Paplašinātā meklēšana

Meklējam Sē.

Atrasts vārdos (66):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

Sē pie Sonas un Sentalbēna

Atrasts skaidrojumos (1216):

Smārdes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Smārdes pagastā iekļauts arī gandrīz viss pirmskara Milzkalnes pagasts, nedaudz mainījušās robežas ar Sēmes pagastu, savukārt pirmskara Smārdes pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Slampes pagastā.
Pūre Abavas labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 18 m, iztek no Sēmes ezera, augštecē (līdz Sīļupes ietekai) saucas "Sēmes upe"; Pūres upe; Pūrupe.
Birzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Birzgales pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Taurkalnes un Tomes pagasta teritorijas.
Daudzeses pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Daudzeses pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Mazzalves un Zalves pagasta.
Vaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā tika iekļauts bijušais Rāmuļu pagasts un daļa no bijušā Cēsu, Priekuļu un Sērmūkšu pagasta teritorijas.
Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī Limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā.
Taurenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Sērmūkšu pagasta ziemeļaustrumu daļa.
Sēļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Sēļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Vecates pagastā, savukārt bijušā Idus pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Sēļu pagastam.
Vecates pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta bijušā Sēļu pagasta dienvidu daļa (Košķeles apkaime) un bijušā Mazsalacas pagasta dienvidu stūris.
Daugavas dabas parks aizņem Daugavas ieleju Aizkraukles novada Aizkraukles, Skrīveru un Sērenes pagastā, platība - 674 ha, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko posmu, kas vēl palicis nepārveidots būvējot Pļaviņu HES.
Ādmiņu dižakmens aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Staburaga pagastā, Sēlijas paugurvalnī, Ādmiņu kalna austrumu pusē, akmenim atsegta tikai viena vertikāla, 3,8 m augsta mala 6 m platumā.
Aņģīšu velna akmens akmens Valmieras novada Sēļu pagastā, 600 m uz ziemeļiem no bijušās Sēļu pamatskolas, Aņģu purva ziemeļu malā, egļu gāršā (izmēri 1,3 x 1,2 m), akmenī ir 7 palielināti aitu kāju nospiedumu atveidojumi, visas pēdas izvietotas 1 m garā rindā, pēdas garums 8-10 cm, platums 4,5-6 cm, dziļums 1-3,5.
Halswigshof Alstiķu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā.
sērmūksēni Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sērmūkši" iedzīvotāji.
Līkumi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Murjāņi apdzīvota vieta (lielciems) Krimuldas pagastā un Sējas pagastā 40 km no Rīgas un 15 km no Siguldas.
Dīķi Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Sērenes pagastā.
Bitānkalns apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Bulvāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Ezerciems apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Kleberkalns apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Daugavas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Naudīdzāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Pāvuli apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Plāteri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Priekšāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Pulpāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Arbidāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Bajāri Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Plītes Apdzīvota vieta (mazciems) Salas novada Sēlpils pagastā.
Jaunkrimulda apdzīvota vieta (mazciems) Saulkrastu novada Sējas pagastā.
Gāršmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Sējas pagastā.
Brūlāni apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
Gretes apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
Īlenāni apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
Ķipukalns apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
Spietiņi apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
Ūdrāni apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
Vecsēlpils apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
Zaķēni apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
Idus apdzīvota vieta (mazciems) Sēļu pagastā.
Krolīši apdzīvota vieta (mazciems) Sērenes pagastā.
Talsiņa apdzīvota vieta (mazciems) Sērenes pagastā.
Brizule Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas ("Hof Bresilgen") teritorijā.
Rideļi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā pie Engures pagasta robežas.
Birztala Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā.
Birzule Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā.
Cerība Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā.
Plieņi Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā.
Vilksala Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā.
Pantene apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Sēļu pagastā.
Pilāti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Sēļu pagastā.
Jaunsēlpils apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Riesti apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Bisenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Salas novada Sēlpils pagastā.
Vaivariņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sējas pagastā.
Ābelīte Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sējas pagastā.
Ziedi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sērenes pagastā.
Krustiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Inčukalna pagastā, saukta arī "Sēnīte".
Sēlija Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā (2009.-2021. g. Salas novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 17 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsēlpils muižas "Neu-Selburg" teritorijā, Sēlpils pagasta administratīvais centrs.
Sēja Apdzīvota vieta (vidējciems) Saulkrastu novadā (2009.-2021. g. Sējas novadā, 1990.-2009. g. Rīgas rajonā) 50 km no Rīgas un 17 km no Saulkrastiem.
Loja Apdzīvota vieta (vidējciems) Saulkrastu novadā 36 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Sējas muižas "Zogenhof" teritorijā, Sējas pagasta administratīvais centrs.
Pabaži apdzīvota vieta (vidējciems) Saulkrastu novada Sējas pagastā.
Kaive Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Sēmes pagastā.
Aveni Apdzīvota vieta (viensēta) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Babrāni Apdzīvota vieta (viensēta) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Punenieki Apdzīvota vieta (viensēta) Tukuma novada Sēmas pagastā.
Dīva apdzīvota vieta Francijā (_Deauville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas līča piekrastē.
Lezandlī apdzīvota vieta Francijā (_Les Andelys_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Sēnas labajā krastā.
Gaijona apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Sēnas kreisajā krastā.
Senvāstlauga apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) departamentā, Kotantēnas pussalas ziemeļaustrumos, Sēnas līča piekrastē.
Onflēra apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas grīvlīča dienvidu krastā.
Lika apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas līča piekrastē.
Uistrama apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas līča piekrastē.
Elbefa apdzīvota vieta Francijā, Sēnas krastos, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona Piejūras Sēnas departamentā.
Truvila apdzīvota vieta Francijā, Sēnas līča piekrastē, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā.
Hasvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, Sērejas salas dienvidrietumos.
Breivīkbotna apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, Sērejas salas rietumu daļā.
Sistrana apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē, Frejas salas austrumos.
Fillana apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē, Hitras salas ziemeļaustrumu daļā.
Botngora apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē.
Breksta apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē.
Hjirksēterēra apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē.
Lekenverka apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē.
Malvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē.
Opdāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē.
Orkangere apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē.
Stērene apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē.
O apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkes ziemeļu daļā.
Gnesta apdzīvota vieta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē.
Marjefreda apdzīvota vieta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē.
Trūsa apdzīvota vieta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē.
Vingokera apdzīvota vieta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē.
Tūšhella apdzīvota vieta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnes ziemeļu daļā.
virspilkunga iecirknis apgabals Kurzemes hercogistē (vācu "Oberhauptmannschaft"), ko pārvaldīja virspilskungs (bija Jelgavas, Kuldīgas, Tukuma un Sēlpils šādi apgabali jeb iecirkņi); virskapitānija.
Seces pauguraine ar Lauces ieleju nošķirtā Sēlijas paugurvaļņa daļa Seces, Sērenes un Daudzeses pagastā, garums — 15-16 km, platums — \~6 km, augstākā virsotne (Grebļa kalns) — 137,8 m vjl., kas paceļas \~65 m virs pieguļošajām ielejām.
Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums.
Alinānu tīrelis atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā Daugavas pietekas Piksteres baseinā, platība - 535 ha, no tiem 380 ha augstais purvs un 155 ha pārejas purvs, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,1 m.
Avenu senkapi atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā pie Avenu mājām, tos veido 2 uzkalniņi (diametrs - 8 un 10 m, augstums - 0,4 un 1 m) 40 m attālumā viens no otra, iespējams, ka attiecināmi uz agro dzelzs laikmetu (2.-4. gs.).
Sējas muižas kungu māja atrodas Saulkrastu novada Sējas pagasta Sējā, celta 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā baroka formās, 1883.-1885. g. pārbūvēta neogotiskās formās, mūsdienās ir sliktā tehniskā stāvoklī, no muižas kompleksa saglabājusies arī klēts (18. gs.) un neogotisks ūdenstornis (1902. g.), muižas parkā (platība 4,9 ha), kas kopš 1977. g. ir valsts aizsardzībā, aug Sējas dižozols (apkārtmērs - 9,1 m).
Sērenes pilskalns atrodas Sērenes pagastā pie Pilskalnu mājām, \~2 km no Daugavas, ir kukuļveidīgs paugurs bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, postīts ar 1. pasaules kara tranšejām, datējums nav zināms.
Sējas dižozols aug Sējas pagastā, Sējas parkā, stumbra apkārtmērs — 9 m (otrais resnākais koks Baltijā), koka augstums — 22 m, vainaga projekcija — 22 x 17 m, stumbra vidū milzīgs dobums.
Punenieku dižliepa aug Sēmes pagastā 100 m uz dienvidiem no Punenieku mājām, stumbra apkārtmērs - 5,8 m, koka augstums - 25,5 m, vainaga projekcija - 17 x 18 m.
Kaives dižozols aug Tukuma novada Sēmes pagastā pie bijušās Kaives muižas, stumbra apkārtmērs - 10,1 m, koka augstums - 18,7 m, vainaga projekcija - 13 x 8,5 m, stumbrā ir liels dobums.
Lielsalas purvs augstais purvs Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagastā, platība - 2019 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,5 m; Sēmes purvs.
Ormaņu kalns augstākā virsotne Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Elkšņu pagastā, absolūtais augstums 165,4 m vjl., relatīvais augstums 86,5 m.
Sēbru ciems Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Sēbruciems" nosaukuma variants.
Sēbri Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Sēbruciems" nosaukuma variants.
Baltenis Baltene, ezers Sēmes pagastā.
Kudling Bānūžu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Sērmukšu pagastā.
Jaunsērene Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sērene.
Bresilgen Brizules muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā.
Jelmarens Ceturtais pēc lieluma Zviedrijas ezers ("Hjaelmaren"), atrodas starp Nerki, Vestmanlandi un Sēdermanlandi, platība - 478 kvadrātkilometri, garums - 63 km, lielākais platums - 21 km, lielākais dziļums - 22 m, Eskilstūnas upe un kanāls to savieno ar Mēlarenu.
Ciemenis Ciemene, ezers Sēmes pagastā.
Sēmenes ezers Ciemene, ezers Sēmes pagastā.
Ciemenes ezers Ciemene, ezers Sēmes pagastā.
Aknīstes nolaidenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidrietumu stūrī, Daugavas kreisajā krastā, aizņem Daugavas virzienā nolaideno Sēlijas daļu.
Taurkalnes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 1389 kvadrātkilometri, robežojas ar Upmales paugurlīdzenumu, Lejasdaugavas senleju, Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalni un Viduslietuvas zemieni (Lietuvā).
Dzelves-Kroņa purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Rīgavas līdzenumā starp Pēterupi un Pusku Saulkrastu novada Sējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1315 ha, tā lielākā daļa ir augstais purvs, kurā ligzdo daudzas putnu sugas.
Sauka dabas parks Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Elkšņu, Rites un Saukas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 5635 ha, izveidots, lai saglabātu apkārtējo ainavu, aizsargātu dažādos biotopus, teritorijā atrodas daudzi Sēlijas novada kultūrvēsturiskie pieminekļi.
Viduslatvijas zemiene dabas rajons Latvijas vidusdaļā, aptver Vidzemes dienvidu daļu un rietumu malu, Sēlijas rietumu daļu, lielāko daļu Zemgales un Kurzemes austrumu daļu, lielākais Latvijas dabas rajons, platība — 1324100 ha.
Inčukalna pazemes gāzes krātuve dabasgāzes glabātava Inčukalna, Siguldas un Sējas pagasta teritorijā, kas darbojas kā maģistrālo gāzes vadu sistēmas gāzesapgādes regulators, gāze tajā tiek iesūknēta vasarās, lai to izmantotu rudenī un ziemā, kad maģistrālie gāzes vadi ir stipri noslogoti.
Tabora kalns Dabora kalns Sēlpils pagastā.
Dannenfeld Danpeltes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā.
sēļi Daugavas kreisā krasta (ietver Daugavpils, Ilūkstes, Aknīstes, Jēkabpils, Salas un Viesītes novadu) kultūrvēsturiskā novada "Sēlija" jeb "Augšzeme" iedzīvotāji.
Lauce Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, garums - 33 km, kritums - 57,5 m, sākas Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī pie Sunākstes, ietek Daugavā 3 km lejpus Pļaviņu HES; Laucese; Laucesīte.
Žīdupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, neliels vidusteces posms arī Sērenes pagastā, garums - 7 km; Zīļupīte; Zilupīte.
Pūķupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, iztek no Vīķu ezera, garums - 3 km.
Rudzaite Daugavas sānupes Sakas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 14 km; Rugaite.
Tūteres ozols dižkoks, kas bijis arī upurozols un audzis tagadējā Vecates pagastā, pie Sēļu pagasta robežas, stumbra apkārtmērs — 8,5 m, tajā milzīgs dobums, nolauzts 1967. g. vētrā.
Mazdursupe Dursupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, Sēņgrāvja un Vārngrāvja satekupe, garums - 8 km; Sēņu grāvis.
Daugava Dzelzceļa stacija Jēkabpils rajona Sēlpils pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 291 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.
Melnupe Engures ezera pieteka Engures pagastā, augštece Sēmes pagastā, garums - 13 km, kritums - \~8 m, sākas pie Mazbirzules; Engure; Engurupīte; augštecē saukta arī par Čiekurupi.
Upurakmens Ezernieku Velnakmens - ģeoloģiskais un vēstures piemineklis Sēlpils pagastā.
Aizdumbles ezers ezers Augšzemes augstienē, Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, pie Lietuvas robežas, 100 m virs jūras līmeņa, platība - 44 ha, garums - 2 km, platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,2 m, 70% aizaugums, sapropeļa kārta 6 m, krasti purvaini, nepieejami; Aizdubļu ezers, Aizdumbļu ezers, Dumblis, Dumblu ezers, Dutvulu ezers.
Garais ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas pauguraines dienvidu daļā uz Latvijas un Lietuvas robežas (ziemeļu daļa ir Jēkabpils novada Rites pagastā), 95 m vjl., platība - 80 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2,5 m, 3 salas; Akmeņu ezers; Ilzes ezers; Ilzu ezers; Iļģis.
Viesītes ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, dziļā subglaciālā iegultnē, Viesītes novada Viesītes pagastā, 94,8 m vjl., platība — 232 ha, garums — 7,5 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,9 m, lielākais dziļums — 20 m, eitrofs.
Piksteres ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Viesītes pagastā pie robežas ar Aizkraukles novadu, platība — 255 ha, garums — 2,6 km, platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3 m, eitrofs.
Krīgānu ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Rites pagastā, 85,3 m vjl., platība - 61,5 ha, garums - 1,55 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 2,1 m, eitrofs ezers, aizaugums - 80%.
Viņaukas ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Rites pagastā, 86,5 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 3,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Minjaukas ezers; Miņaukas ezers; Vīņaukas ezers; Viņauku ezers.
Vīķu ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa ziemeļaustrumu malā, Sēlpils pagastā, 76,8 m vjl., platība — 85,4 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 3,7 m; Vīķezers.
Paslavītes ezers ezers Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, platība - 1,1 ha; Paslavīte; Paslavītis.
Seklis Ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 175,6 m vjl., platība - 26,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 0,4 m, dūņains, gar malām aizaudzis; Seklais ezers; Sēkļa ezers; Sekļu ezers.
Pabažu ezers ezers Metsepoles līdzenumā, Saulkrastu novada Sējas pagastā, 38,3 m vjl., platība — 38,2 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,55 km, vidējais dziļums — 4,6 m, lielākais dziļums — 12 m, aizaugums — 10%.
Fēmunnens ezers Norvēģijā ("Femunden"), Hēdmarkas un Sērtrendelāgas filkē, Skandināvijas kalnos 663 m vjl., platība - 205 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 130 m.
Baltiņu ezers ezers Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, 97,6 m vjl., platība - 32,8 ha, garums - 750 m, platums - 570 m, lielākais dziļums - 1,8 m, eitrofs, aizaugums - 30%.
Lodes ezers ezers Sēmes pagastā, platība — 3,3 ha.
Sēmes ezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, 56,5 m vjl., platība — 48,6 ha, garums — 0,95 km, platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 7,3 m, eitrofs, aizaugums — \~25%.
Veļu ezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - <1 ha.
Dziļezers Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - <1 ha.
Vecezers Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - <1 ha.
Koknesis Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 1,3 ha.
Klankšezers Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 1,5 ha; Klangšu dīķis; Klankšu ezers.
Zivene Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 1,7 ha; Zivenis.
Mucnieku ezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 3,2 ha; Mucenieku ezers.
Stulbezers Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 3,2 ha; Stulbais ezers; Stulbes ezers; Stulbis.
Līkaiņu ezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 3,9 ha.
Ciemene Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 4 ha; Ciemenis; Ciemenes ezers; Sēmones ezers.
Mellene Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 4 ha; Melleņu ezers; Melnenes ezers; Melnenis.
Ķeldes ezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 4,6 ha
Sīļezers Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 8,8 ha; Sīļu ezers.
Pilsētas ezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība — 13,9 ha; Brizulas ezers; Brizules ezers.
Vanadziņu ezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība — 3,2 ha.
Baltene Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība 3,7 ha; Baltenis.
Pakuļezers Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība 6,2 ha; Pakula ezers; Pakuļu ezers.
Seklis Ezers Tukuma novada Tumes pagastā, platība - 34,2 ha, dziļums - līdz 13,5 m; Sēklis; Sekļa ezers; Sēkļa ezers; Sekļu ezers.
Seklene Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 13 ha, garums - \~650 m, lielākais platums - \~400 m; Seklenes ezers; Sēklenes ezers.
Sezēris Ezers Vidzemes augstienes austrumu daļā, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, 194,8 m vjl., platība - 29,0 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%; Seseru ezers; Sezeres ezers; Sēzēris; Sizeru ezers; Sēzers.
Bovens ezers Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē.
Parīze Francijas Republikas galvaspilsēta (franču valodā "Paris"), atrodas pie Marnas un Uāzas ietekas Sēnā, 2243800 iedzīvotāju (2010. g.).
kenaba Gallu cilts starp Sēnu un Luari, pašā Gallijas centrā, kur ik gadus notika druīdu sapulces; karnūti.
karnūti Gallu cilts starp Sēnu un Luari, pašā Gallijas centrā, kur ik gadus notika druīdu sapulces.
Grawenhof Grāves muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sējas pagastā.
Leandrs Grieķu mitoloģijā - Sēstas pilsētas Afrodītes priesterienes Hēro iemīļotais.
Korkuļu sausgultne ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Sērenes pagastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumiem no Pļaviņu HES, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dešupīte tek pa 10-15 m dziļu gravu, bet \~300 m lejpus Korkuļu mājām izzūd karsta kritenēs un vēl pēc 200 m ūdens atkal izplūst virspusē.
Korkuļu sausgultne un pazemes upe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Sērenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 10,3 ha, Korkuļu upīte pazūd karsta kritenēs un pēc \~200 m atkal izplūst virspusē, izplūdes vietā ir 2 līdz 2 m augsti dolomīta atsegumi.
Ezernieku Velnakmens ģeoloģiskais un vēstures piemineklis Sēlpils pagastā, upurakmens, atrodas 200 m uz dienvidrietumiem no Ezernieku mājām, pegmatīts ar plakanu, slīpu virsu (6,8 x 3,6 m), virs zemes tikai 1,1 m augsts, sens kultakmens ar 3-5 iekaltām iedobēm (lielākā 40 X 35 cm, līdz 8 cm dziļa); Upurakmens.
Dzeņupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, augštece Daudzeses pagastā.
Viduslatvijas ģeobotāniskais rajons ietver Viduslatvijas nolaidenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Taurkalnes līdzenumu un Sēlijas paugurvalni.
Sējas pagasta teritorija ietvēra visu pirmskara Sējas pagastu, lielāko daļu no bijušā Pabažu pagasta un daļu no bijušā Bīriņu pagasta.
Staburaga pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem bijušā Sēlpils pagasta ziemeļaustrumu daļu.
Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sējas pagastā.
vecsērenieši Jaunjelgavas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsērene", tagad "Sērene" iedzīvotāji.
Jaunjelgavas pilsētas lauku teritorija Jaunjelgavas pagasta nosaukums 1957.-2009. g., kurā līdz 1995. g. bija ietverta arī tagadējā Sērenes pagasta teritorija.
Neu-Selburg Jaunsēlpils muiža, kuras teritorijā tagadējā Salas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sēlija.
Neu-Sehren Jaunsērenes muiža, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sērene.
Ņerpāni Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Bajāri" bijušais nosaukums.
Alināni Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Bisenieki" bijušais nosaukums.
Bitāni Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Bitānkalns" nosaukuma variants.
daugavieši Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Daugava" iedzīvotāji.
Jaunsēlpils muiža Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsēlpils" bijušais nosaukums.
jaunsēlpilieši Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsēlpils" iedzīvotāji.
Stablitene Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Līkumi" bijušais nosaukums.
Priekšānkalns Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Priekšāni" nosaukuma variants.
Jaunsēlpils Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Sēlpils" kļūdains nosaukuma variants.
tābarkalnieši Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Tābarkalns" iedzīvotāji.
taborkalnieši Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Taborkalns" iedzīvotāji.
Lophāvets jūras šaurums Norvēģijas ziemeļu daļā, kas norobežo Sērejas salu no valsts kontinentālās daļas, kā arī Seilannes un Šernejas salas.
Kaiwen Kaives muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā.
Dabora kalns kalns Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa ziemeļu daļā, Sēlpils pagastā, 5 km uz dienvidrietumiem no Pļaviņām, absolūtais augstums - 158 m vjl., relatīvais augstums - 40-45 m, diametrs - līdz 500 m, nogāzes stāvas; Tabora kalns.
Atūets kalns Laosā un Vjetnamā (_Atouat, phu_), attiecīgi Sēkonas un Kuannamas provincē, augstums - līdz 2500 m.
Sperjāņu kalns kalns Sēlijas paugurvalnī, Viesītes pagastā, ir 2 km garas un līdz 500 m platas vaļņveida grēdas augstākā daļa, absolūtais augstums - 133,2 m, relatīvais augstums - \~40 m.
Kahre Kāres muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā.
Klangšu Klangšu dīķis - Klankšezers, ezers Sēmes pagastā.
Klankšu Klankšu ezers - Klankšezers Sēmes pagastā.
Klauce Klauces ezeri - ezeru pāris Sēlijas paugurvalnī, Elkšņu pagastā, uz austrumiem no Saukas.
Klišī Klišī pie Buā - pilsēta Francijā ("Clichy-sous-Bois"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 29700 iedzīvotāju (2010. g.).
Osthof Košķeles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Sēļu pagastā.
Sēneites Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Sēneitis" nosaukuma variants.
Sēneiši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Sēneitis" nosaukums latgaliski.
Marnas-Reinas kanāls kuģojams kanāls Francijas austrumos, savieno Sēnas pieteku Marnu (pie Vitrīlefransuā) ar Reinu (pie Strasbūras), garums - 316 km, dziļums - 2 m, 178 slūžas, izbūvēts - 1838.-1853. g.
Kulwen Kulves muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā.
Ķidurga Ķīšupes kreisā krasta pieteka Sējas pagastā, augštece Vidrižu pagastā; Ķīdurga.
Novene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs, robežas nav zināmas, centrs, domājams atradies Dinaburgas viduslaiku pils vietā, 1261. g. pils "Nowenene" minēta kā robežorientieris t. s. Mindauga dāvinājumā Livonijas ordenim, ar ko ordenis ieguva Sēlijas zemes.
Augšzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, aptver Daugavas kreisā krasta teritorijas no Augšdaugavas novada austrumiem līdz Jēkabpils novada rietumu robežām, senākās konstatētās zvejnieku un mednieku mītnes attiecas uz 9 gt. p. m. ē., baltu ciltis šeit apmetās 2. gt. p. m. ē., mūsu ēras pirmajos gadsimtos dzīvoja sēļi, 10.-13. gs. izveidojās vairāki novadi ar centru Sēlpilī.
Sprincupe Lējējupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek no Āpu ezera Kurmāles pagastā, šķērso arī Pelču pagasta nomali, garums - 18 km, kritums - 63 m; Sprinčupe; Sēlija; augštecē Āpa.
Gaujas lībiešu zeme lībiešu apdzīvotie novadi 11.-13. gs., tajā bija Kubeseles (tagadējā Krimuldas pagasta rietumu daļa un Sējas pagasts), Lēdurgas (tagadējais Lēdurgas, Skultes un Vidrižu pagasts), Satezeles (tagadējais Siguldas, Allažu un Inčukalna pagasts) un Turaidas novads (tagadējā Krimuldas novada austrumu daļa un Turaida Siguldā).
Stabliten Likuma muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā.
Melnupe Lilastes ezera pieteka Sējas pagastā, no vidusteces ir Sējas un Ādažu pagasta robežupe; Mellupe.
Lūžņu Lūžņu grāvis - Vēršupītes labā krasta pieteka Babītes novada Salas pagstā; Sēravots, Sēra avots.
Sēņgrāvis Mazdursupes labā satekupe Talsu novada Balgales pagastā; Sēņu grāvis.
Melnenis Mellene, ezers Sēmes pagastā.
Melleņu ezers Mellene, ezers Sēmes pagastā.
Melnenes ezers Mellene, ezers Sēmes pagastā.
Ķīšupīte Melnupes labā krasta pieteka Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, tek caur Luksta, Sētas un Garo ezeru.
Nereta Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 25 km, kritums - 23 m, sākas pārpurvotā mežā Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidrietumu galā Lietuvā un pirmos 7 km tek pa Lietuvas teritoriju, Lietuvā saucas Neretēle.
Mucenieku ezers Mucnieku ezers Sēmes pagastā.
Harpsunda Muiža Sēdermanlandē ("Harpsund"), 13 km uz ziemeļrietumiem no Flēnas, Zviedrijā, ko K. A. Vikanders 1952. g. ar testamentu novēlēja valstij kā premjerministra atpūtas un reprezentācijas rezidenci.
sējēji Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Sējējciems" iedzīvotāji.
sējējnieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Sējējciems" iedzīvotāji.
sējgatavnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Sējgatavnieki" iedzīvotāji.
sējgatuvnieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Sējgatavnieki" iedzīvotāji.
Baltiņu purva dīķis Nikmaņu dīķis Sēlpils pagastā.
Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis.
Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju.
Kvarkena šaurumi Norrakvarkens un Sēdrakvarkens, šaurumi Baltijas jūrā.
Nūrtrendelāga Norvēģijas filke (_Nord-Trøndelag_), administratīvais centrs - Steinhjera; pastāvēja līdz 2018. g. 1. janvārim, kad apvienojot ar Sērtrendelāgas filki izveidota Trendelāgas filke.
Trendelāga Norvēģijas filke (_Trøndelag_), administratīvais centrs - Steinhjera; izveidota 2018. g. 1. janvārī apvienojot Nūrtrendelāgas un Sērtrendelāgas filki.
Aizkraukles novads novads Vidzemes dienvidu daļā un Sēlijā, ietver Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Jaunjelgavas, Klintaines, Kokneses, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunāksnes, Vietalvas un Zalves pagastu, kā arī Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses un Pļaviņu pilsētu, robežojas ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils novadu.
Saulkrastu novads novads Vidzemes rietumu daļā, pie Rīgas jūras līča, ietver Saulkrastu un Sējas (pievienots 2021. g. novadu reformā) pagastu un Saukrastu pilsētu, robežojas ar Limbažu, Siguldas un Ādažu novadu.
Mazsalacas novads novads Vidzemes ziemeļrietumu daļā 2009.-2021. g., ietvēra Mazsalacas pilsētu un Mazsalacas, Ramatas, Sēļu un Skaņkalnes pagastu.
Salas novads novads Zemgalē 2009.-2021. g., ietvēra Salas un Sēlpils pagastus, robežojās ar Jēkabpils pilsētu, Pļaviņu, Krustpils, Jēkabpils, Viesītes un Jaunjelgavas novadu.
Ostrominsky Osthof - Košķeles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Sēļu pagastā.
Eckenberg Ozolkalna muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā.
Skrīveru pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Skrīveru novads, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), robežojas ar Aizkraukles, Sērenes un Jaunjelgavas pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Romershof, krieviski — Skriverskaja.
Daudzeses pagasts pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Daudzevā, robežojas ar Sērenes, Seces, Zalves un Mazzalves pagastu, kā arī ar Bauskas un Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Daudzevas pagasts, vāciski — Daudsewas, krieviski — Daudzevaskaja.
Seces pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Kokneses, Klintaines, Staburaga, Sunākstes, Daudzeses un Sērenes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Setzen, krieviski — Setcenskaja.
Sērenes pagasta teritorija pagasts atjaunots 1995. g., kad to atdalīja no Jaunjelgavas pilsētas lauku teritorijas, daļa no pirmskara Sērenes pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Daudzeses pagastam un Ķeguma novada Birzgales pagastam.
Jaunjelgavas pagasts pagasts Jaunjelgavas novadā ar administratīvo centru Jaujelgavas pilsētā, robežojas ar Jaunjelgavas pilsētu, Sērenes pagastu un Ogres novadu; bijušais nosaukums — Jaunjelgavas pilsētas lauku teritorija.
Sēlpils pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Sēlijā, robežojas ar Klintaines, Krustpils, Salas, Viesītes, Sunākstes un Staburaga pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selburg, krieviski — Zeļburgskaja.
Krustpils pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Spunģēnos, robežojas ar Variešu, Kūku un Sēlpils pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu un Jēkabpils pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kreuzburg, krieviski — Kreicburgskaja.
Viesītes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, aptver Viesītes pilsētu, robežojas ar Sēlpils, Salas, Kalna, Elkšņu un Saukas pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Viesītes pilsētas lauku teritorija, vāciski — Ekengraf, krieviski — Ekengrafskaja.
Salas pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Sēlpils pagastu, kā arī ar Jēkabpils pilsētu, Ābeļu, Kalna, Viesītes, Sēlpils un Krustpils pagastu; bijušie nosaukumi: Ābeļu pagasts (1925.-1949. g.), vāciski — Holmhof, krieviski — Goļmgofskaja.
Vilpulkas pagasts pagasts Rūjienas novadā, robežojas ar Lodes, Ķoņu, Jeru, Sēļu, Ramatas un Ipiķu pagastu, kā arī ar Igauniju.
Saulkrastu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, no trim pusēm aptver Saulkrastu pilsētu, robežojas ar Sējas pagastu un Ādažu novadu; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem nelielu daļu bijušā Pabažu un Bīriņu pagasta teritorijas.
Smārdes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures, Lapmežciema, Slampes, Degoles, Tumes un Sēmes pagastu, Mārupes novadu, kā arī ar Jūrmalas un Tukuma pilsētu; bijušie nosaukumi: Ozolnieku pagasts, vāciski — Eckendorf, krieviski — Ekendorfskaja.
Zentenes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures, Sēmes, Pūres un Cēres pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Senten, krieviski — Zentenskaja.
Engures pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Lapmežciema un Smārdes, Sēmes un Zentenes pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Angern, krieviski — Angernskaja.
Tumes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Tukuma pilsētu, Smārdes, Degoles, Irlavas, Jaunsātu, Pūres un Sēmes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Tummen, krieviski — Tummenskaja.
Pūres pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zentenes, Sēmes, Tumes, Jaunsātu, Kandavas un Cēres pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Puhren, krieviski — Purenskaja.
Mazsalacas pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021.g. Mazsalacas novadā), robežojas ar Mazsalacas pilsētu un Ramatas, Sēļu, Vecates un Skaņkalnes pagastu; bijušie nosaukumi: Mazsalacas pilsētas lauku teritorija, Valtenberģu pagasts, vāciski — Salisburg, krieviski — Zalisburgskaja.
Jeru pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ķoņu, Naukšēnu, Rencēnu, Burtnieku, Vecates, Sēļu un Vilpulkas pagastu, kā arī ar Rūjienas pilsētu; bijušie nosaukumi; vāciski — Seijershof, krieviski — Jerreskaja.
Ramatas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Sēļu, Mazsalacas un Skaņkalnes, Mazsalacas, Sēļu, Vilpulkas un Ipiķu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu un Igauniju; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aptver bijušo Mazsalacas un Idus pagastu ziemeļu daļu.
Vecates pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Skaņkalnes, Mazsalacas, Sēļu, Jeru, Burtnieku un Matīšu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Ottenhof, krieviski — Staro-Ottenskaja.
Pakuļu ezers Pakuļezers, ezers Sēmes pagastā.
Pakuļu Pakuļu ezers - Pakuļezers Sēmes pagastā.
Vidzemnieku grāvis Palmutes kreisā krasta pieteka Sēļu pagastā, augštece Vilpulkas pagastā.
Trokadero Parīzē Sēnas labajā krastā 1877. g. uzbūvēta izstāžu pils.
Paslavīte Paslavītes ezers Sēlpils pagastā.
Paslavītis Paslavītes ezers Sēlpils pagastā.
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi.
Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
Tukuma apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizupes, Annenieku, Bikstu, Blīdienas, Dzirciema, Engures, Grenču, Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Matkules, Milzkalnes, Praviņu, Pūres, Remtes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Struteles, Tumes, Vānes, Vecmoku, Zantes, Zebrenes un Zemītes pagastu, robežojās ar Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas un Talsu apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Jēkabpils apriņķis pastāvēja 1919.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ābeļu, Biržu, Daudzeses, Dignājas, Elkšņu, Mazzalves, Mēmeles, Neretas, Rītes, Saukas, Seces, Sēlpils, Sērenes, Slates, Sunākstes, Vārnavas, Viesītes, Zalves un Zasas pagastu, robežojās ar Bauskas, Rīgas, Madonas, Daugavpils un Ilūkstes novadu, kā arī ar Lietuvu.
Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci.
Valmieras rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rūjienas pilsētu, Mazsalacas pilsētu ar lauku teritoriju, Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ipiķu, Jeru, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Naukšēnu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Limbažu rajonu, kā arī ar Igauniju.
Tukuma rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Tukuma un Kandavas pilsētu, Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Matkules, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Vānes, Viesatu, Zantes, Zemītes un Zentenes pagastu, robežojās ar Jūrmalas pilsētu, Jelgavas, Dobeles, saldus, Kuldīgas un Talsu rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu.
Aizkraukles rajons pastāvēja 1990.-2009. g., ietvēra Aizkraukles, Jaunjelgavas un Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kokneses, Kurmenes, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Seces, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunākstes, Valles, Vietalvas un Zalves pagastu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu.
Jaunjelgavas novads pastāvēja 2008.-2021. g. Daugavas kreisajā krastā, ietvēra Daudzeses, Jaunjelgavas, Seces, Sērenes, Staburaga, Sunākstes pagastu un Jaunjelgavas pilsētu.
Pabažu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Saulkrastu pilsētā, Saulkrastu un Sējas pagastā, kā arī Limbažu novada Vidrižu pagastā.
Bīriņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Vidrižu, Krimuldas, Sējas un Saulkrastu pagastā.
Vecmoku pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Tukuma novada Sēmes un Tumes pagastā.
Idus pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Sēļu, Ramatas un Ipiķu pagastā.
Sējas novads pastāvēja Vidzemes rietumu daļā ar administratīvo centru Lojā, nodibināts bijušā Sējas pagasta teritorijā 2006. g. Rīgas rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, no 2021. g. pagasts Saulkratsu novadā.
Parīzes baseins paugurains līdzenums Francijas ziemeļos (fr. val. “Bassin de Paris”), aizņem \~1/4 Francijas teritorijas, augstums — 100-500 m vjl., saposmo gk. Sēnas baseina upes.
Ežurga Pēterupes kreisā krasta pieteka Sējas novadā, garums - 9 km.
Melnupīte Piestiņas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 8 km.
Baltiņupīte Piksteres labā krasta pieteka Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, iztek no Baltiņu ezera.
Hērningsholma Pils Merkē ziemeļu daļā ("Hoerningsholm"), Sēdermanlandē, Zviedrijā, 16. gs. celto pili 1719. g. nodedzināja krievi, pēc Horlemana zīmējumiem tā 1748.-1752. g. tika atjaunota.
Aržanteija pilsēta Francijā (_Argenteuil_), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, Sēnas labajā krastā, Parīzes piepilsēta ziemeļrietumos no tās, 103100 iedzīvotāju (2010. g.).
Ruāna pilsēta Francijā (_Rouen_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Piejūras Sēnas departamenta administratīvais centrs, 110900 iedzīvotāju (2010. g.).
Vernona pilsēta Francijā (_Vernon_), Augšnormandijas reģiona Ēras departamentā, Sēnas kreisajā krastā, 25100 iedzīvotāju (2010. g.).
Anjērsīsēna Pilsēta Francijā ("Asnieres-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 82300 iedzīvotāju (2010. g.); Anjēra pie Sēnas.
Obērviļa Pilsēta Francijā ("Aubervilliers"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 76000 iedzīvotāju (2010. g.).
Baņolē Pilsēta Francijā ("Bagnolet"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 33900 iedzīvotāju (2010. g.).
Bobiņī Pilsēta Francijā ("Bobigny"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 47500 iedzīvotāju (2010. g.).
Boagijoma Pilsēta Francijā ("Bois-Guillaume-Bihorel"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, Parīzes ziemeļu piepilsēta, 21300 iedzīvotāju (2010. g.).
Bondī Pilsēta Francijā ("Bondy"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, Parīzes ziemeļaustrumu piepilsēta, 53500 iedzīvotāju (2010. g.).
Buloņa-Bijankūra Pilsēta Francijā ("Boulogne-Billancourt), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, Sēnas krastā, Parīzes dienvidrietumu piepilsēta, 114200 iedzīvotāju.
Busī Senžorža pilsēta Francijā ("Bussy-Saint-Georges"), Ildefransas reģiona Sēnas un Manras departamentā, Parīzes austrumu piepilsēta, 23300 iedzīvotāju (2010. g.).
Šāma pie Marnas pilsēta Francijā ("Champs-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 24400 iedzīvotāju (2010. g.).
Šelle Pilsēta Francijā ("Chelles"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 52800 iedzīvotāju (2010. g.).
Klišī Pilsēta Francijā ("Clichy"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, Parīzes ziemeļrietumu piepilsēta, osta Sēnas krastā, 58900 iedzīvotāju (2010. g.).
Komlavila Pilsēta Francijā ("Combs-la-Ville"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 21500 iedzīvotāju (2010. g.).
Damarī Lelisa pilsēta Francijā ("Dammarie-les-Lys"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 20700 iedzīvotāju (2010. g.).
Dransī Pilsēta Francijā ("Drancy"), Parīzes ziemeļaustrumu piepilsēta, Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 66400 iedzīvotāju (2010. g.).
Epiņē pie Sēnas pilsēta Francijā ("Épinay sur Seine"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, Parīzes ziemeļu piepilsēta, 54500 iedzīvotāju (2010. g.).
Ganjī Pilsēta Francijā ("Gagny"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 39000 iedzīvotāju (2010. g.).
Ivrī pie Sēnas pilsēta Francijā ("Ivry-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, Parīzes dienvidu piepilsēta, osta Sēnas krastā, 57700 iedzīvotāju (2010. g.).
Lakurnejēva Pilsēta Francijā ("La Courneuve"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 38000 iedzīvotāju (2010. g.).
Laņī pie Marnas pilsēta Francijā ("Lagny-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 20200 iedzīvotāju (2010. g.).
Leblāna Menila pilsēta Francijā ("Le Blanc-Mesnil"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 51400 iedzīvotāju (2010. g.).
Legrāna Kevili pilsēta Francijā ("Le Grand-Quevilly"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 24900 iedzīvotāju (2010. g.).
Lemē pie Sēnas pilsēta Francijā ("Le Mée-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 20600 iedzīvotāju (2010. g.).
Leptī Kevili pilsēta Francijā ("Le Petit-Quevilly"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 21900 iedzīvotāju (2010. g.).
Lelila Pilsēta Francijā ("Les Lilas"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 22200 iedzīvotāju (2010. g.).
Lepavilona pie Buā pilsēta Francijā ("Les Pavillons-sous-Bois"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 21700 iedzīvotāju (2010. g.).
Livrī-Gargāna Pilsēta Francijā ("Livry-Gargan"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 41800 iedzīvotāju (2010. g.).
Mo Pilsēta Francijā ("Meaux"), Sēnas un Marnas reģiona Ildefransas departamentā, 50700 iedzīvotāju (2010. g.).
Melēna Pilsēta Francijā ("Melun"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 39600 iedzīvotāju (2010. g.).
Monfermei Pilsēta Francijā ("Montfermeil"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 25200 iedzīvotāju (2010. g.).
Monreija Pilsēta Francijā ("Montreuil"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 102800 iedzīvotāju (2010. g.).
Neijīplezansa Pilsēta Francijā ("Neuilly-Plaisance"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 20500 iedzīvotāju (2010. g.).
Neijīsīrmarna Pilsēta Francijā ("Neuilly-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 33500 iedzīvotāju (2010. g.).
Nuazī Legrāna pilsēta Francijā ("Noisy-le-Grand"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 63000 iedzīvotāju (2010. g.).
Ozuāra Lafarijēra pilsēta Francijā ("Ozoir-la-Ferrière"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 20300 iedzīvotāju (2010. g.).
Pantēna Pilsēta Francijā ("Pantin"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 54100 iedzīvotāju (2010. g.).
Pjērfīta pie Sēnas pilsēta Francijā ("Pierrefitte-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 27900 iedzīvotāju (2010. g.).
Ponto-Kombo Pilsēta Francijā ("Pontault-Combault"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 35500 iedzīvotāju (2010. g.).
Ruasī Pilsēta Francijā ("Roissy-en-Brie"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 22300 iedzīvotāju (2010. g.).
Romenvila Pilsēta Francijā ("Romainville"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 25800 iedzīvotāju (2010. g.).
Ronī pi Buā pilsēta Francijā ("Rosny-sous-Bois"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 41000 iedzīvotāju (2010. g.).
Sendenī Pilsēta Francijā ("Saint-Denis"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 106800 iedzīvotāju (2010. g.).
Sentetjēna pie Rūvjē pilsēta Francijā ("Saint-Étienne-du-Rouvray"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 28100 iedzīvotāju (2010. g.).
Saviņī Letampla pilsēta Francijā ("Savigny-le-Temple"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 28600 iedzīvotāju (2010. g.).
Sevrāna Pilsēta Francijā ("Sevran"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 49800 iedzīvotāju (2010. g.).
Sotevila pie Ruānas pilsēta Francijā ("Sotteville-lès-Rouen"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 28800 iedzīvotāju (2010. g.).
Stēna Pilsēta Francijā ("Stains"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 33800 iedzīvotāju (2010. g.).
Torsī Pilsēta Francijā ("Torcy"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 22400 iedzīvotāju (2010. g.).
Tramblēanfrānsa Pilsēta Francijā ("Tremblay-en-France"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 34500 iedzīvotāju (2010. g.).
Vilmombla Pilsēta Francijā ("Villemomble"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 28000 iedzīvotāju (2010. g.).
Vilparizī Pilsēta Francijā ("Villeparisis"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 24100 iedzīvotāju (2010. g.).
Vilpenta Pilsēta Francijā ("Villepinte"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 35600 iedzīvotāju (2010. g.).
Onē pie Buā pilsēta Francijā (“Aulnay-sous-Bois”), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 82100 iedzīvotāju (2010. g.).
Nuazī Leseka pilsēta Francijā (“Noisy-le-Sec”), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 39700 iedzīvotāju (2010. g.).
Djepa pilsēta Francijas ziemeļos (_Dieppe_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona Piejūras Sēnas departamentā, osta Lamanša krastā, 40000 iedzīvotāju (2010. g.).
Havra pilsēta Francijas ziemeļrietumu daļā (_Le Havre_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 175000 iedzīvotāju (2010. g.), liela osta Lamanša (un Atlantijas okeāna) piekrastē, naftas vads līdz Parīzei.
Akloma pilsēta Laosā (_A Kleum_), Sēkonas provinces ziemeļu daļā.
Aknīste Pilsēta Latvijā, Sēlijā, Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Jēkabpils rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1921.-1949. g. Ilūkstes apriņķī, līdz 1920. g. Kauņas guberņā) 151 km no Rīgas un 53 km no Jēkabpils, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, 1950.-1990. g. - pilsētciemats, rakstos pirmoreiz minēta 1298. gadā.
Viesīte pilsēta Latvijā, Sēlijā, Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā, 1924.-1949. g. Jēkabpils apriņķī) 146 km no Rīgas un 32 km no Jēkabpils, pilsētas tiesības kopš 1928. g., kā apdzīvota vieta ar nosaukumu Eķengrāve (arī Āžu miests) izveidojusies ap 1890. gadu pie Āžu kroga, kas celts 19. gs. 30. gados.
Jaunjelgava Pilsēta Latvijā, Zemgales vidudaļā, Daugavas kreisajā krastā, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs; 1957.-2009. g. Aizkraukles (Stučkas) rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. Jēkabpils apriņķī, 1819.-1924. apriņķa centrs) 85 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1647. gada, miesta tiesības kopš 1590. gada, 13. gs šajā vietā atradās sena sēļu pils, ko nopostīja krustneši; dažādos laikos saucās arī: Sērene, Jaunpilsētiņa, Jaunpilsēta, Neustadtchen, Neustadt, Jelgaviņa, Jaunā Jelgaviņa, Lubu Jelgava, Frīdrihštate.
Tronheima Pilsēta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē, 182000 iedzīvotāju (2013. g.), osta Norvēģu jūras krastā, divas universitātes.
Brekstada Pilsēta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē, 1940 iedzīvotāju (2013. g.).
Rērūsa Pilsēta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
Orkangera Pilsēta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.).
Sekueni Pilsēta Rumānijā, Bihoras žudecā, 11500 iedzīvotāju (2011. g.); Sēkejhīda.
Kristurusekujeska Pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 9650 iedzīvotāju (2011. g.); Sēkejkerestūra.
Flēna pilsēta Zviedrijā (_Flen_), Sēdermanlandes lēnē, 6200 iedzīvotāju (2010. g.).
Ukselesunda Pilsēta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē, 10900 iedzīvotāju (2010. g.).
Strengnēsa Pilsēta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē, 12800 iedzīvotāju (2010. g.).
Katrineholma Pilsēta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē, 22000 iedzīvotāju (2010. g.).
Mariefrēda Pilsēta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē, 3700 iedzīvotāju (2010. g.).
Trusa Pilsēta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē, 5000 iedzīvotāju (2010. g.).
Toršhella Pilsēta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē, 7600 iedzīvotāju (2010. g.).
Nīšēpinga pilsēta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnes administratīvais centrs, osta Baltijas jūras krastā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.).
Eskilstūna Pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā ("Eskilstuna"), Sēdermanlandes lēnē, starp Jelmarena un Mēlarena ezeru, 64700 iedzīvotāju (2010. g.).
Pilsātas ezers Pilsētas ezers Sēmes pagastā.
Brizulas ezers Pilsētas ezers Sēmes pagastā.
Babrānu pilskalns pilskalns Jēkabpils novada Sēlpils pagastā pie Babrānu mājām, norobežots, austrumu-rietumu virzienā orientēts, 6-7 m augsts paugurs, plakums — iegareni apaļš (diametrs — \~50 m), kultūrslānī atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens darba cirvju fragmenti norāda uz apdzīvotību 1. gt. p. m. ē. un, iespējams 1. gt. 1. pusē.
Sudrabkalns Pilskalns Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, ir savrups, konusveidīgs, \~26 m augsts paugurs ar ļoti stāvām nogāzēm, plakums - apaļš (diametrs - 45-50 m), bijis apdzīvots līdz 13. gs.
Ploenen Plieņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā.
Atapī province Laosā (_Attapu_), valsts dienvidos, robežojas ar Čampāsakas un Sēkonas provinci, kā arī ar Vjetnamu un Kambodžu.
Auču strauts Pūres augšteces kreisā krasta pieteka Tukuma novada Sēmes pagastā, augštece Tumes pagastā.
Rožu purvs purvs Jēkabpils novada Salas un Sēlpils pagastā, \~7 km uz dienvidrietumiem no Salas, Sēlijas paugurvalnī, platība - 1428 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, 991 ha aizņem dabas liegums (kopš 1987. g.); Pliksnes purvs; Pliksnis; Ošānu purvs.
Sūnāklis purvs Sēlijas paugurvalnī un Taurkalnes līdzenumā, Saukas un Viesītes pagastā, platība - 1003 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 6,5 m, zem kūdras vietām sapropelis un kaļķis, 50 ha platībā iegūst frēzkūdru; Liepu-Sūnākļu purvs.
Kotantēna pussala Francijas ziemeļrietumos (_Cotentin_), pie Lamanša, starp Sēnas un Senmalo līci, augstums - līdz 191 m.
Rauden Raudas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā.
Palmute Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novada Sēļu pagastā, divos posmos arī Vilpulkas pagasta robežupe, augštece Ramatas pagastā, garums - 12 km; Palmaka; Palmute; Ide.
Melnupīte Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novadā, izteka Idus (Purmuižas) purvā, augštece Mazsalacas pagastā, lejtecē \~8 km ir Sēļu un Vecates pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 19 m.
Hitra sala Ziemeļjūrā, Norvēģijas Sērtrendelāgas filkes teritorija.
augustieši Salas novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Augustmuiža" iedzīvotāji.
līkumieši Salas novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Līkummuiža" iedzīvotāji.
remberģieši Salas novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Remberģe" iedzīvotāji.
saulieši Salas novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Saulesmuiža" iedzīvotāji.
Selburg Salas novada Sēlpils pagasta bijušais nosaukums.
austrumieši Saulkrastu novada Sējas pagasta apdzīvotās vietas "Austrumi" iedzīvotāji.
jaunkrimuldieši Saulkrastu novada Sējas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkrimulda" iedzīvotāji.
kļavieši Saulkrastu novada Sējas pagasta apdzīvotās vietas "Kļavas" iedzīvotāji.
nosēkties Sēcošā balsī noteikt, pateikt; nosēkt (2).
nosēkt Sēcošā balsī noteikt, pateikt; nosēkties (2).
ķerkulis Sēcoša skaņu izruna (katarāla iekaisuma gadījumā).
gārkstēt Sēcošā, aizsmakušā balsī runāt.
čēkšs Sēcošs, mazliet gārdzošs troksnis (elpošanas orgānos).
kopsēde Sēde, kura piedalās vairāku vai daudzu, piemēram, iestāžu, organizāciju, pārstāvji.
plenārsēde Sēde, kurā piedalās visi (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļi, dalībnieki.
sēdējums Sēde.
sēsts Sēdeklis (īpaši aužamos stāvos un laivā); sēsta.
sēsta Sēdeklis (īpaši aužamos stāvos un laivā).
segli Sēdeklis (velosipēdam, motociklam).
tilandes Sēdeklis laivā.
tilandi Sēdeklis laivā.
tilaudas Sēdeklis laivā.
tilaudi Sēdeklis laivā.
tillandi Sēdeklis laivā.
tillaudas Sēdeklis laivā.
tilodas Sēdeklis laivā.
dēņi Sēdeklis lavā; dene.
ķebeze Sēdeklis, ko uzliek uz ragavām ērtākai braukšanai.
sēstuve Sēdeklis; sēstava.
sēdelis Sēdeklis; sēžamais ar atzveltni.
padirslis Sēdeklis.
padirsnis Sēdeklis.
pasāsts Sēdeklis.
pasēdeklis Sēdeklis.
sēdekla Sēdeklis.
sēdekle Sēdeklis.
sēdele Sēdeklis.
sēdels Sēdeklis.
sēžamais Sēdeklis.
tillandas Sēdekļi laivā.
crepidotus Sēdenes.
crepidotaceae Sēdeņu dzimta.
sēdvadis Sēdes vadītājs.
sēža Sēdēšana.
sols Sēdēšanai paredzēta mēbele, veidojums, kas sastāv no garenas plāksnes ar balstiem galos, arī vidusdaļā.
bluķis Sēdēšanai paredzēts resns koka baļķis.
sēdiņāt Sēdēt (bērnu runā).
pieplakt Sēdēt (kur) salīkušā stāvoklī; arī sakņupt.
tupēt Sēdēt (parasti uz kā zema).
nosēdēt Sēdēt (visu laikposmu) un pabeigt sēdēt.
kukstēt Sēdēt bez darba.
kičmaņiķ Sēdēt cietumā.
atsēdēties Sēdēt ilgi, līdz apnikumam.
čurnīt Sēdēt sakņupušā stāvoklī; čurnēt.
bleknēt Sēdēt sakumpušam un nogurušam.
aptupēt Sēdēt tupus uz kaut kā.
klaknīt Sēdēt.
sēdonis Sēdētājs; mājās tupētājs.
dreissenidae Sēdgliemeņu dzimta.
dreissena Sēdgliemeņu dzimtas ģints.
sedināt Sēdināt.
sēdīt Sēdināt.
sesils Sēdošs, tāds, kam nav kājas; nekustīgs, piem., audzējs.
bleknēt Sēdot vai guļot slinkot.
atsēdu Sēdus ar atpakaļ atgāztu galvu.
pussēdus Sēdus ar atpakaļ atliektu un pret ko (samērā zemu, slīpu) atbalstītu ķermeņa augšdaļu.
mēmelēt Sēdus snauduļot.
sēžu Sēdus.
lauki Sēdvieta baznīcā - parasti sols ar atzveltni.
tālrindsēja Sēja tālrindās.
tuvrindsēja Sēja tuvrindās.
vadziņsēja Sēja vadziņās.
piesēja Sēja, ko veic papildus, lai atjaunotu pamatsējas normālu biezību.
krustsēja Sēja, kurā pusi sēklu sēj lauka garenvirzienā, bet otru pusi - šķērsvirzienā.
rindsēja Sēja, kurā sēklas izsēj rindās.
iesēja Sēja.
sēšana Sēja.
sētuve Sējai izmantojams lēzens, parasti cilindrisks, grozs, kurā ber sēklas un kuru sējējs pakar sev kaklā.
skarauza Sējas auza ("Avena sativa").
šķestaine Sējas auza ("Avena sativa").
strīpe Sējas birze.
kriķāji Sējas griķi ("Fagopyrum esculentum").
kriķis Sējas griķi ("Fagopyrum esculentum").
jūdra Sējas idra ("Camelina sativa").
jūdstrūka Sējas idra ("Camelina sativa").
zvēres Sējas idra ("Camelina sativa").
kaņape Sējas kaņepe ("Cannabis sativa").
kaņapes Sējas kaņepe ("Cannabis sativa").
kaņaps Sējas kaņepe ("Cannabis sativa").
kaņepājs Sējas kaņepe ("Cannabis sativa").
kanepes Sējas kaņepe ("Cannabis sativa").
kaņepis Sējas kaņepe ("Cannabis sativa").
kaņiepji Sējas kaņepe ("Cannabis sativa").
kaņipe Sējas kaņepe ("Cannabis sativa").
paskana Sējas kaņepe ("Cannabis sativa").
paskaņi Sējas kaņepe ("Cannabis sativa").
puskaņepes Sējas kaņepe ("Cannabis sativa").
sausnes Sējas kaņepe ("Cannabis sativa").
lucernis Sējas lucerna ("Medicago sativa").
Zoegenhof Sējas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sējas pagastā.
lojieši Sējas novada apdzīvotās vietas "Loja" iedzīvotāji.
Rūķīši Sējas novada apdzīvotās vietas "Murjāņi" daļa.
pabažnieki Sējas novada apdzīvotās vietas "Pabaži" iedzīvotāji.
apsējas Sējas pabeigšana pavasarī.
uzsējība Sējas pabeigšana.
brankšenieki Sējas pagasta apdzīvotās vietas "Brankšas" iedzīvotāji.
branksieši Sējas pagasta apdzīvotās vietas "Brankšas" iedzīvotāji.
ģibieši Sējas pagasta apdzīvotās vietas "Ģibi" iedzīvotāji.
murjānieši Sējas pagasta apdzīvotās vietas "Murjāņi" iedzīvotāji.
sējieši Sējas pagasta apdzīvotās vietas "Sēja" iedzīvotāji.
Cegenskaja Sējas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Zoegenhof Sējas pagasta bijušais nosaukums.
slejsēja Sējas paņēmiens - sēšana slejās (3); lentsēja.
lentsēja Sējas paņēmiens - sēšana slejās; slejsēja.
more Sējas pastinaks ("Pastinaca sativa"), čemurziežu dzimtas divgadīgs lakstaugs, aizvieto burkānus pārtikā, izmanto lopbarībā, novāc vēlu (saknes sala izturīgas), var atstāt pat līdz pavasarim.
arugula Sējas pazvērīte ("Eruca sativa") - Vidusjūras reģiona augs; iecienīts itāļu virtuvē kā salāti; roketsalāti; rukola.
eruka Sējas pazvērīte ("Eruca sativa").
rukola Sējas pazvērīte ("Eruca sativa").
sējputns Sējas putns.
rudzis Sējas rudzi ("Secale cereale").
sēte Sējas tīrums; apsēts lauks.
kovārzis Sējas vārna, krauklis.
ligzdsēja Sējas veids - sēšana ligzdās (3).
joslsēja Sējas veids 5-7 cm platās joslās, starp kurām ir 4-5 cm atstatums; dārzeņkopībā atstatums starp joslām ir 40-50 cm. J-ā sēj ar zemaugsnes izkliedsējas lemesīšiem.
vidssēja Sējas vidus.
lēca Sējas vīķis ("Vicia sativa").
lēcas Sējas vīķis ("Vicia sativa").
lēces Sējas vīķis ("Vicia sativa").
lēcis Sējas vīķis ("Vicia sativa").
pelušķi Sējas vīķis ("Vicia sativa").
pupa Sējas vīķis ("Vicia sativa").
vika Sējas vīķis ("Vicia sativa").
vīķis Sējas vīķis ("Vicia sativa").
cukurzirņi Sējas zirnis ("Pisum sativum").
zirnājš Sējas zirnis ("Pisum sativum").
zirnalājš Sējas zirnis ("Pisum sativum").
cukurzirnīši Sējas zirņu kultivēta forma ar ēdamām pākstīm.
sējājs Sējējs.
sējēji Sējējs.
pārskološana Sējeņu pārstādīšana retākā izvietojuma kokaudzētavās lielāku stādu izaudzēšanai.
tālrindsējmašīna Sējmašīna tālrindsējai.
tuvrindsējmašīna Sējmašīna tuvrindsējai.
platsējmašīna Sējmašīna, kuras sētuves platums ir līdz 4 metriem.
sejalka Sējmašīna.
sējammašīna Sējmašīna.
sējammašiņš Sējmašīna.
sējekle Sējmašīna.
sējmašīns Sējmašīna.
sējaparāts Sējmašīnas ierīce sēklu vai minerālmēslu vienmērīgai izkaisīšanai.
nosēt Sējot (ko), aizņemt (kādu vietu, platību ar to).
uzsēties Sējot netīšām iesēt otrreiz.
noraitīt Sējot novilkt birzi.
piesēt Sējot pievienot klāt (citu augu) sēklas.
uzsēt Sējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
viļaka Sējumos izviļāta vieta; saviļāta, nomīdīta zāle (kādā platībā).
viļātne Sējumos izviļāta vieta.
viļekls Sējumos izviļāta vieta.
volums Sējums (grāmata).
sēja Sējums 2.
talmuds Sējums.
retināšana Sējumu un stādījumu atbrīvošana no liekajiem augiem, lai palikušajiem būtu vairāk vietas attīstībai.
lauksargs Sējumu uzraugs, kas sargā no ienaidnieku vai sirotāju iebrukuma; plašā nozīmē arī sargā savas kopienas teritoriju.
kvadrātligzdas Sējumu vai stādījumu sistēma, kas veidojas, ja sēklas iesēj (dēstus iestāda) vienādā attālumā gan lauka gareniskā virzienā, gan šķērsvirzienā.
siekāt Sēkāt, elst.
sēpats Sēkats, aizdusa.
grauds Sēkla (dažādiem augiem).
ejakulāts Sēkla, kas izplūdusi no dzimumlocekļa.
izsēkla Sēkla.
sākla Sēkla.
semen Sēkla.
sēkllabība Sēklai paredzēta labība.
sēklrudzi Sēklai paredzēti rudzi.
sēklkartiņi Sēklai paredzētie kartupeļi; sēklaskartiņi.
sēklaskartiņi Sēklai paredzētie kartupeļi.
sēklasrudzi Sēklai paredzētie rudzi; sēklrudzi.
aizsēklis Sēklai pataupīta labība, lopi.
sēkltiesa Sēklai vajadzīgais labības daudzums.
sēklojs Sēklains, tāds, kam daudz sēklu.
sēklots Sēklains.
nucels Sēklaizmetņa kodols - sēklaugu sēklaizmetņa centrālā daudzšūnu daļa, ko ietver viena vai divas segas (t. sauc. integumenti); segsēkļu nucelā atrodas dīgļsoma ar olšūnu, no kuras pēc apaugļošanas rodas dīglis.
dīgļsoma Sēklaizmetņa šūna, kurā izveidojas olšūna, notiek apaugļošanās un attīstās dīglis.
placentācija Sēklaizmetņu novietojums placentā (2).
maksts Sēklapvalks.
sēklabuliņš Sēklas āboliņš.
muks Sēklas apvalks.
bumbaļa Sēklas bumbulis kartupeļiem.
diegtums Sēklas dīglis.
ejakulācija Sēklas izplūšana no dzimumlocekļa.
izkliedsēja Sēklas izsēšana izklaidus.
trijkulis Sēklas kartupeļi.
kodināšana Sēklas materiāla apstrāde ar ķīmikālijām, piem., pret sēnīšu slimībām, utt.
vācele Sēklas materiāla daudzums, kas ietilps sētuvē.
sējmateriāls Sēklas materiāls - sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāni, arī augli, paaugļi, sakneņi, stumbra daļas u. tml, ar ko pavairo augus.
kuzla Sēklas miziņa (piem., pupai, zirnim).
kuzma Sēklas miziņa (piem., pupai, zirnim).
kuzna Sēklas miziņa (piem., pupai, zirnim).
kuza Sēklas miziņa (piemēram, zirnim, pupai, gurķim).
sēja Sēklas novietošana un iestrādāšana augsnē.
paucka Sēklas pumpurs (nogatavojusies āboliņa galviņa vai kaņepe, kuŗai sēklas nebirst laukā).
cistospermīts Sēklas pūslīša iekaisums.
gonecistīts Sēklas pūslīša iekaisums.
spermatocistīts Sēklas pūslīša iekaisums.
vezikulotomija Sēklas pūslīša pārgriešana.
vesikulits Sēklas pūslīšu iekaisums.
vezikulīts Sēklas pūslīšu iekaisums.
vezikulogramma Sēklas pūslīšu rentgenattēls pēc kontrastvielas ievadīšanas pa sēklvadu.
vezikulogrāfija Sēklas pūslīšu rentgenogrāfija.
gonepoēze Sēklas rašanās.
sīksaknes Sēklas ražošanai izaudzētas mazas sakņaugu saknes.
spermatorrēja Sēklas tecēšana.
kolikulīts Sēklas uzkalniņa iekaisums.
kolikulektomija Sēklas uzkalniņa izgriešana.
meženis Sēklaudzis, kam nav attiecīgā mātesauga kultūras īpašība.
spermatofiti Sēklaugi.
spermatophyta Sēklaugi.
segsēkļi Sēklaugu apakšnodalījums ("Magnoliophytina syn. Angiospermae"), kam sēklaizmetņi ir ieslēgti auglenīcā un kam, sēklām nogatavojoties, attīstās auglis, 358 dzimtas, \~13000 ģinšu, \~300000 sugu, Latvijā konstatētas 109 dzimtas, \~1600 sugu.
kailsēkļi Sēklaugu apakšnodalījums ("Pinophyta syn. Gymnospermae"), kam sēklaizmetņi un sēklas nav ieslēgti auglenīcā, bet atrodas brīvi uz sēklzvīņām.
ziedputekšņi Sēklaugu mikrosporas ar vīrišķām dzimumšūnām; putekšņi.
efedra Sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma apvalksēkļu klases efedru rinda ("Ephedrales").
īve Sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma ginku klases apakšklase ("Taxidae").
skujkoks Sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma klase ("Pinopsida, Pinatae"), mūžzaļi, reti vasarzaļi koki un krūmi ar adatveida (skujām), retāk zvīņveida vai lentveida lapām.
intīna Sēklaugu putekšņu apvalka iekšējais slānis.
sēkla Sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāns, kurā ir jaunā auga dīglis, tā attīstībai nepieciešamās barības vielas un apvalks; arī sauss auglis, tā daļa, kas parasti satur vienu šādu orgānu un ar ko pavairo augus sēklu iegūšanai.
deferentektomija Sēklavada izgriešana.
ahēnijs Sēklenis - sauss neveronis ar 1 sēklu.
szekler Sēkleri.
bruchidae Sēklgraužu dzimta.
bruchus Sēklgraužu dzimtas ģints.
sēklvads Sēklinieka (2) kanāls, pa ko pārvietojas spermatozoīdi.
hidrocēlektomija Sēklinieka apvalka daļas izgriešana hidrocēles ārstēšanas nolūkā.
orhīts Sēklinieka iekaisums.
hiperleidigisms Sēklinieka intersticiālo Leidiga šūnu hiperfunkcija hipofīzes gonadotropā hormona vai audzēja ietekmē; ierosina pāragru pubertāti.
hipoleidigisms Sēklinieka intersticiālo Leidiga šūnu hipofunkcija, kas izraisa atpalicību dzimumattīstībā.
enterošeocēle Sēklinieka maisiņa trūce, kurā atrodas zarnas cilpa.
perididimīts Sēklinieka makstapvalka iekaisums.
periorhīts Sēklinieka makstapvalka iekaisums.
vagīnektomija Sēklinieka makstapvalka izgriešana.
orhiomieloma Sēklinieka mieloma.
orhidoptoze Sēklinieka noslīdējums, ko izraisa sēklinieku maisiņa atslābums vai varikocēle.
orhiopeksija Sēklinieka nostiprināšana tā maisiņā.
orhiotomija Sēklinieka pārgriešana.
epididimīts Sēklinieka piedēkļa iekaisums.
epididimektomija Sēklinieka piedēkļa izgriešana.
epididimotomija Sēklinieka piedēkļa pārgriešana.
epididimoorhīts Sēklinieka piedēkļa un sēklinieka iekaisums.
funikuloepididimīts Sēklinieka piedēkļa un sēklvada iekaisums.
orhiopātija Sēklinieka slimība.
mezorhijs Sēklinieka tēne, embrionālā apzarņa daļa, kas ietver sēklinieku; pieaugušam indivīdam to aizstāj kroka starp sēklinieku un tā piedēkli.
ūdenstrūce Sēklinieka ūdenstrūce - seroza šķidruma (no dažiem mililitriem līdz 2-3 litriem) uzkrāšanās starp sēklinieka apvalkiem, kuru izraisa atteces traucējumi limfvados; hidrocēle.
hidrocēle Sēklinieka ūdenstrūce - seroza šķidruma uzkrāšanās starp sēklinieka apvalkiem sakarā ar atteces traucējumiem limfvados.
orhiepididimīts Sēklinieka un tā piedēkļa iekaisums.
orhiepididīmektomija Sēklinieka un tā piedēkļa izoperēšana.
spermatocēle Sēklinieka, sēklinieka piedēkļa vai sēklsaites retences cista, kas pildīta ar serozu šķidrumu, kurā ir spermatozoīdi.
testikuli Sēklinieki, vīrieša dzimumdziedzeri.
testikuļi Sēklinieki, vīrieša dzimumdziedzeri.
kļemi Sēklinieki.
testikulas Sēklinieki.
testikuls Sēklinieks, vīrieša dzimumdziedzeris.
sēklājs Sēklinieks; sēklainis.
dēsteknis Sēklinieks.
jeīcis Sēklinieks.
sēklainis Sēklinieks.
sēklenīca Sēklinieks.
sēklenīce Sēklinieks.
sēklenīdze Sēklinieks.
sēklenieks Sēklinieks.
sēklinīca Sēklinieks.
sēklis Sēklinieks.
stāžnieks Sēklinieks.
stēdzenieks Sēklinieks.
stēdzinieks Sēklinieks.
vaislenieks Sēklinieks.
vaislinieks Sēklinieks.
hiperorhīdisms Sēklinieku hiperfunkcija.
hipoorhidisms Sēklinieku hipofunkcija.
hipo-orhīdisms Sēklinieku hipofunkcija.
orhetomija Sēklinieku izņemšana ķirurģiskā ceļā; kastrācija; orhietomija.
osheoma Sēklinieku maisiņa audzējs.
osheohidrocēle Sēklinieku maisiņa hidrocēle.
osheīts Sēklinieku maisiņa iekaisums.
enterosheocēle Sēklinieku maisiņa trūce, kurā atrodas zarnas cilpa.
hidrosheocēle Sēklinieku maisiņa trūce, kurā ir šķidrums.
enterocisto-ošeocēle Sēklinieku maisiņa trūce, kurā ir zarnu cilpas un daļa urīnpūšļa.
enterocistoosheocēle Sēklinieku maisiņa trūce, kurā ir zarnu cilpas un daļa urīnpūšļa.
testopātija Sēklinieku slimība.
pieņi Sēklinieku un sēklas šķidruma kopums (zivju tēviņiem).
orhidoepididimektomija Sēklinieku un to piedēkļu izgriešana.
sēklājs Sēklis 1.
sēkle Sēklis 1.
baņķis Sēklis jūrā starp krastu un dziļumu.
beņķis Sēklis jūrā.
sēre Sēklis, kas sākas tieši no ūdenstilpes krasta; sanešu kopums ūdenstilpē, kurš mazūdens apstākļos iznirst virs ūdens līmeņa.
sekle Sēklis; arī seklums (1).
sēķis Sēklis.
seklaine Sēklis.
seklis Sēklis.
sēkme Sēklis.
sēreklis Sēklis.
zviedre Sēklis.
aizmats Sēklotne, dīglis auglī.
cirknis Sēklotnes dobums vai tā daļa (augam).
sēklnesis Sēklotnes vieta, uz kuras veidojas sēklaizmetnis; placenta (2).
placenta Sēklotnes vieta, uz kuras veidojas sēklaizmetnis; sēklnesis.
lyginopteridatae Sēklpaparžu klase.
funikulolīze Sēklsaites atbrīvošanas operācija no saaugumiem.
spermektomija Sēklsaites daļas rezekcija.
funikulopeksija Sēklsaites fiksēšanas operācija, piem., kriptorhisma novēršanai.
spermatīts Sēklsaites iekaisums.
varikocēlektomija Sēklsaites paplašināto vēnu izgriešana.
arils Sēklsedze - sulīgs izaugums ap sēklu.
arillus Sēklsedze.
biontizācija Sēklu dzīvināšana pirms sējas, apslacinot tās ar dažādiem ķīmiskiem preparātiem vai mērcējot tajos.
epizoohorija Sēklu izplatīšanās ar dzīvniekiem; sēklas pieķeras, pielīp pie dzīvnieka un kopā ar to pārvietojas uz citu vietu; šādi izplatās, piem., sunīši, dadži.
pašizsēja Sēklu izplatīšanās no augošiem kokiem ar vēju vai putnu un dzīvnieku nejaušu starpniecību - viens no svarīgākajiem dabiskās meža atjaunošanās faktoriem.
mitrkodināšana Sēklu kodināšana apstrādājot ar šķidriem kodinātājiem, pulverveida preparāta suspensiju vai vienlaicīgi apsmidzinot ar ūdeni un apputinot ar sausu pulverveida preparātu.
sauskodināšana Sēklu kodināšana ar sauskodni.
slapjkodināšana Sēklu kodināšana ar slapjkodni.
ceresants Sēklu kodināšanas līdzeklis.
jarovizācija Sēklu pirmssējas sagatavošana īpašos mākslīgos apstākļos, lai paātrinātu augu attīstību un palielinātu ražību.
vibrosiets Sēklu tīrāmo un šķirojamo mašīnu siets, kas šķiro sēklas pēc platuma un biezuma un tiek darbināts vibrāciju režīmā.
alohorija Sēklu un augļu izplatīšanās ar ārēju faktoru palīdzību.
anemohorija Sēklu un augļu izplatīšanās ar gaisa plūsmu.
antropohorija Sēklu un augļu izplatīšanās ar netiešu cilvēka palīdzību.
perispermatīts Sēklvada apvalku iekaisums.
deferentīts Sēklvada iekaisums.
hordīts Sēklvada iekaisums.
vazīts Sēklvada iekaisums.
vazotomija Sēklvada pārgriešana.
vazorāfija Sēklvada sašūšana.
vazoepididimostomija Sēklvada savienošana ar sēklinieka piedēkļa izvadu.
vazoorhidostomija Sēklvada savienošana ar sēklinieku.
vazovezikulīts Sēklvada un sēklas pūslīšu iekaisums.
vazovezikullts Sēklvada un sēklas pūslīšu iekaisums.
vazovezikulektomija Sēklvada un sēklas pūslīšu izgriešana.
seks Sēks (1).
sēka Sēks.
sēcoņa Sēkšana, smaga elpa, troksnis.
sepinēt Sēkt, smagi elpot, kāsēt.
ķērcēt Sēkt.
selkt Sēkt.
Pļaviņu valnis Sēlijas vaļņa turpinājums Daugavas labajā krastā, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma paceltā rietumu mala, garums — \~8,5 km, platums — 8 km.
Brulāni Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Brūlāni" nosaukuma variants.
Viesītes Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Ezerciems" bijušais nosaukums.
Ķēniņi Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Gretes" bijušais nosaukums.
Ķipi Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Ķipukalns" nosaukuma variants.
Līkummuiža Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Līkumi" bijušais nosaukums.
Naudīdzānkalns Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Naudīdzāni" bijušais nosaukums.
Mežmuiža Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Riesti" bijušais nosaukums.
sēlijieši Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Sēlija" iedzīvotāji.
sēlpilieši Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Sēlpils" iedzīvotāji.
sērpilieši Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Sērpils" iedzīvotāji.
stabenieši Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Stabene" iedzīvotāji.
Sēļpils Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Vecsēlpils" bijušais nosaukums.
Sērpils Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Vecsēlpils" bijušais nosaukums.
vecsēlpilieši Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Vecsēlpils" iedzīvotāji.
vīgantieši Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Vīgante" iedzīvotāji.
Zaķāni Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Zaķēni" bijušais nosaukums.
Zeļburgskaja Sēlpils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Selburg Sēlpils.
Sehlen Sēļu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Valkas pagastā.
Sehlen Sēļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Sēļu pagastā.
sēlieši Sēļu pagasta apdzīvotās vietas "Sēļi" iedzīvotāji.
Zelenskaja Sēļu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Sehlen Sēļu pagasta bijušais nosaukums.
Altene Sēļu pilskalns, appludināts būvējot Pļaviņu HES, atradās tagadējā Aizkraukles novada Seces pagastā, Daugavas kreisā krasta un Altenes gravas norobežotā zemesragā, apdzīvots no 6. vai 7. gs., 14. gs. uzcelta Livonijas ordeņa mūra pils, kas pastāvējusi līdz 16. gs. sākumam.
Seme Sēme, Lūšupītes pieteka.
Sehmen Sēmes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā.
Sēmesupe Sēmes upe, Abavas pieteka.
sēmeioloģija Sēmiotika, mācība par slimību pazīmēm, diagnostika.
sāms Sēms, raibs.
Speldžu apmetne sena dzīvesvieta Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, Vīķu ezera ziemeļrietumu krastā, aizņem \~200 x 250 m lielu platību, kas postīta zemes meliorācijas darbos, kultūrslānī atrastas dažādas senlietas un bezripas keramikas trauku lauskas.
Pantenes apmetne sena dzīvesvieta Valmieras novada Sēļu pagastā, Rūjas labajā krastā, atrasti krama un kvarca rīki un šķilas, kā arī ķemmes-bedrīšu keramikas trauku lauskas, domājams, ka bijusi apdzīvota vidējā neolītā (3400.-2300. g. p. m. ē.).
Lauces ieleja senais Daugavas ielejas atzars no Staburaga līdz Sērenei, sarežģīta, sazarota senleja, garums - 30 km, platums - 2-4 km; Seces-Lauces ieleja.
sēnula Sēnala.
sēnalaiņš Sēnalains.
sēnalāts Sēnalains.
sēnalojs Sēnalains.
sēnalots Sēnalains.
sēnelains Sēnalains.
sēnelots Sēnalains.
sēnulains Sēnalains.
sēnulens Sēnalains.
sēnelas Sēnalas - no graudiem atdalītas miziņas, čaumalas, maize, putra no graudu miziņām.
lampata Sēnalas; kaut kas mazvērtīgs.
sēlnava Sēnalas.
sēnulas Sēnalas.
sēnalliteratūra Sēnalu literatūra - mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
pelēcis Sēne - pelēkā glumene.
pūpēdis Sēne ar lodveida vai bumbierveida augļķermeni.
sērsēne Sēne ķieģeļsarkanā vai pelēkdzeltenā krāsā.
apsene Sēne, apšu beka ("Boletus rufus").
ozolene Sēne, arī apšu beka.
kruknis Sēne, kāda "Helvella" ģints suga.
mikobionts Sēne, kas ir ķērpja lapoņa komponents.
badsēne Sēne, kas izaug pirms parastā laika (siena laikā).
stobriņsēne Sēne, kurai cepurītes apakšpusē ir sīki cauruļveida veidojumi, kuros attīstās sporas; stobriņu sēne.
lāčnāsis Sēne, ķēvpupi.
gurba Sēne.
rugainīte Sēne.
sēns Sēne.
bazīdijs Sēnēm sporu nesēju pavedienu gali, kur attīstās un nošņorējas nedaudzas ārējas sporas.
grības Sēnes (neēdamas).
gastromicētes Sēnes ar slēgtu, gk. lodveidīgu augļķermeni, kurā veidojas sporas (pie šās sēņu klases pieder pūpēži).
teleomorfa Sēnes asku stadija.
kāts Sēnes daļa, kas savieno cepurīti ar sēņotni.
augļķermenis Sēnes daļa, kurā attīstās sporas, kas nodrošina reproducēšanos; sastāv no kātiņa un cepurītes vai cita veida sporu nesēja.
stimbuks Sēnes kātiņš, kas palicis sēni nolaužot.
krukņas Sēnes lāčpurni jeb "kārveles" ("helvella"); krukņi.
krukņi Sēnes lāčpurni jeb "kārveles" ("helvella").
sēnesogas Sēnes un ogas.
nipelis Sēnes veida detaļa velosipēdam spieķu iestiprināšanai riteņa lokā.
reizenes Sēnes, kas aug vienkopus, rindās.
strēķenes Sēnes, kas aug vienkopus, rindās.
eglenes Sēnes, kas aug zem eglēm.
kreveles Sēnes, kas sauktas arī par ķēvpupiem vai rumpučiem ("Verpa bohemica"; "Verpa conica").
kreveļi Sēnes, kas sauktas arī par ķēvpupiem vai rumpučiem ("Verpa bohemica"; "Verpa conica").
mycota Sēnes, sēņu valsts.
galvaiņas Sēnes.
grībi Sēnes.
vienkājgaļa Sēnes.
sēnesveidīgs Sēnesveida.
dermatomikoze Sēnīšu slimības.
stahibotriotoksikoze Sēnītes "Stachybotrys alternans" toksīnu izraisīta infekcijas slimība, ar ko slimo gk. zirgi, kas saslimst uzņemot rupjo barību, kurā savairojušies šie toksīni.
dermatofīti Sēnītes, kam veģetatīvais ķermenis (micēlijs) sastāv no tieviem, zarotiem pavedieniem (hifām) un kas atšķiras no citām sēnītēm ar to, ka tām nav novērota dzimumvairošanās; ieperinoties ādā rada iekaisumu, matu lūšanu, atmiršanu.
saharomikēti Sēnītes, kuras cukura sulā rada alkoholisku rūgšanu.
mycena Sēntiņas.
sēņenieks Sēņenieki.
sēņēži Sēņgrauži.
mycetophagus Sēņgraužu dzimtas ģints.
triphyllus Sēņgraužu dzimtas ģints.
Sēņu grāvis Sēņgrāvis, Mazdursupes satekupe.
lathridius Sēņmīļi.
lathridiidae Sēņmīļu dzimta.
mycetophilidae Sēņodiņu dzimta.
fungivoridae Sēņodiņu dzimtas "Mycetophilidae" nosaukuma sinonīms.
mycetophila Sēņodiņu dzimtas ģints.
rhymosia Sēņodiņu dzimtas ģints.
sciophila Sēņodiņu dzimtas ģints.
aizbekot Sēņojot aiziet prom, aiziet līdz noteiktai vietai.
atsēņot Sēņojot atkļūt.
sasēņot Sēņojot iegūt (sēnes) lielākā daudzumā; sēņojot iegūt (sēņu lielāku daudzumu).
piesēņot Sēņojot iegūt (sēnes) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piesēņot Sēņojot papildināt (sēņu daudzumu).
piesēņot Sēņojot piepildīt ar sēnēm (parasti grozu).
izsēņot Sēņojot savākt daudzas vai visas sēnes (kādā platībā).
nosēņot Sēņot (visu laikposmu) un pabeigt sēņot.
gurbot Sēņot.
sēninīca Sēņotāja.
bekotājs Sēņotājs, kurš lasa gk. bekas.
becenieks Sēņotājs.
sēnenieks Sēņotājs.
sēņenieks Sēņotājs.
sēninieks Sēņotājs.
sēņotāja Sēņotājs.
mūmijas Sēņotnes blīvi caurausti augu orgāni, daļēji saglabājoties to normālajam veidam, piemēram, augļu parastās puves mūmijas saglabājas ziemā augļu koku zaros.
fungistāze Sēņu augšanas vai vairošanās kavēšana.
gametangiogāmija Sēņu dzimumprocess, kura laikā saplūst divi gametās nediferencēti daudzšūnu gametangiji.
zigogāmija Sēņu dzimumvairošanās veids - divu gametās nediferencētu šūnu satura saplūšana.
anamorfa Sēņu dzīves cikla stadija, kurā tām veidojas konīdijas ar konīdijsporām; konīdijstadija.
mikoflora Sēņu flora, sēņu augu kopība.
mikelijs Sēņu galvenā sastāvdaļa, sēņu pavedieni, ar ko tās uzņem barību.
helminthosporium Sēņu ģints "Fungi imperfecti" grupā, parazītiskas formas gk. uz graudzālēm, ierosina lapu plankumus, melnsvītras, vārpu kroplību un veldri.
mikotizācija Sēņu infekcijas pievienošanās citam bojājumam; sekundāra mikoze.
pienēde Sēņu izraisīta slimība, kam raksturīgi balti, sarecējušam pienam līdzīgi aplikumi uz gļotādām.
zilējums Sēņu izraisīts skujkoku koksnes bojājums - zilganpelēks vai zaļganpelēks aplievas iekrāsojums.
mikocenoze Sēņu kopums noteiktā teritorijā.
piris Sēņu piris - lamuvārds sliktam cilvēkam.
mikotisks Sēņu radīts, no sēņu darbības cēlies.
mikologs Sēņu speciālists.
hlamidosporas Sēņu sporas ar biezu apvalku: rodas daloties hifām.
sporangijsporas Sēņu sporas, kas attīstās sporangijos (atšķirībā no konīdijsporām, kas veidojas uz konīdijnesējiem).
klimerši Sēņu suga - lauka atmatene ("Agaricus campester", senāk "Agaricus campestris").
lazdenes Sēņu suga, kas aug zem lazdām, pienaina ar melnu virsmalu.
bucene Sēņu suga.
gametangijs Sēņu un aļģu dzimumorgāns, kurā veidojas dzimumšūnas.
zoosporangijs Sēņu un aļģu veģetatīvais orgāns, kurā veidojas zoosporas.
kalšana Sēņu un baktēriju izraisīta augu saslimšana.
iekrāsojums Sēņu vai baktēriju (retāk miecvielu) darbības rezultātā mainījusies aplievas vai kodolkoksnes krāsa; trupes sākumstadija, kurā koksne vēl saglabā mehāniskās īpašības.
mikosterīns Sēņu vai raugu sterīns.
fungi Sēņu valsts ("Mycota") nosaukuma sinonīms.
mastigomicēte Sēņu valsts aļģsēnu nodalījuma apakšnodalījums ("Mastigomycotina").
blastoklādija Sēņu valsts aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Blastocladiales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
peronospora Sēņu valsts aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Peronosporaceae"), obligāti augu parazīti, Latvijā konstatētas 5 ģintis.
hidromiksomicēte Sēņu valsts gļotsēņu nodalījuma klase ("Hydromyxomycetes").
plazmodioforomicētes Sēņu valsts gļotsēņu nodalījuma klase ("Plasmodiophoromycetes").
askusēnes Sēņu valsts nodalījums ("Ascomycota"), augstākās sēnes ar šūnās sadalītu micēliju; \~30 tūkstoši sugu, Latvijā konstatēts \~230 ģinšu, 640 sugu.
bazīdijsēnes Sēņu valsts nodalījums ("Basidiomycota"), augstākās sēnes ar šūnās sadalītu micēliju, pasaulē zināmas \~900 ģintis, \~12000 sugu, Latvijā konstatēts >300 ģinšu, \~1360 sugu, tās pieder pie himēnijsēņu, pūpēžu un teliomicēšu klases.
gļotsēnes Sēņu valsts nodalījums ("Myxomycota"), bezhlorofila organismi, kas sastopami uz augsnes, sūnām, celmiem vai trūdošiem kokiem mitrās un tumšās vietās.
aļģsēnes Sēņu valsts nodalījums ("Phycomycota"), zemākās sēnes bez micēlija, ar vāji attīstītu micēliju vai ar labi attīstītu, šūnās nesadalītu, daudzkodolainu micēliju, \~1400 sugu, Latvijā 60 ģinšu, 260 sugu.
fungozitāte Sēņveida izaugums.
krāsziedis Sēņveida rīks, ar mīksu ādu pārvilkta pusapaļa koka ripa kātā, ar ko senie grāmatspiedēji pirms velmju izgudrošanas iekrāsoja burtu formu.
fungiforms Sēņveida.
sēņveidīgs Sēņveida.
tinteszivs Sēpija (1).
sepiida Sēpijas.
sulfurilhlorīds Sēra dioksīda ķīmisks savienojums ar hloru.
elegāze Sēra heksafluorīds, gāze bez krāsas un smakas; fizioloģiski nekaitīga, ķīmiski inerta, nedeg.
kalkarona Sēra ieguves krāsns jeb bedre, kurā dedzina sēru saturošo minerālu masu; senāk izplatīts sēra ieguves veids gk. Sicīlijā.
zēvele Sēra masas slānis, ar ko apklāts sērkociņa gals.
solfatāra Sēra oksīdu un sērūdeņraža gāzu plūsma no sīkām plaisām vulkāna krāterī vai nogāzēs, nereti veidojot ievērojamus sēra sakopojumus.
S Sēra simbols ķīmijā.
polisulfīdi Sēra un metālu savienojumi; visizturīgākie ir sārmu un sārmzemju metālu polisulfīdi, kurus lieto krāsu un tiokaučuku ražošanā.
puķzēvele Sēra ziede.
zēveļains Sērains.
zēvelīgs Sērains.
zēveļots Sērains.
trūve Sēras (par kāda nāvi).
teiopegs Sēravots.
tiobaktērijas Sērbaktēriju ģints ("Thiobacillus"), sīkas, nesporulējošas, gk. kustīgas, gramnegatīvas nūjiņas.
macromonas Sērbaktēriju ģints.
thiobacterium Sērbaktēriju ģints.
thiothrix Sērbaktēriju ģints.
thiovulum Sērbaktēriju ģints.
grūtmūžīte Sērdiene, kam grūts mūžs.
grūtpūtīte Sērdiene.
sērdaine Sērdiene.
pelnrušķis Sērdienis.
vidussēre Sēre, kas atrodas ūdenstilpes vidū.
vīle Sēre, sēklis; valnis; eža, ežmala.
sēris Sēre, sēklis.
Mellēni Sērenes pagasta apdzīvotās vietas "Krolīši" otrs nosaukums.
sērenieši Sērenes pagasta apdzīvotās vietas "Sērene" iedzīvotāji.
talsinieši Sērenes pagasta apdzīvotās vietas "Talsiņi" iedzīvotāji.
Serenskaja Sērenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Seren Sērenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
sirgoņa Sērga, kaite.
sirgonis Sērga, kaite.
sirgons Sērga, kaite.
mērīgs Sērga, mērim līdzīgs.
pestilence Sērga, mēris.
sērdzība Sērga, slimība.
sārga Sērga.
slāga Sērga.
sērgveidīgs Sērgai līdzīgs.
dolendo Sērīgi, žēli.
gaudans Sērīgs, drūms, gaudens.
nārīgs Sērīgs.
trūdīgs Sērīgs.
sērums Sērīgums.
apakšsērija Sērija, kas ietilpst citas sērijas sastāvā.
kinetoskopija Sērijveida fotoattēli, kas attēlo kāda locekļa kustības vai raksturīgās īpatnības; izmanto gaitas traucējumu diagnostikai vai muskuļu funkciju koordinācijai.
sērijveidīgs Sērijveida.
brikšteļi Sērkociņi.
cekili Sērkociņi.
čirkalkas Sērkociņi.
čirkalki Sērkociņi.
degkociņi Sērkociņi.
malka Sērkociņi.
sērči Sērkociņi.
spički Sērkociņi.
šverbeļi Sērkociņi.
zajci Sērkociņi.
špickkaste Sērkociņkastīte.
brikstele Sērkociņš.
sērbaļķis Sērkociņš.
sēriņš Sērkociņš.
serka Sērkociņš.
sērkocīns Sērkociņš.
sērkoks Sērkociņš.
sērskaliņš Sērkociņš.
spicka Sērkociņš.
spička Sērkociņš.
špicka Sērkociņš.
špička Sērkociņš.
špickis Sērkociņš.
spičks Sērkociņš.
špicks Sērkociņš.
svebele Sērkociņš.
zēvelbaļķis Sērkociņš.
zēvelis Sērkociņš.
zēvelkociņš Sērkociņš.
zēvelskaliņš Sērkociņš.
zēvelskals Sērkociņš.
zvebelis Sērkociņš.
špickpūriņš Sērkociņu kārbiņa.
filumēnija Sērkociņu kārbiņu, šo kārbiņu etiķešu vākšana, sistematizēšana un pētīšana.
spickpūriņš Sērkociņu kastīte; spickkastīte.
spickkastīte Sērkociņu kastīte.
špickturziņa Sērkociņu kastīte.
turdziņa Sērkociņu kastīte.
sērksne Sērksnis.
sērkšņi Sērksnis.
sērkāt Sērkt, sēkāt.
sērkāties Sērkt, sēkāt.
sērcēt Sērkt, sēkt.
sērmukšļi Sērmokšļi.
sērmokšņi Sērmūkslis - pīlādzis, kam tautas tradīcijā piedēvē maģiskas aizsargīpašības.
čārmūkslis Sērmūkslis.
Sermus Sērmūkšu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Sērmūkšu pagastā.
sērogļradis Sērogleklis.
addolorato Sērojot, skumji, bēdīgi, žēlabaini.
addolorando Sērojot, skumji, bēdīgi.
apbēdošana Sērošana, apraudāšana.
trūvēt Sērot (par kāda nāvi).
apsērot Sērot (pēc kāda).
nosērot Sērot (visu laikposmu) un pārstāt sērot.
sēroties Sērot 1.
nosērot Sērot un pārstāt sērot.
pārskundēt Sērot, skumt.
apbēdot Sērot.
sērāt Sērot.
skumāties Sērot.
trūdēt Sērot.
sērolaji Sērotāji.
sērulis Sērotājs, bēdulis.
sērnieks Sērotājs.
persulfāti Sērpārskabes sāļi, stipri oksidētāji.
sulfīts Sērpaskābes sāls.
dedzinis Sērs, vai cita degšanu veicinoša viela.
dedzenis Sērs.
sēras Sērs.
sulfur Sērs.
zēvele Sērs.
zēveliņš Sērs.
zēvelis Sērs.
hypholoma Sērsēnes.
alūns Sērskābā alumīnija un sērskābā kālija dvīņsāls.
maskaņīns Sērskābais ammonjaks.
spraņčkrīts Sērskābais varš.
kontaktsērskābe Sērskābe, kas iegūta pēc kataliktiskās (kontakta) metodes.
kontaktskābe Sērskābe, kas iegūta pēc kataliktiskās (kontakta) metodes.
polisērskābe Sērskābe, kuras molekulā ir vairāki sēra atomi ar oksidēšanas pakāpi VI.
dimetilsulfāts Sērskābes dimetilesteris (CH3)2SO4, lieto organiskajā sintēzē; ļoti toksiska viela.
alauns Sērskābes dubultsāls, kas satur vienvērtīga un trīsvērtīga metāla jonus.
kaparvass Sērskābes sāls.
sulfāts Sērskābes sāls.
nitrozilsērskābe Sērskābes un slāpekļskābes kopīgs anhidrids, kas rodas laižot slāpekļa trioksidu koncentrētā sērskābē, kā arī slāpekļa dioksīdam savā starpā iedarbojoties nedaudz ūdens klātbūtnē.
āla Sērskābes varš.
apsērksna Sērsna.
bliza Sērsna.
pērksniņa Sērsna.
sārksnis Sērsna.
sārsna Sērsna.
sāršņi Sērsna.
sērksna Sērsna.
sērkšņi Sērsna.
sērksnis Sērsna.
sērsma Sērsna.
sēršņi Sērsna.
sērsnis Sērsna.
sērsns Sērsna.
uzkārta Sērsna.
sārsns Sērsnains.
sērsmains Sērsnains.
sērsns Sērsnains.
skrāpsnains Sērsnains.
sērēt Sērsnot.
sērsnot Sērst, viesoties.
sert Sērt - likt labību uz rijas ārdiem kaltēšanai.
sirt Sērt 2.
pārsērt Sērt vēlreiz, no jauna.
sērēt Sērt, smiltīm pienest, piegulsnēt.
sērdziesma Sēru dziesma.
trūveslaiks Sēru laiks.
merkaptāni Sēru saturošs organisks savienojums ar nepatīkamu smaku, kurā -SH grupa saistīta ar ogļūdeņraža atlikumu; lieto par piedevām - brīdinātāju pie degošām vai indīgām gāzēm, kurām pašām smakas nav.
dimetilsulfoksīds Sēru saturošs organisks šķīdinātājs.
membranīns Sēru saturošs proteīns, atrodams radzenes mugurējā robežplātnītē un lēcas kapsulā.
sēru lente Sēru zīme - melna lente.
trūdu Sēru-.
funebre Sēru, bēru; skumjš, drūms.
hidrotionēmija Sērūdeņradis asinīs.
hidrotionūrija Sērūdeņradis urīnā (smagā cistītā).
sulfīds Sērūdeņražskābes sāls.
mesties Sēsties (kur, uz kā u. tml.) - par kukaiņiem, putniem.
žērgt Sēsties jāteniski.
nogubt Sēsties, kristies.
sēst Sēsties.
vaga Sēšanai, stādīšanai paredzēta šaura, garena dobe.
trijlauku Sēšanas seka.
bandoties Sēt svešā zemē; pelnīties ar blakus darbiem.
iesēt Sēt un pabeigt sēt.
izsēt Sēt un pabeigt sēt.
pārsēt Sēt vēlreiz, no jauna.
kaisīt Sēt.
lentere Sēta zirgu piesiešanai; redeles, margas; lendere.
aizsargsēta Sēta, kas aizsargā.
sāts Sēta, mājas vieta.
bulveris Sēta, nožogojums.
lendere Sēta, slita zirgu piesiešanai.
lenders Sēta, slita zirgu piesiešanai.
sētene Sēta.
statenis Sēta.
statinis Sēta.
zabine Sēta.
sētmala Sētas (1) mala; sētas tuvākā apkārtne.
sētmale Sētas (1) mala; sētas tuvākā apkārtne.
sētdurvis Sētas durvis - durvis (celtnei), kas ir vērstas uz pagalmu.
ķērpas Sētas mieti.
slitāji Sētas mieti.
stadaigas Sētas mieti.
stirstes Sētas mieti.
slitainis Sētas miets, zediņš.
slitenis Sētas miets, zediņš.
stadags Sētas miets; gulsētas koks.
luksts Sētas miets.
slits Sētas miets.
stādags Sētas miets.
stādaiga Sētas miets.
stādaiks Sētas miets.
stādeiga Sētas miets.
statinis Sētas miets.
stāvdaigs Sētas miets.
stāvkocis Sētas miets.
stēdags Sētas miets.
vabda Sētas miets.
vieba Sētas miets.
stadeki Sētas stabi.
stuburi Sētas stabi.
nīte Sētas zedenis, vabiņa.
nīts Sētas zedenis.
strikāļi Sētas zedeņi; strikalči.
nītis Sētas zedeņi.
stāpiņi Sētas zedeņi.
strikalči Sētas zedeņi.
Seta Sēte - pilsēta Francijā.
sētložņas Sētložņa ("Glechoma ").
sētložņi Sētložņa ("Glechoma ").
staigale Sētložņa ("Glechoma hederacea").
glechoma Sētložņa.
sētloža Sētložņa.
sētmalis Sētmala.
sētmals Sētmala.
sētsmala Sētmala.
vijmale Sētmala.
žogmalis Sētmala.
pažogs Sētmale.
tvārmale Sētmale.
sētaliņa Sētniece, kalpone, kas uzkopj pagalmu.
sētaspuisis Sētnieks (krogos, iebraucamās vietās).
dvorņaks Sētnieks.
dvorņiks Sētnieks.
namiķis Sētnieks.
sidors Sētnieks.
sētīt Sētu taisīt, žogot.
sātuve Sētuve.
setama Sētuve.
sētava Sētuve.
sētave Sētuve.
sēteve Sētuve.
sētuva Sētuve.
sētuvis Sētuve.
vācele Sētuve.
brionija Sētvija - ķirbju dzimtas ģints ("Bryonia"), daudzgadīgi kāpelējoši vienmājas vai divmāju lakstaugi ar bietei līdzīgu sakni, \~10 sugu, Latvijā kā dārzbēglis sastopama 1 suga.
bryonia Sētvijas.
Sezeres ezers Sēzēris Liezēres pagastā.
Sēzers Sēzēris, ezers Liezēres pagastā.
skrejsēža Sēža ar spraugu starp urbumu un vārpstu.
ahtele Sēža; gurni.
sēdamais Sēžamais.
subine Sēžamvieta, dibens.
tupeklis Sēžamvieta, dibens.
čuba Sēžamvieta, pakaļa.
tupēksnis Sēžamvieta, pakaļa.
dirsa Sēžamvieta; anālā atvere.
tuperklis Sēžamvieta.
išiass Sēžas nerva iekaisums.
iesēdēt Sēžot (uz kā), padarīt (to) ērtu sēdēšanai.
iesēdēt Sēžot (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri).
sasēdēt Sēžot (uz kā), saburzīt (to).
sēduļot Sēžot nīkt, ilgi sēdēt.
nosēsties Sēžot pārmainīt savu stāvokli (piemēram, iekārtojoties ērtāk).
mērdelēt Sēžot snauduļot (klanīties).
krēmelēt Sēžot snaust.
kūkāt Sēžot snaust.
sašļaucīt Sēžot, guļot sasmalcināt, saplacināt (piemēram, salmus, sienu).
uzsēsties Sēžoties novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur).
ieslīgt Sēžoties vai gulstoties ievietoties (piemēram, krēslā, gultā).
sesija Sēžu kopums (piemēram, valsts varas institūcijām), kuras periodiski notiek ievēlēto personu pilnvaru laikā (sasaukumā); arī sēde, konference (piemēram, biedrībām, iestādēm).
Sīļu ezers Sīļezers, ezers Sēmes pagastā.
Sērmūkšu muiža Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sērmūkši" bijušais nosaukums.
Stulbais ezers Stulbezers, ezers Sēmes pagastā.
Sēlpils sala šaura, neliela, neapdzīvota sala Pļaviņu ūdenskrātuves vidū, lejpus Oliņkalna salas, garums atkarībā no ūdenskrātuves ūdenslīmeņa var būt līdz 150 m, augstums — līdz 2 m, pirms Daugavas ielejas applūdināšanas tā bija sens dolomīta erozijas paliksnis (Sēlpils pilskalns) uz Daugavas kreisā krasta kraujas.
Skujenes pagasta teritorija tagadējā Skujenes pagastā iekļauta liela daļa no bijušās Kosas un Sērmūkšu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Skujenes pagasta pievienota tagadējam Kaives pagastam.
Talsingen Talsiņas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā.
sēņenieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Sēņi" iedzīvotāji.
sēņnieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Sēņi" iedzīvotāji.
sēļciemnieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Sēļi" iedzīvotāji.
sēļnieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Sēļi" iedzīvotāji.
sēnieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Sēnes" iedzīvotāji.
Kurzemes hercogiste tika izveidota saskaņā ar 1561. g. 28. septembra līgumu starp Livonijas ordeņa mestru un Polijas karali, aptvēra bijušos Livonijas ordeņa īpašumus Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā, pastāvēja līdz 1995. g. martam, kad pēdējais hercogs P. Bīrons bija spiests Pēterburgā parakstīt atteikšanos no troņa.
Kulvēni Tukuma novada Sēmas pagasta apdzīvotās vietas "Sēme" bijušais nosaukums.
Brīvnieki Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Birztala" otrs nosaukums.
brīvnieki Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Brīvnieki" iedzīvotāji.
brizulnieki Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Brizule" iedzīvotāji.
Lazdas Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Cerība" otrs nosaukums.
kaivenieki Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Kaive" iedzīvotāji.
kārenieki Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Kāres" iedzīvotāji.
kulvenieki Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Kulveni" iedzīvotāji.
mazbrizulnieki Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Mazbrizule" iedzīvotāji.
plieņenieki Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Plieņi" iedzīvotāji.
rideļnieki Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Rideļi" iedzīvotāji.
sēmnieki Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Sēme" iedzīvotāji.
silenieki Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Sili" iedzīvotāji.
vilksalenieki Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Vilksala" iedzīvotāji.
Cerība Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Vilksala" otrs nosaukums.
zvarenieki Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Zvare" iedzīvotāji.
Semenskaja Tukuma novada Sēmes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Sehmen Tukuma novada Sēmes pagasta bijušais nosaukums.
Serža Ūdenstece Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietek Usmas ezera dienvidu galā; Sērža.
Plieņupe ūdenstece Tukuma novada Sēmes un Engures pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Plieņciema.
Andela upe Francijā (_Andelle_), Augšnormandijas reģionā, Sēnas labā krasta pieteka.
Ēra upe Francijā (_Eure_), Sēnas kreisā krasta pieteka.
Oba Upe Francijā ("Aube"), Šampaņas-Ardēnu reģionā, Sēnas labā krasta pieteka, garums - 225 km.
Jonna Upe Francijā ("Yonne"), Sēnas kreisā krasta pieteka, garums - 295 km, sākas Morvāna masīvā, lejtece Parīzes baseinā.
Luēna Upe Francijā ("Loing"), Sēnas kreisā krasta pieteka.
Rila Upe Francijā ("Risle"), Sēnas kreisā krasta pieteka.
Vira upe Francijā, Lejasnormandijas reģionā, ietek Sēnas līcī.
Tuka upe Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, ietek Sēnas līcī.
Dīva upe Francijā, Normandijas reģionā, ietek Sēnas līcī.
Orna upe Francijā, Normandijas reģionā, ietek Sēnas līcī.
Sona Upe Francijas austrumos, Ronas labā krasta pieteka, garums - 482 km, izteka uz rietumiem no Vogēziem, kanāli savieno ar Mozeli, Reinu, Luāru un Sēnas baseinu.
Uāza upe Francijas ziemeļos (_Oise_), izteka Ardēnos (Beļģijas dienvidos), Sēnas labā krasta pieteka, garums - 302 km.
Marna upe Francijas ziemeļu daļā (fr. _Marne_), lielākā Sēnas pieteka, garums - 525 km, izteka Langras plato, lietusūdeņu uzplūdieni (līdz 5 m) ziemā.
Sēna Upe Francijas ziemeļu daļā (fr. val. _Seine_), garums - 776 km, augštece šaurā ielejā Langras plato, ietek Lamanšā pie Havras, estuārs (platums - līdz 25 km) pāriet Sēnas līcī.
Puska upe Saulkrastu novada Sējas pagastā un Ādažu novada Ādažu pagastā, ietek Dūņezerā, garums - 23 km, kritums - 40 m; augštecē Rapsta, Rāpsta, Rapste.
Inčupe upe Sējas un Saulkrastu pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Pabažiem, garums - 12 km, kritums - 24 m.
Sēmes dzirnavezers uzpludināts uz Lāčupītes Tukuma novada Sēmes pagastā, platība — 1,8 ha.
Lugaži Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Sēļi" bijušais nosaukums padomju laikā.
pantenieši Vallmieras novada Sēļu pagasta apdzīvotās vietas "Pantene" iedzīvotāji.
idvieši Valmieras novada Sēļu pagasta apdzīvotās vietas "Idus" iedzīvotāji.
Ogres Kangari vaļņveida osu virkne Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenuma rietumu malā, ar nelieliem pārtraukumiem stiepjas 25 km garumā paralēli Daugavai starp Sēlēku ezeru (Tīnūžu pagastā) un Lielvārdi, ietilpst Augstie kalni (66,7 m vjl.), Zilie kalni (52,4 m vjl.), Kaparāmurkalni u. c. kalni.
Alt-Murjan Vecmurjānu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sējas pagastā.
Alt-Selburg Vecsēlpils muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā.
Alt-Sehren Vecsērenes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā.
Serenvalks Veldzes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā; Sērenvalks.
Lūžņu grāvis Vēršupītes labā krasta pieteka Jūrmalā pie Ķemeriem, garums - 8 km; Sēravots; Sēra avots.
Ildefransa Vēsturiska province Ziemeļfrancijā ("Īle-de-France") ap Sēnu un Uāzu, šeit atrodas Parīze.
Trennelāga Vēsturisks novads Norvēģijas vidusdaļā, ietver Nūrtrendelāgas un Sērtrendelāgas filki.
Stabben Vīgantes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā.
Vīķezers Vīķu ezers Sēlpils pagastā.
Sērkaps zemesrags Špicbergenas arhipelāgā, Sērkapejas salas dienvidos.
Zivenis Zivene, ezers Sēmes pagastā.
Nikmaņu dīķis zivju dīķis Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, platība - 26 ha; Baltiņu purva dīķis.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Sē.