Paplašinātā meklēšana
Meklējam kustīgs.
Atrasts vārdos (5):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (198):
- žeibonis 8-12 gadīgs kustīgs bērns, kas daudz šurp un turp skraida un daudz runā.
- lūpa Ādas un muskuļu kustīgs veidojums, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu.
- enkura štoks admiralitātes enkuram tas var būt nekustīgs vai arī nolokāms pie enkura dilba.
- skrapsns ass, bargs; ātrs, kustīgs, grūti vadāms.
- grābslis Ātrs, kustīgs, arī paviršs cilvēks.
- žipčuks Ātrs, veikls, kustīgs cilvēks.
- inerces centra atskaites sistēma atskaites sistēma, kurā fizikālās sistēmas inerces centrs ir nekustīgs.
- saules (retāk gaismas) zaķītis (arī zaķēns) atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
- fenhols Bezkrāsains viegli kustīgs šķidrums ar kampara smaržu, rūgtu un dedzinošu garšu, lietoja medicīnā un kukaiņu iznīcināšanai.
- etilamins Bezkrāsains viegli kustīgs šķidrums, C2H5NH2, vārās pie 18 Celsija grādiem, lieto krāsvielu, to starpproduktu un medikamentu sintēzē.
- nolēmēt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kļūst stīvs, nekustīgs (piemēram, par slimību).
- ciparripa Caurumots, kustīgs disks ar ciparu vai burtu skalu uz tā vai zem tā (piemēram, senākiem telefona aparātiem).
- kaulene Daudzkāju klases simtkāju apakšklases suga ("Lithobius forficatus"), dzīvnieka ķermenis tārpveidīgs, plakans, stipri hitinizēts, līdz 3 cm garš, ļoti kustīgs dzīvnieks, kas sastopams zem nokaltušu koku mizas, nobirušās lapās, zem dažādiem priekšmetiem, mūra un koku ēku spraugās.
- apraktais ledus dažāda biezuma un lieluma nekustīgs ledus, kas sākumā atradies zemes virspusē un vēlāk nosegts ar nogulumiežiem.
- locīkla divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu, elementu tāds kustīgs savienojums, ka tie var grozīties viens ap otru; šarnīrs.
- šarnīrsavienojums Divu detaļu vai mašīnas daļu (mehānismu) kustīgs savienojums, kas ļauj vienai detaļai kustēties attiecībā pret otru (piemēram, logu vai durvju viras).
- vērķīgs Dūšīgs, kustīgs (par mazu bērnu).
- etilmerkaptāns Dzidrs, bezkrāsains, kustīgs šķidrums ar nepatīkamu raksturīgu smaku, ūdenī šķīst ļoti maz, bet viegli spirtā un ēterā, deg ar zilu liesmu.
- Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj).
- deperis Dzīvs, kustīgs bērns.
- spirīgs dzīvs, kustīgs.
- deperīgs Dzīvs, kustīgs.
- žiberīgs Dzīvs, rosīgs, jautrs, kustīgs.
- eksitons Elektriski neitrāla kvazidaliņa; kustīgs elementārs pusvadītāja vai izolatora elektronu apakšsistēmas ierosinājums, kas pārnes enerģiju, bet nepārnes lādiņu un masu.
- video Elektronisks kustīgs attēls (parasti kopā ar skaņu), ko rada ar videotehniku.
- kontrastējoša kompozīcija elementu salikums mākslas darbā, kas satrauc skatītāju, ir negaidīts, nenoturīgs, asimetrisks, kustīgs un sarežģīts.
- ķeneris Enerģisks, mundrs, prasmīgs cilvēks; kustīgs, mundrs dzīvnieks.
- ņiprs Fiziski labi attīstīts, vesels; kustīgs, darbīgs; arī mundrs, možs.
- dižsardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas ģints ("Macrolepiota"), augļķermeņi gaļīgi, lieli; uz kātiņa kustīgs gredzentiņš, cepurīte ar lipīgām zvīņām, 11 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- kardāns Ierīce kāda ķermeņa iekāršanai tā, lai, balstam šūpojoties, iekārtais ķermenis paliktu nekustīgs.
- žiperīgs Izdarīgs, izveicīgs, arī kustīgs, veikls.
- skrūvsavienojums Izjaucams nekustīgs vītņotais savienojums, kurā savienojamās detaļas saspiež kopā ar vienu vai vairākām skrūvēm.
- snuķis Izstiepts, kustīgs deguna un augšlūpas saaugums (zīdītājiem, piemēram, ziloņiem, mamutiem), piemēram, ožai, taustei, tveršanai.
- žeperis Izveicīgs cilvēks, možs, kustīgs zēns.
- bruņumērķis Jebkāds kaujaslaukā esošs kustīgs vai nekustīgs bruņām klāts mērķis.
- šusteris Kāds, kurš skraida šurp un turp; kustīgs cilvēks vai šāds dzīvnieks.
- kūlenis Kamolveidīgs kustīgs priekšmets.
- izbļūt Kļūt gļotainam - par šķidrumu, kas ilgāku laiku stāvējis nekustīgs.
- šmiga Kokamatnieku darbarīks, mērinstruments - kustīgs leņķmērs (leņķu iezīmēšanai).
- pidelis kustīgs cilvēks, kas mīl apkārt staigājot vairīties no smagāka darba.
- peldošais eļļas uztvērējs kustīgs eļļas uztvērējs, kas eļļu ņem no eļļas virsējā slāņa, kur tā ir tīrāka.
- uznirstošs logs kustīgs fiksēta lieluma logs, kurā lietotājs ievieto informāciju, ko pieprasa lietojumprogramma un kas nodrošina tās izpildes procesa turpināšanu atbilstoši lietotāja prasībām.
- aktīvais ledājs kustīgs ledājs, šļūdonis.
- aktīvais ledus kustīgs ledājs, šļūdonis.
- bloķēšanas mehānisms kustīgs mašīnas elementu savienojums, kur, vienam elementam darbojoties, pārējie tiek fiksēti noteiktā stāvoklī.
- remmelīgs kustīgs, darbīgs (par bērnu).
- žiperis kustīgs, veikls cilvēks vai dzīvnieks.
- limfātisks temperaments kūtrs, mazkustīgs, vienaldzīgs.
- sārtgalvītis Ķauķu apakšdzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus ignicapillus"), ļoti sīks, kustīgs dziedātājputns.
- ledājs Liels, kustīgs ledus masu sablīvējums (sauszemē).
- plūdi Liels, parasti kustīgs (cilvēku) kopums.
- šviks Lieto, lai atdarināta samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- ļumdens Līgans, ļodzīgs, ļumīgs no taukiem, želejveidīgi kustīgs.
- leperīgs Lokans, kustīgs, mīksts.
- lukns Lunkans (1), lokans (2), kustīgs.
- kā koks ļoti ciets, stīvs, nekustīgs; cietsirdīgs, nejūtīgs, neietekmējams.
- šaudīkla Ļoti kustīgs cilvēks, parasti sieviete; cilvēks, parasti sieviete, kas bieži maina dzīves vai darba vietu.
- žeberis Ļoti kustīgs cilvēks.
- dzīvsudrabs Ļoti kustīgs, dzīvs cilvēks (parasti bērns).
- kā dzīvsudrabs ļoti kustīgs, mundrs, darbīgs; nemierīgs.
- traks Ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- trakulīgs Ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kā bluķis Ļoti smags, stīvs, nekustīgs.
- kā miets ļoti stīvs, nekustīgs; pasīvs, sastindzis domāšanā.
- kā koka dievs ļoti stīvs, nekustīgs.
- adatīgs Ļoti veikls, kustīgs.
- jemperis Maza auguma cilvēks; mazs kustīgs cilvēks.
- špidelīgs Maza auguma, rosīgs, kustīgs (par cilvēku).
- kokains Mazkustīgs (par cilvēku); stūrains, stīvs, arī neatraisīts (kustībās).
- kaupiņš Mazkustīgs cilvēks.
- simfīze Mazkustīgs divu kaulu savienojums ar skrimšļaudiem.
- nūnis Mazkustīgs, mazrunīgs cilvēks.
- sūneklis Mazkustīgs, nekārtīgs cilvēks.
- circinītis Mazs, kustīgs bērns.
- gaiļa kāja metāla trose, kuras izvērstie gali saistīti ar gafeli, tās uzdevums ir vienmērīgi sadalīt slodzi uz gafeli un pa to pārvietojas kustīgs metāla kalums - slīdkāja, kurai piestiprināta pīķfalle.
- lāmis Miegains, mazkustīgs cilvēks.
- spridzīgs Mirdzošs (par acīm), kustīgs, možs (par skatienu).
- sprigans Mirdzošs (par acīm), kustīgs, možs (par skatienu).
- spridzīgs Možs, kustīgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī sprigans.
- sprigans Možs, kustīgs, arī enerģisks (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- duprs Možs, rosīgs, kustīgs.
- spridzis Mundrs, kustīgs bērns.
- mesters Mundrs, kustīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- zistoks Mundrs, kustīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- ziķeris Mundrs, kustīgs dzīvnieks.
- skadrīgs Mundrs, kustīgs, arī modrs (par dzīvnieku).
- jostrs Mundrs, možs; žirgts, kustīgs.
- mēle Muskuļains, ar gļotādu klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās, piemēram, barības sasmalcināšanā, norīšanā, kā arī (artikulētu, raksturīgu) skaņu veidošanā.
- kā ieaudzis neatdalāms; nekustīgs.
- suksantiņš Nederīgs cilvēks, kas visur iejaucas; kustīgs, jautrs bērns.
- ņudzelīgs Nekārtīgi kustīgs, ņudzeklīgs.
- lēverzaķis Nekārtīgs, arī nenopietns cilvēks; kustīgs, nemierīgs cilvēks.
- immobils Nekustams, nekustīgs.
- kā stabs nekustīgi, neatbildot, klusējot (aiz bailēm, pārsteiguma, brīnumiem); pavisam nekustīgs, stīvs.
- kā piesalis nekustīgi; nekustīgs.
- barbets Nekustīgs balsts, uz kā grozās kuģa lielgabala tornis.
- sinostoze Nekustīgs kaulu savienojums, kuru veido pārkaulojušies skrimšļaudi.
- pols Nekustīgs punkts, ap ko pagriežas kāds ķermenis.
- rādiusvektors nekustīgs vektors, kas rāda materiāla punkta stāvokli telpā no dotās atskaites sistēmas sākumpunkta.
- spīļsavienojums Nekustīgs, izjaucams savienojums, kuru nodrošina berzes spēki vai saskarvirsmu formu mijiedarbība un kurā aptverošā šķeltā detaļa tiek savilkta.
- stīvs Nekustīgs, neizteiksmīgs (piemēram, par acīm, skatienu).
- imobils Nekustīgs, nekustams.
- stiklains Nekustīgs, sastindzis (par acīm, skatienu).
- samūrējies Nekustīgs, stīvs.
- nolēmēts Nekustīgs; nevarīgs.
- kā sastindzis nekustīgs.
- rāms Nekustīgs.
- lēvars Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
- lēveris Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
- drekselis Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns).
- drepelis Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns).
- drīveldriķis Nemierīgs, kustīgs cilvēks (parasti bērns).
- dīdika Nemierīgs, kustīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- drebelis Nemierīgs, kustīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- didelis Nemierīgs, kustīgs cilvēks.
- lenturis Nemierīgs, kustīgs, arī nestabils, ļodzīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
- lāzeris Nemierīgs, kustīgs, draiskulīgs cilvēks.
- lāzerīgs Nemierīgs, kustīgs, draiskulīgs.
- neramstīgs Nemierīgs, kustīgs, nerātns.
- ruska Nemierīgs, kustīgs, palaidnis.
- dāderbiksis Nemierīgs, kustīgs, pārāk steidzīgs cilvēks.
- dedzeklis Nemierīgs, kustīgs, straujš cilvēks (parasti bērns).
- didelīgs Nemierīgs, kustīgs, trakulīgs; drebulīgs no bailēm vai aukstuma.
- dīdelnieks Nemierīgs, ļoti kustīgs, dzīvs, parasti bērns; dīdoņa.
- trasa Nemierīgs, ļoti kustīgs, viegli uzbudināms cilvēks.
- bezdarbīgs Nenodarbināts, nekustīgs (parasti par locekļiem).
- muckulis Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku kopums); jūklis, arī mudžeklis.
- murskulis Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums; jūklis; arī mudžeklis (2).
- mudžeklis Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums; jūklis.
- jūklis Neorganizēts, kustīgs (daudzu cilvēku, retāk dzīvnieku) kopums; burzma, drūzma.
- sifilītiskais bubonis nesāpīgs, kustīgs, blīvi elastiskas konsistences, rodas vinu nedēļu pēc cietā šankra rašanās vai četras nedēļas pēc inficēšanās.
- žļogans Nestabils, slābs, kustīgs.
- satraukt Panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piemēram, klusums, miers); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas.
- svarens Pasmags, nekustīgs.
- autokinētisks Paškustīgs.
- kā sālsstabs pavisam nekustīgs, sastindzis (no pārsteiguma, bailēm).
- kā Lata sieva pavisam sastindzis, nekustīgs (pēc Bībeles stāsta).
- piesienamais gredzens pietauvošanās vietā krastā (krastmalā) nostiprināts kustīgs metāla riņķis, caur kuru izvelk piesienamos galus.
- pakustīgs Puslīdz kustīgs.
- švīkstēt Radīt samērā klusu, asu, augstu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu, vai ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
- tuslis Resns, mazkustīgs, kūtrs cilvēks vai dzīvnieks.
- kā ūdenszāle saka, ja kāds ir ļoti darbīgs, kustīgs, veikls, aktīvs.
- kā nolēmēts saka, ja kas kļūst nekustīgs, neveikls (parasti aiz uztraukuma, bailēm), ja kāds nespēj neko darīt, darboties.
- kā paralizēts saka, ja uz laiku kļūst nekustīgs, sastingst (no spēcīga pārdzīvojuma).
- stato- Salikteņos: stāvošs, nekustīgs.
- roka Samērā garš, kustīgs (ierīces, ietaises u. tml.) darba elements.
- švīksts Samērā kluss, ass, augsts troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- spiets Samērā liels, parasti kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- pašiverīgs Samērā veikls, kustīgs, darbīgs.
- kā nomiris sastindzis, nekustīgs (dabā).
- kā nohipnotizēts sastindzis, nekustīgs.
- katatonisks Sastindzis, nekustīgs.
- saules zaķītis saules stara apspīdēts kustīgs laukumiņš; atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarota saules gaisma.
- sesils Sēdošs, tāds, kam nav kājas; nekustīgs, piem., audzējs.
- spridzis Sīks, kustīgs kukainis.
- ercinīgs Sparīgs, enerģisks, kustīgs, iznesīgs.
- autokinētisks Šķietami kustīgs.
- kaskāde Tāds, kam ir (parasti kustīgs) terasveida vairākpakāpju veidojums kā virzīšanai uz leju (par ierīci, iekārtu).
- plastisks Tāds, kam ir raksturīgas šādas kustības (parasti par cilvēku); tāds, kas ir lokans, kustīgs (par ķermeni, tā daļām).
- stīvs Tāds, kam nav vingruma, elastīguma, arī piespiests, neatraisīts, lēns (par kustībām); nekustīgs (par stāvokli).
- animēts Tāds, kam piešķirts dzīvīgums; kustīgs.
- plosīgs Tāds, kas bieži ir ļoti kustīgs, izturas skaļi, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskulīgs.
- gorīgs Tāds, kas gorās, ir kustīgs, svaida rokas, savelk plecus, ļogās, staipās; arī tūļājas.
- spirgts Tāds, kas ir kustīgs, kam mainās intensitāte (par parādībām dabā).
- nemierīgs Tāds, kas ir ļoti kustīgs, darbīgs (par cilvēku); tāds, kas pastāvīgi ar ko nodarbojas.
- mierīgs Tāds, kas ir nekustīgs.
- nevaldāms Tāds, kas ir tik draiskulīgs, kustīgs, arī tik nesavaldīgs, nenosvērts, ka to grūti vai neiespējami savaldīt, apvaldīt (par cilvēku).
- lēvarīgs Tāds, kas mēdz daudz skraidīt, lēkāt, draiskuļoties; nemierīgs, kustīgs; lēverīgs.
- lēverīgs Tāds, kas mēdz daudz skraidīt, lēkāt, draiskuļoties; nemierīgs, kustīgs.
- skrējīgs Tāds, kas mēdz daudz skriet; arī tāds, kas mēdz ātri iet; kustīgs, nemierīgs.
- mobils Tāds, kas pārvietojas, tāds, ko var (samērā viegli) pārvietot; kustīgs (1).
- virpulīgs Tāds, kur ir kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība; virpuļains (2).
- virpuļains Tāds, kur ir kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība.
- lēnīgs Tāds, kura kustības nav ātras, veiklas, tāds, kas ir mazkustīgs (par dzīvniekiem).
- lēns Tāds, kura kustības nav ātras, veiklas, tāds, kas ir mazkustīgs (par dzīvniekiem).
- nemudrs Tāds, kura kustības nav ātras, veiklas; tāds, kas ir mazkustīgs (par dzīvniekiem).
- čapans Tas kas ir mīksts, neveikls, mazkustīgs.
- spruksts Tas, kas ātri kustas; kustīgs, jautrs cilvēks.
- talasokratons Tektoniski mazkustīgs okeāna gultnes apgabals (okeāniskā platforma), kura pamatā ir bazalta slānis, ko sedz dažādi nogulumi.
- ģeocentrisms Uzskats, ka Zeme ir nekustīgs Visuma centrs.
- kuļīgs Vaļīgs, kustīgs.
- žipčiks Veikls, kustīgs cilvēks.
- živerīgs Veikls, kustīgs, darbīgs.
- lodīgs Veikls, kustīgs, izveicīgs; nasks.
- loks Veikls, kustīgs, izveicīgs.
- gābars Vieglprātīgs cilvēks; kustīgs, nemierīgs cilvēks.
- kustīgums Vispārināta īpašība --> kustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kustīgums Vispārināta īpašība --> kustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazkustība Vispārināta īpašība --> mazkustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī kustību trūkums (organismam); hipokinēzija.
- mazkustīgums Vispārināta īpašība --> mazkustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazkustība (1).
- mazkustīgums Vispārināta īpašība --> mazkustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazkustība (2).
- mazkustība Vispārināta īpašība --> mazkustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekustīgums Vispārināta īpašība --> nekustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekustība (1).
- nekustība Vispārināta īpašība --> nekustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad nav kustības.
- nekustīgums Vispārināta īpašība --> nekustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekustība (2).
- nekustība Vispārināta īpašība --> nekustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kā (zemē) iemiets zaudējis kustības spējas (aiz pārdzīvojuma), nekustīgs.
- kā zemē iemiets zaudējis kustības spējas (aiz pārdzīvojuma), nekustīgs.
kustīgs citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV