Paplašinātā meklēšana
Meklējam hidr..
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (867):
- guanidāze "Aspergillus niger" ferments, kas katalizē guanidīna hidrolīzi urīnvielā un amonjakā.
- pentozāns (C~5~H~8~O~4~)~n~, lielmolekulārs polisaharīds, kura hidrolīzē rodas pentoze; atrodami daudzās augu daļās (salmos, koksnē u. c.).
- lantionīns [HOOCCH(NH2)CH2]2S, tiodialanīns, aminoskābe, kas iegūta no vilnas, matu, spalvu vai laktalbumīna hidrolīzitāta, ja hidrolīzi veic ar sārmu.
- ACH Acetoncianhidrīns.
- alumīnijmiecēšana Ādas apstrādes sārmošanas procesā jēlādā ievadīto hidroksīdu un nātrija sulfīdu izvadīšana, miecēšana ar alumīnija sāļu šķīdumiem.
- hiropomfolikss Ādas reakcija, kam raksturīga dishidrotisku pūslīšu erupcija pēdu apakšu un delnu ādā; šādu reakciju var izraisīt parazītiskās sēnes (epidermofitons), streptokoki, alerģiski un toksiski reaģenti, tā var būt idiopātiska vai saistīta ar citām ādas slimībām (ekzēma, dermatīts).
- Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte.
- pankreatopeptidāze Aizkuņģa dziedzera enzīms, kas katalizē peptīdu hidrolīzi.
- glikagons Aizkuņģa dziedzera hormons; organismā piedalās ogļhidrātu maiņas regulācijā.
- dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus.
- Kaplāna turbīna aksiāla reaktīvā hidroturbīna, kas aprīkota ar regulējamām lāpstiņām, un paredzēta zemam kritumam un lielam ūdens patēriņam.
- propellerturbīna Aksiāla reaktīvā hidroturbīna, kas paredzēta nemainīgam krituma augstumam.
- Peltona turbīna aktīvā hidroturbīna, kas paredzēta augstam ūdens kritumam un mazam ūdens patēriņam.
- hidroakumulators akumulators, kurā uzkrāj hidraulisko enerģiju, ko pēc tam var izmantot; piemēram, uzkrāj ūdeni paaugstināta līmeņa tilpnē; hidrauliskais akumulators.
- keratinoze Albumoze, ko iegūst, hidrolizējot keratīnu.
- gelatoze Albunoze, želatīna hidrolīzes produkts; lieto kā emulgatoru.
- oksīms Aldehīda vai ketona un hidroksilamīna reakcijas produkts; lieto aldehīdu izolēšanai un attīrīšanai.
- oksīmi Aldehīdu un ketonu atvasinājumi, ko iegūst to reakcijā ar hidroksilamīnu.
- hipoaldosteronisms Aldosterona trūkums organismā, parasti saistīts ar hipoadrenalīnismu; raksturīga hipotensija, dehidratācija un nātrija jonu zudums.
- AHA Alfa hidroksiskābes (angļu "alpha hydroxy acid"), kuras plaši izmanto kosmētisko līdzekļu ražošanā.
- aminospirti alifātiski savienojumi, kuru molekulās ir hidroksilgrupa OH un aminogrupa NH~2~, kā piem., alkaloīds efedrīns, hormons adrenalīns; galvenā nozīme etanolamīniem.
- enoli Alkēnu savienojumi ar hidroksilgrupu pie dubultsaites oglekļa atoma.
- gliftālsveķi Alkīdsveķi, ko iegūst no glicerīna un ftalskābes anhidrīda; modificē ar augu eļļām vai nepiesātinātām taukskābēm; lieto laku un krāsu ražošanai.
- pentaftalsveķi Alkīdsveķi, kuru iegūšanai galvenās izejvielas ir ftalskābes anhidrīds un četrvērtīgs alifatiskais spirts pentaeritrīts; lieto laku un krāsu materiālu ražošanā.
- tioalkoholi Alkoholu analogi, kuros skābeklis aizstāts ar sēru, sulfhidrāti.
- kalcija alumināti aluminātcementa un portlandcementa un to hidratācijas produktu sastāvdaļas.
- alumināti Alumīnija hidroksīda sāļi.
- kaolinīts Alumīnija hidroksilikāts, kas pieder pie mālaino minerālu grupas.
- galaktozamīns Aminocukurs, ko var atvasināt no galaktozes, aizstājot vienu tā hidroksilgrupu ar aminogrupu, brīvā veidā dabā nav sastopams, bet ietilpst mukopolisaharīdos, kas atrodas dzīvnieku, mikrobu un augu organismos; hondrozamīns.
- briežraga sāls amonija hidrogēnkarbonāts, kas ir pārtikas piedeva, mīklas irdinātājs (piemēram, piparkūku cepšanā).
- mannitāns Amorfa vai kristāliska viela, ko iegūst, daļēji dehidrējot mannītu ar sērskābi.
- minerālgeli Amorfi jeb koloidāli, parasti recekļveidīgi minerāli, kas veidojas gk. ūdenī, Fe un Mn oksīdu hidrāti, allofāns, SiO2 (opāls); ar laiku sacietē.
- helmitols Anhidrometīlēncitronskābais heksametīlēntetramīns, balts pulveris, šķīst ūdenī, lieto kā antiseptisku līdzekli pret pūšļa slimībām.
- makrokrānija Anomāli palielināts galvaskauss, salīdzinājumā ar kuru seja ir neproporcionāli maza, tāpat kā hidrocefālijas gadījumā.
- almagels Antacīdais līdzeklis, kombinēts preparāts, kas satur alumīnija hidroksīda gelu, magnija oksīdu un sorbītu.
- antidiabētisks Antidiabētiskie līdzekļi - savienojumi, kas veicina ogļhidrātu izmantošanu audos un uzkrāšanos aknās, tādējādi samazinot cukura daudzumu asinīs.
- sadalītājs Aparāts (hidropneimoiekārtās), kas vienlaikus vada plūsmas divās vai vairākās līnijās (piem., pievada un aizvada eļļas plūsmu hidrocilindros).
- plūsmas regulators aparāts hidrodzinēja ātruma regulēšanai; sastāv no parastās droseles un stabilizatora vārsta; stabilizators uztur droselē nemainīgu spiediena kritumu, tāpēc eļļas caurplūdums un līdz ar to hidrodzinēja ātrums nav atkarīgs no slodzes un ir nemainīgs.
- atsārmot Apstrādāt jēlādu ar kalcija hidroksila suspensiju.
- tūre ar akmeņiem pildīts pīts grozs, ko izmanto hidrotehnikā.
- peldpūslis Ar gāzi pildīts (zivju) maisveida orgāns ar plānām sienām, kas darbojas galvenokārt kā hidrostatisks aparāts.
- pievedējtraktors Ar hidromanipulatoru un kravas platformu apgādāts traktors kokmateriālu pievešanai paceltā stāvoklī.
- regulēt Ar hidrotehniskiem paņēmieniem panākt, ka (parasti ūdenstilpē) ir noteikts ūdens režīms.
- naftoli Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kuros ietilpst hidroksilgrupa OH; tos iegūst no naftalīna un lieto sintētisko krāsvielu ražošanā.
- fenols Aromātiski savienojumi, kuri satur hidroksilgrupu un kurus izmanto, piemēram, organisko vielu sintēzē, dezinfekcijā.
- hloralizācija Ārstēšana ar hloralhidrātu.
- osmoterapija Ārstēšana, mākslīgi mainot osmotisko spiedienu audos, piem., hipertonis-ka šķīduma ievadīšana vēnā, lai radītu dehidratāciju asinsrites mazā loka audos.
- pēda Atbalsta orgāns (piemēram, gliemežiem, hidrām).
- hidrometeoroloģiskā stacija atmosfēras un hidrosfēras stāvokļa, procesu un režīma novērošanas vieta.
- Annenieku ūdenskrātuve atrodas Bērzes upē, Dobeles novada ziemeļu daļā pie Rīgas-Liepājas šosejas, Austrumkursas augstienē, 59,8 m vjl., platība - 27,4 ha, līdz 6 m dziļa, izveidojās 1952. g., kad tika uzcelta hidroelektrostacija.
- Diksona sala atrodas Karas jūras Jeņisejas līča ziemeļaustrumu daļā, 1,5 km no kontintea, Krievijā, Tjumeņas apgabalā, platība — \~25 kvadrātkilometri, kopš 1916. g. darbojas hidrometeoroloģiskā stacija.
- Mālpils muiža atrodas Siguldas novada Mālpilī, kompleksā bijušas 38 ēkas, bet līdz mūsu dienām saglabājušās 18, kungu māja pēc 1905. g. atjaunota neoklasicisma stilā, ēkas 1. stāvā daļēji saglabājusies 18. gs. interjera apdare, 1949.-1965. g. tajā darbojās Mālpils hidromeliorācijas tehnikums, 1980.-2003. g. Meliorācijas un zemkopības muzejs.
- tropīns Atropīna hidrolīzes produkts.
- atsevišķais pagrabs atsevišķi stāvošais p. var būt pilnīgi iedziļināts zemē, daļēji iedziļināts vai veidots virs zemes līmeņa atkarībā no grunts hidroģeoloģiskajām īpašībām; no augšas izveido grunts apbērumu.
- jūras navigācijas karte attēls, ko lieto kuģuceļa aprēķināšanai un kuģa vietas noteikšanai jūrā; izmanto arī kuģošanas rajona izpētē un hidrotehnisko būvju projektēšanā.
- impregnēšana Auduma, koksnes u. c. materiālu piesūcināšana ar speciāliem šķīdumiem, emulsijām vai eļļām, kas padara materiālu stiprāku, ugunsizturīgāku (ar antipirēniem), ūdensnecaurlaidīgu (ar hidrofobizatoriem), izturīgu pret mikroorganismu iedarbību (ar antiseptiskām vielām).
- zoofīts Augam līdzīgs dzīvnieks (piem., hidra, aktīnija u. tml.); agrāk uzskatīja par augu un dzīvnieku starpgrupu.
- zoofīti Augiem līdzīgi dzīvnieki (piem., hidra, aktīnija u. tml.), kurus agrāk uzskatīja par augu un dzīvnieku starpgrupu.
- pulpa Augļi, kas ir apstrādāti ar sērpaskābes anhidrīdu, lai tos pasargātu no mikroorganismiem, bojāšanās.
- pārziepjošana Augstāko karbonskābju sāļu (ziepju) iegūšana tauku hidrolīzē ar sārmu.
- kūdrainās augsnes augšņu grupa, kas veidojas pārmitros apstākļos un kam virskārtā ir kūdra; klasificē pēc kūdras kārtas biezuma: ja tā ir 30 cm, kūdrainās augsnes sauc par purvainu jeb hidromorfajām augsnēm, ja kūdra plānāka - par slapjaiņu jeb pushidromorfajām augsnēm.
- amiloīds Augu organismā - ogļhidrāts, kas uzbūvē ir līdzīgs hemicelulozei; tā ir rezerves šķiedrviela dīgļlapās un augošu orgānu šūnu apvalkos.
- hidroautomāts Automātiska hidrauliska ierīce, kurā izmanto ūdens spiedienu saspiesta vai retināta gaisa iegūšanai, kā arī ierīce, ko lieto ūdens pacelšanai zināmā augstumā ar retināta vai saspiesta gaisa palīdzību.
- dozators automātiska iekārta beramu, šķidru vai pastveida vielu periodiskai daudzuma mērīšanai, atdalīšanai un izdošanai; lieto hidrauliskās sistēmās cauruļvadu noslēgšanai pēc noteikta šķidruma daudzuma izplūšanas.
- sarkozinēmija Autosomali recesīvi pārmantota aminoacidopātija, ko izraisa sarkozīna dehidrogenāzes trūkums.
- porīni Baktērijas ārējā apvalka olbaltumvielas, kas veido poras, pa kurām baktērija var iesūkt ogļhidrātus un jonus.
- izsāļojumi Balti plankumi, notecējumi, uzsārmojumi uz akmensmateriālu būvēm; rodas šķīstošu savienojumu (alkāliju, sulfātu, kalcija hidroksīda) izskalošanas rezultātā.
- hidrargilīts balts minerāls, alumīnija hidroksīds Al(OH)~3~, viens no galvenajiem boksītu komponentiem.
- hidrazobenzols Benzidīna izstrādes starpprodukts, kas gaisā ātri oksidējas, iegūst hidrējot azobenzolu vai arī reducējot nitrobenzolu sārmainā spirta šķīdumā ar cinka putekļiem.
- benzidīns Bezkrāsaina bāziska viela, šķīst karstā ūdenī un kristalizējas lapiņās, iegūst apstrādājot ar minerālskābēm hidrazobenzolu; lieto kā reaģentu asiņu noteikšanai.
- ketēns Bezkrāsaina indīga gāze ar stipru smaku, to hidrolizējot iegūst etiķskābi; lieto brīvo aminogrupu un hidroksilgrupu acetilēšanai.
- alumīnija hlorīds bezkrāsaina kristāliska viela AlCl~3~, šķīst ūdenī un absolūtajā spirtā, gaisā kūp, jo gaisa mitruma ietekmē hidrolizējas un izdalās hlorūdeņradis
- tiamīns Bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā (B1 vitamīns).
- butanols Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaržu, ko iegūst glicerīna, glikozes vai citu ogļhidrātu rūgšanas procesos; ir četri izomēri, kas parasti atrodas maisījumā; butilalkohols.
- butilalkohols Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaržu, ko iegūst glicerīna, glikozes vai citu ogļhidrātu rūgšanas procesos; ir četri izomēri, kas parasti atrodas maisījumā.
- dihidropiridīni Bezkrāsas vai krāsainas kristāliskas vielas, plašāk pētīti ir 1,4-dihidropiridīni, kam nozīme kā modeļvielām PP vitamīna un dažu kofermentu pētījumos un ir aktīvā daļa vairākos Latvijā sintezētajos preparātos.
- brizols Bezpamatnes hidroizolācijas ruļļmateriāls, ko izgatavo no sasmalcinātas gumijas un bitumena, pievienojot azbesta šķiedras un plastifikatorus; lieto ēku un konstrukciju aizsardzībai pret mitrumu.
- Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe.
- nukleīnskābe Biopolimērs, kas sastāv no ogļhidrāta (ribozes vai dezoksiribozes), purīnbāzes vai pirimidīnbāzes un fosforskābes atlikuma; savienojumā ar proteīniem veido nukleoproteīnus; polinukleotīds.
- geizerīts Blīvas vai irdenas, tufam līdzīgas geizeru nogulas, sastāv galvenokārt no silīcija dioksīda hidrāta (opāla).
- bremžu pievads bremžu sistēmas daļa, kura bremžu pedālim vai svirai pielikto spēku palielina un pievada bremžu mehānismiem; transportlīdzekļos lieto mehānisko, hidraulisko, pneimatisko, hidropneimatisko, elektrisko vai elektropneimatisko pievadu.
- hidroīdpolipi Brīvi peldošu hidrīdu paaudze.
- bromhodrozifobija Bromhidrozifobija.
- eritrens Butadiēns, nepiesātināts ogļūdeņradis, ko pagatavo stipri karsējot hidrēta benzola un fenola tvaikus, polimerizējoties tas dod mākslīgu kaučuku.
- makrouzturs Būtiskas uzturvielas, kas nepieciešamas relatīvi lielā daudzumā; ietver ogļhidrātus, taukus, proteīnus un ūdeni.
- linalilacetāts C~10~H~17~O~2~C~2~H~3~, pagatavojams acetilējot linaloolu ar etiķskābes anhidridu.
- vikasols C~11~H~10~O~5~S, sintētisks K vitamīna preparāts, menadiona (V3 vitamīna) hidrogēnsulfīts; lieto hemorāģiskās diatēzes profilaksei.
- trehaloze C~12~H~22~O~11~, disaharīds zemākajos augos (sēnēs, aļģēs); skābju hidrolīzē veidojas divas glikozes molekulas.
- sarmentocimarīns C~30~H~46~O~8~, sirds glikozīds "Strophanthus sarmentosus" sēklās; to hidrolizējot, iegūst sarmentogenīnu un sarmentozi.
- frenozīns C~48~H~93~NO~9~, cerebrozīds; hidrolizējot ar skābi, veido galaktozi, sfingozīnu un cerebronskābi.
- fenilpirovīnogskābe C~6~H~5~CH~2~COCOOH, patoloģisks fenilalanīna metabolīts; izdalās ar urīnu, ja trūkst fenilalanīna hidroksilāzes.
- metīlcikloheksanols C~7~H~13~OH, 3 izomēro heksahidrokrezolu maisījums, visvairāk lieto kā ziepju piedevu.
- sarmentoze C~7~H~14~O~4~, monosaharids, ko iegūst, hidrolizējot sarmentocimarīnu; cimarozes izomērs.
- piridoksamīns C~8~H~12~N~2~O~2~, piridoksīna transaminēšanas produkts, viena no B6 vitamīna formām, koenzīmu sastāvdaļa, kas piedalās proteīnmaiņā, ogļhidrātmaiņā un lipīdmaiņā.
- streptidīns C~8~H~18~N~6~O~4~, streptomicīna hidrolīzes produkts.
- mironskābe C10H17NS2O, tās kālija sāls ir sinepju sēklu glikozīds sinigrīns, no kura hidrolīzes procesā veidojas alilizotiocianīds.
- mentāns C10H20, heksahidrocimols, 1-metil-4-izopropil-ckloheksāns, svarīgo dabas produktu - terpenu un kampara - pamatviela.
- hidrastinīns C11H13O3N, hidrastīna oksidācijas produkts.
- primaveroze C11H20O10, disaharīds, primaverīna, gaulterīna un dažu citu glikozīdu enzimātiskas hidrolīzes produkts.
- laktuloze C12H12O11, sintētisks disaharīds; hidrolizējot iegūst galaktozi un fruktozi; lieto vēdera izejas mīkstināšanai un amonija jonu izvades veicināšanai portosistēmiskas encefalopātijas, aknu komas un prekomas gadījumā.
- turanoze C12H22O11, disaharīds, hidrolīzes produkti ir glikoze un fruktoze.
- melibioze C12H22O11, disaharīds, ko iegūst, hidrolizējot rafinozi; sastāv no glikozes un galaktozes atlikuma.
- rabarberons C15H10O5, antrahinona hidroksilatvasinājums, atrodas rabarberos, alvejā un sennā.
- pentazocine C19H27NO, sintētisks pretsāpju līdzeklis; lieto hidrogēnhlorīda un laktāta sāļu veidā.
- fazeolīns C20Hl8O4, fitoaleksīns, izdalīts no parastās pupiņas ("Phaseolus vulgaris L."); piemīt antifungicidālas īpašības, mazina ogļhidrātu uzsūkšanos gremošanas traktā.
- skutelarīns C21H18O12, Baikāla ķiverenes glikozīds; hidrolīzē veidojas skutelareīns un glikouronskābe.
- pregnāntriols C21H36O3, 17-hidroksiprogesterona metabolīts, mazā daudzumā atrodams organisma šķidrumos un urīnā, bet stipri paaugstinātā koncentrācijā virsnieru garozas funkciju traucējumu gadījumā, kad nepietiekami notiek steroīdu cikla 21-hidroksilēšanās; visbiežāk šo traucējumu novēro piedzimtās adrenokortikalās hiperplāzijas gadījumā kombinācijā ar virilismu.
- tropacīns C22H25NO2, difeniletiķskābes tropīnesteris, hidrogēnhlorldu lieto parkinsonisma ārstēšanā; antiholinerģisks līdzeklis.
- stahioze C24H42O21, tetrasaharīds, kas izolēts no "Stachys tuberifera L." bumbuļiem; hidrolīzē iegūst pa vienai molekulai fruktozes un glikozes un divas molekulas galaktozes.
- simvastatīns C25H38O5, antihiperlipidēmisks līdzeklis, hidroksimetilglutaril-CoA-reduktāzes konkurējošais inhibitors; lieto hiperholesterinēmijas ārstēšanai, lai pazeminātu lipīdu līmeni asinīs.
- sambucīns C27H31ClO15, alkaloīds ķirša "Prunus avium" mizā; tā hidrolīzē iegūst cianidīnu un ramnozi.
- periplocimarīns C30H46O8, steroīds glikozīds, ko iegūst no "Periploca graeca L."; hidrolizējot ar skābi, iegūst periplogenīnu un cimarozi.
- periplocīns C36H56O13, auga "Periploca graeca L." glikozids, enzīmu klātbūtnē hidrolizējas par glikozi un periplocimarīnu.
- psihozīns C43H45N7O, galaktozīds, frenozīna sastāvdaļa; hidrolizējot rodas galaktoze un sfingozīns, cerebrozīdu biosintēzes starpsavienojums.
- metilfenilhidrazīns C6H5N(CH3)NH2, reaģents ketožu atšķiršanai no aldozēm: pirmās veido ozazonus, otrās - hidrazonus.
- uridīns C9H12O6N2 - nukleozīds, kas sastāv no piramidīnbāzes uracila un D-ribozes, sastopams RNS, piedalās ogļhidrātu maiņā.
- neiramīnskābe C9H18NO8, organiska skābe, ietilpst daudzos gangliozidos un glikoproteīnos; deviņus vai vairākus oglekļa atomus saturošu aminoogļhidrātu grupas (siālskābju) svarīgākā skābe.
- celulozes atvasinājumi celuloze, kuras molekulā brīvās hidroksilgrupas daļēji vai pilnīgi aizvietotas ar dažādām ķīmiskām funkcionālām grupām.
- celulozes cēlināšana celulozes apstrādāšana ar nātrija hidroksīda šķīdumu, lai paaugstinātu tās ķīmisko tīrību, molekulāro vienādību un alfa celulozes daudzumu.
- cēlināšana Celulozes apstrādāšana ar nātrija hidroksīda šķīdumu, lai paaugstinātu tās ķīmisko tīrību, molekulāro vienādību un alfa celulozes daudzumu.
- alfa celuloze celulozes daļa, kas nešķīst 17,5% nātrija hidroksīda šķīdumā.
- acetilceluloze Celulozes esteris, ko iegūst, etiķskābes anhidrīdam iedarbojoties uz celulozi.
- celodekstrīns Celulozes hidrolīzes starpprodukts, kas rodas lielām molekulām noārdoties vairākās sīkās molekulās ar dažādu polimerizācijas pakāpi.
- natronvārīšana Celulozes iegūšana no apses vai papeles koksnes šķeldām, salmiem un esparto, vārot šķīdumā, kura aktīvais komponents ir nātrija hidroksīds.
- CAHI Centrālais aerohidrodinamikas institūts.
- tropskābe CH~2~OHCH(C~6~H~5~)COOH, atropīna hidrolīzes produkts.
- norleicīns CH~3~(CH~2~)3CH(NH~2~)COOH, aminoskābe, atrodama dažu proteīnu hidrolizātos.
- malonskābe CH2(COOH)2, dikarbonskābe, ābolskābes oksidēšanās produkts; kā starpprodukts veidojas oksālacetāts; specifisks sukcīndehidrāzes darbības inhibitors.
- sarkozīns CH3NHCH2COOH, N-metilaminoetiķskābe, aminoskābe, kas rodas kreatīna hidrolīzes gaitā.
- luksmasa Cieta pulverveidīga viela, kas sastāv no alkalizēta dzelzs hidroksida, ko lieto deggāzes tīrīšanai, īpaši sērūdeņraža nodalīšanai.
- glikogēns Ciete, kas kā ogļhidrātu rezerve uzkrājas organismā.
- dekstrīns cietes hidrolīzes starpprodukts, ko izmanto kā līmvielu.
- gallizīns Cietes hidrolīzes starpprodukts.
- krams Ciets, dažādas krāsas oksīdu un hidroksīdu grupas minerāls (kvarca paveids); šī minerāla gabals.
- plazmīda Cikliska ārpushromosomāla baktēriju šūnu daļiņa, kas sastāv no dezoksiribonukleīnskābes molekulām; spēj autonomi replicēties, satur vairākus funkcionāli aktīvus gēnus, kas nav nepieciešami šūnas augšanai, ko pārmanto katra jauno šūnu paaudze un kas nosaka rezistenci pret antibiotikām (R p.); spēju konjugēties (F p.), sintezēt enzīmus, toksīnus un antigēnus un iesaistīties ogļhidrātu u. c. organisko savienojumu metabolisma procesos.
- cinkāti Cinkskābes sālis, ko iegūst šķīdinot cinku, tā oksīdu vai hidroksīdu stipros sārmos.
- citronellāls Citrāla dihidroatvasinājums, optiski aktīvs, iegūts no citroneļļas, mākslīgi iegūst oksidējot citronellolu.
- orfenadrīns Cl8H23NO, difenhidramīna analogs; antiholīnerģisks, prethistamīna, spazmolītisks līdzeklis ar eiforisku darbību.
- oksāletiķskābe COOHCH~2~COCOOH, ogļhidrātmaiņas produkts, kas piedalās trikarbonskābju ciklā.
- cimaroze Cukurs, iegūts, hidrozilējot strofantīna glikozīdus.
- digitoksoze Cukurs, ko iegūst, hidrolizējot digitāla glikozīdus.
- aminocukurs Cukurs, kurā viena vai vairākas hidroksilgrupas aizvietotas ar aminogrupām, piem., glukozamīns, galaktozamīns.
- glikozīdi Cukuru esteri, kas viegli hidrolizējas sastāvdaļās.
- laktoze cukurveida ogļhidrāts C~12~H~22~O~11~, kas veidojas organismā un ko satur, piemēram, piens; piencukurs
- formoze Cukurvielu (ogļhidrātu) maisījums, ko iegūst iedarbojoties uz formaldehidu ar kalcija vai magnija hidroksidu.
- hidrauliskais diametrs četrkāršots hidrauliskais rādiuss; izmanto hidrauliskos aprēķinos.
- fizioģeogrāfija dabaszinātņu grupa ģeogrāfijas zinātņu sistēmā, kas pētī Zemes ģeogrāfisko apvalku, tā teritoriālās īpatnības un vieliski atšķirīgās sastāvdaļas, dabas kompleksus; tajā ietilpst ģeomorfoloģija, augsnes zinātne, klimatoloģija, hidroloģija, bioģeogrāfija utt.; fiziskā ģeogrāfija.
- sēra rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt sēru, galvenie minerāli – tīrradņa sērs, ģipsis, anhidrīts, pirīts.
- Ķemeru sērūdeņi dabiski sērūdeņraža-kalcija sulfāta un kalcija sulfāta-hidrogēnkarbonāta tipa minerālūdeņi, mineralizācija \~2,5 g/l, izplūst \~30 sērūdeņu avoti, izmantoti tiek 3 centrālo avotu ūdeņi.
- peptonizācija Daļēja proteīna hidrolīze peptonos skābes vai enzīmu klātienē.
- basanīts Daļēji hidratēta kalcija sulfāta forma.
- nukleoalbumoze Daļēji hidrolizēts nukleoalbumīns, atrasts urīnā osteomalacias gadījumā.
- viļņgriezis Dambis vai cita hidrotehniska būve, kas mazina viļņu postošo spēku.
- dehidratācija Darbība, process --> dehidratizēt.
- dehidrācija Darbība, process --> dehidrēt.
- caurvilkšanas mašīna darbmašīna caurvilkšanai ar horizontālu vai vertikālu caurvilča pārvietošanu (visbiežāk ar hidropiedziņu); ir horizontālās un vertikālās caurvilkšanas mašīnas.
- plūstošās smiltis dažāda rupjuma smiltis, kas spēj pārvietoties filtrējošās pazemes ūdeņu plūsmas hidrodinamiskā spiediena ietekmē; pseidoplūdenis.
- lizāti Dažādu orgānu, audu un šūnu lizes 2 produkti, kas iegūti, iedarbojoties fermentiem (autolizātiem), skābēm, sārmiem, sāļiem (hidrolizātiem) un bakteriofāgiem (fagolizātiem).
- enerģētika Dažādu valsts vai reģiona dabas enerģijas veidu ieguves, pārvades, pārveidošanas un izmantošanas komplekss; enerģētikā ietilpst elektroenerģētika, siltumenerģētika, hidroenerģētika, atomenerģētika, saules un vēja enerģijas izmantošana u. c.
- prokaīns Dažās valstīs lietots saīsināts nosaukums paraamīnobenzoildiērīlamīnoetanola hidrohlorīda preparātiem.
- rūgt Dažu mikroorganismu iedarbībā pārveidoties par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem (par organiskiem savienojumiem, parasti ogļhidrātiem); šādā veidā iegūt vēlamās īpašības.
- dekalīns Dekahidronaftalīns; lieto tauku, sveķu un polimēru šķīdināšanai, apavu krēmu un grīdas vasku stabilizēšanai.
- Nikuradzes diagramma diagramma, kas attēlo sakarību starp Darsī koeficientu (nosaka hidraulisko pretestību plūsmai), Reinoldsa skaitli un caurules relatīvo raupjumu.
- Mūdija diagramma diagramma, kas attēlo sakarību starp Darsī koeficientu (tas nosaka hidraulisko pretestību plūsmai), Reinoldsa skaitli un caurules relatīvo raupjumu.
- parakodīns Dihidrokodeīns, lietoja gk. pret klepu pulvera, tablešu, iešļircinājuma vai sīrupa veidā.
- izocelobioze Disaharīds, celulozes hidrolīzes produkts.
- vicianoze Disaharīds, dažu glikozīdu glikons, kas hidrolīzē sašķeļas arabinozē un glikozē.
- hidra Divas Latvijas saldūdeņos sastopamas hidrozoju ģintis ("Hydra" un "Chlorohidra"), cilindrveidīgi dzīvnieki, ķermeņa garums - līdz 3 cm, saldūdeņos, retumis iesāļūdeņos; 29 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- glutamīnskābe divbāziska aminoskābe, ko iegūst hidrolīzes ceļā no dažādiem proteīniem, tai ir svarīga nozīme organisma vielmaiņā, olbaltumvielu un nukleotīdu sintēzē.
- ketoglutārskābe Divbāziska ketonskābe, ogļhidrātu, aminoskābju, olbaltumu, kā arī tauku apmaiņas starpprodukts (savienojums, kas rodas Krebsa ciklā).
- glikoli divvērtīgi spirti ar divām hidroksilgrupām molekulā; tos lieto par šķīdinātājiem, plastifikatoriem, kā arī antifrīzu ražošanā; dioli.
- dioksibenzoli Divvērtīgie fenoli; pazīstami 3 izomeri: ortodioksibenzols jeb pirokatechīns, metadioksibenzols jeb rezorcīns un paradioksibenzols jeb hidrochinons; visiem liela nozīme tehnikā.
- hidrauliskais domkrats domkrats ar hidraulisku spēkierīci; šādos domkratos parasti izmanto nelielu hidrocilindru un manuālas piedziņas hidraulisku sūkni; celtspēja parasti pārsniedz 3 t, bet var sasniegt arī 50 t.
- teleskopiskais domkrats domkrats ar teleskopiski izbīdāmu spēkierīci, ko veido vairāki viens otrā ievietoti, parasti hidrauliski darbināmi, cilindri, kas, izbīdoties viens no otra, ievērojami palielina spēkierīces kopējo garumu.
- kombinētais domkrats domkrats, kurā izmanto vairākus spēka iegūšanas veidus, visbiežāk hidromehānisku vai pneimohidraulisku.
- hidrauliskais durvjveris durvjveris, kuru darbina ar hidrocilindru.
- ozazons Dzeltena kristāliska viela, ogļhidrātu un fenilhidrazīnu reakcijas produkts; reakciju lietoja ogļhidrātu identificēšanai.
- limonīts Dzelzs hidroksīdu grupas, parasti brūns vai melni brūns, minerāls, kas veido purva rūdu.
- alīti Dziļas iežu ķīmiskās dēdēšanas produkti, kas sastāv no alumīnija oksīdiem un hidroksīdiem.
- sukcinimids Dzintarskābes imīds, pagatvojams, pārtvaicējot amonija sukcinātu, kā arī darbojoties uz dzintarskābes anhidrīdu ar amonjaku.
- ūdensdzirnavas Dzirnavas, ko darbina ūdensrats vai hidroturbīna.
- ksantīns Dzīvnieku audos un dažos augos sastopama purīnbāze, kas veidojas no guanīna, tam hidrolītiski dezaminējoties, vai no hipoksantīna, tam oksidējoties.
- abietīnsveķi Egļu kolofonija dziļas oksidēšanas produkts, kuru ražo no egļu saussveķiem un izmanto par šellakas aizvietotāju, hidrobetonu sastāvā u. c.
- silfons Elastīgs elements plānsienu šķērsrievota trauka vai caurules veidā: lieto par jutīgo elementu hidrosistēmās un pneimosistēmās.
- hemielastīns Elastīna hidrolīzes produkts.
- elektrohidraulisks Elektrohidrauliskais efekts - augstspiediena triecienviļņu rašanās šķidrumā (parasti ūdenī), ja starp tajā iegremdētiem elektrodiem notiek augstsprieguma elektriskā impulsizlāde.
- turbīnbūve Enerģētikas mašīnbūves nozare, kas ražo tvaika un hidrauliskās turbīnas, gāzturbīnas u. tml.
- hidroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver ūdens kustības enerģijas izmantošanu (parasti elektroenerģijas iegūšanai hidroelektrostacijās).
- holīnesterāze Enzīms asinīs un audos, kas katalizē acetilholīna hidrolīzi etiķskābē un holīnā.
- mirozīns Enzīms sinepju sēklās, kas katalīzē sinigrīna hidrolīzi.
- hlorofilāze Enzīms zaļajās lapās, kas hidrolizē hlorofilu.
- nukleozidāze Enzīms, glikozidāze, kas sašķeļ nukleozidu ogļhidrātā (ribozē vai dezoksiribozē) un purīnbāzē vai pirimidīnbāzē.
- pentozidāze Enzīms, kas hidrolizē pentozīdus.
- holesterāze Enzīms, kas katalizē holesterīna esteru hidrolīzi, pārvēršot tos holesterīnā un taukskābēs.
- polinukleotidāze Enzīms, kas katalizē nukleīnskābju hidrolīzi mononukleotīdos.
- polipeptidāze Enzīms, kas katalizē polipeptidu hidrolīzi.
- poliāze Enzīms, kas katalīzē polisaharīdu hidrolīzi.
- rafināze Enzīms, kas katalizē rafinozes hidrolīzi.
- fosforilāze Enzīms, kas neorganiskā fosfāta klātienē katalizē glikogēna hidrolīzi glikozo-1-fosfātā.
- gludais EPT EPT, kas sintezē lipīdus un ogļhidrātus.
- dihidroergotamīns Ergotamīna hidrogenizācijas produkts; neietekmē dzemdes tonusu; darbojas simpatikolītiski, pazeminot simpātiskās nervu sistēmas tonusu.
- sulfatāze Esterāžu grupas enzīms, kas katalizē sērskābes esteru hidrolīzi.
- dietilēnglikols Ēteris ar hidroksilgrupām molekulas galos O(CH2CH2OH)2; lieto polimēru ražošanai, poliesteru sveķu un eļļu šķīdināšanai, par plastifikatoru un antifrīzu sastāvdaļu; izmanto kosmētisko krēmu un matu laku ražošanā, var izraisīt acu un ādas kairinājumus, bīstams ieēdot, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- diētilacētāls Etilidēna diētilēters, ko lieto ārstniecība tāpat ka dimetīlacētālu, chloralhidrata atvietošanai.
- glaubersāls evaporītu minerāls, nātrija sulfāta kristālhidrāts Na~2~SO~4~·10H~2~O; izgulsnējas sāļezeros, seklos jūras līčos un karstajos avotos; to lieto medicīnā, rūpniecībā; mirabilīts.
- Āraišu ezers ezers Cēsu novada Drabešu pagastā, platība - 32,6 ha, garums - 0,9 km, platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 12,2 m; trīsspārnu ezerdobe, ziemeļrietumu līcī ir sala, kur rekonstruē hidroarheoloģisko pieminekli - ezerpili.
- PCP fenciklidīna hidrogēnhlorīds (angļu "phencyclidine hydrochloride")
- fenolāti Fenolu atvasinājumi, kuru molekulā hidroksilgrupas ūdeņraža atoms aizvietots ar metāla atomu.
- ortokrezolftaleīns Fenolu un ftalskābes anhidrīda kondensācijas produkts, indikators pH noteikšanai, krāsu maiņa pH = 8,2-9,5.
- alfanaftolftaleīns Fenolu un ftalskābes anhidrīda kondensācijas produkts, indikators pH noteikšanai, krāsu maiņa pH = 9,3-10,5.
- karbohidrāzas Fermenti, kas iedarbojas uz ogļhidrātiem.
- hidrolāzes Fermenti, kas šķeļ saliktas organiskas vielas, hidrolīzes procesā tām pievienodami ūdeni; izplatītas augu un dzīvnieku šūnās.
- dopa-oksidāze Ferments ādā, kas katalizē dihidroksifenilalanīna oksidāciju par melanīnu.
- glikociamināze Ferments aknās, kas katalizē glikociamīna hidrolīzi urīnvielā un glikokolā.
- glikogenāze Ferments aknās, kas katalizē glikogēna hidrolīzi vienkāršākos cukuros.
- galaktozimāze Ferments pienā, kas hidrolizē cieti.
- argināze Ferments, kas hidrolītiski šķeļ arginīnu urīnvielā un ornitīnā; atrodama zivju un rāpuļu aknās un zīdītāju nierēs un limfmezglos.
- gelāze Ferments, kas katalizē agara hidrolīzi.
- amigdalāze Ferments, kas katalīzē amigdalozes hidrolīzi.
- dezamidāze Ferments, kas katalizē amonija hidrolītisku atšķelšanu no amīdiem.
- karbohidrāze Ferments, kas katalizē augstāko ogļhidrātu hidrolīzi.
- celobiāze Ferments, kas katalizē celobiozes hidrolīzi glukozē.
- gliceridāze Ferments, kas katalizē glicerīdu hidrolīzi.
- heksozofosfatāze Ferments, kas katalizē heksozofosfātu hidrolīzi.
- hemicelulāze Ferments, kas katalizē hemicelulozes hidrolīzi.
- hipurikāze Ferments, kas katalizē hipūrskābes hidrolīzi benzoskābē un glicīnā.
- hidrāze Ferments, kas katalizē ūdens molekulas pievienošanos savienojumam bez hidrolīzes.
- karboanhidrāze Ferments, kas paātrina ogļskābes sašķelšanos ūdenī un ogļskābes anhidridā; tai ir liela nozīme dzīvnieku organismu atbrīvošanā no ogļskābes, kas rodas audu elpošanas rezultātā.
- maltāze Ferments, kas sašķeļ saliktos ogļhidrātus, viens no aizkuņģa dziedzera fermentiem.
- proteāze Fermentu (peptidāžu) grupa, kas katalīzē peptīdsaišu hidrolīzi peptīdos un olbaltumvielās.
- fibrinolīze Fibrīna, asins recekļu šķīdināšana; fibrīna hidrolītiska šķelšanās.
- fizioģeogrāfiskā apakšzona fizioģeogrāfiskas zonas joslveida daļa, kas nodalās zonas robežās platumu virzienā, mainoties klimatam, hidroloģiskajam režīmam, ģeoķīmiskajiem un augsnes veidošanās procesiem, biocenožu struktūrai.
- fluīda kondicionēšana fluīda īpašību pielāgošana tehniskajām vai higiēniskajām prasībām – nevēlamo piemaisījumu atdalīšana, vēlamās temperatūras uzturēšana u. c.; kondicionē hidroiekārtā lietojamo eļļu un dažādiem nolūkiem lietojamo gaisu.
- fluīda dzinējs fluīda mašīna, kas pārveido fluīda (šķidruma, gāzes, tvaika) enerģiju mehāniskajā enerģijā (piem., pneimomotors, hidrocilindrs, tvaika turbīna).
- betametazons Fluorizēts kortikosteroīdu savienojums, sintezēts medikaments, kas ietekmē ogļhidrātmaiņu un olbaltumvielmaiņu.
- glikofosfolipīns Fosfolipīns, kurā ir ogļhidrāta radikālis; atrodams aknās.
- pleijertipija Fotolitogrāfija bez fotogrāfiska uzņēmuma. Zem bromsudraba papīra paliktu zīmējumu vai iespiedumu (arī abpusīgu) apgaismo, attīsta ar 1 daļu hidrohinona, 2 daļām jodkālija, 12 daļām nātrija sulfāta, 480 daļām ūdens un nedaudz kodināmā natrona.
- fenolftaleīns Ftalskābes anhidrīda un fenola kondensēšanās produkts, balts kristālisks pulveris.
- ģipša saistvielas gaisā cietējošas saistvielas, ko izgatavo no ģipšakmens (CaSO~4~·2H~2~O) vai anhidrīta (CaSO~4~).
- galaktosazons Galaktozes fenilosazons, dzeltena kristāliska viela, kas rodas, apstrādājot galaktozi ar fenilhidrazīnu un etiķskābi.
- nautiloīds Galvkāju apakšklase ("Nautiloidea"), dzīvnieku ķermeni klāj taisna, saliekta vai spirālē savīta čaula, kas ar šķērssienām sadalīta kamerās, kuras veido hidrostatisku aparātu, dzīvnieks aizņem galakameru, pārējās kamerās ir gāze vai šķidrums; Latvijā nav pētīti.
- Hydra oligactis garkāta hidra.
- amnikola Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints "Amnicola".
- akmeņgliemezis Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints ("Lithoglyphus").
- jostiņhidrobija Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints ("Potamopyrgus").
- amnicola Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints.
- hidramīns Glikols, kurā hidroksilgrupa aizvietota ar aminogrupu.
- dekstroze Glikoze - monosaharīdu grupas ogļhidrāts.
- fruktozīds Glikozīds, kas hidrolīzē veido fruktozi.
- ramnozīds Glikozīds, kas hidrolīzē veido ramnozi.
- ketozīds Glikozīds, kas hidrolizēts dod ketozi.
- cimarīns Glikozīds, ko iegūst, daļēji hidrolizējot K strofantīnu; turpinot hidrolīzi, sadalās strofantidīnā un cimarozē.
- monozīds Glikozīds, kurā aglikons saistīts ar vienu ogļhidrāta atlikumu.
- ribozīds Glikozīds, kura hidrolīzē veidojas riboze.
- laktozīds Glikozīds, kurā ogļhidrāta atlikums ir laktoze.
- glukozazons Glukozes savienojums ar fenilhidrazīnu; dzeltena kristāliska viela, ko lieto glukozes idedntifikācijai.
- graudu kondicionēšana graudu hidrotermiska apstrāde, kurā maina graudu struktūru, mehāniskās un bioķīmiskās īpašības – padara graudu apvalkus elastīgākus (kad maļ miltus, tie nesadrūp, pilnīgāk atdalās no grauda), iedarbojas uz graudu olbaltumvielu kompleksu (uzlabojas miltu cepamība), aktivizē fermentus, kas sekmē mīklas rūgšanu.
- hidrostatiskais gultnis gultnis, kura darbību nodrošina ar hidrostatisko eļļošanu.
- hidrodinamiskais gultnis gultnis, kura nestspēju nodrošina ar hidrodinamisko eļļošanu.
- aerostatiskā eļļošana gultņu un vadotņu eļļošana, eļļas vietā pievadot gaisu ar noteiktu statisko spiedienu; darbības princips līdzīgs kā hidrostatiskajā eļļošanā.
- arabāns Gumiarābika polisaharīds, kuru hidrolizējot rodas arabinoze.
- hidroģenerators Ģenerators, kas no hidrauliskās turbīnas saņemto mehānisko enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
- hidrofizika Ģeofizikas nozare, kas pētī ūdens fizikālās īpašības un procesus, kuri noris hidrosfērā.
- hidroģeoķīmija Ģeoķīmijas nozare, kas pētī ķīmisko elementu un to savienojumu rašanos un migrāciju hidrosfērā.
- augsttemperatūras saistvielas ģipša saistvielu grupa, kuru termiskās apstrādes temperatūra sasniedz līdz 1100 °C, kā anhidrītcements, klona ģipsis (lēni saistās un cietē).
- pirosērskābe H~2~S~2~O~7~, caurspīdīga kristāliska masa, ko iegūst ar molekulāru daudzumu sērskābes anhidrīda apstrādājot bezūdens sērskābi.
- trifluoretiķskābe halogēnkarbonskābe CF~3~COOH, bezkrāsains, gaisā kūpošs šķidrums ar asu smaku, stipra skābe, inerta pret stiklu; izmanto anhidrīda ražošanā, organiskajā sintēzē.
- heksametilēns Heksahidrobenzols.
- heksozamīns Heksoze, kurā hidroksilgrupa aizvietota ar aminogrupu.
- ksilāns Hemiceluloze, atrodama pārkoksnētos augu šūnapvalkos, kviešu salmos, saulgriežu sēklu mizās u. c.; hidrolizējot ar skābi, rodas ksiloze.
- piperidīns Heterociklisks savienojums, heksahidropiridīns, izmanto organiskajā sintēzē, par katalizatoru, par izejvielu medicīnisku preparātu ražošanā.
- chlorohydra Hidras (viena no 2 hidru ģintīm).
- hydra Hidras (viena no 2 hidru ģintīm).
- bremze hidrauliska enerģijas disipācijas (izkliedēšanas) ierīce, ko izmanto motoru jaudas noteikšanai; sastāv no rotora ar vairākiem ratiem, kas griežas ar ūdeni pildītā tvertnē; bremzē mehāniskā jauda pāriet ūdens virpuļos un pārvēršas siltumā.
- ūdens krāns hidrauliska ierīce no ūdensvada plūstoša ūdens daudzuma regulēšanai; ūdenskrāns.
- pucolānas cements hidrauliska java, ko iegūst sajaucot pucolānu ar dzēstiem kaļķiem.
- hidrodzinējs Hidrauliskā mašīna (hidrauliskais dzinējs), kas šķidruma plūsmas hidraulisko enerģiju pārveido mehāniskajā enerģijā (piem., hidrocilindrs, hidromotors).
- hidroturbīna hidrauliskā turbīna, ūdens turbīna – dzinējs, kurš ūdens plūsmas enerģiju pārvērš rotācijas mehāniskajā enerģijā un kura darbratu griež ūdens plūsma; lieto elektroenerģijas ražošanai, dzirnavu mašīnu darbināšanai u. c.; jauda atkarīga no ūdens straumes jaudas.
- centrbēdzes sūknis hidrauliskā turbomašīna šķidrumu pārsūknēšanai; galvenā daļa ir rotējošs skrejrats, kura lāpstiņas, griežot šķidrumu, rada centrbēdzes spēku, kas izsviež šķidrumu; centrifugālais sūknis.
- teleskopiskais amortizators hidrauliskais amortizators, kuram virzuli pārvieto ar kātu.
- hidropastiprinātājs hidrauliskais pastiprinātājs.
- profilrādiuss hidrauliskais rādiuss - hidrauliskos aprēķinos izmantojams lielums, kas raksturo neapaļa šķērsgriezuma šķidruma teces kanāla hidrauliskās īpašības salīdzinājumā ar apaļu pilnīgi pildītu cauruli.
- vārsts hidrauliskas vai pneimatiskas sistēmas elements darbvietas plūsmas regulēšanai; vārstulis.
- Bernulli vienādojums hidraulisko aprēķinu vienādojums - izsaka, ka stacionārā šķidruma plūsmā stāvotnes, spiediena un kinētiskās enerģijas summa kopā ar spiediena enerģijas zudumiem ir konstanta.
- hidrauliskais modulis hidraulisko javu saistvielu raksturotājs – bāziskā kalcija oksīda (CaO) masas attiecība pret silīcija dioksīda, alumīnija oksīda un dzelzs oksīda summu (SiO~2~+Al~2~O~3~+Fe~2~O~3~).
- hidrauliskais rādiuss hidrauliskos aprēķinos izmantojams lielums, kas raksturo neapaļa šķērsgriezuma šķidruma teces kanāla hidrauliskās īpašības salīdzinājumā ar apaļu pilnīgi pildītu cauruli; attiecība starp plūsmas šķērsgriezuma laukumu un applūdināto perimetru; profilrādiuss.
- mieturu hidrilla hidrillu suga ("Hydrilla verticillata"), Latvijā sastopama reti un ir aizsargājama.
- viļņu pretestība hidroaeromehānikā – pretestība, kas rodas, ja gāzes ātruma attiecība pret ķermeni pārsniedz skaņas ātrumu šai gāzē un ir triecienviļņa ierosināšanai patērētās enerģijas daudzums.
- gāzu dinamika hidroaeromehānikas nozare, kas pētī gāzveida vides kustību un tās mijiedarbību ar cietiem ķermeņiem, pieņemot, ka vide ir saspiežama.
- reversīvs hidroagregāts hidroagregāts, kas ir piemērots gan elektroenerģijas ražošanai, gan ūdens pārsūknēšanai.
- hidrauliskais akumulators hidroakumulators; akumulators, kurā uzkrāj hidraulisko enerģiju, ko pēc tam var izmantot (piem., uzkrāj ūdeni paaugstināta līmeņa tilpnē; uzkrāj tvertnē eļļu ar augstu spiedienu, ko uztur ar slogu, atsperi vai saspiestu gāzi); bieži izmanto aviācijas un citās hidroiekārtās.
- hidrolokators hidroakustiska iekārta zemūdens objektu atrašanās vietas noteikšanai ar aktīvās hidrolokācijas metodi; sonārs; sonors.
- slaidā hidrobija hidrobiju suga ("Hydrobia ulvae").
- uzpūstā hidrobija hidrobiju suga ("Hydrobia ventrosa").
- hidrotransformators hidrodinamiskais pārvads, kas uzbūves ziņā līdzīgs hidrodinamiskajam sajūgam, taču var palielināt griezes momentu, izmantojot nekustīga vadaparāta lāpstiņas; hidrodinamiskais transformators.
- hidromotors Hidrodzinējs, kas šķidruma plūsmas enerģiju pārveido mehāniskajā enerģijā, radot griezes kustību; hidrauliskais motors.
- grozes hidrodzinējs hidrodzinējs, kura vārpsta pagriežas par noteiktu leņķi gan uz vienu, gan uz otru pusi; lieto samērā reti.
- hidrauliskais dzinējs hidrodzinējs.
- paisuma elektrostacija hidroelektrostacija, kas okeāna (jūras) paisuma enerģiju pārveido elektroenerģijā, izmantojot ūdenslīmeņa starpību paisuma un bēguma laikā; PES.
- Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde hidroelektrostaciju sistēma Latvijā, ko veido Pļaviņu hidroelektrostacija, Ķeguma hidroelektrostacija un Rīgas hidroelektrostacija.
- hidrauliskā eļļa hidroeļļa.
- baltās ogles hidroenerģija.
- upju tīkls hidrogrāfiskā tīkla daļa, ko veido kādas teritorijas upes.
- hidrosadalītājs hidroiekārtā lietojams sadalītājs; biežāk lieto bīdāmo un grozāmo plūsmdaļu sadalītāju; hidrauliskais sadalītājs.
- pirolīts Hidroizolācijas materiāls, kura sastāvā ir oleīns vai stearīns, kālija hidroksīds, nātrija silikāta ūdens šķīdums, smalki samalts krīts un ūdens.
- metālizols Hidroizolācijas ruļļmateriāls, alumīnija folija, kas no abām pusēm pārklāta ar bitumena mastiku, to izmanto pagrabu, baseinu, rezervuāru u. c. būvju hidroizolācijai.
- esterāze Hidrolāžu klases fermenti, katalīzē esteru hidrolītisku šķelšanos.
- katepsīni Hidrolāžu klases proteolītiskie fermenti, katalīzē peptīdsaišu hidrolīzi peptīdos un olbaltumvielās.
- hidrolizāts Hidrolīzes produkts; šķīdums, kas rodas, koksni hidrolizējot ar ūdeni.
- hidr. Hidroloģija, hidrauliskā tehnika.
- hidroloģiskā stacija hidroloģiskā dienesta iestāde upju, ezeru, purvu un jūras ūdeņu hidroloģiskā režīma elementu novērošanai.
- hidroloģiskais gads hidroloģisko procesu attīstības gada cikls.
- hidroloģiskais tīkls hidroloģisko staciju un posteņu kopums noteiktā teritorijā.
- sonors hidrolokators.
- hidrauliskā mašīna hidromašīna.
- meteoroloģiskā observatorija hidrometeoroloģiskā dienesta iestāde, kas regulāri veic meteoroloģiskos novērojumus pēc plašas programmas.
- agrometeoroloģiskā stacija hidrometeoroloģiskā dienesta iestāde, kurā regulāri izdara agrometeoroloģiskus novērojumus, seko lauksaimniecības kultūru attīstībai un sniedz prognozes.
- augstkalnu stacija hidrometeoroloģisko novērojumu stacija kalnos virs 2000 m virs jūras līmeņa, kur līdz ar meteoroloģiskiem elementiem pēta arī šļūdoņus, lavīnas, seljes, kalnu ezerus un prognozē bīstamās dabas parādības.
- hidrauliskais motors hidromotors.
- hidrauliskais sadalītājs hidrosadalītājs.
- hidrosulfīti Hidrosērpaskābes sāļi, spēcīgi reducētāji; nātrija hidrosulfītu lieto tekstilrūpniecībā krāsošanai, pārtikas rūpniecībā - cukura atkrāsošanai.
- hidrauliskā sistēma hidrosistēma.
- hidraulisko mehānismu sistēma hidrosistēma.
- hidrodrosele hidrosistēmas vārsts darba šķidruma plūsmas ierobežošanai.
- Paskāla likums hidrostatikas likumsakarība, pēc kuras spiediens, kuru uz šķidruma (vai gāzes) virsmu rada ārējie spēki, šķidrumā (gāzē) izplatās visos virzienos vienādi un ir atkarīgs tikai no šķidruma staba augstuma un šķidruma blīvuma.
- Daugavpils hidroelektrostacija hidrotehnikas būves projekts Daugavas hidoelektrostaciju kaskādē, kuras projektēšana tika uzsākta 20. gs. 70. gados, 1979. g. tika uzsākti celtniecības sagatavošanas darbi, bet 1986. g. tika uzsākta kampaņa presē par šī projekta kā ekoloģiski un ekonomiski neattaisnojamās būves celtniecības pārtraukšanu.
- Katrīnas dambis hidrotehniska būve Rīgā aizsardzībai pret plūdiem un Daugavas gultnes regulēšanai, būvēts 1764.-1769. g. sniedzās no Ķeizardārza (tag. Viestura dārzs) līdz Mīlgrāvim.
- Inča dambis hidrotehniska būve Rīgā, celta 16. un 17. gs. mijā Daugavas labajā krastā iepretī Zvirgzdusalai, lai aizsargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu.
- Komētforta dambis hidrotehniska būve Rīgā, Daugavgrīvā, uz ziemeļiem no Daugavgrīvas cietokšņa, uzbūvēts 1780. gados, lai regulētu Daugavas gultni un ziemeļrietumu virzienā izveidotu taisnu kuģu ceļu uz jūru.
- Krīdenera dambis hidrotehniska būve Rīgā, kas uzbūvēta 18. gs. 2. pusē Daugavas labajā krastā, lai regulētu Daugavas straumi un pasargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu, savienoja Daugavas krastu ar Kojusalu, Zvirgzdu salu un Lībiešu salu, kuras laika gaitā saplūdušas ar sauszemi, dambja vietu iezīmē tagadējā iela "Krīdenera dambis".
- baļķu tekne hidrotehniska ierīce vaļēju baļķu pludināšanai caur aizsprostu, ja ūdenskritums augstāks par 1 m.
- sprostsijas Hidrotehnisko būvju aizvaru tips, ko izmanto neliela spiediena hidrobūvēs, arī regulējot daļēju ūdens noteci; vairākas sijas, kas veido aizsprostojumu ūdens notecei.
- hidrodinamiskais transformators hidrotransformators.
- aktīvā hidroturbīna hidroturbīna, kurā izmanto tikai ūdens plūsmas kinētisko enerģiju.
- reaktīvā hidroturbīna hidroturbīna, kuras darbrats izmanto gan ūdens plūsmas kinētisko enerģiju, gan ūdens potenciālo enerģiju.
- hidromuskovīts hidrovizlu grupas minerāls (K,H~3~O)Al~2~·[(H~2~O,OH)~2~/AlSi~3~O~10~].
- zaļā hidra hidru suga ("Chlorohydra viridissima").
- garkāta hidra hidru suga ("Hydra oligactis").
- pelēkā hidra hidru suga ("Hydra vulgaris").
- saharephidroze Hiperhidrozes veids, kam raksturīga ogļhidrātu ekskrēcija ar sviedriem.
- hipnāls Hlorālhidrāta antipirīns, balts kristallisks pulveris, lieto kā maigu miega un sāpju remdētāju līdzekli.
- hidrosērpaskābe HO.SO.SO.OH, hidrosulfītu komponente.
- mezoksālskābe HOOCCOCOOH, ketodikarbonskābe, izdalīta hidrāta veidā, rodas aloksāna hidrolīzes procesā.
- insulīns Hormons, ko izstrādā aizkuņģa dziedzeris un kas regulē ogļhidrātu maiņu organismā.
- sprū Hroniska slimība, kas izplatīta tropu zemēs; raksturīgās pazīmes: caureja ar bagātīgiem putainiem izkārnījumiem, aftas uz mutes dobuma gļotādas, anēmija, novājēšana; etioloģija nav zināma; uzskata, ka slimība ir folijskābes deficīta sekas vai lipīdu un ogļhidrātu absorbcijas traucējums.
- acetiltanīnskābe Iedzeltens vai pelēcīgs pulveris, vāji šķīst ūdenī; zarnās hidrolizējas atbrīvojot miecskābi; senāk lietots pret caureju.
- ieplūde Ieeja hidrauliskā vai pneimatiskā iekārtā.
- zemessūcējs Iekārta grunts izstrādāšanai zem ūdens un hidromasas transportēšanai pa caurulēm, teknēm.
- spiedne Iekārta mitruma izspiešanai no kāda materiāla vai vielas; ir mehāniskās un hidrauliskās spiednes (preses).
- hidroagregāts Iekārta ūdens plūsmas enerģijas pārvēršanai elektriskajā enerģijā; galvenās sastāvdaļas ir hidroturbīna un hidroģenerators.
- hidropārvads Iekārta, kas mehānisko jaudu pārvada ar hidrauliskiem līdzekļiem.
- hidroiekārta Iekārta, kurā izmanto šķidruma radītu mehānisko enerģiju; galvenās sastāvdaļas - hidrosūknis, hidrodzinējs un attiecīgās vadības ierīces; izmanto lidaparātos, metāla un koka apstrādes mašīnās, ēku un ceļu būves mašīnās, lauksaimniecības mašīnās u. c.
- eļļas spiedne ierīce eļļas izspiešanai no eļlasaugu sēklām un augļiem; ir hidrauliskās spiednes un gliemežspiednes.
- pacelšanās katapulta ierīce lidaparāta starta paātrināšanai līdz lidojuma ātrumam īsā distancē; lieto uz aviācijas bāzeskuģiem; ir pulvera, hidrauliskās, pneimatiskās, rotora un tvaika pacelšanās katapultas.
- novilcējs ierīce spīlētu detaļu demontāžai ar vilkšanu, ko lieto gultņu, zobratu, skriemeļu u. tml. detaļu un mezglu noņemšanai, ja tās montētas ar uzspīli. Izmanto gan universālus novilcējus, kas derīgi dažādu detaļu demontāžai, gan speciālus novilcējus, kas piemēroti tikai viena tipa savienojumu izjaukšanai. Dažkārt novilcējus izmanto arī montāžai. Spēkratu remonta darbos parasti lieto skrūves tipa manuāli darbināmus vai hidromehāniskās piedziņas novilcējus.
- hidroslēgs Ierīce, kas automātiski bloķē hidrocilindra vai hidromotora darbību, noslēdzot eļļas vadus un tādējādi nepieļaujot iekārtas patvaļīgu kustību, piem., smaguma spēka iedarbībā.
- amortizators Ierīce, kas mašīnu un mehānismu konstrukcijās vājina grūdienus, rāvienus un triecienus; ir gumijas, atsperu, hidrauliskas, pneimatiskas, kā arī kombinētas šādas ierīces.
- hidrauliskais multiplikators ierīce, kas rada lielu šķidruma spiedienu, izmantojot zemāka spiediena šķidruma plūsmu; sastāv no diviem kopā sajūgtiem hidrocilindriem (viens var būt arī pneimocilindrs).
- hidrauliskais pastiprinātājs ierīce, kurā ar sekotājiekārtas (servoiekārtas) palīdzību palielina jaudu, izmantojot, piemēram, hidrosūkņa jaudu; lieto automobiļu stūres bremžu iekārtās u. c.; hidropastiprinātājs.
- instalēt Ierīkot, uzstādīt (iekārtas, elektriskos vai hidrauliskos pievadus, piemēram, telpā, ēkā, uzņēmumā).
- gludināšana Iespiedumlokšņu novietošana starp spodrpapēm un ieslēgšana hidrauliskās spiedēs, lai novērstu burtu iespiedumu negludumus.
- purva rūda iezis, kas izgulsnējas no avotu, ezeru un purvu ūdeņiem un satur dzelzs hidroksīdus.
- fosfolipāze Ikviens enzīms, kas katalizē fosfolipīdu (lecitinu) estersaites hidrolīzi.
- pektināze Ikviens enzīms, kas katalīzē pektīna hidrolīzi.
- ftaleīns Ikviens fenolu un ftalskābes anhidrīda kondensācijas produkts.
- triglicerīds Ikviens glicerīna esteris, kurā visas trīs hidroksilgrupas esterificētas ar karbonskābi.
- peptidāze Ikviens hidrolāžu klases enzīms, kas katalizē peptīdsaišu šķelšanu, iedala endopeptidāzēs un eksopeptidāzēs.
- peptons Ikviens proteīnu daļējas hidrolīzes produkts; šķīst ūdenī, neizgulsnējas karsējot, pievienojot sārmu vai piesātinātu amonija sulfāta šķīdumu.
- lotuzīns Indīgs "Lotus arabicus L." glikozīds, kas hidrolizējot veido zilskābi un pigmentu lotoflavīnu.
- cistencefālis Indivīds ar iekšējo hidrocefaliju; tā galvaskausu gandrīz pilnīgi piepilda maiss ar šķidrumu.
- inozītheksafosforskābe Inozīta savienojums, kurā visas sešas hidroksilgrupas esterizētas ar fosforskābi; atrodama labības graudos.
- levulīns Inulīna nepilnīgas hidrolīzes produkts, kas atbilst dekstrīnam cietes šķelšanas gadījumā; pilnīgas hidrolīzes produkts ir fruktoze.
- invertoze Invertcukurs, glukozes un fruktozes maisījums vienādā daudzumā, niedru cukura hidrolīzes produkts.
- gļotvielas Īpašas (dzīvnieku un augu organismu) vielas - lielmolekulāri ogļhidrāti, kas veido koloidālus šķīdumus.
- limnonīms Īpašvārds, hidronīma paveids, kas nosauc ezeru vai dīķi.
- okeanonīms īpašvārds, hidronīmu paveids, kas nosauc okeānu vai tā daļu; par tā paveidu mēdz uzskatīt arī jūru nosaukumus.
- gerotora mašīna īpatnējas uzbūves zobratu hidromašīna ar iekšējo sazobi; parasti lieto hidroiekārtās gan par sūkni, gan par hidromotoru.
- izplūde Izeja hidrauliskā vai pneimatiskā iekārtā.
- stromatoporidae Izmirusi dzeļšūnu zarndobumaino hidrozoju grupa ar kaļķa skeletiem.
- stromatoporas Izmirusi hidrozoju apakšklase ("Stromatoporata"), vienkārši, radiāli simetriski, bentiski daudzšūnu dzīvnieki, kas piestiprinājušies pie grunts vai brīvi gulējuši uz tās, dzīvojuši kolonijās tropiskās un subtropiskās jūrās sublitorālē, Latvijā atrodamas silūra un devona nogulumos.
- ilīts Izplatīts māla minerāls, hidratizēts alumosilikāts.
- illīts Izplatīts māla minerāls, hidratizēts alumosilikāts.
- padambēt Izveidot zem (kā), arī (kam) apakšā (hidrotehniskas būves sastāvdaļu).
- alumogels Izžāvēts alumīnija hidroksīda gels; lieto par adsorbentu.
- hidrauliskais jaudas pārvads jaudas pārvads, kura pamatelementi ir hidrauliskās mašīnas (hidrosajūgs, hidrotransformators).
- Potamopyrgus jenkinsi Jaunzēlandes jostiņhidrobija.
- denaturācija Jebkuras dabiskās olbaltumvielas molekulas telpiskās struktūras izmaiņas, izņemot primāro kovalento saišu hidrolīzi, kuru rezultātā zūd biopoli - nieru bioloģiskā aktivitāte.
- pregnandiols Jebkurš bioloģiski neaktīvs progesterona dehidroksilatvasinājums; metabolisma galaprodukti, biežāk atrodami grūtnieču urīnā vai menstruālā cikla luteālajā fāzē.
- sārmošana Jēlādu apstrāde ar kalcija hidroksīda suspensiju, kas ietekmē gatavā ādas izstrādājuma īpašības.
- atsārmošana Jēlādu apstrāde ar kalcija hidroksīda suspensiju; izmanto visu jēlādu apstrādē.
- pseudojonons Jonona ieguves procesa neattīrīts starpprodukts, ko iegūst kondensējot citrālu ar acetonu barija hidroksila klātbūtnē.
- Jaunzēlandes jostiņhidrobija jostiņhidrobiju suga ("Potamopyrgus jenkinsi").
- jumta pape jumta seguma un hidroizolācijas ruļļmateriāls, ko iegūst, piesūcinot ar darvu speciālu kartonu un pārklājot to ar grūti kūstošiem darvas produktiem.
- pelagonīms Jūrasvārds - vietvārds, hidronīmu paveids, kas nosauc jūru vai tās daļu.
- kaļķūdens kalcija hidroksīda Ca(OH)~2~ šķīdums ūdenī.
- etringīts kalcija hidrosulfoalumināts 3CaO·Al~2~O~3~·3CaSO~4~·31H~2~O; silikātu tehnoloģijā to sauc arī par cementa bacili (ja tas veidojas betonā, betona tilpums palielinās 2,5 reizes un rodas spriegumi un plaisas).
- Baldones sērūdeņi kalcija sulfāta-hidrogēnkarbonāta ūdeņi, satur sērūdeņradi (H~2~S), veidojas Salaspils svītas ģipšainajos iežos zem purviem, tiek izmantoti kopš 15. gs.
- antiformīns Kālija vai nātrija hipohlorīta maisījums ar nātrija hidroksīdu; šķīdina organiskas vielas, piem., krēpas, gļotas, šūnas, ādu, matus un vairumu sīkbūtņu, izņemot tuberkulozes un liesas sērgas nūjiņas; lieto tuberkulozes mikobaktēriju atdalīšanai no krēpām un urīna.
- dzēstie kaļķi kaļķakmens, kas ir uzkarsēts un "dzēsts" ar ūdeni; kalcija hidroksīds.
- veldzēšana Kaļķu (CaO) apstrāde ar ūdeni, lai tos pārvērstu pulverī vai javā, kuru pamatkomponents ir kalcija hidroksīds Ca(OH)2.
- hidrokanāls Kanāls hidroplānu pludiņu, laivu un kuģu modeļu izmēģināšanai.
- derivācijas kanāls kanāls, pa kuru ievada ūdeni hidrauliskajās turbīnās.
- kaolinizācija Kaolinīta grupas minerālu veidošanās eksogēnos un hidrotermālos procesos gk. no dažādiem alumosilikātiem (vizlām, laukšpatiem).
- acilgrupa Karbonskābes atlikums, kurā nav hidroksilgrupas.
- halogenīdi Karbonskābju atvasinājumi (piem., acetilhlorīds), kuros karboksilgrupas hidroksila vietā ir halogēna atoms.
- hidrodinamiskā kavitācija kavitācija, kurā spiediena maiņa notiek sakarā ar lokālu šķidruma plūsmas ātruma palielināšanos; hidrodinamiskā kavitācija negatīvi ietekmē sūkņu, hidroturbīnu, dzenskrūvju u. tml. darbību – samazinās to lietderības koeficients un vilces spēks, bojājas darbvirsmas.
- ketoksīms Ketona reakcijas produkts ar hidroksilamīnu.
- kokarboksilāze Koferments (tiamīna pirofosfāts), kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulācijā.
- lauku mežsaimniecība kokaugu stādījumi lauksaimniecības zemēs, kuru mērķis ir uzlabot lauksaimniecības zemju hidroloģisko stāvokli, mazināt klimatisko faktoru nelabvēlīgo ietekmi, panākt racionālu zemes resursu izmantošanu, uzlabot vides ainavisko un bioloģisko daudzveidību, kā arī radīt cilvēkiem labvēlīgus dzīves apstākļus.
- koksnes žāvēšana koksnes hidrotermiskā apstrāde, kas izpaužas mitruma izvadīšanā no tās.
- sutināšana Koksnes hidrotermiskā apstrāde: lignīna mīkstināšana kokā, to karsējot, lai koks kļūtu lokans.
- sulfītvārīšana Koksnes šķeldu vārīšana ar skābiem sērpaskābes sāļu šķīdumiem, kas satur izšķīdināta sērpaskābes anhidrīda pārākumu sulfītcelulozes iegūšanai.
- sulfātvārīšana Koksnes šķeldu vārīšana ar šķīdumu, kur aktīvie komponenti ir nātrija hidroksīds un nātrija sulfīds.
- baltais sārms koksnes šķeldu vārīšanas sārms, kas satur aktīvo vārīšanas reaģentu nātrija hidroksīdu (vārot pēc natronmetodes) vai nātrija hidroksīda un nātrija sulfīda maisījumu (vārot pēc sulfātmetodes).
- koksnes vielas esteri koksnes vielas atvasinājumi, kuros molekulu hidroksilgrupas ūdeņraža atoms aizvietots ar acilgrupu.
- koksnes vielas ēteri koksnes vielas atvasinājumi, kuros molekulu hidroksilgrupas ūdeņraža atoms aizvietots ar alkilgrupu.
- halobioss Kopapzīmējums visai organiskai pasaulei, kas apdzīvo jūru; daļa no hidrobiosa.
- suberīns Korķvielas galvenā sastāvdaļa, lielmolekulāru taukskābju anhidrizēšanās un polimerizēšanās produkts.
- butilparabēns Kosmētikas sastāvdaļa, butilspirta un p-hidroksibenzoskābes esteris, konservants, lieto kosmētikā, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, ādas kairinājumu.
- malahīts koši zaļš minerāls, vara karbonāta hidrāts CuCO~3~(OH)~2~, kam raksturīgi blīvi satecējumagregāti ar koncentrisku dažādas intensitātes zaļu joslu miju; izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem.
- krapkarmīns Kraplaka, sarkana krāsa, alizarīna un purpurīna savienojums ar alluminija oksida hidrātiem.
- hidrotrieciens krass spiediena paaugstinājums cauruļvadā, ja ātri noslēdz vārstu; šāda šķidruma plūsmas bremzēšana, kā rezultātā rodas elastīgs spiediena vilnis, kas var sagraut cauruļvadus; hidrauliskais trieciens.
- kreatinīns Kreatīna anhidrīds; asiņu un urīna normāla sastāvdaļa.
- kuģniecības gada grāmatas Krišjāņa Valdemāra kuģu vadītāju un mehāniķu skolas izdevums, 1925.-1931. g. iznāca 5 laidieni, tika ievietoti raksti par kuģniecības attīstību pasaulē, par Latvijas floti, ostām, hidrogrāfijas ierīcēm, jūrskolām, mācību kuģiem, burāšanas sporta attīstību un vēsturi u. tml., kā arī praktiski padomi navigācijā.
- cistencefāls Kroplis ar iekšējo hidrocefāliju; tā galvaskausu gandrīz pilnīgi piepilda maiss ar šķidrumu.
- jūrasspēja Kuģa īpašību komplekss (noturība, nenogremdējamība, vadāmība u. c.), kas raksturo tā izmantojamību noteiktos hidrometeorol. apstākļos.
- rekorders kuģa un krasta hidrolokācijas stacijas indikators atbalss signālu pierakstīšanai uz papīra.
- kušings Kušinga sindroms - slimība, ko rada hidrokortizona un virsnieru androgēno hormonu pastiprināta ražošana un ieplūšana asinīs virsnieru hiperplāzijas vai audzēja dēļ.
- lihenīns Ķērpju "Celvaria islandica (L.) Ach." polisaharīds; balta pulverveida viela; hidrolīzē veidojas glikoze.
- iniciators ķīmiski savienojumi (peroksīdi, hidroperoksīdi, persulfāti u. c.) vai citi faktori (temperatūra, ultravioletais starojums u. c.), kas ierosina konkrētu ķīmisku reakciju, piemēram, polimerizāciju.
- aldoli Ķīmiskie savienojumi, kas satur gan aldehīdgrupu, gan hidroksilgrupu.
- sārmu metāli ķīmisko elementu periodiskās sistēmas pirmās A grupas elementi (piemēram, nātrijs, kālijs, rubīdijs), šo metālu hidroksīdi ir stipri sārmi.
- makrolīds Ķīmisks savienojums - laktona makrocikls ar daudzām ketogrupām un hidroksilgrupām.
- relatīvā laga laga, ar kuru mēra kuģa ātrumu attiecībā pret ūdeni; ir hidrodinamiskās, indukcijas, elektromagnētiskās, doplera un borta lagas.
- redāns Lidlaivas korpusa vai hidroplāna pludiņa apakšā - pakāpienveida iedobums ūdens plūsmas atraušanai, resp., ūdens pretestības samazināšanai.
- amfībijlidmašīna Lidmašīna, kas var pacelties un nolaisties gan uz sauszemes, gan uz ūdens, hidroplāns.
- sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai ir saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
- Goldži komplekss liels organoīds šūnas citoplazmā, kas piedalās ogļhidrātu un lipīdu sintēzē; plātnīškomplekss.
- volumetriskais lietderības koeficients lielums, kas raksturo atsevišķas hidromašīnas vai hidroiekārtas darbību (rāda nelietderīgās šķidruma noplūdes), – lietderīgi izmantotā šķidruma caurplūduma attiecība pret visu rīcībā esošo caurplūdumu; tilpumiskais lietderības koeficients; tilpuma lietderības koeficients.
- neolipoģenēze Lipīdu sintēze no ogļhidrātiem (saistaudos un aknās).
- alkaliji Litija, natrija, kālija, rubīdija un cēzija hidroksīdi.
- kokšķiedru plātnes lokšņu materiāls, ko izgatavo, presējot karstajās presēs koksnes masu, kurai pievienotas pildvielas, sintētiskie sveķi un dažādas antiseptiskas, antipirēnas, hidrofobas u. c. piedevas; lieto kā apšuves un siltumizolācijas materiālu.
- Īdeņas kanāls Lubāna hidrotehniskās sistēmas daļa Madonas un Rēzeknes novadā, garums - 11 km, izrakts 1964.-1967. g. gar Lubāna ezera dienvidu un dienvidaustrumu malu līdztekus ezera krasta dambim, lai novadītu ūdeņus uz Meirānu kanālu.
- Meirānu kanāls Lubāna hidrotehniskās sistēmas daļa, Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā, novada Aiviekstē vairāku senāk Lubāna ezerā ietecējušu upju ūdeņus, dziļums — >9 m, platums — >50 m. garums — 25 km, kritums — 2,5 m.
- saharoze Ļoti salds ogļhidrāts, ko satur bietes, niedres; biešu cukurs; niedru cukurs.
- MHD Magnētiskā hidrodinamika jeb magnetohidrodinamika - fizikas nozare, kas pētī elektrovadošo šķidrumu (šķidro metālu, elektrolītu) un gāzu (plazmas) kustību magnētiskajā laukā un to mijiedarbību ar šo lauku.
- magnētiskā hidrodinamika magnetohidrodinamika.
- neskvegonīts magnija karbonāta trihidrāts (MgCO~3~·3H~2~O), fāze, kas veidojas magneziālo saistvielu hidratācijā.
- Amistada ūdenskrātuve mākslīga ūdenskrātuve un dambis uz ASV un Meksikas robežas (_Amistad, Presa la_), Riograndes / Riobravo upē, kas būvēta, lai nodrošinātu ūdens uzglabāšanu apūdeņošanai, plūdu kontroli un hidroenerģijas ražošanu.
- ventrikulostomija Mākslīgas atveres radīšana smadzeņu ventrikula, lai novadītu šķidrumu hidrocefālijas gadījumā.
- triacetātšķiedras Mākslīgās šķiedras, ko iegūst no celulozes etiķskābes esteriem, acetilējot vairāk par 92% celulozes hidroksilgrupu.
- pretspiediens Mākslīgi radīts spiediens hidrosistēmas izejā vienmērīgas kustības radīšanai.
- kāpnes Mākslīgi ūdensbaseini atšķirīgos līmeņos (pie hidroelektrostacijām).
- mannohidrazons Mannozes fenilhidrazons; bezkrāsaini kristāli, ko lieto mannozes identificēšanai.
- hidromašīna Mašīna, kas šķidruma hidraulisko enerģiju pārveido mehāniskajā enerģijā vai otrādi (piem., sūknis, hidrocilindrs, ūdens turbīna); hidrauliskā mašīna.
- hidromehāniskais lietderības koeficients mašīnas hidrauliskā un mehāniskā lietderības koeficienta reizinājums; raksturo hidromašīnas darbību un ievēro arī enerģijas zudumus berzes dēļ.
- zemes darbu mašīnas mašīnas, kas mehāniski sastrādā grunti: mašīnas zemes darbu sagatavošanai (celmu laušanas mašīnas, koku gāšanas mašīnas, krūmgrieži u. c.), grunts rakšanai un kraušanai (ekskavatori u. c.), grunts rakšanai un transportēšanai (autogreideri, buldozeri, skrēperi u. c.), grunts hidromehāniskai apstrādei (hidromonitori, zemessūcēji u. c.), urbšanas mašīnas, mašīnas grunts blīvēšanai (ceļu veltņi, vibroplāksnes, blietes u. c.), sasalušas grunts sastrādei (zāģēšanas un vibrotrieciena mašīnas) un mašīnas ar speciālām darbierīcēm.
- hidropiedziņa Mašīnu un mehānismu darbināšana ar hidrodzinēju; šim nolūkam lietotā hidroiekārta.
- kalcinēšana Materiāla apdedzināšana vai karsēšana, lai sadalītu hidrātus un karbonātus un izdalītu gaistošās vielas (piem., kaļķu ieguvē); kalcinētās sodas iegūšana no nātrija hidrogēnkarbonāta.
- kalcināšanas apdedzināšana materiāla apdedzināšana, lai sadalītu hidrātus un karbonātus un izdalītu gaistošās vielas (piemēram, kaļķu ieguvē).
- liesinātāji materiāli, ko ievada keramikas masā, lai samazinātu keramisko materiālu žāvēšanas un apdedzināšanas sarukumu; izmanto dabiskos (kvarcu, kvarca smiltis u. c.) un mākslīgos (šamotu, dehidratizētus mālus, ķieģeļu lauskas) liesinātājus.
- elektrohidrauliskā apstrāde materiālu elektrofizikālā apstrāde, kurā izmanto elektrohidraulisko efektu.
- birstošu materiālu frakcionēšana materiālu sadala frakcijās pēc daļiņu izmēriem, sijājot caur dažādu izmēru sietiem; pēc daļiņu lieluma vai blīvuma – hidrauliskos klasifikatoros; pēc saslapināmības – flotācijas iekārtās; pēc magnētiskām vai elektriskām īpašībām – magnētiskos vai elektrostatiskos separatoros.
- ziepes Mazgāšanas līdzeklis - lielmolekulāru taukskābju sāļi, ko iegūst, apstrādājot taukus ar nātrija hidroksīdu vai kālija hidroksīdu.
- metilprednizolons Medikaments, prednizona atvasinājums, kas ietekmē ogļhidrātmaiņu un olbaltumvielmaiņu.
- hidroaeromehānika Mehānikas nozare, kurā aplūko gāzu un šķidrumu kustību un līdzsvara stāvokli, gāzu un šķidrumu mijiedarbību savā starpā un ar cietiem ķermeņiem, neņemot vērā to molekulāro uzbūvi; gāzes un šķidrumus apskata kā nepārtrauktu vidi, kam piemīt plūstamība; tās sastāvdaļas ir aeromehānika un hidromehānika.
- nepārtrauktas vides mehānika mehānikas nozare, kurā aplūko gāzu, šķidrumu un deformējamu cietu ķermeņu kustību un līdzsvaru; ietver gāzu dinamiku, hidromehāniku, elastības un plastiskuma teoriju u. c. teorijas.
- hidromehānisms mehānisms, kura darbībai vajadzīgs šķidrums, piemēram, hidrocilindrs.
- manganīts melns vai tumšpelēks minerāls ar metālisku spīdumu MnO(OH), mangāna hidroksīds; mangāna rūda.
- skābju un bāzu metabolisms metabolisms, kas regulē ūdeņraža jonu un hidroksīdjonu koncentrāciju organismā.
- sārma anhidrīds metāla oksīds; ar ūdeni veido hidroksīdu.
- hidroekstrūzija Metāla spiedienapstrāde (hidrostatiskā presēšana) šķidrumā; izmanto grūti deformējamu un trauslu metālu un to sakausējumu presēšanai.
- digitaloze Metilpentoze; viens no cukuriem, ko iegūst, hidrolizējot dažus digitāla glikozīdus.
- Hydrilla verticillata mieturu hidrilla.
- agalmatolīts Mīksts, vaskveidīgs metasomatiskas izcelsmes iezis, ko veido gk. hidrotermālā kaolinīta - dikīta agregāti.
- arbutīns Miltenāju glikozīds; sārmainā vidē sadalās hidrohinonā un glukozē.
- dzelzsūdeņi Minerālavotu ūdeņi, parasti ar zemu temperatūru, bez dzelzs, kā galvenās sastāvdaļas satur hidrokarbonāta, hlora, sulfāta, kalcija un natrija jonus.
- industriālā eļļa minerāleļļa, ko lieto dažādu mehānismu eļļošanai; vispārlietojamā industriālā eļļa paredzēta dažādu mehānismu un to mezglu eļļošanai, hidrauliskās sistēmas darbšķidruma un speciālās industriālās eļļas izgatavošanai.
- dabiskie borāti minerāli, ortoborskābes polimēru sāļi, zināmi \~100, visvairāk izplatīti ir ašarīts, boracīts, boraks, hidroboracīts; šie sāļi veidojas sāļezeros, vulkāniskajos nogulumiežos.
- celolīti Minerāli, sārmu un sārmzemju metālu hidroalumosilikāti, kas veidojas hidrotermālos procesos.
- talks minerāls ar ļoti mazu cietību, hidratizēts magnija silikāts Mg~3~Si~4~O~10~(H)~2~; izmanto par izejvielu silikātrūpniecībā, parfimērijas, papīra, gumijas rūpniecībā, medicīnā, par izolācijas un ugunsizturīgu materiālu.
- taumasīts minerāls Ca~3~\[CO~3~/SO~4~/SiO~4~\](OH)~6~·12H~2~O, kas veidojas ģipša, cementa un pucolānu saistvielu izstrādājumos hidratācijas un cietēšanas procesā.
- bēmīts Minerāls, bezkrāsains, balts, pelēks, retāk brūngans, boksītu sastāvdaļa, rodas, nefelīnam pārveidojoties hidrotermālos procesos.
- ģipsis minerāls, kalcija sulfāta dihidrāts CaSO~4~·2H~2~O, ģipšakmens galvenā sastāvdaļa; lieto ģipša saistvielu izgatavošanai un portlandcementa ražošanā.
- bornīts Minerāls, sarkans, veido hidrotermālas atradnes, vara rūda.
- serpentīns minerālu grupa, hidralizēti dzelzs un magnija silikāti Mg~3~Si~2~O~5~(OH)~4~, kuru šķiedrainais paveids hrizotils ir galvenais azbestu minerāls.
- ceolīti Minerālu grupa, sārmu un sārmzemju metālu hidroalumosilikāti ar ļoti lielām sorbcijas un jonu apmaiņas spējām.
- volframāti Minerālu klase, volframskābes sāļi; dzeltenīgi, sarkanbrūni līdz melni, reti - bezkrāsaini, gk. hidrotermāla ģenēze; volframa rūda.
- uralkīdi Modificēti alkīdsveķi, kuros daļa ftalskābes anhidrīda ir aizstāta ar diizocianātu.
- adurols Monohlorhidrolhinons, attīstītājs fotogrāfijā.
- uridilskābe Mononukleotīds, kura hidrolīzē veidojas uracils, riboze un fosfāts.
- guanilskābe Mononukleotīds, nukleīnskābes hidrolīzes produkts; sastāv no guanīna, pentozes un fosforskābes; pārtikas piedeva E626, garšas un aromāta pastiprinātājs, viegli toksisks, ja ieēd.
- arabinoze Monosaharīdu grupas ogļhidrāts ar 5 oglekļa atomiem C5H10O5.
- hidromielocēle Mugurkaula šķeltnes veids, kurā izspiedušās hidromiēlijas izplestās muguras smadzenes un to apvalki.
- hialoidīns Mukoproteīnu ogļhidrātu radikālis; līdzīgs hondroitīnam, bet bez sērskābes.
- miokināze Muskuļaudu enzīms, kas katalīzē miozīna darbību, adenozīntrifbsfātam hidrolizējoties par adenilskābi; aktivē arī heksokināzes darbību, sekmē fosfātgrupas pārnesi no adenozīndifosfāta uz glikozi vai fruktozi.
- metaproteīns Natīvā proteīna skābās vai sārmainās hidrolīzes produkts; šķīst vājās skābēs un sārmos, nešķīst neitrālos šķīdumos.
- dzeramā soda nātrija hidrogēnkarbonāts - balta, kristāliska, pulverveida viela.
- kaustiskā soda nātrija hidroksīds.
- kodīgais nātrijs nātrija hidroksīds.
- ziepjuzāles Nātrija hidroksīds.
- leptomedūza Nelieli jūras dzīvnieki, hidroīdu apakškārta, dzimuma (medūzu) paaudze kampanulārijām, dzimuma šūnas attīstās pie radiālkanāliem.
- mandele Neliels, ieapaļš hidrotermālo minerālu (ceolītu, hlorīta, opāla, halcedona, kvarca, kalcīta) veidojums efuzīvo iežu tukšumos.
- sērskābe neorganiska skābe H~2~SO~4~, bezkrāsaina, eļļai līdzīga šķidra, kodīga viela bez smakas; lieto hidrometalurģijā, metālu kodināšanai, minerālmēslu, skābju, sāļu, sprāgstvielu, krāsvielu ražošanā, organiskajā sintēzē.
- rotācijas sūknis nepārtrauktas darbības statiskais sūknis, kam pretstatā parastajam virzuļsūknim ir izteikta rotācijas kustība (zobratu sūknis, plakanspārnu sūknis, radiālie un aksiālie virzuļsūkņi, skrūvju sūknis); parasti lieto hidroiekārtās un eļļošanas sistēmās.
- hiposteatolīze Nepietiekama tauku hidrolīze gremošanas laikā.
- cellons No celulozes hidroacetāta un kampara surogātiem pagatavots nedegošs celuloīds.
- fitohinīns No dažu augu lapām izolēta viela, kas ietekmē ogļhidrātu metabolismu līdzīgi insulīnam.
- terpinols No terpīnhidrāta ar atšķaidītu sērskābi iegūstams savienojums ar patīkamu maijpulkstenīšu smaržu.
- virszemes ūdensobjekts nodalīts un nozīmīgs virszemes ūdens hidrogrāfiskā tīkla elements: ūdenstece (upe, strauts, kanāls, grāvis vai to daļa), ūdenstilpe (ezers, dīķis, ūdenskrātuve vai to daļa), kā arī pārejas ūdeņi vai piekrastes ūdeņu posms.
- dehidr- Norāda uz ūdeņraža atoma atšķelšanu; uz dehidrogenizāciju.
- dehidro- Norāda uz ūdeņraža atoma atšķelšanu; uz dehidrogenizāciju.
- relatīvais raupjums nosacīta hidrauliskā raupjuma skaitļa attiecība pret caurules diametru; lieto hidrauliskos aprēķinos.
- lard Nosaukums Amerikā ražotām cūku tauku šķirnēm, ko gatavo īpaši tīra uztura vajadzībām, spiežot ar hidraulisku spiedi.
- merserizācija Nostiepta kokvilnas auduma vai dzijas īslaicīga apstrādāšana ar koncentrētu nātrija hidroksīda šķīdumu 16-20 ⁰C temperatūrā, lai iegūtu spīdumu un palielinātu krāsošanās spēju.
- ģenerālkarte Noteikta mēroga un projekcijas jūras kontūrkarte, uz kuras nav hidrogrāfiskas informācijas, bet parasti ir attēlots koordinātu tīkls un kompasroze.
- tehnoloģiskās šķeldas noteiktas formas un izmēra koksnes daļiņas celulozes, kokskaidu un kokšķiedru plātņu, hidrolīzes produkcijas ražotnēm.
- hidroloģiskā rajonēšana noteiktas zemes virsas platības (upju baseinu) iedalīšana apgabalos (rajonos) ar viendabīgu virszemes un pazemes ūdeņu hidroloģisko režīmu.
- pārtvert Novadīt (ūdenstilpju noteces ūdeni) ar hidrotehniskām iekārtām, būvēm.
- mononukleotīds Nukleīnskābes monomērs; hidrolizējot iegūst fosforskābi, heksozi vai pentozi un purīnbāzi vai pirimidīnbāzi.
- nukleoglikoproteīds Nukleoproteīna un ogļhidrāta savienojums.
- glikonukleoproteīns Nukleoproteīns, kurā ir ogļhidrātu grupa.
- oglekļa cikls oglekļa savienojumu uzkrāšanās, pārveidošanās un cirkulācijas procesu kopums biosfērā, litosfērā, atmosfērā un hidrosfērā.
- aldozes ogļhidrāti ar brīvu aldehīdgrupu, piemēram, glikoze.
- oligosaharīdi Ogļhidrāti, kuru molekulā ir 2-10 monosaharīdu atlikumi, kas saistīti ar glikozīdisko saiti.
- cukurvielas Ogļhidrāti.
- ogļūdeņi Ogļhidrāti.
- ogļūdņi Ogļhidrāti.
- celuloze ogļhidrāts (C~6~H~10~O~5~)~n~ jeb (C~6~H~7~O~2~(OH)~3~)~n~, lielmolekulāra dabas viela, kas veidojas fotosintēzes procesā, augu šūnapvalka galvenā sastāvdaļa.
- riboze Ogļhidrāts (monosaharīds); bezkrāsaina, kristāliska viela, kas ietilpst ribonukleīnskābju, glikozīdu, dažu kofermentu sastāvā.
- cerazinoze Ogļhidrāts no ķiršu sveķiem.
- gitoksoze Ogļhidrāts uzpirkstītes alkaloīdos.
- glukoze Ogļhidrāts, kas atrodas augu un dzīvnieku organismā; glikoze.
- glikoze Ogļhidrāts, kas atrodas augu un dzīvnieku organismā.
- hemiceluloze Ogļhidrāts, kas ietilpst augu šūnu apvalkā.
- oligosaharīds Ogļhidrāts, kas sastāv no dažiem monosaharīdiem (disaharīdi, trisaharīdi, tetrasaharīdi) līdz dažiem desmitiem monosaharīdu (glikoproteīnu o. virknes).
- disaharīds Ogļhidrāts, kas sastāv no divām vienkāršo cukuru molekulām.
- dezoksiriboze Ogļhidrāts, monosaharīds, DNS struktūrelements.
- ogļhidrātmaiņa Ogļhidrātu bioķīmiskās pārvērtības organismā, kopējās vielmaiņas daļa, kas sedz organisma galveno enerģijas patēriņu.
- galaktozēmija Ogļhidrātu maiņas hereditāra traucējuma sindroms, kas parasti novērojams zīdaiņa vecumā.
- pektīns Ogļhidrātu produkts, amorfa viela, ko iegūst no augļu sulām, izgulsnējot ar spirtu.
- mannīts Ogļhidrātu savienojums, viens no cukura aizstājējiem; pārtikas piedeva E421, saldinātājs, mitrumuzturētājs, var izraisīt reakcijas, kas saistītas ar palielinātu jutīgumu, nelabums, vemšana, caureja, nātrene, nav ieteicams bērniem un diabētiķiem.
- maltīts Ogļhidrātu savienojums, viens no cukura aizstājējiem; pārtikas piedeva E965 (iegūst no maltozes), saldinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju.
- piranoze Ogļhidrātu un glikozīdu izomēriska forma, pēc struktūras līdzīga pirānam.
- mukopolisaharīdi Ogļhidrātu un olbaltumvielu kompleksi (piem., heparīns); atrodas saistaudos, skrimšļos, plaušās.
- glikoneoģenēze Ogļhidrātu veidošanās no proteīniem vai taukiem.
- dehidrogenācija Oksidācijas reakcija, kas norisinās dzīvos audos, atšķeļot ūdeņraža atomus ar dehidrogenāžu starpniecību.
- askorbīnoksidāze Oksidoreduktāžu klases ferments, kas atrodas augos, katalīzē askorbīnskābes oksidēšanos par dehidroaskorbīnskābi un ūdeņraža peroksīdu.
- benzaldoksīms Oksīms kā benzaldehīda un hidroksilamīna reakcijas rezultāts; eksistē divās izomērās formās.
- pentadekanolids Oksipentadecilskābes iekšējs anhidrīds (laktons), atrodams angelikas sakņu eļļas augstākās frakcijās.
- laktoni Oksiskābju cikliskie esteri, patīkami smaržojoši, bezkrāsas šķidrumi vai kristāliskas vielas, veidojas ciklizējot attiecīgās oksiskābes vai reducējot dikarbonskābju anhidrīdus.
- proteolīze Olbaltumvielu peptīdsaišu hidrolīze.
- hidronīmika Onomastikas apakšnozare, kurā pēta hidronīmus.
- oksiskābes Organiska skābe ar vienu vai vairākām karboksilgrupām un hidroksilgrupām.
- cukurs Organiska viela ogļhidrātu grupā.
- indulīni Organiskas krāsvielas, ko iegūst, sakausējot amīnoazobenzolu ar anilīna hlorhidrāta pārākumu.
- biozes Organiski savienojumi, kas pieder pie ogļhidrātu vienkāršākās grupas - monosaharīdiem un satur 2 oglekļa atomus molekulā.
- hidrazoni Organiski savienojumi, kas veidojas aldehīdu vai ketonu mijiedarbībā ar hidrazīnu vai tā atvasinājumiem.
- ortokarbonskābes Organiski savienojumi, kur pie viena oglekļa ir 3 hidroksilgrupas.
- nukleozīdi Organiski savienojumi, kuros ogļhidrāts saistīts pie purīna vai pirimidīna bāzes; nukleīnskābju sastāvdaļa.
- rūgšana Organisko savienojumu, parasti ogļhidrātu, pārvēršanās par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem dažu mikroorganismu iedarbībā.
- amīdi Organisko skābju atvasinājumi, kuros hidroksils aizstāts ar aminogrupu.
- hlorāls Organisks savienojums, bezkrāsains, eļļains šķidrums ar asu smaku; lieto hlorālhidrāta ražošanai.
- celobioze Organisks savienojums, disaharīds; viens no celulozes saskaldīšanas (hidrolīzes) starpproduktiem.
- borneols Organisks savienojums, no kura dehidrēšanas ceļā iegūst kamparu; lieto medicīnā un parfimērijā.
- acetilēts Organisks savienojums, no kura, to sildot kopā ar etiķa anhidrīdu vai acetilhlorīdu, ir aizvadīts ūdens.
- bitumens Organisku savienojumu maisījums, kas šķīst organiskajos šķīdinātājos un ko lieto ceļu asfaltēšanai, hidroizolācijai, jumtu seguma izgatavošanai.
- ftalskābes anhidrīds ortoftalskābes dehidratācijas produkts; lieto fenolftaleīna, plastifikatoru un krāsvielu sintēzei, kā arī alkīdsveķu iegūšanai no glicerīna vai pentaeritrīta un laku un krāsu materiālu ražošanā.
- uzstādināt Pacelt vai paaugstināt ūdens līmeni ar hidrotehnisku būvi.
- hiperglicinēmija Palielināts glicīna daudzums asinīs; to pavada vemšana, letarģija, dehidratācija, ketoze, hipogammaglobulinēmija.
- pamatu horizontālā hidroizolācija pamatu elements, ko veido pamatu un sienu saskares vietā no hidroizolācijas ruļļmateriāla, kuru pie pamatiem visbiežāk pielīmē ar bitumena mastiku.
- atgaisot Panākt, ka (piem., no hidrauliskas sistēmas) tiek izvadīts iekļuvušais gaiss.
- hinhidrons Parabenzohinona un hidrohinona molekulu komplekss; lieto platīna elektroda pagatavošanai, kas nepieciešams pH noteikšanai.
- hlorālisms Paradums lietot hlorālhidrātu; hroniska saindēšanās ar hlorālhidrātu; simptomi: nervu sistēmas un gremošanas traucējumi, ādas izsitumi.
- alumīnija sulfāts parastā temperatūrā bezkrāsains kristālhidrāts Al~2~(SO~4~)~3~, šķīst ūdenī, karsēts sadalās, galvenokārt tiek izmantots kā koagulācijas līdzeklis dzeramā ūdens un notekūdeņu attīrīšanā, kā arī papīra ražošanā.
- semidinpārgrupēšanās Pārgrupēšanās, kas notiek, ja hidrabenzola molekulā viens ūdeņradis para- vietā ir aizvietots un parastā pārgrupēšanās par benzidīnu nevar notikt.
- ceļa kaula juvenilā osteopātija pārmantoti ceļa kaula osifikācijas traucējumi: ceļa kauls pietūcis un jutīgs pret spiedienu, recidivējošas sāpes ceļa locītavā ar pārtraukumainu hidrartrozi.
- konģenitālā pahionīhija pārmantotu dermatostomatoloģisku simptomu komplekss (autosomāli dominanta pārmantošana): palmoplantāra, kā arī Ahilleja cīpslas apvidus folikulārā hiperkeratoze, vaigu gļotādas leikokeratoze; reizēm hiperhidroze, keratīts.
- ortofenilfenols Pārtikas piedeva E231 (sintētiska viela, iegūst no nātrija hidroksīda un hlorbenzola), konservants, var izraisīt nelabumu, krampjus, vemšanu, asins cirkulācijas traucējumus, kancerogēns.
- E527 Pārtikas uzlabotājs - amonija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, kairina acis un gļotādas.
- E320 Pārtikas uzlabotājs - butilēts hidroksianizols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - kancerogēns, galvassāpes, nogurums, astma, var ietekmēt nieres, aknas, dzimumorgānus, nav ieteicams bērniem, nātrene, miegainība, hormonu līdzsvara sagraušana, naftas derivāts, dažās valstīs aizliegts.
- E321 Pārtikas uzlabotājs - butilēts hidroksitoluols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - hroniska nātrene, dermatīts, nogurums, astma, agresīva uzvešanās, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem.
- E172 Pārtikas uzlabotājs - dzelzs oksīdi un hidroksīdi, krāsviela, iespējamā iedarbība - pārmērīgas daudzums rada risku saslimt ar daudzām slimībām, dzelzs ir potenciāli toksiska.
- E214 Pārtikas uzlabotājs - etil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - alerģijas, ādas apsārtums, nieze, uztūkums, anafilakse, astma, nātrene.
- E469 Pārtikas uzlabotājs - fermentatīvi hidrolizēta karboksimetilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - izraisa vēzi dzīvniekiem, caureja, zarnu trakta darbības traucējumi.
- E463 Pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E1440 Pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilciete, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
- E1442 Pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilcietes fosfāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
- E464 Pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilmetilceluloze, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E227 Pārtikas uzlabotājs - kalcija hidrogēnsulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, kuņģa kairinājums, var ietekmēt aknas, nieres, plaušas, kuņģi.
- E526 Pārtikas uzlabotājs - kalcija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E228 Pārtikas uzlabotājs - kālija hidrogēnsulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, ādas kairinājums, anafilakse, kuņģa kairinājums, hiperaktivitāte.
- E525 Pārtikas uzlabotājs - kālija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, nagu bojājumi, ādas kairinājums.
- E528 Pārtikas uzlabotājs - magnija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E218 Pārtikas uzlabotājs - metil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - alerģijas, ādas apsārtums, nieze, uztūkums, anafilakse, astma, nātrene.
- E215 Pārtikas uzlabotājs - nātrija etil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - mutes nejūtīgums, alerģisks kontakta dermatīts, kuņģa kairinājums, astma.
- E222 Pārtikas uzlabotājs - nātrija hidrogēnsulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - bronhiālā astma, nātrene, ādas kairinājums, mutagēns.
- E524 Pārtikas uzlabotājs - nātrija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E219 Pārtikas uzlabotājs - nātrija metil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - alerģijas, ādas apsārtums, nieze, uzpampums, anafilakse, astma, nātrene.
- E217 Pārtikas uzlabotājs - nātrija propil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - kuņģa kairinājums, alerģisks kontakta dermatīts, astma, mutes nejūtīgums.
- E216 Pārtikas uzlabotājs - propil-p-hidroksibenzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - ādas kairinājums, uzpampums, alerģijas, astma, anafilakse.
- hidrostatiskais pārvads pārvads, kas pārvada mehānisko enerģiju, izmantojot šķidruma statiskā spiediena radīto spēku; galvenās sastāvdaļas ir statiskās darbības hidrosūknis un hidromotors.
- migrēt Pārvietoties (piemēram, atmosfēra, hidrosfērā ūdens, vēja iedarbībā) - par vielām.
- buferis pasažieru vagonu mehāniskas ierīces ar elastīgiem elementiem (cilindriskām atsperēm, gumijas elementiem, hidrauliskiem amortizatoriem) vilciena kustības vai manevru laikā radušos garenisko spiedes un stiepes triecienspēku amortizēšanai.
- autogreiders pašgājēja mašīna zemes darbu veikšanai; darborgāni ir grozāma vēsture un irdinātājs ar mehānisku vai hidraulisku vadību.
- Jaunpededze Pededzes lejteces iztaisnojums, kas izveidots ierīkojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, ir 5 km garš pārrakums, novirzot to Aiviekstē 6 km uz leju no agrākās ietekas.
- psilomelāns Pelēcīgi vai brūngani melns oksīdu un hidroksīdu grupas minerāls; mangāna rūda.
- Hydra vulgaris pelēkā hidra.
- penicilināze Penicilīnrezistentu mikroorganismu enzīms, kas inaktivē penicilīnu, to hidrolizējot.
- gliciretīnskābe Pentaciklisks terpēns, glicirizīnskābes hidrolīzes produkts; struktūras ziņā atgādina steroīdus; tai ir hemolītiskas īpašības.
- pentozazons Pentozes un fenilhidrazīna reakcijas produkts; lietoja pentozes identificēšanai un atdalīšanai no citiem monosaharīdiem.
- peptonolīze Peptonu hidrolīze vai sagremošana.
- hidrators periodiskas vai nepārtrauktas darbības (dažādas konstrukcijas) iekārta kaļķu veldzēšanai - lieto hidratorus ar rotējošu apvalku un nekustīgām lāpstiņām vai daudzcilindru hidratorus ar lāpstiņām.
- nelineārā akustika pētī lielas intensitātes akustisko viļņu izplatīšanos, kam nav spēkā superpozīcijas princips; procesu aprakstīšanai hidrodinamikas un stāvokļa vienādojumos jāņem vērā nelineārie locekļi.
- piena titrējamais skābums pienā esošo hidrogēnfosfātu, citronskābes, citrātu, olbaltumvielu un oglekļa dioksīda radītais skābums; mēra Ternera grādos (svaigam pienam ir 16–18 °T).
- piencukurs piena ogļhidrāts C~12~H~22~O~11~, ko iegūst, no sūkalām atdalot olbaltumvielas un nodzidrinātās sūkalas iebiezinot; no iebiezinātām sūkalām izkristalizētos kristālus skalo un kaltē; laktoze.
- saharogalaktoreja Piena sekrēcija ar palielinātu ogļhidrātu daudzumu.
- laktobaciļi Pienskābes baktēriju ģints; garas, slaidas, nekustīgas, grampozitīvas, mikroaerofilas vai anaerobiskās nūjiņas; no ogļhidrātiem homofermentācijā veido pienskābi, bet heterofermentācijā arī etiķskābi, etilspirtu, ogļskābi u. c.
- holestāns Piesātināts un reducēts ogļūdeņradis, ciklopentānperhidrofenantrēna derivāts; galvenais ogļūdeņradis, no kura atvasināmi sterīni, arī holesterīns.
- 2. Hērakla varoņdarbs Pieveica daudzgalvaino Lernes hidru.
- pipekolīni Pikolīnu hidrēšanas produkti C~5~H~10~N(CH~3~); heksahidropikolīni.
- kolofonija līme pilnīgi vai daļēji neitralizētas, ūdenī disperģētas kolofonijā esošās sveķskābes, kas alumīnija sulfāta vai nātrija alumināta klātbūtnē tiek fiksētas uz papīrmasā esošo šķiedru virsmas, tā veidojot gatavam papīram daļēju hidrofobitāti.
- piperīnskābe Piperīna hidrolizācijas produkts.
- stūres lāpsta plakana profilēta stūres iekārtas detaļa, ar kuru iegūst hidrodinamisko spēku, kas dod iespēju vadīt peldlīdzekļa kustības virzienu.
- stūres plāksne plakana profilēta stūres iekārtas detaļa, ar kuru iegūst hidrodinamisku spēku, kas dod iespēju vadīt peldlīdzekļa kustības virzienu.
- dzelzs un mangāna konkrēcijas plakani vai lodveida minerālu veidojumi, kas sastāv no dzelzs un mangāna hidroksīdiem un ir sastopami ūdenstilpju (jūru, okeānu, ezeru) dibenā; perspektīvas dzelzs un mangāna rūdas.
- III transkobalamīns plazmas glikoproteīns, ko sintezē granulocīti, no I transkobalamīna atšķiras tikai ar ogļhidrātu sastāvu; tā koncentrācija serumā palielinās mieloproliferatīvu traucējumu gadījumā.
- kalšanas mašīnas pneimatiskie vai tvaika un gaisa kalšanas veseri un hidrauliskās kalšanas spiednes.
- PCB Polihlorētie bifenīli, hloru saturošas organiskās vielas, kuras izmanto krāsās un plastmasās un kā izolācijas materiālu hidrauliskās sistēmās un transformatoros.
- glukozāns Polisaharīds, kura hidrolīzē rodas glukoze.
- galaktāns Polisaharīds, kuru hidrolizējot rodas galaktoze; agara recekļa galvenā sastāvdaļa.
- heksozāns Polisaharīds, kuru hidrolizējot rodas heksoze; tāda ir celuloze, ciete, glikogēns.
- heterosaharīds Polisaharīds, no kura hidrolīzē iegūst kā cukurus, tā bezcukura vielas.
- inulīns Polisaharīds; augu rezerves ogļhidrāts, sastopams cigoriņu saknēs, topinambūra bumbuļos u. c.
- optohins Preparāts, ko iegūst hidrējot hinīnu un atvietojot metīla grupu ar etila grupu, ar ko pastiprina hinīna baktericīdās īpašības.
- heteroproteoze Primārā proteoze, proteīnu hidrolīzes produkts, kas nešķīst ūdenī, bet šķīst neitrāla sāļa šķīdumā.
- sulfiditāte Procentos izteikta nātrija sulfīda ekvivalenta attiecība pret nātrija hidroksīda un nātrija sulfīda summu, vārot šķeldas pēc sulfātvārīšanas metodes sulfātcelulozes iegūšanai.
- proteoze Proteīna pārvērtību vai daļējas hidrolīzes produkts, pārvērtību gaitā zaudē spēju veikt raksturīgās bioloģiskās funkcijas.
- plasteīns Proteīnam līdzīga viela, kas radusies proteolītisku enzīmu reakcijās no proteīnu hidrolīzes produktiem.
- hialogēns Proteīns skrimšļos un stiklveida ķermenī, kas hidrolizē pārvēršas hialīna.
- galaktāze Proteolītisks ferments pienā, kas katalizē kazeinogēna hidrolīzi.
- himotripsīns Proteolītisks hidrolāžu klases ferments.
- veldzētie kaļķi pulverveida vai plastiska masa, kuras galvenais komponents ir kalcija hidroksīds (Ca(OH)~2~), arī magnija hidroksīds (Mg(OH)~2~); iegūst, neveldzētos kaļķus apstrādājot ar ūdeni.
- laterālā laukuma smaguma centrs punkts, kurā pielikts rezultējošais hidrodinamiskais spēks, kas pretojas peldlīdzekļa dreifam; pieņem, ka tas sakrīt ar smaguma spēku laukumam, ko iegūst projicējot peldlīdzekļa zemūdens daļu uz vidusplakni (diametrālo plakni).
- purīnķermeņi Purīna atvasinājumi, kas rodas atvietojot ūdeņraža atomus ar amino-, hidroksil- un metīlgrupām.
- pseidomikoze Pustulozs recidivējošs plaukstu un pēdu iekaisums: mēreni niezošas, nekonfluējošas pustulas uz plaukstām un pēdām; pustulas vēlāk kļūst hemorāģiskas, izžūst un lobās; bieži palmoplantāra hiperkeratoze un hiperhidroze; bakterioloģiski izmeklējot, pūslīšu saturs sterils.
- laktozazons Raksturīgi dzelteni kristāli, ko iegūst, laktozi apstrādājot ar fenilhidrazīnu etiķskābes šķīdumā; reakciju lieto laktozes identifikācijai.
- Frensisa turbīna reaktīvā hidroturbīna ar cieši nostiprinātām darbrata lāpstiņām, kas paredzēta vidējam vai zemam kritumam un vidējam ūdens patēriņam.
- tilpumregulēšana Regulējama hidrodzinēja ātruma regulēšanas veids, mainot hidrosūkņa vai hidrodzinēja darba tilpumu; lieto lielas jaudas iekārtās.
- demielogēnā leikodistrofija reti sastopama leikodistrofijas forma agrā bērnībā (autosomāli recesīva pārmantošana): slimība sākas ar augstu temperatūru un krampju lēkmēm; progresējoša hidrocefālija; attīstība apstājas.
- Malta Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 105 km, kritums - 97 m, gultne mainīta, veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, līdz 1966. g. ietecēja Lubāna ezerā, iztek no Salāja ezera.
- citoflavīns Riboflavīna savienojums ar fosforskābi, kas ir daudzu dehidrogenāzes sistēmu sastāvdaļa un būtiski svarīga organisma normālajos oksidācijas procesos.
- svārstību slāpētājs ritošā sastāva ekipāžas atsperojuma elements (hidrauliskais, pneimatiskais un mehāniskais berzes slāpētājs), kas ar berzi ierobežo svārstību amplitūdu, it īpaši rezonanses režīmā, un slāpē svārstību enerģiju.
- hidrauliskais robots robots, kura manipulatora kustību piedziņā izmanto hidrauliskos cilindrus.
- zobratu sūknis rotācijas sūknis, kura galvenās daļas ir divi vai vairāki savstarpēji sazobēti zobrati, kas griežas sūkņa korpusā; lieto eļļas padevei eļļošanas sistēmās un hidroiekārtu vajadzībām; ir iekšējās un ārējās sazobes zobratu sūkņi.
- zonēt Sadalīt (kādu teritoriju) pēc noteiktiem kritērijiem ģeogrāfiskās, klimatiskās, hidroloģiskās u. tml. zonās, joslās.
- hidrolizēt Sadalīt (vielu), izmantojot hidrolīzi (1).
- hidraulisks Saistīts ar hidrauliku, tai raksturīgs.
- hidroakustisks Saistīts ar hidroakustiku, tai raksturīgs.
- hidroarheoloģisks Saistīts ar hidroarheoloģiju, tai raksturīgs.
- hidrobioloģisks Saistīts ar hidrobioloģiju, tai raksturīgs.
- hidrodinamisks Saistīts ar hidrodinamiku (1), tai raksturīgs.
- hidrodinamisks Saistīts ar hidrodinamiku (2), tai raksturīgs.
- hidroenerģētisks Saistīts ar hidroenerģētiku, tai raksturīgs.
- hidrofizikāls Saistīts ar hidrofiziku, tai raksturīgs.
- hidrogrāfisks Saistīts ar hidrogrāfiju, tai raksturīgs.
- hidroģeoloģisks Saistīts ar hidroģeoloģiju, tai raksturīgs.
- hidroķīmisks Saistīts ar hidroķīmiju, tai raksturīgs.
- hidroloģisks Saistīts ar hidroloģiju, tai raksturīgs.
- hidromehānisks Saistīts ar hidromehāniku, tai raksturīgs.
- hidrometeoroloģisks Saistīts ar hidrometeoroloģiju, tai raksturīgs.
- hidrotehnisks Saistīts ar hidrotehniku, tai raksturīgs; saistīts ar ūdeņu resursu izmantošanu.
- magnetohidrodinamisks Saistīts ar magnetohidrodinamiku, tai raksturīgs.
- konditoreja Saistīts ar pārtikas rūpniecības nozari, kas ražo pārtikas produktus ar lielu ogļhidrātu, tauku saturu un augstvērtīgām garšas un aromāta īpašībām, šai nozarei raksturīgs.
- hidrofizikāls Saistīts ar ūdens fizikālajām īpašībām un procesiem, kas noris hidrosfērā, tiem raksturīgs.
- hidrauliskās saistvielas saistvielas, kas spēj sacietēt un ilgstoši saglabāt stiprību ne tikai gaisā, bet galvenokārt arī ūdenī (portlandcements un tā paveidi, aluminātcements, pucolāncements, romāncements, hidrauliskie kaļķi); lieto būvēm arī zem ūdens.
- hidrauliskais sajūgs sajūgs, kas pārnes jaudu no vienas vārpstas uz otru, izmantojot šķidruma plūsmas radītos spēkus; sastāv no viena otram līdzās novietotiem sūkņa un turbīnas skrejratiem, lieto automobiļos, traktoros, kuģos u. c.; hidrosajūgs.
- Līgatnes minerālūdens Salaspils pazemes ūdeņu horizonta maz mineralizēts kalcija hidrogēnkarbonāta tipa ūdens, lieto kā ārstniecisko dzeramo ūdeni.
- glikoproteīdi Saliktas olbaltumvielas, kas satur ogļhidrātus; atrodas gandrīz visu organismu audos un šķidrumos.
- -fobija salikteņu daļa - bailes, nepatika (piemēram, hidrofobija).
- glikolipīdi Salikti lipīdi, kas satur ogļhidrātus.
- glikoproteīns Salikts proteīns, kas sastāv no proteīna un ogļhidrātu komponenta.
- polisaharīdi Saliktu ogļhidrātu grupa, kuru hidrolīzē rodas vairākas vienkāršo cukuru - monosaharīdu - molekulas (piemēram, ciete, celuloze, glikogēns).
- adamīts Samērā rets minerāls - cinka arsenāta hidroksīds; adamīns.
- adamīns Samērā rets minerāls - cinka arsenāta hidroksīds; adamīts.
- kraplaka Sarkana krāsa, alizarīna un purpurīna savienojums ar alluminija oksida hidrātiem; krapkarmīns.
- terarosa Sarkanas, mālainas, ar dzelzs oksīdiem un to hidrātiem bagātas augsnes, kas veidojas sausa tropiskā un subtropiskā klimata apstākļos.
- rūssmilts Sarkanbrūns podzolēto aug-špu ieskalošanās horizonts, kurā izgulsnējas, piem., dzelzs hidroksīds.
- sarkozinēmija Sarkozīna uzkrāšanās asinīs, parasti to izraisa sarkozīna dehidrogenāzes vai flavoproteīna defekts, kā arī izteikts folātu deficīts.
- polisulfīdsārms Sārmains šķeldu vārīšanas šķīdums celulozes iegūšanai pēc sulfātvārīšanas metodes, kas blakus nātrija hidroksīdam un nātrija sulfīdam satur arī nātrija polisulfīdus.
- alkālija Sārms, sārmu metālu hidroksīds; plašākā nozīmē arī to karbonāti, tāpat sārmzemju metālu hidroksīdi un karbonāti, kā arī citi alkāliski reaģējoši sāļi.
- sārms Sārmu metāla vai sārmzemju metālu hidroksīds; ūdenī šķīstoša bāze.
- nukleozīds Satur ribozes vai dezoksiribozes un purina bāzes vai pirimidīnbāzes atlikumu; rodas, hidrolītiski šķeļot nukleīnskābes un nukleotidus.
- potamoloģija Sauszemes hidroloģijas nozare - mācība par upēm.
- hidrogrāfija Sauszemes hidroloģijas nozare, kas pētī un apraksta upes, ezerus, purvus.
- sārmzemju Savienojumā ar "metāli": ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās A grupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs, rādijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdeni, veidojot sārmainu reakciju.
- hidroksīds Savienojums, kas satur hidroksiljonus.
- antocianidīns Savienojums, ko iegūst, hidrolizējot ziedu pigmentus.
- hidroksiskābe Savienojums, kurā ir hidroksilgrupa un karboksilgrupa.
- pentozīds Savienojums, kurā ogļhidrāta atlikums ir pentoze; nukleozīdi.
- daudzveidīgā sēdgliemene sēdgliemeņu suga ("Dreissena polymorpha"), kas dažkārt veido apaugumus un rada aizsprostojumus hidrotehniskās būvēs un HES iekārtās.
- ruberoīds Seguma, hidroizolācijas materiāls, kuru izgatavo, piesūcinot speciālu veltņu kartonu ar mīkstu naftas bitumenu un pārklājot to no vienas vai abām pusēm ar grūti kūstoša naftas bitumena kārtu.
- hidrocēlektomija Sēklinieka apvalka daļas izgriešana hidrocēles ārstēšanas nolūkā.
- ūdenstrūce Sēklinieka ūdenstrūce - seroza šķidruma (no dažiem mililitriem līdz 2-3 litriem) uzkrāšanās starp sēklinieka apvalkiem, kuru izraisa atteces traucējumi limfvados; hidrocēle.
- osheohidrocēle Sēklinieku maisiņa hidrocēle.
- kerīzs Sena hidrotehniska sistēma pazemes ūdeņu savākšanai Vidusāzijā un Aizkaukāzā, akas un ar tām savienotas pazemes galerijas.
- sēra trioksīds sēra oksīds, sērpaskābes anhidrīds SO~3~, kurā sērs ir sešvērtīgs; bezkrāsains šķidrums vai polimēra formā bezkrāsaini kristāli; ar ūdeni veido sērskābi.
- pseidotoksoplazmoze Seronegative toksoplazmoze, kuras simptomi atbilst toksoplazmozes klīniskai ainai: triāde - hidrocefālija, horioretinīts un kalcinozes perēkļi smadzenēs.
- sēra dioksīds sērpaskābes anhidrīds SO~2~, gāze ar asu smaku, rodas, sēram degot gaisā vai skābekli.
- nitrozilsērskābe Sērskābes un slāpekļskābes kopīgs anhidrids, kas rodas laižot slāpekļa trioksidu koncentrētā sērskābē, kā arī slāpekļa dioksīdam savā starpā iedarbojoties nedaudz ūdens klātbūtnē.
- primārie silicītieži silicītieži, kas sastāv no bezūdens vai hidratizētā SiO2 un gk. ir nogulumieži.
- diaptazs silikātu klases gredzenveida apakštipa minerāls, vara silikāta hidrātssmaragdzaļā krāsā; caurspīdīgos kristālus izmanto juvelieru darbiem.
- zemes un jūras siltuma bilance siltuma enerģijas pieplūdes un zuduma attiecība sistēmā, kur galvenie elementi ir radiācijas bilance, kondensācijas un iztvaikošanas siltums, turbulentā un konvektīvā siltuma apmaiņa starp atmosfēru un litosfēras virsmu, advekcija, siltuma plūsma starp Zemes virsmu un litosfēras un hidrosfēras dziļākajiem slāņiem un siltuma pārnese (jūrā) ar straumēm.
- prednizolons Sintētisks steroīds, oksidējot iegūst hidrokortizonu.
- hidrosistēma sistēma, kas vajadzīgās darbības veic ar hidrauliskiem līdzekļiem; hidrauliskā sistēma; hidraulisko mehānismu sistēma.
- hidrosajūgs sjūgs, kas pārnes jaudu no vienas vārpstas uz otru, izmantojot šķidruma plūsmas radītos spēkus; hidrauliskais sajūgs.
- urohlorālskābe Skābe (acidum 2,2,2-trichloraethyl-p-D-glycuronicum), kas rodas urīnā pēc hlorālhidrāta lietošanas; uzrāda viltuspozitīvu cukura raudzi.
- dehidroholskābe Skābe, kas rodas, ja holskābes trīs hidroksilgrupas oksidējas par ketogrupām; kā pašu skābi, tā arī tās nātrija sāļus lieto kā žults dzinēju līdzekli.
- neurols Skābekļa barības preparāts, satur 75% ogļhidrātu un olbaltumvielu, 17% peroksidu, 3% hipofosfītu un 5% dzelzs savienojumu.
- acils Skābju radikālis, kas rodas atšķeļot hidroksilgrupu (OH) no organiskas skābes molekulas.
- sulfītvārskābe Skābos sērpaskābes sāļus saturošs sulfītvārīšanas šķīdums ar izšķīdušā sērpaskābes anhidrīda pārākumu.
- jogurts skābpiena produkts ar izjauktu vai neizjauktu recekli un (vai) palielinātu sausnas daudzumu; ražots no piena vai vājpiena, daļēji nokrejota piena vai no jebkuru šo produktu maisījuma, saraudzējot ar termofilo streptokoku un bulgāru nūjiņu ieraugu, kam ražošanas procesā pievienoti saldinātāji, piem., dažādi ogļhidrāti, saharoze, glikoze u. c.
- filtrācijas koeficients skaitlis, kas raksturo pazemes ūdenscaurlaidības spēju, to parasti izsaka metros diennaktī (m/d) vai centimetros sekundē (cm/s); izmanto urbumu un aku debita aprēķinos, nosakot ūdens filtrācijas zudumus hidrotehnisko būvju aprēķinos u. c.
- Hydrobia ulvae slaidā hidrobija.
- krāns slēgierīce hidrauliskajā vai gāzes sistēmā.
- prediabēts Slēpta ogļhidrātmaiņas traucējuma stāvoklis; latents diabēts.
- vuhererioze Slimība, ko ierosina vuherērijas; limfvadu aizsprostojuma gadījumā novēro limfangītu, limfadenītu, hidrocēli, elefantiāzi.
- hiperadrenālisms Slimība, ko izraisa virsnieru hiperfunkcija: sliecība uz bazālās vielmaiņas paaugstināšanos, pazemināta ogļhidrātu tolerance, glikozūrija; cēlonis - virsnieru hiperplāzija, virsnieru garozas audzēji.
- Kušinga sindroms slimība, ko rada hidrokortizona un virsnieru androgēno hormonu pastiprināta ražošana un ieplūšana asinīsvirsnieru hiperplāzijas vai audzēja dēļ.
- ūdensgalva Smadzeņu šķidruma daudzuma patoloģiska palielināšanās galvaskausa dobumā, kura izraisa plānprātību; patoloģiski liela galva, kas izveidojusies šādas smadzeņu šķidruma daudzuma palielināšanās rezultātā; hidrocefālija.
- vitriols Smago metālu divlādiņu jonu sulfātu kristālhidrāts.
- bituminizācija Smilšainas vai saplaisājušas klinšainas grunts pārvēršana ūdensnecaurlaidīgā gruntī, ko panāk, zem spiediena iesūknējot gruntī bitumenu; šo paņēmienu lieto hidrotehnisku celtņu, ceļu, šahtu un lielu ēku pamatu būvē, bituminācija.
- arkozi Smilšakmeņi, kas sastāv no laukšpata (no 20-25 līdz 75-80%), kvarca un vizlas, kurus sacementējuši hidrovizla, kaolinīts, karbonāti vai dzelzs hidroksīdi.
- hidroeļļa Speciāla eļļa (hidrauliskā eļļa), ko lieto hidroiekārtās.
- zivju ceļš speciāla hidrotehniska būve, kas rada atbilstošus apstākļus, lai zivis pavasara nārsta laikā peldus varētu pārvarēt augstuma starpību no lejasbjefa uz augšbjefu dažādos aizsprostos.
- hidroaerodroms Speciāli sagatavota akvatorija, no kuras paceļas un kur nolaižas vai stāv hidrolidmašīnas un kurā ietilpst ēku un aprīkojuma komplekss hidroplānu ekspluatācijai.
- ūdens bilances stacija specializēta hidrometeoroloģijas stacija, kas novēro ūdens bilances elementu un faktoru kopumu, fiksē to maiņas.
- stūres piedziņa spēka ierīce (hidrauliskā, pneimatiskā, elektriskā), kas atliec gaisakuģa vadības plāksni atbilstoši signāliem no pilotu vadības svirām vai automatizētās vadības sistēmas.
- spiediena kritums spiediena (hidrauliskais) zudums.
- pretspiediena vārsts spiediena ierobežošanas vārsts, kas rada šķidruma vai gāzes līnijā pretspiedienu; lieto, piem., lai neļautu hidrocilindra virzulim pārvietoties smaguma spēka iedarbībā u. c. nolūkiem.
- secības vārsts spiediena ierobežošanas vārsts, ko izmanto hidroiekārtās vai pneimoiekārtās dzinēju darbināšanai noteiktā secībā.
- dzīvsudraba staba milimetrs spiediena mērvienība (mm Hg), kas vienāda ar 1 mm augsta dzīvsudraba staba hidrostatisko spiedienu.
- hidrauliskā prese spiedienapstrādes mašīna ar hidraulisko piedziņu.
- drošības vārsts spiedienjutīgs hidraulisku un pneimatisku sistēmu elements, kas nodrošina šīs sistēmas pret pārslodzēm; sasniedzot iestatīto spiediena vērtību, vārsts atveras un izlaiž daļu šķidruma vai gāzes apkārtējā vidē vai speciālā tvertnē.
- zimāze Spirtrūgšanas fermenti, ko izdala raugs; tie izraisa ogļhidrātu sadalīšanos spirta un ogļskābajā gāzē un veicina cukura pārvēršanos spirtā.
- alkoholāti Spirtu R-OH (R - brīvais radikālis) atvasinājumi, kuros ūdeņradis hidroksilgrupā ir aizstāts ar metāla atomu; lieto organiskajā sintēzē.
- hidrauliskais stabilizators stabilizators, kas sastāv no diviem krusteniski ar cauruļvadiem savienotiem hidrocilindriem.
- izocitronskābe Starpprodukts Krebsa trikarbonskābju ciklā ar kura starpniecību notiek ogļhidrātu, tauku un olbaltumu vielu maiņa.
- ftalimids Starpprodukts mākslīgo indigo un atranilskābes rūpniecībā, ko iegūst iedarbojoties ar sausu amonjaku uz ftalskābes anhidrīdu.
- pucolāncements Sulfatizētos un mineralizētos ūdeņos korozijizturīgs cements, ko iegūst, samaļot portlandcementa klinkeru vai kaļķus kopā ar hidrauliskām piedevām (trepeli, diatomītu, trašu, domnu sārņiem), kas satur aktīvo silīcija dioksīdu.
- aizsprosts šķērsām ūdens plūsmai ierīkota hidrotehniska būve, kas aiztur ūdens noteci un paaugstina ūdenslīmeni augšbjefā, veidojot ūdenskrātuvi; šādas būves ierīko ūdens enerģijas izmantošanai, kuģošanai, apūdeņošanai, ūdensapgādei, plūdu novēršanai; dambis.
- filtrācija šķidruma kustība caur porainu vidi, kas notiek hidrostatiska spiediena starpības dēļ filtrācijas apgabala dažādos punktos – 1) ūdens pieplūst drenām, urbumiem, susināšanas grāvjiem u. tml; 2) ūdens plūst caur zemes vai betona aizsprostu ķermeņiem un zem tiem un no grāvju nogāzēm, kur tā ir nevēlama parādība, jo apdraud nogāžu noturību, palielina ūdens zudumus no ūdenskrātuvēm u. tml.
- ūdensniere Šķidruma uzkrāšanās nieres bļodiņā sakarā ar urīna noplūdes traucējumiem; hidronefroze.
- peldēšana Šķidrumā vai gāzē daļēji vai pilnīgi iegrimuša cieta ķermeņa hidrostatiskais līdzsvara stāvoklis.
- vārskābe Šķīdums, kurā vāra koksnes šķeldu celulozes iegūšanas procesā - ar reģenerēto (atstrādāto) sērpaskābes anhidrīdu pastiprināta svaigā sulfīta skābe (torņskābe).
- Kupro šķiedra šķiedra, ko iegūst no celulozes šķīduma kompleksā vara tetramīnhidroksīda šķīdumā.
- glikolīze Šūnās norisoša ogļhidrātu noārde, kurā atbrīvojas enerģija, ko organisms izmanto dzīvības procesos.
- heirēka Tā esot izsaucies sengrieķu matemātiķis Arhimēds, kad viņš atklājis hidrostatikas pamatlikumu.
- vikalīns Tabletes, kas satur bismuta bāzisko nitrātu, magnija karbonātu, nātrija hidrokarbonātu u. c. ārstnieciskas vielas, darbojas savelkoši, neitralizē skābi un atvieglo vēdera izeju.
- metaģenēze Tāda dzīvnieku paaudžu mija, kur dzimumpaaudzei (paaudzei, kurā vairošanās noris dzimumiski) seko viena vai vairākas bezdzimumpaaudzes (kur vairošanās noris dalīšanās vai pumpurošanās ceļā); sastopama daudziem zarndobumaiņiem (hidrozojiem un scifozojiem), dažiem tārpiem, zemākajiem hordaiņiem.
- oksiantrahinoni Tādi antrahinona atvasinājumi, kuros viens vai vairāki antrahinona molekulas ūdeņraži atvietoti ar hidroksilgrupām.
- oksibenzoskābes Tādi benzoskābes atvasinājumi, kuros viens vai vairāki gredzena ūdeņraži atvietoti ar hidroksilgrupām.
- pinakoni Tādi etilēnglikoli, kuros abas hidroksilgrupas atrodas pie trešējiem oglekļa atomiem, iegūst reducējot ketonus sārmainā vidē ar nātriju, nātrija amalgamu vai magnēzija amalgamu.
- ketogēns Tāds (uzturs), kurā ir daudz dzīvnieku izcelsmes tauku un olbaltumvielu, bet nepietiekamā daudzumā ogļhidrāti.
- reversiblais hidrokoloīds tāds hidrokoloīds, kas spēj pārvērsties no sola gelā un otrādi.
- irreversiblais hidrokoloīds tāds hidrokoloīds, kas spēj pārvērsties no sola gelā, bet ne otrādi.
- trekns malums tāds papīrmasas stāvoklis, kad šķiedras ir pietiekami sašķeltas un hidrolizētas.
- liess malums tāds papīrmasas stāvoklis, kad šķiedras ir vāji hidrolizētas, nesašķeltas, uz papīrmašīnas sieta ātri atūdeņojas.
- dihidrisks Tāds, kam molekulā ir divas hidroksila grupas.
- -fobisks Tāds, kas baidās, izrāda nepatiku, neieredz (piem., hidrofobs).
- hidrolītisks Tāds, kas raksturīgs hidrolīzei vai to veicina.
- cianofors Tāds, kas satur zilskābi: attiecīgs uz dabiskajiem glikozīdiem, kas hidrolīzē veido zilskābi.
- autotrofisks Tāds, kas spēj sintezēt ogļhidrātus un proteīnus no oglekļa dioksīda un neorganiskiem sāļiem (zaļie augi un daži mikroorganismi).
- nepilna pagrieziena hidrodzinējs tas pats kas grozes hidrodzinējs.
- sonārs tas pats, kas hidrolokators.
- cerebronskābe Taukskābe, iegūta hidrolizējot smadzeņu balto vielu.
- THG Tetrahidrogestrinons - ātras un spēcīgas iedarbības sintētiskais anaboliskais steroīds, viela, kas ir atzīta par dopingu.
- THC Tetrahidrokanabinols jeb aktīvā viela, ko satur Indijas kaņepes.
- tetralīns tetrahidronaftalīns, aromātisks oglūdeņradis C~10~H~12~, šķīdinātājs un degvielas piedeva.
- izlīdzinātājtvertne Tilpne ar brīvu ūdens virsmu hidraulisko triecienu samazināšanai hidroturbīnas spiedvadā.
- akvedukts Tilts ūdensvada cauruļu, apūdeņošanas un hidroenerģētisko kanālu pārvadīšanai pāri aizām, upēm, ceļiem.
- fabisms Toksiski alerģisks stāvoklis, ko novēro Vidusjūras zemēs; to raksturo hemolītiskā anēmija, tas rodas no laku pupu ("Vicia faba") lietošanas uzturā vai to ziedputekšņu ieelpošanas; slimība attīstās tikai tad, ja trūkst glukozo-6-fosfātdehidrogenāzes.
- linamarīns Toksisks glikozīds linsēklās; hidrolīzē veidojas acetons, glikoze un zilskābe.
- dzenošo riteņu slogotājs traktora uzkares mehānisma vai tā hidropiedziņas sastāvdaļa, kas koriģē vertikālo slodžu sadalījumu starp traktora dzenošajiem riteņiem un uzkarināmo mašīnu.
- slogotājs Traktora uzkares mehānisma vai tā hidropiedziņas sastāvdaļa, kas koriģē vertikālo slodžu sadalījumu starp traktora riteņiem un uzkarināto mašīnu.
- ftaleīni Trifenīlmetana krāsvielu grupa, ko dabū kondensējot ftalskābes anhidrīdu ar fenoliem.
- formilkinurenīns Triptofāna oksidācijas produkts; hidrolizējot to formilāzes klātbūtnē, tas pārvēršas par kinurenīnu un skudrskābi.
- enterohidrocēle Trūce ar hidrocēli.
- kavitācija tukšumu jeb dobumu veidošanās šķidrumā, kad, plūsmas ātrumam pieaugot, samazinās spiediens plūsmā un, dobumiem saplokot, rodas neskaitāmi hidrauliskie triecieni, kas sagrauj metālu (piemēram, centrbēdzes sūkņos un turbīnās).
- stators tvaika turbīnas, kompresora, hidrosūkņa, hidromotora u. tml. nekustīgā daļa.
- hidrāti Ūdeni saturoši neorganisko un organisko vielu produkti, kas veidojas hidratācijā.
- ūdens karbonātiskā cietība ūdens īpašības, ko rada kalcija un magnija hidrogēnkarbonāti.
- ūdens riņķojums ūdens nepārtraukta kustība Zemes (arī citas planētas) atmosfērā, hidrosfērā un garozā Saules radiācijas un smaguma spēka iedarbībā.
- hidratācija ūdens uzņemšana vai ievadīšana organismā hipohidratācijas vai dehidratācijas gadījumā.
- kristālūdens Ūdens, kas saistīts kristāla sastāvā kristālhidrātu veidā.
- hidrauliskās piedevas ūdensizturīgas saistvielas; vielas (trepelis, diatomīts, trass, arī ķieģeļu lauskas, domnu sārņi), kas, sajauktas ar gaisa kaļķiem, dod tiem spēju pēc cietēšanas gaisā cietēt arī ūdenī; satur aktīvo silīcija dioksīdu un alumīnija oksīdu, kas, reaģējot ar kaļķiem, veido kalcija hidrosilikātus un kalcija hidroaluminātus.
- hidrauliskie kaļķi ūdensizturīgi kaļķi, hidrauliska saistviela, ko iegūst, apdedzinot merģeļainu kaļķakmeni, kas satur 6–20% mālvielas.
- regulētājūdenskrātuve Ūdenskrātuve noteces regulēšanai lejpus hidroelektrostacijām.
- ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītāji ūdensobjekta hidroloģiskās, bioloģiskās, fizikālās un ķīmiskās īpašības, pēc kuru kvantitatīvajām vai kvalitatīvajām vērtībām var spriest par ūdeņu kvalitāti (atbilstību augstai, labai, vidējai vai sliktai kvalitātei).
- bjefs Ūdensteces posms starp divām hidrotehniskajām būvēm (aizsprostiem, slūžām) vai abās būves pusēs.
- dehidrogenēšana Ūdeņraža atšķelšanas reakcija, kas ir dinamiskā līdzsvarā ar hidrogenēšanu.
- hidrēšana ūdeņraža pievienošana, piemēram, šķidrajām augu eļļām vai taukiem (dubultsaišu vietās), lai paaugstinātu to kušanas temperatūru un palielinātu cietību; hidrogenēšana.
- būna Upes krastā straumes šķērsvirzienā izveidota hidrotehniska būve (dambis), kas, samazinot caurplūdes šķērsgriezumu, palielina straumes ātrumu un novērš gultnes piesērēšanu un krastu izskalošanu.
- mezobilirodīns Urobilīna dehidrogenizēšanās produkts, mezobiliviolīna izomērs.
- hidrostatisks Uz hidrostatiku attiecīgs, ar to saistīts.
- hidroelektrostaciju kaskāde uz vienas un tās pašas upes uzbūvētu hidroelektrostaciju kopums.
- Hydrobia ventrosa uzpūstā hidrobija.
- Hydrobia stagnalis uzpūstās hidrobijas "Hydrobia ventrosa" nosaukuma sinonīms.
- jūras karšu katalogs uzziņu materiāls par visām noteiktā laikposmā lietojamām jūras kartēm un izmaiņām to saturā; izdod hidrogrāfijas dienesti.
- aerostatiskās vadotnes vadotnes, kas strādā analoģiski hidrostatiskajām vadotnēm, taču eļļas slāņa vietā starp kustīgajām virsmām ir saspiesta gaisa slānis.
- pirazoloni Vairākās tautomerās formās sastopami savienojumi, ko iegūst kondensējot acētetiķesteri ar arilhidrazīniem.
- hromskābe Vāji disociēta skābe, veidojas, šķīstot ūdenī hroma anhidrīdam; brīvā veidā nav izdalīta.
- VHMP Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde.
- vara vitriols vara sulfāta kristālhidrāts.
- konditoreja Veikals, kur pārdod pārtikas produktus ar lielu ogļhidrātu, tauku saturu un augstvērtīgām garšas un aromāta īpašībām; šāds veikals kopā ar ceptuvi, kur izgatavo šādus izstrādājumus; ceptuve, kur izgatavo šādus izstrādājumus.
- pretfiltrācijas aizkars vertikāla vai slīpa mākslīgi ierīkota konstrukcija filtrācijas plūsmu aizturēšanai, tādējādi samazinot filtrācijas radītos zudumus un filtrācijas spiedienu uz būves pamatni; ierīko augšpus hidrotehniskas būves, zem tās vai krastmalā.
- bāze Viela, kas, disociējot ūdens šķīdumā, dod hidroksiljonus.
- hondrozīns Viela, ko iegūst, hidrolizējot hondroitīnsulfātu, un kura, hidrolīzi turpinot, sadalās par hondrozamīnu un glukuronskābi.
- bāziskie sāļi vielas, kas sastāv no skābes atlikuma un metāliskā elementa, kas ir saistīts vēl ar hidroksīdgrupām (tie var veidoties, ja ņem pārākumā bāzi - hidroksīdu); nosaukumā pirms skābes atlikuma raksta hidrokso- (ja ir zaudēta viena OH grupa), dihidrokso- (ja zaudētas ir 2 OH grupas).
- papīra līmvielas vielas, ko pievieno šķiedru suspensijai papīra ražošanas procesā, lai papīrs iegūtu daļēju (ierobežotu) hidrofobitāti.
- skābie sāļi vielas, kuru sastāvā ietilps metāliskais elements un sāls atlikums, pie tam, pie skābes atlikuma ir palikuši saistīti ūdeņraža joni (var veidoties, ja ņem skābi pārākumā); nosaukumā pirms sāls atlikuma raksta hidrogēn- (ja skābe ir zaudējusi 1 ūdeņraža atomu), dihidrogēn- (ja skābe ir zaudējusi 2 ūdeņraža atomus).
- migrācija vielu pārvietošanās (piemēram, atmosfērā, hidrosfērā ūdens, vēja iedarbībā).
- laktacidogens Viena no fosforskābi saturošām vielām muskuļos, kas spēlē lomu ogļhidrātiem muskuļos noārdoties un atbrīvojot enerģiju.
- siālskābe Viena no vielām, kas piedalās glikolipīdu veidošanā no ogļhidrātiem vai to atvasinājumiem.
- glikoholskābe Viena no žultsskābēm, kuru hidrolīzē rodas glikokols un holskābe.
- izodinamisks Vienādi vērtīgs; kam ir vai kas rada enerģiju vienādos daudzumos, piem., 1 g tauku ir izodinamisks 2,27 g ogļhidrātu vai proteīnu.
- pentoze Vienkāršais ogļhidrāts ar pieciem oglekļa atomiem molekulā.
- monosaharīds Vienkāršais ogļhidrāts; aldehīdgrupu saturošos sauc par aldozēm, ketogrupu saturošos - par ketozēm; atkarība no oglekļa atomu skaita molekulā tos iedala triozēs, tetrozēs, pentozēs utt.
- heksozes vienkāršākie monosaharīdu grupas ogļhidrāti ar sešiem oglekļa atomiem (piemēram, glikoze, fruktoze).
- monosaharīdi Vienkāršie ogļhidrāti, kas nehidrolizējas.
- poliskābes Vienkāršo skābju polimēri vai arī šo polimēru anhidrīdi.
- gitoksīns Viens no daļēji hidrolizētiem "Digitalis purpurea L." glikozīdiem; galīgajā hidrolīzē rodas gitoksigenīns un trīs molekulas digitoksozes.
- heksozofosfāts Viens no heksozes fosforskābes esteriem, kuri veidojas ogļhidrātu maiņas procesā.
- nepārtrauktības vienādojums viens no hidrodinamikas vienādojumiem, kas izsaka masas nezūdamības likumu jebkuram kustībā esoša šķidruma vai gāzes tilpumam: δr/δt+div(ru)=0, (r – šķidruma blīvums, u – ātrums izraudzītajā punktā).
- ģeosfēra Viens no koncentriskiem Zemes apvalkiem ar atšķirīgām fizikālām, ķīmiskām un bioloģiskām īpašībām (atmosfēra, hidrosfēra, litosfēra, mantija, kodols, Zemes garoza, biosfēra, noosfēra).
- izolizergīnskābe Viens no melno graudu alkaloīdu hidrolītiskiem šķelproduktiem.
- laminarīns Viens no ogļhidrātiem, ko satur lamināriju droga.
- lizosoma Viens no sīkajiem graudiņiem citoplazmā, kas saredzami elektronmikroskopā; satur dažādus enzīmus, gk. hidrolītiskos.
- glikolipoīds Viens no taukskābju un ogļhidrātu esteriem; tos iedala galaktozīdos un cerebrozīdos.
- kortizols Viens no virsnieru garozas glikokortikoīdu grupas hormoniem; hidrokortizons.
- jūrasvārds Vietvārds, hidronīmu paveids, kas nosauc jūru vai tās daļu; pelagonīms.
- potamonīms Vietvārds, hidronīmu paveids, kas nosauc upi vai citu ūdensteci.
- kortikosterons Virsnieru garozas hormons, regulē gk. ogļhidrātu maiņu organismā; glikokortikoīds.
- hidrokortizons Virsnieru garozas hormons; regulē ogļhidrātu un olbaltumvielu maiņu, tam ir pretiekaisuma, pretalerģiska iedarbība.
- glikokortikoīdi Virsnieru garozas hormonu un to sintētisko analogu preparāti, kas ietekmē ogļhidrātu olbaltumvielu un tauku maiņu, pazemina organisma reaktivitāti.
- noradrenalīns Virsnieru hormons; paaugstina asinsspiedienu, stimulē ogļhidrātu maiņu.
- hidromelioratīvais fonds visas meža zemju platības, kurās bez hidrotehniskās meliorācijas (gk. nosusināšanas) nav iespējama racionāla un augsti produktīva mežsaimniecība.
- ūdens krājumi visi Zemes hidrosfēras ūdeņi (1386 milj. km^3^, no tiem 96,5% Pasaules okeāns), kas ietver litosfēras augšējo slāņu ūdeņus, atmosfēras tvaikus un ūdeņus biosfēras organismos.
- vermikulīts vizlas tipa minerāls, hidratizēts magnija alumosilikāts Mg~3~(AlSi)~4~O~10~(OH)~2~4H~2~O; ugunsizturīgs būvmateriāls un siltumizolācijas materiāls; karsēts ievērojami uzpūšas.
- Chlorohidra viridissima zaļā hidra.
- hidra Zarndobumaiņu tipa hidrozoju klases apakšklases ("Hydrida"), vientuļi, pārvietoties spējīgi polipi, 30 sugu.
- obēlija Zarndobumaiņu tipa hidrozoju klases ģints ("Obelia").
- hondrofora Zarndobumaiņu tipa hidrozoju klases hidroīdu apakšklases kārta ("Chondrophora").
- trahilida Zarndobumaiņu tipa hidrozoju klases hidroīdu apakšklases kārta.
- medūza Zarndobumaiņu tipa hidrozoju un scifozoju klases, parasti peldoša, dzimumspējīga paaudze, kam raksturīgs recekļains kupolveida ķermenis; šīs dzīvnieku klašu paaudzes organisms.
- biosfēra Zemes apvalka daļa, kurā pastāv dzīvība (litosfēras augšējā daļa, hidrosfēra un atmosfēras apakšējā daļa).
- ainavapvalks Zemes apvalks, kas aptver augšējo litosfēru, apakšējo atmosfēras slāni, hidrosfēru un biosfēru; tajā ir izveidojušies dažāda lieluma un sarežģītības dabas kompleksi, un tajā darbojas cilvēks.
- zemesgabals Zemes vienība, kas norobežota ar pastāvīgiem elementiem (piemēram, ceļiem, hidrogrāfijas elementiem, reljefa kontūrām) vai apvidū noteiktām robežām.
- kriosfēra Zemeslodes nevienlaidu apvalks atmosfēras, hidrosfēras un litosfēras mijiedarbības zonā, kurām raksturīga ledus klātbūtne vai iespēja tā pastāvēšanai.
- laterīts Zemjains, ķieģeļsarkans iezis, kas sastāv galvenokārt no alumīnija un dzelzs oksīdiem un oksīdu hidrātiem; veidojas dziļas iežu ķīmiskas dēdēšanas procesā.
- hidrometeoroloģija Zinātne par procesiem, kas attiecas gan uz hidroloģiskajām, gan meteoroloģiskajām parādībām.
- glacioloģija zinātne par visiem dabiskā ledus veidiem atmosfērā, hidrosfērā un litosfērā.
- gladoloģija Zinātne par visiem dabiskā ledus veidiem atmosfērā, hidrosfērā un litosfērā.
- hidroloģija Zinātne, kas pētī hidrosfēras ūdeņus, to režīmu, fizikālos un bioloģiskos procesus, ķīmisko sastāvu.
- hidrometeoroloģiskā observatorija zinātniska iestāde, kas metodiski un tehniski vada hidrometeoroloģiskās stacijas un apkopo novērojumu rezultātus atsevišķās teritorijās.
- pneumatofori Zooloģijā zarndobumaino dzīvnieku sifonoforu kolonijām īpašās gaisa kameras kolonijas augšgalā, kas šīs brīvi peldošās kolonijas notur svērteniskā stāvoklī (hidrostatisks aparāts).
- hemikolīns Želatīna hidrolīzes starpprodukts.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa hidr..