Paplašinātā meklēšana
Meklējam lanku.
Atrasts vārdos (21):
- lanku:1
- blankums:1
- plankums:2
- plankums:1
- plankumot:1
- plankumots:1
- blankumains:1
- plankumains:1
- plankumaiņš:1
- plankumveida:1
- plankumainība:1
- plankumainums:1
- plankumveidīgs:1
- sīkplankumains:1
- melnplankumains:1
- pigmentplankums:1
- sārtplankumains:1
- pelēkplankumains:1
- sīkplankumainība:1
- raibplankumainība:1
- sausplankumainība:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (485):
- dābolains Ābolains - tāds (zirgs), kura spalvā ir ieapaļi, gaišāki plankumi
- sala puni ādas pārmaiņas, ko izraisa aukstums un mitrums: mezglains vai plankumains, sāpīgs un niezošs ādas pietūkums zilganvioletā krāsā
- melanoleikoderma Ādas plankumainība
- pigmentplankums Ādas plankums, kas rodas, pastiprināti veidojoties kādam pigmentam
- daudzkrāsainā ēde ādas sēnīšslimība, ko izraisa patogēnā sēne "Pityrosporum orbiculare" un uz ķermeņa rodas sīki, apaļi, brūngandzelteni plankumi, kuru virspusē raksturīga klijveida lobīšanās
- mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem
- pupugali adījuma raksts ar tumšsarkaniem apaļiem plankumiņiem uz balta fona
- epidermofitīdi Alerģiski izsitumi epidermofītijas slimniekiem, kas rodas tālu no galvenā bojājumu perēkļa un izpaužas kā folikulāri papulozi mezgliņi, eritemoskvamozi plankumi vai sīki pūslīši
- trihofitīdi Alerģiski izsitumi trihofītijas slimniekiem plankumu, miliāru papulu vai vezikulu veidā
- bostonterjers Amerikāņu suņu šķirne, terjera un buldoga krustojums, īspalvains, melns vai svītrains ar baltu plankumu pierē un baltu krūšu priekšu
- progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd
- beagle Angļu dzinējsuņu šķirne, īsspalvains, var būt dažādas krāsas, taču jābūt arī kādam baltam plankumam vai zīmei
- cērtis Apaļas formas zāle, kuras stiebru galos ir balts plankums
- 3. pakāpes apdegums apdegums, kura gadījumā ir cietuši visi ādas slāņi; āda ir pelēcīga, plankumaina, vietām ir pūšļi, brūces; bojāti nervu gali, kas mazina sāpes
- cekula Apzīmējums govij, kurai uz pieres ir citas krāsas plankums vai lāsums
- cekuļa Apzīmējums govij, kurai uz pieres ir citas krāsas plankums vai lāsums; cekula
- cekule Apzīmējums govij, kurai uz pieres ir citas krāsas plankums vai lāsums; cekula
- ābolajs ar apaļiem plankumiem pamatkrāsai pa vidu (visbiežāk par zirgu, bet arī uz mākoņiem, audumu u. c.); ābolains
- drīvēt šuves ar augu šķiedru pakulām aizpildīt (aizbakstīt) apšuves planku starpas (spraugas)
- baltraibs ar baltiem plankumiem
- šķobrains ar dzelteniem un melniem plankumiem un svītrām
- šķobrs ar dzelteniem un melniem plankumiem un svītrām
- kodola iekrāsojumi ar koksnes stiprības samazināšanos nesaistīta novirze no koksnes dabiskās krāsas, kas ir kodolkoksnes sēņu bojājumu pirmā stadija un izpaužas kā dažādas formas rudu, sarkanpelēku, pelēkviolētu plankumu veidā, kas redzami kokmateriālu galos kodolkoksnes zonā
- ķīsis Asaru dzimtas suga ("Gymnocephalus cernuus syn. Acerina cernua"), neliela saldūdens zivs ar zaļgani brūnu, melni plankumainu ķermeni
- ascochyta Askohita - nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints, parazitē ziedaugu lapās, ierosinot plankumus
- halo Atmosfēras optiska parādība, ko rada gaismas staru lūšana spalvmākoņu ledus kristālos un atstarošanās no tiem; balti vai varavīkšņaini gredzeni vai loki, stabi, plankumi ap Sauli un Mēnesi
- Purblaņķu dzelve atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 2,1 ha; Purblanku dzelve
- bliks Atsevišķi akcentēts gaišas krāsas plankums, izplatīts paņēmiens Bizantijas glezniecībā glezniecisko formu modelējumam, spīds
- spīds Atsevišķi akcentēts gaišas krāsas plankums; izplatīts paņēmiens Bizantijas glezniecībā glezniecisko formu modelējumam
- ielāps Atsevišķs laukums, plankums (kādā vietā); mazs zemes gabals
- žibins Atspīdums, gaišs plankums
- raibumi Atšķirīgas krāsas (nelieli) plankumi (piemēram, ādas pigmentācijā, dzīvnieka apmatojumā, apspalvojumā)
- Jonišķu svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 8-14 m, veido zaļganpelēki, plankumaini, viļņoti lēcveida dolomīta slāņi, kas mijas ar organogēni detrītiskas struktūras dolomītiem
- raibplankumainība augu slimība, kam ir raksturīgi sīki bālgani vai gaišdzelteni plankumi uz lapām
- kraupis augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles
- plankumainība augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās no atmirušajām šūnām uz augu daļām
- sausplankumainība augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās uz augu daļām
- sīkplankumainība augu slimība, kurai raksturīga sīku plankumu veidošanās uz augu daļām
- mozaīkslimība augu slimība, no kā lapām rodas dažāda izskata un krāsas plankumi
- fomoze augu slimību grupa, kas parādās kā augu virszemes daļu (lapu, lapu kātu, stumbru, zaru) plankumainība un sakņu bumbuļu puve, ierosina Phoma ģints sēnes, kas pieder pie nepilnīgi pazīstamas sēņu grupas (Fungi imperfecti), piknidāļu rindas (Pycnidiales)
- iebaltens Bālgans, bāls; vietumis balts, ar baltiem vai ļoti gaišiem plankumiem
- septorioze Baltā plankumainība - augu slimība, kam raksturīga plankumu (gk. uz lapām) veidošanās; visizplatītākās ir graudaugu, tomātu, jāņogu un ērkšķogu septoriozes
- lūnula Baltais plankumiņš pie rokas pirkstu nagu pamatnes
- leikonīhija Balti plankumi vai punkti uz nagiem; to cēlonis ir gaisa pūslīši zem nagiem
- izsāļojumi Balti plankumi, notecējumi, uzsārmojumi uz akmensmateriālu būvēm; rodas šķīstošu savienojumu (alkāliju, sulfātu, kalcija hidroksīda) izskalošanas rezultātā
- baltraibs Balts ar citas krāsas apmatojuma plankumiem (parasti par govi, zirgu)
- nefelions Balts plankumiņš uz naga
- zvaigznīte Balts plankums uz pieres zirgam vai liellopiem
- leikoplakija Baltu, cietu plankumu veidošanās gļotādā
- sarkanblakts Blakšu kārtas dzimta ("Pyrrhocoridae"), kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem, \~400 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- laukains Blāvs, ar plankumiem
- panašējums Botānikā nosaukums baltām svītrām un plankumiem augu zaļajās lapās, kas rodas no lielu starpšūnu telpu izveidošanās lapas audos vai no pārmaiņām šūnas krāsplastos
- garenbranga Branga, kas visā garumā iet pa planku salaidumvietu, tā pastiprinot visu būvkonstrukciju jahtas garenvirzienā
- rūsa Brūni dzeltens plankums, kas rodas, oksidējoties taukiem (parasti uz zivīm)
- kosīte Brūni plankumaina vista
- kosains Brūni plankumains; divkrāsaini svītrots (no ziediem, no kažokādas)
- dzeltējums Brūni plankumi vai traipi uz papīra, kam par iemeslu ir slikta uzglabāšana
- brūndzeltens Brūns ar dzelteniem plankumiem
- lāsums Citas krāsas vai nokrāsas plankums, arī raibums
- machaons Čemurziežu dižtauriņš ("Papilio machaon") dienas tauriņu suga sēradzelteniem, melni plankumotiem un dzīslotiem spārniem, bet pakaļspārni arī ar zili zvīņotu lentu un rūsbrūnu plankumu
- suņstobrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Conium"), divgadīgs indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem saliktos čemuros
- suņustobrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Conium"), lakstaugi ar stāvu, zarotu, violetsārti plankumainu stublāju un trīskārt plūksnainām lapām, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- Drominus quadrimaculatus četrplankumu mizskrējējs
- Endomychus coccineus četrplankumu piepjmīlis
- Mycetophagus quadripustulatus četrplankumu sēņgrauzis
- Scaphidium quadrimaculatum četrplankumu smailvabole
- Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas
- izsitumi dažādi ādas un gļotādu pārveidojumi, kas sastāv no atsevišķiem, reizēm saplūdušiem elementiem (piemēram, plankumiņiem, mezgliņiem, pūslīšiem)
- ugunskrupis Diskmēļu dzimtas ģints ("Bombina"), ķermeņa garums - līdz 7 cm, āda vēderpusē sarkani vai dzelteni plankumaina ar daudziem indes dziedzeriem, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- platani Divdīgļlapju augu ģints augsti koki ar pelēku mizu, kas gabaliem nolobās, tāpēc koka stumbrs mēdz izskatīties plankumains
- lopezija Divdīgļlapju augu ģints naktssveču dzimtā, kādas 12 sugas Vidusamerikā, dažas gaišsarkaniem un purpurkrāsas plankumiem rotātiem ziediem
- Gobisculus flavescens divplankumu jūrasgrundulis
- Gobiusculus flavescens divplankumu jūrasgrundulis
- Malachius bipustulatus divplankumu māņmīkstspārnis
- Rhizophagus bipustulatus divplankumu māņspīdulis
- kontakta plankums divu ķermeņu kontakta atstātās pēdas, ko izmanto, piemēram, pārbaudot sazobes pareizību ar speciāli iekrāsotiem zobratu zobiem (par krāsu kontakta plankuma radīšanai izmanto šķidru cinka baltumu, mīniju, krītu u. tml.; par sazobes pareizību liecina uz zobu flankām atstāto kontakta plankumu lielums, forma un novietojums)
- melnā ūdensvista Dumbrvistiņu dzimtas suga (“Fulica atra”), dzērvjveidīgo kārtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē
- laucis Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Fulica atra"), dzērvjveidīgo kārtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē ligzdo ar niedrēm aizaugušos ezeros, dīķos, vecupēs, Latvijā gājputns
- Pardalotus xanthopygius dzeltenplankuma panterputniņš
- ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas suga ("Gallinula chloropus"), ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri, gājputns; ceru vistiņa; kūpis; ormaniņš
- kanceroderma Dzimumzīmēm līdzīgi plankumi uz vidukļa; plankumi dažreiz malignizējas
- ugunssalamandra Eiropā mitros mežos sastopamā salamandru suga, līdz 25 cm garumā, 4 locekļiem, melnu dzelteni plankumotu krāsu, indīgu ādas dziedzeru izdalījumu
- leprīds Eritematozs plankums kā agrīna nerva iekaisuma pazīme lepras gadījumā
- palija Ezera forele - lašu dzimtas zivs ar daudziem, parasti gaišiem, plankumiem uz tumša pamata; daudzas pasugas Eirāzijas un Ziemeļamerikas arktiskajās jūrās
- Arguss Fazānu dzimtas putns ar daudziem acīm līdzīgiem plankumiem uz lidspalvām
- kaptāns Fungicīds, ar ko apkaro ābeļu un bumbieru kraupi, kauleņkoku sausplankumainību, kartupeļu lakstu puvi, biešu neīsto miltrasu un dažādas krāšņumaugu slimības
- figons Fungicīds, lieto vīnogulāju miltrasas, ābeļu, bumbieru, ērkšķogulāju, dārzeņu kultūru miltrasu apkarošanai, lieto arī pret ābeļu kraupi, kauleņaugu koku lapu sīkplankumainību, kartupeļu lakstu un tomātu augļu puvi
- afoze Gaismas šķietams trūkums (šķietama tumsa); subjektīvi sajūtams tumšs plankums redzes laukā
- mārķis Gaišs, balts (plankums)
- lauce Govs vai ķēve ar balta apmatojuma plankumu pierē
- laucīte Govs vai ķēve ar balta apmatojuma plankumu pierē
- ūdensgundega Gundegu dzimtas ģints ("Batrachium"), ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
- heliogrāfiskās Heliogrāfiskās koordinātes - Saules virsmas sfērisko koordināšu sistēma dažādu uz Saules novērojamu parādību (plankumu, lāpu, protuberanču) vietas noteikšanai
- stigma Hemorāģisks plankums uz ādas
- melazma Hloazma - norobežoti dzeltenbrūni neregulāras formas plankumi uz ādas, kuri nav iedzimti un gandrīz vienmēr pāriet pēc cēloņa likvidēšanas
- anetodermija Hroniska progresējoša ādas atrofija plankumu veidā; slimībai ir 3 stadijas - eritematozā, atrofiskā un trūces veida ādas izspieduma stadija; ādā deģenerējas un izzūd elastiskās šķiedras
- ugunszīme Iedzimts sarkans plankums uz kādas ķermeņa daļas
- sarūdēt iegūt sarkanbrūnus plankumus (par kartupeļiem, kas glabāti mitrā vietā)
- kailbite Iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimtas ģints ("Nomada"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) trūcīgi apmatots, melns ar dzelteniem un sarkaniem plankumiem, spīdīgs, Latvijā konstatētas 29 sugas
- konhidrīns Indīgs kristālisks alkaloīds, iegūts no plankumainajiem suņstobriem
- indoāriešu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, indoirāņu valodu atzars, kurā ietilpst hindi, urdu, bengāļu, nepāliešu, singalu, marathu, gudžaratu, pandžabu u. c. valodas (aptver Centrālindiju un Ziemeļindiju, Pakistānu, Bangladešu, Nepālu, Srilanku); indiešu valodas
- marmorpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar marmoram raksturīgām svītrām, plankumiem
- bīgls Īskājains medību dzinējsuns zaķu un savvaļas trušu medībām, ar īsu, gludu apmatojumu un nokarenām ausīm; visbiežāk balti melni brūni plankumots; attiecīgā suņu šķirne (izveidota Anglijā)
- uncinula Īstās miltrasas sēņu ģints "Erysiphaceae" dzimtā, attīsta spēcīgu gaisa sēņotni, kas ar baltu segu vai plankumiem pārklāj saslimušās augu daļas
- noplāvāt Izbalēt, saulē kļūt plankumainam
- noplāvot Izbalēt, saulē kļūt plankuminam
- raibot Izraisīties redzes traucējumiem (šķietamu plankumu veidā), piemēram, aiz uztraukuma, noguruma
- plaks Izsitumu plankums
- vertikālā apertūras korekcija izvērses plankuma vertikālā diametra korekcija
- makulopātija Jebkurš patoloģisks process tīklenes dzeltenajā plankumā
- zeltplekste Jūras zeltplekste - plekstu dzimtas suga ("Pleuronectes platessa syn. Platessa platessa"), zivs ar brūnganu, plakanu ķermeni, kam raksturīgi dzeltenīgi oranži, apaļi plankumi
- reņģu kaija kaiju suga ("Larus fuscus"), tumšpelēka mugura, dzeltenas kājas, uz apakšknābja sarkans plankums, garums - \~53 cm; ligzdo Eiropas ziemeļu un rietumu daļā; Latvijā ceļošanas un ziemošanas laikā
- servals kaķu dzimtas suga ("Felis serval), garkājains dzīvnieks, kas dzīvo Āfrikas savannās un medī naktī; dzeltenpelēks ar melniem plankumiem, lielas acis un gara aste; ķermeņa garums 70-100 cm, astes - \~30 cm
- mailīte Karpu dzimtas suga ("Phoxinus phoxinus"), neliela saldūdens zivs ar vārpstveida ķermeni, zaļganbrūnu muguru, zilganu vēderpusi, nelieliem tumšiem plankumiem
- Aulacorthum solani kartupeļu plankumainā laputs
- kartupeļu lakstu puve kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tām brūngani pelēkus plankumus
- iespangains kaut kas (īslaicīgi) plankumains
- bezdelīgas aste klāja priekšgalā un aiz kokpita pa klāja vidu ejoša planka, kurā saiet visi klāja planku gali
- izblāvāties kļūt blāvi plankumainam
- lāsēt kļūt plankumainam, pārklāties ar vasaras raibumiem
- drīksnēt kļūt plankumainam, raibam
- plankumot kļūt plankumainam; izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu plankumainību (1)
- reflektoriskais dermogrāfisms ko vēro, svītrojot ādu ar adatas smaili; raksturīga ir svītra ar nelīdzenām malām, kas sastāv no spilgti sarkaniem plankumiem, starp kuriem ir normālas krāsas vai bālāka āda
- mitruma ielāsme kodolkoksnes iekrāsojuma iecirkņi, kas rodas augošā kokā, ja krasi palielinās mitrums; redzama svaigi cirstas koksnes galos tumšu (ziemā - sasalušu) stiklveida dažādas formas un lieluma plankumu veidā, garengriezumos - joslu veidā
- dedkoks Koka pildījums starp ķīļplanku un pakaļvadni
- dodkoks Koka pildījums starp ķīļplanku un pakaļvadni
- lapu plankumainība kokaugu slimība, kam raksturīgi lapu audu atmirumi atsevišķiem plankumiem, tiem var būt dažāda krāsa (balta, pelēka, pat melna), struktūra un forma, sastopama veģetācijas perioda beigās visu vecumu mežaudzēs, bīstama sējeņiem kokaudzētavās un jaunaudzēm, ja augi inficējas vairākus gadus pēc kārtas
- nobrūnēšana Koksnes nobrūnēšana - aplievas trupes sākums, lapkoku aplievas dažādu nokrāsu un intensitātes tumši brūni iekrāsojumi, kas rodas nocirstajā (visvairāk bērza, dižskābarža un alkšņa) koksnē dažādu bioķīmisko procesu iedarbībā un izsauc nelielu koksnes cietības samazināšanos; vērojama tikai koksnes griezumos dažāda lieluma un formas plankumu veidā; iztvaicētā koksnē neattīstās
- apšgrauži Koksngraužu dzimtas vaboļu ģints ("Saperda"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis garš, klāts ar bieziem, dzeltenīgiem matiņiem, segspārnu gali noapaļoti, virspuse ar dzelteniem un melniem matiņiem, kas izkārtoti grupas un veido plankumainu zīmējumu
- parastā kokuvarde kokuvaržu suga ("Hyla arborea") ar zaļgani plankumainu muguru, dzīvo kokos un krūmos ūdeņu tuvumā, Latvijā aizsargājama
- pingvekula Konjunktīvas sabiezējums trīsstūraina, iedzeltena plankuma veidā pie radzenes iekšējās malas; novēro vecākiem cilvēkiem
- skābeņu krāšņblakts krāšņblakšu dzimtas suga ("Coreus marginatus"), kas bieži sastopama skābeņu ziedkopās uz gatavām sēklām, tā ir \~13 mm gara, rūsganbrūna, ar gaišiem plankumiem uz vēdera un sāniem
- zilspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Enallagma"), Latvijā bieži sastopamās spāres ķermenis 25-27 mm garš, deniņi tumši ar 2 gaišākiem plankumiem, attīstās dažādos ūdeņos, izplatīta masveidīgi
- sīkspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Nehalennia"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga "Nehalennia speciosa", spāres ķermenis \~20 mm garš, zaļš, metāliski spīdīgs, uz deniņiem gaišs plankums, kāpuri mīt ezeros u. c. ūdenstilpēs
- knābjgalvji kukaiņu klases kārta ("Mecoptera"), galva knābjveidīgi pagarināta, spārni gandrīz vienādi, caurspīdīgi, plankumaini, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
- lauķene Ķēve ar baltu plankumu
- ripains Lāsains, ābolains, raibs, ar apaļiem plankumiem
- Mantegaci latvānis latvāņu suga ("Heracleum mantegazzianum"), Latvijā vairākus gadus (kopš 1948. g. ar nos. Sosnovska latvānis) audzēts lopbarībai, pārgājis savvaļā un kļuvis par agresīvu sugu vietējām fitocenozēm; sastopams ceļmalās, pļavās, mežmalās, stublājs līdz 3 m augsts, ar sarkanīgiem plankumiem, ziedi balti, sakopoti saliktā čemurā (tā diametrs var sasniegt 50 cm); bīstams, jo tā sula uz ādas ultravioleto staru ietekmē rada apdegumiem līdzīgas, grūti ārstējamas čūlas
- ezera forele Latvijas ezeros sastopama zivs (ezera lasis) zaļu vai pelēku muguru, melniem plankumiem sānos un uz muguras spurās (kur tie apaļi)
- pops Laucis (2) - dzērvjveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē
- Manaras līcis līcis Indijas okeānā ("Gulf of Mannar"), starp Indostānas pussalas dienvidaustrumu krastu, Šrilanku un Ādama tiltu - salu un klinšu virkni, piekrastē - sekls, centrālajā daļā dziļums līdz 1335 m, Polka šaurums savieno ar Bengālijas līci
- lapreņģe Liela, gara siļķu dzimtas zivs ar melniem plankumiem uz ķermeņa sāniem
- dalmācietis liels suns ar baltu, īsu apmatojumu un tumšiem plankumiem; attiecīgā suņu šķirne
- eritronija Liliju dzimtas ģints ("Erythronium"), dekoratīvi bumbuļaugi ar koši zaļām lapām, kuras rotā skaisti plankumi vai dzīslas
- pebrīna Lipīga zīdtārpiņu slimība; tie pārklājas ar melniem plankumiņiem, it kā būtu nokaisīti ar pipariem (tā radies slimības nosaukums)
- mugurradzis Ložņvaboļu dzimtas ģints ("Notoxus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kustīgas 4-5 mm vaboles bieži sastopamas zālē un uz ziediem, dzeltenbrūni segspārni ar melnām joslām un plankumiem
- punkts ļoti mazs, parasti apaļš, laukums, plankums
- poģis Mājdzīvnieks ar baltu plankumu, pinkains vai krēpjveida spalvu
- septiņpunktu mārīte mārīšu dzimtas suga ("Coccinella septempunctata"), Latvijā sastopama ļoti bieži pļavās, mežos, laukos, dārzos, vaboles ķermenis ieapaļš, izliekts 5,5-8 mm garš, segspārni brūnsarkani ar 7 apaļiem, melniem plankumiem, ēd laputis, kuru kolonijas spēj "saost" >1 km attālumā
- bizbizmārīte Mārīte - maza ieapaļa punktota vai plankumota vabole
- kamuflāža maskēšanas veids, kurā izmanto apvidus krāsām atbilstošu, plankumainu aizsargkrāsojumu
- rozeolas Mazi, sārti izsitumi (parasti apaļu vai ovālu plankumu veidā), kas raksturīgi dažām slimībām (piemēram, tīfam, vējbakām u. tml.)
- knitiņš mazs plankums, punkts, sīks adījuma vai izšuvuma raksts
- hloazma Melazma - norobežoti dzeltenbrūni neregulāras formas plankumi uz ādas, kuri nav iedzimti un gandrīz vienmēr pāriet pēc cēloņu likvidēšanas
- deglītis Melnbalti plankumains sivēns
- pārdegas Melni laukumi, plankumi (linu vai labības laukā u. tml.)
- entilomas Melnplaukas sēņu rindas tillēciju dzimtas ģints ("Entyloma"), parazītiskas sēnes ar ciklisku attīstību, veido dažādas formas un lieluma plankumus un uzbiezējumus uz saimniekauga lapām, stublājiem, ziedkātiem, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 15 sugu
- dūkanbērs Melns (zirgs) ar rūsganiem plankumiem ap acīm, nāsīm un paslēpenēs
- mellums Melns, tumšs plankums
- pikša Mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Melanogrammus aeglefinus"), jūras zivs ar slaidu, sudrabainu ķermeni, tumši pelēku muguru un melnu plankumu pie sānu līnijas; šelzivs
- vēdzele Mencveidīgo zivju kārtas mencu dzimtas suga ("Lota lota"), saldūdens zivs, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura un kas barību aktīvi meklē naktīs
- baltzilrīklīte Meža strazdu dzimtas, lakstīgalu ģints, zilrīklīšu sugas putnu forma, kas atšķiras ar baltu plankumu zilā rīkles apvidus vidū
- sarkanzilrīklīte Meža strazdu dzimtas, lakstīgalu ģints, zilrīklīšu sugas putnu forma, kas atšķiras ar rūsgansarkano plankumu zilā rīkles apvidus vidū
- malakoplakija Mīksti, paaugstināti plankumi uz doba orgāna, sevišķi urīnpūšļa gļotādas
- tīģerčūska Milzu čūsku dzimtas pitonu apakšdzimtas suga plankumotu muguru un sāniem, parasti līdz 3,5 m garumā, sastopama Indijā, vietējais nosaukums - pedapoda
- pitons Milzu žņaudzējčūska ar garu rudu, brūnganu vai plankumainu ķermeni
- apsatecēties Mitra, bezvēja laikā žūstot, kļūt plankumainam, dzeltenīgam (par balto veļu)
- egļu mūķene mūķeņu suga ("Lymantria monacha syn. Porthertria monacha"), mūķeņu dzimtas suga, tauriņa priekšspārni balti ar daudzām melnām līčločveida šķērsjoslām un svītrām, pakaļspārni gaišpelēki, krūtis baltas ar melniem plankumiem
- gaura Naktssveču dzimtas ģints ("Gaura"), dekoratīvi, graudzālēm līdzīgi, graciozi izliekti augi ar sarkaniem plankumiem uz lapām, var audzēt starp bruģakmeņiem vai oļiem saulainā vietā vai pusēnā
- ieraibums nedaudz raibs plankums
- parhēliji Neīstas saules - gaiši plankumi abpus Saulei 22⁰, 46⁰ vai 90⁰ atstatumā; tie rodas, saules stariem lūstot atmosfērā suspendētos ledus kristālos
- pseidocifelas Nelieli, bāli plankumiņi ķērpju lapoņa virsmā
- niedrcālis neliels griežveidīgo kārtas putns ar sarkanbrūnu, melnbalti plankumotu muguru un zaļu knābi
- sipa neliels, komatveidīgs plankums
- septorija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma ģints ("Septoria"), augu parazīti, attīstās uz lakstaugu, koku un krūmu lapām un jaunajiem dzinumiem, kur veido baltus vai brūnganus plankumus ar tumšu apmali, >1000 sugu, Latvijā konstatēts \~170 sugu
- marsonīna Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Marssonina"), augu lapu, retāk stublāju parazīti, kas rada plašus plankumus, \~100 sugu, Latvijā konstatēts \~15 sugu
- ramulārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints ("Ramularia"), augu parazīti, bojātajās saimniekauga vietās parādās plankumi, kuros veidojas baltgana apsarme, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 129 sugas
- eritrocianoze Neregulāri zilgansarkani tīklaini plankumi uz ādas sakarā ar asinsrites traucējumiem
- netīrums Netīrs plankums
- traips Nevēlams (parasti kādas vielas radīts) plankums, arī netīra vieta (uz kā virsmas)
- lāsens Nevienāds, plankumains
- asterisms Nomelnējuma plankumu izstiepums deformēta monokristāla lauegrammā (parasti radiālā virzienā)
- eritroplāzija Norobežoti nesāpīgi sarkani plankumi gļotādas un ādas savienojumu vietās, visbiežāk uz dzimumlocekļa galviņas; tos uzskata par planocelulārās karcinomas agrīno stadiju
- plēkot Nosmērēties, kļūt plankumainam, netīram
- bleķāt Notraipīt, padarīt plankumainu
- raiblapainība Panašējums - botāniskā nosaukums augu lapu baltajām svītrām un plankumiem, piem., pelargonijām, lauku kļavai u. c.
- apertūras korekcija paņēmiens, ar kuru kompensē attēla augšējo frekvenču zudumu, ko izraisa izvērses plankuma ierobežotais lielums kameras katodstaru lampā
- Saules aktivitāte parādību kopums, kas saistīts ar Saules plankumu, fotosfēras lāpu, protuberanču skaita, Saules uzliesmojumu biežuma un Saules radiācijas palielināšanos; Saules aktivitātei raksturīgs apmēram 11 gadu aktivitātes cikls, kam klājas pāri garāki cikli
- plankoties Parādīties vai atspīdēt plankumiem
- nosabērties Pārklāties, piemēram, ar izsitumiem, plankumiem
- retikulāra pigmentdermatoze pārmantotu dermatooftalmoloģisku anomāliju komplekss (autosomāli dominanta pārmantošana): bez iepriekšēja iekaisuma rodas dažādas formas hiperpigmentēti plankumi, pārsvarā uz viduma un sejas ādas
- pundurbriedis Pārnadžu dzimtas neliels atgremotājs bez ragiem, dažkārt ķermenis klāts ar melniem vai brūniem plankumiem, 4 sugas tropos Āfrikā un Āzijā
- žirafe pārnadžu kārtas dzimta ("Giraffidae"), pie kuras pieder četru Āfrikā dzīvojošu sugu pārstāvji ar dzeltenbrūnu, plankumainu apmatojumu, garu kaklu un garām kājām
- lašējums Peldlīdzekļa apšuvuma planku (laižu) vai plātņu, pārlūzušu apaļkoku (arī metāla cauruļu) vai citu detaļu galenisks savienojums ar lašu
- plēka Pelējuma plankums
- vāravs Pelēkbrūnu pīļu suga ar baltu plankumu uz krūtīm
- bezdelīgu piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco subbuteo"), Latvijā aizsargājama; plēsējputns ar ļoti smailiem spārniem un samērā īsu asti, ķermeņa garums \~33 cm, apspalvojums mugurpusē tumši zilganpelēks, vēderpuse gaiša, bieži rūsgana, ar tumšiem plankumiem, augšstulmu un zemastes spalvas rudas, galva tumša, gandrīz melna, arī bārdas svītra melna
- sakrāsot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti audumam) rodas nevēlami krāsas plankumi (no cita plūkoša auduma, apģērba gabala u. tml.)
- iedzerties Piesūkties ar kaut ko un kļūt netīram, plankumainam
- cekulpīle Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya fuligula"), putns ar tumšu apspalvojumu, baltu spārnu plankumu, pagarinātām pakauša spalvām; cekulainā nirpīle
- ķerra Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya marila"), vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, baltu plankumu uz spārniem un pagarinātām pakauša spalvām, Latvijā caurceļotāja un reta ligzdotāja
- švukšķis pīļu dzimtas vidēja lieluma brūngans putns ("Anas penelope") ar samērā mazu galvu un knābi, pelēkām kājām un pelēkiem plankumiem uz spārniem; baltvēdera pīle; baltvēderis
- klāja vidējā planka planka, kas atrodas peldlīdzekļa diametrālajā plaknē un pie tās pienāk visi klāja planku gali
- poikilodermija plankumaina ādas pigmentācija un atrofija
- Hypericum maculatum plankumainā asinszāle
- šņapstenice Plankumainā asinszāle ("Hypericum maculatum", agrāk "Hypericum quqdrangulum")
- aseņpuķe Plankumainā asinszāle ("Hypericum maculatum")
- krustene Plankumainā asinszāle ("Hypericum maculatum")
- Russula vesca plankumainā bērzlape
- Dactylorhiza maculata plankumainā dzegužpirkstīte
- čūskenāji Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata", arī "Orchis maculata")
- dzeguze plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- piesis plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- čūskulājs Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- čūskupuķe Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dievaķepas Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dievpirkstiņš Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dievpirksts Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dievrociņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dievuķepiņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dzegozine Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dzeguzene Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dzeguzenīši Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dzeguzine Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dzeguzīte Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dzegužkāja Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dzegužkumoss Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dzegužlapa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dzegužpiestiņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dzegužpiestiņš Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dzegužpodiņi Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dzegužsietava Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- govmēlīte Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- grāvene Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- jodrociņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- laimiņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- laimīte Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- orchidejas Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- piesta Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- pirkstiņš Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- sietavas Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- vālīte Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- velķepiņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- velnaķkepas Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- vistkājas Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- pestiņi Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata") un arī dažas citas orhideju sugas
- Erodium guttatum plankumainā grābeklīte
- Crocuta crocuta plankumainā hiēna
- Salamandra salamandra plankumainā jeb uguns salamandra
- Eupatorium maculatum plankumainā krastkaņepe
- Poephila guttata plankumainā krāšņžubīte
- Lamium maculatum plankumainā panātre
- uguns salamandra plankumainā salamandra
- Trommsdorfia maculata plankumainā urlaja
- urlaija Plankumainā urlaja
- Arum maculatum plankumainais ārums
- Phlox maculata plankumainais floksis
- Chlamidera maculata plankumainais lapeņputns
- Pardalotus punctatus plankumainais panterputniņš
- Phoca vitulina plankumainais ronis
- Conium mulatum plankumainais suņstobrs
- suņburkšķi plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum")
- baršķi Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum")
- burkši Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum")
- burkšķi Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum")
- burkšņi Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum")
- burkšs Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum")
- burksti Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum")
- burši Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum")
- buršķi Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum")
- šīrliņi Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum")
- suņburči Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum")
- suņburkāns Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum")
- suņburkši Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum")
- suņburkšķis Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum")
- suņķimenes Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum")
- suņstiebri Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum")
- suņstobri Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum")
- suņustobrs Plankumainais suņstobrs ("Conium maculatum")
- supstobrs Plankumainais supstobrs - čemurziežu dzimtas lakstaugs ar nepatīkamu smaku; līdz 2 m augsts, sarkanīgi plankumains stumbrs, balti ziedi, indīgs, Latvijā samērā reti ceļmalās, krūmājos, sētmalās
- Orchis maculata plankumainās dzegužpirkstītes "Dactylorhiza maculata" nosaukuma sinonīms
- dziemuļa Plankumainas govs vārds
- Achyrophorus maculatus plankumainās urlajas ("Trommsdorffia maculata") latīniskā nosaukuma sinonīms
- koniīns plankumaino suņstobru (_Conium maculatum_) indīgs alkaloīds C~8~H~17~N
- konilīns Plankumaino suņstobru toksisks alkaloīds
- marmorizēts plankumains
- blakains Plankumains
- blamains Plankumains
- blankains Plankumains
- blankumains Plankumains
- laucains Plankumains
- pālumains Plankumains
- plammains Plankumains
- plankumaiņš Plankumains
- plankumots Plankumains
- blammains Plankumains (bakurētains)
- plācains Plankumains (par audeklu)
- nevienāds Plankumains (par krāsotu audumu, dziju)
- mūsainis Plankumains zirgs
- blāvains Plankumains, iezilgans, nespodrs
- placains Plankumains, lāsains, notraipīts
- lūss Plankumains, lāsains, raibs
- spangainiņš Plankumains, lāsumains
- spangulains Plankumains, lāsumains
- spangumains Plankumains, lāsumains
- spengulains Plankumains, lāsumains
- slaunains Plankumains, notraipīts
- blaiskains Plankumains, raibs
- lāsans Plankumains, raibs
- lāsēts Plankumains, raibs
- žebrs Plankumains, raibs
- lāsumains Plankumains, raibs, ar lāsumiem; lāsains (2)
- lāsains Plankumains, raibs; lāsumains 1
- bleķājs Plankumains, traipains
- lauskumains Plankumains; raibumains
- laukumains Plankumains; raibumains; lauskumains
- plagumi Plankumi
- bleķis Plankumi, izsitumi
- blammas Plankumi, traipi (no rētām)
- nagozes Plankumi, ziemāju iznīkumi
- mušains Plankumots, lāsains
- bleķis Plankums
- lampats Plankums
- laukums Plankums (dzīvnieka apmatojumā vai apspalvojumā)
- pečots Plankums uz ķermeņa, kas paliek, piemēram, pēc augoņa, iekaisuma
- pļama Plankums uz ķermeņa, kas radies slimības vai iedzimtības dēļ
- čaks Plankums, kas paliek uz ķermeņa, piemēram, pēc augoņa, iekaisuma
- lāse Plankums, raibums; arī traips
- plaikums Plankums, traips
- plaiskums Plankums, traips; tukša vieta, caurums
- makula Plankums; dermatoloģijā norobežots, krāsas ziņā atšķirīgs ādas laukums, kas nepārsniedz apkārtējo līmeni
- lauskums Plankums; raibums
- plankumveidīgs Plankumveida
- melasma Plankumveidīga tumša ādas nokrāsa, kas visbiežāk novērojama apakšējās ekstremitātēs un sejā, sevišķi veciem un vārgiem cilvēkiem
- pantera Plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar plankumainu, retumis melnu, apmatojumu, spēcīgām kājām; leopards
- verķis Plucināti augu šķiedru gali, kurus lieto drīvēšanai - planku spraugu aizbakstīšanai
- herpesveida dermatīts polimorfiska dermatoze ar hronisku pārtraukumainu norisi: slimība sākas ar plankumainu, niezošu eritēmu, pēc tam ātri izveidojas herpesveidīgi pūslīši
- aktīvā protuberance protuberance, kura strauji mainās un kurā novērojama ātra vielas kustība; šādas protuberances pastāv no pāris desmitiem minūšu līdz dažām diennaktīm un ir bieži saistītas ar Saules plankumiem
- ūpis Pūčveidīgo kārtas pūču dzimtas suga ("Bubo bubo"), liels putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm, Latvijā sastopams reti, gk. jūras piekrastē, un lielu ezeru tuvumā, kā arī Gaujas ielejā
- pērļvista putnu klases vistveidīgo kārtas fazānu dzimtas suga ("Numida meleagris"), putns ar zilganpelēku apspalvojumu, kam raksturīgi balti plankumi, savvaļā sastopama Āfrikā; daudzviet audzē gaļas ieguvei
- zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus svecicus") ar gaiši zilām krūtīm, kam sarkanbrūns plankums vidusdaļā; izcila dziedātāja, Latvijā sastopama diezgan reti un nevienmērīgi, gājputns
- akmeņzvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zvirbuļu dzimtas ģints ("Petronia"), pelēkruds zvirbulis ar dzeltenu plankumu pie kakla, dzīvo Dienvideiropā, Kaukāzā, Turkmenistānā un Aizkaspijā
- plaņķe Raiba govs ar baltiem, melniem un sarkanīgiem plankumiem
- acainais raibenis Raibeņu dzimtas suga (“Inachis io”), sarkanbrūns dienas tauriņš ar lielu acsveida plankumu uz katra spārna
- apšu raibenis raibeņu dzimtas tauriņu suga ("Limenitis populi"), spārni tumšbrūni ar baltiem, šķērsjoslās saplūdušiem plankumiem, gar pakaļspārnu (daļēji arī priekšspārnu) malu oranži mēnestiņi; Latvijā aizsargājams
- raibkrāsains Raibi krāsains; ar krāsainiem plankumiem
- rampalains Raibs - balts, melns un rūsgani plankumains
- nagozains Raibs, plankumains
- miltainā ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina farinacea"), kas uz lapu kokiem ceļmalās, apdzīvotās vietās; tās laponim šauras, lentveidīgas daivas, uz kurām daudz plankumveidīgu sorāļu
- uzpelēt Rasties atsevišķiem pelējuma plankumiem, sākt pelēt
- aprūsēt Rasties rūsganiem plankumiem visapkārt, piemēram, uz roku pirkstiem
- ksantofoze Redzes traucējums, kas izpaužas ar dzeltenu plankumu rašanos redzes laukā
- gredzenveida retinopātija retinīts, kam raksturīga gredzena veidošanās ap dzelteno plankumu, kurš sastāv no sīkiem spilgti baltiem plankumiņiem
- leikēmiskā retinopātija retinopātija, kam raksturīgs tīklenes asinsvadu un redzes nerva papillas bālums; papillas robežas neskaidras, tīklenes vēnas un artērijas paplašinātas, multipli balti plankumi ap papillu
- zeimeris Riņķa zāģis, parasti ar 2 zāģu ripām, dēļu un planku malu apzāģēšanai; arī gropes veidošanai (dēļa malā)
- zeimers Ripzāģis (parasti ar divām zāģu ripām) zāģmateriālu (piemēram, dēļu, planku) malu apzāģēšanai
- krusta zirneklis riteņzinekļu dzimtas suga ("Araneus diadematus"), zirneklis ar raksturīgiem krustveidā sakārtotiem baltiem plankumiem uz sarkanbrūna vai melnbrūna vēdera mugurpuses
- sīksamtenis Samteņu dzimtas ģints ("Coenonympha"), vissīkākie samteņu dzimtas tauriņi (spārnu plētums - 24-40 mm), spārni dzeltenīgi vai brūngani, ar sīkiem acsveida plankumiem, Latvijā konstatētas 5 sugas
- parastais samtenis samteņu suga ("Aphantopus hyperanthus"), vidēji liels tauriņš ar pelēkbrūniem, retāk ar tumšbrūniem, rudiem, dzelteniem vai baltiem plankumiem klātiem spārniem
- deglavs Sarkans, uguns krāsā; rūsgani melniem plankumiem (par cūkām)
- pleiteks Sārts plankums uz ķermeņa
- fākela Saules fotosfēras lāpa; fotosfēras lāpas ir tās rajoni ar pastiprinātu spožumu, kas parasti parādās aktīvajos apgabalos agrāk par plankumiem un pazūd pēc to izzušanas
- gaiķis savienojumā "gaiķa zirgs" - raibs (ar brūniem un pelēkiem plankumiem) zirgs
- lanku savienojumā "linku lanku" apraksta zaķa lēcienus
- helminthosporium Sēņu ģints "Fungi imperfecti" grupā, parazītiskas formas gk. uz graudzālēm, ierosina lapu plankumus, melnsvītras, vārpu kroplību un veldri
- vadaudu slimības sēņu izraisītas lapkoku infekcijas slimības, kuru ārējās pazīmes ir pēkšņa dzinumu un lapu novīšana, lapu saritināšanās ap centr. asi un zaru vai visa koka kalšana; inficēto zaru šķērsgriezumā redzamas tumšbrūnas svītras un plankumi, garengriezumā — brūnas atmirušo vadaudu joslas; atkarībā no slimības attīstības gaitas koks nokalst dažu nedēļu vai mēnešu laikā vai arī pēc vairākiem gadiem
- Coniothyrium wernstoffiae sferopsīdu dzimtas suga, kas rada brūnus plankumus uz rožu mizas, aprakstīta arī kā pleosporu anamorfa
- rindas blankēšana signāla slāpēšana telekamerā vai televizorā uz laiku, kamēr izvērses plankums atgriežas nākamās rindas sākumā
- vasaras raibumi sīki iedzelteni vai brūngani pigmentācijas plankumi, kas rodas uz ādas pavasaros un vasarās saules staru iedarbībā; šādi pastāvīgi plankumi (parasti uz sejas)
- lāsa Sīks plankums, raibumiņš
- silķirzaka Sila ķirzaka - 20 cm gara pelēkbrūna vai zaļgana ķirzaka ar melniem un baltiem plankumiem, oldējēja, sastopama saulainos smiltājos
- sardīne Siļķu dzimtas divas ģintis ("Sardina" un "Sardinops") zivs, kam ir raksturīgs samērā liels, slaids, sudrabaini balts ķermenis ar melnu plankumu rindu uz sāniem un kas dzīvo okeānu vai jūru augšējos ūdens slāņos
- palsains Sirmi plankumains
- rožvabole Skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Cetoniinae"), vabole (no 15 līdz 20 milimetriem gara) ar metāliski spīdīgiem, zaļiem vai bronzas krāsas segspārniem, uz kuriem ir baltas šķērssvītros vai plankumi, Latvijā konstatētas 4 sugas
- balss Slikti (vāji vai nevienādi, plankumaini) nokrāsots
- iedega Slimība (ziedaugiem), kuru izraisa sēnes vai baktērijas un kurai parasti raksturīga plankumu izveidošanās uz auga
- leukoplakija Slimība, ko raksturo dažāda lieluma baltu plankumu parādīšanās mutes gļotādā un uz mēles
- sveķotājs smecernieku dzimtas garsmecernieku grupas ģints ("Pissodes"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis 4,4-11,6 mm garš, brūns vai tumšbrūns ar gaišāku zvīņu grupām, kas veido dažādas formas plankumus, sastopamas uz skuju kokiem; sveķotājsmecernieks
- spangu Spangains - spīdīgas, spožas krāsas, ar spilgtiem, acīs krītošiem plankumiem vai sloksnēm
- spangots Spangains - spīdīgas, spožas krāsas, ar spilgtiem, acīs krītošiem plankumiem vai sloksnēm; ciņains
- blaizgums Spīdīgs plankums
- blaizums Spīdīgs plankums
- blaiskums Spīdīgs vai gaišāks plankums
- cilpotājs Sprīžotāju dzimtas balts tauriņš ar dzelteniem un melniem plankumiem ("Abraxas grossulariata")
- certa Stiegrains, zvēdrains koks; plankums, zvēdra
- fotopsija Subjektīva gaismas sajūta dzirksteļu, lauztu līniju, plankumu veidā tīklenes atslāņošanās gadījumā
- hiēnsuns Suņu dzimtas suga ar īsu degunu, lielām ausīm un īsu, plankumainu apmatojumu, visām kājām 4 pirksti, ļoti ātrs, dzīvo Āfrikas savannās
- svībulains Svītrains, ar gareniem plankumiem, pelēkiem, brūniem
- lielais panda šīs apakšdzimtas suga ("Ailuropoda melanoleuca"), liels lāčveidīgs dzīvnieks ar raksturīgiem baltiem un melniem plankumiem, aizsargājams, sastopams Ķīnā, Tibetā
- pontedērijas šīs dzimtas ģints ("Pontederia"), 2 sugas Ziemeļamerikā, no tām 1 garenām sirdsveida lapām un gaišziliem ziediem ar dzeltenu plankumu, dažkārt krāšņuma augs akvārijos un dīķos
- garastīte šīs dzimtas suga ("Aegithalas caudatus"), viens no mazākajiem Latvijas putniem (ķerm. gar. \~14 cm, masa 8—9 g) ar ļoti garu asti (~9,5 cm), mugurpuse tumša, vēderpuse iesārti balta, aste melna ar baltiem plankumiem sānos, galva pilnīgi balta, acis, knābis un kājas melni; Eirāzijas garastīte; parastā garastīte
- karpa Šis dzimtas suga ("Cyprinus carpio"), ātraudzīga saldūdens zivs ar pelēcīgi zaļganu ķermeni un melni plankumotām zvīņām, ķermeņa garums - līdz 60 cm, masa - līdz 10 kg
- līdaka šīs dzimtas suga ("Esox lucius"), plēsīga zivs ar slaidu ķermeni, zaļganu muguru, plankumainiem sāniem, baltu pavēderi un izstieptu plakanu galvu
- zalktis šīs dzimtas suga ("Natrix natrix"), neindīga čūska ar apaļu galvu, tumši pelēcīgu vai melnu muguru un dzeltenīgi oranžiem, retāk baltiem plankumiem galvas sānos
- akmeņplekste šīs dzimtas suga ("Psetta maxima syn. Scophthalmus maximus"), kurai ķermenis izteikti plakans, asimetrisks, acu pusē brūngans ar tumšiem plankumiem un palieliem kaula izaugumiem; āte
- dotīdeja šīs rindas dzimta ("Dothideaceae"), augļķermeņi ir pseidotēciji bez pseidoparafīzēm, daudzām veidojas konīdiju stadija, Latvijā konstatētas 8 ģintis \~45 sugas, viena no tām ierosina zemeņu lapu baltplankumainību
- ābolains tāds (zirgs), kura spalvā ir ieapaļi, gaišāki plankumi
- ziliraibs tāds kas ir zils ar gaišākiem un/vai tumšākiem plankumiem
- melnplankumains tāds, kam ir melni vai ļoti tumši plankumi; melns vai ļoti tumšs ar citas krāsas plankumiem
- pelēkplankumains tāds, kam ir pelēki plankumi: pelēks ar citas krāsas plankumiem
- plankumveida tāds, kam ir plankuma forma, veids
- plankumains tāds, kam ir plankumi
- plankumains tāds, kam ir raksturīgi plankumi, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē (par augiem, dzīvniekiem)
- sārtplankumains tāds, kam ir sārti plankumi; sārts ar citas krāsas plankumiem
- sīkplankumains tāds, kam ir sīki plankumi
- cīberains tāds, kam ir tumšas svītras vai plankumi (apspalvojumā)
- cīperains tāds, kam ir tumšas svītras vai plankumi (apspalvojumā)
- pļamāts tāds, kam ir vai kur ir plankumi
- lauks tāds, kam pierē ir balta apmatojuma plankums (parasti par zirgu); tāds, kam ir balta apmatojuma plankums (par, parasti zirga, pieri, galvu)
- makulopapulārs tāds, kam raksturīgi plankumi un mezgliņi
- punktots tāds, kam uz ķermeņa, tā daļām ir raksturīgi punktveida plankumi, punkti (par augiem, dzīvniekiem, parasti kukaiņiem)
- punktains tāds, kam uz ķermeņa, tā daļām ir raksturīgi punktveida plankumi, punkti (par dažiem dzīvniekiem, parasti kukaiņiem, arī par dažiem augiem)
- baltvaigu tāds, kam vaigi ir balti vai ar baltiem plankumiem
- makulocerebrāls tāds, kas attiecas uz dzelteno plankumu un smadzenēm
- nelīdzans tāds, kas nav vienmērīgi nokrāsojies; plankumains (par dziju, audumu)
- baltumains tāds, kur ir balti plankumi; tāds, kur ir baltas vielas daļas
- mellumains tāds, kur ir melni, tumši plankumi
- melnumains tāds, kur ir melni, tumši plankumi
- pogains tāds, kura apmatojumā, apspalvojumā ir ieapaļi, gaiši plankumi
- jūras forele taimiņš ("Salmo trutta"), sīkāka par lasi un druknāku ķermeni, zilpelēku muguru, sudrabbaltiem vai iedzelteniem sāniem, ar nekārtīgiem melniem plankumiem
- šūpotnis tauriņu kārtas dzimta ("Hepialidae"), liels, balts vai dzeltens tauriņš, kam uz spārniem ir sarkanīgi plankumi un kas lido vakaros, savdabīgi šūpodamies, spārnu plētums - 22-65 mm, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- resngalvītis tauriņu kārtas dzimta ("Hesperiidae"), nelieli tauriņi ar spārnu plētumu 20-35 mm, galva plata, acis tālu viena no otras, nelieli spārni, gk. tumšbrūni vai okerdzelteni, vienkrāsaini vai ar plankumiem, dzīvo gk. uz lakstaugiem; \~3000 sugu, Eiropā \~40 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
- zeltainītis tauriņu kārtas dzimta ("Lycaenidae"), kas līdz 20. gs. 90. gadiem tika dēvēta par zilenīšu dzimtu, tauriņu spārni parasti oranžsarkani vai violeti ar melniem plankumiem, dažkārt ar metālisku spīdumu, kāpuri dzīvo uz lakstaugiem, 3 apakšdzimtas, \~3500 sugu, Latvijā konstatētas 35 sugas
- pāvacis tauriņu kārtas dzimta ("Saturniidae"), drukns tauriņš ar mazu galvu un lieliem spārniem, uz kuriem ir ieapaļi plankumi, gk. tropos, >1200 sugu, Latvijā konstatētas 2 aizsargājamas sugas
- krāšņpūcīte tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas apakšdzimta ("Plusiinae"), tauriņu priekšspārni ar metāliski spīdošu, zeltainu vai sudrabainu plankumveida zīmējumu, retāk bez tā, Latvijā konstatēta 21 suga
- zaigraibenis tauriņu kārtas raibeņu dzimtas ģints ("Apatura"), spārni tumšbrūni, uz katra spārna balta šķērsjosla un brūns acsveida plankums, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
- purvraibenis tauriņu kārtas raibeņu dzimtas ģints ("Clossiana"), tauriņu spārnu plētums - 25-45 mm, spārni rudi ar tumšiem, tīklveidīgiem plankumiem, Latvijā konstatētas 6 sugas
- brūnulis tauriņu kārtas samteņu dzimtas ģints ("Erebia"), spārni tumši kafijbrūni, ar acsveida plankumiem uz rūsganbrūna fona, Latvijā konstatētas 3 sugas
- astainītis tauriņu kārtas zilenīšu dzimtas apakšdzimta ("Theclinae"), spārni tumši, vienkrāsaini vai ar gaišiem plankumiem, dažkārt ar metālisku spīdumu, pakaļspārnu ārmalā dažus milimetrus garš astveida izcilnis, Eiropā 14 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas
- silsamtenis Tauriņui kārtas samteņu dzimtas ģints ("Hipparchia"), lielākie samteņu dzimtas tauriņi (spārnu plētums - 40-60 mm), spārni tumšbrūni ar gaišu šķērsjoslu un dažiem nelieliem acsveida plankumiem, Latvijā konstatētas 2 sugas
- ularsava Tīklotā čūska - milzu čūsku dzimtas pitonu apakšdzimtas suga ar tīkloti saistītiem plankumiem, var sasniegt līdz pat 10 m garumā, sastopama gk. Malakas pussalā un Malajas arhipelāgā
- lāsumains Traipains, ar netīriem plankumiem
- pleķains Traipains; arī plankumains
- lāsums Traips, netīrs plankums
- pleķis Traips; arī plankums
- raibā sietveida trupe trupe, kam raksturīga pazemināta koksnes cietība un raiba nokrāsa uz tumši brūna vai pelēki violeta fona, iedzelteni plankumi un joslas un šūnveida vai šķiedraina struktūra
- dzimumzīme Tumšāks, parasti mazliet paaugstināts, plankums uz cilvēka ādas
- daglis Tumšrūsgani plankumains kuilis
- ēna Tumšs laukums, plankums; arī tumšs priekšmets, figūra
- melanoplakija Tumšu plankumu veidošanās uz mutes gļotādas; novēro stomatīta, hepatīta u. c. slimību gadījumos
- deglens Uguns krāsā, ar uguns plankumiem (cūka, lapsa, lācis u. tml.)
- deglains Uguns krāsā, ar uguns plankumiem (cūka, lapsa)
- sarkanvēdera ugunskrupis ugunskrupju suga ("Bombina bombina"), neliels krupis, kuram raksturīga zaļgani pelēka mugura, zilgani melns vēders ar sarkaniem plankumiem un baltiem punktiem
- alate Upēs un dažos ezeros sastopama zivs, 20-50 cm garumā, ķermenis slaids, irbuļveidīgs, astes spura stipri šķelta, muguras spura tumšiem plankumiem
- mārīte Vaboļu kārtas dzimta ("Coccinellidae"), kurā ietilpst sīki un nelieli, mugurpusē apaļīgi izliekti kukaiņi, kam ir sarkani, dzelteni, brūni vai melni segspārni ar norobežotiem plankumiem, pasaulē zināms \~4250 sugu, Eiropā konstatēts 150 sugu, Latvijā - \~50 sugu
- piepjmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Endomychdae"), dažādas krāsas vaboles 1-6 mm garumā, bieži plankumainas, >1400 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- piepjvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Erotylidae"), 2,2-6,5 mm garas vaboles zilu vai melnu virspusi ar sarkanīgiem plankumiem, segspārni ar gareniskām punktu rindām; >2300 sugu, Latvijā konstatētas >8 sugas
- slaidžoklenis Vaboļu kārtas dzimta ("Heteroceridae"), >1800 sugu, Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis 3-7 mm garš, iegarens, nedaudz saplacināts, brūns vai pelēks, ar daudziem dzelteniem plankumiem un šķērsjoslām, sastopamas ūdenstilpju krastos, pārpurvotās vietās, parasti dzīvo baros
- sēņgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Mycetophagidae"), >200 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, vaboļu ķermenis 2,3-6 mm garš, ovāls, nedaudz saplacināts, segspārni gk. brūngani vai melni ar gaišākiem plankumiem vai joslām, taustiņi vālīšveidīgi, sastopami uz sēnēm, biežāk uz piepēm
- smailvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Scaphidiidae"), >50 ģinšu, >760 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, vaboļu ķermenis 1-7 mm garš, kails, spīdīgs, zilganmelns vai brūnganmelns, dažām sugām ar oranžiem plankumiem, attīstās trūdošā koksnē, piepēs
- celmgrauzis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas apakšdzimta ("Lepturinae"), Latvijā konstatēto vaboļu ķermenis izstiepts, 6-20 mm garš, klāts ar matiņiem, segspārni brūni vai sinepjdzelteni, bieži ar melnām joslām vai plankumiem, Latvijā konstatētas 42 sugas
- malkcirtis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas ģints ("Acanthocinus"), brūna vabole ar tumšiem plankumiem un šķērssvītru, garums - 12-20 mm, gari taustekļi, kāpuri dzīvo zem nokaltušu koku mizas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- sirsniņa vārds govij ar sirdsveidīgu plankumu pierē
- Sibīrijas bēdrozis vārnu dzimtas suga ("Perisoreus infaustus"), ķermeņa garums - \~30 cm, masa - \~150 g, mugura un krūtis pelēkas, galva, aste un spārni melni, virsaste un astes malējās spalvas sarkanas, uz spārniem sarkans plankums, vēders pelēksārts, plaši izplatīts Eirāzijas taigā, Latvijā ieklīst retumis
- teterraibumi Vasaras raibumi - sīki iedzelteni vai brūngani pigmentācijas plankumi, kas rodas uz ādas pavasaros un vasarās saules staru iedarbībā; šādi pastāvīgi plankumi (parasti uz sejas)
- emakulācija Vasaras raibumu vai citu plankumu notīrīšana no sejas
- aprāvas vējš, kas padara seju brūnu un plankumainu
- aprāvas vējš vējš, kas padara seju brūnu un plankumainu
- ķerre Vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, baltu plankumu uz spārniem un pagarinātām pakauša spalvām; ķerra 2
- lāsumainība vienādtoņa laukuma apdrukas nevienmērība, raibums, plankumainība utt., kas, rūpīgi ieskatoties 100% tīras krāsas pārklājumā, bieži vien redzama pat ar neapbruņotu aci
- sansevieria Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā šķērsplankumainām lapām ar izturīgu šķiedru, ko izmanto tauvām u. c., daudziem ziediem ķekarainā ziedkopā, kādas 12 sugas Āfrikas un Indijas tropu apgabalu stepēs; sansevjēra
- Tasmānijas velnsomainis vienīgi Tasmānijā sastopams dzīvnieks ("Sarcophilus harrisi"), tam ir melns apmatojums ar baltiem plankumiem, sliktā rakstura dēl iesaukts par Tasmānijas velnu, medījumu apēd pilnībā, arī kaulus un apspalvojumu
- koma viens no attēla kropļojumiem optiskās sistēmas; punkta attēls kļūst par asimetrisku plankumiņu
- pālums vieta, laukums, plankums, kas ar savu, parasti blāvo, pelēcīgo, nokrāsu izceļas uz spilgtāka, arī tumšāka fona
- iebalts Vietumis balts; tāds, kam ir baltas vai ļoti gaišas krāsas plankumi
- plaks Vīrusa bojātu šūnu plankums vienslāņa audu kultūrā
- raibziedainība Vīrusu izraisīta augu slimība, kam raksturīgi raibi plankumi, parasti uz ziediem
- plankumainība vispārināta īpašība --> plankumains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- plankumainums vispārināta īpašība --> plankumains, šīs īpašības konkrēta izpausme; plankumainība (1)
- sīkplankumainība vispārināta īpašība --> sīkplankumains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pērļu vista vistveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku apspalvojumu, kam raksturīgi balti plankumi; pērļvista
- noliktavu zaglītis zaglīšu dzimtas suga (“Ptinus raptor”), vaboles ar 3-4 mm garu ķermeni, virspuse ar gaišiem plankumiem, sastopamas telpās, putnu būrīšos, bišu stropos u. c.; cekulainais zaglītis
- zeimerēt Zāģēt zāģmateriālu (piemēram, dēļu, planku) malas līdzenas (parasti ar ripzāģi)
- trenzāģis Zāģis (dēļu, planku) zāģēšanai vertikālā virzienā
- serpentinīts zaļš, plankumains metamorfs iezis, kas sastāv galvenokārt no serpentīna; hrizotilazbests; čūskakmens
- lemings Zīdītāju klases grauzēju kārtas kāmju dzimtas četras ģintis ("Lemmus, Myopus, Synaptomus, Dicrostonyx"), neliels dzīvnieks ar biezu, pelēkbrūnu, plankumainu apmatojumu, ziemeļu puslodē tundrā, mežatundrā, 9 sugas
- jaguārs Zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas lauvu ģints suga ("Leo onca"), liels, plēsīgs dzīvnieks ar rūsganu, melni plankumainu apmatojumu (Dienvidamerikā un Vidusamerikā)
- leopards Zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas lauvu ģints suga ("Leo pardus"), dzīvnieks ar plankumainu apmatojumu, spēcīgām kājām; pantera
- sniega leopards zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas lauvu ģints suga (“Leo uncia”), apmatojums brūnpelēks ar melniem riņķveida plankumiem, izplatīts Centrālāzijas kalnu masīvos
- plēsoņdelfīns Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas delfīnu dzimtas suga ("Orcinus orca"), kura sastopama visos okeānos, var sasniegt 9 m garumu, apaļš, strups purns, melna mugura ar baltiem plankumiem, balts vēders, dzīvo baros, ēd zivis, roņus, pingvīnus, delfīnus un pat citus vaļus
- marmorziepes Ziepes ar marmoram raksturīgiem plankumiem
- laucis Zirgs vai vērsis ar balta apmatojuma plankumu pierē
- miglājs zvaigžņu sistēma, galaktika, kas redzama kā gaišs miglveida plankums
- čakstīte Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Saxicola"), neliels dziedātājputns ar brūni plankumainu muguru un balti rūsganu pavēderi
- otolītu membrāna želatīnveida plēve, kas satur otolītus un klāj dzirdes plankumu sensoriskā epitēlija brīvo virsmu
lanku citās vārdnīcās:
MEV