Paplašinātā meklēšana
Meklējam izstarot.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (79):
- fluorometrija Analītiska vielas identificēšana un tās daudzuma noteikšana, izmantojot ultravioletās gaismas avotu un mērot raksturīgo vielas izstaroto fluorescento gaismu
- krāsa ar redzi uztverama objekta virsmas īpašība, ko rada atstarota (vai no tā izstarota) gaisma; šīs gaismas izraisīta redzes sajūta, uztvere
- radioastronomija Astronomijas nozare, kas pētī kosmiskos objektus, izmantojot to izstarotos vai atstarotos radioviļņus
- radioteleskops Astronomisks instruments, kura galvenās sastāvdaļas ir antena un uztvērējs un kuru izmanto kosmisko objektu izstaroto radioviļņu uztveršanai un reģistrēšanai
- bēta sabrukšana atoma kodola radioaktīva pārvēršanās, kuras norisē tiek izstarots elektrons un antineitrino vai pozitrons un neitrino
- termojoni Augstas temperatūras iedarbībā ķermeņa virsmas izstarotie joni
- dzist Beigt degt, beigt izstarot gaismu
- tālanalīze Dabā esošu priekšmetu identificēšana, analizējot to atstaroto vai izstaroto starojumu; tiek veikta no Zemes pavadoņiem un lidaparātiem; izmanto dabas resursu, ekoloģisko traucējumu, militāro objektu atrašanās vietas noteikšanai u. c.
- liesmot Degot izstarot (parasti spožu, sarkanu) gaismu
- doplerultrasonogrāfija Diagnostikas metode, kurā izmanto no kustīgiem objektiem atstarotās ultraskaņas frekvences pārmaiņas salīdzinājumā ar izstaroto ultraskaņu; frekvences pārmaiņas ir atkarīgas no kustīgā objekta ātruma, tāpēc, balstoties uz doplera efektu, to var izmērīt
- padzist Dziestot degt vājāk, izstarot vājāku gaismu
- fotosfēra Dziļākais un blīvākais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis, kas emitē lielāko daļu tās izstarotās enerģijas, galvenokārt redzamās gaismas veidā
- spožums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo izstarotās gaismas stiprumu attiecībā pret gaismas avota virsmas laukuma vienību
- emitētspēja Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa termisko starojumu un nosaka, cik daudz enerģijas tiek izstarots laika vienībā no ķermeņa virsmas vienību lielā viļņa garumu (vai frekvenču) intervālā
- uzdegties iesākt degt un izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt un izstarot gaismu
- uzliesmot iesākt izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu
- uzgaismot iesākt izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu; arī uzliesmot (2)
- iegaismoties iesākt izstarot gaismu (parasti par apgaismes ķermeņiem); īsu brīdi izstarot gaismu
- iekvēloties iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeni)
- iedegties iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeņiem)
- uzlaistīties iesākt spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu
- iedegt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma)
- iededzināt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma); iedegt
- uzdedzināt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma)
- uzdegt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma)
- spīdība īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina (vielai, priekšmetam u. tml.) spēju izstarot vai atstarot gaismu
- izņirbēt Īslaicīgi ņirbēt, izstarot ņirbošu gaismu
- palaistīties īsu brīdi spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu
- izdzist Izbeigt, pārstāt degt, izstarot gaismu
- rotāt Izplatoties mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) - par gaismu; izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu
- rotāties Izplatoties mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) - par gaismu; izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu
- sastaroties izstarot (prieku acīs) vienam pret otru
- aptumšoties kļūt tumšam vai tumšākam (ja gaismas avots tiek aizsegts vai pārstāj izstarot gaismu); aptumst
- rezonanses koksne koksne, ko lieto mūzikas instrumentu skaņas izstarotāju (deku) gatavošanai (parasti egle, priede); tās gadskārtu optimālais platums ir 1-4 mm un optimālais vēlīnās koksnes daudzums gadskārtā - 5-20%; koksnei jābūt ar vienādām gadskārtām, gadskārtu skaita svārstības divos blakus esošos centimetros nedrīkst pārsniegt 30%
- Pleurobrachia pileus ktenoforu suga, kas dažkārt iepeld arī Baltijas jūrā, spēj izstarot zilganu gaismu un izraisīt jūras spīdēšanu
- luminiscencanalīze Ķīmiska izmeklēšanas metode, noteicot vielas pēc to īpašības izstarotgaismu, ja tās apstaro ar ultravioletiem stariem
- spiest ļoti karsēt, izstarot ļoti stipru gaismu un nevēlami iedarboties (uz kādu, tā ķermeņa daļām) (par gaismas, siltuma avotu, par sauli)
- tveice ļoti stiprs (parasti saules, kā degoša, kā sakarsēta) izstarots siltums
