Paplašinātā meklēšana
Meklējam fol..
Vārdos nav.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1228):
- abelis Abēlija - kaprifoliju dzimtas sausseržu ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- izohromosoma Aberativa hromosoma ar diviem morfoloģiski un ģenētiski identiskiem pleciem, kura veidojusies nepareizas centromēras dalīšanās gadījumā.
- Alpu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium alpestre").
- stūrainais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium angulatum").
- šaurlapu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium angustifolium").
- matainais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium arvense").
- tīrumu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium campestre", pēc senākas klasifikācijas arī "Trifolium procumbens").
- smalkais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium elegans").
- izplestais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium expansum").
- zemeņu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium fragiferum"), Latvijā aizsargājama.
- inkarnāta āboliņš āboliņa suga ("Trifolium incarnatum").
- lupīnu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium lupinaster").
- zirgu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium medium").
- kalnu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium montanum").
- sarkanais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium pratense").
- sīkziedu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium retusum").
- sējas āboliņš āboliņa suga ("Trifolium sativum").
- brūnais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium spadiceum").
- dzeltenais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium strepens", arī "Trifolium aureum" un "Trifolium agrarium").
- āboļa zāle āboliņš ("Trifolium").
- dāboliņu zāle āboliņš ("Trifolium").
- āboliņu zāle āboliņš ("Trifolium").
- lielais āboliņš āboliņš ("Trifolium").
- meža āboliņš āboliņš ("Trifolium").
- ābolītis Āboliņš ("Trifolium").
- ābolīts Āboliņš ("Trifolium").
- ābols Āboliņš ("Trifolium").
- āboltiņš Āboliņš ("Trifolium").
- ābulins Āboliņš ("Trifolium").
- ābuliņš Āboliņš ("Trifolium").
- ābultiņi Āboliņš ("Trifolium").
- amoliņš Āboliņš ("Trifolium").
- dāboleņš Āboliņš ("Trifolium").
- dāboļi Āboliņš ("Trifolium").
- dāboliņš Āboliņš ("Trifolium").
- dāboltiņš Āboliņš ("Trifolium").
- dābuliņš Āboliņš ("Trifolium").
- klevers Āboliņš ("Trifolium").
- trejlapis Āboliņš ("Trifolium").
- retējlapu acēna acēnu suga ("Acaena anserinifolia").
- frinoderma Ādas sausums ar matu folikulu hiperkeratozi. A avitaminozes pazīme.
- trihoepitelioma Ādas vēzis, kas attīstās no pūkmatu folikuliem.
- Juglans cordiformis ailantlapu riekstkoka "Juglans ailanthifolia var. cordiformis" nosaukuma sinonīms.
- Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips.
- Ādmiņu dižakmens aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Staburaga pagastā, Sēlijas paugurvalnī, Ādmiņu kalna austrumu pusē, akmenim atsegta tikai viena vertikāla, 3,8 m augsta mala 6 m platumā.
- trīslapu akebija akebiju suga ("Akebia trifoliata").
- Fortīna akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cortusifolia var. fortunei").
- ādlapu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cortusifolia").
- ķīļlapu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cuneifolia").
- parastais akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex aquifolium"), ko dēvē arī par aslapu ileksu.
- izpildītājs aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu.
- akvifolijaugi Akvifoliju dzimta ("Aquifoliaceae").
- aquifoliaceae Akvifoliju dzimta.
- Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala.
- epidermofitīdi Alerģiski izsitumi epidermofītijas slimniekiem, kas rodas tālu no galvenā bojājumu perēkļa un izpaužas kā folikulāri papulozi mezgliņi, eritemoskvamozi plankumi vai sīki pūslīši.
- Jāņa āboliņš alpu āboliņš ("Trifolium alpestre").
- Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m.
- reflektors alumīnija folija vai apsudrabota virsma saules gaismas virzīšanai uz filmējamo objektu ārskatu uzņemšanas laikā.
- staniols Alvas folija.
- vērmeļlapu ambrozija ambroziju suga ("Ambrosia artemisiifolia").
- polijlapu andromeda andromedu suga ("Andromeda polifolia"), Latvijā sastopama samērā reti purvainās vietās, līdz 40 cm augsts augs ar rožainiem ziediem, satur indīgu glikozīdu.
- bukolika Antīkās dzejas žanrs, kas izveidojies no folkloras - idilliskajām ganu dziesmām; šī žanra daiļdarbs.
- dzegužpodiņš Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- kakliņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- katliņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- piņģerūtiņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- pulksteniņi Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- pulksteniņš Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- pulkstenīši Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- pulverīts Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- rubinkatls Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- zvārgulītis Apaļlapu pulkstenīte ("Campanula rotundifolia").
- raskrētiņa apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia").
- raskrēte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia").
- raskrētīte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia").
- raskrīte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia").
- pelēka Apaļlapu ziemciete ("Pyrola rotundifolia").
- Kingstona Apdzīvota vieta Norfolkas salā ("Kingston"), Norfolkas Salas Teritorijas administratīvais centrs, 20 iedzīvotāju (2006. g.).
- metalizētais papīrs ar metālisku pulveri pārklāts vai ar foliju salīmēts papīrs.
- estrons Arī folikulīns - sievišķais dzimumhormons, estradiola vielmaiņas produkts; veicina dzimumorgānu un sekundāro dzimumpazīmju attīstību.
- zemeņkoklapu aronija aroniju suga ("Aronia arbutifolia").
- hemogramma Asins morfoloģiskā sastāva pieraksts pēc noteiktas shēmas.
- kārklenes Asteru suga "Aster salicifolius", ar kārklam līdzīgām lapām, Latvijas florā savvaļā nav sastopama, audzēta vienīgi dārzos.
- dzīre Ašņu dzīre - parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- dzēres Ašņu dzīre jeb parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- dievturība Atjaunota seno latviešu pagāniskā reliģija, kas pamatojas uz latviešu folklorā izteiktajiem morāles principiem.
- Austrālijas ārējās teritorijas atrodas Indijas un Klusajā okeānā, ietver Kokosu salas, Norfolkas sala, Ziemsvētku sala, Ašmora un Kartjē salas, Hērda sala un Makdonalda salas, Koraļļu jūras salas, Makvorija sala (Austrālijas Tasmānijas štata daļa).
- Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas.
- salikteņsavienojums Atvasinājumsaliktenis - saliktenis, kas darināts, vienlaikus izmantojot sintaktisko un morfoloģisko vārddarināšanas paņēmienu.
- perifolikulīts Audu iekaisums ap matu folikuliem.
- koriamirtīns Auga "Coriaria myrtifolia" indīgs glikozīds, kas izraisa krampjus.
- dzīvesforma Auga morfoloģisko īpašību kopums, kas atspoguļo auga pielāgotību konkrētiem vides apstākļiem.
- sēklzinība Augkopības nozare, kas pētī sēklu morfoloģiju, fizioloģiju, ķīmisko sastāvu no apaugļošanās līdz jauna, patstāvīga auga attīstībai.
- perakarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Peracarida"), morfoloģiski un bioloģiski daudzveidīgi vēžveidīgie, galva saaugusi ar 1 vai 2 krūšu posmiem un veido galvkrūtis, krūškāju iekšpusē ir īpašas plātnes, kas mātītēm vēderpusē veido perēšanas kameru, tajā attīstās olas, dzīvo gk. jūrās, arī saldūdeņos un uz sauszemes, \~9000 sugu, Latvijā \~45 sugas.
- seismonastijas Augu kustības, morfoloģiski vai tikai fizioloģiski dorsiventrāliem orgāniem saliecoties un atliecoties, ko izraisa ārēji grūdieni un satricinājumi.
- defoliācija augu lapu mākslīga atdalīšana ar defoliantu palīdzību; parasti izmanto, lai atvieglotu mehanizētu ražas novākšanu.
- micela Augu šūnapvalka vissīkākā morfoloģiskā vienība, celulozes molekulu grupējumi, kuru uzbūve un izvietojums šūnapvalkā nodrošina augu (linu, kaņepju) lūksnes šķiedru tehnisko izturību.
- varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
- AUD Austrālijas dolārs; Austrālijas Savienības valūtas kods, sīknauda - cents; apgrozībā arī Kiribati Republikā, Kokosu (Kīlinga) Salu Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorijā, Tuvalu un Ziemsvētku Salas Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorija.
- smalklapu auzene auzeņu suga ("Festuca tenuifolia syn. Festuca ovina subsp. tenuifolia").
- aslapu avokado avokado suga ("Persea drymifolia").
- folskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folijskābe.
- kļavlapu balanda balandu suga ("Chenopodium acerifolium").
- lapainā balanda balandu suga ("Chenopodium foliosum").
- irbeņlapainā balanda balandu suga ("Chenopodium opulifolium").
- garlapu balodene balodeņu suga ("Atriplex oblongifolia").
- baltdābols Baltābols - baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltdābuls Baltābols - baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- bišu āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens")
- baltais ābuliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltais amoliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltais amols baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltais cūkābuliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltais cūku āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltais pļavu āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- cūku āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltie dāboli baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltais āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltais bišu āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- lauka āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- ložņu āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- Māras āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- mazais āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- stigu āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- stīgu āboliņš baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltāboliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltābols Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltābulis Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltābūlis Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltābuls Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltābūls Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- baltamols Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- bišābols Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- bišabuliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- cūkāboliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- cūkābuliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- cūkamoliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- dāboliņš Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- dābols Baltais āboliņš ("Trifolium repens").
- kokalīts Baltais kokalīts - matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- dāboliņi Balti dāboliņi - matainnais āboliņš ("Trifolium arvense").
- gutarka Baltkrievu folkloras liroepisks žanrs, tautasdziesmas, kurās monologa vai dialoga formā attēlotas dažādas sadzīves situācijas.
- zamova Baltkrievu folkloras žanrs, buramdziesmas, kuru pamatā vārdformulas un atkārtojumi; ar to palīdzību aizsargājās pret dažādām dabas stihijām, kā arī pret ļaunu cilvēku iedarbību.
- latviešu filoloģija baltu filoloģijas sastāvdaļa - zinātne par latviešu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar latviešu tautas dzīvi, kultūru, vēsturi.
- lietuviešu filoloģija baltu filoloģijas sastāvdaļa - zinātne par lietuviešu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar lietuviešu tautas dzīvi, kultūru un vēsturi.
- Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu.
- bukšlapu bārbele bārbeļu suga ("Berberis buxifolia").
- šaurlapu bārbele bārbeļu suga ("Berberis linearifolia").
- bastais Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
- bastajs Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
- bastarāboliņš Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
- bastardāboliņš Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
- bastards Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
- bastariņš Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
- bastaris Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
- bastarts Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
- dābols Bastarda āboliņš ("Trifolium hibridum").
- bastaja āboliņš bastarda āboliņš ("Trifolium hybridum").
- druvu baltais āboliņš bastarda āboliņš ("Trifolium hybridum").
- rozā āboliņš bastarda āboliņš ("Trifolium hybridum").
- sarkanbaltais āboliņš bastarda āboliņš ("Trifolium hybridum").
- zviedru āboliņš bastarda āboliņš ("Trifolium hybridum").
- cepurīšu sēnes bazīdiju sēņu rindas morfoloģiska grupa ("Agaricales"), kurā iekļauto sēņu augļķermeņiem ir cepurīte un kātiņš, kā arī mīksta, gaļīga (nevis sīksta, koksnaina) konsistence, 8 rindas un 17 dzimtas; galvenās ir beku, bērzlapju un lapiņsēņu dzimtas, to augļķermeņi diezgan lieli, gaļīgi, ātri sapūst.
- sirdslapu bergēnija bergēniju suga ("Bergenia cordifolia").
- biezlapu bergēnija bergēniju suga ("Bergenia crassifolia").
- skaitāmpanti bērnu folkloras žanrs, kam ir izteikti ritmiska forma, apvienoti saprotami un nesaprotami vārdi (parasti kādas citas valodas leksiskie elementi), to pamatā ir skaitļi no 1 līdz 10 vai 12 (tie simbolizē laika cikla pabeigtību).
- biospeleoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī dzīves apstākļus alās un šo apstākļu iespaidu uz alas dzīvnieku morfoloģiju.
- saime bioloģiska kopdzīves vienība, kurā ir trīs morfoloģiski atšķirīgas indivīdu formas ar atšķirīgām bioloģiskām funkcijām – māte, darbabites (no dažām bitēm līdz 60 000 bišu) un trani (daži simti līdz tūkstotis).
- dzeltenais āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
- Jāņa āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
- bišu ābuliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
- Māras ābuliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
- dzeltenīs ābulinis brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
- melnīs ābulinis brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
- bišu āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
- brūnais bišu āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
- dzeltenīs āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
- Pētera āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
- Jāņa ābols brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
- Pētera ābols brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
- santābuliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
- āboltiņi Brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
- bolis Brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
- zelta āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium strepens").
- smalklapu brūnvālīte brūnvālīšu suga ("Sanguisorba tenuifolia").
- pamīšlapu budleja budleju suga ("Buddleia alternifolia").
- vītollapu buftalma buftalmu suga ("Buphtalmum salicifolium").
- platlapu bultene bulteņu suga ("Sagittaria latifolia").
- parastā bultene bulteņu suga ("Sagittaria sagittifolia"), kas Latvijā sastopama diezgan bieži visā teritorijā ezeru un upju litorālē un palienēs, arī mākslīgās ūdenstilpēs un vecupēs.
- vītollapu bumbiere bumbieru suga ("Pyrus salicifolia").
- apaļlapu bupleire bupleiru suga ("Bupleurum rotundifolium").
- vampīrs Būtne (mironis, spoks - parasti Eiropas tautu folklorā), kas naktīs pieceļas no kapa un sūc guļošu cilvēku asinis.
- trimetreksāts C~19~H~23~N~5~O~3~, folijskābes antagonists, strukturāli radniecīgs metotreksānam; eksperimentāli lieto antineoplastiskai terapijai, kā arī kopā ar leikovorīnu pneimocistu izraisītas pneimonijas ārstēšanai AIDS slimniekiem.
- tevetīns C~42~H~64~O~19~, glikozīds auga "Thevetia neriifolia Juss." sēklās, piemīt uzpirkstītes glikozīdiem līdzīga darbība.
- timidīns C10H14N2O5, timīna dezoksiribozīds, ietilpst dezoksiribonukleīnskābē; nepieciešams dažu sīkbūtņu audzēšanai barotnēs, kurās nav B12 vitamīna un folijskābes.
- sinomenīns C19H23NO4, auga "Sinomenium diversifolius DC." alkaloīds, morfina spoguļizomērs, bet bez tā analgētiskajām īpašībām; inde, kas izraisa krampjus.
- ksantopterīns C6H5N5O2, dzeltens pigments dzīvnieku organismos; k. atlikums ietilpst folijskābē; veicina zīdītāju hematopoēzi, atrodams zīdītāju un cilvēka urīnā.
- garlapu cefalantēra cefalantēru suga ("Cephalanthera longifolia").
- platlapu cemere cemeru suga ("Sium latifolium"), Latvijā diezgan bieži aug ūdeņu krastmalās, mitrās pļavās un slapjos mežos.
- gigantofolikulārā limfoblastoma centroblastiska centrocītiska limfoma: palielināti, nesāpīgi, blīvi limfmezgli (slimības sākumā kakla limfmezgli); palielinātas aknas un liesa; ķermeņa temperatūra normāla; bieži spontāni kaulu lūzumi, ascīts, zarnu funkciju traucējumi; terminālajā stadijā - kaheksija. Limfātiskos audos novēro folikulveidīgus limfocītu un limfoblastu sakopojumus.
- plūksnlapu ceriņš ceriņu suga ("Syringa pinnatifolia").
- cyclachaena Cyclahena xanthiifolia - smaillapu skarziedes "Iva xanthiifolia" nosaukuma sinonīms.
- efejlapu ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen hederifolium syn. Cyclamen neapolitanum").
- dzimumcikls Cilvēka un dzīvnieku dzimumnobriedušo sievišķo indivīdu morfoloģisko un fizioloģisko pārmaiņu komplekss, kas regulāri atkārtojas un ir saistīts ar vairošanās funkciju.
- teicējs Cilvēks, no kura iegūst informāciju par (parasti) folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem.
- sieviete Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
- vizbulīšlapu cimbalārija cimbalāriju suga ("Cymbalaria hepaticifolia").
- šaurlapu cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis angustifolia").
- paparžlapu cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis cheilantifolia").
- laims Citrusu ģints suga ("Citrus aurantifolia"), augļu koks; šī koka auglis.
- kurpīšlapu čemurvīns čemurvīnu suga ("Ampelopsis aconitifolia").
- platlapu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium latifolium”), Latvijā sastopama samērā reti, aug gk. upju ielejās, aizsargājama, 80-150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, garu sakneni
- vilkoga Četrlapu čūskoga - čūskogu suga ("Paris quadrifolia").
- mauku puķe četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
- četrlapīte Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
- ģēloga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
- ģēlotne Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
- grēmene Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
- īveļsakne Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
- īveļzāle Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
- kaulaine Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
- kaulene Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
- miegoga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
- talše Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
- talšķoga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
- vienodze Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
- vīnodze Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
- zalkšogas Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
- zalšoga Četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
- zalkšoga Čūskoga ("Paris quadrifolia").
- četrlapu čūskoga čūskogu suga ("Paris quadrifolia"), sastopama samērā bieži visā Latvijā gk. ēnainos un mitros mežos, krūmājos.
- fizioģeogrāfija dabaszinātņu grupa ģeogrāfijas zinātņu sistēmā, kas pētī Zemes ģeogrāfisko apvalku, tā teritoriālās īpatnības un vieliski atšķirīgās sastāvdaļas, dabas kompleksus; tajā ietilpst ģeomorfoloģija, augsnes zinātne, klimatoloģija, hidroloģija, bioģeogrāfija utt.; fiziskā ģeogrāfija.
- literatūra Daiļliteratūra, arī folklora.
- rakstniecība Daiļliteratūru un tautas mutvārdu daiļrade, kas ir fiksēta ar rakstības līdzekļiem; kādas tautas literatūras un folkloras sacerējumu kopums, kas ir fiksēts ar rakstības līdzekļiem; literatūra (2).
- Patkula ala daļa no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Stoķu klints un Patkula ala", atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, lielākā no 4 alām, ko veido sarežģīta sistēma ar daudziem sānzariem, galvenā eja 36 m gara, tās platums - līdz 4 m, augstums - līdz 3,5 m, pie tās izveidojušās vairākas 2,5 m dziļas un 4-5 m platas sufozijas kritenes, alā notiek ziemojošo sikspārņu pētījumi.
- rigsdags Dānijas parlaments (1849.-1953. g.), kas sastāvēja no folketinga (apakšpalātas) un landstinga (augšpalātas).
- Dāvids Dāvida dzirnavu avoti - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., tajā ir avotu virkne (>25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī ir daudz dzelzs savienojumu, kas avotu gultni iekrāsojuši rūsganu.
- platlapu dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus latifolius").
- tautas deju ansamblis deju kolektīvs, kura repertuārā ir tautas deju apdares un pēc folkloras avotiem veidotas horeogrāfijas, kā arī skatuviskās tautas dejas.
- dendropilyporus Dendropilyporus umbellatus - čemurainās čemurenes "Grifola umbellata" nosaukuma sinonīms.
- mezgliņēde Dermatoze, kam raksturīgas sīkas papūlas, gk. folikulāras.
- morfoloģiskais dialektisms dialektisms, kuram ir morfoloģiskas atšķirības no literārās valodas.
- Baltijas centrālā bibliotēka dibināta 1951. g. Berlīnē veidojot grāmatu un citu izdevumu kolekciju, kas atspoguļo Baltijas reģiona (Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Austrumprūsijas) tautu vēsturi, etnogrāfiju, folkloru un kultūras sakarus; 1994. gadā pārvietota uz Rīgu un ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas filiāle.
- Pērkons dievība baltu mitoloģijā - folklorā atspoguļots kā antropomorfs tēls; bagātas ražas nodrošinātājs, tautas ētisko ideālu īstenotājs (uzveic ļaunos spēkus, pārmāca zaimotājus).
- dediferenciācija Diferenciācijas zudums; specifiskā rakstura zaudējums, atgriežoties primitīvākā morfoloģiskā stāvoklī.
- nemopants Divdīgļlapju klases akvifoliju dzimtas ģints ("Nemophantus").
- nemopanthus Divdīgļlapju klases akvifoliju dzimtas ģints.
- kaprifolija Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Caprifoliacea"), 13 ģintis, 290 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas linnejas un sausserži, kā krāšņumaugus audzē abēlijas, dipeltas, djērvilas sniegogas un veigelas.
- akvifolija Divdīgļlapju klases dzimta ("Aquifoliaceae"), divmāju koki vai krūmi, 2 ģintis, \~400 sugu, Latvijā audzē gk. kā dekoratīvus vasarzaļus krūmus; akmeņozols.
- plūškoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Sambucaceae"), nodalīta no kaprifoliju dzimtas, tikai 1 ģints.
- abēlija Divdīgļlapju klases kaprifoliju dzimtas ģints ("Abelis"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- djērvilas Divdīgļlapju klases kaprifoliju dzimtas ģints ("Diervilla"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- dipelta Divdīgļlapju klases kaprifoliju dzimtas ģints ("Dipelta"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- akmeņozols Divdīgļlapju klases rožu apakšklases segliņu rindas akvifoliju dzimtas ģints ("Ilex"), krūms vai neliels koks ar cietām, spīdīgām, mūžzaļām lapām, baltiem ziediem un sarkaniem augļiem - kauleņiem, bieži izmanto Ziemassvētku rotājumiem, Latvijā introducētas 3 sugas; ilekss.
- cūcenāji Divdīgļlapju klases rožziežu dzimtas suga ("Rubus corylifolius"), krūms ar divgadīgiem stumbriem un melniem aveņveidīgiem augļiem; aug saulainās, sausās vietās; ar šo vārdu apzīmētie augi īstenībā ir daudzas sugas un sīksugas.
- Salix bicolor divkrāsu kārkla "Salix phylicifolia" nosaukuma sinonīms.
- moruška Divlapu žagatiņa ("Maianthemum bifolium Schmidt").
- vīnodziņš Divlapu žagatiņa ("Maianthemum bifolium", arī "Majanthemum bifolium").
- žagata Divlapu žagatiņa ("Maianthemum bifolium").
- blusenes Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium").
- majpuķe Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium").
- pakrēslīte Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium").
- spīdzenes Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium").
- varžaukliņa Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium").
- vīnpuķīte Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium").
- šaurlapu divsēkle divsēkļu suga ("Diplotaxis tenuifolia").
- dižā pulksteņpuķe dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia").
- kubuleņš Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia").
- podiņi Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia").
- pūcīte Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia").
- pulksteņi Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia").
- pupucīte Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia").
- pupulīte Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia").
- pamīšlapu dižmeldrs dižmeldru suga ("Cyperus alternifolius").
- Amerikas dižskābardis dižskābaržu suga ("Fagus grandifolia"), ko Latvijā audzē kā dekoratīvu koku Kurzemē, Zemgalē un šaurā joslā gar jūru, bet šeit tas neražo dīgtspējīgas sēklas.
- sēdlapu djērvila djērvilu suga ("Diervilla sessilifolia").
- rakstāmautomāts Dokumentu apstrādes līdzeklis, kas tika izmantots automatizētai vairāku dokumenta eksemplāru vai vairāku līdzīgu dokumentu izgatavošanai, tekstu ierakstot perfolentē vai magnētiskā informācijas nesējā.
- zobenlapu donis doņu suga ("Juncus ensifolius").
- Kolumna doronika doroniku suga ("Doronicum columnae syn. Doronicum cordifolium").
- brunijlapu drojene drojeņu suga ("Draba bruniifolia"), kas Latvijā paretam tiek audzēta kā krāšņumaugs.
- batirs Drosmīgs cīnītājs kaujās (tjurku un mongoļu tautām); no batiriem veidojās feodālā aristokrātija; nosaukums plaši lietots tjurku tautu folklorā un sadzīvē.
- mīkstā dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon cordifolium").
- Rosa spinosissima dzeloņainās rozes "Rosa pimpinellifolia" nosaukuma sinonīms.
- luteinizācija Dzeltenā ķermeņa izveidošanās; olnīcas folikulu šūnu pārveidošanās.
- dāboliņš Dzeltenais āboliņš ("Trifolium strepens").
- riests Dzimumuzbudinājumu izpausme (zīdītājiem, putniem, rāpuļiem), ko pavada sugai raksturīga izturēšanās, reizumis arī morfoloģiskas pārmaiņas.
- Bazile Džanbatista Bazile - itāļu folklorists (Giambattista Basile; 1575.-1632. g.), vāca, apdarināja un izdeva tautas pasakas.
- dibuka Ebreju folklorā - miruša grēkotāja dvēsele, kas iemājojusi dzīva cilvēka ķermenī.
- Cyclamen neapolitanum efejlapu ciklamenas ("Cyclamen hederifolium") nosaukuma sinonīms.
- romblapu efejvīns efejvīnu suga ("Cissus rhombifolia").
- osiānisms Eiropas dzejas modes aizraušanās 18.-19. gs., kuras sākums saistāms ar sentimentālisma virzienu un nacionālās (pagāniskās) folkloras vērtības apzināšanos.
- šaurlapu eleagns eleagnu suga ("Elaeagnus angustifolia").
- tautas eposs eposs, kas radies folklorā vai kas veidots, saliedējot folklorā radušās eposa daļas.
- vīķlapu esparsete esparsetu suga ("Onobrychis viciifolia"), senāk Latvijā kultivēta kā lopbarības augs.
- šaurlapu ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium angustifolium"), Latvijā aizsargājama.
- parastā facēlija facēliju suga ("Phacelia tanacetifolia"), bišaugs ar ziliem ziediem, kas sastopams arī Latvijā.
- letistika filoloģijas nozare, kas aptver latviešu valodu, literatūru, folkloru, literatūrzinātni un folkloristiku saistībā ar tautas dzīvi, kultūru un vēsturi; latvistika.
- biorgāns Fizioloģisks orgāns, atšķirībā no morfoloģiskā.
- mata maisiņš folikuls, kurā ietverta mata sakne.
- burvju paklājs folklorā - paklājs, kam piemīt pārdabiskas spējas, īpašības.
- vārda formālais variants fonoloģisks, morfonoloģisks vai morfoloģisks vārda variants, piemēram, "vainags" un "vaiņags"; "tāls" un "tāļš".
- kuorīns Fosfolipīds, iegūts no sirds muskuļa.
- sfingomielīns Fosfolipīds, kas atrodams smadzenēs, nierēs, aknās un olas dzeltenumā; sastāv no holīna, sfmgozīna, fosforskābes un taukskābes.
- monoaminodifosfatīds Fosfolipīds, kura molekulā ir divas fosfātgrupas un viena aminogrupa.
- monoaminomonofosfatīds Fosfolipīds, kura molekulā ir viena fosfātgrupa un viena aminogrupa; pie tiem pieder lecitīns un kefalīns.
- glikofosfolipīns Fosfolipīns, kurā ir ogļhidrāta radikālis; atrodams aknās.
- žesti Franču viduslaiku episko poēmu jeb varoņpoēmu cikli, kas radušies 11. un 12. gs. mijā, tiem pamatā folklora, arī literāri sacerējumi.
- epifolikulīts Galvas matu folikulu iekaisums.
- apaļlapainā gandrene gandreņu suga ("Geranium rotundifolium").
- plākste Garlapu rasene ("Drosera anglica", senāk "Drsera longifolia").
- džins Gars, dēmons (arābu un persiešu folklorā).
- smaillapu glīvene glīveņu suga ("Potamogeton acutifolius"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, līdz 60 cm garš daudzgadīgs ūdensaugs.
- spožā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton lucens", senāk "Potamogeton longifolius").
- struplapu glīvene glīveņu suga ("Potamogeton obtusifolius").
- skaujošā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton perfoliatus").
- platlapu gloksīnija gloksīniju suga ("Gloxinia latifolia").
- stepes goba gobu suga (“Ulmus carpinifolia”, arī “Ulmus minor syn. Ulmus campestre”), Latvijā introducēta, audzē kā krāšņumaugu
- Norfolka Grāfiste Lielbritānijā ("Norfolk"), Anglijas austrumos, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Noridža, platība - 5372 kvadrātkilometri, 898400 iedzīvotāju (2017. g.).
- Safolka Grāfiste Lielbritānijā ("Suffolk"), Anglijas austrumos, administratīvais centrs - Ipsviča, platība - 3798 kvadrātkilometru, 757000 iedzīvotāju (2017. g.).
- rokrakstzinātne Grafoloģija - mācība par sakarību starp cilvēka rokrakstu un viņa raksturu, personību, psihisko stāvokli.
- grafologs Grafoloģijas speciālists.
- platlapu cinna graudzāļu dzimtas cinnu ģints suga ("Cinna latifolia"), Latvijā sastopama reti, aug slapjos egļu, platlapju-egļu un melnalkšņa mežos, krūmājos, aizsargājama
- kurpīšlapu gundega gundegu suga ("Ranunculus aconitifolius").
- dzimumtips Ģenētiski un fizioloģiski (bet ne morfoloģiski) nosacīts heterotallisko organismu gamētu dzimums.
- Ziedleju klintis ģeoliģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Inčukalna pagastā, iepretī Silciemam, 1,5 km lejpus Lorupes ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir augšdevona sarkano smilšakmeņu divpakāpju atsegums Gaujas vecupes krastā, apakšējā pakāpe 4,5 m augsta, augšējā pakāpe 4 m, garums — 40 m, augšējā pakāpē izveidojusies 5,5 m plata niša ar rievotiem griestiem, tās dziļums — 3,5 m, augstums — 3 m, blakus ir otra, mazāka nišveida ala.
- Kapsēdes dižakmens ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Medzes pagastā, dzelzceļa malā, 300 m uz dienvidiem no dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,01 ha, akmens sašķelts 3 daļās, mazākā daļa 20. gs. sākumā izmantota celtniecībā, lielākās daļas apkārtmērs, 16,5 m, augstums - 4,2 m, garums - 5,5 m, platums - 3,5 m; otras daļas tilpums - \~10 kubikmetri.
- Peldangas labirints ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, Liepniekvalka (Peldangas valka) labajā krastā augšpus Liepnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. aizsargājamā platība - 4,9 ha, ir devona smilšakmeņos izveidojusies šauru pazemes eju sistēma ar 5 ieejām, eju kogarums - \~70 m un ir viens no garākajiem dabisko alu labirintiem Latvijā, tajā izveidojušies pilastri un nelielas kolonnas; Liepniekvalka alas.
- Raiskuma iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis “Sarkanās klintis” Cēsu novada Raiskuma pagastā.
- Raiskuma Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis “Sarkanās klintis” Cēsu novada Raiskuma pagastā.
- Kalnamuižas kraujas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1957. g.), devona iežu atsegumi Amulas kreisajā pamatkrastā Abavas ielejā, 300 m lejpus Kalnamuižas dzirnavām ir 14 m augsts atsegums, 800 m augšpus dzirnavām - 35 m augsts atsegums.
- Ezernieku karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Allažu pagastā pie Ezernieku mājām, platība 60,4 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ir viena no lielākajām karsta kriteņu sistēmām ģipšainajos Salaspils svītas iežos.
- Vizuļu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā krastā 700 m lejpus Melturu tilta, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 150 m, augstums - līdz 30 m, kraujas augšpusē Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas svītas gaišie smilšakmeņi, ko lielākoties aizsedz dolomīta nobiras, no dolomītu spraugām šļācas vairāki spēcīgi, krītoši avoti, kas ziemā veido līdz 7 m augstus leduskritumus.
- Vanagu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā pamatkrastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 9,427 ha, ir stāva, līdz 36 m augsta krauja, kurā >150 m garā posmā atsedzas Amatas un Gaujas svītas ieži ar aleirolītu un lodīšsmilšakmeņu starpkārtām; Egļu krauja; Rožu iezis; Roču iezis.
- Zeltapses laukakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, starp Upsīšu un bijušajām Zeltapses mājām, apkārtmērs - 16,4 m, garums - 5,9 m, lielākais platums - 4 m, augstums - 3 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, daži pētnieki uzskata par kultakmeni; Upsīts; Rūnu akmens.
- Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums.
- Šķērveļa akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dzeldas un Šķērveļa upstarpā netālu no to satekas, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, augstums - 2,9 m, garums - \~6 m, platums - 4,6 m, virszemes tilpums - 18 kubikmetri, neregulāra forma.
- Kalnaklauku alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Gaujas nacionālā parka teritorijā pie Siguldas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., to veido divas alas - Baltā Kalnaklauku ala un Jaunā Kalnaklauku ala.
- Viesulēnu slāņi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā krastā, Inčukalna pagastā, netālu no "Viesulēnu" mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., kraujas apakšā virs ūdenslīmeņa terases cokolā atsedzas slāņkopa, kurā mijas smilšainu aleirītu un maz sadalījušos hipnu sūnu kārtas, kas atbilst 3. virspalu terases alūvija vecupju fācijas nogulumiem, vecums \~11200 gadu.
- Ramātu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā senkrastā Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 38,5 ha, ir augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi ar kopējo garumu 330 m, lielākais augstums - 18 m, izplūst vismaz 8 avoti, izveidojušās 7 alas.
- Vējiņu alas un Elles bedres ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Straupes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 7,3 ha, ir aktīvās sufozijas lauks, kur avoti Gaujas svītas smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un ejas un kur joprojām rodas jauni zemes iebrukumi.
- Zvārtes iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Idumejas augstienes Gaujas senlejā, Amatas kreisajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 10,8 ha, ir devona smilšakmens iežu atsegums 150 m garumā, tā augstums — līdz 44 m, pakājē sekla grota (augstums — 2,5 m, platums — 7 m).
- Slūnu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Krimuldas pagastā, Braslas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona smilšakmens kraujas augstums - 25-30 m, garums - līdz 170 m.
- Ragāļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Kūku pagastā, Rogāļu upītes krasta nogāzē, 50 m no Daugavas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 18,5 m, garums — 6,5 m, platums — 4,6 m, augstums — kraujas pusē 3,7 m, daļa akmens atšķelta, tas ir noapaļots, sarkanbrūns ovālas formas granīts.
- Zanderu dolomīta alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Līgatnes ielejas kreisajā nogāzē, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 1,5 ha, plātņainos dolomītos izveidojušās 3 alas, lielākās garums - 10 m, platība - 50 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,7 m, augstums vidū - 1,7 m, vidējās alas garums - 8,5 m, platība - 44 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,6 m, mazākās alas garums - 4 m, alās griestos ir dažus centimetrus gari stalaktīti, ziemo sikspārņi.
- Brāžu krāces un Akmeņupītes ūdenskritums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Madonas novada Ērgļu un Sausnējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., lejpus Ērgļiem ir \~3 km garš Ogres upes visstraujākais posms - Brāžu krāces, turpat sāngravā, pa kuru ieplūst Akmeņupīte, izveidojies ūdenskritums.
- Silmaču iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Mazsalacas pagastā, Salacas labajā krastā, \~1 km lejpus Skaņākalna, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,4 ha, ir stāva 18 m augsta krauja, kurā vairākās vietās līdz 7 m augstumam atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanīgais (apakšējā daļā koši sarkanais) smilšakmens.
- Zoslēnu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Nīkrāces pagastā, Dzeldas kreisajā krastā augšpus tās ietekas Šķērvelī, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,2 ha, atsegumi ir 3 upes līkumos, augstākais 14 m.
- Kalnrēžu dolomītsmilšakmens atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ogres novada Rembates pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 8,4 ha, apakšējā daļā slīpslāņoti, glaukonītu saturoši smilšakmeņi ar fosilo zivju atliekām.
- Ērģeļu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., monolīts augšdevona smilšakmens atsegums, līdz 26 m augsta vertikāla smilšakmens siena 130 m garumā, kopējais garums - \~700 m, no tiem 330 m garu posmu apskalo Gauja; Ērgļu klintis; tautā saukts arī par Pieškaļu vai Pieškalnu iezi.
- Riežupes smilšalas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Riežupes kreisā krasta kraujā, \~600 m augšpus tās ietekas Ventā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 2,8 ha, ir mākslīgu alu labirints ar eju kopgarumu 460 m (garākā alu sistēma Latvijā), kas izdobts vairāku gadsimtu laikā, ņemot smiltis mājsaimniecības vajadzībām, vēlāk — stikla rūpniecībai.
- Pietraga sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas kreisajā krastā, Limbažu novada Ainažu pagastā, \~8 km uz austrumiem no Ainažiem, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 1,8 ha, tas ir iesarkanu smilšakmeņu atsegums, garums 400 m, augstums līdz 10 m, tajā ir 5 izvirzījumi, t. s. ragi, un vairākas nelielas, seklas grotas.
- Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m.
- Korkuļu sausgultne ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Sērenes pagastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumiem no Pļaviņu HES, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dešupīte tek pa 10-15 m dziļu gravu, bet \~300 m lejpus Korkuļu mājām izzūd karsta kritenēs un vēl pēc 200 m ūdens atkal izplūst virspusē.
- Kautraka gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība 32,12 ha, Sviķupītes kreisajā krastā.
- Sviķupītes ielejas atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Sviķupītes krastos, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 71,6 ha, augšdevona smilšakmens atsegumu, alu, nišu un avotu komplekss 600-800 m garumā, augstums - līdz 12 m.
- Skaņaiskalns Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5,2 ha, kraujas garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), atseguma virsma veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu.
- Gaujienas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Gaujienas pagastā, bijušajās Anniņu akmeņlauztuvēs, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir Pļaviņu horizonta Adzeles slāņu dolomīta atseguma augstums \~3,5 m, sastāv gk. no dolomītiem ar raksturīgiem brahiopodu pārakmeņojumiem.
- Randatu klintis un Tilderu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagastā, Gaujas krastos \~1 km augšpus Virešu tilta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 14,5 ha, Randatu klintis atrodas Gaujas labajā krastā, ir 15 m augstas dolomīta klintis, kas paceļas 8 m virs upes līmeņa, līdzīga ir Tilderu krauja, kas atrodas Gaujas pretējā krastā.
- Staburags Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Staburaga pagastā, Daugavas dzelmē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 8,1 ha, ir \~18,5 m augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, applūdināts 1966. g. izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, tagad virsotne atrodas \~6,5 m zem ūdenslīmeņa.
- Šķērveļa lejteces dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Šķērveļa kreisajā krastā, \~300 m no tā ietekas Ventā, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,9 ha, augstums - 6 m, atsedzas zaļganpelēki, kavernozi smilšakmensveida kvarcītveida dolomīti ar šūnainu tekstūru.
- Sudmaļu ūdenskritumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Abavas pagastā, Abavas kreisā krasta pietekā Valgalē \~0,5 km no tās ietekas Abavā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 1 ha, augšējais ūdenskritums ir 0,6 m augsts un 15 m plats, apmēram 100 m lejāk, pie Sudmaļu mājām ir otrs, apakšējais ūdenskritums - 0,6 m augsts un 6 m plats.
- Kaļķupītes klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., vidēji lieli un nelieli smilšakmens atsegumi, viens no krāšņākajiem atsegumiem atrodas Puišakalna ziemeļrietumu nogāzē, tā augstums līdz 5 m, platums \~40 m; otrs lielākais atsegums (līdz 4 m augsts, \~6 m plats) ir Kaļķupītes krastā lejpus Mazupes ietekas.
- Nīcgales Lielais akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis un arheoloģiskais piemineklis, lielākais Latvijas dižakmens, atrodas Nīcgales pagastā, arheoloģiskais piemineklis, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. apkārtmērs - 30,5 m, garums - 9,5 m, augstums - 3,5 m, virszemes tilpums - \~170 kubikmetri; Baltais akmens.
- Ogres dolomītu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis un paleontoloģiskais piemineklis, atrodas Ogres kreisajā krastā Ogres novada Ogresgala pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,58 ha, ir unikāla dažādu slāņu dolomītu ar starpslāņiem atsegumu josla.
- Sietiņiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Gaujas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,1 ha, krasta kraujas augstums - 15 m, kopīgais atsegto slāņkopu biezums - 34 m, lielākais augšdevona balto smilšakmeņu atsegums Latvijā; Sietiņš.
- Stoķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 5 ha, ir >5 m augsts sarkanu vidusdevona smilšakmeņu atsegums ar 4 alām, no kurām iztek vairāki avoti, lielākā ir Patkula ala.
- Dāvida dzirnavu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ir avotu virkne (~25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī daudz dzelzs savienojumu.
- Spiģu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valkas novada Kārķu pagastā, 60 m no Sedas labā krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 11,9 ha, alas garums - 7,8 m, ieejas platums - 2 m, augstums - 2 m, dziļāk sašaurinās, no alas izplūst avots; Rūcekļa ala.
- Bēršu drumlini ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. gada.
- Ramatas lielakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Ramatas pagastā, Ramatas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, garums — 5,9 m, platums — 3,8 m, augstums — 3,3 m, apkārtmērs — 17,4 m, virszemes tilpums — \~35 kubikmetri, ir noapaļojies, pelēks gneisveida granodiorīts.
- Vecumu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ventspils novada Ugāles pagastā, augstums — 2,8 m, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, apkārtmērs — 17,8 m, virszemes tilpums — 42 kubikmetri, ir pelēksārts, lielkristālisks biofita granīts.
- Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m.
- Vaiķu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vīpes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., apkārtmērs - 19,8 m, garums - 6,7 m, platums - 5,9 m, augstums - 2,3 m, virszemes tilpums - 45 kubikmetri, neregulāra forma, stāvas malas, plakana virsa (tās platība - 23 kvadrātmetri), iesārts lielkristālisks rapakivi granīts, ir nostāsti, ka pie tā pusdienojis gan Pēteris I, gan Napoleons I; Pētera akmens; Napoleona akmens.
- Zaņas lejteces atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Zaņas lejtecē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 53,2 ha, upes pamatkrastā vairākās vietas atsedzas pelēki un brūngani kaļķakmeņi, pelēki melni māli, kā arī irdeni smilšakmeņi, kopējais biezums - \~3,5 m.
- Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 13 ha, abos Vizlas krastos ir dolomīta atsegumi, 2 ūdenskritumi, dižakmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no ietekas, augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums.
- Velna skroderis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmens, kas atrodas Madonas novada Praulienas pagastā, Kujas kreisajā krastā, augstums — 4,2 m, garums — 6,4 m, platums — 6 m, apkārtmērs — 20 m, tilpums — 100 kubikmetri, akmenim gandrīz cilindriska forma, malas stāvas, sarkanīgs rapakivi granīts ar ļoti lieliem kristāliem.
- Krauju akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmeņu sēklis jūrā \~200 m no krasta Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
- Īļāku iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Amatas labā krasta krauja 700 m lejpus Vidzemes šosejas Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., kraujas garums \~100 m, augstums - 25 m, atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti.
- Vaives lejteces ieži ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas \~200 m augšpus Vaives ietekas Raunā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, ir 40 m gara un 18 m augsta, gandrīz vertikāla siena, ko veido slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīa oļu, fosforītu un zivju kaulu ieslēgumiem.
- Baltavots un Melnavots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas 2 km uz dienvidiem no Kuldīgas, Kurmāles pagastā, mežā, 400 m uz dienvidrietumiem no Pļavnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., unikāli augšupplūdes avoti ar lielu debitu; Baltavots — diametrā 2 m, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts; aptuveni 200 m attālumā atrodas Melnavots ar 1,5 m dziļu akaci, avotam melno nokrāsu piešķir kūdra.
- Muižarāju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Abavas kreisajā krastā \~4 km no tās ietekas Ventā, pie bij. Muižarāju mājām, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, tas ir 15 m augsts augšdevona iežu atsegums.
- Cepļa dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Aizkrauklles pagastā, Daugavas labajā krastā, \~2,5 km lejpus Pļaviņu HES aisprosta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., atsegumu veido >4,5 m biezi kvarcītveidīgi, mālaini, plātņaini dolomīti ar kvarca konkrēcijām (Buregu slāņi), virs tiem atrodas 3,2 m biezi Altovas slāņi, bet virspusē ir \~0,5 m bieza Katlešu svītas mālu kārta.
- Korkuļu sausgultne un pazemes upe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Sērenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 10,3 ha, Korkuļu upīte pazūd karsta kritenēs un pēc \~200 m atkal izplūst virspusē, izplūdes vietā ir 2 līdz 2 m augsti dolomīta atsegumi.
- Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa.
- Dzilnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā starp Pērļupes un Kumadas ieteku Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir \~40 m augsts un \~300 m garš, pakavveidīgs iežu atsegums Amatas un Gaujas svītas smilšakmeņos un māla nogulumos, to turpina pārveidot sufozijas un sānerozijas procesi — iezis atvirzās >1 m gadā; apakšdaļu ārda Amatas straume, agšdaļu — avotu izplūdumi.
- Dambja iezis un Bruņa ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dambja iezis ir >30 m augsts Pļaviņu svītas dolomīta atsegums, kurā izveidojusies vienīgā tektoniskas izcelsmes ala Latvijā, kura ir 2 m augsta, šaura (dažviet tikai 25 cm plata) un 21 m gara plaisa, uz dolomītu sienām lāseņu notecējumi, salaktītu aizmetņi, alā mīt sikspārņi.
- Stūķu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 3,4 ha, kas ietver 15 m augstu smilšakmens krauju, pie kuras pamatnes izplūst vairāki nelieli avoti.
- Kājiņu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas lejteces labā pamatkrasta nogāzē, Kājiņu iezī, Amatas novada Drabešu pagastā, starp Kājiņu un Kalnzemnieku mājām, \~100 m no Līgatnes-Kārļu ceļa, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., izpētīto eju kopgarums - 25 m.
- Kaltenes krasta veidojumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Baltijas jūras senkrastā, Rojas pagastā, uz dienvidiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 80,59 ha, pamatelements ir Litorīnas jūras abrāzijas krauja, kuras piekāje tagad atrodas 5-6 m vjl., kraujas relatīvais augstums - 4-10 m.
- Kazu ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai; Kazugrava.
- Kalējala Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Strīķupes (Vaidavas) labajā krastā, 3 km no tās ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., garums - 46 m, platība - \~150 kvadrātmetri, augstums - līdz 2 m, alā ir ziemojošo sikspārņu novērošanas vieta; Vaidavas ala.
- Rīteru sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Kokneses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha.
- Klintaines sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Rīteru ielejas dienvidaustrumu malā (gandrīz visa ieleja applūdināta), Pļaviņi novada Klintaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 14,9 ha, vērojamas tipiskas karsta izpausmes Daugavas svītas dolomītos.
- Pūsēnu kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, Jūrmalciema ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 47,8 ha, ir visaugstākā Baltijas jūras piekrastes kāpa Latvijā, absolūtais augstums - 37 m vjl., relatīvais augstums - 31 m, garums ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā - 0,3 km, platums - 0,2 km.
- Simtēnu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Drabešu pagastā iepretī Simtēnu mājām, Gaujas pietekas Rakšupes gravā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 18,7 ha, ir ziemojošo sikspārņu izpētes vieta, izveidojusies augšdevona Gaujas svītas sarkanajos un baltajos smilšakmeņos, garums - \~40 m, platums - līdz 7 m, augstums - līdz 1,9 m; Dzirnes ala (1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne).
- Pitragsupes krasti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā pie Pitragsupes un Zviedrgrāvja satekas, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība — 8,3 ha, atsedzas vidusdevona aleirolīti un smilšakmeņi (augstums — līdz 2 m), atrodamas brahiopodu atliekas, šajā vietā upē ir 1,1 m augsts ūdenskritums.
- Jušulejas dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā, Slīteres nacionālajā parkā, 800 uz ziemeļiem no Jušu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viens no lielākajiem Latvijas dižakmeņiem, apkārtmērs - 18 m, augstums - 2,9 m, garums - 5,9 m, platums - 5,1 m, sārts granīts; Zviedru akmens.
- Tītmaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, \~0,5 km no upes, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir līdz 12 m augsts smilšakmens kraujas atsegums, garums - 200 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 4,8 ha, vidusdaļā ir Līgoņu ala, abos galos pa nišai.
- Leimaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā \~1 km lejpus Amatas ietekas, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 6,2 ha, augstums — \~9 m, garums — 350 m, iezī izveidojusies līdz 30 m gara ala.
- Spriņģu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā, 250 m augšpus Līgatnes ietekas, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība — 10,2 ha, ir augšdevona Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, iezis stiepjas 600 m garumā, lielākais augstums — 21 m.
- Launagiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, 700 m no Ērmaņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,5 ha, pret Gauju vērstās vienlaidus kraujas augstums - 20 m, garums - 250 m, mazāki atsegumi sastopami 1 km garumā; Ērmaņu iezis.
- Ēdernieku klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Amatas ietekas Cēsu novada Raiskuma pagastā, pie Ēdernieku mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., stāvkrasta augstums - 40 m, pie pamatnes ir upes izgrauzta 7 m plata un 5 m dziļa niša.
- Ķūķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Ķūķupītes ietekas, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 13,5 ha, klinšu augstums - līdz 43 m, garums - \~600 m.
- Gūdu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja (augstums - 13-20 m, garums - \~250 m).
- Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā uz Cēsu pilsētas un Raiskuma pagasta robežas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 11,8 ha, ir Gaujas senlejas labā pamatkrasta kraujas posms, kura apakšējā daļā \~300 m garumā, atsegti līdz 10 m augsti augšdevona smilšakmeņi ar nelielām nišām, plaisām un alām, no kurām izplūst vairāki avoti; Raiskuma sarkanās klintis; Raiskuma iezis.
- Katrīnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 17,51 ha, iezis ir sarkanīga augšdevona smilšakmens krauja, augstums — \~15 m, garums — 200 m; Nāru klintis.
- Piķenes krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā senkrastā, 2 km lejpus Siguldas tilta, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., krauja ir stāva, gandrīz 1 km gara un līdz 80 m augsta, tajā smilšakmeņu atsegumi, avoti, ūdenskritumi un 2 alas.
- Runtiņupītes akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas senlejas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, no apakšas izplūst avots, augstums avota pusē - 2,7 m, kalna pusē - 1,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, apkārtmērs - 15,6 m; Lielais akmens; Runtiņa avotakmens.
- Imulas dolomīta klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Imulas krastos lejpus "Pūcēm" Tukuma novada Matkules pagastā, atrodas dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g.
- Lielais Krauju jūrakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas jūrā \~300 m no krasta, \~150 m no Krauju akmeņu saliņas, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 5,2 m, platums - 4,8 m, augstums - 4 m.
- Adamovas krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, Daugavas labajā krastā 30-40 m augstas kraujas pamatnē, 7 m virs ūdenslīmeņa, starpleduslaikmetā izveidojusies 1-2 m bieza mālu un kūdras slāņkopa, kas izsekojama vairākus simtus metru garā krasta posmā zem 2 sarkanbrūnas morēnas joslām un vairākiem smilts un grants slāņiem.
- Gudzonu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Laņģupītes labajā krastā, dabas parka "Salacas ieleja" teritorijā Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., alas garums - 27 m, augstums pie ieejas - 2 m, platums - 3,5 m, dziļumā tā sašaurinās.
- Lauderu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lauderu pagastā, netālu no robežas ar Rundēnu pagastu, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2,2 ha, garums - 150 m, platums - 90 m, relatīvais augstums - līdz 15 m, paugura virsotnē ir ieplaka ar stāvām nogāzēm, tās dibenā ezeriņš.
- Seimaņu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Līdumnieku pagastā, garums — 9,5 m, platums — 5,6 m, apkārtmērs — 23,6 m, augstums — 1,9 m, virszemes tilpums — \~50 kubikmetri, lielākā daļa atrodas zemē.
- Jumpravas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lielupes labajā krastā pie Jumpravas parka, Bauskas novada Mežotnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 2,427 ha, augstums līdz 5 m, garums \~1,5 m, vidusdaļu šķērso grava, kurā ir 1,5 m augsta ūdenskritumu kaskāde (vasarā ūdens tajā izsīkst).
- Rundēnu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,7 ha, ir lielākais paugurs virsotnēs iedobtu pauguru vidū, relatīvais augstums - 8-15 m.
- Bolēnu acu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, 2 km uz austrumiem no Gaiziņkalna, Ošu gravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., hipsometriski visaugstākais avots Latvijā (~262 m vjl.), senatnē bijusi kulta vieta, ūdeni izmantoja tautas dziedniecībā acu dziedināšanai.
- Krākas avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, Svētes ezera rietumu krastā, Krustkalnu dabas rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha, 30 m platā joslā zemes virspusē izplūst vismaz 7 avoti, kas atrodas 2,5-3 m virs ezera līmeņa, ūdens noplūst uz Svētes ezeru pa īsu, oļainu strautu.
- Līčupes atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ogres labajā krastā, lejpus Līčupes ietekas, Ogres novada Taurupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 3,3 ha, \~10 m augstajā Ogres krasta nogāzē atsedzas morēnas slāņi ar smilšakmeņu starpslāņiem, kuros kopā ar jūras nogulumiem sastopamas gliemju čaulas.
- Jaunžagatu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Palsas (Vecpalsas) labajā krastā, Virešu pagastā pie Jaunžagatu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 1,93 ha, to veido milzīgs dolomīta blāķis, augstums - līdz 3 m, platums - \~15 m.
- Dagdas ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas pie Dagdas pilsētas robežas Dagdas pagastā, Narūtas pietekas Guščicas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1 m, veidojusies dabiski sacementētos grants iežos.
- Pūrmaļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, paugura nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, apkārtmērs - 18,5 m, augstums lejaspusē - 3,2 m, kalna pusē 1 m, garums - 5,6 m, platums - 4,7 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, ir neregulāras formas gnesis ar granātu kristāliem un kvarca dzīslām.
- Lauču dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rīgas līča piekrastē, Limbažu novada Skultes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., ir elipsoīdas formas iesarkans granīta jūrakmens, apkārtmērs - 12,25 m, garums - 4,3 m, platums - 3,1 m, augstums - 2,5 m; Lielais Lauču akmens.
- Lūrmaņu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas abos krastos Talsu novada Lubes pagastā pie "Lūrmaņiem", valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 7,7 ha, \~400 m garas un 5-6 m augstas klintis, kurās ir nelielas niša, iztek avoti.
- Kaltenes kalvas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas pagastā, uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība - 575,9 ha, tās ir līdz 6 m augstas akmeņu grēdas, lielākā (Velna kalva) izveidojusies pēdējā apledojuma laikā, tās augstums - 3-6 m, garums - 900 m, platums - 35-60 m (līdz 1970. gadiem, kad akmeņus izmantoja ceļu būvei, tās augstums sasniedza 20 m).
- Nidas pludmale ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rucavas pagastā, sākas pie Latvijas un Lietuvas robežas un stiepjas ziemeļu virzienā 3 km garumā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 37,08 ha, ir savdabīgs oļains Baltijas jūras pludmales posms, oļi un akmeņi veido arī lēzenu, 25-30 m platu un 0,5 m augstu krasta valni, kura virsējā daļā ir smiltis un grants.
- Medņu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., garums - 5,8 m, platums - 5,3 m, augstums - 1,4 m, sarkanbrūns rapakivi granīts.
- Dzelveskalna atsegums un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā lejpus Mazsalacas, Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., atsegumu (garums - \~80 m) veido vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi, tā pakājē atrodas 3 Dzelveskalna alas un \~200 m tālāk - Eņģeļu ala.
- Govs ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, tā ir savdabīgs sufozijas veidojums vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņos, spēcīgs avots izveidojis plašu konusveida nišu ar 400 m^2^ lielu pamatlaukumu zem 14 m augstas klints pārkares; klinšu nojumes ziemeļu stūrī izplūstošais avots izveidojis 14 m garu alu.
- Neļķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, Mazsalacas pagastā, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 6,4 ha, \~20 m augstās un 300 m platās klintis veido sarkanīgs, slīpslāņots smilšakmens, kurā ir bruņuzivju atliekas, klintīs ir 2 alas - Mazsalacas Velnala un Velna skābuma ķērne, klinšu austrumu daļā neliels izcilnis - t. s. Velna kancele.
- Muižuļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacgrīvas pagastā, mežā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., viens no 10 lielākajiem laukakmeņiem Latvijā, augstums — 2,3 m, garums — 7 m, platums — 5,7 m, apkārtmērs — 20 m, virszemes tilpums — 46 kubikmetri.
- Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi.
- Kraukļu aiza ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas kreisās pietekas Vējupītes sāngravas nogāzē, 400 m uz dienvidaustrumiem no Gleznotāju kraujas, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 8,03 ha.
- Cīruļu iezis un blusu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas senlejas labajā krastā, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. gada; Cīruļu iezis ir \~200 m garš un 8 m augsts smilšakmeņu atsegums, 1991. g. tā piekājē atklāta un no aizbiruma atrakta Blusu ala, kas ir sarežģīts eju un strupceļu tīkls 55 m kopgarumā, plašākajā alas daļā griestu augstums — līdz 4 m.
- Pētera ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Vējupītes gravas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,8 ha, ir 5,3 m augsta un 6,5 m dziļa plaisa devona smilšakmeņos, platums - 0,7-2,2 m.
- Sautas kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,1 ha, ir paugurs ar 3 virsotnēm, absolūtais augstums - 87,3 m vjl., relatīvais augstums - \~70 m, rietumu nogāzē izveidojušies līdz 14 m augsti smilšakmens atsegumi, tajos nišas, avoti un alas, ziemeļu nogāzē lielākā ir Avotu ala.
- Klūnu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Skujaines labajā krastā Tērvetes pagastā pie Klūnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 0,39 ha, atseguma apakšējo daļu veido vāji cementēti smilšakmeņi, augšējā daļā dolomītmerģeļu slāņi; Skujaines atsegums.
- Kalamecu un Markuzu gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Markuzu upes un tās pietekas, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 28,78 ha, Kalamecu gravas garums - 240 m, dziļums - 12 m, vairāki ūdenskritumi; Markuzu grava atrodas \~1 km uz austrumiem no Kalamecu gravas, tās labajā nogāzē, iegūstot dolomītu, izlauzta 1,2 m augsta un 8 m dziļa ala.
- Zilo kalnu Slīteres krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 48,3 ha, ir lokveidīgi izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem, augšdaļa paceļas līdz 82,5 m vjl.
- Jeru alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Valmieras novada Jeru pagastā, Rūjas kreisajā krastā, smilākmens atsegumā (tā augstums - \~11 m, platums lejasdaļā - \~40 m), ir 4 alas, lielākā (Jeru Lielā ala) ir 14 m gara, 4,4 m plata, 3,2 m augsta, no alām izplūst 5 avoti.
- Gobdziņu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventas labajā krastā Skrundas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Dampeļu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventspils dienvidu nomalē, Ventas kreisajā krastā, 300 m lejpus Dampeļu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., 1,4 km garā un 3 m augstā kraujā atsedzas Ancilus ezera Ventspils lagūnā veidojušies zilganpelēki māli un aleirīti, virs kuriem ieguļ dažus centimetrus biezs sapropeļa slānis; atsegumā redzamas zemes slāņu veidošanās likumsakarības.
- Kalnasmīžu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., pēc debita lielākais avots Latvijā, no tā izplūstošais ūdens veido 3 m platu, \~0,25 m dziļu un 80 m garu strautu.
- Vandzenes dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Vandzenes pagastā, ir neregulārs, šķautnains, ar stāvām malām (postīts, atšķeļot gabalus no malām un virsas), ir 3. lielākais Latvijas dižakmens, apkārtmērs — 26 m, garums — 7,35 m, platums — 7 m, lielākais augstums — 3,4 m, virszemes tilpums — 80 kubikmetri; Krauju akmens; Tilgaļu milzakmens; Vandzenes akmens.
- Grīviņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atsegums, atrodas Gaujas senlejas kreisajā pamatkrastā iepretī Grīviņupītes ietekas vecajam atzaram Liepas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
- Velnalas klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Siguldas tilta, Piķenes kraujas lejasgalā, aizsargājamā platība - 2,3 ha, garums - 250 m, augstums - 15 m.
- Grīžu velna krēsls ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, dižakmens, atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, 15 km uz austrumiem no Ventspils, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 6,3 m, platums - 4,6 m, augstums - 3 m, tā virszemes daļa, kurā ir savdabīgs padziļinājums, atgādina milzīgu sēdekli ar ieslīpu atzveltni.
- Krāču kalni ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, ir seno, domājams, Litorīnas jūras stadijas kāpu virkne Jelgavas novada Valgundes pagastā un Mārupes novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība — 78,16 ha, puslokā no austrumiem apliec Ķemeru-Smārdes tīreli, garums ir 9 km, platums - 70-150 m, augstākais punkts - Ložmetējkalns (absolūtais augstums 23 m vjl.).
- Ketleru atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, krauja Ventas labajā krastā Skrundas pagastā pie bij. Ketleru mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,343 ha, apakšējā daļā atsedzas slīpslāņoti smilšakmeņi ar konglomerātu starpkārtām, augšējo daļu veido dolomītmerģeļi, aleirolīti un māli.
- Ventas rumba ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, platākais Latvijas ūdenskritums, atrodas Kuldīgā, Ventā, dabas lieguma "Ventas ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 7,6 ha, platums vasarā - \~110 m, palu laikā - līdz 150 m, augstums - 1,8-2,2 m, izskalojot dolomīta slāņus pakāpeniski pārvietojas augšup pa Ventu.
- Akmeņkalnu velnapēdas akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, robežakmens, atrodas Talsu novada Dundagas pagasta un Ventspils novada Ances un Puzes pagasta robežošanās vietā, mežā, sens kultakmens, augstums - 3,3 m, garums - 5,6 m, platums - 4 m, apkārtmērs - 17,3 m, virszemes tilpums - 40 kubikmetri, gaišpelēks ortogneiss ar melnām dzīslām.
- Lielais vella akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, sena kulta vieta, atrodas Balvu novada Bērzkalnes pagastā, Brūklāju mežniecībā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, akmens apkārtmērs — 24,1 m, garums — 8,3 m, platums — 7 m, augstums — 1,9 m.
- Stupeļu lielais akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, sena kulta vieta, atrodas Stupeļu kalna rietumu piekājē, garums - 6,7 m, platums - 5,6 m, augstums nogāzes pusē - 2,8 m, kalna pusē - 0,2 m, apkārtmērs - 20,5 m, akmenim ir apgāztas piramīdas forma, tā virsa plakana (25 kvadrātmetri), virspusē neregulārs iedobums (1,5 x 1,3 m, dziļums - 0,1 m), pie akmens konstatēts māla klons (domājams, ziedošanas vieta).
- Grūbes dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Smiltenes novada Apes pagastā, atrodas Vaidavas labajā krastā, platība 0,5 ha, Vaidavā dolomīta slāņi veido 12 m platu divpakāpju (augstums 1,5 m un 2,8 m) ūdenskritumu.
- Svētciema akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, vaļņveida reljefa forma Rīgas līča piekrastes zemūdens nogāzē, atrodas Salacgrīvas pagastā iepretī Svētciemam, 200 m no krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,1 ha, paralēli krastam orientēts \~150 m garš akmeņu valnis, kas parasti atrodas zem ūdens, pazeminoties ūdenslīmenim daži akmeņi kļūst redzami.
- Kvēpenes ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Gaujas labā pamatkrasta piekājē, Raiskuma pagastā, netālu no Kvēpeņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 30,3 ha, viena no garākajām alām Latvijā (centrālā eja 20 m), ir 3 ieejas un komplicēts sāneju tīkls, lielākais griestu augstums - \~2 m, lielākais platums - 3,5 m.
- Roču ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kops 2001. g., aizsargājamā platība - 6,6 ha, eju kopgarums - \~30 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos, no alas izplūst spēcīgs avots, tās grīdu klāj ūdens, ieeja ir šaura un zema, bet iekšpuse plaša ar vairākiem sašaurinājumiem, sikspārņu ziemošanas vieta.
- Vīksnu alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Salacas labajā krastā, 3,5 km lejpus Staiceles tilta, Staiceles pagastā pie Vīksnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 0,8 ha, ala izveidojusies dzeltena smilšakmens iezī, ieeja ovāla 2 m augsta un >1 m plata, priekštelpa augstāka, galvenā ala taisna, 24 m gara, pa kreisi no tās — 2 sānzari (garums — 8 m un 4,4 m), nedaudz augstāk ir otra ala ar 3 ejām \~20 m kopgarumā.
- Pavāru atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Saldus novada Zirņu pagastā, Cieceres labajā krastā iepretī Paksītes ietekai, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 2,17 ha, ir līdz 15 m augsti devona smilšakmens atsegumi ar fosilo zivju un 1991. g. atklātā tetrapoda (“Ventastega curonica”) atliekām; Cieceres atsegumi.
- Ķaubju iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā iepretī Ainavu kraujai, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 5,6 ha, tas ir 6 m augsts augšdevona smilšakmens un dolomīta atsegums \~45 m augstas un 50 m platas kraujas augšdaļā.
- Līču-Laņģu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā senkrastā lejpus Ranču strauta ietekas, Priekuļu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 43 ha, ir \~1 km gara augšdevona smilšakmens klinšu sistēma, no tām izplūst \~20 avotu, tajās ir daudzas alas un nišas; Lodes iežājs.
- Daudas un Jodupītes ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., to veido kanjonveidīga grava (dziļums - līdz 40 m), kurā ir \~30 m dziļš un 20 m plats piltuvveida iegruvums (t. s. Raganu katls), kas izveidojies, ūdeņiem tekot no Daudas kreisā stāvkrasta un izraisot erozijas un sufozijas procesus Gaujas un Amatas svītas smilšakmeņos, gravas kraujās ir līdz 35 m augsti smilšakmens atsegumi.
- Burtnieka smilšakmens atsegumi ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka dienvidu krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tie ir līdz 20 m augsti, tos veido Vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi un aleirolīti.
- Ābeļu akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Burtnieku novada Rencēnu pagastā 50 m uz rietumiem no zemnieku saimniecības "Ābeles" un "Ķelles" robežas, z/s "Ķelles" teritorijā.
- Āķagala Lielais akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, Pāvilostas jūrmalā, lielākais Latvijas jūrakmens, virszemes tilpums - 35 kubikmetri, augstums - 3,2 m, garums - 4,7 m, platums - 4,3 m, apkārtmērs - 15 m; Pāvilostas Lielais akmens.
- Ānfabrikas klints ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tas ir Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, , ko veido sarkanbrūni, slīpslāņoti smilšakmeņi, augstums 17 m, bijuši ierīkoti pagrabi (alas), kas tagad pamesti, pagrabu garums <5 m, daļa atzarojas no galvenajām ejām, pavisam konstatēts 150 pagrabu un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem.
- Antonu akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, 15 m uz ziemeļiem no Antonu māju piebraucamā ceļa, 100 m uz rietumiem no ceļa Kocēni-Pricēni.
- morfometrija Ģeomorfoloģijas nozare, kas kvantitatīvi raksturo reljefa elementus, formas un tipus.
- orogrāfija Ģeomorfoloģijas nozare, kas pētī Zemes virsas reljefa formas, to konfigurāciju, izmērus, virzienu.
- jūras ģeomorfoloģija ģeomorfoloģijas nozare, kurā pēta jūru un okeānu gultnes reljefa veidošanos un izmaiņas.
- morfoloģija ģeomorfoloģijas nozare, kurā pēta reljefa formu izvietojumu, izmērus un apveidu.
- ģeomorfologs Ģeomorfoloģijas speciālists.
- skaujošā ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila perfoliata syn. Gypsophila trichotoma").
- platlapu hasmante hasmantu suga ("Chasmantium latifolium").
- bukšlapu hēbe hēbju suga ("Hebe buxifolia").
- kreimuļlapu hēbe hēbju suga ("Hebe pinguifolia").
- vītollapu hēbe hēbju suga ("Hebe salicifolia").
- pretējlapu hiastofila hiastofilu suga ("Chiastophyllum oppositifolium").
- metālizols Hidroizolācijas ruļļmateriāls, alumīnija folija, kas no abām pusēm pārklāta ar bitumena mastiku, to izmanto pagrabu, baseinu, rezervuāru u. c. būvju hidroizolācijai.
- folijizols Hidroizolācijas ruļļmateriāls, plāna rievota vai gluda alumīnija folija, kas no apakšas pārklāta ar bitumena vai gumijas aizsargkārtām.
- limfokentrinskābe Hidroksiskābe, atrodama limfoleikozes slimnieku urīnā; ierosina leikopoētiskās sistēmas šūnu proliferāciju.
- folikulstimulētājhormons Hipofīzes izstrādāts hormons, kas sekmē olnīcas pūslīša (folikula) augšanu; folikulus stimulējošais hormons; FSH.
- vesellapu vīteņhortenzija hortenziju suga ("Hydrangea integrifolia").
- sprū Hroniska slimība, kas izplatīta tropu zemēs; raksturīgās pazīmes: caureja ar bagātīgiem putainiem izkārnījumiem, aftas uz mutes dobuma gļotādas, anēmija, novājēšana; etioloģija nav zināma; uzskata, ka slimība ir folijskābes deficīta sekas vai lipīdu un ogļhidrātu absorbcijas traucējums.
- moniletrihoze Iedzimtu anomāliju komplekss ar pārtraukumainu matu aplāziju un acs lēcas apduļķojumu (autosomali dominanta, iespējams, arī autosomali recesīva pārmantošana): reti mati (intermitējoša matu aplāzija), bieži - matu folikulu keratoze (uz galvas, uzacīm, paduses, uz augšstilbiem, reizēm - uz visa ķermeņa), acs lēcas apduļķojums.
- folklorizēties Iegūt folkloras funkcijas (par daiļdarbu, skaņdarbu, deju).
- upes ieleja ieleja ar kritumu virzienā no upes iztekas uz ieteku; tās galvenās morfoloģiskās sastāvdaļas ir ielejas dibens ar paliem un gultni, nogāzes, terases un pamatkrasts; upes ieleju raksturo dziļums, platums un terašu skaits.
- perforators ierīce, ko izmanto kodētu datu ierakstīšanai datu vidē (parasti perfokartē vai perfolentē), izveidojot tajā noteikta veida caurumojumu.
- folijas karstspiede iespiešanas veids, izmantojot krāsainu foliju un karstu klišeju; folijas spožais materiāls atdalās no pamatnes un tiek piepresēts pie papīra loksnes.
- izpildījums iestudējuma, dejas, skaņdarba, u.tml. literāra vai mākslas darba vai folkloras sacerējuma priekšnesuma sniegums
- onkovīruss Ikviens audzēju izraisošs, dezoksiribonukleīnaskābi saturošs "Oncovirinae" dzimtas vīruss; morfoloģiski tiek iedalīti četrās grupās (A, B, C un D).
- fosfolipāze Ikviens enzīms, kas katalizē fosfolipīdu (lecitinu) estersaites hidrolīzi.
- inkarnata āboliņš inkarnāta āboliņš ("Trifolium incarnatum").
- kserofilija Īpatnēja augu morfoloģiska un sevišķi fizioloģiski anatomiska izveidošanās, lai varētu iztikt ar mazu ārienē pieejamu ūdens daudzumu.
- kseromorfija Īpatnēja augu morfoloģiska un sevišķi fizioloģiski anatomiska izveidošanās, lai varētu iztikt ar mazu ārienē pieejamu ūdens daudzumu.
- devas Irānas folklorā - spalvām klāti milzīgi radījumi ar asiem nagiem un baismām sejām, tie dzīvo kalnu aizās un sargā dārgumus, neieredz cilvēkus un ir stipri, nežēlīgi un ļauni.
- viburnaceae Irbeņu dzimta, ko dažkārt izdala no kaprifoliju dzimtas.
- budlejlapu irbene irbeņu suga ("Viburnum buddleifolium").
- plūmjlapu irbene irbeņu suga ("Viburnum prunifolium").
- parēmija Īss, aforistisks folkloras sacerējums (parasti sakāmvārds, paruna).
- brahiloģisms Īss, aforistisks folkloras sacerējums (sakāmvārds, paruna, mīkla, raksturvārds, daudzreiz atkārtots izteiciens).
- Dāvids Izraēlas un Jūdejas valsts valdnieks (11. gs. beigas -ap 950. g. p. m. ē.); iekaroja seno kanaāniešu pilsētu Jeruzalemi, kas kļuva par valsts galvaspilsētu; Dāvids ebreju folklorā attēlots kā drosminieks, kas uzvarējis milzi Goliātu.
- Gaujas Nacionālais parks izveidots Vidzemē, aptuveni ietverot trijstūrveida teritoriju no Valmieras līdz Inčukalnam un Bērzukrogam, platība — 91745 ha, tā uzdevums ir Gaujas senlejas un tās apkārtnes bioloģiskās daudzveidības, ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko veidojumu, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzība, kā arī atpūtas nodrošināšana.
- kroku sistēma izvietojuma un veidošanās laika ziņā autonoms iežu kroku komplekss, kam ir analoģiskas kroku morfoloģiskās īpašības.
- laurlapu jāņoga jāņogu suga ("Ribes laurifolium").
- superantigēns Jebkurš spēcīgs antigēns, kas atrodams dažādās baktērijās un vīrusos un mijiedarbojas ar T limfocītu receptoriem ārpus normālās antigēnu pazīšanas vietas; ietver stafilokoku enterotoksīnus un toksīnus, kas izraisa toksiskā šoka sindromu un eksfoliatīvo dermatītu.
- kalns kā pagāniska kulta vieta pazīstams visā Latvijā, folkloras, arheoloģiskie un toponīmiskie materiāli apliecina vairāk par 600 kulta kalnu pastāvēšanu Latvijā
- katamorfoze Kādas organismu grupas morfoloģiskās un fizioloģiskās organizācijas vienkāršošanās sakarā ar pielāgošanos mazāk sarežģītiem vides apstākļiem; kataģenēze.
- lancetlapu kalateja kalateju suga ("Calathea lancifolia").
- vesellapu kalceolārija kalceolāriju suga ("Calceolaria integrifolia").
- šaurlapu kalmija kalmiju suga ("Kalmia angustifolia").
- platlapu kalmija kalmiju suga ("Kalmia latifolia").
- daudzlapu kalmija kalmiju suga ("Kalmia polifolia").
- zirgu āboliņš kalnu āboliņš ("Trifolium montanum")
- lielais baltais āboliņš kalnu āboliņš ("Trifolium montanum").
- lielais smaržīgais baltais āboliņš kalnu āboliņš ("Trifolium montanum").
- smaržīgais āboliņš kalnu āboliņš ("Trifolium montanum").
- baltāboliņš Kalnu āboliņš ("Trifolium montanum").
- Afolle kalnu grēda Mauritānijas dienvidos (_Affollé, Massif de l’_), Asābas un Rietumhodas vilājā.
- izoplapu kamieļzāle kamieļzāļu suga ("Corispermum hyssopifolium"), Latvijā adventīvs augs.
- Ķūpu kāpa kāpa Nīcas pagastā, uz dienvidiem no Jūrmalciema, aizsargājams ģeomorfoloģiskais objekts (kopš 1962. g.), platība — 40 ha, viens no lielākajiem eolajiem veidojumiem (34 m vjl.), viena no visaugstākajām kāpām Latvijā.
- kaprifoliāceja Kaprifolija - divdīgļlapju augu dzimta, krūmi un lakstaugi ziemeļu puslodes mērenajā joslā ap 300 sugu, Latvijā dzimta reprezentēta ar kliederu jeb plūšu koku, irbenāju, linneju un sausserdi, vairākas sugas krāšņumaugi.
- caprifoliaceae Kaprifoliju dzimta.
- centrante Kaprifoliju dzimtas ģints ("Centranthus"), dekoratīvas puķes ar sārtrozā ziediem un jūras zaļām lapām.
- kolkvīcija Kaprifoliju dzimtas ģints ("Kolkwitzia"), dekoratīvi dārza krūmi, kas uzzied tieši tad, ka pavasara krūmi jau ir noziedējuši.
- leicestērija Kaprifoliju dzimtas ģints ("Leycesteria"), daudzgadīgs, dekoratīvs krūms, kuram ziedi veidojas uz viengadīgajiem dzinumiem.
- linneja Kaprifoliju dzimtas ģints ("Linnaea"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- sausserdis Kaprifoliju dzimtas ģints ("Lonicera"), stāvs vai vijīgs krūms ar veselām lapām un divlūpainiem, retāk gandrīz kārtniem ziediem, 200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, introducēts \~40 sugu.
- sniegoga Kaprifoliju dzimtas ģints ("Symphoricarpos"), dekoratīvs krūms ar baltām ogām, kas nenobirst visu ziemu, 18 sugu.
- veigela Kaprifoliju dzimtas ģints ("Weigela"), vasarzaļi krūmi, lapas pretējas, veselas ar zāģzobainu malu, ziedi samērā lieli ar divkāršu apziedni, 12 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmus audzē 6 sugas un 10 dekoratīvās formas.
- ātraudži Kaprifoliju dzimtas krūms, parasts dārzos, sarkanās ogas čemuros; retāk melnām ogām.
- vīteņsausserži Kaprifoliju dzimtas vasarzaļi vai mūžzaļi vijīgi, retāk stāvi krūmi, \~20 sugu, Latvijā introducētas 5 sugas.
- Kalevala Karēļu un somu eposs, ko pēc folkloras materiāliem (gk. rūnām) izveidojis E. Lenrūts; izdots 1835. un 1849. g.; eposa galvenais varonis ir dziesminieks, zemkopis, zvejnieks un mednieks Veinemeinens.
- ķērvele Kārvele (senāk "Scandix cerefolium").
- lapu kārvele kārveļu suga ("Chaerophyllum cerefolium").
- šaurlapu kasija kasiju suga ("Cassia angustifolia").
- kataģenēze Katamorfoze - kādas organismu grupas morfoloģiskās un fizioloģiskās organizācijas vienkāršošanās sakarā ar pielāgošanos mazāk sarežģītiem vides apstākļiem.
- narti Kaukāza tautu eposa varoņi, kas cīnījās ar svešzemju iebrucējiem un naidīgiem dabas spēkiem; eposu sāka pierakstīt 19. gs. v. un tā nacionālie varianti papildināti ar vietējo folkloru.
- Kautraks Kautraka gravas - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 32,12 ha.
- savādlapu kazbārdis kazbāržu suga ("Aruncus aetusifolius").
- Kazugrava Kazu ieleja - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai.
- koslapu kazuarīns kazuarīnu suga ("Casuarina equisetifolia"), ko Austrālijā audzē smiltāju nostiprināšanai, pieticīgs augs, kas ātri aug un sasniedz 20 m garumu un līdz 70 cm resnumu; Austrālijas dzelzskoks.
- garlapu kažocene kažoceņu suga ("Anomodon longifolius").
- lapveida kladonija kladoniju ģints ķērpju suga ("Cladonia foliacea"), Latvijā ieceļojusi ar migrējošiem putniem, aizsargājama.
- pianola Klavierēm pievienots (vai tajās iebūvēts) mehānisms, kas, nolasot perfolenti, atskaņo mūziku.
- alkšņlapu kletra kletru suga ("Clethra alnifolia").
- kārkllapu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster salicifolius").
- protrombināze Komplekss, kas veidojas no aktivētā X asinsreces faktora, kalcija, fosfolipīda un modificēta V faktora; šķeļ un aktivē protrombīnu par trombīnu.
- alkšņlapu korinte korintu suga ("Amelanchier alnifolia").
- zeltpīpeņlapu kotula kotulu suga ("Cotula pyrethrifolia").
- sirdslapu krambe krambju suga ("Crambe cordifolia").
- Brālis Trusītis krāpnieks amerikāņu folklorā, tēls cēlies no Rietumāfrikas mitoloģijas krāpnieka zaķa, viņš parasti gudrībā pārspēja lielākos un spēcīgākos varoņus - Brāli Lāci un Brāli Lapsu.
- Baltā klints krauja Gaujas kreisajā krastā Cēsu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1974. g.), veido balti, slīpslāņoti augšdevona Gaujas svītas Sietiņu rindas smilšakmeņi, kraujas garums — 400 m, augstums — 12-16 m, atsevišķi atsegumi 4-8 m augsti, tos citu no cita atdala sengravas; Liepas iezis; Ozolu iezis.
- Usiņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš aizsprosto upes, bet pārējie (Dubiņa un Goriņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus.
- Goriņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš pārnēsā kalnus, bet pārējie (Dubiņa un Usiņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus.
- Dubiņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš rīkojas ar kokiem kā ar skaliņiem, bet pārējie (Goriņa un Usiņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus.
- biļina Krievu folkloras žanrs, episka dziesma, kurā teiksmainā formā stāstīts par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem.
- Alatirs Krievu viduslaiku leģendās un folklorā akmeņu akmens, zemes centrs, kam piemita sakrālas un dziednieciskas īpašības.
- Georgs Kristietības un islāma mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās kareivis - moceklis, Romas imperatora Diokletiāna laikabiedrs; folkloras tradīcija viņa vārdu saista ar lopkopju un daļēji zemkopju pavasara kultu ieražām; Juris.
- Juris kristietības un islāma nostāstos — kareivis moceklis, ar kura vārdu folkloras tradīcija saistīja lopkopju un daļēji zemkopju pavasara kultu reliktās pagāniskās ieražas, kā arī bagāto mitoloģisko tematiku, arī motīvu par cīņu ar pūķi.
- drojenīte Krustziežu dzimtas ģints ("Erophila"), viengadīgi vai pārziemojoši lakstaugi, sugu skaits grūti nosakāms sarežģītās morfoloģijas dēļ; Eiropā tikai 1 suga.
- izoplapu kufeja kufeju suga ("Cuphea hyssopifolia").
- vairogviendienīte Kukaiņu klases viendienīšu kārtas suga ("Prosopistoma foliaceum"), Latvijā aizsargājama.
- Baltavots Kuldīgas novada Kurmāles pagastā esošā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Baltavots un Melnavots" sastāvdaļa, avots 2 m diametrā, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts.
- Melnavots Kuldīgas novada Kurmāles pagastā esošā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Baltavots un Melnavots" sastāvdaļa, avots ar 1,5 m dziļu akaci un melnu nokrāsu, ko piešķir kūdras slānis.
- zarainā ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium matricariifolium"), Latvijā aizsargājama.
- trīslapu ķērsa ķērsu suga ("Cardamine trifolia").
- šķēplapu ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria hastifolia"), Latvijā aizsargājama, sastopama reti.
- Ķūpu Ķūpu kāpa - atrodas Nīcas pagastā, uz dienvidiem no Jūrmalciema, aizsargājams ģeomorfoloģiskais objekts (kopš 1962. g.), platība - 40 ha, viens no lielākajiem eolajiem veidojumiem (34 m vjl.), viena no visaugstākajām kāpām Latvijā.
- trihoadenoma Labdabīgs folikulārs audzējs ar lielām cistām, kas klātas ar zvīņepitēliju; lokalizējas uz sejas vai viduma.
- ķeblainītis Lāča nosaukums folklorā.
- saule Laiktelpas daļa folkloriskajā izpratnē.
- šaurlapu lakacis lakaču suga ("Pulmonaria angustifolia"), Latvijā aizsargājama.
- garlapu lakacis lakaču suga ("Pulmonaria longifolia").
- folia Lapas (lat., daudzsk. no "folium"), gk. farmācijā.
- sfagns Lapu sūnu ģints ("Sphagnum"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas ar zariem pušķos, tievu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst un veido kūdru, \~150 sugu, kas pēc anatomiskajām un morfoloģiskajām pazīmēm iedalītas sekcijās, Latvijā konstatētas 36 sugas no 7 sekcijām.
- ruņķis Latviešu folklorā - mantnesis pūķis, mājas gars.
- LFK Latviešu folkloras krātuve.
- sirdslapu tiarella Latvijā biežāk audzētā tiarellu suga ("Tiarella cordifolia"), līdz 30 cm augsta, lapas sirdsveida, apaļīgi starainas, rozetē, spīdīgas, rudenī krāsojas, zied aprīlī, maijā.
- šaurlapu lavanda lavandu suga ("Lavandula angustifolia").
- doblapu leženeja leženeju suga ("Lejeunea cavifolia"), kas ir aizsargājama, aug mitros lapkoku un jauktos mežos, gk. gāršā, vērī, mazs vienmājas augs; veido blīvas, tumšzaļas vai dzeltenzaļas velēnas uz lapkoku stumbriem, laukakmeņiem, nereti arī uz epifītiskajām lapu sūnām; Latvijā aizsargājama.
- parastā līcija līciju suga ("Lycium barbarum syn. Lycium hamilifolium").
- plūsis Līdz 6 m augsts "Caprifoliaceae" dzimtas krūms "Sambucus nigra L.", bagātīgu lapojumu un lielu daudzumu vairogveidīgu baltu ziedu.
- limfogonijs Liels limfocīts ar relatīvi lielu kodolu un negraudainu citoplazmu; to atrod limfoleikozes gadījumā.
- platlapu liepa liepu suga ("Tilia platyphyllos", arī "Tilia grandifolia"), Latvijā introducēta.
- Rēgeļa ligustrs ligustru suga ("Ligustrum obtusifolium var. regelianum").
- ovāllapu ligustrs ligustru suga ("Ligustrum ovalifolium").
- limfocitoze Limfocītu skaita palielināšanās perifēriskajās asinīs; to novēro sakarā ar dažādām akūtām (garais klepus) vai hroniskām infekcijas slimībām (tuberkuloze, infekciozā mononukleo-ze, infekciozais hepatīts), vai arī kā nenobriedušo limfocītu skaita pieaugumu limfoleikozes gadījumā.
- platlapu limonija limoniju suga ("Limonium latifolium").
- folklorizācija Literāru darbu, gk. dzejoļu (dziesmu) iekļaušanās folkloras tradīcijā, kad tie iegūst tautas daiļradei tipiskas iezīmes: mutvārdu izplatību, variēšanos, anonimitāti, sabiedrisku funkciju.
- mazmuiža Lopu muiža; pusmuiža; folverks.
- šaurlapu lupīna lupīnu suga ("Lupinus angustifolius").
- liposoma Ļoti sīks dzīvās šūnas pūslītis, ko veido ūdeņains kodols un fosfolipīdu apvalks.
- parastā mahonija mahoniju suga ("Mahonia aquifolium"), ko audzē arī Latvijā.
- vigti Mājas gari vācu un dāņu folklorā, tiem ir plušķainas, sirmas bārdas un kuplas uzacis, pārvietojas balstoties uz resna bērza mieta, bieži pastrādā dažādas nerātnības, var sarīkot jandāliņu naktī.
- hobgoblins Mājas gariņa veids angļu folklorā, palīdz mājas darbos, patīk uzturēties siltumā; apvainojas, ja saimnieki sāk taupīt uz siltuma rēķina un tad kļūst neciešams, ļaunprātīgi kaitējot.
- braunijs Mājas gariņš angļu folklorā, parādās tikai naktī, ļoti čakls un godīgs, nesavtīgs.
- trasgo Mājas gars spāņu folklorā, augumā līdz plaukstas lielumam, mitinās kolonijās un palīdz mājas saimniecībā, bet ja izdomā pajokoties, tad zaudē mēra sajūtu.
- tomtras Mājas garu veids skandināvu folklorā, no tālienes atgādina bērneļus, bet sejas vecas un krunkainas, mēdz ģērbties ļoti silti sarkanās un zaļās krāsainās adītās zeķēs un cepurītēs, ar biezu kažoku.
- etnogrāfiskie ansambļi mākslinieciski kolektīvi, kas koncertu vai teatralizētu uzvedumu veidā popularizē kāda novada folkloru un tradīcijas, kas pārmantotas no iepriekšējām paaudzēm.
- Tasmana jūra malas jūra Klusā okeāna dienvidrietumos, starp Austrāliju, Tasmaniju, Jaunzēlandi, Norfolku un Jaunkaledoniju, Basa šaurums savieno ar Indijas okeānu, Kuka šaurums - ar Kluso okeānu, platība - 3340000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6015 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,3 m.
- mazā malva malvu suga ("Malva rotundifolia").
- mandu Mandu valodas - Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo atzara valodu grupa, kas iedalās 4 grupās (bobofingu, austrumu, dienvidrietumu un ziemeļu grupa), kas apvieno 13 apakšgrupas, ģenealoģiskā piederība neskaidra, izplatīta Āfrikas R daļā (no Nigērijas līdz), izteikti analītiskas valodas, morfoloģiskie līdzekļi ierobežoti, liela nozīme sintaksei, stingri noteikta vārdu kārta.
- apaļlapu mārpuķīte mārpuķīšu suga ("Bellis rotundifolia").
- Māras āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
- pelēkais amoliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- kaķa oleņas matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- kaķa pauteņi matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- laimes puķe matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- lauku pūpoliņi matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- runča pautiņi matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- zaķu pogas matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- runča pauti matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- aitu āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- kakla āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- kaķu āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- lauku āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- matu āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- noru āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- pelēkais āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- peļu āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- timotiņa āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- zaķu āboliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- vilnainais amoliņš matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- aitiņa Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- aitīna Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- aitiņas Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- buļpautiņi Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- dābols Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- divredze Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- kucēniņš Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- matāboliņš Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- matuāboliņš Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- mežāboliņš Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- pelašķi Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- pļavpelēks Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- plūkšumnīcas Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- pūpoliņi Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- pūšelpuķe Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- pūsliņi Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- runčpautiņš Matainais āboliņš ("Trifolium arvense").
- dundurāboliņš Matainnais āboliņš ("Trifolium arvense").
- trihoanestēzija Matu (matu folikulu) jutības zudums.
- trihokriptoze Matu folikulu slimība.
- Erysimum marschallianum mauraglapu pērkonenes "Erysimum hieracifolium" nosaukuma sinonīms.
- kaķsierīte Mazā malva ("Malva rotundifolia").
- kaķusieri Mazā malva ("Malva rotundifolia").
- kaķusierīte Mazā malva ("Malva rotundifolia").
- rācentiņi Mazā malva ("Malva rotundifolia").
- sieriņi Mazā malva ("Malva rotundifolia").
- tanatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī nāvi, tās tiešos cēloņus, miršanas klīniskās un morfoloģiskās pazīmes.
- komedons Melnā pinne, matu folikula paplašināta atvere, pildīta ar tauku sekrētu un raga zvīņām tumši brūnā vai melnā krāsā un redzama melna punkta veidā; izspiežot izdalās tārpveida masa.
- leptonomorfoloģija Membrānu, apvalku morfoloģija.
- garlapu mētra mētru suga ("Mentha longifolia", arī "Mentha sylvestris").
- asociācija meža tipoloģijas taksons, ko nodala meža tipa ietvaros pēc mežaudzes 2 vai vairāku stāvu dominantēm un kondominantēm, nosaukumu vienkāršākā gadījumā veido pēc kokaudzē un zemsedzes lakstaugu stāvā biežāk sastopamo 1—3 sugu nosaukumiem, ko savieno ar pluszīmi, bet stāvu no stāva norobežo ar mīnuszīmi, piemēram, egļu + bērzu – zaķskābeņu + žagatiņu vēris (Picea abies + Betula pendula – Oxalis acetosella + Majanthemum bifolium).
- pieclapiņu mežvīns mežvīnu suga ("Parthenocissus quinquefolia").
- vesellapu mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis integrifolia").
- mīkle Mīkla 2 (folklorā).
- virspusējā mikoze mikoze, kas skar epidermas raga slāni un matu folikulus, piem., klijveida ēde.
- medicīnas mikrobioloģija mikrobioloģijas nozare, kas pētī cilvēkam patogēno mikroorganismu morfoloģiskās un bioloģiskās īpašības, kā arī problēmas, kas saistītas ar infekciju un imunitāti.
- alkšņlapu mikromele mikromeļu suga ("Micromeles alnifolia"), ko Latvijā retumis audzē kā krāšņumaugu.
- sirdslapu miķelīte miķelīšu suga ("Aster cordifolius").
- vītolu miķelīte miķelīšu suga ("Aster salignus", senāk "Aster salicifolius"), sastopama kā dārzbēglis samērā reti.
- laimiņlapu miķelīte miķelīšu suga ("Aster sedifolius").
- neorganiskie siltumizolācijas materiāli minerālvate, stikla vate un izstrādājumi uz to bāzes, šūnbetoni, uzputināts perlīts un vermikulīts, šūnbetoni un putustikls, alumīnija folija u. c.
- trejgalvis Mitoloģijā, folklorā - būtne ar trim galvām.
- trejdeviņi Mitoloģijā, folklorā - mistisks skaitlis trīsreiz deviņi; arī ļoti daudz.
- trīsgalvains Mitoloģijā, folklorā - tāds, kam ir trīs galvas; trejgalvains.
- trejgalvains Mitoloģijā, folklorā - tāds, kam ir trīs galvas; trejgalvu.
- trejgalvu Mitoloģijā, folklorā - tāds, kam ir trīs galvas.
- viegle Mitoloģiska būtne latviešu folklorā, ragana, burve.
- Vanapagans mitoloģisks varonis ("vecais pagāns") igauņu tautas vēstītājā folklorā - teikās viņš ir pamuļķis un cilvēkiem nelabvēlīgs dabas milzis, kas cīnās ar Kalevipoegu un Lielo Tellu vai arī darbojas viens pats; pasakās darbojas pretī asprātīgajam kalpam.
- bioloģiskā membrāna molekulāra izmēra robežslānis, kas morfoloģiski un fizioloģiski norobežo gan šūnu, gan tās organoīdus.
- morfologs Morfoloģijas (1) speciālists.
- morfēmika Morfoloģijas apakšnozare, kurā pēta morfēmas, to struktūru, funkcijas, saistījumu un izkārtojumu.
- morfogrāfija Morfoloģijas novirziens, kurā veic Zemes virsas reljefa ārējo pazīmju (augstuma, dziļuma, posmojuma, formu izvietojuma, orientācijas) aprakstu bez reljefa izcelsmes un attīstības skaidrojuma.
- somatoloģija Morfoloģijas nozare par ķermeņa uzbūvi un funkcijām.
- makromikroskopija Morfoloģijas nozare, kas pētī objektus, kuri atrodas redzamības robežlaukā.
- suprafikss Morfoloģiska supramorfēma, kas īstenojas vārda vai vārdformas robežās un kas parasti saistīta ar zilbes intonāciju vai vārda uzsvaru vārddarināšanas vai formveidošanas funkcijā; superfikss.
- polaritāte Morfoloģiskā un fizioloģiskā atšķirība starp augšējo un apakšējo daļu (augam, tā daļām).
- pārvēršanās Morfoloģiska un fizioloģiska organisma pārveidošanās attīstības gaitā.
- ameboidisms Morfoloģiska vai funkcionāla līdzība amēbai, piem., amēbveida kustības, ko dažreiz novēro noteiktās nervu šūnās.
- citomorfoze Morfoloģiskas pārmaiņas šūnā tās dzīvības laikā; šūnu daudzuma vai rakstura pārmaiņas audos.
- linneons Morfoloģiski līdzīgu tuvradniecisku augu formu kopums, kas atbilst sugas kritērijiem.
- biotips Morfoloģiski līdzīgu vienāda genotipa organismu grupa populācijā.
- simpatrija Morfoloģiski līdzīgu, bet fizioloģiski un ekoloģiski atšķirīgu sugu vai formu kopdzīve vienā un tajā pašā apvidū.
- ablauts Morfoloģiski nosacīta patskaņu mija vienas saknes vārdos vai viena vārda dažādās formās, (piem., vācu val. "binden, band, gebunden").
- heterosporas Morfoloģiski un fizioloģiski atšķirīgas sporas.
- izogametas Morfoloģiski vienādas vīrišķās un sievišķās gametas.
- nogatavošanās Morfoloģisku un bioķīmisku pārmaiņu kopums augļos, kuru rezultātā sēklā attīstās dīglis, bet augļapvalks iegūst sēklas izplatīšanas un aizsargāšanas spēju.
- platlapu muskare muskaru suga ("Muscari latifolium").
- morfoloģiskās mutācijas mutācijas, kas izmaina organisma morfoloģiskās pazīmes.
- etnomūzika Mūzikas žanrs, kam raksturīgs tautas mūzikas elementu mūsdienīgs izmantojums; folkmūzika.
- folkroks Mūzikas žanrs, kas izveidojies no folkmūzikas un rokmūzikas.
- nahu-dagestāniešu Nahu-dagestāniešu valodas - kaukāziešu valodu saimes valodu grupa, bagāts konsonantisms, morfoloģijā vārdu klases kategorija, sarežģīta locījumu sistēma (ir vairāki lokatīva locījumi), ergatīva konstrukcija.
- žodzeņlapu naktene nakteņu suga ("Solanum sisymbriifolium"), Latvijā adventīva.
- smaržīgā naktsvijole naktsvijoļu suga ("Platanthera bifolia", arī "Orchis bifolius"), daudzgadīgs lakstaugs ar veselu, olveidīgu gumu, stublājs dzeltenzaļš, līdz 60 cm augsts, ziedi balti, nedaudz iezaļgani, ļoti smaržīgi.
- ufologs Neidentificēto lidojošo objektu pētnieks, cilvēks, kas nodarbojas ar ufoloģiju.
- prostatas intraepiteliālā neoplāzija neoplastiskas prostatas kanālu un acīnu epitēlijšūnu pārmaiņas, kam ir dažas morfoloģiskas vēža pazīmes, taču bez invāzijas stroma.
- neofolklorisms Neoprimitīvisms - virziens mākslā, sevišķi mūzikā, kas aizsākās pēc 1910. gada un vērsās pie pašiem senākajiem, pagāniskajiem folkloras slāņiem; neobarbarisms.
- neobarbarisms Neoprimitīvisms - virziens mākslā, sevišķi mūzikā, kas aizsākās pēc 1910. gada un vērsās pie pašiem senākajiem, pagāniskajiem folkloras slāņiem; neofolklorisms.
- retikulārā pigmentētā poikilodermija neregulāri simetriski bojājumu perēkļi sejas un kakla ādā ar pigmentāciju, atrofiju un folikulāru hiperkeratozi
- difteroīds Nevirulents mikroorganisms, kas morfoloģisko un kultūras īpašību ziņā līdzīgs difterijas nūjiņai.
- fosfolecitināze Nieru un zarnu gļotādas enzīms, kas atšķeļ fosfātu no lecitīna u. c. fosfolipīdiem.
- alunīts No alumīnija folijas izgatavots pavediens, kas piešķir drānai spīdumu.
- ideotips No saimnieciskā viedokļa ideāla organisma (šķirnes) modelis, kam ir optimāls morfoloģisko, anatomisko, fizioloģisko un bioloģisko īpašību kopums.
- metaplāzija Nobriedušu (dzīvnieku, augu) audu pārveidošanās citādos, morfoloģiski un funkcionāli atšķirīgos audos.
- norfolks Norfolkas rikšotājs - zirgu šķirne.
- NF Norfolkas Sala, teritorijas divburtu kods.
- NFK Norfolkas Sala, teritorijas trīsburtu kods.
- kariotips noteiktai sistemātiskai grupai raksturīgākais hromosomu komplekta morfoloģisko īpašību kopums.
- līklapu novellija novelliju suga ("Nowellia curvifolia"), sastopama samērā reti, gk. mitros un slapjos mežos, kā arī kūdreņos, uz trupošām skujkoku (egļu, priežu) kritalām pēc mizas atdalīšanās (retumis aug uz mizas).
- hiperluteinizācija Olnīcas folikulu pārmērīga luteinizācija.
- tekoluteocīts Olnīcu folikulu saistaudapvalka šūna.
- pārdalījums onomastikā - vārda sākotnējās morfoloģiskās struktūras pārveidojums (pārveidota izpratne), parasti - tautas etimoloģijas ietekmē; dekompozīcija.
- dekompozīcija onomastikā - vārda sākotnējās morfoloģiskās struktūras pārveidojums (pārveidota izpratne), parasti - tautas etimoloģijas ietekmē; pārdalījums.
- attīstība organisma morfoloģisko, bioķīmisko un fizioloģisko izmaiņu kopums, t. i., organisma kvalitatīvās izmaiņas - no sākotnējām šūnām rodas jaunas šūnas ar citām īpašībām.
- trofika Organisma šūnu vielmaiņas un to regulējošo mehānismu kopums, kas nodrošina šūnu, audu un orgānu morfoloģisko struktūru un fizioloģiskās funkcijas.
- vaniļa Orhideju dzimtas suga ("Vanilla planifolia"), kāpelētājaugs, kura augļiem fermentējoties veidojas vanilīns.
- skābaržlapu ostrija ostriju suga ("Ostrya carpinfolia").
- šaurlapu osis ošu suga ("Fraxinus angustifolia"), ko paretam audzē kā dekoratīvu koku.
- krēsliņš Ozolīšu saulkrēsliņš ("Thalictrum aquilegifolium").
- ozolīte Ozolīšu saulkrēsliņš ("Thalictrum aquilegifolium").
- ozolītes Ozolīšu saulkrēsliņš ("Thalictrum aquilegifolium").
- sētloži Ozolīšu saulkrēsliņš ("Thalictrum aquilegifolium").
- sētložņi Ozolīšu saulkrēsliņš ("Thalictrum aquilegifolium").
- mežvīteņlapu ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia clemantifolia").
- pamīšlapu pakrēslīte pakrēslīšu suga ("Chrysosplenium alternifolium").
- Cornus alternifolia pamīšlapu grimoņa "Swida alternifolia" senāks nosaukums.
- kašķene Pamīšlapu pakrēslīte ("Chrysosplenium alternifolium"), ilggadīgs augs ar ložņīgu, garu zemes stumbru, trijstūrainu stublāju un pamīšus ap to (apakšā rozetveidīgi) sakārtotām nierveidīgām robotām lapām, zied agri pavasarī.
- krēsliņi Pamīšlapu pakrēslīte ("Chrysosplenium alternifolium").
- vidējā panātre panātru suga ("Lamium moluccellifolium").
- ozolu ābolveida panglapsene panglapseņu suga ("Cynips quercus-folii").
- valodas universālija parādība, kas sastopama visās vai gandrīz visās valodās, piemēram, visās valodās ir nomeni, darbības vārdi un vietniekvārdi (morfoloģiskās universālijas), visās valodās ir sakārtojuma sakars un saikļi (sintaktiskās universālijas), visās valodās ir īpašvārdi, frazeoloģismi, iespējama vārdu lietošana pārnestā nozīmē (leksiski semantiskās universālijas).
- peliška parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- perešķis parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- aitašķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- aitķiemeles Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- aitkriemeles Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- asinsdziras Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- asinsdzīras Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- asinspuķe Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- ašķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- ašņadziras Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- dzelszāle Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- dzelzzāle Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- dzirenes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- ežapuķe Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- ežapuķes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- ežpuķe Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- gabane Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- indricene Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- indricenes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- ķermelītes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- laukpipari Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- laukpipariņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- mērpuķe Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- mērpuķes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- papīrene Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- papīrenīte Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- pelašķes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- pelaški Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- pelašķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- peļašķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- peļastes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- peļastīte Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- pelēči Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- pelekši Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- pelēkši Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- peleška Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- peleški Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- pelešķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- pelieši Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- peliška Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- peliškas Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- pelišķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- pelišķītes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- peluškas Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- peļuškas Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- peluški Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- pelušķi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- pīpenes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- šāpšīri Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- sierenes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- tītardilliņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- tītarene Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- tītarenes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- tītarine Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- tītarines Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- tītariņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- tītarīši Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- tītarpuķe Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- tītarpuķes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- tītartēja Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- tītarzāle Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- tītarzāles Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žinžārņa Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žiužaiņa Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žiužārņa Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- živžāņa Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžainas Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžaines Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžaiņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žužāne Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žužāni Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žužāņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žužārne Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žužārnene Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžaunas Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžaune Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžavne Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžēnes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžēni Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžērne Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžērnes Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžērņi Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžērns Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžiens Parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- žūžainis Parastais pelašķis ("Acillea millefolium").
- kazvija Parastais vīteņsausserdis ("Lonicera caprifolium").
- epidermofiti Parazītisko nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, kuras ierosina ādas un nagu slimību, bet neskar matu folikulus.
- epidermofitoni Parazītisku mikroskopisku sēņu ģints, kas ierosina ādas un nagu saslimšanu, bet neskar matu folikulus.
- konģenitālā pahionīhija pārmantotu dermatostomatoloģisku simptomu komplekss (autosomāli dominanta pārmantošana): palmoplantāra, kā arī Ahilleja cīpslas apvidus folikulārā hiperkeratoze, vaigu gļotādas leikokeratoze; reizēm hiperhidroze, keratīts.
- limfēmija Pārmērīgs limfocītu vai to negatavo formu daudzums asinīs; limfoleikoze.
- lokalizējums Paveikta darbība --> lokalizēt (2); citas tautas daiļdarbs, folkloras sacerējums, kas, parasti tulkojot, pielāgots savas tautas, zemes īpatnībām.
- strupā pazvēre pazvēru suga ("Erucastrum nasturtiifolium").
- paronīms pēc skaniskās un morfoloģiskās uzbūves līdzīgi, bet semantiski atšķirīgi vienas vārdšķiras vārdi, kurus valodas praksē kļūdaini mēdz lietot citu cita vietā.
- lielziedu pelargonija pelargoniju suga ("Pelargonium grandifolum").
- baltvēdere Pelašķis ("Achilea millefolium").
- parastais pelašķis pelašķu suga ("Achillea millefolium").
- vītolu pelašķis pelašķu suga ("Achillea salicifolia syn. Achillea cartilagine, Ptarmica cartilaginea").
- apaļlapu rotundifolia pelleju suga ("Pellaea rotundifolia").
- vairzaru pellija pellia endiviifolia.
- skujlapu penstemone penstemoņu suga ("Penstemon pinifolius").
- smalklapu peonija peoniju suga ("Paeonia tenuifolia").
- kluzilapu peperomija peperomiju suga ("Peperomia clusiifolia").
- apaļlapu peperomija peperomiju suga ("Peperomia rotundifolia").
- taustiņperforators Perforators, kas datus ieraksta perfokartē vai perfolentē ar tastatūras palīdzību.
- cietā pērkonene pērkoneņu suga ("Erysimum durum syn. Erysimum hieracifolium subsp. durum").
- mauraglapu pērkonene pērkoneņu suga ("Erysimum hieracifolium syn. Erysimum marschallianum").
- balodeņlapu perovskija perovskiju suga ("Perovskia atriplicifolia").
- lokalizēt Pielāgot (citas tautas daiļdarbu, folkloras sacerējumu), parasti tulkojot, savas tautas, zemes īpatnībām.
- zilās govis piena govju šķirne, viena no vecākajām govju šķirnēm Latvijā, bieži minēta lībiešu folklorā, 19. gs. sāka ieviest citas šķirnes, kas pamazām izspieda zilās.
- daivainā čemurene piepju sēņu čemureņu ģints suga ("Grifola frondosa").
- milzu čemurene piepju sēņu čemureņu ģints suga ("Grifola gigantea"), aug pie lapu koku (gk. ozolu) pamatnes, Latvijā sastopama ļoti reti.
- čemurainā čemurene piepju sēņu čemureņu ģints suga ("Grifola umbellata" syn. "Polyporus umbellatus").
- čemurene Piepju sēņu grupas poriju dzimtas ģints ("Grifola"), Latvijā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas, saprofīti un parazīti pie lapu koku stumbru pamatnes vai to tuvumā.
- platlapu pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus latifolia"), ko vietām audzē dārzos.
- plūškoklapu pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus sambucifolia").
- Norfolka Pilsēta ASV ("Norfolk"), Nebraskas štatā, 24400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Norfolka Pilsēta ASV ("Norfolk"), Virdžīnijas štatā, osta pie Atlantijas okeāna Hemptonrodsas līča, 242800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Safolka Pilsēta ASV ("Suffolk"), Virdžīnijas štatā, 86800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ipsviča Pilsēta Lielbritānijā ("Ipswich"), Anglijas austrumos, osta Orvelas grīvlīča krastā, Safolkas grāfistes administratīvais centrs, 133400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Noridža Pilsēta Lielbritānijā ("Norwich"), Anglijas austrumos, Norfolkas grāfistes administratīvais centrs, 132500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bērntpaina Pilsēta Norfolkas Salu Teritorijā ("Burnt Pine"), 1700 iedzīvotāju (2006. g.).
- Fredriksta Pilsēta Norvēģijā ("Fredrikstad"), Estfollas filkē, 75600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hortene Pilsēta Norvēģijā ("Horten"), Vestfollas filkē, 26800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svelvīka Pilsēta Norvēģijā ("Svelvik"), Vestfollas filkē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Askima Pilsēta Norvēģijā, Estfollas filkē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Haldene Pilsēta Norvēģijā, Estfollas filkē, 30100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mīsene Pilsēta Norvēģijā, Estfollas filkē, 6320 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sarpsborga Pilsēta Norvēģijā, Estfollas filkes administratīvais centrs, osta Glommas lejtecē, 54060 iedzīvotāju (2013. g.).
- Holmestranna Pilsēta Norvēģijā, Vestfollas filkē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Osgordstrande Pilsēta Norvēģijā, Vestfollas filkē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Larvīka Pilsēta Norvēģijā, Vestfollas filkē, 43300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sannefjūra Pilsēta Norvēģijā, Vestfollas filkē, 45000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Staverna Pilsēta Norvēģijā, Vestfollas filkē, 5740 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tensberga Pilsēta Norvēģijā, Vestfollas filkes administratīvais centrs, 41550 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mosa Pilsēta Norvēģijas dienvidos ("Moss"), Estfollas filkes administratīvais centrs, 31300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Afolterne pie Albidas pilsēta Šveicē ("Affoltern am Albis"), Cīrihes kantonā, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
- biezlapainā pitospora pitosporu suga ("Pittosporum crassifolium").
- smalklapu pitospora pitosporu suga ("Pittosporum tenuifolium").
- plakaņi Plakņi - vaboļu kārtas dzimta, kurā iekļaujas vairākas morfoloģiski nevienveidīgas \~1200 sugu, Latvijā konstatēts \~10 sugu.
- novelkamās folijas papīra pamatne plāns, stiprs, ļoti gluds, līmēts papīrs bez pildvielām; lieto folijas ražošanai.
- kokaugu slimības plaša slimību grupa, kas rada anatomiskas vai morfoloģiskas pārmaiņas visā kokā (vai krūmā) vai atsevišķās tā daļās.
- kļavlapu platāna platānu suga ("Platanus x acerifolia").
- bezgalene Platlapu bezgale ("Laserpitium latifolium").
- cūkaste Platlapu bezgale ("Laserpitium latifolium").
- govuzāle Platlapu bezgale ("Laserpitium latifolium").
- vīdriekši Platlapu cemere ("Sium latifolium"), taisnsēkļi, ūdensaugi ar dzļi rievainu, kantīgu stublāju, skujaini šķeltām lapām.
- ūdensvēre Platlapu cemere ("Sium latifolium").
- vidriekši Platlapu cemere ("Sium latifolium").
- vidriekste Platlapu cemere ("Sium latifolium").
- vidrikste Platlapu cemere ("Sium latifolium").
- cepurīte Platlapu pulkstenīte ("Campanula latifolia").
- zaķpodiņš Platlapu pulkstenīte ("Campanula latifolia").
- zvaniņi Platlapu pulkstenīte ("Campanula latifolia").
- zvārgulītis Platlapu pulkstenīte ("Campanula latifolia").
- Galanthus latifolius platlapu sniegpulkstenītes "Galanthus ikariae ssp. latifolius" nosaukuma sinonīms.
- ķelpis Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia").
- vāliņas Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia").
- vāliņi Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia").
- vālītes Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia").
- vangale Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia").
- sīpollapu plostbārdis plostbāržu suga ("Tragopogon porrifolius"), kas minēta tikai 20. gs. sākuma avotos.
- plūšu Plūšu koks - plūškoks, kaprifoliju dzimtas krūms, parasts dārzos, sarkanas vai melnas ogas.
- folijspiede Poligrāfijas tehnoloģija, kur augstas temperatūras apstākļos uz priekšmeta virsmas tiek uzklāta krāsaina metāliska vai pigmenta folija - tradicionāli zelta, bet iespājams arī sudraba, sarkana, zila u. c. krāsas; šai tehnoloģijai pakļaujas āda, tās imitācija, papīrs, arī atsevišķi plastmasas veidi.
- pabalti Polijlapu andromeda ("Andromeda polifolia").
- smiltene Polijlapu andromeda ("Andromeda polifolia").
- smiltenes Polijlapu andromeda ("Andromeda polifolia").
- banānlapu polipodija polipodiju suga ("Polypodium musifolium").
- alternatīvā mūzika popmūzikai un klasiskajai alternatīvs mūzikas novirziens, kas ietver sevī ļoti dažādus mūzikas stilus (rokenrolu, "heavy metal", pankroku, "indie", folkroku u. c.).
- kantri Populārās mūzikas stils, radies 20. gs. 20. gados ASV, skaņdarbu pamatā ir amerikāņu fermeru (angļu, skotu, īru) mūzikas folklora, instrumentu grupu veido vijole, mutes harmonikas, bandžo, mandolīna vai ģitāra, bass; kantrimūzika.
- tautas pedagoģija praksē uzkrāta, ar folkloru un tradīcijām no paaudzes paaudzē nodota audzināšanas pieredze.
- trīslapu ptēleja ptēleju suga ("Ptelea trifoliata").
- ošlapu pterokārija pterokāriju suga ("Pterocarya fraxinifolia").
- sumahlapu pterokārija pterokāriju suga ("Pterocarya rhoifolia").
- plakanlapu pūkcepurene pūkcepureņu suga ("Orthotrichum obtusifolia").
- karošlapu pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula cochleariifolia").
- platlapu pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula latifolia") un tās varietāte ("Campanula latifolia var. macrantha").
- dižā pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula persicifolia").
- apaļlapu pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula rotundifolia").
- pusmēness pumpurzarene pumpurzareņu suga ("Cephalozia lunulifolia").
- trejlapu puplaksis puplakšu suga ("Menyanthes trifoliata").
- pūpolica Pūpols ("Salix acutifolia").
- papildhromosomas Putniem, divspārņiem, dažām augu sugāms sastopamas, gk. nelielas, hromosomas, kuru funkcijas nav saistītas ar morfoloģisko pazīmju determinēšanu un tās pastāv līdzās diploidālajam hromosomu komplektam.
- vēstures avoti rakstītie dokumenti, hronikas, annāles u. tml., arī valoda, folklora un lietiskie priekšmeti, kas atspoguļo sabiedrības pagātni.
- acuplakstiņi Rasene ("Drosera rotundifolia").
- apaļlapu rasene raseņu suga ("Drosera rotundifolia").
- brūnā receklene recekleņu ģints suga ("Phaeotremella foliacea", syn. "Tremella foliacea"), augļķermeņi gaišbrūni vai tumšbrūni, aug gan uz lapkoku, gan skujkoku koksnes.
- reljefa formu klasifikācija reljefa formu sistematizācija pēc morfoloģiskām (morfometriskām un morfogrāfiskām) pazīmēm, vecuma un izcelšanās.
- piedzimtā pahionīhija reta ektodermas attīstības anomālija, kam raksturīgas distrofiskas nagu pārmaiņas, plaukstu un pēdu apakšu hiperkeratoze, matu anomālijas, ceļu un elkoņu folikulārā keratoze un radzenes diskeratoze.
- makadēmija Rieksti, kurus ražo "Macadamia ternifolia"; sākotnēji tie uzieti Austrālijā; vieni no pašiem dārgākajiem riekstiem.
- ailantlapu riekstkoks riekstkoku suga ("Juglans ailanthifolia var. ailanthifolia").
- sirdsveida riekstkoks riekstkoku suga ("Juglans ailanthifolia var. cordiformis syn. Juglans cordiformis").
- jomainā rikardija rikardiju suga ("Riccardia chamaedryfolia"), Latvijā aizsargājama.
- kastaņlapu rodžersija rodžersiju suga ("Rodgersia aesculifolia").
- plūškoklapu rodžersija rodžersiju suga ("Rodgersia sambucifolia").
- fizokarps Rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), vasarzaļi krūmi ar staraini daivainām lapām, 14 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmu apstādījumos un necirptos dzīvžogos bieži audzē irbeņlapu fizokarpu ("Physocarpus opulifolius"), kas ir līdz 3 m augsts krūms ar nedaudz noliektiem zariem un brūnganpelēku mizu, kas atplīst garām plēksnēm; irbeņspireja.
- simtlapu roze rožu suga ("Rosa centifolia").
- ādlapainā roze rožu suga ("Rosa coriifolia").
- kaillapu roze rožu suga ("Rosa glabrifolia").
- dzeloņainā roze rožu suga ("Rosa pimpinellifolia").
- leprekons Rūķītis veca vīra izskatā īru folklorā; dažkārt - kurpnieks, kuram ir noslēpti zelta krājumi.
- lunģis Ruņģis - mantnesis pūķis, mājas gars latviešu folklorā.
- folkloristisks Saistīts ar folkloru vai folkloristiku, raksturīgs folklorai vai folkloristikai.
- folklorisks Saistīts ar folkloru, tai raksturīgs; folkloristisks.
- grafoloģisks Saistīts ar grafoloģiju, tai raksturīgs.
- ģeomorfoloģisks Saistīts ar ģeomorfoloģiju, tai raksturīgs.
- morfoloģisks Saistīts ar morfoloģiju (1), tai raksturīgs.
- morfoloģisks Saistīts ar morfoloģiju (2), tai raksturīgs.
- morfoloģisks Saistīts ar morfoloģiju (3), tai raksturīgs.
- promegaloblasts Sākotnējā anomāla eritrocīta attīstības forma B12 vitamīna un folijskābes deficīta gadījumā; atbilst pronormoblasta stadijai, bet atšķiras no tās ar lielākiem izmēriem, bazofilu citoplazmu un nekondensētu kodola hromatīnu.
- Norfolkas sala sala Fidži jūrā (“Norfolk”), starp Jaunzēlandi un Jaunkaledoniju, Austrālijas ārējā teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, platība — 35 kvadrātkilometri, 2170 iedzīvotāji (2012. g.), administratīvais centrs — Kingstona.
- atvasinājumsaliktenis Saliktenis, kas darināts, vienlaikus izmantojot sintaktisko un morfoloģisko vārddarināšanas paņēmienu.
- lipovitelīns Salikts olas dzeltenuma proteīns, kurā ir ap 18% fosfolipīdu.
- lielais salnsprīžotājs salnsprīžotāju suga ("Erannis defoliaria").
- sīklapu samtene samteņu suga ("Tagetes tenuifolia syn. Tagetes signata").
- zāģzoblapu santolīna santolīnu suga ("Santolina serratifolia").
- pārslīpējums saplākšņa un finierēto virsmu brāķa veids, kas rodas, ja tiek noslīpēta saplākšņa ārējā kārta vai finierētās virsmas kārta; labojams, vienīgi uzlīmējot jaunu finiera vai cita materiāla, piemēram, folijas kārtu.
- eozīns Sarkana organiskā krāsviela C~20~H~8~Br~4~O~5~, ko izmanto bioloģisku preparātu iekrāsošanai, vilnas, zīda, papīra, foliju krāsošanai; tetrabromfluoresceīns.
- zirgu āboliņš sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense")
- sarkanais ābuliņš sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense").
- sarkanais amoliņš sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense").
- galvas ābulinis sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense").
- sarkanais dāboliņš sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense").
- sarkanais dābols sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense").
- pļavas āboliņš sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense").
- pļavu āboliņš sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense").
- sarkanais pļavu āboliņš sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense").
- sarkanais ābols sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense").
- dābols Sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense").
- sarkozinēmija Sarkozīna uzkrāšanās asinīs, parasti to izraisa sarkozīna dehidrogenāzes vai flavoproteīna defekts, kā arī izteikts folātu deficīts.
- vītollapu saulgrieze saulgriežu suga ("Helianthus salicifolius").
- ozolīšu saulkrēsliņš saulkrēsliņu suga ("Thalictrum aquilegifolium").
- šaurlapu saulkrēsliņš saulkrēsliņu suga ("Thalictrum luridum", arī "Thalictrum angustifolium").
- parastais vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera caprifolium"), augs, ko izmanto vertikālai apzaļumošanai, līdz 6-10 m augsts krūms, lapas pelēkzaļas, ziedi iedzelteni vai gaiši rožaini, zied jūnijā, jūlijā.
- sierīte Savienojumā "kaķu sierīte" - malvu suga ("Malva rotundifolia").
- plūmjlapu aronija savvaļā radies melnaugļu un zemeņkoklapu hibrīds ("Aronia x prunifolia").
- baltais āboliņš sējas āboliņš ("Trifolium sativum").
- sarkanais sētais āboliņš sējas āboliņš ("Trifolium sativum").
- sētais āboliņš sējas āboliņš ("Trifolium sativum").
- vēra āboliņš sējas āboliņš ("Trifolium sativum").
- sētais ābols sējas āboliņš ("Trifolium sativum").
- smaillapu sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum capillifolium").
- bārkstlapu sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum fimbriatum").
- brūnais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum fuscum").
- Girgensona sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum girgensohnii").
- mīkstais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum molle"), Latvijā aizsargājama.
- piecrindu sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum quinquefarium").
- iesarkanais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum rubellum").
- Rusova sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum russowii").
- rudais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum subfulvum"), Latvijā aizsargājama.
- spīdīgais sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum subnitens"), Latvijā aizsargājama.
- Varnstorfa sfagns sekcijas "Acutifolia" sfagnu suga ("Sphagnum warnstorfii").
- šaurlapu sfagns sekcijas "Cuspidata" sfagnu suga ("Sphagnum angustifolium").
- ķimeņlapu selīne selīņu suga ("Selinum carvifolia"), kas Latvijā sastopama samērā bieži, auga stublājs 30-90 cm augsts, ar ļoti raksturīgām spārnainām šķautnēm, aug purvainās un krūmainās pļavās, zemajos jeb zāļu purvos, pārpurvotos ūdenstilpju krastos.
- ivrits Semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, Izraēlas valsts valoda; tajā visumā saglabājusies senebreju valodas morfoloģija un pamatleksika, bet sintaktiskā un semantiskā struktūra pārveidojusies.
- tautas deja senākais sadzīves horeogrāfijas izpildījuma veids; horeogrāfiskā folklora.
- fenolformaldehīda sveķi sintētiski sveķi, ko iegūst, polikondensējot fenolus ar formaldehīdu dažādās vidēs; lieto par saistvielu fenoplastu, siltumizolācijas materiālu, koksnes un dekoratīvo slāņaino apdares plastiku, ar foliju pārklātu dielektriķu, sintētisko līmju un laku ražošanā; fenolsveķi.
- vienlapas sīpols sīpolu suga ("Allium unifolium").
- garlapu skābene skābeņu suga ("Rumex longifolius").
- struplapu skābene skābeņu suga ("Rumex obtusifolius").
- vītollapu skābene skābeņu suga ("Rumex triangulivalvis syn. Rumex salicifolius").
- trollis Skandināvu ticējumos, folklorā - pārdabiska mežu, kalnu būtne (piemēram, milža, pundura, raganas veidolā).
- šaurlapu skarene skareņu suga ("Poa angustifolia").
- smaillapu skarziede skarziežu ģints suga ("Ive xanthiifolia syn. Cyclachaena xanthiifolia"), Latvijā sastopama ļoti reti, gk. lielo pilsētu dzelzceļa staciju teritorijā, ruderālās vietās, stublājs līdz 1 m augsts, augšdaļā zarots, lapas pretējas, ziedu kurvīšu daudz, tie ir sīki, noliekti.
- Gypsophila trichotoma skaujošās ģipsenes "Gypsophila perfoliata" nosaukuma sinonīms.
- banši Skotu un īru folklorā sievišķs gars, kura gaudas ārā aiz mājas sienām vēsta, ka kādam mājiniekam jāmirst.
- Stellaria diffusa skrajās virzas "Stellaria longifolia" nosaukuma sinonīms.
- mucinoze Slimība, kam raksturīga anomāla mukopolisaharīdu uzkrāšanās ādā; tiek iedalīta metaboliskajā (miksedēma u. c.), sekundārajā jeb kataboliskajā (deģenerācija dažādu neoplazmu gadījumos) un lokalizētajā (folikulārās, sinoviālās cistas u. c.).
- patomorfoloģija Slimu orgānu, audu, šūnu morfoloģijas izpēte.
- Festuca ovina subsp. tenuifolia smalklapu auzenes "Festuca tenuifolia" nosaukuma sinonīms.
- Tagetes signata smalkllapu samtenes "Tagetes tenuifolia" nosaukuma sinonīms.
- postiņi Smaržīgā naktsvijole ("Platanthera bifolia", senāk "Orchis bifolia").
- bezgalis Smaržīgā naktsvijole ("Platanthera bifolia").
- dzegužpiesis Smaržīgā naktsvijole ("Platanthera bifolia").
- libelange Smaržīgais sausserdis ("Lonicera caprifolium").
- Ātrais kalns Smilšakmens atsegums, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Ventas kreisajā krastā, Skrundas novada Nīkrāces pagastā (5 km augšpus Lēnām), Ventas un Šķērveļa dabas liegumā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. līdz 20 m augstās kraujas apakšējā daļā atsedzas gaiši, rupjslāņoti, vidēji cementēti smilšakmeņi, virs tiem cieti, masīvi dolomīti.
- mārsila smiltenīte smiltenīšu suga ("Arenaria serpyllifolia").
- platlapu sniegpulkstenīte sniegpulkstenīšu suga ("Galanthus ikariae subsp. latifolius syn. Galanthus latifolius").
- aslapu sniegroze sniegrožu suga ("Helleborus argutifolius").
- plēsējsomaiņi Somaiņu kārtas dzimta ("Dasyuridae"), morfoloģiski dažādi primitīvi zoofāgi, 4 apakšdzimtas, 20 ģinšu, \~50 sugu, sastopami Austrālijā, Tasmanijā, Jaungvinejā.
- Pīlādžlapu sorbārija sorbāriju suga ("Sorbaria sorbifolia"), ko Latvijā bieži audzē kā dekoratīvu krūmu, vairodamās ar sakņu atvasēm, dažās vietās pārgājusi savvaļā; līdz 3 m augsts krūms, lapas (garums - līdz 30 cm) ar 9-21 lapiņu, kam divkārt zāģzobaina mala, ziedi sīki, balti, sakopoti lielās skarās vasu galotnē.
- īvlapu spārnene spārneņu suga ("Fissidens taxifolius").
- psihografoloģija Spēja intuitīvi uzzināt personas rakstura īpašības no tās raksta ainas, neizdarot nekādu sīkāku grafoloģisku analīzi.
- platlapu spilve spilvu suga ("Eriophorum latifolium").
- šaurlapu spilve spilvu suga ("Eriophorum polystachium syn. Eriophorum angustifolium").
- goblapu spireja spireju suga ("Spiraea chamaedryfolia", senāk "Spirea ulmifolia").
- asinszāļlapu spireja spireju suga ("Spiraea hypericifolia").
- plūmjlapu spireja spireju suga ("Spiraea prunifolia").
- vītollapu spireja spireju suga ("Spiraea salicifolia").
- Staburadze Staburags - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, kas appludināts uzbūvējot Pļaviņu HES.
- folikulārais impetigo stafilokoku ierosināts virspusējs matu folikulu sastrutojums u. c.
- zobenlapu staģe staģu suga ("Inula ensifolia").
- Fidži jūra starpsalu jūra Klusā okeāna dienvidrietumu daļā (angļu val. "Fiji Sea"), tropu zonā starp Fidži salām, Kermadeka salām, Jaunzēlandi, Norfolku un Jaunkaledoniju, robežojas ar Tasmana un Koraļļu jūru, platība — 3180000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 2741 m, lielākais dziļums — 7633 m.
- tireokoloīds Stiklveida masa vairogdziedzera folikulos.
- fliktēna Streptokoku ierosināta plakana ekstrafolikulāra virspusēja pustula.
- tektoloģija Strukturālā morfoloģija.
- sufolks Sufolkas zirgs - darba zirgu šķirne (parasti rudā krāsā).
- sufolkietis Sufolks.
- homoloģiskās hromosomas sugas strukturāli un morfoloģiski identiskās hromosomas ar vienādu gēnu izvietojumu.
- sumahlapu Sumahlapu pterokārija - pterokāriju suga ("Pterocarya rhoifolia").
- dārza suņburkšķis suņuburkšķu suga ("Anthriscus cerefolium").
- superfikss Suprafikss - morfoloģiska supramorfēma, kas īstenojas vārda vai vārdformas robežās un kas parasti saistīta ar zilbes intonāciju vai vārda uzsvaru vārddarināšanas vai formveidošanas funkcijā.
- mezglainā sūrene sūreņu suga ("Polygonum nodosum", arī "Polygonum lapathifolium" un "Polygonum tomentosum").
- skarbā sūrene sūreņu suga ("Polygonum scabrum", arī "Polygonum lapathifolium").
- brūkleņlapu sūrene sūreņu suga ("Polygonum vaccinifolium").
- bēta defektoskopija svešķermeņu konstatēšana ļoti plānos metāla izstrādājumos (piem., folijās 1), to izdara ar bēta staru palīdzību.
- Sparganium affine šaurlapu ežgalvītes "Sparganium angustifolium" nosaukuma sinonīms.
- Lavandula officinalis šaurlapu lavandas "Lavandula angustifolia" senāks nosaukums.
- bajārs Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
- čūskastes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
- čūskenes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
- čūskpuķes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
- drudžliepa Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
- dzelzine Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
- jēkabniece Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
- kaķaste Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
- kaķastes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
- kazroze Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
- kazuroze Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
- kazurozes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
- miroņpuķes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
- miroņsveces Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
- sviestenes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
- ugunspuķes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
- vējkaņepe Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
- vijenes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
- vilkastes Šaurlapu ugunspuķe ("Chamaenerion angustifolium").
- doņi Šaurlapu vilkvālīte ("Typha angustifolia").
- ērkuļi Šaurlapu vilkvālīte ("Typha angustifolia").
- avotsūna Šīs dzimtas ģints ("Fontinalis"), morfoloģiski ļoti mainīgi divmāju augi, garākās sūnas pasaulē (Islandē atrasti līdz 166 cm gari augi), sastopamas nepiesārņotos ūdeņos, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- čozēnija Šīs ģints suga ("Chosenia arbutifolia"), kas 20. gs. 60. gados introducēta Latvijā.
- trīslapu poncira šīs ģints suga ("Poncirus trifoliantus"), ko Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu; trejlapcitrons.
- doblapu šķībvācelīte šķībvācelīšu ģints suga ("Plagiothecium cavifolium").
- līklapu šķībvācelīte šķībvācelīšu ģints suga ("Plagiothecium curvifolium").
- metāla šķiedra šķiedra, ko iegūst no vara, misiņa, niķeļa vai citu metālu stieplītes vai sagriežot šaurās sloksnītēs plānu alumīnija foliju; izplatītākie komercnosaukumi – alunīts, metlons u. c.
- iekšējais tīklainais aparāts šūnas organoīds, kas morfoloģisko, bioķīmisko un fizioloģisko īpašību ziņā atšķiras no citiem organoīdiem; saskatāms, lietojot speciālas krāsošanas metodes.
- intersticiālas šūnas šūnas, kas saistaudu slāņos atrodas starp sēklinieku kanāliņiem vai olnīcu folikulām.
- ciklomorfoze Tāda parādība, ka vienas sugas nākamās paaudzes organismi morfoloģiski atšķiras no iepriekšējās paaudzes organismiem.
- perifolikulārs Tāds, kas aptver folikulu.
- intrafolikulārs Tāds, kas atrodas folikulā.
- interfolikulārs Tāds, kas atrodas starp folikuliem.
- luteogēns Tāds, kas veicina olnīcas folikula galīgu nobriešanu un pārveidošanos par dzelteno ķermeni.
- morfosintaktisks Tāds, kas vienlaikus attiecas uz morfoloģiju un sintaksi.
- kseromorfs Tāds, kura anatomiskās un morfoloģiskās pazīmes radušās, pielāgojoties sausas vides apstākļiem.
- rase Taksonomiska vienība (zemāka par sugu), kurā ietilpst īpatņi, kam ir vienādas ekoloģiskās, bioloģiskās vai morfoloģiskās īpašības, vienāda izcelšanās un izplatība.
- talšu Talšu oga - zalšu oga jeb četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
- āboliņš Tauriņziežu dzimtas lakstaugu ģints ("Trifolium"), \~300 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu.
- bastarda āboliņš tauriņziežu dzimtas lopbarības augs ar baltsārtiem ziediem, āboliņu suga ("Trifolium hibridum").
- senufi Tauta, dzīvo Kotdivuāras ziemeļaustrumos, Mali dienvidaustrumos un Burkinafaso rietumos, valoda pieder pie Nigeras-Kongo valodu guru grupas, iedalās ciltīs (folo, gimini, karabori, kofoli), vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- burtniecība Tautas daiļrade; folklora.
- tautasdziesma Tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai; dziesma tautas mūzikā; attiecīgais folkloras žanrs; tautas dziesma.
- tautas dziesma tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai; dziesma tautas mūzikā; attiecīgais folkloras žanrs; tautasdziesma.
- dziesminieks Tautas dziesmu sacerētājs un dziedātājs, arī tautas dziesmu zinātājs (parasti cittautu folklorā).
- t. poēt. tautas poētisms, folkloras valodai raksturīga stilistiskā nokrāsa.
- garamantas tautas tradīcijas, folklora.
- variants Tautasdziesmas, arī cita folkloras žanra teksts, kas no pamatvarianta neatšķiras vai atšķiras ar nenozīmīgām fonētiskām un morfoloģiskām iezīmēm.
- bojans Teiksmains dziesminieks senkrievu folklorā, šamanis, kas ar vieda vārda palīdzību varēja pārvērsties gan vilkā gan ērglī.
- leģenda Teiksmains, fantastisks nostāsts par kādu vietu, personu, vēsturisku notikumu (parasti folklorā); mūsdienu literatūrā - sacerējums, kam raksturīga izdoma, fantastika, heroika.
- transmiters Telegrāfa aparāta palīgierīce perfolentē fiksētā telegrammas teksta noraidīšanai.
- feiklora Termins viltotās folkloras apzīmēšanai, ko 20. gs. vidū piedāvājis angļu folkloras pētnieks Ričards Dorsons; par feikloru var saukt arī A. Pumpura "Lāčplēsi".
- kaķa pauti tīruma āboliņš ("Trifolium arvense").
- gulu āboliņš tīrumu āboliņš ("Trifolium campestre").
- tītaru Tītaru zāle - parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- tīteru Tīteru zāle - parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- puplašķi Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata"), ilggadīgs savvaļas ārstniecības augs, sastopams slapjās pļavās, strautu iztekās, ezeru, dīķu malās.
- greimene Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
- kuplaški Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
- pupači Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
- pupāji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
- pupēji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
- puplači Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
- puplāji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
- pūplaks Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
- puplakši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
- puplākši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
- puplakšķi Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
- puplakšķis Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
- puplaksti Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
- puplapa Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
- puplapas Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
- puplaškes Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
- puplēkši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
- pupulaji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
- pupulāji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
- pupulākša Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
- pupulakšas Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
- pupulakši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
- pupulākši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
- pupulakšķis Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
- pupulapas Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
- pupulašks Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
- pupulēkši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
- pupulekšņi Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
- pupulēšņi Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
- pupurlakši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
- pupurlašķi Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
- pupurlaukši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
- trejlapa Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
- trijlapa Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
- trijlapji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
- trilapi Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
- trīslapa Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
- trīslapis Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
- trīslapji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata").
- platlapu tricirta tricirtu suga ("Tricyrtis latifolia").
- ziņģe Tulkota, lokalizēta vai pēc svešiem paraugiem darināta (parasti viegla, sentimentāla) dziesma, kas tautā nereti ir folklorizējusies.
- platlapu turgēnija turgēniju suga ("Turgenia latifolia").
- šaurlapu ugunspuķe ugunspuķu suga ("Chamaenerion angustifolium", senāk "Epilobium angustifolium").
- bosorkāņas Ungāru mitoloģijā - un folklorā raganas, kuras iztēlojās kā kroplīgas vecenes, kuras spēja lidot pa gaisu un pārvērsties par dzīvniekiem.
- verbunkošs Ungāru pilsētas folkloras joma ar raksturīgu mūzikas valodu un žanriem (piem., čardašs).
- gultnes procesi upes gultnes un palienes morfoloģiskās uzbūves pārmaiņas tekoša ūdens iedarbībā.
- plakņi Vaboļu kārtas dzimta ("Cucujidae"), kurā iekļaujas vairākas morfoloģiski nevienveidīgu \~1200 sugu, Latvijā konstatēts \~10 sugu; plakaņi.
- VW Vācu VolksWagen - vieglo automobiļu marka; folksvāgens, "tautas vāģis".
- šūnu konstrukcija vairākslāņu konstrukcija, kas sastāv no diviem apšuvumiem ar aizpildītāju šūnu formā (sešstūru, romba, taisnstūru u. c. formas šūnām no plānas folijas) starp tiem un ir savienota ar karkasa elementiem.
- vārddarināšanas līmenis valodas līmeņu hierarhijā - starplīmenis, kurā vienlaikus īstenojas vairāki valodas līmeņi, jo īpaši morfoloģijas un sintakses līmenis, bet ciešs sakars ir arī ar leksiku un semantiku, dažkārt - arī ar fonētiku.
- saskaņojums valodas vienību saistījums, kurā tām ir viena un tā pati morfoloģiskā (parasti dzimtes, skaitļa, locījuma) forma.
- morfonoloģija Valodniecības nozare, kas pētī fonoloģijas līdzekļu izmantošanu morfoloģijas formu uzbūvē.
- pamatforma Vārda gramatiskā forma, ko izmanto, lai atspoguļotu tā morfoloģiskās pazīmes (parasti deklinācijas, konjugācijas tipu).
- iekšējā forma vārda morfoloģiskās struktūras saikne ar vārda celma morfēmu sākotnējo semantiku.
- vārddarināšanas paņēmiens vārddarināšanas līdzekļu nosacīts vārdu darināšanas veids; latviešu valodā tiek izmantoti trīs varddarināšanas paņēmieni - morfoloģiskais, sintaktiskais un semantiskais.
- svešvārdu vārdnīca vārdnīca, kurā doti un skaidroti citvalodu cilmes vārdi, ko valodas lietotāju vairākums (pēc atsevišķām fonētiskām un/vai morfoloģiskām pazīmēm) uztver kā svešvārdus.
- vārdforma Vārds kādā no tā morfoloģiskajām formām.
- Vella Vella ala - Lielā Ellīte, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta Priekuļu novada Liepas pagastā.
- efejlapu veronika veroniku suga ("Veronica hederifolia").
- garlapu veronika veroniku suga ("Veronica longifolia").
- mārsila veronika veroniku suga ("Veronica serpyllifolia").
- krasta veronika veroniku suga ("Veronica teucrium", arī "Veronica latifolia").
- teika Vēstītājas folkloras sacerējums, kurā ir apvienots reālais un fantastiskais un kuram piemīt izziņas raksturs; attiecīgais vēstītājas folkloras žanrs.
- pasaka Vēstītājas folkloras vai daiļliteratūras žanrs, parasti ar fantastikas elementiem; šī žanra darbs.
- sāga Vēsturiska teiksma, varoņstāsts, pasaka prozā, retāk dzejā (islandiešu, norvēģu, īru senajā literatūrā un folklorā).
- rase Vēsturiski izveidojusies areāla cilvēku grupa, kurai ir kopēja izcelšanās un noteiktās teritoriālās robežās variējošas kopīgas iedzimtas morfoloģiskās un fiziskās pazīmes (piemēram, ādas, acu un matu krāsa, galvas forma); pēc visvairāk izplatītajiem uzskatiem mūsdienu cilvēce iedalās 3 galvenajās rasu grupās jeb lielajās rasēs (ekvatoriālā, eiropeīdā, mongolīdā rase).
- Vičitofolsa Vičitafolsa - pilsēta ASV.
- lē Viduslaiku franču dzejā astoņzilbju lirisks vai episks dzejolis, kura sākotne meklējama bretoņu folklorā.
- Lielais Kristaps viduslaiku Rīgā folklorizējies Sv. Kristofora (tiltu, pārcēlāju, plostnieku, nastu nesēju, mazo un neaizsargāto ļaužu patrona) tēls.
- izoģenēze Vienāda morfoloģiskā attīstība.
- panāriānisms Vienpusīgs virziens mītoloģijā, kas ide jeb āriešu tautu mītiem piedēvē izcilu lomu mītu pētniecībā, ņemot vielu mītu salīdzināšanai un naturālistiskai tulkošanai tikai no šo tautu folkloras; panārisms.
- panārisms Vienpusīgs virziens mītoloģijā, kas ide jeb āriešu tautu mītiem piedēvē izcilu lomu mītu pētniecībā, ņemot vielu mītu salīdzināšanai un naturālistiskai tulkošanai tikai no šo tautu folkloras.
- folijskābe Viens no B vitamīniem, dzeltena, kristāliska viela; folijskābes nepietiekamība organismā rada mazasinību.
- nostāsts Viens no vēstītājas folkloras žanriem: reālistisks stāstījums par konkrētiem notikumiem un personām, nozīmīgām parādībām dabā, sadzīvē, darba procesā.
- dumbrāju vijolīte vijolīšu suga ("Viola stagnina syn. Viola persicifolia"), Latvijā aizsargājama.
- platlapu vijzobe vijzobu suga ("Tortula latifolia"), Latvijā aizsargājama.
- šaurlapu vilkvālīte vikvālīšu suga ("Typha angustifolia").
- platlapu vilkvālīte vikvālīšu suga ("Typha latifolia").
- šaurlapu vīķis vīķu suga ("Vicia angustifolia").
- plūmjlapu vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus x prunifolia").
- viebuli Vilkoga jeb četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
- irbuleņlapu vīrcele vīrceļu suga ("Linaria genistifolia").
- neoprimitīvisms Virziens mākslā, sevišķi mūzikā, kas aizsākās pēc 1910. gada un vērsās pie pašiem senākajiem, pagāniskajiem folkloras slāņiem; neobarbarisms; neofolklorisms.
- biezlapu virza virzu suga ("Stellaria crassifolia"), Latvijā aizsargājama.
- skrajā virza virzu suga ("Stellaria longifolia").
- limforetikuloze Vispārēja hroniska slimība ar limfmezglu palielināšanos un folikulu hiperplāziju; folikuli sastāv no cieši sablīvētām lielām retikuloendotēlija šūnām.
- izopotence Vispārhomologo ķermeņa daļu spējas vienai otru morfoloģiski atvietot.
- cibukoks Vītollapu spireja ("Spiraea salicifolia").
- precene Vītolu miķelīte ("Aster salignus", senāk "Aster salicifolius").
- Ptarmica cartilaginea vītolu pelašķa "Achillea salicifolia syn. Achillea cartilaginea" nosaukuma sinonīms.
- Achillea cartilaginea vītolu pelašķa ("Achillea salicifolia") nosaukuma soinonīms.
- baltrozīte Vītolu pelašķis ("Achillea salicifolia").
- Lieldienu vītols vītolu suga ("Salix acutifolia x Salix daphnoides").
- smaillapu kārkls vītolu suga ("Salix acutifolia").
- smaillapu vītols vītolu suga ("Salix acutifolia").
- mirsīnlapu kārkls vītolu suga ("Salix myrsinifolia").
- divkrāsu kārkls vītolu suga ("Salix phylcifolia syn. Salix bicolor"), Latvijā aizsargājama.
- vilku kārkls vītolu suga ("Salix rosmarinifolia").
- vīnlapu anemone vizbuļu suga ("Anemone vitifolia").
- Upsīts Zeltapses laukakmens - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā.
- izogāmija Zemāko augu un vienšūnas organismu dzimumvairošanās veids - divu morfoloģiski vienādu, bet fizioloģiski un bioķīmiski atšķirīgu gametu (dzimumšūnu) saplūšana.
- apaļlapu ziemciete ziemciešu suga ("Pyrola rotundifolia").
- miršlapu ziepenīte ziepenīšu suga ("Polygala myrtifolia").
- Himalaju zilā magone zilo magoņu suga ("Meconopsis betonicifolia").
- agavjlapu zilpodze zilpodžu suga ("Eryngium agavifolium").
- divlapu zilsniedzīte zilsniedzīšu suga ("Scilla bifolia").
- baltu filoloģija zinātne par baltu valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar baltu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi.
- biofizioloģija Zinātne par dzīvā organisma ģenēzi un funkcijām; ietver organoģenēzi, morfoloģiju un fizioloģiju.
- folkloristika Zinātne par folkloru.
- ģermāņu filoloģija zinātne par ģermāņu valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar ģermāņu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi.
- indoeiropiešu filoloģija zinātne par indoeiropiešu saimes valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar indoeiropiešu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi.
- krievu filoloģija zinātne par krievu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar krievu dzīvi, kultūru un vēsturi.
- romāņu filoloģija zinātne par romāņu valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar romāņu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi.
- slāvu filoloģija zinātne par slāvu valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar slāvu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi.
- baltistika Zinātņu komplekss, kurā ietilpst baltu valodniecība, literatūrzinātne, folkloristika, mitoloģija, arheoloģija, etnogrāfija un vēsture.
- lituānistika Zinātņu komplekss, kurā ietilpst lietuviešu valodniecība, literatūras zinātne, folkloristika, mitoloģija, arheoloģija, etnogrāfija un vēsture; šaurākā nozīmē - lietuviešu filoloģija (valodniecība, literatūras zinātne un folkloristika).
- latvistika zinātņu kopums - baltistikas sastāvdaļa, kurā ietilpst latviešu valodniecība, latviešu tautas literatūras, folkloras, mitoloģijas, arheoloģijas, etnogrāfijas un vēstures izpēte; šaurākā nozīmē - latviešu filoloģija; letistika.
- lietuvistika Zinātņu kopums - baltistikas sastāvdaļa, kurā ietilpst lietuviešu valodniecība, lietuviešu tautas literatūras, folkloras, mitoloģijas, arheoloģijas, etnogrāfijas un vēstures izpēte; šaurākā nozīmē - lietuviešu filoloģija.
- Mārfa ābuliņš zirgu āboliņš ("Trifolium medium").
- meža amoliņš zirgu āboliņš ("Trifolium medium").
- vidējais āboliņš zirgu āboliņš ("Trifolium medium").
- mežāboliņš Zirgu āboliņš ("Trifolium medium").
- zirguzāle Zirgu āboliņš ("Trifolium medium").
- slaidzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Tetragnathidae"), vidēji lieli un lieli (ķermeņa garums - 5-10 mm) zirnekļi, 2 morfoloģiski un ekoloģiski atšķirīgas ģintis, kas Latvijā pārstāvētas ar 9 sugām.
- arguloze Zivju helmintozes veids, vēžveida parazīta "Argulus foliaceus" ierosināta zivju slimība, slimo karpu dzimtas zivis, visbiežāk vasarā, konstatēta arī asaru un zandartu mazsveida nobeigšanās.
- zobins Zobina oga - četrlapu čūskoga ("Paris quadrifolia").
- promorfoloģija Zooloģijā morfoloģijas ievada mācība par organismu pamatformām no ģeometriskā viedokļa.
- divlapu žagatiņa žagatiņu suga ("Maianthemum bifolium"), kas sastopama bieži mežos ēnainās vietās trūdvielām bagātā augsnē, tā ir 5—15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar garu sakneni.
- karpu zivjēdis žaunastvēžu suga ("Argulus foliaceus"); karpu uts.
- foliografija Želatīna foliju asējums, ko izmantoja iespiedumdarbos.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa fol..