Paplašinātā meklēšana
Meklējam izlikt.
Atrasts vārdos (7):
Atrasts vārdu savienojumos (7):
Atrasts skaidrojumos (118):
- aizkabināt Aizlikt (aiz kā).
- aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā; ar restēm aizšķērsot, aizkrustot.
- aizlūgt Aizlikt labu vārdu par kādu, lūgt par kādu, veikt aizlūgumu.
- aizteikt Aizlikt labu vārdu par kādu.
- aizmeldēt Aizlikt par kādu labu vārdu.
- aizmeldināt Aizlikt par kādu labu vārdu.
- aizplombēt aizlikt priekšā plombu kādai atveramai telpai, iekārtai, pakai, nodrošināt ar plombu.
- noplombēt Aizlikt priekšā plombu, nodrošināt ar plombu; aizplombēt (1).
- aizmest Aizlikt, aizkabināt (aiz kā).
- aizdēt Aizlikt; nolikt aiz kaut kā.
- aizlikt Aizlikties.
- aizcilāt Aizsprostojot (pret kaut ko) aizlikt vairākos paņēmienos.
- aizāķēt Āķējot aizlikt (aiz kā).
- litostrotons Ar mozaīku izlikta grīda.
- aizsist Ar strauju kustību aizlikt (kam priekšā).
- pagrūst kāju priekšā ar strauju kustību, grūdienu aizlikt kāju priekšā.
- valaks Ar zariem izlikts meža ceļš grūti izbraucamās vietās.
- notēlot Atveidot imitējot, atdarinot; arī izlikties (1).
- kāršu spēle azartspēle, kurā laimests ir atkarīgs no izliktajām kārtīm (to kombinācijas) un spēles noteikumos noteiktā laimesta koeficienta un kura nav aprīkota ar īpašu elektronisku programmu spēles vadīšanai un laimesta lieluma noteikšanai.
- klātne Balināšanai izlikto linu klājums.
- dākļoties Blēņoties, ākstoties izlikties.
- ielīst kāda ādā censties būt citādam savtīgu mērķu dēļ, izlikties.
- šķeīsls Cilvēks, kas mēdz izlikties, apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs.
- darba sludinājums darba devēja paziņojums par brīvajām darba vietām, tas var būt publisks (sludinājums laikrakstā), kā arī iekšējs (izlikts paziņojums uzņēmuma teritorijā).
- izlikšanās Darbība, process --> izlikties.
- izlicējs Darītājs --> izlikt.
- maskarāde Datoru tīkla lietotāja mēģinājums izlikties par citu (pilnvarotu) lietotāju, lai varētu izmantot datoru tīkla resursus un pakalpojumus.
- tanatoze dažu dzīvnieku spēja briesmu brīdī sastingt un izlikties par mirušu.
- ots Dēļiem izlikta ieeja kartupeļu bedrē.
- aizlikts Divd. --> aizlikt.
- sausais elektrofiltrs elektriskais sēra dioksīda gāzes attīrītājs, kas sastāv no divdaļīgas kameras, kuras sienas izliktas ar ķieģeļiem; katra daļa ir patstāvīgs elektrofiltrs; temperatūra ne zemāka par 250 °C.
- Palamēds Grieķu mitoloģijā - Eibojas salas valdnieka Nauplija un viņa sievas Klimēnes dēls, kurš sadzīvē ieviesis dažādus jauninājumus un atmaskojis Odiseju, kad tas mēģināja izlikties par vājprātīgu.
- mīnumeklētājs Gruntī, sniegā vai ūdenī izlikto mīnu atklāšanas ierīce.
- izkavāt Izkravāt, izņemt, izlikt.
- spēlēt komēdiju izlikties
- fasonu rādīt izlikties (par kaut ko), tēlot (ko).
- fasonu taisīt izlikties (par kaut ko).
- spēlēt spēlītes izlikties ar mērķi panākt kaut ko.
- piemiegt acis izlikties kaut ko neredzam, nesaprotam, nepamanām.
- piemiegt (arī aizvērt, aizmiegt) acis (arī aci) izlikties ko nepamanām.
- aizmiegt (arī piemiegt, aizvērt) acis (arī aci) izlikties ko nepamanām.
- aizvērt (arī piemiegt, aizmiegt) acis (arī aci) izlikties ko nepamanām.
- skatīties caur pirkstiem izlikties ko neredzam, apzināti nereaģēt uz ko nevēlamu, neatļautu, nosodāmu.
- nelikies dzirdīties izlikties nedzirdam.
- nelikties dzirdoties izlikties nedzirdam.
- taisīt nevainīgas acis izlikties neko nezinām par notikušo, izdarīto, izlikties, ka nav vainīgs.
- tēlot lomu izlikties veicam (kādu) uzdevumu, esam (kādā) situācijā.
- spēlēt lomu izlikties veicam (kādu) uzdevumu, esam (kādā) situācijā.
- spēlēt augstu spēli izlikties veicam ko svarīgu, esam ievērojamā stāvoklī, situācijā.
- nēsāt masku izlikties, izturēties tā, lai neatklātu savu īsto dabu, būtību.
- spēlēt kumēdiņus izlikties, muļķoties.
- taisīt pakses izlikties; tēlot neprašu, muļķi.
- spēlēt teātri izlikties.
- spēlēt (aklās) vistiņas izlikties.
- spēlēt teātri (arī komēdiju) izlikties.
- izķēpīt Izņemt, izcelt, izlikt ārā.
- aizplest Izplešot novietot, aizlikt (priekšā).
- lauzīties Izturēties izvairīgi, vilcināties, arī izlikties, būt mākslotam, pārspīlētam.
- ermoties Izturēties muļķīgi, izlikties dīvainam.
- akmens krāvuma kaps jaunākā akmens laikmeta kaps, kuram gar malām izliktas akmens plāksnes, paredzēts vairākiem mirušajiem.
- skaluvācietība Kārkluvācietība - cenšanās izlikties par vācieti.
- skaluvācietis Kārkluvācietis - tāds, kas cenšas izlikties par vācieti.
- izklāt Klājot izvietot, izlikt.
- pasers Labība, kas (rijā) izlikta žāvēšanai uz tievām kārtīm blakus krāsnij (nevis uz cepļa sijām).
- skalu vācietis latvietis, kas cenšas izlikties par vācieti.
- kārkluvācietis Latvietis, kas cenšas izlikties par vācieti.
- iztupināt Lauzt īres līgumu un izlikt no dzīvokļa.
- marstīties Liekuļot, izlikties.
- tupeļvaronis Lielīgs cilvēks, kas mēdz izlikties par drosmīgu, bet īstenībā ir bailīgs, gļēvs.
- aizlocīt Lokot, ielokot aizlikt, aizbīdīt (aiz kā).
- spēlēt vistiņas maldināt citam citu, izlikties, niekoties.
- valšķēt Maldināt, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, izlikties.
- valšķēties Maldināt, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, izlikties.
- bokšķoties Mānīties; izlikties, muļķoties; runātko nepatiesu, slēpt (ko).
- bokšoties Mānīties; izlikties, muļķoties; runātko nepatiesu, slēpt (ko).
- pietēlot Mazliet izlikties; mazliet notēlot (kādu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- aizmesties Mesties prom; aizlikties.
- izkliedmīna Mīna, kas izlikta, neņemot vērā pieņemtos mīnu izlikšanas paņēmienus, un kas konstruēta tā, lai to varētu izlikt no lidmašīnām, raķetēm, ar sauszemes metējierīci, ar rokām, kā arī ar artilēriju.
- nebēdāt Neievērot, izlikties nezinot.
- parādīt sevi bez maskas neizlikties, neslēpt savu būtību.
- izlikties Nejauši tikt izliktam, saliktam (kādā veidā).
- iztraikšķīt Nekārtīgi izlikt, pavirši, retināti izkaisīt.
- iztraišķīt Nekārtīgi izlikt, pavirši, retināti izkaisīt.
- aizgumzāt Nekārtīgi saburzot, aizlikt aiz kaut kā.
- redzīt Nelikties redzīt - izlikties neredzam; neievērot.
- atliekt Noliekt atpakaļ vai sānis (galvu, ķermeņa augšdaļu); saliecot aizlikt (rokas aiz muguras).
- gudiņš Ņiprs, mazs, miesās pilnīgs cilvēks, kas grib izlikties gudrs.
- mirāt Pa jokam izlikties mirušam.
- izgodāt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm.
- izgodēt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm.
- izgodīt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm.
- kārkluvācietība Parādība, kad latvietis izliekas par vācieti; latvieša cenšanās izlikties par vācieti.
- nomest masku pārstāt izlikties, slēpt (ko).
- noņemt masku Pārstāt izlikties, slēpt (ko).
- intermitēt Pārtraukt, izlikt.
- raudāt krokodila asaras paust liekulīgu žēlumu, līdzjūtību, izlikties ko nožēlojam.
- valkšķot Rīkoties viltīgi, izlikties.
- ēmoties Runāt muļķības, cenšoties izlikties asprātīgs.
- kā liela dāma saka par meiteni, kura cenšas izlikties pieaugusi.
- maska nokrīt saka, ja kāds pārstāj izlikties, slēpt savu būtību.
- izzeģināt Sakraut kārtās vai izlikt žāvēties.
- uzlikt masku sākt izlikties, slēpt savu īsto dabu, būtību.
- reiderēšana Savrupu virsūdens kuģu vai bruņotu kuģu (reideru) darbība uz pretinieka jūras komunikācijām, lai traucētu tā kuģošanu, slēpti izliktu mīnu aizsprostojumus, grautu pretinieka piekrastes objektus.
- kosiķ Simulēt, izlikties par garīgi slimu.
- marķēt Simulēt, izlikties; arī tēlot.
- mazgāt rokas nevainībā slēpt savu vainu, līdzdalību; izlikties, ka nav vainīgs.
- aizspert Sperot soli, aizlikt (kāju kam priekšā).
- aizcirst Strauji aizlikt, aizgrūst (kam priekšā).
- izspert Strauji izlikt (kāju, parasti uz priekšu).
- pseidodemence Šķietama plānprātība, tieksme izlikties par plānprātīgu (var būt saistīta ar nomāktību vai histēriju).
- puspolis tāds, kas nav īsts polis, bet cenšas par tādu izlikties.
- stroiķ Tēlot, izlikties.
- stroīt Tēlot, izlikties.
- mētāt Tēlot; izlikties (par ko).
- mošķoties Trokšņot, trakot, blēņoties, izlikties.
- nosērt Uz (rijas) ārdiem kārtīgi izlikt labību kaltēšanai.
- stodere Uz ūdens noenkurota navigācijas zīme (parasti garas kārts veidā), kas norāda, piemēram, kuģu ceļu, izliktus tīklus.
- vaikstīt Vaibstīt; izlikties.
izlikt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV