Paplašinātā meklēšana
Meklējam izstarot.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (79):
- fluorometrija Analītiska vielas identificēšana un tās daudzuma noteikšana, izmantojot ultravioletās gaismas avotu un mērot raksturīgo vielas izstaroto fluorescento gaismu.
- krāsa ar redzi uztverama objekta virsmas īpašība, ko rada atstarota (vai no tā izstarota) gaisma; šīs gaismas izraisīta redzes sajūta, uztvere
- radioastronomija Astronomijas nozare, kas pētī kosmiskos objektus, izmantojot to izstarotos vai atstarotos radioviļņus.
- radioteleskops Astronomisks instruments, kura galvenās sastāvdaļas ir antena un uztvērējs un kuru izmanto kosmisko objektu izstaroto radioviļņu uztveršanai un reģistrēšanai.
- bēta sabrukšana atoma kodola radioaktīva pārvēršanās, kuras norisē tiek izstarots elektrons un antineitrino vai pozitrons un neitrino
- termojoni Augstas temperatūras iedarbībā ķermeņa virsmas izstarotie joni.
- dzist Beigt degt, beigt izstarot gaismu.
- tālanalīze Dabā esošu priekšmetu identificēšana, analizējot to atstaroto vai izstaroto starojumu; tiek veikta no Zemes pavadoņiem un lidaparātiem; izmanto dabas resursu, ekoloģisko traucējumu, militāro objektu atrašanās vietas noteikšanai u. c.
- liesmot Degot izstarot (parasti spožu, sarkanu) gaismu.
- doplerultrasonogrāfija Diagnostikas metode, kurā izmanto no kustīgiem objektiem atstarotās ultraskaņas frekvences pārmaiņas salīdzinājumā ar izstaroto ultraskaņu; frekvences pārmaiņas ir atkarīgas no kustīgā objekta ātruma, tāpēc, balstoties uz doplera efektu, to var izmērīt.
- padzist Dziestot degt vājāk, izstarot vājāku gaismu.
- fotosfēra Dziļākais un blīvākais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis, kas emitē lielāko daļu tās izstarotās enerģijas, galvenokārt redzamās gaismas veidā.
- spožums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo izstarotās gaismas stiprumu attiecībā pret gaismas avota virsmas laukuma vienību.
- emitētspēja Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa termisko starojumu un nosaka, cik daudz enerģijas tiek izstarots laika vienībā no ķermeņa virsmas vienību lielā viļņa garumu (vai frekvenču) intervālā.
- uzdegties Iesākt degt un izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt un izstarot gaismu.
- uzgaismot Iesākt izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu; arī uzliesmot (2).
- uzliesmot Iesākt izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
- iegaismoties Iesākt izstarot gaismu (parasti par apgaismes ķermeņiem); īsu brīdi izstarot gaismu.
- iekvēloties Iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeni).
- iedegties Iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeņiem).
- uzlaistīties Iesākt spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu.
- iededzināt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma); iedegt.
- iedegt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- uzdedzināt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- uzdegt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- spīdība Īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina (vielai, priekšmetam u. tml.) spēju izstarot vai atstarot gaismu.
- izņirbēt Īslaicīgi ņirbēt, izstarot ņirbošu gaismu.
- palaistīties Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu.
- izdzist Izbeigt, pārstāt degt, izstarot gaismu.
- rotāt Izplatoties mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) - par gaismu; izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
- rotāties Izplatoties mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) - par gaismu; izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
- sastaroties izstarot (prieku acīs) vienam pret otru
- aptumšoties Kļūt tumšam vai tumšākam (ja gaismas avots tiek aizsegts vai pārstāj izstarot gaismu); aptumst.
- rezonanses koksne koksne, ko lieto mūzikas instrumentu skaņas izstarotāju (deku) gatavošanai (parasti egle, priede); tās gadskārtu optimālais platums ir 1-4 mm un optimālais vēlīnās koksnes daudzums gadskārtā - 5-20%; koksnei jābūt ar vienādām gadskārtām, gadskārtu skaita svārstības divos blakus esošos centimetros nedrīkst pārsniegt 30%.
- Pleurobrachia pileus ktenoforu suga, kas dažkārt iepeld arī Baltijas jūrā, spēj izstarot zilganu gaismu un izraisīt jūras spīdēšanu
- luminiscencanalīze Ķīmiska izmeklēšanas metode, noteicot vielas pēc to īpašības izstarotgaismu, ja tās apstaro ar ultravioletiem stariem.
- spiest Ļoti karsēt, izstarot ļoti stipru gaismu un nevēlami iedarboties (uz kādu, tā ķermeņa daļām) (par gaismas, siltuma avotu, par sauli).
- tveice Ļoti stiprs (parasti saules, kā degoša, kā sakarsēta) izstarots siltums.
- bezkontakta darbības uzspridzinātājs munīcijas uzspridzinātājs, kura komandas dators izstrādā komandu bez tieša kontakta ar mērķi tā tuvumā (noteiktā attālumā), savā darbībā izmantojot no no mērķa atstarotās vai izstarotās enerģijas
- pasīvā lokācija objektu (mērķu) noteikšana pēc to izstarotajiem signāliem (piemēram, pēc skaņas, elektromagnētiskajiem viļņiem)
- dzēst Panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu.
- nodzēst Panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu.
- degt Panākt, ka (kas) sāk degt, izstarot gaismu; dedzināt.
- iespīdināt Panākt, ka (kas) sāk spīdēt, izstarot gaismu.
- nogriezt (arī nodzēst, izslēgt) gaismu panākt, ka gaismas avots beidz izstarot gaismu
- nodzēst (arī izslēgt, nogriezt) gaismu panākt, ka gaismas avots beidz izstarot gaismu
- uzgriezt gaismu (arī uguni) panākt, ka gaismas avots sāk izstarot gaismu
- iedegt (arī aizdegt, uzdegt, ieslēgt, iegriezt, uzgriezt) gaismu panākt, ka gaismas avots sāk izstarot gaismu
- izdzēst Panākt, ka pārstāj degt, liesmot un izstarot gaismu.
- aizdedzināt Panākt, ka sāk kvēlot, izstarot gaismu.
- nodzist Pārstāt degt, izstarot gaismu; arī izdzist (1).
- nodzist Pārstāt izstarot gaismu (parasti par elektrisko gaismas avotu).
- izstarojums Paveikta darbība, rezultāts --> izstarot (3).
- optiskā pele pele, kas par savu atrašanās vietu saņem informāciju, uztverot pašas izstaroto gaismu
- uzdegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, svece) sāk degt un izstarot gaismu; panākt, ka (uguns) sāk degt un izstarot gaismu; uzdedzināt.
- uzdedzināt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, svece) sāk degt un izstarot gaismu; panākt, ka (uguns) sāk degt un izstarot gaismu; uzdegt.
- sadegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, vairākas, daudzas sveces) sāk degt; ieslēdzot panākt, ka (vairāki, daudzi gaismas ķermeņi) sāk izstarot gaismu.
- optiskais fotoattēls priekšmeta attēls, ko priekšmeta izstarotā vai izkliedētā gaisma, izejot caur optisko sistēmu (objektīvu), rada optiskās sistēmas izejā; atveido objekta kontūras un detaļas
- nopūst Pūšot panākt, ka (kas) pārstāj degt, izstarot gaismu; pūšot panākt, ka (gaismas avots) nodziest.
- bēta radioaktivitāte radioaktivitāte, kurā tiek izstaroti bēta stari
- degt Radīt, izstarot siltumu, gaismu.
- izstaroties Refl. --> izstarot (1).
- izstarojums Rezultāts --> izstarot (2).
- gaisma nodziest saka, ja gaismas avots beidz izstarot gaismu
- sarkankvēle Saķeršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls sāk izstarot sarkanu gaismu.
- Saules radiācija Saules izstarotais siltums; tās daudzums ir atkarīgs no attāluma starp Zemi un Sauli (attāluma starpība gada laikā mainās par apm. 5 milj. km), Saules staru krišanas leņķa (jo tas mazāks, jo mazāku enerģijas daudzumu saņem laukuma vienība), no Saules augstuma virs horizonta, dienas garuma, mākoņainības, atmosfēras dzidruma.
- apspīdēt Spīdot izstarot gaismu (pār ko) - par gaismas avotu; apgaismot, krītot (uz ko) - par gaismu.
- pārspīdēt Spīdot izstarot gaismu pāri (kam), pār (ko) - par gaismas avotu; apgaismot, izplatoties pāri (kam), pār (ko) - pargaismu.
- jāņtārpiņš Spīdvaboļu dzimtas ("Lampyridae") suga ("Lampyris noctiluca"), vabole, kurai piemīt spēja izstarot gaismu.
- laistīt Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot (gaismu).
- laistīties Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot gaismu (par gaismas avotu); būt spožam, parasti nevienmērīgam (par gaismu).
- Fraunhofera līnijas šauras absorbcijas spektra līnijas nepārtrauktā Saules izstarotās gaismas spektrā; veidojas, Saules starojumam absorbējoties Saules atmosfēras ārējos slāņos, un satur informāciju par Saules atmosfēras ķīmisko sastāvu
- daudzfotonu Tāds process, kur katrā elementāraktā tiek izstaroti vai absorbēti vairāki fotoni.
- izastarāties Tikt izstarotam (par saules stariem).
- atomlaiks Vienmērīga laika mērīšanas sistēma, kurā vienības laika intervālu nosaka ar kādas vielas atomu vai molekulu izstaroto vai absorbēto elektromagnētisko svārstību skaitu; mēra ar atompulksteni, kura pamatsastāvdaļa ir frekvences kvantu standarts, kas ģenerē elektromagnētiskās svārstības ar sevišķi precīzu un stabilu frekvenci.
- lokācija Virziena un (vai) attāluma noteikšana līdz attālam objektam pēc tā izstarotajiem signāliem vai arī izmantojot uz objektu nosūtīto un no tā atstaroto signālu (skaņas vilni vai elektromagnētisko vilni).
- zvaigznes krāsa zvaigznes izstarotās gaismas vizuālais raksturlielums, kas atkarīgs no zvaigznes temperatūras; zvaigznes temperatūrai pieaugot, tās krāsa mainās no sarkanas līdz oranžai, dzeltenai, baltai, zilganai
- bolometriskais zvaigznes spožums zvaigznes starojuma intensitātes mērs visā tās izstarotajā spektrā
- fiziskās maiņzvaigznes zvaigznes, kam fizikālu iemeslu dēļ mainās izstarotās enerģijas daudzums
izstarot citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV