Paplašinātā meklēšana
Meklējam apraut.
Atrasts vārdos (5):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (76):
- apšķibīt Applūkt, apraut (lapas, ogas u. tml.).
- martele Aprauti; akcentēts stakāto; stīgu lociņinstrumentiem apzīmējums akcentēti virzīt lociņu, aprauts "detache".
- sknaukšināt ar mēli radīt īsus aprautus trokšņus
- ķerties Bieži aprauties runas plūsmā (par balsi, stāstījumu).
- tusnīt Darbojoties radīt aprautas šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- pusvārds Daži vārdi, ar kuriem īsi, aprauti kas ir izteikts un kuri ļauj noprast līdz galam neizteiktās domas saturu.
- izņaukstēties Ilgāku laiku radīt (pasmalkas) aprautas skaņas (piemēram, žagojoties).
- krekšķis Īsa, aprauta ieklepošanās.
- iekvankšēties Īsi, aprauti ierieties.
- iekvekšēties Īsi, aprauti ierieties.
- kvenkšēt Īsi, aprauti riet; vaukšķēt; kvankšēt.
- verkšēt Īsi, aprauti riet; vaukšķēt.
- ļerkšēt Īsi, aprauti riet.
- veukšēt Īsi, aprauti riet.
- iesmējiens Īsi, aprauti smiekli.
- pussmiekls Īsi, aprauti smiekli.
- stakato Īsi, aprauti, ar pārtraukumu (starp skaņām).
- ņaukstēt Īsi, aprauti, paklusu riet (piemēram, par medību suņiem, kas dzen pēdas medījumam).
- krekšēt Īsi, aprauti, samērā klusi klepot.
- krekšķēt Īsi, aprauti, samērā klusi klepot.
- strupināt Īsināt, arī apraut (piemēram, vārdus, izteikumus).
- iebļāviens Īss, aprauts bļāviens.
- iebrēciens Īss, aprauts brēciens.
- iekliedziens Īss, aprauts kliedziens.
- iekrāciens Īss, aprauts krāciens.
- iesauciens Īss, aprauts sauciens.
- stakato Īss, aprauts skaņu saistījums ar pārtraukumiem starp tiem.
- strups Īss, aprauts, arī nelaipns, skarbs (par izteikumu).
- izkrekšēties Izklepoties (parasti īsi, aprauti).
- izklenkšēties Izrieties (ne visai skaļi, aprauti).
- izlerkšēties Izrieties (parasti īsi, aprauti).
- izļerkšēties Izrieties (parasti īsi, aprauti).
- holijambs Jamba paveids, trimetra vārsma, kurā priekšpēdējā pēda ir apvērsta otrādi (jambiskās vietā trohajiska), kas rada ritma plūduma strauju pārtraukumu, līdz ar to domas aprautību, nepabeigtību.
- kaukala Kāds, kas kaukalē, rada vairākkārtīgus īsus, aprautus kaucienus.
- pukšēt Klusu, aprauti elst, stenēt.
- pukšķēt Klusu, aprauti elst, stenēt.
- pukstēt Klusu, aprauti elst, stenēt.
- čok Lieto, lai atdarinātu dažiem dzīvniekiem (parasti vāverei) raksturīgas aprautas balss skaņas.
- pusteikums Nepabeigts, aprauts teikums, izteikums.
- aizlaidināt Nevērīgi apejoties ar govi, ļaut tai apraut pienu.
- apbrūnināt Padarīt brūnu (cilvēka ādu) - par sauli, vēju; apraut, appūst.
- aizķerties Palikt neizteiktam (par vārdiem); aprauties (par balsi); aizrauties.
- aizlaidināt Panākt, lai govs pakāpeniski aprautu pienu, lai govs pakāpeniski aizietu ciet.
- pasviest Pateikt (parasti īsi, aprauti); pamest (8).
- pamest Pateikt (parasti īsi, aprauti); pasviest (3).
- aizlūzt Pēkšņi aprauties (par balsi, runu pārdzīvojuma, satraukuma brīdī); aizrauties.
- noraut Pēkšņi pārtraukt (runu, skaņu u. tml.); apraut (2).
- krecināt Radīt aprautas, čērkstošas skaņas (par dažiem putniem).
- šķaudīt Radīt aprautas, šņācošas skaņas, parasti, bojājoties, pārvarot šķēršļus (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- smieties Radīt īsas, aprautas, citu citai ātri sekojošas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- bukšināt Radīt paklusas, aprautas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- čokstināt Radīt raksturīgas aprautas balss skaņas (parasti par vāveri).
- krekšēt Radīt raksturīgas čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- krekšķēt Radīt raksturīgas čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- mēkšķēt Radīt raksturīgas, aprautas balss skaņas (parasti par aitām).
- klikstināt Radīt raksturīgas, samērā spalgas, aprautas balss skaņas (par dažiem putniem).
- aprauties Refl. --> apraut (2); pēkšņi apklust, pārtraucot, nepabeidzot (runu, dziesmu u. tml.).
- saķerties Runājot aprauties, parasti pēkšņi.
- nostrupināt Saīsināt, arī apraut (piemēram, vārdus, izteikumus).
- nostrupēt Saīsināt, arī apraut.
- pastrups Samērā, arī mazliet īss, aprauts, arī nelaipns (par izteikumu).
- secco Sausi; aprauti; skarbi.
- apsvilināt Skart apsaldējot (par salu, salnu, arī asu vēju); apraut.
- štrihs Skārums - skaņveides paņēmiens (plūstošs, aprauts, smagnēji akcentēts u. tml.).
- tusnīt Smagi, aprauti, ar troksni elpot (fiziskas piepūles vai elpošanas traucējumu dēļ), arī ar grūtībām kustēties.
- sacirsties Spēji aprauties (par balsi, skaņu).
- nocirst Spēji pārtraukt (runu, domu u. tml.); apraut (2).
- izgrūst Strauji, spēji pateikt, izrunāt (piemēram, steigā, uztraukumā); īsi, aprauti, arī negribīgi pateikt, izrunāt.
- abrupti atbildēt strupi, aprauti atbildēt
- kvancis Suns, kas īsi, aprauti rej; suns, kas mēdz apriet (gājējus).
- kverķis Suns, kas īsi, aprauti rej.
- strups Tāds, kas runā īsi, aprauti, arī nelaipni, skarbi.
- notrūkt Tikt pārtrauktam, aprauties (par vārdiem, runu).
- kaukalēt Vairākkārt īsi, aprauti kaukt.
- tusnīt Virzīties, radot aprautas šņācošas skaņas (par transportlīdzekļiem).
- aprautība Vispārināta īpašība --> aprauts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
apraut citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV