Paplašinātā meklēšana

Meklējam gānu.

Atrasts vārdos (2):

gānu:1
Čigānu:1

Atrasts vārdu savienojumos (2):

gānu dziesmas
gānu vārdi

Atrasts skaidrojumos (582):

acesulfāms acesulfāms K - pārtikas piedeva E950, sintētiska ķīmiska viela, ko mēdz izmantot kā mākslīgu saldinātāju, garšas un aromāta pastiprinātāju, dzīvniekiem ir izraisījis plaušu un krūšu audzēju, leikēmiju, elpošanas orgānu slimības.
ārējā oftalmopātija acs konjunktīvas, radzenes vai palīgorgānu slimība.
šķīstības josta ādas vai metāla josta, kas sedz sievietes dzimumorgānus un aizslēgta ar atslēgu.
organofilija Afinitāte pret kādu orgānu vai tā audiem.
panhipogonādisms Aizkavēta visu dzimumorgānu audu attīstība ar samazinātu gonādu funkcionālo aktivitāti.
komediants Aktieris, cirka mākslinieks (līdz 18. gadsimtam); lomu tēlotājs balagānu uzvedumos.
kavēšana Aktīvs bioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu organisma regulatorisko procesu ietekmē.
listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi.
estezioloģija Anatomijas daļa, kas pētī maņu orgānus.
splanhnoloģija Anatomijas nozare, kas pētī iekšējos orgānus.
uroģenitālā sistēma anatomiski un funkcionāli saistītu izvadorgānu un dzimumorgānu sistēma.
sifilitiskais aortīts aortas sienas difūzs iekaisums, iekšējo orgānu sifilisa biežākā izpausme.
acs Apaļš veidojums, kas pēc izskata, formas atgādina redzes orgānu.
onkometrs Aparāts orgānu, gk. nieru un liesas apjoma pārmaiņu mērīšanai.
klīnostats Aparāts, ar ko novēršama tā augu orgānu liekšanās, kas rodas gaismas un smaguma spēka ietekmē.
4. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīga audu pārogļošanās, dziļāku audu bojājums, var būt cietuši kauli, rodas vispārējas pārmaiņas organismā, tiek traucēta aknu, nieru, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas orgānu darbību.
caurasiņot Apgādāt ar asinīm (kādu orgānu, ķermeņa daļu), tām plūstot pa attiecīgajiem audiem.
aptaukoties Apklāties, apaugt ar taukiem (par orgānu, ķermeņa daļu).
aizaukstēt Apsaldēties, apsaldēt iekaisušu, vārīgu orgānu.
aplūkošana Apsūdzētā, aizdomās turētā, cietušā, liecinieka miesas apskate kriminālprocesā ar nolūku vizuāli konstatēt uz viņa ķermeņa nozieguma pēdas vai citas sevišķas pazīmes, kuras dotu iespēju atpazīt personu, noteikt fizioloģiskās īpašības, vecuma pazīmes, brūces, rētas, dzimumzīmes, orgānu trūkumus un citas pazīmes vai šo pazīmju neesamību.
maisiņš Apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas; neliels audu paplašinājums, kurā uzkrājas šķidrums.
serozais apvalks apvalks, kas no iekšpuses sedz mugurkaulnieku, arī cilvēka, ķermeņa dobumus un apņem iekšējos orgānus.
transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
šūt ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem saistīt malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā saistīt (orgānu daļas)
sašūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem savienot malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā savienot (orgānu daļas).
izārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem padarīt pilnīgi veselu (orgānu, ķermeņa daļu u. tml.).
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem darīt veselu (orgānu, organisma daļu u. tml.).
atsist Ar sitienu, triecienu padarīt jutīgu, sāpīgu (ķermeņa daļu, orgānu); ar sitienu, triecienu ievainot.
skalot Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
estrons Arī folikulīns - sievišķais dzimumhormons, estradiola vielmaiņas produkts; veicina dzimumorgānu un sekundāro dzimumpazīmju attīstību.
opoterapija Ārstēšana ar sulām vai ar dzīvnieku orgānu ekstraktiem.
pneimonologs Ārsts, kurš specializējies elpošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē; plaušu ārsts.
valūtas rezerves ārvalstu valūtas, kā arī zelta krājumi, kas ir valdības orgānu vai valsts centrālās bankas rīcībā, lai varētu veikt starptautiskus norēķinus.
aplastiskā anēmija asinsrades orgānu saslimšana, ko raksturo samazināts leikocītu un trombocītu skaits un eritrocītu reģenerācijas traucējumi.
izdandalāties Atdarināt čigānus runā un kustībās.
atipiskā miksedēma atipiska, pārsvarā iekšējo orgānu miksedēma: miksedematoza sirds, zarnu un urīnpūšļa atonija, menorāģija, ascīts, anēmija.
distopija Atsevišķu šūnu, audu vai orgānu nepareiza novietne, novirze no parastās vietas.
primārās dzimumpazīmes atšķirības vīrišķo un sievišķo indivīdu dzimumorgānu uzbūvē.
mūtisms Atteikšanās runāt, neiropsiholoģisku traucējumu rezultātā radies mēmums bez dzirdes vai runas orgānu bojājumiem.
arhecentrisks Attiecīgs uz orgānu vai organismu pirmtipu, no kura attīstījušies noteiktas grupas pārstāvji.
gļotāda Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
seroza Audu kārta, kas klāj mugurkaulnieku ķermeņa dobumus un apņem orgānus, kas atrodas šajos dobumos.
atmokaustika Audu piededzināšana ar sutu un karstu gaisu; lietoja iekšējo orgānu asiņošanas gadījumos.
detumescence Audu piepampuma samazināšanās; dzimumorgānu atbriešana pēc orgasma.
skleroze Audu vai orgānu blīvuma palielināšanās, specifisko elementu vietā savairojoties saistaudiem.
aplāzija Audu vai orgānu iedzimts trūkums vai attīstības traucējums.
heterotopija Audu vai orgānu izveidošanās netipiskā vietā dzīvnieka organismā (piem., zobi izaug aukslējās).
pārstādīšana Audu vai orgānu pārvietošana ķirurģiskā operācijā, lai tie ieaugtu citā vietā vai citā organismā; transplantēšana.
sistēma audu, orgānu un to daļu kopums, kas veido vienotu veselumu un ko saista kopēja funkcija.
augšanas konuss auga ass orgānu (stumbra, zaru, saknes) galotne, kur intensīvi veidojas jaunas šūnas.
pozitīvais tropisms auga orgānu augšanas kustība kairinātāja virzienā.
negatīvais tropisms auga orgānu augšanas kustība virzienā projām no kairinātāja.
tropisms auga orgānu augšanas kustība, kuras virziens ir atkarīgs no kairinātāja atrašanās vietas.
plagiotropisms Auga sānu orgānu augšana horizontāli vai slīpi pret ass orgānu atkarībā no kairinājuma avota.
ortotropisms Auga sānu orgānu augšana virzienā uz kairinājuma avotu vai nost no tā.
stumbrs Auga vasas (parasti cilindriska) daļa, kas balsta tā virszemes orgānus.
augu kaitēkļi augēdāji dzīvnieki, kas, bojājot dažādus augu orgānus, traucē augu attīstību, samazina ražu un tās kvalitāti; tie var būt posmkāji, nematodes, gliemji, putni, zīdītāji.
skudraugi Augi, gk. tropos, kuru dažādo orgānu dobumos mājo skudras.
plaukšana Augiem patstāvīga pumpuru un tajos ieslēgto, jau visumā labi attīstīto orgānu - ziedu un lapu atvēršanās un turpmākā izveidošanās līdz pilnīgai darbības gatavībai.
bazaltiskais augīts augīta paveids, satur titānu un mangānu.
eviscerācija Augļa krūšu un vēdera dobuma orgānu izņemšana embriotomijā.
čigānu barons augstākā un ietekmīgākā persona čigānu kopienā, tās vadītājs.
spermijs Augstāko augu vīrišķā dzimumšūna - gameta, kam nav kustības orgānu - viciņu.
amiloīds Augu organismā - ogļhidrāts, kas uzbūvē ir līdzīgs hemicelulozei; tā ir rezerves šķiedrviela dīgļlapās un augošu orgānu šūnu apvalkos.
fototropisms augu orgānu augšanas kustības gaismas iedarbībā.
galvanotropisms Augu orgānu reaģēšana uz galvanisko strāvu, ko laiž cauri šķidrumam, kurā augi atrodas, piem., ūdenī iegremdētu auga sakņu izliekšanās pola virzienā.
hemotropisms Augu orgānu spēja ķīmisku vielu ietekmē mainīt augšanas virzienu.
ģeotrofisms Augu orgānu spēja zemes gravitācijas spēka ietekmē ieņemt noteiktu stāvokli pret Zemes centru.
galli Augu orgānu vai audu deformācijas (pārveidojumi) parazītisko sēņu, kaitīgu dzīvnieku vai indīgu vielu iedarbības rezultātā.
organoģenēze Augu pamatorgānu (saknes, stumbra, lapu, ziedu) aizmetņu rašanās un attīstība no nediferencētiem veidotājaudiem auga individuālās attīstības gaitā (ontoģenēzē).
epiblēma Augu sakņu ārējie vienkārtas segaudi, kuriem tāda pati izcelšanās, kāda ir virszemes orgānu epidermai.
melnplaukas lauks augu slimību grupa, ko ierosina melnplaukas bazīdiju sēnes; bojā galvenokārt graudaugu ģeneratīvos orgānus, arī stiebrus, lapas.
fasciācija Augu stublāja vai atsevišķu zaru pārveidošanās, tiem kļūstot plakaniem, lentveidīgiem; dažreiz fasciācijas rezultātā zari saaug kopā; dažreiz vērojama ziedkopu, augļu un citu orgānu fasciācija.
mozaīka Augu vīrusu slimība, kam raksturīga bojāto orgānu dažāda forma un nokrāsa.
aspalasoms Autositisks kroplis ar vēdera apakšējo orgānu laterālu vai mediālu eventrāciju u. c. deformācijām.
avials Aviācijas alumīnijs - deformējamais alumīnija sakausējums ar magniju (0,45-0,9%), silīciju (0,5-1,2%), varu (0,2-0,6%) un mangānu (0,15-0,35%).
Barga Bargas plakankalne - atrodas Mongolijas plato ziemeļaustrumu daļa, starp Lielo Hingānu, Krievijas un Mongolijas robežu, Ķīnas ziemeļos, līdzenums, kas ziemeļu daļā pāriet denudētā paugurainē (augstums - 600-800 m).
ādas-muskuļu maiss bezmugurkaulnieku ķermeņa maisveida siena, kas kalpo par kustību orgānu.
organoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīvnieku un augu orgānus.
plēve Blīvs, gluds, parasti samērā plāns, saistaudu veidojums, kas pārklāj, izklāj orgānus.
ārdīt Bojāt (cilvēka organismu, arī atsevišķus orgānus).
rūpāvačāras budisma mitoloģijā - dievību grupa, kas mīt rūpadhātu, kur nav vajadzīgs uzturs, apģērbs, mājoklis, viņiem nav dzimumorgānu, taču viņi nav arī bezdzimuma būtnes, kas piedzimst brīnumainā kārtā un viņu vecāki ir tie, kas tajā brīdī atradušies vistuvāk.
centrs Centrālās nervu sistēmas veidojums, kas vada un regulē kāda orgāna (vai orgānu grupas) darbību.
saules deja ceremonija četru dienu garumā, ko pēc 1870. gada sāka praktizēt Amerikas līdzenumu indiāņi, pretojoties balto centieniem lauzt tautas tradīcijas un ticējumus; ceremonija notika vasarās plašās atklātās vietās, bet ASV armija to izjauca un šādi pagānu rituāli tika aizliegti.
miesas bojājums cilvēka organisma audu, orgānu vai sistēmu anatomisks bojājums vai funkcionāls traucējums, kas radies fiziskas, ķīmiskas, bioloģiskas vai psihiskas iedarbības rezultātā.
aloplastika Cilvēka orgānu (to daļu) aizstāšana ar audiem svešu vielu (piem., plastmasu) vai ar protēzi.
analizators Cilvēka un augstāko dzīvnieku orgānu sistēma, kas analizē kairekļus.
leišmanioze Cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina leišmanijas; izšķir ādas un iekšējo orgānu (viscerālo) leišmaniozi.
sula Cilvēka vai dzīvnieku orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
donors Cilvēks vai dzīvnieks, no kura organisma ņem audus vai orgānu pārstādīšanai.
citomegālija Citomegalovīrusu ierosināta slimība, kam raksturīgas palielinātas (citomegāliskas) šūnas ar intranukleāriem ieslēgumiem; infekcija var skart gandrīz jebkuru orgānu, tomēr bērniem tā visbiežāk ir lokalizēta pieauss dziedzerī, bet pieaugušajiem tā visbiežāk skar elpošanas orgānu sistēmu.
romi Čigāni; čigānu valodā "rom" - "cilvēks".
čigānēns Čigānu bērns; jauns čigāns.
Čigānu Čigānu dzirnavezers - bija uzpludināts Ogres novada Mazozolu pagastā.
čigāngājums Čigānu izcelsme, tautība.
sinti čigānu jeb romu tautības atzars, ieceļojuši Centrālajā Eiropā sākot ar 16. gs.
džandala Čigānu pātaga.
džandželīte Čigānu pātaga.
ciganskaja Čigānu.
ciganskij Čigānu.
mangāna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt mangānu, galvenie minerāli ir manganīts, piroluzīts, psilomelāns, rodohrozīts.
biomateriāli Dabiskas un mākslīgas izcelsmes materiāli, ko var izmantot bojātu cilvēka audu un orgānu aizstāšanai, neradot kaitējumu organismam.
vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai.
sišana Darbības, kas nerada cilvēka organisma audu, orgānu un to sistēmu anatomiskus bojājumus, bet izraisa tikai fiziskas sāpes.
kompjūtertomogrāfija Datortomogrāfija - diagnostikas metode dažādu orgānu slāņu attēlu ieguvei ar datora palīdzību.
endoskops dažādi konstruētas caurulītes ar optiku un apgaismošanu dobumorgānu un cauruļveida orgānu apskatei.
liofilizācija Dažādu bioloģisku objektu (audu, orgānu) žāvēšana (atūdeņošana) zemā temperatūrā un dziļā vakuumā.
lizāti Dažādu orgānu, audu un šūnu lizes 2 produkti, kas iegūti, iedarbojoties fermentiem (autolizātiem), skābēm, sārmiem, sāļiem (hidrolizātiem) un bakteriofāgiem (fagolizātiem).
parafīzes Dažām aļģēm, sēnēm un sūnām - daudzšūnu pavedieni vai atsevišķas šūnas starp dzimumorgāniem jeb spornešiem, kas pasargā šos orgānus no izžūšanas.
buzēšana Diagnostika un ārstniecības procedūra cauruļveida orgānu (piemēram, barības vada, urīnizvadkanāla, dzirdes kanāla u. c.) sašaurinājumu izmeklēšanai un pakāpeniskai paplašināšanai ar speciāliem instrumentiem - bužiem.
magnētiskā rezonanse diagnostikas metode, kas ar spēcīga magnētiskā lauka palīdzību iegūst orgānu un audu attēlus vairākās plaknēs.
magnetorezonanse Diagnostikas metode, kas dod iespēju iegūt orgānu un sistēmu asu attēlu vairākās plaknēs.
flamenko Dienvidspānijas dziesmu, deju un ģitāras spēles veids, kas 18. gs. beigās izveidojās Andalūzijas čigānu mākslā.
Salāte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Neretas pagastā (ietek Neretas ūdenskrātuvē), augštece Rites pagastā, iztek no Krīgānu ezera, garums - 12 km, kritums - 3,8 m.
anastomoze Divu dobu orgānu vai asinsvadu savienojums operācijas ceļā.
parasītisms Divu orgānu kopdzīve uz kādu laiku, pie kam viens pārtiek no otra sulām.
sinerģija Divu vai vairāku medikamentu, muskuļu vai orgānu "sadarbība".
kanile Doba caurulīte, kas izgatavota no stikla, kaučuka vai metāla; lieto kādas vielas ievadīšanai orgānu dobumā un asinsvados un asiņu un sekrētu izvadīšanai no tiem; kanula.
ektāzija Dobo orgānu (piem., bronhu, kuņģa) izstiepšanās, deformācija.
antiperistaltika Dobo orgānu (zarnu, urīnvada u. c.) viļņveidīga saraušanās virzienā, kas pretējs parastajai.
peristaltika Dobu orgānu (kuņģa, zarnu, žultsvadu u. tml.) gludās muskulatūras ritmiska viļņveidīga saraušanās, kas pārvieto šo orgānu saturu noteiktā virzienā.
akommodācijas strīds domstarpības jautājumā, ciktāl kristīgie misionāri var piemēroties vietējām pagānu paražām.
propagātorijs Dzimuma orgānu kopapzīmējums.
onānija Dzimumdziņas apmierināšana, kairinot savus dzimumorgānus; onānisms.
ekvilīns Dzimumhormons grūsnu ķēvju urīnā, kas ietekmē sievietes dzimumorgānu augšanu un aktivitāti; no estrona atšķiras ar vienu papildu divkāršo saiti.
kūsis Dzimumorgānu apmatojums.
pseidohermafrodītisms Dzimumorgānu attīstības traucējums, kad pastāv neatbilstība starp dzimumdziedzeriem, dzimumorgāniem un sekundārajām dzimumpazīmēm.
frimartīnisms Dzimumorgānu attīstības traucējums, kas izraisa dzīvnieku neauglību.
disģenitālisms Dzimumorgānu attīstības traucējums; dzimumdziedzeru funkcijas traucējums.
mezonefroma Dzimumorgānu audzējs, kas attīstījies no pirmnieres.
hipogenitālisms Dzimumorgānu nepietiekama attīstība.
ģenitoplastika Dzimumorgānu plastiska operācija.
smegma Dzimumorgānu tauku dziedzeru sekrēts - bālgana masa.
digitācija Dzimumorgānu vai erotisko zonu kairināšana ar pirkstiem.
masturbācija Dzimumtieksmes apmierināšana, mehāniski kairinot savus dzimumorgānus; partnera dzimumorgānu kairināšana ar roku; onānisms.
auss Dzirdes orgāns kopā ar līdzsvara orgānu.
implantācija Dzīva organisma audu vai orgānu pārstādīšana.
organogrāfija Dzīva organisma orgānu apraksts; orgāna grafisks, fotogrāfisks, rentgenogrāfisks attēls.
heteroplastika Dzīvnieka audu vai orgānu pārstādīšana cilvēkam vai citas sugas dzīvniekam.
kriptorhisms dzīvnieku embrionālās dzimumorgānu attīstības anomālija.
alohorija Dzīvnieku orgānu novietojuma maiņa ontoģenēzē vai filoģenēzē.
interjers Dzīvnieku orgānu un audu iekšējā (anatomiskā un histoloģiskā) uzbūve.
nervu sistēma dzīvnieku un cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un to sistēmu darbību.
hromatofori Dzīvnieku un cilvēka organisma šūnas, kas satur pigmentu un pa lielākajai daļai nosaka orgānu un organisma ādas vai apmatojuma krāsu.
krioprezervācija Ekstirpētu audu vai orgānu dzīvotspējas paildzināšana, glabājot tos ļoti zemā temperatūrā.
pjemontīts Epidotu grupas minerāls, sarkanā vai gandrīz melnā krāsā, satur mangānu, rets, sastopams dažos metamorfos iežos.
epitēlijaudi Epitēlijs - audi, kas klāj ķermeņa virsmu, iekšējo orgānu un ķermeņa dobumus, veido dziedzerus.
eksplorācija Fizikāla izmeklēšana diagnozes nolūkā, sevišķi iekšējo orgānu palpācija.
patoloģiskā fizioloģija fizioloģijas nozare, kas pētī novirzes orgānu un sistēmu darbībā, šo noviržu izcelsmi un attīstības mehānismus; patofizioloģija.
patofizioloģija Fizioloģijas nozare, kas pētī novirzes orgānu un sistēmu darbībā, šo noviržu izcelsmi un attīstības mehānismus; patoloģiskā fizioloģija.
antropogrāfija Fiziskās antropoloģijas daļa, kas apraksta cilvēka orgānus.
artikulārā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā pēta runas orgānus un to darbību valodas skaņu vai citu runas līdzekļu, piemēram, intonācijas, uzsvara u. tml. veidošanā.
blokāde Funkciju izslēgšana (kādam orgānam vai orgānu sistēmai).
disgonēze Funkcionāla dzimumorgānu patoloģija.
orgānu sistēma funkcionāli vienota orgānu kopa, kas veic noteiktu funkciju.
sievietes impotence gadījums, kad dzimumorgānu sāpīguma dēļ sieviete nav spējīga dzimumaktam.
pseidofotestēzija Gaismas sajūta, kas rodas no citu maņu orgānu kairinājuma.
klejotājnervs Galvas smadzeņu nervs, kas inervē lielāko daļu iekšējo orgānu.
metamorfoze Galveno (auga) orgānu pārveidošanās, kas parasti ir saistīta ar to funkcijām.
pindzele Garāki sari meža kuilim vai apmatojums stirnu āzim pavēderē dzimumorgānu rajonā.
izolējošā gāzmaska gāzmaska, kas pilnīgi norobežo elpošanas orgānus no apkārtējās vides; elpošanai nepieciešamo skābekli iegūst ķīmiskā ceļā vai no skābekļa balona.
gludā muskulatūra gludo muskuļu kopums; muskulatūra, kas atrodas, piemēram, iekšējo orgānu, asinsvadu sienās
slēdzējmuskulis Gredzenveida muskulis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres.
gremošanas sistēma gremošanas orgānu kopums; mugurkaulniekiem tajā ietilpst mutes dobums, rīkle, barības vads, kuņģis, zarnas, kā arī gremošanas dziedzeri (siekalu dziedz., aizkuņģa dziedz., aknas).
gremošanas trakts gremošanas orgānu kopums.
gremošanas aparāts gremošanas orgānu sistēma.
šķērst Griezt (parasti beigtam dzīvniekam, mirušam cilvēkam, piemēram, vēderu, kuņģi), atsedzot iekšējos orgānus, to iekšieni.
tongs Gurnautam līdzīgs vīriešu apakšveļas paveids, auduma strēmele, kas fiksēja dzimumorgānus un pasargāja tos no traumām.
akvitatori Ģenētiski nosacītās biosintēzes produkti, vielas, kas noteiktā veidā stimulē embriālo audu vai orgānu, t. i. darbojas morfoģenētiski.
aktivators Ģenētiski nosacītās biosintēzes produkts, viela, kas noteiktā veidā stimulē embrionālo audu vai orgānu attīstību, t. i., darbojas morfoģenētiski.
abiotrofija Ģenētiski noteikts dīgļlapu defekts, kas var palikt latentā stāvoklī vai arī būt par cēloni sistēmu vai orgānu funkciju traucējumiem, piem., pārmantotām nervu sistēmas slimībām.
metilēnhlorīds Halogēnalkāns, bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto par tauku, eļļu, polimēru šķīdinātāju; kosmētikā izmanto kā smaržvielu nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās un attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acu un ādas kairinājumus, var būt toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai.
fenotipoloģija Hipotētiska mācība par cilvēka organisma pazīmju un īpašību atspoguļojumu cilvēka raksturā; mēģinājumi apvienot izpratni par atsevišķu orgānu funkcijām un funkcionēšanas mehānismu (fizioloģiju) ar psiholoģiju; fenotipu grupēšana.
formans Hlormetīlmentilēters, bezkrāsains šķidrums, kas rodas formaldehīdam darbojoties uz mentolu hlorūdeņraža gāzes klātbūtnē, lieto pret elpošanas orgānu katarriem.
neirulācija Hordaiņu (arī cilvēka) dīgļa nervu kārtiņas veidošanās un tās turpmākā ieslēgšanās nervu caurulītē; šajā periodā dīgļlapās sāk izveidoties orgānu sistēmu aizmetņi.
nefrotoms Hordaiņu (arī cilvēku) dīgļa izvadorgānu aizmetnis.
tīmiskā makroģenitosomija hormonāli traucējumi primāra aizkrūtes dziedzera audzēja gadījumā: aptaukošanās, pārmērīgi attīstīta muskulatūra, dzimumorgānu hipertrofija; slimība sākas agrā bērnībā.
ustaši Horvātu nacionālā kustība, dibināta 1929. g., vērsta pret serbu diktatūru; 1941.-45. g. vācu kontrolē vadīja "Neatkarīgo Horvātijas valsti" un organizēja serbu, ebreju un čigānu masveida slepkavības; vēlāk darbojās trimdā, veicot teroristiskas darbības.
arsēnisms Hroniska saindēšanās ar arsēnu: kuņģa un zarnu darbības traucējumi, elpošanas orgānu iekaisums, perifēriski neirīti.
vanādijisms Hroniska saindēšanās ar vanādija putekļiem un vanadātiem kā arodslimība; pazīmes - reibonis, katarālas parādības elpceļos un gremošanas orgānu sistēmā.
eritromieloze Hroniska vai akūta febrila asinsrades orgānu sistēmas slimība ar sarkanās rindas hiperplāziju, progresējošu anēmiju, trombocitopēniju, hemorāģisko diatēzi, hepato - un splenomegāliju.
perosplanhnija Iedzimta iekšējo orgānu kroplība.
agenosomija Iedzimta kroplība: Dzimumorgānu trūkums vai nepilnīga attīstība un vēdera sienas apakšējās daļas trūkums.
agenosoms Iedzimts kroplis ar dzimumorgānu trūkumu vai izkropļojumu.
endokrīnastēnija Iekšējās sekrēcijas orgānu funkcionēšanas nepietiekamība.
pelviskopija Iekšējo dzimumorgānu izmeklēšana mazajā iegurnī ar endoskopa ievadīšanu caur ādu (ar atsāpināšanu vai narkozē).
perkusija Iekšējo orgānu (parasti medicīniska) izmeklēšana un to stāvokļa novērtēšana pēc skaņas, kas rodas, ja ar piesitieniem izraisa dažādu ķermeņa daļu audu vibrāciju.
splanhnogrāfija Iekšējo orgānu aprakstošā anatomija.
splanhnoskopija Iekšējo orgānu apskate ar endoskopu.
endoskopija Iekšējo orgānu dobumu apskate ar endoskopu.
rentgenkimogrāfija Iekšējo orgānu kustību attēlojums ar rentgenstarojuma palīdzību uz filmas.
splanhnoptoze Iekšējo orgānu noslīdējums.
visceroptoze Iekšējo orgānu noslīdējums.
viscerogrāfija Iekšējo orgānu rentgenogrāfija.
splanhnestēzija Iekšējo orgānu sajūta.
visceralģija Iekšējo orgānu sāpes.
periviscerīts Iekšējo orgānu serozā apvalka iekaisums.
splanhnoskleroze Iekšējo orgānu skleroze.
splanhnopātija Iekšējo orgānu slimība.
iekšķīgās slimības iekšējo orgānu slimības.
trūce Iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos.
cilvēka papilomavīruss ikviens no papilomavīrusu ģints vīrusiem, kas ietver vismaz 70 vīrusu tipus, kuri izraisa kārpas, īpaši pēdu apakšu un dzimumorgānu kārpas uz ādas un gļotādas; kārpas ir kontagiozas tiešā vai netiešā saskarē, dažkārt ir saistītas ar malignizēšanos dzimumorgānu apvidū.
ektodermoze Ikviens traucējums, kura cēlonis ir iedzimta nepilnīga ektodermālo orgānu, piemēram, ādas, nervu sistēmas attīstība.
gāzmaska Individuālās aizsardzības līdzeklis, ierīce elpošanas orgānu aizsardzībai.
kolions Inkrēts, kuram ir kavējoša ietekme uz kāda orgāna vai orgānu sistēmas funkciju; halons.
halons Inkrēts, kuram ir kavējoša ietekme uz kāda orgāna vai orgānu sistēmas funkciju; kolions.
viscerotoms Instruments, ko lieto iekšējo orgānu (aknu) pēcnāves paraugu iegūšanai.
bioinženierija inženierzinātnes izmantošana bioloģijā un medicīnā, piemēram, mākslīgu locekļu, locītavu un orgānu izstrāde.
elastīgā bandāža īpašs apsējs, kas fiksē pareizu ķermeņa locekļu vai orgānu stāvokli, bet netraucē asinsriti.
ekskrēcija Izdalīšana; dziedzeru un citu orgānu darbība, kuras rezultātā vielmaiņas galaprodukti atstāj organismu.
palpācija Izmeklēšana (parasti medicīniska), taustot cilvēku vai dzīvnieku, tā orgānu, ķermeņa daļu.
kodolmagnētiskā rezonanse izmeklēšanas metode, kurā ar magnētiskā lauka un radioviļņu palīdzību izmeklē iekšējos orgānus, smadzenes.
palpēt Izmeklēt (parasti medicīniski) cilvēku vai dzīvnieku, tā orgānu, ķermeņa daļu, taustot (to).
ekstirpēt Izņemt, izgriezt (orgānu, tā daļu).
bloķēt Izslēgt (kādu orgānu vai orgānu sistēmas) funkcijas.
acs Izteiksme, kas saistīta ar redzes orgānu.
klīrenss Iztīrīšana, kādas vielas (urīnvielas, kreatinīna, insulīna, dažu krāsvielu u. c.) izdales process no asinīm caur ekskretorisku orgānu (nierēm, aknām).
attīstīt Izveidot (veģetatīvos orgānus) - par augiem.
jezuīti Jēzus biedrības locekļi; šo katoļu garīgo organizāciju nodibināja 16. gs. Ignācijs Lojola. Viņi sevi dēvēja par "Kristus kareivjiem", bija teicami teoloģiski izglītoti, bez ierunām pakļāvās pāvesta pavēlēm un savu dzīvi veltīja no katoļticības atkritušo un pagānu pievēršanai Romas baznīcai. Latvijā darbojās no 16. gs. līdz 19. gs. un 20. gs. 30. gados.
jodolipols Jodēta eļļa, caurspīdīgs eļļains šķidrums ar dzeltenīgu krāsu, nešķīst ūdenī un spirtā; lieto kā kontrastvielu rentgenoloģiskai dobu orgānu izmeklēšanai.
bandāža Jostas veida apsējs vēdera sienas vai vēdera dobuma orgānu noturēšanai pareizā stāvoklī.
pļopis Jūras zaķis, zivju suga ar piesūcekņa orgānu ķermeņa apakšpusē, ar ko piestiprinās pie akmeņiem u. c. cietiem priekšmetiem.
trauma kaitīgas, parasti psihiskas, iedarbības rezultāts, kas nav saistīts ar audu, orgānu bojājumu.
krist Kaitīgi iedarboties uz kādu orgānu.
eja Kanāls, kas organismā savieno orgānus, ķermeņa dobumus u. tml.
tabors Klejojošu, parasti asinsradniecības saitēm saistītu, čigānu nometne, kurai ir savs vadonis; šādā nometnē dzīvojošie čigāni.
akūts vēders klīniskā aina, kas kopīga smagām destruktīvām vēdera dobuma orgānu slimībām un traumām; galv. pazīme - asas (parasti pēkšņas) sāpes vēderā.
plīst Kļūt tādam, kam patoloģiska procesa vai traumas rezultātā pilnīgi atveras siena (par dobu orgānu, ķermeņa dobumu).
oftalmodiagnoze Ko noteic, vērojot konjunktīvas reakciju uz specifiskām vielām (tuberkulīns); plašākā nozīmē: acs pārmaiņu novērtēšana citu orgānu slimības diagnostikā.
nodozais periarterīts kolagenoze, kas skar muskuļtipa artēriju un iekšējo orgānu ādas un muskuļu arteriolu sienu; raksturīgs polimorfisms un septiski hipererģiska gaita: drudzis, leikocitoze, eozinofilija; smags vispārējais stāvoklis līdz pilnīgai kaheksijai; gremošanas traucējumi, abdominālas kolikas; multipli kapilāru asinsizplūdumi, tromboze, embolija, infarkts, aneirisma.
sinergisms Kopīga organismu dzīve vai orgānu (piem., muskuļu) funkcionēšana.
sinerģisms Kopīga organismu vai orgānu funkcionēšana.
everdūrs korozijizturīgs vara sakausējums ar silīciju un mangānu.
melhiors Korozijizturīgs vara un niķeļa sakausējums (niķeļa daudzums 19-30%), ko var papildus leģēt ar dzelzi un mangānu; labi pakļaujas spiedapstrādei.
kaptāns Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no fenola), konservants, izmanto ziepēs, šampūnos, kosmētikā, var būt toksisks imūnsistēmai un nervu sistēmai, var radīt dzimumorgānu darbības traucējumus, tetratogēns.
p-krezols Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no akmeņogļu darvas), konservants, aromātviela, izmanto kā mutes skalošanas līdzekli, kosmētikā, arī kā sintētisku riekstu un vaniļas aromātu pārtikas produktos, var radīt ādas apdegumus, dermatītu, elpošanas traucējumus, var būt toksisks asinsrites orgānu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmai, nierēm, aknām un nervu sistēmai.
dihlormetāns Kosmētikas sastāvdaļa (metilēna hlorīds), šķīdinātājs, izmanto nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās, attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acs un ādas kairinājumus, dermatītu, toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai.
metilizobutilketons Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, smaržviela, izmanto smaržās, var būt bīstams, ja ieēd vai ieelpo, var būt toksisks nierēm, gremošanas orgānu, elpošanas orgānu, nervu sistēmai un aknām, var būt kancerogēns.
morfolīns Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, virsmaktīva viela, izmanto kosmētikas līdzekļos, kā arī kā svaigu augļu un dārzeņu pārklājumu, var radīt ādas, acu un gļotādas kairinājumu, var būt toksisks nierēm, elpošanas orgānu un nervu sistēmai.
trihloretāns Kosmētikas sastāvdaļa, izmanto kosmētikas līdzekļos un nagu lakā, arī korektora šķīdumā, attaukotājos, līmē, traipu tīrītājos un mazgāšanas līdzekļos, var radīt spēcīgu gļotādas un acu kairinājumu, toksisks aknām, nervu un asisnsrites orgānu sistēmai.
propilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, izmanto kā krēmu bāzi, skropstu tušā, lūpu krāsās, losjonos bērniem, iedeguma losjonos, arī pārtikā, cigaretēs, pesticīdos, antifrīzā, var izraisīt kontakta dermatītu, laktozes acidozi, izsitumus uz ādas, var būt toksisks elpošanas orgānu, nervu sistēmai un imūnsistēmai.
butilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, aromātviela, var izraisīt ādas un acs kairinājumu. kā arī elpošanas orgānu sistēmas kairinājumu, izmanto smaržās, ziepēs, nagu lakas noņēmējā, acu dekoratīvajā kosmētikā.
tefroīts Kristalizēts minerāls, lielāko tiesu raupjš, pelēks līdz brūngansarkans, dzelzi un mangānu saturošs silikāts.
torakālā ķirurģija krūšu dobuma orgānu (gk. sirds un plaušu) operācijas.
gastroptoze Kuņģa noslīdējums, kam parasti seko arī citu vēdera dobuma orgānu noslīdējums.
niša Kuņģa un zarnu trakta gļotādas, dažreiz arī šo orgānu dziļāku slāņu bojājums, ko rentgena caurskates gadījumā aizpilda ar kontrastējošu masu.
apvidus Ķermeņa daļa (ap kādu orgānu).
rajons Ķermeņa daļa ap kādu orgānu; apvidus (3).
makroģenitosomija Ķermeņa un dzimumorgānu pārmērīga attīstība.
eiritmija Ķermeņa un orgānu harmoniska attīstība.
replantoloģija Ķirurģijas nozare, kas pārstāda atdalītos audus, orgānus u. tml. atpakaļ bijušajā vietā.
replantācija ķirurģiskā operācijā atdalīto audu, orgānu u. tml. pārstādīšana atpakaļ bijušajā vietā.
iestādīt Ķirurģiski iekļaut organismā ieaugšanai (piemēram, kādu orgānu, audus).
stoma Ķirurģiski izveidota atvere, kas savieno dobu orgānu ar ārējo vidi.
replantēt Ķirurģiski pārstādīt (atdalītos audus, orgānus u. tml.) atpakaļ bijušajā vietā.
pārstādīt Ķirurģiski pārvietot (audus, orgānu) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu); transplantēt.
Vēdera māte latviešu mitoloģijā cilvēka vēderu un iekšējos orgānus iemiesojošs gars, piesaukta buramvārdos.
LČB Latvijas Čigānu biedrība.
LNČB Latvijas Nacionālā čigānu biedrība.
slēdzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīgs ciešs runas orgānu sakļāvums.
kvauķene Liela pīpe (īpaši par čigānu pīpēm).
pseidomelanoze Līķa orgānu iekrāsošanās brūnā vai melnā krāsā no asins pigmentiem.
gripe Lipīga elpojamo orgānu slimība, ko pavada drudzis un kas izplatās kā sērga.
horionepitelioma Ļaundabīgs sievietes dzimumorgānu audzējs.
flebostāze Mākslīgi radīts asins sastrēgums perifērijas vēnās, lai atslogotu iekšējos orgānus.
edeokolpīts Maksts un ārējo dzimumorgānu iekaisums.
minutēze Maņu orgānu nogurums.
kārpiņa Maņu orgānu sastāvdaļa - jutīgs gļotādas veidojums.
osteopetroze Marmora slimība, ģeneralizēta difūza osteoskleroze (autosomāli recesīva pārmantošana): trausli kauli, palielinātas aknas un liesa; rentgenoloģiski - visi kauli sklerotiski ("marmora" kauli), augšanas aizkavēšanās, gaitas traucējumi, redzes nerva atrofija (ne vienmēr), tieksme uz osteomielītu un zobu kariešu, nereti iekšējo orgānu kalcinoze; anēmija, sepse, tetānija.
mezentoderma Me-zodermas daļa, kas piedalās dažu gremošanas sistēmas orgānu veidošanā.
cefaloloģija Medicīnas nozare par galvas orgānu un audu slimībām.
andriatrija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar vīrietim īpatnējām slimībām, sevišķi ar vīrieša dzimumorgānu slimībām.
otorinolaringoloģija Medicīnas nozare, kas pētī ausu un augšējo elpošanas ceļu orgānu uzbūvi, darbību un slimības.
gastroenteroloģija Medicīnas nozare, kas pētī gremošanas orgānu sistēmas uzbūvi, darbību un slimības.
stomatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī mutes dobuma orgānu, žokļa un sejas slimības, to izcelsmi, ārstēšanu un profilaksi.
reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī patofizioloģiskās likumsakarības organisma terminālajos stāvokļos un izstrādā ārstēšanas metodes dzīvībai svarīgu orgānu un orgānu sistēmu darbības atjaunošanai.
uroloģija Medicīnas nozare, kas pētī urīnizvadorgānu un vīriešu dzimumorgānu uzbūvi, funkcijas, slimības, kā arī šo slimību diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi.
auskultācija medicīniska izmeklēšana: iekšējo orgānu izklausīšana.
zonde medicīnisks instruments (caurule) audu un orgānu izmeklēšanai.
histēriskais mutisms mēmums bez balss orgānu traucējumiem vai redzamiem bojājumiem galvas smadzeņu runas centros.
fizioloģiskie izmēģinājumi metožu komplekss dzīvā organisma vai tā atsevišķu daļu fizioloģisko īpašību un norišu pētīšanai; lopkopībā izmanto sagremojamības un bilanču izmēģinājumus gāzu un enerģijas maiņas, asinsrites, gremošanas, muskuļu, nervu un citu audu un orgānu fizioloģijas pētījumus.
mezoblastēma Mezodermas šūnu sakopojums, kas pēc tam veido orgānu; mezoderma kā vienots veselums.
splanhnopleira Mezodermas viscerālā lapa, kas apņem daudzšūnu dzīvnieku iekšējos orgānus.
tonus Miesas orgānu un audu normālais stāvoklis, viņu spraigums.
hipolīze Mugurkaula iekšējas sekrēcijas dziedzeris, kura hormoni regulē augšanu, ietekmē ķermeņa masu un orgānu formu, stimulē dzimumorgānu augšanu un attīstību, kontrolē pārējo iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbību.
limfātiskā sistēma mugurkaulnieku, arī cilvēka, asinsrites sistēmas daļa – asinsrades orgānu, limfvadu un limfmezglu sistēma, kas aizvada limfu no audiem uz vēnu sistēmu.
gludie muskuļi muskuļi, kas veido iekšējo orgānu un asinsvadu sienas.
Valpurģu nakts nakts no 30. aprīļa uz 1. maiju (vācu val. "Walpurgis Nacht"), vieni no populārākajiem un trakulīgākajiem pagānu svētkiem daudzu tautu kultūrā, tos svinēja par godu dabas atmodai un auglībai; pēc tautas ticējumiem Brokena kalnā (Vācijā) šajā naktī notiek burvju un raganu dzīres.
hipofizārais nanisms nanisms, kas attīstās hipofīzes priekšējās daivas funkciju traucējuma dēļ; raksturīga izteikta augšanas un dzimumorgānu attīstības aizture.
priekšlaicīgā (arī patoloģiskā, pāragrā) nāve nāve, ko izraisa slimības vai dzīvībai svarīgu orgānu bojājumi.
frimartīns Neauglīgs dzīvnieks ar dzimumorgānu attīstības traucējumiem, neattīstītu dzemdes kaklu un maksts priekšējo daļu, bet pārmērīgi attīstītu kutekli.
repuļains Negluds, sarepējis (par augiem, to orgānu ārējo kārtu); tāds, kam ir negluda, sarepējusi ārējā kārta (par augiem, to dalām).
rēpuļains Negluds, sarepējis (par augiem, to orgānu ārējo kārtu); tāds, kam ir negluda, sarepējusi ārējā kārta (par augiem, to dalām).
prostatopātija Neiroveģetatlvi uroģenitālās sistēmas regulācijas traucējumi vīriešiem: funkcionāli urinēšanas traucējumi - pollakiūrija aukstuma un uztraukuma gadījumā, dizūrija, dzimumfunkcijas traucējumi (vāja erekcija un priekšlaicīga sēklas noplūšana), dizestēzija starpenes un dzimumorgānu apvidū - aukstuma sajūta, hipoestēzija vai hiperestēzija, nieze; prostatoreja, nereti - spontāna sēklas noplūšana defekācijas un/vai urinācijas laikā.
piedēklis Neliels veidojums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas atzarojas no kāda orgāna vai kā patstāvīgs orgāns pieguļ kādam citam orgānam, ir anatomiski cieši saistīts ar kādu citu orgānu.
gļotādas melanoma neoplazma, kas attīstās uz gļotādas, gk. uz smaganām, bet var rasties arī uz barības vada un dzimumorgānu gļotādas.
polidisplāzija Nepareiza dažādu audu veidu, orgānu vai to sistēmu attīstība.
splanhnektopija Nepareiza iekšējo orgānu guļa.
disģenēzija Nepareiza orgānu vai audu attīstība embrioģenēzes gaitā un postnatālajā periodā.
telpiskā stāvokļa ilūzija nepareizs, izkropļots gaisakuģa lidojuma stāvokļa priekšstats lidotāja apziņā, kas rodas vestibulāro un redzes orgānu kairinājumu rezultātā un izpaužas kā šķērssasvēruma, griešanās vai pikēšanas izjūtas; parādība ir bīstama ar to, ka lidotājs var neticēt indikatoru rādījumiem un vadīt lidmašīnu pēc savām izjūtām.
hipoģenitālisms Nepietiekama dzimumorgānu attīstība.
aģenēzija Nepilnīga orgānu vai ķermeņa daļu attīstība mātes miesās.
aizvadnervi Nervi, kas aizvada centrālo orgānu ierosinājumus (impulsus) uz atsevišķiem miesas orgāniem - muskuļiem (kustības nervi, motoriskie nervi), dziedzeriem (nošķiršanas nervi) utt.
seksuālā neiroze nervozas dabas traucējumi seksuālās funkcijās (impotence, priekšlaicīga sēklas noiešana, spermatoreja); plašākā nozīmē: citu orgānu vai sistēmu traucējumi, ja to pamatā ir seksuālās funkcijas traucējumi, piem., vazoneiroze, astma, psihiska depresija, klimaktēriskā psihoze, nervozas dabas traucējumi grūtniecības laikā u. c.
somatiskā nervu sistēma nervu sistēmas daļa, kas inervē šķērssvītru muskulatūru, ādu un maņu orgānus.
veģetatīvā nervu sistēma nervu sistēmas daļa, kas regulē iekšējo orgānu darbību un nav pakļauta mūsu gribai.
anizotropija Nevienāds dažādu auga orgānu stāvoklis viena un tā paša ārējā faktora ietekmē (piem., lapu horizontālais un stublāju vertikālais stāvoklis pret krītošo gaismu).
alumels Niķeļa sakausējums ar alumīniju (1,8-2,5%), silīciju (0,85-2%) un mangānu (1,8-2,2%).
monelmetāls Niķeļa sakausējums ar varu (27-29%), dzelzi (2-3%) un mangānu (1,2-1,8%).
dīglis No apaugļotas olšūnas izveidojusies sēklas daļa, kurā ir jaunā auga orgānu aizmetņi; embrijs (2).
inervēt Nodrošināt (orgānu un audu) saistījumu ar centrālo nervu sistēmu (par nervu šķiedrām).
eršļaks Nokauta dzīvnieka iekšējo orgānu (plaušu, sirds un aknu) kopums.
amputēt Noņemt (perifēru ķermeņa daļu, kādu orgānu vai tā daļu) operējot.
organo- Norāda uz orgānu vai organisku vielu.
bulbo- Norāda uz sīpolu, gumu (augiem); uz struktūru, orgānu, sabiezinājumu, kas atgādina sīpolu, gumu; uz iegarenajām smadzenēm.
organotakse Nosliece elektīvi migrēt uz kādu noteiktu orgānu.
kloākaiņi Oldējēji - zīdītāju kārta, visprimitīvākie zīdītāji, kam ir vairākas rāpuļu pazīmes, dzimumorgānu, izvadorgānu un gremošanas orgānu izvadi atveras kloākā, 2 dzimtas, 6 sugas.
onkoginekoloģija onkoloģijas nozare, kas pēta sieviešu dzimumorgānu un krūts audzējus, to cēloņus, attīstību, ārstēšanu un profilaksi.
laparoskops Optisks aparāts, ar kuru izdara vēdera dobuma un tā orgānu diagnostisku apskati caur vēdera sienu.
minets Orālā seksa tehnika: dzimumorgānu kairināšana ar muti.
idiotopija Orgāna daļu novietojums attiecībā pret pašu orgānu.
pantotēnskābe Organiska viela (B~3~ vitamīns), kas nepieciešama normālai vielmaiņai, arī vairāku orgānu normālai darbībai cilvēka un dzīvnieka organismā.
topogrāfija Organisma audu un orgānu savstarpējais izvietojums (kādā organisma apvidū).
elektrostimulācija Organisma audu vai atsevišķu orgānu (piem., sirds) darbības ierosināšana ar zemfrekvences līdzstrāvas impulsiem.
eksomatika Organisma audu, orgānu un to izdalījumu laboratoriska izmeklēšana.
eksornatika Organisma audu, orgānu un to izdalījumu laboratoriska izmeklēšana.
morfoģenēze Organisma orgānu sistēmu un daļu rašanās individuālajā un vēsturiskajā attīstībā.
atgrūšana Organisma reakcija uz svešu ģenētisko informāciju orgānu transplantācijā.
reģenerācija organisma spēja atjaunot zaudētos audus, orgānus vai ķermeņa daļas (piemēram, ķirzakai ataug atrautā aste).
trofika Organisma šūnu vielmaiņas un to regulējošo mehānismu kopums, kas nodrošina šūnu, audu un orgānu morfoloģisko struktūru un fizioloģiskās funkcijas.
organisma adaptācija organisma vai tā daļu (orgānu) jebkādas izmaiņas, kas ļauj tam pielāgoties videi un palīdz izdzīvot.
darbspēja Organisma, kā arī tā atsevišķu orgānu un sistēmu spēja izpildīt noteiktu, tiem raksturīgu funkciju, darbu.
fizioloģija organisma, tā orgānu dzīvības procesu kopums.
kontrastviela organismam nekaitīgi ķīmiski savienojumi, ko izmanto, lai izmeklētu ar parastajām rentgenoloģiskajām metodēm grūti atšķiramus orgānus.
metatrofija Orgānu atrofija kā malnutrīcijas sekas.
patoloģiskais materiāls orgānu daļas, audi, ko ņem no organisma laboratoriskai izmeklēšanai un slimības diagnosticēšanai.
eventrācija Orgānu izspiešanās no vēdera dobuma pēc vēdera sienas griezuma vai ievainojuma.
gremošanas orgāni orgānu komplekss, kas veido gremošanas sistēmu, uzņemtās barības mehāniskai un ķīmiskai pārveidošanai, organismam nepieciešamo vielu uzsūkšanai, nederīgo un nesagremoto vielu izdalīšanai.
urīnceļi Orgānu kopums urīna izvadīšanai no organisma - urīnvadi, urīnpūslis, urīnizvadkanāls.
aparāts Orgānu kopums, kas veic kādu noteiktu funkciju organismā.
aizsargaparāts Orgānu kopums, kas veic organisma aizsardzības funkcijas.
izvadorgānu sistēma orgānu sistēma, kas nodrošina lieko vielu izvadīšanu no organisma; tajā ietilpst urīnorgānu sistēma, āda, plaušas un gremošanas orgānu sistēma.
automātisms Orgānu spēja darboties tādu stimulu ietekmē, kuri rodas pašā orgānā.
onkometrija Orgānu tilpuma mērīšana ar onkometru.
izometrija orgānu un ķermeņa daļu proporciju saglabāšanās organisma augšanas procesā.
pesimums Orgānu vai audu darbības pavājināšanās pārmērīgas vai pārāk biežas to stimulēšanas dēļ.
kompetence Orgānu vai audu spēja adekvāti veikt savas funkcijas.
hipoģenēze Orgānu vai ķermeņa daļu nepilnīga attīstība.
mērķšūnas Orgānu vai orgānu sistēmu šūnas, uz kurām iedarbojas hormoni.
organonīmija Orgānu vai to daļu nomenklatūra.
asinsapgāde Orgānu, ķermeņa daļu apgāde ar asinīm.
trakts Orgānu, veidojumu u. tml. kopums (organismā), pa kuru (kas) tiek pārvadīts.
olfakte Ožas kairinājuma vienība, atbilst dotās vielas normālu ožas orgānu kairinājuma slieksnim.
pagānība Pagānu paražu, tradīciju kopums; arī pagānisms.
vaidelis Pagānu priesteris.
laktoferments Pagatavots no bulgāru piena fermenta, labs gremošanas orgānu dezinfekcijas līdzeklis.
kūtrs Palēnināts, pavājināts (piemēram, par orgānu darbību).
hipertonija Palielināts (orgānu, audu) sasprindzinājums.
iztaustīšana Palpācija - iekšējo orgānu izmeklēšana iztaustot.
stroma Pamataudi, orgānu pamats, kas sastāv no saistaudiem.
kloāka Paplašināta taisnās zarnas apakšdaļa, kurā atveras urīna un dzimumorgānu izvadkanāli (piemēram, abiniekiem, rāpuļiem, putniem, dažām zivīm, dažiem zīdītājiem).
sepaloīdija Parastās (lapotnes) lapas vai kādas zieda daļas pārveidošanās par kauslapu vai kausam līdzīgu orgānu.
pustula Parazītisko sēņu sporu veidojoša orgānu kopa spilventiņu vai garoziņu veidā uz bojātajiem augiem.
gļotsporainis Parazītisko vienšūņu sporaiņu tipa klase ("Myxosporidia"), zivju, retāk abinieku un rāpuļu audu un orgānu parazīti.
mevalonacidūrija Pārmantota aminoacidopātija, kas radusies mevalonātkināzes deficīta dēļ; raksturīga pārmērīga mevalonskābes izdalīšanās ar urīnu, attīstības aizture, hipotonija, hepatosplenomegālija un dažādu orgānu darbības traucējumi.
seksogēnais nanisms pārmantota dzimumdziedzeru attīstības anomālija kombinācijā ar punduraugumu (iespējams, dominanta, ar X hromosomu saistīta, arī autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās (disproporcionāls, mazs augums - pundura ķermenis ar pārmērīgi garām ekstremitātēm); mērena osteoporoze; gonadālā disģenēzija ir tikai dzimumbrieduma iestāšanās periodā; primāra amenoreja un neauglība, dzimumorgānu infantilisms (maksts, klitora hipoplāzija, olnīcu trūkums); kaunuma un padušu hipotrihoze, neattīstītas krūtis.
hiperģenēze Pārmērīga orgānu vai ķermeņa daļu attīstība, hipertrofija.
hiperinvolūcija Pārmērīga palielinātu audu vai orgānu atpakaļēja attīstība, piem., dzemdes hiperinvolūcija pēc dzemdībām.
potēt Pārstādīt un pieaudzēt (augam) cita, radniecīga auga veģetatīvos orgānus (dzinumu, pumpuru), lai mainītu (šī auga) īpašības.
sapotēt Pārstādīt un pieaudzēt (vairākiem, daudziem augiem) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus; pārstādīt un pieaudzēt (augu lielākam daudzumam) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus.
E320 Pārtikas uzlabotājs - butilēts hidroksianizols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - kancerogēns, galvassāpes, nogurums, astma, var ietekmēt nieres, aknas, dzimumorgānus, nav ieteicams bērniem, nātrene, miegainība, hormonu līdzsvara sagraušana, naftas derivāts, dažās valstīs aizliegts.
E407 Pārtikas uzlabotājs - karagināns, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var ietekmēt gremošanas orgānus, kuņģi, čūlains stomatīts, nav ieteicams bērniem.
E150a Pārtikas uzlabotājs - karamele, krāsviela, iespējamā iedarbība - gremošanas orgānu problēmas, ietekmē vairošanās funkcijas.
orālais sekss partnera dzimumorgānu kairināšana ar muti (lūpām, mēli).
bembele Pātaga, īpaši čigānu pātaga.
organotropisms Patogēnu mikroorganismu vai ķīmisku vielu afinitāte pret noteiktu orgānu.
hiperplāzija Patoloģiska audu un orgānu šūnu daudzuma palielināšanās.
fistula Patoloģisks vai mākslīgs kanāls, kas savieno dobumu vai dobu orgānu ar ķermeņa virsmu vai citu orgānu.
angiotrofoneiroze Patoloģisku procesu grupa, kurus raksturo dažādu audu un orgānu vazomotoriskās un trofiskas inervacijas traucējumi.
hipotonija Pazemināts audu vai orgānu spraigums (tonuss).
vīveles Pēkšņa vēdersāpju lēkme, kas saistīta (parasti) ar vēdera dobuma orgānu slimībām (lauksaimniecības dzīvniekiem, biežāk zirgiem); arī kolikas.
apklauvēšana Perkusija - iekšējo orgānu izmeklēšana un to stāvokļa novērtēšana pēc skaņas, kas rodas, ja ar piesitieniem izraisa dažādu ķermeņa daļu audu vibrāciju.
izklauvēšana Perkusija - iekšējo orgānu izmeklēšana un to stāvokļa vērtēšana pēc skaņas, kas rodas, ja ar piesitieniem liek vibrēt dažādu ķermeņa daļu audiem.
Cīrulīšu minerālūdens Pērnavas pazemes ūdeņu horizonta augšējās daļas maz mineralizēts (2,5 g/l) kalcija un nātrija hlorīda tipa ūdens, satur samērā daudz magnija, kā arī bromu (7 mg/l), varu, mangānu, dzelzi, cinku; temperatūra - 15 °C, izmanto ārstniecībā.
izveidot Pilnīgi attīstīt (orgānus) - par augiem.
nobloķēt Pilnīgi izslēgt (kāda orgāna vai orgānu sistēmas) funkcijas.
pantoptoze Pilnīgs iekšējā orgāna noslīdējums; visu iekšējo orgānu noslīdējums.
placentācija Placentas (1) un embrija orgānu veidošanās.
Prādera orhidometrs plastisku testikulāras formas modeļu komplekts sēklinieku tilpuma noteikšanai kubikcentimetros; lieto dzimumorgānu attīstības vērtēšanai.
ruptura Plīsums (parasti iekšējo orgānu, piem., kuņģa, zarnu).
karagināns Polisaharīds, ko iegūst no sārtaļģēm un izmanto kosmētikas līdzekļu ražošanā un kā pārtikas piedevu E407 - stabilizētāju, biezinātāju, var ietekmēt gremošanas orgānus, kuņģi, nav ieteicams bērniem.
miesas bojājumi prettiesiska kaitējuma nodarīšana otra cilvēka veselībai: izpaužas cilvēka organisma, audu, orgānu un to sistēmu anatomiskos bojājumos vai fizioloģisko funkciju traucējumos.
infantila miksedēma primāra hipofizārā nanisma un sekundāras infantilās miksedēmas simptomi: punduraugums, apaļi, sārti vaigi, liels vēders, pārmērīgi attīstīta tauku kārta, dzimumorgānu hipoplāzija, vāji attīstīti zobi un mati; vēlīna epifīžu osifikācija.
autogēnais treniņš psihoterapijas metode: cilvēks ar autosuģestiju un muskuļu atslābināšanu ietekmē savu iekšējo orgānu, nervu un psihes darbību.
petaloīdija Putekškauslapu u. c. zieda orgānu pārveidošanās zieda vainaglapai līdzīgā formā.
androcejs Putekšņlapu (vīrišķo orgānu) kopa ziedā.
afrodīts Radījums, kuram vai nu nemaz nav dzimuma orgānu vai arī tie ir tā izkropļoti, ka dzimumu nevar identificēt.
traumēt Radīt kaitīgas, parasti psihiskas, iedarbības rezultātu, kas nav saistīts ar audu, orgānu bojājumu.
čigānisks Raksturīgs čigāniem; raksturīgs čigānu valodai, saistīts ar to.
konsensuāls Reflektoriski uzbudināts, kairinot otru, simetrisku orgānu.
ortodiagrāfija Rentgenoloģiskās izmeklēšanas metode, kas dod iespēju eksaktāk noteikt iekšējo orgānu lielumu un formu grafiskā atveidojumā, lietojot šauru paralēlu rentgenstaru kūli.
ķīķis Reņģu iekšējo orgānu un citu atkritumu izņemšana.
uzsūkšanās Resorbcija - barības vielu vai medikamentu uzsūkšanās limfā un asinīs no orgānu dobumiem (kuņģa, zarnām, žultspūšļa u. c.) vai ķermeņa virsmas.
sulcus Rieva; anatomijā - dažāda platuma un garuma rievas vai ieliekumi ķermeņa vai orgānu ārējās un iekšējās virsmās.
peristaltēt Ritmiski, viļņveidīgi sarauties (par dobu orgānu gludo muskulatūru).
instrumentum Romiešu tiesībās vergu aplūko kā sava kunga orgānu ar darbības spēju sava kunga labā.
runas aparāts runas orgānu kopums, sistēma.
mermeklis Runas orgānu kopums.
slēgums Runas orgānu sakļāvums artikulācijā.
fonopātija Runas orgānu slimība vai funkciju traucējumi.
artikulācijas bāze runas orgānu stāvokļu vai kustību kopums, kas raksturīgs kādā valodā vai izloksnē runājošiem cilvēkiem.
divkāršs slēgums runas orgānu vienlaicīga sakļaušanās divās pozīcijās, uz īsāku vai ilgāku laiku dubulti noslēdzot gaisa plūsmu.
stostīšanās Runas traucējums - runas plūsmas īslaicīgi pārtraukumi, skaņu vai zilbju atkārtojumi runas orgānu muskuļu krampju dēļ.
dislālija Runas traucējums kā runas orgānu defekta sekas.
bizons Runga, nūja, čigānu pātaga.
indagācija Rūpīga izmeklēšana; nedēļnieces dzimumorgānu izmeklēšana pēcdzemdību perioda beigās.
eiforbisms Saindēšanās ar dievkrēsliņiem; pazīmes: gremošanas orgānu akūts iekaisums un asfiksija.
mangānisms Saindēšanās ar mangānu: intencijas trīce, retropulsija, runas traucējumi.
fascija Saistaudains apvalks, kas klāj atsevišķus muskuļus vai to grupas, kā arī asinsvadus, nervus un iekšējos orgānus.
fascijas Saistaudu apvalks, kas sedz atsevišķus muskuļus vai to grupas un dažus iekšējos orgānus, asinsvadus un nervus.
vestibulārs Saistīts ar līdzsvara orgānu, tam raksturīgs.
patofizioloģisks Saistīts ar novirzēm orgānu un sistēmu darbībā, šīm novirzēm raksturīgs.
pagānisks Saistīts ar pagānismu vai pagānu (1), raksturīgs pagānismam vai pagānam (1).
ligaments Saite, kas savieno skeleta daļas un orgānus un veidota no izturīgiem fibroziem saistaudiem; serozo apvalku duplikatūra.
stīva (arī smaga) mēle saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).
smaga mēle saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).
stīva mēle saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).
inkrustācija Sāļu (gk. kalcija sāļu) izgulsnēšanās audos vai uz iekšējo orgānu virsmas; kreveles veidošanās.
pakūtrs Samērā, arī mazliet palēnināts, pavājināts (piemēram, par orgānu darbību).
kohabitācijas sāpes sāpes, kas var rasties vīrieša vai sievietes dzimumorgānu apvidū dzimumakta laikā; sievietei cēlonis var būt iekaisums intīmajā apvidū vaivēdera lejasdaļā, kā arī traucējumi maksts mitrināšanā; vīriešiem visbiežāk mēdz būt sāklinieku, sēklinieku piedēkļu vai prostatas iekaisumi vai priekšādas sašaurinājums.
nociceptīvās sāpes sāpes, ko izraisa ķermeņa iekšējo orgānu vai dziļāku struktūru bojājums, bet ne fiziska trauma vai nervu bojājums.
nolasīt (vārdus) no lūpām Saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
nolasīt vārdus no lūpām Saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
obliterēt Sašaurināt vai noslēgt (dobu orgānu, asinsvadu u. tml.).
smacēt Saturot ko kaitīgu, arī samazinot, pārtraucot gaisa pievadi, būt par cēloni tam, ka (elpošana, elpošanas orgānu darbība) tiek apgrūtināta; šādā veidā būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi; arī slāpēt (1).
parasimpātisks Savienojumā "parasimpātiskais nervs": nervs, kas inervē iekšējos orgānus un asinsvadus; savienojumā "parasimpātiskā nervu sistēma": veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas inervē iekšējos orgānus un asinsvadus.
kontrahēt Savilkt, saraut (piemēram, muskuļus, locekļus, orgānus).
onānisms Savu dzimumorgānu kairināšana, lai izraisītu erotisku uzbudinājumu un dzimumtieksmes apmierinājumu; masturbācija.
sēkla Sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāns, kurā ir jaunā auga dīglis, tā attīstībai nepieciešamās barības vielas un apvalks; arī sauss auglis, tā daļa, kas parasti satur vienu šādu orgānu un ar ko pavairo augus sēklu iegūšanai.
vuajērisms Seksuāla apmierinājuma gūšana no pretējā dzimuma dzimumorgānu aplūkošanas.
skopofilija Seksuāla bauda, kas rodas, aplūkojot dzimumorgānus.
hlamidiāze Seksuāli transmisīva slimība, ko izraisa baktērijas, kas nespēj dzīvot ārpus saimniekorganisma šūnām; var radīt urīnizvadkanāla iekaisumu vīriešiem, ārējo dzimumorgānu iekaisumu sievietēm, bet var būt arī bez simptomiem.
pseidopubertāte Sekundāro dzimumpazīmju un reproduktīvo orgānu attīstība bez pubertātei raksturīga gonadotropīnu un gonadotropisko hormonu atbrīvojošā hormona līmeņa; visbiežāk novēro virsnieru garozas vai gonādu audzēju gadījumā, kad pārmērīgi atbrīvojas steroīdhormoni.
kolbveida ķermenītis sensiblo nervu gala veidojumi mutes, deguna, acu un dzimumorgānu gļotādā.
vēderplēve Serozs apvalks, kas klāj vēdera dobuma sienas un iekšējos orgānus.
pneimoginogramma Sieviešu dzimumorgānu rentgenogrāfija pēc gaisa ievadīšanas dzemdē.
kuldoskopija Sieviešu mazā iegurņa orgānu apskate ar kuldoskopu, kas ievadīts iegurņa dobumā caur maksts mugurējo velvi.
epiziorāģija Sievietes ārējo dzimumorgānu asiņošana.
vulvīts Sievietes ārējo dzimumorgānu iekaisums.
vulvas kults sievietes ārējo dzimumorgānu kā auglības un dzīvības simbola godināšana.
kumbitmaka Sievietes ārējo dzimumorgānu kairināšana ar lūpām un mēli, lai izraisītu sievietes orgasmu, kunilings.
kunilings Sievietes ārējo dzimumorgānu kairināšana ar muti (lūpām, mēli).
epizioklīzija Sievietes ārējo dzimumorgānu ķirurģiska noslēgšana.
kunilinkcija Sievietes ārējo dzimumorgānu laizīšana.
kunnilinkcija Sievietes ārējo dzimumorgānu laizīšana.
epiziorāfija Sievietes ārējo dzimumorgānu plīsuma sašūšana.
brīvlādīte Sievietes dzimumorgānu apzīmējums.
ginoplastika Sievietes dzimumorgānu plastiska operācija.
ginekogrāfija Sievietes dzimumorgānu rentgenoloģiska izmeklēšana.
ginekojatrija Sievietes dzimumorgānu slimību terapija.
ginatrēzija Sievietes dzimumorgānu, visbiežāk maksts, iedzimta atrēzija.
estradiols Sievišķais dzimumhormons ar spēcīgāko bioloģisko iedarbību; gk. veidojas olnīcās, veicina dzimumorgānu un sekundāro dzimumpazīmju attīstību.
jonitatva Sievišķo un vīrišķo dzimumorgānu izdalījumi, ko iegūst rituālajā dzimumaktā - maithunā.
homotipija Simetrisku orgānu līdzība.
aktinokimogrāfija Sirds, plaušu, vai citu orgānu kustību reģistrēšana ar staru enerģijas palīdzību.
odinisms Skandināvu pagānu reliģija.
artikulārā analīze skaņas sastāva (kvalitātes) noteikšana pēc runas orgānu darbības raksturojuma.
ultraskaņa Skaņas viļņi, kuru svārstību frekvence ir robežās no 15-20 kiloherciem (kHz) līdz apmēram 1000000 megaherciem (MHz); izmanto zinātnē, tehnikā, medicīnā (lokācijai, iekšējo orgānu zondēšanai u. c.); cilvēka ausis ultraskaņas svārstības neuztver.
hondrodisplāzija Skrimšļa veidošanās traucējumi ar disproporcionālu punduraugumu: mazs augums; liela galva ar dziļi ievilktu deguna sakni; mazi pirksti, rokas un kājas; liels vēders, dziļa naba; dzimumorgānu attīstība normāla; intelekts labi attīstīts.
plakode Slāņains embrija ektodermas sabiezējums, maņu orgānu aizmetnis.
koļada Slāvu nosaukums ziemsvētkiem, ziemsvētku dziesmai, dāvanai vai apkārtgājienam, ko izdara no ziemsvētkiem līdz zvaigznes dienai, izpildot dažādus, pa daļai no pagānu kulta cēlušos rītus un rotaļas.
retikuloendotelioze Slimība, kam raksturīga hemopoētisko orgānu (liesas, kaulu smadzeņu, limfmezglu, aknu) hiperplāzija, proliferējot retikulārajām šūnām.
adrenoģenitālais sindroms slimība, kas rodas, virsnieru garozai pārmērīgi producējot androgēnus; meitenēm vērojama strauja augšana, intensīva muskulatūras attīstība, ārējo dzimumorgānu palielināšanās; zēniem - spēcīga muskulatūras attīstība un pāragra, šķietama pubertāte.
kandidamikoze Slimība, ko izraisa raugveida sēnes un kas saistīta ar ādas, gļotādas, iekšējo orgānu un sistēmu bojājumiem.
paraneoplastiskais sindroms slimības izpausmes vai orgānu darbības traucējumi, ko rada audzējs.
sieviešu slimības slimības, kas raksturīgas sievietei (atšķirībā no vīrieša) un kas atkarīgas no viņas ķermeņa anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām; sieviešu dzimumorgānu slimības.
ekshibicionisms Slimīga tieksme atkailināt dzimumorgānus citu cilvēku (parasti pretējā dzimuma vai bērnu) priekšā.
endokrinoze Slimīgs stāvoklis sakarā ar endokrīno orgānu funkciju traucējumu.
patomorfoloģija Slimu orgānu, audu, šūnu morfoloģijas izpēte.
elektriskais šoks smags asinsrites, elpošanas un citu orgānu darbības traucējumus, ko izraisījis elektriskās strāvas trieciens.
saberi Sobari - tas, kas sabērts kopā; seni svētki vai saiešana, uz kuru katrs dod savu daļu; pagānu laiku upuris, ziedojums dievībām vai gariem.
soberi Sobari - tas, kas sabērts kopā; seni svētki vai saiešana, uz kuru katrs dod savu daļu; pagānu laiku upuris, ziedojums dievībām vai gariem.
sombari Sobari - tas, kas sabērts kopā; seni svētki vai saiešana, uz kuru katrs dod savu daļu; pagānu laiku upuris, ziedojums dievībām vai gariem.
polo Spāniešu čigānu dejas dziesma 3/8 taktī.
gitano Spānijas čigānu nosaukums.
retikulārie audi specializēti saistaudi, kas ir asinsrades orgānu (sarkano kaula smadzeņu, liesas, limfmezglu) pamats.
maska Speciāls sejas aizsegs vai pārklājs (piemēram, elpošanas orgānu aizsargāšanai, kādu vielu ievadīšanai).
datortomogrāfija Staru diagnostikas metode, kurā ar datoru iegūst dažādu orgānu slāņu attēlu; kompjūtertomogrāfija.
otolīti Statolīti - dažu bezmugurkaulnieku un visu mugurkaulnieku (arī cilvēka) līdzsvara orgānu daļa; mugurkaulniekiem atrodas iekšējās auss plēves labirintā.
pseidodekstrokardija Stāvoklis, kad sirds novirzīta uz labo pusi blakusorgānu slimības dēļ.
splanhnomegālija Stipra iekšējo orgānu palielināšanās.
splanhnomikrija Stipra iekšējo orgānu samazināšanās.
mavaši Sumo cīkstoņu apģērbs, plata un bieza josta ar mazbiksītēm, kas fiksē dzimumorgānus un pasargā tos no traumām.
cefalizācija Svarīgāko orgānu koncentrēšanās embrija galvgalā.
lūks Svēts koks (pēc pagānu māņticības).
vējslotsēne šīs dzimtas ģints ("Taphrina"), no kuras Latvijā konstatētas 15 sugas; vairojas ar askusporām, kas veidojas askos tieši uz micēlija, ir parazīti, kas izraisa gk. koku un krūmu lapu, zaru un augļu deformāciju; bojāto augu orgānu deformācija saistīta ar šo sēņu spēju izdalīt hormonāli aktīvas vielas, kas aktivizē saimniekauga fitohormonus.
Mycoplasma pneumoniae šīs ģints suga, kas ierosina elpošanas orgānu slimības.
šķēst Šķērst - griezt visgarām, atsedzot iekšējos orgānus (par nokautu dzīvnieku).
perfūzija Šķidruma ilgstoša ievadīšana vai ieliešana caur dobu orgānu.
retikuloendoteliocīts Šūna, kas spēj fagocitēt svešas daļiņas un uzkrāt citoplazmā koloidālas vielas; pie tiem pieder irdeno neizveidojušos saistaudu makrofāgi, asinsrades orgānu retikulārās šūnas, asinsrades orgānu kapilāru endotēlijšūnas u. c.
fiksēt šūnas, audus, orgānus apstrādāt ar speciālām vielām.
citoarhitektūra Šūnu sakārtojums orgānu vai audu struktūrā, sevišķi galvas smadzeņu garozā.
fiksācija Šūnu, audu, orgānu (dažreiz arī veselu organismu) apstrāde ar dažādām vielām (fiksatoriem), lai saglabātos dzīvo šūnu un audu struktūra.
reps tabakas maks, gatavots no teķa dzimumorgānu ādas.
dekompensēts Tāds (orgānu vai tā daļu) bojājums, funkciju traucējums, ko organisms nespēj kompensēt.
augšējais Tāds, kas atrodas ķermeņa, orgānu sistēmas augšdaļā.
iekšējs Tāds, kas atrodas ķermeņa, tā daļas iekšpusē (par orgānu, tā daļu).
sistemoidāls Tāds, kas attiecas uz audzējiem, kuri sastāv no dažādiem audiem, atgādinot orgānu sistēmu.
prefunkcionāls Tāds, kas attiecas uz embrionālās attīstības periodu, kad veidojas orgānu rudimenti, kas vēl nevar veikt savas specifiskās funkcijas.
visceromotorisks Tāds, kas attiecas uz iekšējo orgānu kustībām.
organotrofisks Tāds, kas attiecas uz orgānu barošanos.
muskarinolītisks Tāds, kas bloķē impulsu pārvadi no holīnerģiskā veģetatīvā nerva uz izpildorgānu.
interofektīvs Tāds, kas ietekmē iekšējos orgānus; kas pieder autonomajai nervu sistēmai.
iekapsulēt Tāds, kas ir ieslēgts kapsulā (par orgānu, tā daļu, patoloģisku veidojumu).
iekapsulot Tāds, kas ir ieslēgts kapsulā (par orgānu, tā daļu, patoloģisku veidojumu).
visceroinhibitorisks Tāds, kas kavē iekšējo orgānu funkcijas.
retikulārs Tāds, kas veido asinsrades orgānus; tāds, kas saistīts ar asinsradi.
sklerozēts Tāds, kurā ir radusies skleroze (par orgānu, tā dalu); sklerotizēts.
sklerotizēts Tāds, kurā ir radusies skleroze (par orgānu, tā daļu); sklerozēts.
morfofizioloģiskā regresija tādu atsevišķu orgānu (vai sistēmu) daļējs vai pilnīgs zudums, kurus aizstāj citi, jaunajiem dzīves apstākļiem vairāk piemēroti.
analoģija Tādu orgānu līdzība, kuriem ir vienādas funkcijas, bet atšķirīga uzbūve un izcelšanās.
homoloģija Tādu orgānu vienādība, kuriem ir līdzīga uzbūve un līdzīgs pirmsākums, bet dažādas funkcijas; šādus orgānus sauc par homologiem orgāniem.
stereoagnozija Taustes aklums, smadzeņu garozas slimība - nespēja ar tausti sajust priekšmetus, lai gan pieskāršanās tiem izraisa maņu orgānu darbību.
cūkans Tēls kanādiešu rakstnieces Mārgaretas Atvudas (dz. 1939. g.) romānā "Oriksa un Kreiks" - būtne, kas radīta kā orgānu donors.
būris Telts; čigānu būda.
autoskopija Tiešā (bez spoguļa) laringoskopija; sava paša orgānu vai dobumu apskate.
patoklīze Toksīnu specifiska afinitāte pret noteiktu orgānu sistēmu.
transplantēts Transplantācijas jeb audu un orgānu pārstādīšanas materiāls.
mācīšanās grūtības traucēta smadzeņu spēja apstrādāt uztverto informāciju jeb neiroloģiska rakstura problēmas, kas izraisa galvas smadzenēm sūtīto maņu orgānu signālu neadekvātu apstrādi, var izpausties kā disgrāfija, disleksija, diskalkulija, uzmanības traucējumi un disfrāzija.
kanope Trauks, kurā senie ēģiptieši ievietoja balzamēto mirušo iekšējos orgānus.
politrauma Trauma ar ķermeņa daļu, orgānu bojājumiem vairākās vietās.
bruka Trūce - iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļaudos vai ķermeņa dobumos.
slebi Tuksneša klejotāju cilts Ziemeļarābijas un Sīrijas tuksnesī, varbūt no Indijas ieklejojušu čigānu pēcteči vai kādas pirmtautas atliekas.
androloģija Uroloģijas nozare, kas pētī vīriešu urīnizvades orgānus un dzimumorgānus.
uzturētājbarība Uzņemto barības vielu un enerģijas daļa, ko organisms izmanto organisma dzīvības funkciju uzturēšanai - gremošanas un elpošanas orgānu, asinsriņķošanas un nervu sistēmas darbībai, ķermeņa šūnu atjaunošanai, normālas ķermeņa temperatūras saglabāšanai, kustībām utt.
artikulētā valoda valoda, ko veido runas orgānu saskaņotā darbībā radītas skaņas un no tām veidotas valodas vienības.
līdzskanis Valodas skaņa (fonēma), kuras artikulācijas būtiska pazīme ir šķērslis, ko rada runas orgānu darbība.
fonētiskā analīze valodas skaņu un citu runas līdzekļu noteikšana, pamatojoties uz runas orgānu darbību un skaņu akustiskajiem rādītājiem (intensitāti, svārstību biežumu jeb frekvenci un ilgumu).
indoeiropiešu valodu saime valodu saime, kas izplatīta Eiropā, Āzijā kā arī citās pasaules daļās un ko veido indiešu, irāņu, slāvu, baltu, ģermāņu, romāņu, ķeltu, čigānu valodu grupas, grieķu, albāņu un armēņu valoda, kā arī vairākas mirušu valodu - hetu, tohāru - grupas.
konstantāns vara sakausējums ar niķeli (39–41%) un mangānu (1–2%); tā elektrības vadāmība ir maz atkarīga no temperatūras; lieto elektrisko mēraparātu, rezistoru un termopāru ražošanā.
mēles mežģis vārds, vārdu savienojums vai garāks sakāmais, kura izrunāšana prasa no runātāja īpašu runas orgānu piepūli, lai izrunātu pareizi
encelīts Vēdera dobuma orgānu iekaisums.
eventrācija Vēdera dobuma orgānu izņemšana.
laparoskopija Vēdera dobuma un tā orgānu diagnostiska apskate ar laparoskopu.
celiīts Vēdera orgānu iekaisums.
eventrācija Vēdera orgānu izspiešanās uz āru starp taisnajiem vēdera muskuļiem.
peritoneoplastika Vēderplēves segatu izlietošana vēdera dobuma orgānu segšanai.
simpātiskā nervu sistēma veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas piedalās cilvēka un mugurkaulnieku iekšējo orgānu darbības un vielmaiņas regulācijā.
parasimpātiskā nervu sistēma veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas piedalās iekšējo orgānu darbības regulēšanā (palēnina sirdsdarbību, stimulē gremošanas dziedzeru sekrēciju utt.), veicina potenciālās enerģijas uzkrāšanos.
somiņa Veidojums, apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas.
revīzijas komisija vēlētu personu grupa, kas pārbauda komisiju, valžu un citu izpildorgānu, kā arī dažu valsts iestāžu un amatpersonu saimniecisko, finansiālo u. c. darbību.
ventrosuspensija Ventrofiksācijas veids, kurā orgānu vai audus piestiprina pie vēdera sienas vēdera dobuma augšdaļā ("piekarina" pie vēdera sienas).
vēders Vidukļa nodalījums (cilvēka un mugurkaulnieku ķermenī), kurā atrodas vēdera dobums; orgānu kopums, kas atrodas šādā nodalījumā; arī ķermeņa vēderpuse.
luli Vidusāzijas čigānu grupa, dzīvo Uzbekistānā un Tadžikistānā, runā uzbeku un tadžiku valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
silumīns Viegli lejams alumīnija sakausējums ar silīciju un citiem elementiem (varu, magniju, mangānu).
homoplastika Viena indivīda organisma audu vai orgānu pārstādīšana otram tās pašas sugas indivīdam, piem., viena cilvēka ādas pārstādīšana otram cilvēkam.
scintigrāfija Viena no cilvēka orgānu izmeklēšanas metodēm, izmantojot radioaktīvos izotopus.
telomu teorija viena no visvairāk izplatītajām teorijām par augstāko augu orgānu izcelsmi; pēc tās, visi augstāko augu orgāni radušies no telomiem.
heterotransplantācija Vienas sugas organisma orgānu vai audu pārstādīšana citas sugas organismam (piemēram, cūkas sirds vārstuļu transplantācija cilvēkam).
anabolija Viens no dzīvnieku organismu orgānu evolūcijas veidiem, organismiem mainoties embrioģenēzes beigās.
sinerģists Viens no organismiem vai orgāniem, kas funkcionē kopīgi ar kādu citu organismu vai orgānu.
Asiņainais Svens viens no pēdējiem Zviedrijas pagānu karaļiem, ievēlēts, domājams, ap 1070. g., pēc 3 gadu valdīšanas gāzts.
sinusoīds Viens no terminālajiem kapilāriem aknu, liesas u. c. iekšējo orgānu venozās asinsrites sistēmā.
poliorhisms Vīrieša dzimumorgānu anomālija, kad ir vairāk nekā divi sēklinieki.
falliskais kults vīriešu auglības orgānu dievināšana.
kundi Vīriešu un sieviešu dzimumorgānu vai to attēlu kopīgs nosaukums senindiešu tantrisma kultā.
homogāmija Vīrišķo un sievišķo orgānu vienlaicīga nobriešana uz viena un tā paša divmāju auga.
mastadenovīrusi Vīrusu ģints, kas inficē zīdītājus, izraisot elpceļu un gremošanas trakta, konjunktīvas, centrālās nervu sistēmas un urīnizvadorgānu slimības; infekcija var būt asimptomātiska.
krāsainie metāli visi metāli, izņemot dzelzi, mangānu, hromu un to sakausējumus; krāsainie metāli, kuru kušanas temperatūra ir zemāka par dzelzs kušanas temperatūru, ir viegli kūstošie metāli (alvas kušanas temperatūra ir 232 °C, svina – 327 °C, cinka – 419 °C, alumīnija – 658 °C).
pandaimonijs Visi pagānu dievi kopā.
intīmie rotājumi visi priekšmeti vai tetovējumi, kas rotā dzimumorgānus, kā piemēram, gredzeni, ķēdītes un adatas krūšu galos, kaunuma lūpās vai dzimumloceklī.
urosepse Vispārēja intoksikācija, kas rodas no urīnorgānu infekcijas vai urīna ekstravazāta noārdīšanās produktiem.
dzimumaparāts Visu dzimumorgānu komplekss.
reobāze Viszemākais elektriskās strāvas sprieguma lielums, kas pietiekams, lai dzīvos audos rastos kairinājums; lieto audu un orgānu kairināmības raksturošanai.
enteroptoze Zarnu un citu vēdera dobuma orgānu noslīdējums.
organoplastika Zaudētu ķermeņa daļu izveidošana ķirurģiski; orgānu, audu pārstādīšana.
viendīgļlapji ziedaugu klase (_Monocotyledoneae, Liliatae_), kurā ietilpst augi, kuru dīgļiem ir viena dīgļlapa, kas bieži ir pārveidota par sūcējorgānu barības vielu uzņemšanai no endosperma; \~70 dzimtu, \~100000 sugu, Latvijā konstatētas 22 dzimtas, 394 sugas; liliāti.
proteroginija Ziedu auglenīcu drīksnu agrāka nobriešana salīdzinājumā ar putekšlapām vai vispār agrāka sieviešu dzimumorgānu nobriešana; parādība, kas ir pretēja protandrijai.
proterandrija Ziedu putekšlapu agrāka nobriešana salīdzinājumā ar auglenīcu drīksnām, kā arī vīriešu dzimuma orgānu agrāka nobriešana daudziem hermafrodītiskiem dzīvniekiem un bezziedu augiem.
patoloģiskā anatomija zinātne par slimu orgānu formu, uzbūvi un izmaiņām.
miksine Zivju dzimta apaļmutaino klasē ("Myxinidae"), ar cilindriski apaļu ķermeni, kam vertikāla spuras kroka pakaļgalā, apaļu muti, sarukušām, zem ādas slēptām acīm, ar vienkāršāk veidotu dzirdes orgānu, bez mazajām galvas smadzenēm.
odontiatrija Zobārstniecība - medicīnas nozare, kas pēta mutes dobuma orgānu (zobu, mēles, gļotādas) slimības vai plašākā nozīmē - arī sejas un žokļa slimības, to izcelsmi, attīstību, ārstēšanu un profilaksi.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa gānu.