- bezkontakta darbības uzspridzinātājs munīcijas uzspridzinātājs, kura komandas dators izstrādā komandu bez tieša kontakta ar mērķi tā tuvumā (noteiktā attālumā), savā darbībā izmantojot no no mērķa atstarotās vai izstarotās enerģijas
- pasīvā lokācija objektu (mērķu) noteikšana pēc to izstarotajiem signāliem (piemēram, pēc skaņas, elektromagnētiskajiem viļņiem)
- dzēst panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu
- nodzēst panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu
- degt panākt, ka (kas) sāk degt, izstarot gaismu; dedzināt
- iespīdināt panākt, ka (kas) sāk spīdēt, izstarot gaismu
- nogriezt (arī nodzēst, izslēgt) gaismu panākt, ka gaismas avots beidz izstarot gaismu
- nodzēst (arī izslēgt, nogriezt) gaismu panākt, ka gaismas avots beidz izstarot gaismu
- uzgriezt gaismu (arī uguni) panākt, ka gaismas avots sāk izstarot gaismu
- iedegt (arī aizdegt, uzdegt, ieslēgt, iegriezt, uzgriezt) gaismu panākt, ka gaismas avots sāk izstarot gaismu
- izdzēst panākt, ka pārstāj degt, liesmot un izstarot gaismu
- aizdedzināt panākt, ka sāk kvēlot, izstarot gaismu
- nodzist Pārstāt degt, izstarot gaismu; arī izdzist (1)
- nodzist Pārstāt izstarot gaismu (parasti par elektrisko gaismas avotu)
- izstarojums paveikta darbība, rezultāts --> izstarot (3)
- optiskā pele pele, kas par savu atrašanās vietu saņem informāciju, uztverot pašas izstaroto gaismu
- uzdegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, svece) sāk degt un izstarot gaismu; panākt, ka (uguns) sāk degt un izstarot gaismu; uzdedzināt
- uzdedzināt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, svece) sāk degt un izstarot gaismu; panākt, ka (uguns) sāk degt un izstarot gaismu; uzdegt
- sadegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, vairākas, daudzas sveces) sāk degt; ieslēdzot panākt, ka (vairāki, daudzi gaismas ķermeņi) sāk izstarot gaismu
- optiskais fotoattēls priekšmeta attēls, ko priekšmeta izstarotā vai izkliedētā gaisma, izejot caur optisko sistēmu (objektīvu), rada optiskās sistēmas izejā; atveido objekta kontūras un detaļas
- nopūst Pūšot panākt, ka (kas) pārstāj degt, izstarot gaismu; pūšot panākt, ka (gaismas avots) nodziest
- bēta radioaktivitāte radioaktivitāte, kurā tiek izstaroti bēta stari
- degt Radīt, izstarot siltumu, gaismu
- izstaroties refl. --> izstarot (1)
- izstarojums rezultāts --> izstarot (2)
- gaisma nodziest saka, ja gaismas avots beidz izstarot gaismu
- sarkankvēle Saķeršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls sāk izstarot sarkanu gaismu
- Saules radiācija Saules izstarotais siltums; tās daudzums ir atkarīgs no attāluma starp Zemi un Sauli (attāluma starpība gada laikā mainās par apm. 5 milj. km), Saules staru krišanas leņķa (jo tas mazāks, jo mazāku enerģijas daudzumu saņem laukuma vienība), no Saules augstuma virs horizonta, dienas garuma, mākoņainības, atmosfēras dzidruma
- apspīdēt Spīdot izstarot gaismu (pār ko) - par gaismas avotu; apgaismot, krītot (uz ko) - par gaismu
- pārspīdēt Spīdot izstarot gaismu pāri (kam), pār (ko) - par gaismas avotu; apgaismot, izplatoties pāri (kam), pār (ko) - pargaismu
- jāņtārpiņš Spīdvaboļu dzimtas ("Lampyridae") suga ("Lampyris noctiluca"), vabole, kurai piemīt spēja izstarot gaismu
- laistīt Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot (gaismu)
- laistīties Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot gaismu (par gaismas avotu); būt spožam, parasti nevienmērīgam (par gaismu)
- Fraunhofera līnijas šauras absorbcijas spektra līnijas nepārtrauktā Saules izstarotās gaismas spektrā; veidojas, Saules starojumam absorbējoties Saules atmosfēras ārējos slāņos, un satur informāciju par Saules atmosfēras ķīmisko sastāvu
- daudzfotonu tāds process, kur katrā elementāraktā tiek izstaroti vai absorbēti vairāki fotoni
- izastarāties tikt izstarotam (par saules stariem)
- atomlaiks vienmērīga laika mērīšanas sistēma, kurā vienības laika intervālu nosaka ar kādas vielas atomu vai molekulu izstaroto vai absorbēto elektromagnētisko svārstību skaitu; mēra ar atompulksteni, kura pamatsastāvdaļa ir frekvences kvantu standarts, kas ģenerē elektromagnētiskās svārstības ar sevišķi precīzu un stabilu frekvenci
- lokācija Virziena un (vai) attāluma noteikšana līdz attālam objektam pēc tā izstarotajiem signāliem vai arī izmantojot uz objektu nosūtīto un no tā atstaroto signālu (skaņas vilni vai elektromagnētisko vilni)
- zvaigznes krāsa zvaigznes izstarotās gaismas vizuālais raksturlielums, kas atkarīgs no zvaigznes temperatūras; zvaigznes temperatūrai pieaugot, tās krāsa mainās no sarkanas līdz oranžai, dzeltenai, baltai, zilganai
- bolometriskais zvaigznes spožums zvaigznes starojuma intensitātes mērs visā tās izstarotajā spektrā
- fiziskās maiņzvaigznes zvaigznes, kam fizikālu iemeslu dēļ mainās izstarotās enerģijas daudzums
izstarot citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV