Paplašinātā meklēšana
Meklējam bruņot.
Atrasts vārdos (13):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (277):
- manu militari _burtiski_ "ar militāru roku"; ar bruņotu spēku.
- menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst bruņotu cīņu; šīs sektas locekļi; mennonieši.
- pagult Aiziet bojā (bruņotā cīņā).
- atbalsta punkts aizstāvēšanās rajona, pozīcijas nocietinātā un apbruņotā daļa.
- internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā); aizturēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām.
- sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to).
- kauties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku); cīnīties (2)
- cīnīties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku).
- sisties Aktīvi piedalīties bruņotā cīņā; cīnīties (2).
- virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- pavēlnieks amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu.
- apbruņot līdz zobiem apbruņot ar iedarbīgiem ieročiem, arī ar vairākiem vai daudziem ieročiem.
- apieročot Apbruņot, piešķirt ieročus.
- sabruņoties Apbruņoties, parasti pilnīgi.
- apsabruņāties Apbruņoties.
- karakuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs; kara kuģis.
- kara kuģis apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs; karakuģis.
- bruņuautomobilis Apbruņots, ar metāla plākšņu aizsargsegumu pārklāts automobilis.
- bruņot Apgādāt ar bruņojumu; apbruņot.
- sabruņot Apgādāt ar ieročiem, (pilnībā) apbruņot.
- atkarot Ar (parasti bruņotu) cīņu atgūt.
- segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā.
- ar uguni un zobenu ar bruņotu spēku, ļoti nežēlīgi.
- ar ieročiem rokās ar bruņotu varu; bruņotā cīņā.
- saformēt Ar īpašiem organizatoriskiem paņēmieniem izveidot (cilvēku grupu, parasti bruņoto spēku vienību, dalu, apakšvienību).
- karabinieris Ar karabīni bruņots strēlnieks; izlases strēlnieks.
- musketieris Ar musketi apbruņots kareivis.
- piekomandēt Ar pavēli likt pievienoties (piemēram, bruņoto spēku daļai, apakšvienībai), parasti noteikta uzdevuma veikšanai.
- zobenots Ar zobenu bruņots.
- remilitarizēt Atjaunot (atbruņotas valsts, teritorijas) bruņotos spēkus, militāro potenciālu.
- stāvēt Atrasties noteiktā teritorijā, pozīcijā (par bruņoto spēku daļām, vienībām, apakšvienībām); atrasties (kur) - par fronti.
- rekvizēt Atsavināt īpašumu valsts labā (piespiedu kārtā pret atlīdzību vai uz laiku bez atlīdzības), piemēram, kara laikā bruņoto spēku vajadzībām.
- virspavēlnieks Augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
- ģenerālisimuss augstākā militārā dienesta pakāpe dažu valstu bruņotajos spēkos, vairāku armiju komandieris; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģeneralitāte Augstākais (bruņoto spēku) komandējošais sastāvs.
- ģenerālštābs Augstākais (bruņoto spēku) vadības orgāns, kas pārzina jautājumus par valsts aizsardzību, kara operāciju sagatavošanu un īstenošanu.
- ar kailām rokām Bez ieroča; neapbruņots.
- (ar) plikām (arī kailām) rokām Bez ieroča; neapbruņots.
- (ar) kailām (arī plikām) rokām Bez ieroča; neapbruņots.
- savvaļnieks Brīvprātīgais (bruņotajos spēkos).
- zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
- padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- asins izliešana bruņota cīņa, kauja ar cilvēku upuriem.
- Februāra revolūcija bruņota sacelšanās 1917. g. 27. februārī Petrogradā, kas noveda pie cara atteikšanās no troņa 2. martā.
- jūras kauja bruņota sadursme, kurā piedalās karakuģi un aviācija.
- tautas milicija bruņotas lauku iedzīvotāju vienības 1905. gada revolūcijas laikā, ko pašaizsardzības nolūkā organizēja pagaidu rīcības komitejas, iesaistījās arī sadursmēs ar policiju un karaspēku, uzbruka muižām.
- ielu cīņas bruņotas sadursmes ielās (karā, sacelšanās laikā).
- kaujas družīnas bruņotas strādnieku vienības 1905.-1907. gada revolūcijas laikā, lai cīnītos pret carismu.
- kaujinieks Bruņotas vienības loceklis, kas 1905.-1907. gada revolūcijas laikā lielākajās Latvijas pilsētās aktīvi piedalījās bruņotā cīņā pret cara patvaldību.
- aktīvā armija bruņotie spēki, kas atrodas kaujas gatavībā miera laikā
- aktīvā armija bruņotie spēki, kas piedalās militārās operācijās
- ceļu karaspēks bruņoto spēku aizmugures karaspēks, kas būvē, remontē un pārzina kara autoceļus un tiltus.
- kara darbība bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus; karadarbība.
- remilitarizācija Bruņoto spēku militārā potenciāla atjaunošana (atbruņotā valstī, teritorijā).
- bruņoto spēku veids bruņoto spēku sastāvdaļa, kas specializēta kara darbībai noteiktā ģeogrāfiskā vidē.
- ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
- gaisa karaspēks bruņoto spēku veids (sastāvdaļa), kura apbruņojumā ir lidaparāti.
- soda ekspedīcija bruņotu personu (parasti karavīru, policistu) grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai.
- bruņumašīna Bruņu automobilis - bruņota kaujas mašīna ar riteņu gaitas iekārtu, kas paredzēta izlūkoperācijām un transportam. Var būt apbruņota ar automātu, lielgabalu, prettanku raķetēm.
- bruņutransportieris Bruņuautomobilis vai apbruņota kāpurķēžu mašīna motorizēto strēlnieku un munīcijas transportēšana.
- plosīties Būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
- cīnītājs Cilvēks, kas piedalās bruņotā cīņā; cilvēks, kas cīnās, spēkojas ar pretinieku.
- kaujinieks Cilvēks, kas piedalās kaujā vai dodas uz kauju; bruņotas cīņas dalībnieks.
- ņemt rokā (arī rokās) šauteni (arī zobenu, ieroci) cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
- tvert (biežāk ņemt) šauteni (arī šķēpu, zobenu, durkli, ieroci) (rokā, arī rokās) cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
- ņemt (retāk tvert) zobenu (arī šauteni, šķēpu, durkli, ieroci) (rokā, arī rokās) cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
- izcīnīt Cīnīties un pabeigt cīnīties (bruņotā cīņā, karā).
- kombatants cīņas dalībnieks; persona, kas piedalās karadarbībā, parasti kādas valsts bruņoto spēku sastāvā.
- sambo Cīņas sporta veids - pretošanās bez ieroča stiprāka vai apbruņota pretinieka uzbrukumam.
- okupācija citas valsts teritorijas sagrābšana ar bruņotu spēku un savas pārvaldības ieviešana tajā.
- pusbruņots Daļēji, nepilnīgi apbruņots.
- atbruņošana Darbība, process --> atbruņot.
- inženierdienests Daudzu valstu bruņoto spēku speciāls dienests, kas veic karadarbības inženiernodrošinājuma uzdevumus, karaspēka apgādi ar inženiernodrošinājumam nepieciešamām mantām un līdzekļiem un nodrošina to pareizu izmantošanu un remontu.
- milicija Dažās valstīs - zemessardze; neregulāri bruņotie spēki iedzīvotāju militārajai apmācīšanai.
- fronte Dažās valstīs bruņoto spēku augstākais operatīvais apvienojums, kas sastāv no vairākām armijām (3).
- desantkaraspēks Desanta operācijām apmācīts un apbruņots karaspēks.
- junda Dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
- vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos); vakara junda.
- vakara junda dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos); vakarjunda.
- junda Dienas gaitu sākuma vai beigu signāls (parasti bruņotajos spēkos).
- izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
- eskadra Gaisa kara spēku vienība dažu valstu bruņotajos spēkos.
- nakts debess spīdēšana gaismas parādības, kas nosaka nakts debess spožumu skaidrā bezmēness naktī; šo spīdēšanu veido jonizēto gāzu spīdēšana atmosfērā, Piena Ceļa gaisma, zodiakālā gaisma un ar neapbruņotu aci nesaskatāmo zvaigžņu, miglāju un galaktiku spīdēšana.
- dibranchiati Galvkāju gliemju kārta ar divi žaunām, ar sarukušu (iekšēju) čaulu vai pavisam bez tās, ar 8 vai 10 taustekļiem, kas apbruņoti piezīšanās (piesūkšanās) kārpiņām.
- kapelāns garīdznieks (bruņotajos spēkos, slimnīcās u. tml.).
- uzvarēt Iegūt (karā, bruņotā sadursmē ar pretinieku) veiksmīgu cīņas rezultātu.
- sagrābt Iegūt, pārņemt (varu) politiskā, bruņotā cīņā.
- izcīnīt Iegūt, sasniegt (bruņotā cīņā, karā).
- izkarot Iegūt, sasniegt (piemēram, kādu stāvokli) bruņotā cīņā, karā.
- izkarot Iekarot (kādu vietu) bruņotā cīņā, karā.
- okupēt Ieņemt kādas valsts teritoriju uz laiku ar citas valsts vai citu valstu bruņotajiem spēkiem, neiegūstot suverēnu varu šajā valstī.
- prettanku ieroči ieroči, kuru galvenais uzdevums ir cīnīties pret tankiem u. c. bruņotām kaujas mašīnām.
- atbruņoties Ievērojami samazināt vai pilnīgi likvidēt apbruņojumu, bruņotos spēkus.
- Lielais Tells Igauņu teiku varonis ("Suur Tõll") no milžu ģimenes, kurš stājas pretī zemē iebrukušajiem ienaidniekiem apbruņots ar vēršu ratiem vai ratu riteņiem, kad ienaidniekiem izdodas nocirst viņam galvu, viņš paņem to padusē un turpina cīņu, kamēr ienaidnieks sakauts.
- izadienēties Ilgāku laiku dienēt (bruņotajos spēkos).
- izkaroties Ilgāku laiku, daudz karot (karā, bruņotā cīņā).
- izlūkinformācija Informācija, kas attiecas uz naidīgām (potenciāli naidīgām) valstīm, to bruņotajiem spēkiem vai to elementiem, kā arī operāciju (iespējamo operāciju) rajonu.
- virspavēlniecība Institūcija (orgāns), kas vada valsts bruņotos spēkus, atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
- krusta karš Intensīva bruņota cīņa.
- inženiermašīnas Inženierkaraspēka rīcībā esošie tehniskie līdzekļi (mehānismi) bruņoto spēku kaujasdarbības nodrošināšanai.
- inženiertehnika Inženiertehniskā karaspēka rīcībā esošie tehniskie līdzekļi bruņoto spēku kaujasdarbības nodrošināšanai.
- fedaji Irānas revolūcijā (1905-11) - bruņoto vienību locekļi; Irānas Azerbaidžānā 1945-46 - pašaizsardzības vienību locekļi.
- pandūri Iregulāri ungāru kājnieki, apģērbti un apbruņoti pēc turku parauga.
- samalt Iznīcināt, parasti pilnīgi, bruņotā cīņā.
- kaprālis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe Latvijas un vairāku citu valstu bruņotajos spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- leitnants Jaunāko virsnieku dienesta pakāpe daudzu valstu bruņotajos spēkos (Latvijā - zemākā virsnieku dienesta pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pastiprinātājspēki Jebkādi spēki, ko kāda valsts norīko, lai pastiprinātu nacionālos bruņotos spēkus.
- deeskalācija kāda procesa (piemēram, bruņota konflikta) pakāpeniska ierobežošana.
- eskalācija kāda procesa (piemēram, bruņota konflikta) paplašināšana, intensificēšana.
- motokājnieki Kājnieku mūsdienīgs nosaukums dažu valstu bruņotajos spēkos.
- karamašīna Karadarbībai paredzēto bruņoto spēku, materiālo vērtību un līdzekļu, arī organizatorisko pasākumu kopums.
- reiders Karakuģis vai apbruņots tirdzniecības kuģis, kas veic patstāvīgus kaujas uzdevumus uz jūras vai okeāna satiksmes ceļiem, lai iznīcinātu pretinieka kara vai tirdzniecības transportlīdzekļus.
- armiju grupa karaspēka augstākais operatīvi stratēģiskais apvienojums Rietumvalstu bruņotajos spēkos.
- lingotājs Karavīrs (piemēram, Dienvidamerikas indiānis), kas ir apbruņots ar lingu.
- automātists Karavīrs, kas apbruņots ar automātu (2).
- ģenerālkauja Karojošo valstu galveno bruņoto spēku kauja, kas izšķiroši ietekmē karagājiena vai kara rezultātus.
- lauka kapelāns karojošu bruņoto spēku garīdznieks.
- izkarot Karot, cīnīties (bruņotā cīņā, karā) un pabeigt (to).
- Vecpiebalgas kauja kauja 1905. gada revolūcijas laikā, kad krievu karaspēka vienība 228 karavīru sastāvā devās uz Cēsīm, bet milicijas vienības nolēma tās aizkavēt un atbruņot, divās kaujās 3./16. decembrī un 5./18. decembrī bija daudzi kritušie un ievainotie, rezultātā Cēsis sasniedza tikai 150 karavīri, savukārt miliču pusē bija 16 kritušie.
- koksnes makrostruktūra koksnes uzbūves īpatnības, kas saskatāmas ar neapbruņotu aci vai vienkāršām optiskām metodēm, kā gadskārtu platums, gadskārtu vienmērība, vēlīnās koksnes daudzums gadskārtās, anatomiskās uzbūves elementu lielums un to sadalījuma raksturs.
- afanītieži Kriptokristāliskie ieži - magmatiskie ieži, kuru atsevišķie minerāli ar neapbruņotu aci nav saskatāmi.
- makroķīmija Ķīmija, kurā reakcijas iespējams novērot ar neapbruņotu aci.
- Atsevišķā studentu rota Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi.
- zemessardze Latvijas Republikas bruņoto spēku sastāvdaļa, kas apvieno brīvprātīgus, aktīvajam karadienestam nepakļautus pilsoņus valsts aizsardzības, iekšējās kārtības un drošības nostiprināšanai.
- gaisa kauja lidaparātu bruņota sadursme.
- bisinieks Mednieks, ar bisi apbruņots cilvēks.
- hastāti Metamiem šķēpiem apbruņotie; kaujā stāvēja romiešu karaspēka pirmajā rindā.
- satelīts Miesassargs; bruņots (piemēram, augstmaņa) pavadonis.
- brigādes ģenerālis militārā dienesta pakāpe starp pulkvedi un ģenerālmajoru dažu valstu bruņotajos spēkos.
- iznīcinātājs Militāras vienības vai bruņotas grupas loceklis, kura uzdevums ir iznīcināt pretinieku frontes aizmugurē vai atbrīvotajā teritorijā.
- patruļa Militāru, bruņotu vai civilu cilvēku grupa, kas uztur kārtību vai apsargā kādu teritoriju veicot tās apgaitu.
- militārā krava munīcija, bruņojums, speciālie līdzekļi un tehnika, kas nodota pārvadāšanai pa dzelzceļu ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam.
- musketēri Musketēm apbruņoti kareivji Francijā no 1622. līdz 1815. gadam.
- NBS Nacionālie bruņotie spēki.
- aplenkuma stāvoklis naidnieka bruņoto spēku aizstāvēšanās vietas aplenkuma gadījumā, kad bloķēta šīs vietas apgāde, nosakot īpašu režīmu, parasti taupības un drošības aspektā
- pikets Neliela (apbruņotu karavīru, kārtības sargu u. tml.) grupa apsardzei, kārtības uzturēšanai.
- armadiļa Neliela flote, neliels apbruņots kuģis, sevišķi muitas vajadzībām.
- lielgaballaiva Neliels ar lielgabaliem bruņots karakuģis militāru uzdevumu veikšanai piekrastē vai grūti kuģojamās vietās.
- sekstants neliels, blāvs tuvu debess ekvatoram esošs zvaigznājs, tajā ir 34 ar neapbruņotu aci redzamas zvaigznes, spožākā no tām ir Sekstanta Alfa — tās redzamais spožums ir tikai 4,49; nevienai no šī zvaigznāja zvaigznēm nav sava vārda.
- federācija no vairākām pavalstīm sastāvoša valsts, kurai ir vienota centrālā pārvalde, bruņotie spēki u.tml., vienlaikus saglabājot pavalstu relatīvu patstāvību.
- asinsizliešana Nogalināšana, slepkavība (parasti masveidā); bruņota sadursme, kurā iet bojā daudz cilvēku.
- sadurties Nonākt bruņotā sadursmē.
- makr- Norāda uz absolūti vai relatīvi lielu apjomu, laiku, nozīmi, svarīgumu; uz redzamību ar neapbruņotu aci.
- bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir aizsargāts ar bruņām (1) un apbruņots kara darbības veikšanai.
- civil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem.
- noguldīt Nošaut (parasti bruņotā cīņā, medībās).
- vizuāli novērojumi novērojumi, ko izdara ar neapbruņotu aci vai teleskopu.
- dislokācija Novietojums, izvietojums (bruņotajiem spēkiem); process --> dislocēt (1).
- dislocēt Novietot, izvietot (bruņotos spēkus).
- karš Organizēta bruņota cīņa (starp divām vai vairākām valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām valsts, zemes iekšienē).
- pilsoņu karš organizēta bruņota cīņa (starp šķirām, sociālām grupām) valsts iekšienē par varu valstī.
- kauja Organizēta karaspēka vienību, daļu, apakšvienību bruņota sadursme ar pretinieku, lai iznīcinātu tā dzīvo spēku un kara tehniku.
- atbruņot Padarīt cīņas nespējīgu, atņemot ieročus, apbruņojumu; likvidēt bruņotos spēkus.
- Litenes traģēdija padomju okupācijas varas īstenota terora akcija 1940. g. 14. jūnija rītā, kad Litenes poligonā tika aplenkti un atbruņoti bijušie Latvijas armijas virsnieki un kareivji, visus, kas izrādīja pretestību nošāva (>30 cilvēku, bet spriežot pēc vairākām liecībām nogalināto skaits bijis daudz lielāks), \~430 cilvēku deportēja uz Krieviju.
- fedaji Palestīnas pretošanās kustības bruņoto partizānu vienību locekļi.
- pasargāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) netiek iesaistīts karadarbībā; bruņotā cīņā panākt, ka (kas) netiek pakļauts pretinieka varai, ka pretinieks neieņem (ko); nosargāt.
- samizot Panākt, ka (kāds) ievērojami zaudē (piemēram, sacensībās); arī sakaut (bruņotā cīņā).
- sadursme Parasti savienojumā "bruņota sadursme": darbība, darbību kopums, kura mērķis ir, izmantojot ieročus, bruņojumu, pārvarēt, arī iznicināt pretinieku vai pretinieku grupu; neilgs, parasti pēkšņs, šādu darbību kopums.
- makroparazīts Parazīts, kas redzams ar neapbruņotu aci.
- federāti Parīzes Komūnas bruņoto spēku kareivji un virsnieki 1871. gadā.
- mobilizēt Pārkārtot (bruņotos spēkus) no miera laika štatiem un organizācijas uz kara laika štatiem un organizāciju pilnīgā kaujas gatavībā.
- samobilizēt Pārkārtot, parasti pilnīgi (bruņotos spēkus) atbilstoši kara laika prasībām; iesaistīt (rezervistus) aktīvajā kara dienestā (parasti kāta laikā).
- pārdislocēt Pārmainīt (bruņoto spēku) dislokāciju.
- pārdislocēties Pārmainīt savu dislokāciju (par bruņotajiem spēkiem).
- demobilizēt Pārorganizēt (bruņotos spēkus, valsts ekonomiku) no kara laika stāvokļa uz miera laika stāvokli.
- sadragāt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs; sagraut (2).
- sagraut Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņota cīņā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs.
- satriekt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; sagraut (2).
- uzvarēt Pārspēt, sakaut (pretinieku karā, bruņotā sadursmē).
- veikt Pārspēt, uzvarēt (kādu), piemēram, sacensībās, bruņotā cīņā.
- padoties Pārstāt pretoties, arī nepretoties un atzīt sevi par uzvarētu (parasti bruņotā cīņā).
- proviants Pārtika, pārtikas krājums (parasti bruņotajiem spēkiem).
- partizānu karš partizānu organizēta bruņota cīņa.
- nolikt (retāk nomest) ieročus Pārtraukt bruņotu cīņu; arī padoties.
- nomest (biežāk nolikt) ieročus Pārtraukt bruņotu cīņu; arī padoties.
- pronācija Paukošanā - tāda pozīcija, kurā bruņota roka ir pavērsta ar plaukstu uz leju.
- pacelt ieroci pavērst ieroci (pret ko); sākt bruņotu cīņu.
- karavīrs Persona, kas atrodas bruņoto spēku dienestā.
- partizāns Persona, kas ietilpst bruņoto spēku sastāvā un cīnās pret pretinieku tā okupētajā teritorijā; arī pretošanās kustības dalībnieks.
- civiliedzīvotājs Persona, kas neieņem valsts amatu, nav policijas vai bruņoto spēku sastāvā vai arī ir, bet savā darbībā ārpus amata pienākumu un tiesību vai pilnvaru realizācijas darbojas privātā kvalitātē, piemēram, savā vārdā slēdz civiltiesiskus darījumus, attiecībās ar saviem līdzcilvēkiem un sabiedrībā uzstājas kā privātpersona.
- persona ar alternatīvo statusu persona, kuru nevar atzīt par bēgli atbilstoši 1951. gadā Ženēvā pieņemtajai ANO Konvencijai par bēgļa statusu, bet saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, ES likumdošanu tai nepieciešama aizsardzība; statusu piešķir, ja pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē notiekošu bruņotu konfliktu vai plašas vardarbības dēļ personai ir draudi dzīvībai un veselībai.
- plosīties Piedaloties bruņotā cīņā, uzbrūkot, panākt, ka iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības.
- demilitarizēt Pilnīgi vai daļēji atbruņot (valsti, teritoriju).
- pilsoņkarš Pilsoņu karš - antagonisku sociālo grupu bruņota cīņa valsts iekšienē par politisko varu.
- karaklausība Pilsoņu pienākums kalpot valsts bruņotajos spēkos.
- Airītes Pirmā latviešu nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieka O. Kalpaka un viņa cīņu biedru piemiņas vieta Saldus novada Zirņu pagastā.
- Sietiņš Plejādes - zvaigžņu kopa Vērša zvaigznājā; ar neapbruņotu aci redzamas 7 zvaigznes, bet kopā to ir ap 250.
- fissipedia Plēsīgo zīdītāju apakškārta, sauszemes plēsīgie ar 5 vai 4 pirkstiem, kas brīvi līdz pamatam un bruņoti spēcīgiem nagiem.
- militārisms Politiskais režīms, kurā noteicošā loma ir bruņotajiem spēkiem un militārrūpnieciskajam kompleksam.
- politiskais apvērsums politiskās varas pāreja no viena politiskā spēka (šķiras, sociālā slāņa, politiska grupējuma vai partijas) rokām cita politiskā spēka rokās; šāds apvērsums var būt bruņots un vardarbīgs, var būt arī bez bruņotas cīņas un atklātas vardarbības un pat notikt pastāvošo tiesību normu ietvaros.
- balkanizācija Politiski teritoriālu vienību deintegrācija, kas pāraug bruņotās sadursmēs starp etniskām kopienām.
- atturēšana Potenciālā agresora pārliecināšana, ka spiediena vai bruņota konflikta bīstamās sekas var būt daudz smagākas nekā iespējamie ieguvumi.
- ienaidnieks Pretinieka karaspēks; pretinieks (bruņotā sadursmē).
- uzvarēšana pretinieka pārspēšana, sakaušana (karā, bruņotā sadursmē)
- uzvara Pretinieka pārspēšana, sakaušana (karā, bruņotā sadursmē); veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts.
- makroskopija Priekšmetu pētīšana ar neapbruņotu aci.
- atbruņošanās Process --> atbruņoties.
- militārpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī cilvēka psihiskos stāvokļus un norises militārajās apmācībās un bruņotā cīņā.
- reģimente Pulks (bruņotajos spēkos).
- paramilitārs Pusmilitāra rakstura formējums, kas organizēts pēc bruņoto spēku parauga, bet kam ir palīgspēku loma; piem., zemessardze.
- bruņoties Ražot vai iegādāties kaujas līdzekļus un apgādāt ar tiem bruņotos spēkus.
- apbruņoties Refl. --> apbruņot (2).
- apbruņoties Refl. --> apbruņot (3).
- apbruņoties Refl. --> apbruņot(1).
- pārbruņoties Refl. --> pārbruņot.
- karš Saistīts ar bruņotajiem spēkiem, tiem raksturīgs; saistīts ar dienestu bruņotajos spēkos, tam raksturīgs.
- militārs Saistīts ar bruņotajiem spēkiem, tiem raksturīgs; saistīts ar karadarbību, tai raksturīgs.
- karš Saistīts ar šādu bruņotu cīņu, tai raksturīgs.
- vārās kā raganu katls saka, ja procesi sabiedrībā (biežāk bruņota cīņa) vai parādības dabā risinās ar milzu spēku, strauji, postoši, haotiski.
- komunikācijas līnija satiksmes ceļš, kas saista bruņoto spēku darbības rajonu ar to bāzēm un aizmugures rajoniem.
- reiderēšana Savrupu virsūdens kuģu vai bruņotu kuģu (reideru) darbība uz pretinieka jūras komunikācijām, lai traucētu tā kuģošanu, slēpti izliktu mīnu aizsprostojumus, grautu pretinieka piekrastes objektus.
- peltasti Senajā Grieķijā - viegli bruņoti kareivji, kas nesa vieglu vairogu (gr. "peltē").
- velīti Senajā Romā - viegli apbruņoti kājnieku karaspēka karavīri.
- pīķenieki Senāk ar pīķiem apbruņoti kājnieki atšķirībā no strēlniekiem; pikenieri.
- pikenieri Senāk ar pīķiem apbruņoti kājnieki atšķirībā no strēlniekiem.
- plejādes Sietiņš, zvaigžņu kopa Vērša zvaigznājā; ar neapbruņotu aci redzamas 7 zvaigznes, bet kopā to ir ap 250.
- afanītisks Slēptkristālisks, tāds, kā sastāvdaļas nav atšķiramas ar neapbruņotu aci.
- princips Smagi bruņoti kājnieki leģionu sastāvā Senajā Romā 4.-2. gs. p. m. ē.
- hoplīts Smagi bruņots kājnieks Senajā Grieķijā 6.-4. gs. p. m. ē.
- geriļas Spānijā apbruņoti iedzīvotāju pulciņi, kas ienaidniekam iebrūkot vai pilsoņu kara gadījumā karo uz savu roku; partizāni.
- guerillas Spānijā apbruņoti iedzīvotāju pulciņi, kas ienaidniekam iebrūkot vai pilsoņu kara gadījumā karo uz savu roku; partizāni.
- sakaru karaspēks speciālais karaspēks, kas nodrošina bruņoto spēku darbībai nepieciešamos sakarus.
- militārrūpnieciskais komplekss specifiska savienība, kas ietver militārās produkcijas ražošanā specializējušos resorus un tiem pakļautos lielos uzņēmumus vai korporācijas, kas saņēmušas militāros pasūtījumus, kā arī bruņoto spēku pārstāvjus, daļu valsts administratīvā aparāta, militārās zinātnes pārstāvjus.
- Andromedas miglājs spirālveida galaktika, saredzama ar neapbruņotu aci Andromedas zvaigznājā, attālums 2,2 mlj gaismas gadu; debess ziemeļu puslodes spožākā galaktika.
- banda Stabila, ar ieročiem bruņota grupa, kuras sastāvā ir vairāk nekā divas personas, no kurām vismaz viena ir bruņota, un par to ir zināms pārējiem noziedzīgās grupas dalībniekiem.
- nonkombatanti Starptautiskajās tiesībās - visas personas, kas neietilpst karojošo pušu bruņotajos spēkos, kā arī bruņoto spēku personāls, kas nepiedalās karadarbībā (medicīniskie darbinieki, kapelāni u. tml.).
- neitralizācija Starptautisks režīms (kādā teritorijā, gaisa, kosmosa telpā), saskaņā ar kuru valstij vai valstu grupai pēc noslēgtajiem līgumiem nav tiesību pārvērst (to) par karalauku, turēt (tajā) bruņotos spēkus.
- sakāve Stāvoklis (bruņotā sadursmē), kad pretinieka darbības rezultātā ir zaudēta iespēja turpināt cīņu.
- miers Stāvoklis, kad nav kara, bruņotas cīņas.
- atsevišķā rota Studentu rota - Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi.
- kriptokristālisks Tāds (piem., ieži), ko veido ar neapbruņotu aci neatšķirami, ļoti sīki kristāliņi.
- militarizēts Tāds, kam ir bruņotajiem spēkiem raksturīga organizācija un disciplīna.
- regulārs Tāds, kam ir stingri noteikta militāra organizācija, struktūra un kas ir sistemātiski militāri apmācīts (par bruņotajiem spēkiem, to daļām, vienībām).
- šauteņots Tāds, kas ir apbruņots ar šauteni.
- mierlaika Tāds, kas ir saistīts ar laikposmu, kad nav kara, bruņotas sadursmes.
- neuzvarams Tāds, kas ir tik spēcīgs, labi apbruņots, nocietināts, ka to grūti vai neiespējami uzvarēt.
- civils Tāds, kas nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem; pretstats: militārs.
- mierīgs Tāds, kas nav saistīts ar karu, bruņotu cīņu.
- pirmsdienesta Tāds, kas pastāv, noris pirms dienesta bruņotajos spēkos.
- pirmsiesaukuma Tāds, kas pastāv, noris pirms iesaukuma bruņotajos spēkos.
- sanitārs Tāds, ko (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) izmanto ievainoto, slimnieku transportēšanai (par transportlīdzekļiem).
- bruņots Tāds, kura rīcībā ir kaujas līdzekļi; tāds, kas ir apgādāts ar apbruņojumu; apbruņots.
- sanitārs Tāds, kura uzdevums (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) ir veikt higiēnas, veselības aizsardzības pasākumus, arī sniegt palīdzību ievainotajiem (par cilvēkiem, to grupām, karaspēka apakšvienībām u. tml.).
- uzbrucējs tas (piemēram, cilvēks, karaspēka vienība, bruņotie spēki), kas veic kara un kaujas darbības ar mērķi pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
- pretinieks Tas (piemēram, karavīrs, karaspēks), ar ko cīnās (karā, bruņotā sadursmē).
- uzvarētājs Tas, kas ir uzvarējis (karā, bruņotā sadursmē).
- karalauks Teritorija, kur bruņotie spēki veic stratēģiskas militāras operācijas; vieta, kur notiek karadarbība.
- fronte Teritorija, kur noris kara darbība; karaspēka saskares līnija ar pretinieku; stratēģisks rajons ar tajā novietotajiem bruņotajiem spēkiem.
- karatiesa Tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību; kara tiesa.
- kara tiesa tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību; karatiesa.
- sturmēt Uzbrukt (kādam objektam) bruņotā cīņā.
- sturme Uzbrukums (bruņotā cīņā).
- štopors Uzbrukums, bruņota laupīšana.
- sacelties Uzsākt aktīvu (parasti bruņotu) masveida darbību, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to).
- karaspēks Valsts bruņotie spēki; bruņoto spēku daļa (ar noteiktu specializāciju, organizāciju, uzdevumu).
- armija Valsts bruņotie spēki.
- augstākais virspavēlnieks valsts bruņoto spēku augstākais vadītājs.
- sedzējarmija Valsts bruņoto spēku daļa, kas paredzēta valsts robežas nodrošinājumam pret pretinieka pēkšņu iebrukumu uz sauszemes, pa jūru un gaisu, kā arī militāras mobilizācijas veikšanai, valsts galveno spēku koncentrēšanai un izvēršanai.
- gaisa spēki valsts bruņoto spēku daļa, kuras uzdevums ir kontrolēt un aizsargāt valsts gaisa telpu, piedalīties meklēšanas un glābšanas darbos, kā arī veikt gaisa transporta uzdevumus.
- demobilizācija valsts bruņoto spēku un tautsaimniecības vai tās atsevišķu nozaru pārkārtošanās no kara gatavības uz miera stāvokli.
- šoguns Valsts bruņoto spēku virspavēlnieks un faktiskais valdnieks feodālajā Japānā, kura amats bija mantojams (1192.-1868. g.).
- mobilizācija Valsts ekonomikas un bruņoto spēku pārkārtošana karalaika apstākļiem.
- kriminālpolicija Valsts policijas sttruktūrvienība, kuras uzdevums ir novērst un atklāt smagus un bīstamus noziegumus (bandītismu, kontrabandu, bruņotus uzbrukumus, naudas viltošanu, slepkavības, ar narkotiskajām vielām saistītus noziegumus u. c.) apkarot organizēto un ekonomisko noziedzību, meklēt bez vēsts pazudušas, bēguļojošas u. c. personas.
- kroņa maize valsts uzturs (bruņotajos spēkos, arī cietumā).
- masu nekārtības valsts varas noteiktās sabiedriskās kārtības pārkāpšana un tās nodrošināšanas pasākumu neievērošana, ko izdara stihiski sapulcējies ļaužu bars (pūlis) un kas saistīta ar vardarbību pret cilvēkiem, grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, citādu mantas iznīcināšanu vai bojāšanu, vai pretošanos (t. sk. bruņotu) varas pārstāvjiem.
- skrāpji Veltenisko tārpu klases kārta ("Acanthocephala"), parazīti ar āķīšiem bruņotu ievelkamu snuķīti, dzīvo dažādu ūdens un sauszemes mugurkaulnieku zarnu kanālā.
- žandarmērija viduslaiku Francijā - īpaši smagi bruņotas jātnieku daļas.
- gimnēti Viegli apbruņoti kājnieki Senajā Grieķijā.
- skiriti Viegli apbruņotu kājnieku pulks Spartā, kas sastāvēja no 600 izlasītiem kareivjiem un rekrutējās no Spartai pakļautā Skiras novada iedzīvotājiem.
- kājnieks Viena no pamata ieroču šķirām, bruņoto spēku pamatdaļa, kuras apbruņojumā ir strēlnieku ieroči, kā arī attiecīgie transportlīdzekļi; strēlnieki.
- adjunktūra Viena no zinātnisko un zinātniski pedagoģisko kadru sagatavošanas formām, kas tika izmantota PSRS bruņotajos spēkos.
- Aiviekstes flotile viena pirmajām Latvijas kara flotes vienībām pastāvēja no 1919. g. 22. jūlija līdz 1920. g. 28. aprīlim, sastāvēja no laivām, kas bija apbruņotas ar ložmetējiem un lielgabaliem, veica pret Sarkano armiju vērstas operācijas Aiviekstē un Lubānas ezerā.
- galvenā mītne vieta, kur kara laikā atrodas bruņoto spēku augstākā virspavēlniecība un tās štābs.
- štāba virsnieks Virsnieks, kam ir majora, apakšpulkveža, pulkveža u. tml. vai kāda no kara flotes kapteiņa dienesta pakāpēm (daudzu valstu bruņotajos spēkos).
- pavēlniecība Virsnieku un ģenerālu (admirāļu) grupa, kas disciplināri un administratīvi saimnieciski vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu, militāru iestādi u. tml.
- zenītpašgājējs Zenītartilērijas kaujasmašīna, kas bruņota ar vienu vai vairākiem automātiskajiem lielgabaliem, kam ir kopēji tēmēšanas mehānismi un ugunsvadības aparatūra.
- kara zinātne zināšanu sistēma par bruņotas cīņas būtību un saturu, bruņoto spēku darbības līdzekļiem un veidiem kaujā.
bruņot citās vārdnīcās:
MLVV