Paplašinātā meklēšana
Meklējam dzelzs.
Atrasts vārdos (32):
- dzelzs:1
- joddzelzs:1
- sērdzelzs:1
- borkdzelzs:1
- dzelzskoks:1
- dzelzspuķe:1
- dzelzsrūda:1
- dzelzszāle:1
- gluddzelzs:1
- leņķdzelzs:1
- pletdzelzs:1
- stīpdzelzs:1
- vantdzelzs:1
- armkodzelzs:1
- dzelzsāmurs:1
- dzelzskapis:1
- dzelzsūdeņi:1
- radiodzelzs:1
- dzelzsbetons:1
- plakandzelzs:1
- profildzelzs:1
- spoguļdzelzs:1
- stiegrdzelzs:1
- dzelzsbrigāde:1
- dzelzslietuve:1
- dzelzsraktuve:1
- kvadrātdzelzs:1
- brūndzelzsrūda:1
- dzelzsdivīzija:1
- kvadrantdzelzs:1
- dzelzsbaktērijas:1
- dzelzsciankalijs:1
Atrasts vārdu savienojumos (34):
- agrais dzelzs laikmets
- alfa dzelzs
- Augšezera dzelzs rūdas baseins
- Austrālijas dzelzskoks
- bēta dzelzs
- brūnā dzelzs rūda
- delta dzelzs
- dzelzs inventārs
- dzelzs krusts
- dzelzs laikmets
- dzelzs lēdija
- dzelzs loģika
- dzelzs loks
- dzelzs mīnijs
- dzelzs nervi
- dzelzs nezāle
- dzelzs priekškars
- dzelzs roka
- dzelzs rūda
- dzelzs rumaks
- dzelzs tapu egļi
- dzelzs tiešā reducēšana
- dzelzs un mangāna konkrēcijas
- dzelzs veselība
- dzelzs zābaks
- dzelzs-oglekļa sakausējumi
- dzelzsbetona ceļa sega
- kā no dzelzs
- kapājamā dzelzs
- Kaukāza dzelzskoks
- Senākais dzelzs laikmets
- slokšņu dzelzs
- vēlais dzelzs laikmets
- α dzelzs
Atrasts skaidrojumos (400):
- siderofibroze (Liesas) fibroze ar dzelzs nogulsnējumiem
- dzelži [dzelzs]{s:2881} lūžņi
- Dzelzāmurupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Rendas pagastā, iztek no Segliņu ezera, garums - \~3 km; dzelzsāmura upe; Lanka; Lankupe
- ādkasis Ādmiņa darbarīks ādas atbrīvošanai no audiem; gropējamā dzelzs
- leģionella Aerobiskas nūjiņveida baktērijas, kuru augšanai nepieciešams cisteīns un dzelzs un kuras cilvēkam izraisa pneimonijveida slimību leģionelozi jeb leģionāru slimību
- Dņepras-Daugavas kultūra agrā dzelzs laikmeta baltu kultūra (7. gs. p. m. ē. - 4. gs. m. ē.) Dņepras un Okas augšteces, Daugavas vidusteces apvidū; apmetnes nocietinātas ar vaļņiem, grāvjiem; lopkopība, zemkopība; raksturīga kaula apstrāde, podniecība (keramika ar gludu virsmu)
- Pomožes kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (6.–2. gs. p. m. ē.) Polijas, Ukrainas un Baltkrievijas pierobežas rajonos; nenocietinātas apmetnes ar virszemes celtnēm un puszemnīcām, līdzenie kapulauki ar ugunskapiem (pīšļi ielikti māla urnās)
- Hallštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis
- garrote agrāk savāds nāves sods Spānijā un Kubā, nožņaugšana ar dzelzs riņķi
- Krimuldas kapulauki agro metālu un dzelzs laikmeta uzkalniņu kapulauki Siguldas novada Krimuldas pagastā; baltu kapulauki (1. gt. p. m. ē.) atrodas Gaujas senlejas krastā; atsegti skeletkapi un ugunskapi; lībiešu kapulauki (11.-12. gs.) izvietoti lielās grupās; atrasti darbarīki, ieroči, rotas
- aizklidzināt aizbraukt ratos, kam ir vaļīga dzelzs detaļa, kas braucot klab
- iemaukti Aizjūga sastāvdaļa, ko mauc darba dzīvniekam galvā un kas veidota no savienotām siksnām un mutē liekamās dzelzs
- aizstieņot Aiztaisīt ar dzelzs stieni
- Senākais dzelzs laikmets aizvēstures periods, dzelzs laikmeta pirmais posms (Eiropā to dēvē par pirmsromiešu dzelzs laikmetu), Latvijas teritorijā datē ar 5.-1. gs. p. m. ē.
- agro metālu laikmets aizvēstures periods, kas aptver bronzas laikmetu (1500.-500. g. p. m. ē.) un senāko dzelzs laikmetu (500. g. p. m. ē. - 1. gs.)
- agrais dzelzs laikmets aizvēstures periods, kas ievadīja dzelzs laikmetu, Latvijas teritorijā attiecināms uz 1.-4. gs., ap 4. gs. dzelzi ieguva gandrīz katrā apmetnē un kalēja amats kļuva par atsevišķu amatniecības nozari
- Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas
- Āle Āles akmeņi - zvejnieku ciemats Zviedrijā, uz dienvidaustrumiem no Īstades, 67 m garas senas kapenes laivas veidā no dzelzs laikmeta
- α dzelzs alfa dzelzs
- aluminātu modulis alumīnija oksīda (Al~2~O~3~) masas attiecība pret dzelzs oksīda (Fe~2~O~3~) masu
- dūralumīnijs Alumīnija un vara sakausējums ar nelielu mangāna, magnija, silīcija un dzelzs saturu
- sklerons Alumīnija, cinka, vara, mangāna, litija, silīcija un dzelzs sakausējums
- alsifers Alumīnija, silīcija un dzelzs sakausējums
- alvojums Alvas kārta, kas pārklāta kāda metāla (parasti vara vai dzelzs) izstrādājuma virsmai
- Staiceles magnētiskā anomālija anomālija, ko izraisa dzelzsrūdas iegula kristāliskajā pamatklintājā, minimālais iegulas dziļums - 688 m
- asideroze Anormāla dzelzs rezervju samazināšanās organismā
- cilpturis Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas
- kaušs Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas; cilpturis
- kauša Apaļš vai pilienveida dzelzs vai misiņa gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iešpleisē virves cilpās vai iestiprina buru stūros, lai pasargātu audumu un galus no pārberšanās; cilpturis
- mālšpiks Apaļš, vienā galā smails konusveida irbulis no dzelzs, misiņa vai cieta koka, ko lieto spleisēšanas darbos
- akmensšķirsts Apbedījuma vieta dažos senos kapulaukos, no akmeņiem izveidots šķirsts, izplatīts apbedījumu veids Latvijā vēlajā bronzas laikmetā un senākajā dzelzs laikmetā (1. gt. p. m. ē.)
- skeletapbedījums Apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto
- Hallštate apdzīvota vieta Austrijā (_Hallstatt_), Augšaustrijas federālās zemes dienvidos; sāls raktuves, kas tika izmantotas jau dzelzs laikmetā
- Jestrīklande apvidus Norlandes dienvidu daļā (_Gaestrikland_), Zviedrijā, pie Botenhāveta, platība - 4181 kvadrātkilometrs, 147000 iedzīvotāju, mežiem bagāta augstiene, kas ar stāvu krauju izbeidzas piekrastē, vikingu laikos nozīmīga dzelzs ieguves vieta
- gamma apzīmējums vienam no vielas stāvokļiem, ko nosaka atomu telpiskā struktūra (piemēram, gamma dzelzs, kas izveidojas 912 - 1392 ⁰C temperatūrā)
- dreilēt ar dzelzs gabalu izberzt, izurbt caurumu
- briežāt ar dzelzs irbuli vai naglu kasīt
- ortzonds ar dzelzs oksīdu stipri sacementētas, nereti izlocītas joslas nogulumos
- epineolīts Arheoloģiskā literatūrā 20. gs. sākumā lietots termins vēlā akmens laikmeta posmam Eiropas Z un ZA novados, kas hronoloģiski atbilst bronzas un, varbūt dzelzslaikmetam p. m. ē. R-Eiropā
- dzelzs laikmets arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē, kad darba rīkus un ieročus sāka darināt no dzelzs
- Kerkūzu apmetne arheoloģisks piemineklis (2.-5. gs.) Augšdaugavas novada Salienas pagastā; iedzīvotāji (balti) nodarbojušies ar zemkopību, lopkopību, dzelzs ieguvi, bronzas apstrādi, podniecību
- agrafe Arhitektūrā - dzelzs krampis
- vēķīzeris asināšanas dzelzs
- skribelis ass dzelzs priekšmets, ar kuru ieskrāpē atzīmes uz sijām, kas tiek sagatavotas pirms celtniecības
- durkls Ass dzelzs rīks caurumu taisīšanai
- atdzelžot Atbrīvot no dzelzs piemaisījumiem
- atkrampis Atkarpe uz dzelzs duramā rīka
- atžerbi Atkarpes uz duramās dzelzs, uz makšķeres
- atžerbiņi Atkarpes uz duramās dzelzs, uz makšķeres
- grafitizācijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā baltā čuguna lējumu karsē līdz augstai temperatūrai un ilgstoši iztur, lai dzelzs karbīds sairtu un veidotos pārslveida grafīts; grafitizācijas atkvēlināšana ir kaļamā čuguna ražošanas pamatā
- Raušu depozīts atrasts 1970. g. Salaspils pagastā, Doles Raušu apmetnes vietā 60 cm dziļumā, datējams ar 11. gs. 2. pusi, tajā ir >40 dzelzs priekšmetu - tālaika kalēja darbarīki un izstrādājumi
- ferrotipija Ātrfotogrāfija uz dzelzs skārda
- ferotipija Ātrfotogrāfija, kur uz gaismas jūtīgas melni lakotas dzelzs skārda plates iegūst negatīvu attēlu, kas uz melnā pamata dod pozitīva iespaidu (tikai ar ačgārni apgrieztām priekšmeta pusēm)
- Augšezera dzelzs rūdas baseins atrodas ASV, uz rietumiem no Augšezera, 160 km garā joslā Lorensa augstienē; viens no lielākajiem dzelzs rūdas baseiniem pasaulē
- Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas
- Aužeļu pilskalns atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā pie Aužeļu mājām, Mēmeles kreisajā krastā, trīsstūrveida zemesragā starp Mēmeli un tajā ietekošā strauta gravu, ziemeļu galā plaknums norobežots ar 2 m dziļu grāvi un 4 m augstu valni, atrastās senlietas un ripas keramikas trauku lauskas norāda, ka šis senvietu komplekss izmantots arī vēlajā dzelzs laikmetā (10.-12. gs.)
- Daugavas grīvas krastu aizsargbūves atrodas Daugavgrīvā un Mangaļsalā (būvētas 19. gs. beigās - 20. gs. sākumā), izveidots kā vienots nocietinājuma būvju komplekss, ko veido Daugavgrīvā un Mangaļsalā izvietotās dzelzsbetona konstrukciju artilērijas bateriju novietnes ar kazemātiem un noliktavu telpām
- Atkalnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā \~100 m uz dienvidrietumiem no Atkalnu mājām, \~50 x 50 m lielā, lēzenā tīruma pacēlumā, izmantoti vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā
- Beltēnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā \~200 m uz dienvidaustrumiem no Ķirbju (bij. Beltēnu) mājām, Dobeļu dīķa austrumu krastā, lēzenā uzkalnā, platība - \~30 x 80 m, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.)
- Mazkatužu kapulauks atrodas Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā, izpētīts >60 apbedījumu (3.-6. gs.), konstatēti ugunsriti apbedīšanas tradīcijās; kapu piedevās bronzas, dzintara rotas, dzelzs ieroči, darbarīki, romiešu monētas, miniatūri māla trauciņi
- Audaru senkapi atrodas Dobeles novada Bikstu pagastā, \~150 m no Audaru mājām, nelielā, ziemeļu-dienvidu virzienā orientētā uzkalnā, kam pāri iet Liepājas-Glūdas dzelzceļa līnija, izrakumos atrastās senlietas liecina par piederību vidējā dzelzs laikmeta zemgaļu kultūrai
- Atvašu senkapi atrodas Dobeles novada Bukaišu pagastā, Atvašu māju dārzā, aizņem 25 x 40 m lielu teritoriju, datēti ar vidējo un vēlo dzelzs laikmetu (5.-12. gs.)
- Akmeņrūču senkapi atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, Akmeņrūču strauta kreisajā krastā pie tā ietekas Sitā, uzkalniņu veido 1,5 m augsts akmeņu krāvums, kura diametrs ir 29 m, varētu būt attiecināmi uz dzelzs laikmetu
- Bricu ezermītne atrodas Jaunpiebalgas pagastā Bricu ezera dienvidaustrumu daļā, datējama ar vidējo dzelzs laikmetu (5.-9. gs.)
- Avenu senkapi atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā pie Avenu mājām, tos veido 2 uzkalniņi (diametrs - 8 un 10 m, augstums - 0,4 un 1 m) 40 m attālumā viens no otra, iespējams, ka attiecināmi uz agro dzelzs laikmetu (2.-4. gs.)
- Brāslavas pilskalns atrodas Krāslava novada Aulejas pagasta Brāslavā, \~20 m augsts paugurs, austrumu pusē pret ezeru ļoti stāvs, plakums - \~70 m diametrā, datējams ar agro metālu un dzelzs laikmetu
- Belogrudovas Egļu senkapi atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, plašā, lēzenā, daļēji apbūvētā paugurā, kur 1882. g. atrastas vēlā dzelzs laikmeta latgaļu senlietas, kas nonāca Krievijas Ķeizariskās arheoloģijas komisijas rīcībā
- Blaževiču pilskalns atrodas Krāslavas novada Kastuļinas pagasta Blaževičos, Rušona ezera austrumu krastā, \~12 m augsts, savrups paugurs, stāva tikai pret ezeru pavērstā nogāze, plakums - \~60 x 40 m, kultūrslānis liecina par apdzīvotību agrajā dzelzs laikmetā
- Aišpuru senkapi atrodas Krāslavas pagastā Olksnas ezera dienvidu krastā pie Aišpuru mājām, kādreiz šajā vietā ņemta smilts un atrasti cilvēku kauli un latgaļu vēlā dzelzs laikmeta senlietas
- Goveiku pilskalns atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Goveiku kapsētas, \~30 m augsts paugurs, kas daļēji nopostīts, plakums līdzens, konstatēti 2 apdzīvotības periodi; senākais datējams ar agro dzelzs laikmetu (1. gt. sākums), vēlākais - ar 10.-13. gadsimtu
- Bataru senkapi atrodas Ludzas novada Pureņu pagastā pie Bataru mājām, Pūdnīku ezera ziemeļu galā, tos veido \~300 uzkalniņu (augst. 0,5-1 m, diam. 3-4 m), arheoloģiskajos izrakumos atsegti atsevišķi vēlā dzelzs laikmeta latgaļu skeletapbedījumi
- Aizkārkles senkapi atrodas Madonas novada Barkavas pagastā pie bijušajām Smelteru un Šķēļu mājām \~700 m uz ziemeļiem no Lisiņas pilskalna, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu
- Mārcienas pilskalns atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, mežā, ir paugura dienvidu gals, kas norobežots ar pārrakumu un 10 m augstu valni, austrumu un rietumu nogāzes ir ļoti stāvas, relatīvais augstums 60 m, plakums šaurs un garš (~150 x 20 m), izlīdzināts, domājams, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā, kā arī 13.-14. gs, kad Mārcienas novadu jau bija pakļāvuši krustneši
- Ižezera ezermītne atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, pie Ezerlauku mājām, atklāta 1963. g. Ižezera ziemeļaustrumu \~50 m no krasta, domājams, ka attiecināma uz vidējo dzelzs laikmetu
- Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū
- Gorodokas pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagasta Gorodokā, ir 25 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts garens paugurs, plakums (100 x 55 m), kas norobežots ar vaļņiem un grāvjiem, uzskatāms par cietokšņveida nocietinājumu un varētu būt datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.)
- Šnepstu pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Šnepstu ciemā, Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē, \~19 m augsts paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, , plakums 80 x 60 m, atrastās senlietas liecina, ka bijis apdzīvots no vēlā bronzas laikmeta līdz vēlajam dzelzs laikmetam
- Uldevena pils atrodas Rembates parkā pie Daugavas, ir Indriķa hronikā pieminētā Lielvārdes novada virsaiša Uldevena pils versija, kas būvēta pēc arheoloģisko izrakumu materiāliem, kompleksā ietilpst dzīvojamās mājas ar nelielām dūmistabām, podnieku un kalēju darbnīcas; telpu iekārtojumā atspoguļota senlatviešu dzīve vēlajā dzelzs laikmetā
- Babru senkapi atrodas Rēzeknes novada Pušas pagasta Babros, paugurainā pacēlumā Pušas ezera rietumu krastā, tajos ir >100 apaļi vai ovāli, \~1 m augsti uzkalniņi, datējami ar vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.)
- Aizstirnes senkapi atrodas Rugāju pagastā, mežā starp Aizstirni un Mazezeru, ovālā, 60 x 40 m lielā paugurā, kas daļēji norakts, atrastas vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku senlietas
- Pūteļu kapulauks atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā; skeletkapos un ugunskapos atrastie dzelzs ieroči, bronzas, dzintara rotas, kermika raksturo 11.-13. gs. lībiešu kultūru; atsegti arī apbedījumi akmens šķirstos (1. gt. p. m. ē.)
- Zaķīšu senkapi atrodas Vārkavas pagastā bijušās Šusta muižas teritorijā, senāk bijuši 18 kapu uzkalniņi, mūsu dienās saskatāmas tikai dažas uzkalniņu vietas, atradumi liecina, ka izmantoti vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.)
- hromatogrāfijas papīrs augstas baltuma pakāpes sūcpapīrs ar ierobežotu dzelzs un vara daudzumu; izgatavots no celulozes ar lielu α celulozes daudzumu; lieto hromatogrāfiskām un elektroforētiskām kvalitatīvām analīzēm
- dzeltenzemes Augšņu tips, kas veidojies mitro subtropu mežos, dzeltena krāsa no cilmiežu (gk. māla slānekļu) dzelzs oksīda vai liela mitruma; izplatītas ĶTR, ASV dienvidos, Gruzijas rietumu daļā
- kobalamīns B~12~ vitamīns, kam liela nozīme asinsradīšanas procesos organismā; pēc ķīmiskās struktūras līdzīgs hemoglobīnam, bet dzelzs vietā satur kobaltu; ciānkokobalamīns
- Papes bāka bāka Rucavas pagastā, uzbūvēta 1890. g., rekonstruēta 2002. g., ir dzelzs cilindrs (diametrs 1,9 m) ar dzelzs režģa balstiem ārpusē, gaismas avots (elektriskā spuldze un nekustīga lēca ar koncentriskām joslām) atrodas 21 m vjl.
- Herkulane Balneoloģisks kūrorts un sanatorija Rumānijas dienvidrietumos ("Baile-Herculane"), Černas ielejā (uz ziemeļiem no dzelzs Vārtiem), 17 karstie minerālūdeņu avoti (7 radioaktīvie)
- spoguļdzelzs Balta jēldzelzs ar augstu mangana saturu, - tēraudam
- akmeņu krāvuma kapulauku kultūra Baltijas somu ciltīm raksturīga kultūra, kas bronzas laikmetā un dzelzs laikmeta sākumā pastāvēja Igaunijā un Latvijas ziemeļdaļā
- Jaunlīves apmetne baltu apmetne (1. gt. p. m. ē. - 5. gs. m. ē.) Nāves salā, Ķekavas novada Daugmales pagastā (tagadējā Rīgas HES ūdenskrātuves zonā); atsegtas guļbūvju paliekas, dzelzs ieguves krāsns, pavardi
- melafirs Bazaltīts, tumšs izvirduma iezis, plagioklaza, augīta, olīvīna, magnētdzelzs un titāndzelzs maisījums
- ferriferrocianīds Berlīnes zilums - vairākas krāsvielas, ko dabū nogulsnējot dzelteno asins sāli ar trīsvērtīgās dzelzs sālīm
- betona masas blietēšana betona masas blīvēšanas paņēmiens (ar rokas vai pneimatisko blieti), ko izmanto betona un mazstiegrotu dzelzsbetona konstrukciju blīvēšanai
- blietēšana Betona masas blīvēšanas paņēmiens (ar rokas vai pneimatisko blieti), ko izmanto betona un mazstiegrotu dzelzsbetona konstrukciju blīvēšanai
- pildpālis Betona vai dzelzsbetona pālis, ko izgatavo, betonējot gruntī novietotā tērauda caurulē vai grunts urbumā
- bantdzelze Biezāka dzelzs stīpa, sloksne
- platinīts Bimetāla stieple no dzelzs-niķeļa serdeņa, kurš pārklāts ar varu
- semantrons Brīvi uzkārts dēlis, uz kā dauza ra koka vai dzelzs veseri; lietoja klosteros pirms zvanu ierīkošanas, bet vēl 20. gs. bija sastopams pareizticīgo klosteros Turcijā
- hemohromatoze Bronzas diabēts - vielmaiņas slimība, kam raksturīga pastiprināta dzelzs uzsūkšanās zarnās un dzelzi saturoša pigmenta homosiderīna nogulsnēšanās aknās, aizkuņģa dziedzerī, ādā
- Lužicas kultūra bronzas un agrā dzelzs laikmeta kultūra (13.- 4. gs. p. m. ē.) Viduseiropā; arkla zemkopība, lopkopība, bronzas apstrāde (no ievesta materiāla), 8.-7. gs. p. m. ē. sāka apstrādāt dzelzi, dzīvot pilskalnos; mirušie sadedzināti
- fibula Bronzas un dzelzs laikmeta sprādze, kas ir līdzīga saspraužamajai adatai
- umbra Brūna krāsviela, kas sastāv no mālainas vielas ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu; attiecīgā krāsa
- hematīts brūni sarkans minerāls, dzelzs oksīds Fe~2~O~3~, sarkanā dzelzsrūda
- justorijs Burtlējēja līdzulis - 8 līdz 10 cm gara un tikpat plata un 10 līdz 20 mm bieza, platuma malās gludi slīpēta dzelzs plātnīte, ko lieto burtu biezuma pārbaudei kopā ar skatuli un un diviem piekārtojamiem burtiem
- dzelzskoks burvjlazdu dzimtas ģints, tropu koks ar ļoti cietu koksni, tikai 1 suga - Persijas dzelzskoks (_Parrotia persica_)
- leņķdzelzs Būvmateriāls - dzelzs stienis ar leņķveida šķērsgriezumu
- kurpe Būvniecībā dzelzs čaula, kas uzmaukta koka vai dzelzs konstrukcijas apakšējai, parasti uz mūra atbalstāmai daļai, lai aizsargātu to no bojājumiem vai sadalītu tās spiedienu vienmērīgi uz plašāka laukuma
- ortofenantrolīns C12H8N2, balts kristālisks pulveris; ar dzelzs joniem veido kompleksu savienojumu, ko lieto par indikatoru tilpumanalīzē
- stingā ceļa sega ceļa sega ar cementbetona vai dzelzsbetona segumu
- čugunceplis Ceplis dzelzsrūdas reducēšanai par netīru dzelzi vai čugunu
- metallīns Cieta gultņu ziežviela, sastāv no svina, grafīta un cinka ar nelielām parafīna, kramskābes, kaļķu, magnēzijas, alvas, vara un dzelzs un alumīnija oksīdu piedevām
- luksmasa Cieta pulverveidīga viela, kas sastāv no alkalizēta dzelzs hidroksida, ko lieto deggāzes tīrīšanai, īpaši sērūdeņraža nodalīšanai
- krics Cieta, poraina dzelzs masa (parasti ar nelielu C, Mn, Si, S un P piemaisījumu), kuras poras un dobumus aizpilda sārņu ieslēgumi
- Neilsona domna čuguna kausēšanas krāsns ar uzlabotu tehnoloģiju, izmantojot šim nolūkam karstā gaisa padevi; krāsns no augšas tika aizpildīta ar koksu, dzelzs rūdu un kaļķakmeni; patentēta 1828. gadā
- Svonlenda Dabas apgabals Austrālijas dienvidrietumos, līdzenums - 300-500 m vjl., Dārlinga grēda - līdz 582 m, Stirlinga grēda - 1109 m vjl., akmmeņogļu, boksītu, dzelzs un titāna rūdas atradnes
- dzelzs mīnijs dabas materiāls, kas sastāv no trīsvērtīgās dzelzs oksīda Fe2O3 ar mālu un kvarca piemaisījumiem
- akmensmateriāli Dabiskas izcelsmes (dolomīts, smilšakmens) vai mākslīgi izgatavoti (betons, dzelzsbetons) cieti materiāli, ko lieto par rūpnieciskām izejvielām vai būvmateriāliem
- meizāns Dakšveida dzelzs laivas priekšgalā, pie kura atsien buras
- Ļi Sjuaņs daoisma mitoloģijā - pirmais no astoņiem nemirstīgajiem, viņam ("dzelzs kruķim") bija kliba kāja
- lauznis Darbarīks laušanai - dzelzs stienis ar asu galu
- pitāķis Darbarīks sīku sortimentu pārvietošanai un celšanai; sastāv no koka kāta un tā galā piestiprināta dzelzs āķa
- Dāvids Dāvida dzirnavu avoti - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., tajā ir avotu virkne (>25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī ir daudz dzelzs savienojumu, kas avotu gultni iekrāsojuši rūsganu
- dedzeklis Dedzināmais dzelzis, dedzīkla; dzelzs iesms caurumu izdedzināšanai kokā
- ferbams Dimetilditiokarbamīnskābes dzelzs sāls, fungicīds tumšpelēkā krāsā, 20% preparātu lieto ābeļu un bumbieru kraupja apkarošanai, izmanto arī puķu slimību apkarošanai zemstikla kultūrās
- fuklazīns dimetilditiokarbamīnskābes dzelzs sāls, fungicīds tumšpelēkā krāsā, ko lieto ābeļu un bumbieru kraupja apkarošanai
- mimuzopi Divdīgļlapju klases sapotu dzimtas ģints, tropos un subtropos augoši koki, vairākām sugām vērtīga koksne, t. s. dzelzskoks
- gulsnis divsliežu ceļa (koka, dzelzsbetona vai metāla) balsts, kas uzņem slodzi no sliedēm un novada balastam, un nostiprina sliedes nemainīgā attālumā vienu no otras
- čakans Divzaru dzelzs dakšas
- kesons Doba dzelzs kārba (metalurģiskajās krāsnīs), kurā cirkulē ūdens
- grabeklis Dobs dzelzs instruments karotes izgrebšanai
- Lejasdonava Donavas posms no dzelzs vārtiem līdz grīvai, garums - \~960 km
- Vidusdonava Donavas vidusposms no Vīnes līdz dzelzs vārtiem, garums - \~970 km
- siderīts dzeltenbalts, pelēks, zaļganpelēks, dzeltenbrūns vai sarkanbrūns karbonātu grupas minerāls (viena no dzelzs rūdām); dzelzs karbonāts FeCO~3~
- sjēna dzeltenbrūns dabas pigments, kas sastāv no dzelzs oksīdiem; lieto mākslinieku, tipogrāfijas u. c. krāsās
- rūsa dzeltenīgi sarkanbrūna dzelzs (III) savienojumu kārta uz dzelzs virsmas; šāda viela, kas rodas (parasti purva) ūdenī no dzelzi saturošiem iežiem
- hemosiderīns Dzeltens vai sarkanbrūnsdzelzs un proteīna savienojums audos, hemoglobīna noārdīšanās produkts
- rutils dzeltens, sarkans, retāk melns oksīdu grupas minerāls, titāna dioksīds TiO~2~, kas satur galvenokārt dzelzs un hroma piemaisījumu; titāna rūda
- dzelzasaiņi Dzelzasaiņi rati - rati ar dzelzs asīm
- dzeldze dzelzs
- dzelezains dzelzs
- dzelezis dzelzs
- dzelezs dzelzs
- dzelze dzelzs
- ferrum dzelzs
- dzelži dzelzs (2)
- Fe dzelzs (ķīm. elements)
- bēta dzelzs dzelzs 760-960 grādu temperatūrā (sal. alfa dzelzs un gamma dzelzs)
- makadata dzelzs adata tabakas maka aizspraušanai un pīpes tīrīšanai
- atsijgalis dzelzs āķis, ar kuru ilkss piestiprināta pie ratu ass
- ilksnīca dzelzs āķis, kas savieno ilksi ar slieci vai ratiem
- čekans dzelzs āmurītis metāla kalšanai
- vaigs dzelzs arkla daļa, kas apvērš zemi
- balsts dzelzs arkla rokturis
- vācu arkls dzelzs arkls
- Vāczemes arkls dzelzs arkls
- plugs dzelzs arkls
- pluška dzelzs arkls
- šļucka dzelzs arkls (augsnes uzaršanai)
- šļutka dzelzs arkls (augsnes uzaršanai); šļucka
- divzirgu vāczemnieks dzelzs arkls, kuru velk divi zirgi
- pusotra zirga vāczemnieks dzelzs arkls, kuru velk viens spēcīgs vai divi mazāk spēcīgi zirgi
- vienzirga vāczemnieks dzelzs arkls, kuru velk viens zirgs
- deferizācija dzelzs atdalīšana - ūdens attīrīšana no tā dzelzs sāļiem
- paņķes dzelzs auklu vai rīkstīšu saites, ar kurām piestiprināja lemesnīcu zināmā leņķī pie arkla ilkss
- snēdedzis dzelzs caurumu izsišanai
- sneidedzis dzelzs caurumu izsišanai; snēdedzis
- kastuvis dzelzs darbarīks koka priekšmetu grebšanai; greblis
- durnis dzelzs dūre
- cik-cak ecēšas dzelzs ecēšas
- dzelznīcas dzelzs ecēšas
- cikcakecēšas dzelzs ecēšas ar zigzagveidā izvietotiem zariem
- cikcakecēžas dzelzs ecēšas ar zigzagveidā izvietotiem zariem
- cikcaku ecēžas dzelzs ecēšas ar zigzagveidā izvietotiem zariem; cikcakecēšas
- čiks dzelzs gabaliņš, kas palicis pāri pēc vairākkārtējas pārkalšanas un, karsts iesviests ūdenī, radījis īsu, asu troksni
- dzeļžeks dzelzs gabals
- pruds dzelzs gabals izkapts labošanai
- šķienis dzelzs gabals pie lemeša arkla apakšā
- slūpis dzelzs gabals, ko novieto zem kuļmašīnas riteņiem, lai to nostiprinātu
- ieksna dzelzs gredzens ratu vai ragavu priekšas vidusdaļā, kur iestiprina dīseles galu
- brūnā dzelzs rūda dzelzs hidroksīdu (limonītu) un silīcija un alumīnija oksīdu un hidroksīdu dabisks maisījums, tumšbrūns līdz gaišdzeltens, rūpnieciski izmanto, ja tajā ir >30% dzelzs
- limonīts dzelzs hidroksīdu grupas, parasti brūns vai melni brūns, minerāls, kas veido purva rūdu
- dedzītava dzelzs iesms caurumu izdedzināšanai kokā
- izviras dzelzs izdedži kalvē
- cementīta struktūra dzelzs karbīda Fe~3~C struktūra plāksnīšu, graudiņu un apvalku veidā ap graudiem; cementīts veidojas, no šķidra sakausējuma kristalizējoties vai cietā stāvoklī izdaloties ogleklim pa graudu robežām
- dzelzine dzelzs karote
- ķekselis dzelzs kāsis ar koka kātu
- dzelzava dzelzs katls vai cits izstrādājums no dzelzs
- kvati dzelzs konstrukcija ar diviem koka rokturiem, ko izmanto verdoša katla nocelšanai no ugunskura (vai plīts)
- ilksnīca dzelzs kulba, kurā iekaļ ilksi ratiem
- ķeilis dzelzs ķepiņa ravēšanai
- šplīnka dzelzs ķīlis
- šplinka dzelzs ķīlis
- bilžakmens dzelzs laikmeta (5.-11. gs.) pieminekļi, parasti no kaļķakmens, kuros reljefā izcirsti attēli un ornamenti; daudz atrasti Gotlandē
- Aulejas apmetne dzelzs laikmeta dzīvesvieta, atrodas Kārsavas novada Aulejā pie Aulejas pamatskolas, konstatēts kultūrslānis \~200 x 300 m platībā
- Djakovas kultūra dzelzs laikmeta kultūra (1. gt. p. m. ē. 2. puse - 1. gt. p. m. ē. 1. puse) Volgas, Okas, Daugavas un Lovates augšteces apvidū, nocietinātas un nenocietinātas apmetnes, raksturīga tekstilā, vēlākajā posmā - švīkātā un gludā keramika
- Pševorskas kultūra dzelzs laikmeta kultūra (2. gs. p. m. ē. - 5. gs. m. ē.) Polijas dienvidu un centrālajā daļā, Ukrainas rietumos; nenocietinātas apmetnes ar stāvkoku ēkām, līdzenie kapulauki ar ugunskapiem
- Noka dzelzs laikmeta kultūra Rietumāfrikā, tagadējās Nigērijas teritorijā (uzplaukuma periods - ap 9. gs. p. m. ē. - 2. gs. m. ē.); nozīmīgākie pieminekļi - terakotas skulptūras
- Latēnas kultūra dzelzs laikmeta ķeltu kultūra (5. gs. p. m. ē. - 1. gs. m. ē.) Rietumeiropā un Viduseiropā: apmetņu, pilskalnu paliekas, depozīti; mirušie apbedīti ugunskapos, skeletkapos; zemkopība, lopkopība, amatniecība
- vēlais dzelzs laikmets dzelzs laikmeta pēdējais posms Latvijas teritorijā, kas ilga no 9. līdz 12. gadsimtam
- venga dzelzs lāpsta ar koka kātu
- žemļekas dzelzs lentas arkla lemesim
- feroterapija dzelzs lietošana ārstēšanas nolūkā
- bronzas diabēts dzelzs maiņas traucējumi organismā
- zvārte dzelzs melnums
- poduškas dzelzs plāksnes zem ratu koka asīm
- alfa dzelzs dzelzs polimorfā forma, kuras kristāliskais režģis ir telpiski centrēts kubs, kas var izšķīdināt nelielu oglekļa daudzumu; alfa dzelzs struktūru sauc par ferītu; tīrā dzelzī alfa kristāliskais režģis saglabājas līdz 910 °C
- deviācijas kompensēšana dzelzs priekšmetu izraisītās kuģa kompasa novirzes samazināšana (vai pat iznīcināšana) ar papildu magnētiem vai cietiem speciāliem paņēmieniem
- dzelzsraktuve dzelzs raktuve
- dzelzāja dzelzs raktuve
- dējala dzelzs rīks tāda koka izdobšanai
- ceimurs dzelzs rīks, instruments
- zintele dzelzs riņķis zirga loka augšdaļā, pa kuru izvilka iemauktu pavadu un tās galu piesēja vai nu pie ilkss, vai arī pie auklas, vai oie siksnas starp ilksi un sakām
- ferruminatio dzelzs rokas piemetināšana statujai: akcesijas (pieauguma) gadījums romiešu tiesībās
- dzelzceplis dzelzs rūdas pārstrādes krāsns
- rūss dzelzs rūsa
- profildzelzs dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma
- ferosakausējumi dzelzs sakausējumi, kuros ir daudz cita elementa; lieto tēraudkausēšanā tērauda dezoksidēšanai, leģēšanai, attīrīšanai no kaitīgiem piemaisījumiem un citu metālu ferosakausējumu iegūšanai
- kovars dzelzs sakausējums ar Ni (29%) un Co (18%)
- elinvars dzelzs sakausējums ar Ni (33-35%), Cr (7-9%) un W (4%), kam raksturīgs nemainīgs elastības modulis temperatūrā no -80 līdz +100 Celsija grādiem; izmanto kamertoņu, pulksteņu atsperu u. tml. izgatavošanai
- ferrosilīcijs dzelzs sakausējums ar silīciju
- metava dzelzs salaidums
- dzindras dzelzs sārņi, plāva, apdedži
- miosiderīns dzelzs savienojums, kas atbrīvojas, sabrūkot mioglobīnam, un var nogulsnēties pigmenta veidā
- dzelzene dzelzs sitamais
- dzelzine dzelzs sitamais
- ferrāti dzelzs skābes sāļi
- dzelzskapis dzelzs skapis naudas un vērtslietu glabāšanai
- pruts dzelzs stienis vai apkalums, ar ko izkapts kātā iestiprināta
- drina dzelzs stienis, nūja, lauznītis
- laktiņa dzelzs stienis, uz kā (ar āmuru) kapina izkapti
- raipa dzelzs stīpa uz (ratu) riteņa
- kolkotars dzelzs sulfāta pārtvaices sausais pārpalikums, sarkanais dzelzs oksīds; jebkurš pārtvaices sausais pārpalikums
- jermaka dzelzs trijkājis vārāmā poda uzlikšanai
- jērmaka dzelzs trijkājis vārāmā poda uzlikšanai
- sideropēnija dzelzs trūkums, īpaši asinīs (eritrocītos)
- magnētoperācija dzelzs u. c. magnētisku metālu šķembeļu izvilkšana no ievainotas acs (vai citiem orgāniem) ar magnētu palīdzību
- siderofilie elementi dzelzs un citi pēc ģeoķīmiskajām īpatnībām tam tuvi ķīmiski elementi (Co, Ni, Ru, Rh, Pd, Os, Ir, Pt, kā arī Mo un Re)
- ferohroms dzelzs un hroma sakausējums; lieto hromtēraudu iegūšanai, kuriem ir izcilas mehāniskās īpašības
- feromangāns dzelzs un mangāna sakausējums; lieto tērauda ražošanā, lai uzlabotu tā mehāniskās īpašības
- feromolibdēns dzelzs un molibdēna sakausējums; lieto instrumentu tēraudu, nerūsējošu u. c. tēraudu leģēšanai
- krupīns dzelzs un niķeļa kausējums, ar lielu elektrisko pretestību; izlieto reostatiem un pretestībām
- tēraudi ar noteiktu termiskās izplešanās koeficientu dzelzs un niķeļa sakausējumi, kuru lineārās izplešanās koeficients ir atkarīgs no niķeļa daudzuma; invaram (36% Ni) ir vismazākais termiskās izplešanās koeficients, kovaram (29% Ni) un platinītam (48% Ni) termiskās izplešanās koeficients ir tuvs stikla izplešanās koeficientam
- platinīts dzelzs un niķeļa sakausējums
- tērauds dzelzs un oglekļa (parasti pelēks) sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi
- austenīta struktūra dzelzs un oglekļa sakausējuma struktūra augstā temperatūrā, ciets oglekļa šķīdums gamma dzelzī; oglekļa šķīdība mainās atkarībā no temperatūras (727 °C - 0,83% oglekļa, 1147 °C - 2,14% oglekļa); austenīta struktūra ir mīksta, plastiska, nemagnētiska
- lecīns dzelzs un olbaltumvielu šķīdums, neitrāls, ar patīkamu garšu, satur 0,55% dzelzs; lieto kā līdzekli pret mazasinību
- ferosilīcijs dzelzs un silīcija sakausējums; lieto tērauda reducēšanai (dezoksidēšanai), to kausējot, kā arī tērauda leģēšanai
- dzelzs tiešā reducēšana dzelzs un tērauda iegūšana tieši no dzelzs rūdas bez čuguna kausēšanas domnās
- ferovanadijs dzelzs un vanādija sakausējums; lieto kā piedevu, kausējot speciālos tēraudus, kuriem ir uzlabotas mehāniskās īpašības
- ferovolframs dzelzs un volframa sakausējums, ko lieto, kausējot instrumentu tēraudus un dažus konstrukciju tēraudus
- magnētiskā histerēze dzelzs vai tērauda magnētiskā stāvokļa pārmaiņu atpalikšana no to izraisītājām ārējā magnētiskā lauka pārmaiņām
- Džerdapa dzelzs vārti - Donavas sašaurinājums
- kandalas dzelzs važas kāju un roku saistīšanai (smagi sodītajam)
- stiegrdzelzs dzelzs veidojums, ko izmanto par stiegru
- vāczemnieks dzelzs vienlemeša arkls
- dzelsāns dzelzs vitriols
- paase dzelzs zem (ratu) ass
- rūša zeme dzelzs zeme, zeme, kas satur dzelzs rūdu
- zeņģis dzelzs, kas savieno arklu ar to koka daļu (zveņģi), uz kuras uzmauktas dzenaukšas
- perminvars dzelzs, kobalta un niķeļa kausējums ar praktiski konstantu, t. i. no magnetizācijas neatkarīgu permeabilitāti; lieto elektrotehnikā
- melnie metāli dzelzs, mangāns, hroms un to sakausējumi (tēraudi un čuguni)
- dzelži dzelzs, tērauda priekšmeti; priekšmeta dzelzs, tērauda daļas
- siderolīts dzelzsakmens meteorīts; sastāv no silikātiem un niķeļ-dzelzs
- Lanka dzelzsāmurupe, Abavas pieteka
- lieskeella dzelzsbaktēriju grupas ģints
- blastocaulis dzelzsbaktēriju ģints
- hyphomicrobium dzelzsbaktēriju ģints
- seliberia dzelzsbaktēriju ģints
- sulfolobus dzelzsbaktēriju ģints
- toxothrix dzelzsbaktēriju ģints
- chlonotrix dzelzsbaktēriju tipa makstaino daudzšūnu baktēriju ģints
- vibrovelmēšana dzelzsbetona konstrukciju elementu izgatavošana, izmantojot vibrācijas
- vibroštancēšana dzelzsbetona konstrukciju elementu vai detaļu formēšana, izmantojot vibrācijas
- DzKR dzelzsbetona konstrukciju rūpnīca (raj., kopā ar nosaukumu, piem., DzKR "Sigulda")
- armocements dzelzsbetona paveids, ko izgatavo no smalkgraudainā smagā betona un stiegro ar tievu stiepļu sietiem
- dzelzsbrigāde dzelzsdivīzija
- Borkes bataljons dzelzsdivīzijas vienība, kuras komandieris bija fon Borke, 1919. g. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Kurzemē, 1919. g. 3. martā Saldus novadā pie Airītēm pārpratuma dēļ notikušajā apšaudē starp šo vienību un Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu krita Latvijas Pagaidu valdības Bruņoto spēku komandieris pulkvedis O. Kalpaks
- Dselsgallen dzelzsgales muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā
- Eisenhammer dzelzsnama muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā
- besemerēšana dzelzsrūdas apstrādes process čuguna atogļošanai
- rodzenice dzelzszāle ("Carex nigra")
- roga dzelzszāle ("Carex nigra")
- burtaines dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga
- dzērvpēda dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga
- grīsla dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga
- grīšzāle dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga
- mauklējs dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga
- viga dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga
- grīva dzelzszāle (“Carex nigra”), grīšļu suga
- Carex nigra dzelzszāle, grīšļu suga
- viksa dzelzszāle, grīšļu suga ("Carex nigra")
- vikse dzelzszāle, grīšļu suga ("Carex nigra")
- dzelžains Dzelžots; tāds, kas izgatavots no dzelzs, tērauda
- dzelzenīca Ecēšas ar dzelzs tapām
- eglis Egļu zaru ecēšas; arī dzelzs tapu ecēšas
- trahelomona Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Trachelomonas"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes, kas ietvertas cietā, parasti brūnā, ar dzelzs oksīdu piesātinātā dažāda veida un uzbūves čaulā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 44 sugas, kas plaši izplatītas nelielās ūdenstilpnēs, arī ezeros
- ferocēns Elementorganisks savienojums, ciklopentadietildzelzs; satur molekulā dzelzs jonu; vienkāršākais savienojums ar slāņainu struktūru
- mūmijs eļļas krāsu un gruntskrāsu pigments, kura galvenā sastāvdaļa ir dzelzs oksīds
- Mundigaka eneolīta, bronzas un agrā dzelzs laikmeta apmetne (4. gt. b. - 1. gt. v. p. m. ē.) Afganistānas dienvidu daļā, ripas keramika (4. g. t. p. m. ē.), vara, bronzas senlietas; apbedījumu kameras, akmens skulptūras, monumentāli arhitektūras pieminekļi
- invars Feromagnētiķu - dzelzs un niķeļa (35-37%)- sakausējums, kas gandrīz nemaina apjomu, temperatūrai mainoties robežās no -80 līdz +100 Celsija grādiem; to lieto precīzu mēraparātu izgatavošanā
- Morgani finanšu grupa ASV, izveidojusies 19. gs., pārvalda vairākas bankas, kontrolē un ietekmē vairākas rūpniecības kompānijas, apdrošināšanas sabiedrības, dzelzsrūdas un krāsaino metālu ieguvi Kanādā, Latīņamerikas valstīs, Āfrikā; pieder lieli uzņēmumi Rietumeiropā u. c.
- triplīts Fosformangāndzelzs rūda
- stagmatipija Fotomehānisks paņēmiens, kur metāla plāksni pārklāj ar speciāli sagatavotu hromāta kārtu, to kopē zem pustoņu negatīva un neattīstot kodina ar dzelzs hlorīdu
- kuprotipija Gaismas gravīrai līdzīgs attēls un tā gatavošanas process: pigmenta attēlu kopē zem negatīva, pārnes uz graudotas vara plātnes un kodina ar dzelzs hlorīdu, pēckodinājumā iegūst pustoņa klišeju izcilspiedumam
- švidris Garš dzelzs iesms
- framea Garš šķēps ar īsu dzelzs asmeni
- holeglobīns Globīna savienojums ar vaļēju dzelzs porfirīna gredzenu; žults pigmenta veidošanās starpprodukts
- dzelži gludeklis, gludināmais dzelzs, ko vispirms sakarsēja virs uguns
- bults Gludekļa dzelzs
- grafitizācija Grafīta daļiņu veidošanās dzelzs, niķeļa, kobalta u. c. sakausējumu (gk. čugunu) struktūrā
- artotipija Graudu autotipijas paņēmiens, uz vara plāksnes kopē un iededzina graudu tīklaini, tad pārnes pigmenta attēlu un kodina četros dzelzs hlorīda šķīdinājumos
- grunde Gredzenveida dzelzs riņķis izkapts pēdas iestiprināšanai
- daktili grieķu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, kas tika uzskatītas par Rejas (Kibeles) pavadoņiem, dzīvoja Idas kalnā Frīģijā (vai Krētas salā), tiem tika piedēvēta dzelzs apstrādes izgudrošana
- Perifēts grieķu mitoloģijā - Hēfaista dēls, pazīstams ar savu laupītāja iedabu, viņš ar dzelzs stieni nogalināja ceļinieku, kas lūdza viņam pajumti Epidaurā; viņu nonāvēja Tēsejs
- rezs griezējnazis pie dzelzs arkla
- grislis Grīslis, dzelzszāle; grisla
- magnētcietie magnētiskie materiāli grūti magnetizējami materiāli, kas ilgi saglabā magnetizāciju, tiem ir augsta paliekošā magnētiskā indukcija un liels koercitīvais spēks (dzelzs, niķeļa un alumīnija sakausējumi leģētie martensīta tēraudi u. c.); izmanto pastāvīgo magnētu un magnētisko informācijas nesēju izgatavošanai
- Dāvida dzirnavu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ir avotu virkne (~25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī daudz dzelzs savienojumu
- Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa
- sveji Ģermāņu cilts, kas dzelzs laikmetā un tautu staigāšanas periodā ieradās un dzīvoja tagadējās Zviedrijas ziemeļaustrumu teritorijās
- Lāčupīte Hapaka grāvja pieteka Rīgā, Kurzemes rajonā, garums - 10 km, veidojas satekot grāvjiem Jūrmalas dzelzceļa līnijas tuvumā, Zolitūdes apkaimē, vidustecē līdz Nordeķiem ietverta dzelzsbetona kolektorā, lejtece paralēli Bolderājas dzelzceļa līnijai
- hematolīns Hematīna derivāts, kurā nav dzelzs
- hematoidīns Hemoglobīna noārdīšanās produkts, pigments, kurā nav dzelzs; identisks ar bilirubīnu
- hēms Hemoglobīna sastāvdaļa, kura nav olbaltumviela un kuras sastāvā ir divvērtīgā dzelzs
- hematīns Hemoglobīna skābekli saturošā prostētiskā grupa, trīsvērtīgās dzelzs un porfirīna komplekss
- feroprotoporfirīns Hemoglobīna u. c. elpošanas fermentu (citohroma) prostētiskā grupa; sastāv no protoporfirīna un dzelzs
- ferihēms Hēms, kurā ir trīsvērtīgs dzelzs atoms
- hidrauliskais modulis hidraulisko javu saistvielu raksturotājs – bāziskā kalcija oksīda (CaO) masas attiecība pret silīcija dioksīda, alumīnija oksīda un dzelzs oksīda summu (SiO~2~+Al~2~O~3~+Fe~2~O~3~)
- aizvēsture Historiogrāfijā - senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību; iedala akmens laikmetā, bronzas laikmetā un dzelzs laikmetā
- šamozīts Hlorītu grupas minerāls ar lielu dzelzs saturu; nogulumu dzelzsrūda
- sulfosalicilskābe HOOCQH~3~(OH)(SO~3~H), balti vai sārti adataini kristāli, reaģents albumīnu noteikšanai urīnā un dzelzs jonu kvantitatīvai noteikšanai
- hromīts hromšpinelīdu grupas minerāls, saliktais dzelzs un hroma oksīds FeCr~2~O~4~, galvenā hroma rūda
- konduktori elementu montāžai iekārtas dzelzsbetona vai metāla konstrukciju fiksēšanai projekta stāvoklī, veicot montāžas darbus; parasti konduktori ir apgādāti ar regulējošām skrūvēm
- laužņi Iemauktu sastāvdaļa - darba dzīvniekam mutē liekamā dzelzs, kas parasti sastāv no diviem ar locītavu savienotiem posmiem
- betona injicēšana iepriekš uzspriegto (saspriegto) dzelzsbetona konstrukciju kanālu aizpildīšana ar smalkgraudainu betona vai cementa javu
- injicēšana Iepriekš uzsprigto (saspriegto) dzelzsbetona konstrukciju kanālu aizpildīšana ar smalkgraudainu betona vai cementa javu
- sideroskops ierīce, ar ko nosaka magnētiska svešķermeņa (piemēram, dzelzs skaidiņas) atrašanos acī
- cirvis Ierocis – kātam piestiprināts īpašas formas dzelzs gabals ciršanai
- iesma Iesms - nodrāzts tievs kociņš vai dzelzs stienītis ar smailu galu, uz kura uzdur ko cepšanai vai kūpināšanai
- iesmis Iesms - nodrāzts tievs kociņš vai dzelzs stienītis ar smailu galu, uz kura uzdur ko cepšanai vai kūpināšanai
- sidērisms Iespaids, kādu uz cilvēku dara dzelzs, citi minerāli un vispārim neorganiskā pasaule
- purva rūda iezis, kas izgulsnējas no avotu, ezeru un purvu ūdeņiem un satur dzelzs hidroksīdus
- spalieris Iežogojums, siena no latām, dzelzs stabiņiem, stiepulēm un tml., ko apstāda ar tīteņu, vīnogu u. c. augiem krāšņumam
- hlorīti iežveidotāju minerālu grupa, zaļgani minerāli, visbiežāk magnija, alumīnija, dzelzs, litija alumosilikāti (Mg, Fe)~6~AlSi~3~O~10~(OH)~8~), kas ietilpst daudzu iežu sastāvā, \~30 paveidu; hlorpaskābes sāļi
- Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība
- Mesua ferrua Indijas dzelzskoks
- springulis īss, taisns dzelzs gabals ķēdes galā
- laidenīca Izkapts ar metinātu dzelzs daļu
- duga Izliekta dzelzs caurule, stienis (piem., apvidus automašīnas aizsargstienis)
- tvaicēšana Izstrādājuma apstrāde ar siltumu un mitrumu; betona un dzelzsbetona izstrādājumi šādas apstrādes ietekmē paātrināti cietē un palielinās to stiprība
- pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai
- balastķīlis Jahtas ķīļa apakšējā (svina, ķeta, dzelzs vai betona) daļa
- Oguns Jorubu tautas dzelzs un metālapstrādes dievs Nigērijā, aizsargā riteņbraucējus, autovadītājus, karavīrus un kalējus
- neritiskās nogulas jūras nogulas neritiskajā joslā, galvenokārt drupu ieži - smiltis un oļi, retāk - ķīmiskās kaļķu un dzelzs nogulsnes
- burtlējēja līdzulis justorijs, 8 līdz 10 cm gara un tikpat plata un 10 līdz 20 mm bieza, platuma malās gludi slīpēta dzelzs plātnīte, ko lieto burtu biezuma pārbaudei kopā ar skatuli un un diviem piekārtojamiem burtiem
- dzelzsāmurs Kalēja darbnīca, kur dzelzi apstrādāja ar āmuru; dzelzs ceplis
- asinssālis Kālija dzelzs cianīdi, ko agrāk ieguva karsējot asinis
- Jesenīki kalni Čehijā ("Jesenik"), Sudetu dienvidaustrumu daļa, sastāv no 2 grēdām, kristāliski slānekļi, kaļķakmeņi, smilšakmeņi, dzelzs rūdas ieguve, minerālūdeņu avoti
- Singbuma Kalnrūpniecības rajons Indijā, Bihāras štata dienvidos, dzelzs rūdas, vara, hroma, mangāna, urāna rūdas, boksītu, kaolīna, kianīta ieguve
- Bergslāgena Kalnrūpniecības rajons Zviedrijas centrālajā daļā, starp Dālas upi ziemeļos un Klāras upi rietumos, Mēlarena, Jelmarena un Vēnera ezeru dienvidos, dzelzs ieguve kopš XVI gs., arī vara, svina, cinka, volframa rūdas atradnes
- Magņitnajas kalns kalns Dienvidurālu austrumu nogāzē, Krievijas Čeļabinskas apgabalā, augstums - 610 m, granīti, profirīti un marmori, dzelzs rūdas atradnes
- Blagodats kalns Vidusurālu austrumos, pie Kušvas, Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, augstums - 364 m, ievērojamas dzelzs rūdas (magnetīta) atradnes
- Mesabi Kalnu grēda Lorensa augstienē ("Mesabi Range"), ASV, uz rietumiem no Augšezera, augstums - līdz 611 m, dzelzs rūdas atradnes
- vedga Kalts (lauznis, cirtnis, parasti no dzelzs, ar garu rokturi), ko izmanto, piemēram, āliņģu ciršanai
- dzelzene Kamanas ar dzelzs apkalumu
- gryustivs kapājamā dzelzs
- kapacis Kapājamā dzelzs
- kapeklis Kapājamā dzelzs
- kapēklis Kapājamā dzelzs
- grūstuvis Kapājamā dzelzs (piemēram, lapu, sakņu sasmalcināšanai)
- čapaklis Kapājamā dzelzs lopbarības sasmalcināšanai
- kapainis Kapājamā dzelzs, ar ko gatavo kapaimus
- kapaklis Kāpājamā dzelzs, kapainis
- Dienvidkarpati Karpatu dienvidu daļa Rumānijā ("Carpatii Meridional"), no Predjalas pārkāpes līdz dzelzs vārtiem, garums - \~300 km, augstums - līdz 2543 m
- bulta Karsējams dzelzs stienis ogļu gludeklim
- glaukonīts kārtains kāliju, magniju, dzelzi, ūdeni saturošs, iezaļgans silikāts (mālu sastāvdaļa); dzelzs, magnija un kālija alumosilikāts (K, Na)(Al, Fe, Mg)~2~(Al, Si)~4~O~10~(OH)~2~, lieto kā minerālkrāsu, minerālmēslojumu, ūdens mīkstinātāju
- koslapu kazuarīns kazuarīnu suga ("Casuarina equisetifolia"), ko Austrālijā audzē smiltāju nostiprināšanai, pieticīgs augs, kas ātri aug un sasniedz 20 m garumu un līdz 70 cm resnumu; Austrālijas dzelzskoks
- šandekels Klāja apmale kuģiem, kā koka, tā dzelzs, iet paralēli kuģa sāniem un parasti biezāka par pārējo klāja segumu
- polkšēt Klusināta skaņa (saduroties dzelzs priekšmetiem)
- korpusa kodolreaktors kodolreaktors, kura aktīvās zonas sastāvdaļas atrodas kopējā tērauda vai dzelzsbetona korpusā
- barcs Koka āmurs (ar dzelzs apkalumu), ar ko smalcināja zemes kukuržņus uz lauka
- žemlekas Koka arkla dzelzs lemeši
- dzelzs tapu egļi koka ecēšas ar dzelzs tapām
- kloņģis Koka gabals, sprungulis (arī līdzīgs dzelzs gabals)
- iekavas Koka konstrukcijās dažādu daļu sastiprināšanai no apaļas vai četrstūrainas dzelzs izgatavoti savienojumi
- koka metallizācija koka piesūcināšana ar dzelzs vitriolu vai sodu, lai to izsargātu no pūšanas
- kašeklis Koka vai dzelzs adata, ar kuru linu vai pakulu kodeļu piesprauž pie sprēslīcas
- gafele Koka vai dzelzs dakša
- gābele Koka vai dzelzs dakša
- delba Koka vai dzelzs miets; mietiņš zvejas aprīkojuma žāvēšanai
- spīķis Koka vai dzelzs nūja ar noasinātu galu
- atstope Koka vai dzelzs plāksne, kas savieno ragavu mietņu (slieču) galus ar uzkalām, lai tie neatstieptos taisni
- ieveidnis Koka vai metāla veidne dzelzsbetona vai betona būvkonstrukciju izgatavošanai
- kazuls Koka, vēlāk dzelzs adata ar kuru piestiprina linus
- magnētiskais šķidrums koloidāls magnētiskā materiāla (dzelzs, niķeļa, kobalta, magnetīta, dažādu ferītu) šķīdums ūdenī, petrolejā, eļļās, silīcijorganiskos vai fluororganiskos šķīdumos
- deviācija Kompasa magnētadatas novirze no magnētiskā meridiāna, ko rada apkārtējo dzelzs priekšmetu inducēšanās Zemes magnētiskajā laukā vai ierīču radītais magnētiskais lauks
- titanomagnetīts kompleksa dzelzs, titāna un vanādija rūda; izejviela, no kuras iegūst ferotitānu un citus titāna sakausējumus
- situla Konisks trauks mirušā cilvēka pelnu un kaulu atlieku ievietošanai vēlā dzelzs laikmeta beigās un Romas impērijas laikā
- TIBC Kopējā dzelzs saistīšanas spēja (angļu "total iron-binding capacity")
- kolčedāns Kopīgs apzīmējums dzelzs, vara u. c. metālu sulfīdu minerāliem ar metālisku spīdumu, ietilpst vairākos novecojušos rūdu minerālu nosaukumos
Atrasts piemēros (29):
- dzelzsbetons — Šīs kazarmas uzcēla trīsdesmito gadu sākumā, un tā bija pirmā monolīta dzelzsbetona celtne Latvijas valstī.
- sārms Ar sārmiem dzelzs nereaģē.
- pielaizīts Atspīdums uz cītīgi pulētā dzelzs rumaka virsbūves, kalni un ciemati, arī pašas trases — viss ideāli pielaizīts un nogludināts.
- dzelzsbetons Balsī bija tikpat daudz emociju kā dzelzsbetona masā.
- stīvs Brūns ūdens mutuļodams vērpjas vērpetē, straume rauj uz dzelzs tilta pusi, kājas metas stīvas, savainotajās krūtīs, šķiet, duras neasa nagla.
- kustība Divi strādnieki, kuri ar speciāla mehānisma palīdzību regulēja tovera kustību ar izkausētā dzelzs saturu, Jēkaba brīdināti, uz dažām minūtēm pārtrauca darbu un aizgāja prom.
- svarīgs dzelzs mūsdienās ir svarīgākais metāls, jo dzelzs un tās sakausējumi (melnie metāli) veido aptuveni 95% no metalurģijas produkcijas.
- restes dzelzs restes sienas augšmalā ļāva tajā iespīdēt blāvam gaismas staram, bet pati telpa grima dziļā tumsā.
- dzelzsbetons Kad ieradāmies krastmalā, pie apdrupuša dzelzsbetona mola gaidīja ar braucējiem gandrīz jau pilna motorlaiva.
- dzelzsbetons Nesošo sienu konstrukcijas būvētas no monolīta dzelzsbetona.
- iesākt Pats viņš pasniedza vēsturi un katru mācību gadu iesāka ar leģendu par dzelzs Vilku.
- vadītājs Piemēram, gaiss, plastmasa un koks ir slikti siltuma vadītāji, bet dažādi metāli, piemēram, sudrabs, varš un dzelzs ir labi siltuma vadītāji.
- bronzas laikmets Piemineklis ir raksturīgs baltu švīkātās keramikas kultūrai, tam ir liels potenciāls turpmākai arheoloģiskai un kultūrvēsturiskai izpētei, kas ļautu dziļāk izprast un raksturot baltu dzīvesveidu kā Latvijā tā arī plašākā teritorijā bronzas un dzelzs laikmetā.
- zieds Pīpenes jau drusciņ pretojas, bet tās lielās, mēļās, kurām Bille nezina vārdu, kā uz dzelzs stieplēm savus ziedus izslējušas.
- kauss Sieviete sāka šļākt krāsns mutē ūdeni ar dzelzs kausu.
- kliedziens Šo grāmatu viņš rakstīja kā protesta kliedzienu pret Kokneses kanjona un Staburaga iznīcināšanu Pļaviņu HES " jūrā", lai gan pats tai laikā dzīvoja Vācijā un ietekmēt notikumu gaitu Latvijā, kas atradās aiz dzelzs aizkara, nevarēja.
- švunka Tad, kad tiešām viss sakrājies tā, ka jūtos kā ūdensmuca, kurā ar lielu švunku iekritis akmens vai kāds dzelzs gabals.
- režģis Tās tagad tukšas un klusas, ar aizslēgtām namdurvīm, aizrestotiem logiem un dzelzs režģu sienām tur, kur nesen bija ēdnīcas un veikali.
- dzelzsbetons Tev mūsu televīzijas tornis ir tikai viena no neskaitāmajām pasaules dzelzsbetona konstrukcijām.
- režģis Tikai tagad ievēroju – visiem logiem un durvīm ir priekšā smagi melnas dzelzs režģi.
- piemist Tikai tagad pēc dzelzsceļa atvilkšanas sāka uz reizi plūst šurpu, ļaudis tūkstošiem; un visi te raktuvēs atrada darbu, tikai nebij dzīvojamu ēku, kur piemist.
- ribots Tiltiem raksturīga eksponēta konstrukcija- gan ķieģeļu velves, gan monolītā ribotā dzelzsbetona plātne.
- dzelzsbetons Tilts balstīts uz 18 dzelzsbetona balstiem, kuru pamatā ir 52 urbpāļi.
- sarķe Trīcošām rokām liek zvarkstošo dzelzs ķēdi sarķei ap kaklu.
- spēcīgs Un nu šis zēns ar dažiem spēcīgiem spērieniem izkustināja dzelzs mietu viņas ķēdes galā.
- kopā Viena karsēja uz oglēm tādas rūtainas, kopā saspiežamas dzelzs plātnes, karstās plātnēs ielēja mīklu, sacirta, un vafele gatava.
- kalt Viktors atvēra lifta dzelzs vijumiem kaltās durvis, aizvērās gravēto spoguļu durtiņas.
- bronza Viņš un viņa karabiedri saņēma armijas augstākos apbalvojumus — dzelzs krustus, bronzas un zelta lidotāju sprādzes.
- dzelzsbetons Virs garās dzelzsbetona nojumes plīvoja balts karogs ar sarkanu nezvēru, kas spļāva garu, sarkanu liesmu.
dzelzs citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv