Paplašinātā meklēšana
Meklējam klājīgs.
Atrasts vārdos (5):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (89):
- respektābils Cienījams, godājams; pieklājīgs
- lampainis cilvēks nodilušās, saplēstās drēbēs, nepieklājīgs cilvēks
- godkārtīgs Godīgs, ļoti pieklājīgs
- bosiks Huligāns; nepieklājīgs, rupjš cilvēks; dauzoņa; izlaidīgs cilvēks
- delikāts Iejūtīgs, pieklājīgs
- galants Izmeklēti pieklājīgs, ļoti laipns
- anštentīgs Kārtīgs, pieklājīgs
- oficiāls Lietišķs; vēsi pieklājīgs
- smalks ļoti pieklājīgs, smalkjūtīgs, arī izsmalcināts, izvēlīgs (par cilvēku)
- pabļaurs Mēreni nepieklājīgs
- fashionable Moderns, stalts; kārtai pieklājīgs
- ļubraks Nekārtīgs, slinks, nepieklājīgs cilvēks; muļķīgs, nesaprātīgs cilvēks
- negodīgs Nepieklājīgs
- nepiedāns Nepieklājīgs
- neskaists Nepieklājīgs
- nesmuks Nepieklājīgs
- nevietīgs Nepieklājīgs
- rupš Nepieklājīgs
- pipelbrencis nepieklājīgs lamu vārds izlaidīgam, netiklam cilvēkam
- trekns Nepieklājīgs, aizskarošs (par vārdiem, tekstu); arī rupjš (7)
- indecents Nepieklājīgs, nepiederīgs
- nelāgs Nepieklājīgs, nepiedienīgs (piemēram, par vārdu, izteikumu)
- rupjš Nepieklājīgs, nesmalkjūtīgs, netaktisks, arī varmācīgs, aizvainojošs (par cilvēku)
- raupjš Nepieklājīgs, nesmalkjūtīgs; arī rupjš (7)
- mošaka Nepieklājīgs, neuzvedīgs cilvēks
- sālīts Nepieklājīgs, parupjš (par vārdiem, izteicieniem)
- aizskarošs Nepieklājīgs, piedauzīgs
- dumš Nepieklājīgs, rupjš
- prasts Nepieklājīgs, rupjš
- sāļš nepieklājīgs, rupjš (par vārdiem, izteicieniem); sālīts (3)
- necenzēts Nepieklājīgs, rupjš (par vārdiem, izteikumiem)
- piparots Nepieklājīgs, rupjš (parasti par vārdiem, izteicieniem)
- rupjība Nepieklājīgs, rupjš vārds, izteiciens; nepieklājīga, rupja izturēšanās, uzvedība
- nekorekts Neprecīzs, paviršs; netaktisks, nepieklājīgs
- nedārms Neskaists, nepieklājīgs
- nedrāms Neskaists, nepieklājīgs
- smorķis netīrīgs un nepieklājīgs cilvēks
- kļumīgs Netīrs, nepieklājīgs
- neuzmācīgs Neuzbāzīgs, atturīgs, pieklājīgs
- godīgs Piedienīgs, pieklājīgs (parasti par apģērbu)
- klājīgs Pieklājīgs
- kurtuāzs Pieklājīgs
- piedienīgs Pieklājīgs
- pieklājams Pieklājīgs
- zolīds Pieklājīgs, arī gaumīgi, labi ģērbies
- comme il faut pieklājīgs, atbilstošs uzvedības normām; _burtiski_: "kā vajag"
- dalikatns Pieklājīgs, delikāts (par cilvēku)
- godīgs Pieklājīgs, kulturāls
- kavalieris Pieklājīgs, laipns vīrietis (parasti attieksmē pret sievietēm); dāmas pavadonis, aizsargātājs
- kulturāls Pieklājīgs, laipns; tāds, kam ir labas manieres
- korekts Pieklājīgs, taktisks
- decents Pieklājīgs, tikumīgs
- anštendzīgs Pieklājīgs; solīds
- anštendīgs Pieklājīgs; solīds, kārtīgs
- piedārms Pienācīgs, piemērots, pieklājīgs
- piedārns Pienācīgs, piemērots, pieklājīgs
- blankšķīgs Pļāpīgs; nepieklājīgs; neveikls
- pusgodīgs Puslīdz godīgs, taisnīgs, pieklājīgs
- torķis resns, nepieklājīgs cilvēks
- vulgārisms Rupjai runai raksturīgs nepieklājīgs vārds vai izteiciens, kura lietošana ir runas uzvedības normu pārkāpums
- prosts Rupjš, nepieklājīgs
- rupeklis Rupjš, nepieklājīgs cilvēks
- prostūzis Rupjš, nepieklājīgs cilvēks, parasti vīrietis
- nelabs vārds (arī izteiciens) rupjš, nepieklājīgs vārds (izteiciens)
- kakofēmisms Rupjš, nepieklājīgs vārds, ko lieto neitrāla vārda vai teiciena vietā
- dumjš Rupjš; nepieklājīgs
- pasālīts samērā, arī mazliet nepieklājīgs; arī parupjš
- pasāļš samērā, arī mazliet nepieklājīgs; arī parupjš
- parupjš samērā, arī mazliet skarbs, aizskarošs, arī nepieklājīgs, bezkaunīgs (piemēram, par valodu, izturēšanos)
- cūkceijers Slikts (blēdīgs, arī nepieklājīgs, nevīžīgs u. tml.) cilvēks
- cūkcepure Slikts (blēdīgs, arī nepieklājīgs, nevīžīgs u. tml.) cilvēks
- solīds tāds, kas ar savu ārieni, izturēšanos, sabiedrisko stāvokli u. tml. izraisa pret sevi cieņu, uzticību; arī pieklājīgs, atturīgs, savaldīgs
- godpratīgs tāds, kas godu prot, pieklājīgs, uzmanīgs
- pikants tāds, kas izraisa erotisku, juteklīgu interesi, arī mazliet nepieklājīgs (parasti par sievieti)
- rātns tāds, kas nav pārgalvīgs; arī mierīgs, pieklājīgs
- neglīts tāds, kas neatbilst (parasti sadzīves) morāles normām; nepieklājīgs
- nepiedienīgs tāds, kas neatbilst kādām prasībām, stāvoklim (par izturēšanos, rīcību, runu); arī nepieklājīgs
- divdomīgs tāds, kurā izpaužas kas pikants, arī nekautrīgs, nepieklājīgs
- drastisks tāds, kura saturā ir vieglprātība, arī kas ne visai pieklājīgs
- nekautrīgs tāds, kura saturs aizskar, aizvaino; nepieklājīgs
- nekaunīgs tāds, kura saturs aizskar, aizvaino; nepieklājīgs, rupjš
- bezkaunīgs tāds, kura saturs aizskar, apvaino; nepieklājīgs, rupjš
- pikants tāds, kura saturs ir erotisks, juteklīgs, arī mazliet nepieklājīgs
- frivols Vieglprātīgs, bez dziļāka satura; ne visai pieklājīgs
- nepieklājība vispārināta īpašība --> nepieklājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepieklājīgums vispārināta īpašība --> nepieklājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nepieklājība (1)
- pieklājība vispārināta īpašība --> pieklājīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pornogrāfija Vulgāri naturālistisks, nepieklājīgs dzimumdzīves, dzimumakta attēlojums literatūrā, tēlotājmākslā, kino utt.; darbs vai darbi ar šādu attēlojumu
- zeks Zēns (parasti bravūrīgs, nepieklājīgs)
klājīgs citās vārdnīcās:
MEV