām
- joslainā sūneklene sūnekleņu ģints suga ("Arrhenia spathulata", syn. "Leptoglossum muscigenum")
- radziņu sveda svedu ģints suga ("Suaeda corniculata"), konstatēta tikai Rīgas pilsētas izgāztuvē 1962. g., tai raksturīgas izliektas lapas, kā arī apziednis, kas augļu laikā veido radziņus
- švīka Svītra, parasti samērā plata, nenoteikta
- dzelzene Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
- pole Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
- polīši Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
- polītes Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
- popi Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
- šķirzatmēle Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
- sutene Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
- ute Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
- vilkmēle Šaurlapu ceļteka ("Plantago lanceolata")
- Japānas širmegle širmegļu suga ("Sciadopitys verticillata")
- platāna šīs dzimtas ģints ("Platanus")
- cekulainā stāvaste šīs dzimtas suga ("Rhinocrypta lanceolata")
- Mandžūrijas arālija šīs ģints suga ("Aralia elata syn. Aralia mandshurica"), Latvijā introducēta 19. gs. 80. gados, vāji sazarots ērkšķains krūms, lapas līdz 1 metru garas, divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītas, ar dzeloņiem
- šķeltkājvēzis šīs ģints suga ("Mysis oculata relicta")
- sams šīs ģints suga ("Silurus glanis"), liela (garums - līdz 5 m, Latvijā - līdz 2 m), plēsīga saldūdens zivs, kam ir raksturīga plata mute un gari taustekļi
- Thekospora pada šīs ģints sugas "Thekospora aerolata" nosaukuma sinonīms
- Mysis oculata šķeltkājvēžu sugas "Mysis oculata relicta" nosaukuma sinonīms
- plankumainā šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe maculata")
- hiphops Šo subkultūru raksturo sava mūzika (dīdžejošana, skrečošana), dejas (breikdānss), māksla (grafīti) un dzeja (reps), kā arī noteikts ģērbšanās stils un aksesuāri (garas, platas bikses, svīteris ar kapuci, beisbola cepure, kas tiek valkāta ar nagu uz sāniem vai mugurpusi)
- puķu tabaka tabakas suga ("Nicotiana alata")
- bantains tāds (audums, apģērba gabals), kam ir platas svītras; platsvītrains
- palatalizēts tāds (par līdzskani), ko izrunā, mēles vidusdaļu papildus paceļot pret aukslējām; latviešu literārajā valodā vienīgā palatalizētā skaņa ir mīkstinātais līdzskanis ŗ, ko vairums runātāju vairs nelieto
- lielkārtains tāds, kam ir biezas, platas kārtas
- lielkārtaiņš tāds, kam ir biezas, platas kārtas
- platastains tāds, kam ir plata aste
- plataste tāds, kam ir plata aste (aita, līdaka u. c.)
- platbārdains tāds, kam ir plata bārda
- platgalvains tāds, kam ir plata galva
- platgalvas tāds, kam ir plata galva (par naglām, skrūvēm u. tml.)
- platkājis tāds, kam ir plata kāja (piem., lācis, pīle u. c.)
- divkosains tāds, kam ir plata kakla mugurējā daļa (kosa); labi barots, taukvielām bagāts
- platkrūtains tāds, kam ir plata krūšu daļa (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- platmalains tāds, kam ir plata mala (parasti par cepuri)
- platmugura tāds, kam ir plata mugura (cilvēks vai dzīvnieks)
- platmugurains tāds, kam ir plata mugura (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- platpieris tāds, kam ir plata piere
- platpierains tāds, kam ir plata piere (3) - par priekšmetiem
- platpierains tāds, kam ir plata piere (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- platšķiedras tāds, kam ir plata šķiedra
- platvirsas tāds, kam ir plata virsa
- platacains tāds, kam ir platas acis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- platausu tāds, kam ir platas ausis (parasti par dzīvniekiem)
- platbikse tāds, kam ir platas bikses
- platbiksis tāds, kam ir platas bikses
- platkrūtis tāds, kam ir platas krūtis
- platlapu tāds, kam ir platas lapas (par augiem)
- platlapains tāds, kam ir platas lapas (par augiem); platlapu
- platpēdis tāds, kam ir platas pēdas (piemēram, lācis)
- platspīļu tāds, kam ir platas spīles (parasti par darbarīkiem)
- platspurains tāds, kam ir platas spuras
- platsvītrains tāds, kam ir platas svītras
- krūtīgs tāds, kam ir platas, spēcīgas krūtis; plecīgs
- platzaru tāds, kam ir plati zari, arī platas atstarpes starp zariem (par darbarīkiem, piemēram, dakšām, grābekli)
- platzarains tāds, kam ir plati zari, arī platas atstarpes starp zariem (par darbarīkiem, piemēram, dakšām, grābekli); platzaru (2)
- trekns tāds, kam ir raksturīgas iespējami platas, arī krāsā piesātinātas līnijas, elementi (par burtiem, šriftu); tāds, kas ir veidots no burtiem, kuriem ir iespējami platas, arī krāsā piesātinātas līnijas, elementi (par tekstu, salikumu u. tml.)
- rupjš tāds, kam ir samērā platas, dziļas rievas, padziļinājumi virsmā (piemēram, par vīli)
- leņķveida tāds, kam ir, parasti šaura, taisna vai plata, leņķa forma, veids
- mezoprozopisks tāds, kam vidēji plata seja
- tveicīgs tāds, kas izplata ļoti stipru siltumu (par sauli)
- mēlnesīgs tāds, kas izplata nepatiesas ziņas, melus
- spulgs tāds, kas izplata skaidru, dzidru gaismu (par gaismas avotu); skaidrs, dzidrs (par gaismu)
- žibīgs tāds, kas izplata spožu, ātri mainīga stipruma gaismu
- kvēls tāds, kas izplata stipru karstumu, spilgtu gaismu (par debess spīdekļiem, parasti par sauli)
- trekns tāds, ko veido platas līnijas, sastāvdaļas, parasti tumšā krāsā (par burtiem, zīmēm, tekstu u. tml.); plats, parasti tumšā krāsā (par līnijām, svītrām u. tml.)
- platģīmains tāds, kuram ir plata seja
- prospekts Taisna, gara un plata (pilsētas) iela
- Pskemas grēda Talasas Alatava atzars Rietumtjanšanā, uz Uzbekistānas un Kirgizstānas robežas, garums — 160 km, augstums — līdz 4299 m, nogāzēs alpīnās un subalpīnās pļavas, upju ielejās un grēdas lejdaļā paegļi, apses un krūmāji
- Čatakalas grēda Talasas Alatava atzars Rietumtjanšanā, uz ziemeļiem no Fergānas ielejas, Kirgizstānā un Uzbekistānā, garums — \~200 km, vidējais augstums — 3500 m, lielākais — 4503 m
- Ugamas grēda Talasas Alatava kalnu grēdas dienvidrietumu atzars Rietumtjanšanā, uz Kazahstānas un Uzbekistānas robežas, garums - \~100 km, augstums - līdz 4236 m (Sairamas smaile)
- Talasas ieleja Talasas upes ieleja Rietumtjanšanā, starp Kirgīzijas grēdu un Talasas Alatau Kirgizstānā, garums — \~250 km, platums — 1-30 km, augstums — 600-2000 m, pustuksneši, stepes
- platgalvis tas (tāds) kam ir liela, plata galva, arī izspūruši mati
- platbārdis tas (tāds), kam ir plata bārda
- platmutis tas (tāds), kam ir plata mute (parasti par dzīvniekiem)
- platacis tas (tāds), kam ir platas acis
- platausainis tas (tāds), kam ir platas ausis (parasti par dzīvniekiem)
- platlapis tas (tāds), kam ir platas lapas (par augiem)
- tālāknesējs tas (tāds), kas izplata, nodod tālāk (piemēram, kādas vērtības)
- resngalvītis tauriņu kārtas dzimta ("Hesperiidae"), nelieli tauriņi ar spārnu plētumu 20-35 mm, galva plata, acis tālu viena no otras, nelieli spārni, gk. tumšbrūni vai okerdzelteni, vienkrāsaini vai ar plankumiem, dzīvo gk. uz lakstaugiem; \~3000 sugu, Eiropā \~40 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
- smalkā kārpsēne teleforu dzimtas kārpsēņu ģints sēņu suga ("Telephora penicillata")
- kamīns Telpas krāsns, kurai ir plata, atvērta kurtuve un kura silda telpu tieši ar degoša kurināmā liesmu
- Šorija Teritorija Krievijā, Kemerovas apgabala dienvidu daļā, kur dzīvo šori, ietver daļu Salairas skrausta, Abakanas grēdas un Kuzņeckas Alatava, lielākās pilsētas - Meždurečenska un Taštagola
- lancetiskā termopse termopšu suga ("Thermopsis lanceolata"), kas izplatīta Eiropas dienvidu daļā, indīga (īpaši sēklas), lakstus izmanto par pretklepus līdzekli
- izaplēsties Tiekot valkātam, kļūt platam, vaļīgam
- izaplatīties Tiekot valkātam, kļūt platam, vaļīgam (par apaviem, apģērbu)
- lapasvietne tīkla _Usenet_ dators, kas no kādas vietnes saņem jaunāko informāciju, bet neizplata to citiem datoriem
- palatalizēties tikt palatalizētam
- sarkanjoslu tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius armillatus", syn. "Telamonia armillata"), Latvijā sastopama bieži, ēdama sēne; sarkanā jostene
- Centrālamerikas tītars tītaru suga ("Agriocharis ocellata")
- Centrālais Tjanšans Tjanšana daļa (Kirgizstānā) starp Terskejalatava austrumu daļu ziemeļos, Kokšaltavu dienvidos, Meridionālo grēdu austrumos, Akšijraku un Borkoldoja austrumu daļu rietumos, platība \~1300 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 7439 m
- Iekšējais Tjanšans Tjanšana daļa, ko ziemeļos norobežo Kirgīzijas grēda un Terskejalatavs, rietumos - Susamirtavs, dienvidrietumos - Fergānas grēda, dienvidaustrumos - Kokšaltavs, austrumos - Akšijraks, platība - \~60000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 2000-3000 m, lielākais - 4930 m
- Rietumtjanšans Tjanšana rietumu daļa: Talasas Alataus, Karataus, Ugomas, Piskomas, Čatkalas, Fergānas un Kuramas grēda, Talasas un Fergānas ieleja, augstums - līdz 4680 m
- kauslapu tofīldija tofīldiju suga ("Tofieldia calyculata"), Latvijā aizsargājama
- kvēlzeķe Torija, cirkonija vai citos retos sāļos samērcēts kokvilnas audums, kas novietots gāzes liesmā, kvēlojot izplata baltu, patīkamu gaismu; kvēlzeķīte; kvēlsietiņš
- kampa Tropiskā savanna Brazīlijas plakankalnē un Laplatas līdzenumā
- spārnainā tunbergija tunbergiju suga ("Thunbergia alata")
- Aruvimi upe Āfrikā (_Aruvimi_), Kongo (Zairas) labā krasta pieteka Kongo Demokrātiskajā Republikā, garums - \~1300 km, sākas Zilajos kalnos, uz rietumiem no Alberta ezera (līdz Nepoko ietekai nosaukums Ituri), augštecē un vidustecē krāces un ūdenskritumi, kuģojama lejtecē, 60 km no ietekas, ietekā 1,5 km plata
- Plata upe ASV (angļu val. "Platte River"), Misūri labā krasta pieteka, garums - 510 km (kopā ar Nortplatu 1415 km), satekupes Nortplata un Sautplata sākas Klinšu kalnos
- Madeira upe Brazīlijā (port. val. "Madeira"), augštecē īsā posmā robežupe ar Bolīviju, Amazones labā krasta pieteka, veidojas satekot Mamorei un Beni, garums - 1350 km, kopā ar Mamori 3230 km, pie ietekas 2,7 km plata, pali X-V, līmeņa svārstības \~12 m
- Urugvaja upe Brazīlijā, Argentīnā un Urugvajā (port. val. "Uruguai", sp. val. "Uruguay"), garums - 2200 km (kopā ar Pelotasu), veidojas Brazīlijas plakankalnes Žerala grēdā, satekot Pelotasai un Kanoasai, ietekot Atlantijas okeānā kopā ar Paranu veido Laplatas estuāru
- Arisa upe Kazahstānā (_Arıs_), Sirdarjas labā krasta pieteka Dienvidkazahstānas apgabalā, garums - 378 km, sākas Talasas Alatava un Karatava grēdā
- Tenteka upe Kazahstānā, Almati apgabala austrumos, iztek no Džungarijas Alatau, ietek Sasikkelā, lejtecē mēdz izsīkt
- Aksu upe Kazahstānā, Almati apgabalā, garums - 316 km, sākas Džungārijas Alatava šļūdoņos, ietek Balhašā
- Lepsi upe Kazahstānā, garums - 417 km, sākas Džungārijas Alatau ziemeļu nogāzes ledājos, tek pa Semirečjes stepēm un smiltājiem, kur to intensīvi izmanto apūdeņošanai, ietek Balhaša ezera austrumu daļā, kas daļēji izžūst
- Anadira upe Krievijā (_Anadyr’_), Čukču autonomajā apvidū, garums - 1150 km, sākas Anadiras plakankalnē, ietek Beringa jūras Anadiras līcī, grīvā līdz 7 km plata
- Madre de Djosa upe Peru un Bolīvijā ("Madre de Dios"), Beni kreisā krasta pieteka, garums - 1450 km, sākas Peru Andos, grīvā 1,4 km plata, pali XII-V
- Entreriosa Upstarpa - dabas apgabals Laplatas zemienē, Argentīnā
- Mezopotāmija Upstarpa, dabas apgabals Laplatas zemienē, Argentīnā
- plankumainā urlaja urlaju ģints suga ("Trommsdorffia maculata syn. Achyrophorus maculatus", senāk "Hypotheris maculata"), sastopama ne visai bieži sausos, skrajos priežu mežos u. c., daudzgadīgs lakstaugs ar īsu, melnbrūnu sakneni, stublājs līdz 80 cm augsts
- Montevideo Urugvajas galvaspilsēta (sp. val. "Montevideo"), departamenta centrs, atrodas Atlantijas okeāna Laplatas līča ziemeļu krastā, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Rhizina inflata uzpūstās saknenes "Rhizina undulata" nosaukuma sinonīms
- angiotenzīna konvertējoša enzīma inhibitori vazodilatatori, kas samazina renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas aktivitāti
- angiotenzīna konvertējošā enzīma inhibitori vazodilatatori, kas samazina renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas aktivitāti
- lauzene Veca, krunkaina, plata cepure
- triept Velkot platas līnijas, veidot (piemēram, burtus), rakstot ar burtiem, kam ir platas līnijas, veidot (tekstu)
- velnata Vellata
- velnauka Vellata
- plankumainā vērdiņsēne vērdiņsēņu suga ("Rhodocollybia maculata", syn. "Collybia maculata")
- vairoga veronika veroniku suga ("Veronica scutellata")
- bruņvicaiņi Vicaiņu klases kārta ("Dinoflagellata"), kas apvieno divvicu vienšūņus ar divvāku bruņām, ko veido celulozes plātnītes
- odorivektors viela, kas izplata smaržu
- vienlatnieks Viena lata monēta
- Dienvidsibīrijas kalnāji viena no lielākajām kalnzemēm Krievijā, Austrumsibīrijas dienvidos un Tālajos Austrumos no Altaja rietumiem līdz Džugdžuram austrumos, platība - >1500000 kvadrātkilometru, garums - \~4500 km, ietilpst - Kuzņeckas Alatavs, Salairas skrausts, Sajāni, Piebaikāls, Aizbaikāls, Aldanas kalniene, Stanovaja kalniene un Stanovojs
- aponeiroze viena no muskuļu cīpslas formām - plata, spīdoša plātnīte, kas sastāv no saistaudu šķiedrām
- badžuvi viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomā vijolata rietumu daļā, augstkalnu ielejā
- ziemspārīte Vienādspārnu spāru apakškārtas zaigspārīšu dzimtas suga ("Sympycna annulata"), vienīgā Latvijas faunas spāru suga, kam pārziemo pieauguši īpatņi
- piespāre vieta zem platas jumta pārkares
- mēlītes vijzobe vijzobu suga ("Tortula lingulata"), Latvijā aizsargājama
- vēdekļa vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus flabellata")
- krokgredzena virpainīte virpainīšu ģints sēņu suga ("Stropharia rugosoannulata")
- jumta latojums virs spārēm noteiktā attālumā pienaglotas latas – pamatne jumta seguma materiāliem
- Amzastaskils virsotne Krievijā (_Amzas-Taskyl, gora_), Kuzņeckas Alatau grēdā, uz Kemerovas apgabala un Hakasijas Republikas robežas, augstums - 2178 m
- mazais dzeloņgliemezis zāģgliemežu dzimtas suga ("Acanthinula acuelata")
- salikta saroze zāģmateriāla gareniska samešanās vairākos līkumos platajā skaldnē
- tangenciāla griezuma zāģmateriāli zāģmateriāli, kam gadskārtas ir līdztekus (vai gandrīz līdztekus) to platajām skaldnēm
- ragainā zaķskābene zaķskābeņu suga ("Oxalis corniculata")
- kaza zīdītāju klases pārnadžu kārtas atgremotāju apakškārtas dobradžu dzimtas kazu un aitu apakšdzimtas kazu ģints ("Capra") (lauksaimniecības vai savvaļas) dzīvnieks, kam raksturīgas spēcīgas kājas, plata piere, ragi
- upjdelfīns Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas zobvaļu apakškārtas dzimta ("Platanistidae"), 4 sugas, visas dzīvo saldūdeņos, piem., Indijas upjdelfīni (Indijā, Nepālā, Bangladešā), Amazones delfīns (D-Amerikā)
- cianeja Ziemeļu cianeja - zarndobumaiņu tipa scifozoju klases suga ("Cyanea capillata"), kas sastopama arī Baltijas jūrā, gk. tās dienvidu daļā, Latvijas piekrastē ieklīst reti, Baltijas jūrā medūzas diametrs - līdz 60 cm, sāļākās jūrās >1 m
- Magnolia tomentosa zvaigžņu magnolijas "Magnolia stellata" nosaukuma sinonīms
- Somālijas žirafe žirafu suga ("Giraffa reticulata")
- tundras kalnžubīte žubīšu dzimtas suga ("Leucosticte pustulata")
lata citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV