Paplašinātā meklēšana

Meklējam Ra.

Atrasts vārdos (411):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (3867):

Amenhoteps III 18. dinastijas faraons, valdīja ap 1455.-1419. g. p. m. ē., viņa laikā uzbūvēts Amona-Ra templis Luksorā.
Trešā atmoda 1987.-1991. g., Vides aizsardzības kluba, grupas "Helsinki-86" izveidošanās, Latvijas Rakstnieku savienības 1988. g. 1.-2. jūnija plēnums, Tautas fronte un neatkarības atjaunošana.
Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa
razvedcieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Razvedka" iedzīvotāji
Remese Ādģēres kreisā krasta pieteka Priekules pagastā; Ramese; Remesa
Aneninojas rajons administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Moldovā (_Anenii Noi, Raionul_)
Aizvēja Salas administratīvi teritoriāla vienība Klusajā okeānā (_Les lies sous le Vent_), Franču Polinēzijas rietumu daļā; Raromatai
Dzērbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzērbenes pagastam pievienota neliela daļa pirmskara Raunas un Taurenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Dzērbenes pagasta iekļauta tagadējā Drustu pagastā
Launkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Smiltenes un daļa Raunas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Launkalnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Brantu pagastā
Mazsalacas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta ziemeļu daļā izveidots Ramatas pagasts, dienvidu daļā neliela platība pievienota tagadējam Burtnieku novada Vecates pagastam
raķenieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Raķi" iedzīvotāji
Unguru dzirnavezers aizsargājams dabas objekts Raiskuma pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974., uzstādināts Ungura notekā Dzirnupītē, platība — 12 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,2 km, lielākais dziļums — 2,5 m
skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem
Vanderala Ala Vanderiezī, Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, kas izveidojusie senas plaisas vietā, garums - 10 m, platums - 1,3 m, augstums - 2,7 m, griestos vairāki caurumi, t. s. skursteņi, ziemo sikspārņi
Ranunculus allemannii Alemana gundegas "Ranunculus fallax" nosaukuma sinonīms
Allaschen Allažu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagasta teritorijā
Ratenīki Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Ratenieki" nosaukums vietējā izloksnē
Andrekaln Andrukalna muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Rankas pagasta teritorijā
Ieriķi apdzīvota vieta (lielciems) Drabešu pagastā 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Ramotzky" teritorijā
Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.)
Drusti apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 42 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecdrustu muižas ("Alt-Drostenhof") teritorijā, pagasta centrs
Rencēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 23 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Ranzen" teritorijā, pagasta centrs
Bundes apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā
Pielekši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā
Birzuļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Branti apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Dukuļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Kāķupi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Ķeži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Lācītes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Lācumēri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Mežsilieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Pakalnieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Pāpani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Pavāriņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Sāvas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Ureikste apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Vecāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Riekstukalns apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Baldones pagastā, LU Radioastrofizikas observatorija
Lenči apdzīvota vieta (mazciems) Raiskuma pagastā
Miglači apdzīvota vieta (mazciems) Raiskuma pagastā
Vējkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Raiskuma pagastā
Smilgas apdzīvota vieta (mazciems) Raņķu pagastā
Cimza apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā
Ķieģeļceplis apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā
Lisa apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā
Marijkalns apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā
Strīķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā
Stuķi apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā
Vieķi apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā
Bormaņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā
Kauliņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā
Klinči apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā
Bierņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Kālanci apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Luķes apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Plūkši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Saliņa apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Skrejatas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Sproģi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Raunieši apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā, saukta arī Reutova, latgaliski - Raunīši
Unguri apdzīvota vieta (skrajciems) Raiskuma pagastā
Kundziņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ramatas pagastā
Talcis apdzīvota vieta (skrajciems) Ramatas pagastā
Nuķis apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Ramatas pagastā
Bērziņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā
Gundegas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Raiskuma pagastā
Raiskums apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 8 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raiskuma muiža
Auciems apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā 12 km no Cēsīm, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Autzem" teritorijā
Gaujasrēveļi apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Rēveļi apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Raņķi apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 12 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas "Ranken" teritorijā, pagasta centrs
Arendole apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā, Dubnas kreisajā krastā, izveidojusies Arendoles muižas ("Randol") teritorijā
Kūdums apdzīvota vieta (vidējciems) Raiskuma pagastā
Vērsis apdzīvota vieta (vidējciems) Ramatas pagastā
Rozes apdzīvota vieta (vidējciems) Raunas pagastā
Līdumnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Skrundas novada Raņķu pagastā; bijušais padomju armijas ciems "Skrunda 1", neapdzīvots (2007. g.)
Ēdernieki apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Raiskuma pagastā
Abdelmelek Ramdana apdzīvota vieta Alžīrijā (_Abdelmalek Ramdan_), Mustegānimas vilājā, 12600 iedzīvotāju (2000. g.)
Benūda apdzīvota vieta Alžīrijā, Bejedas vilājas rietumu daļā, Vādī el Rabrī sausgultnes
Ravena apdzīvota vieta ASV ("Ravenna"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Avatoru apdzīvota vieta Franču Polinēzijā (_Avatoru_), Tuamotu arhipelāga Palisera salu Raniroa salas ziemeļu daļā
Alu apdzīvota vieta Igaunijā (_Alu_), Raplas apriņķī
Keru apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa austrumu daļā
Kivivigala apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa dienvidrietumu daļā
Eidapere apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa dienvidu daļā
Jervakandi apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa dienvidu daļā
Merjamā apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa rietumu daļā
Sipa apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa rietumu daļā
Vanavigala apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa rietumu daļā
Varbola apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa ziemeļrietumu daļā
Kohila apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa ziemeļu daļā
Prillimē apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķa ziemeļu daļā
Hagudi apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī
Kaerepere apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī
Kaiju apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī
Kehtna apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī
Kodila apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī
Kuimetsa apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī
Lelle apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī
Raikila apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī
Tamme apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī
Valgu apdzīvota vieta Igaunijā, Raplas apriņķī
Peri apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī, Raudnas labajā krastā
Āsinda apdzīvota vieta Indijā (_Āsind_), Radžastānas štata dienvidaustrumu daļā, Arāvalli grēdas austrumu nogāzē
Brakasa apdzīvota vieta Indonēzijā, Austrumjavas provincē, Raasas salas austrumos
Alksņupji apdzīvota vieta Lietuvā (_Alksniupiai_), Šauļu apriņķa Radvilišķu rajona ziemeļaustrumu daļā
Aukštelki apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštelkai_), Šauļu apriņķa Radivilišķu rajonā
Ana apdzīvota vieta Mjanmā (_Ann_), Rakhaimas (Arakanas) apgabala vidusdaļā
Ranua apdzīvota vieta Somijā (_Ranua_), Lapzemē
Abū Ramāda apdzīvota vieta Sudānā (_Abū Ramād_), strīdus teritorijā ar Ēģipti, Sarkanās jūras krastā
Erevāna Armēnijas Republikas galvaspilsēta, atrodas Araksas pietekas Razdanas krastos, Ararata līdzenumā, daļēji uz vulkāniska plato 850-1300 m virs jūras līmeņa, 1,08 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
Arupe Ārupīte - upe, Raunas pieteka
Arupīte Ārupīte, Raunas pieteka
Strīķeļu strauts Ārupīteas labā krasta pieteka Priekuļu pagastā, augštece Raunas pagastā
ramalīna Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Ramalinaceae"), krūmu ķērpji, kam ir pelēkzaļi līdz dzeltenīgi lapoņi ar dažāda garuma un platuma daivām, 1 ģints
Ailinglaplapa atols Ralika salās (_Ailinglaplap_), Māršla salās, Klusajā okeānā
REM Ātrās acu kustības miegā (angļu "Rapid Eye Movement")
Raušu depozīts atrasts 1970. g. Salaspils pagastā, Doles Raušu apmetnes vietā 60 cm dziļumā, datējams ar 11. gs. 2. pusi, tajā ir >40 dzelzs priekšmetu - tālaika kalēja darbarīki un izstrādājumi
Mārsnēnu purvs atrodas Cēsu novada Mārsnēnu pagastā un Smiltenes novada Blomes un Raunas pagastā, platība - 3043 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4 m, \~960 ha nosusināti ar drenāžu un \~110 ha ar vaļējiem grāvjiem
Purblaņķu dzelve atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 2,1 ha; Purblanku dzelve
Raiskuma muiža atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Raiskuma ezera krastā, apbūves ansambli veido kungu māja, pārvaldnieka māja ar manteļskursteni, dārznieka māja, kūts, stallis, klēts u. c. saimniecības ēkas
Kaudžu pilskalns atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, Gaujas labajā krastā, mežā, savrups, iegarens paugurs (augstums - līdz 20 m), vidusdaļā nedaudz ieliekts plakums - (60 x 50 m), varētu būt datējams ar 9. -12. gs.
Dangreka kalni atrodas Indoķīnas pussalā ("Dang Raek"), uz Taizemes un Kampučijas robežas, Koratas plato dienvidu malas kuestu kāple, garums \~300 km, vidējais augstums - 500-700 m, virsotne - 761 m
Emburgas pilskalns atrodas Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, tas ir neliels, 3-4 m augsts paugurs Ragvēžu upītes krastā, netālu no tās ietekas Lielupē, bijis apdzīvots viduslaikos
Tubuai salas atrodas Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijas daļa, platība - 174 kvadrātkilometri, izvietotas ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, 4 ir augstas vulkāniskas salas (Raivavae, Tubuai, Rurutu, Rimatara), atstatu dienvidaustrumos - Rapa, rifi, klimats vēsāks nekā tropiskajā Polinēzijā, ziemā vētras, lietus
Aleutu grēda atrodas Kordiljeros ("Aleutian Range"), Aļaskā (ASV), Aleutu salu turpinājums austrumu virzienā, garums — \~850 km, augstākā virsotne — Redauts — 3108 m, 10 darbīgi vulkāni, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi
Raģeļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Raģeļu ciemā, ir 15 m augsts paugurs, tajā ierīkota ar mūra žogu apjoztā Raģeļu kapsēta un uzbūvēta kapliča, līdz ar to pilskalns stipri postīts, plakums - 80 x 30 m, ziemeļrietumu malā saglabājušās vaļņa paliekas, datējums nav zināms
Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā pamatkrasta nogāzē, Smiltenes novada Raunas pagastā, ir kāpņveidīga saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja, garums — 35 m, augstums — 2-3,5 m, tajā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 25 ha; Mazais Staburags
Raibās klintis atrodas Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Cēsu novada Liepas pagastā, iežu atsegums izveidojies kā milzīgs pakavs upes līkumā, atkailināto smilšakmeņu posma garums - \~300 m, lielākais augstums - 14,5 m, visas kraujas augstums - 22 m, lejāk, aiz nākamā upes līkuma, ir zemākas, apsūnojušas klintisa ar nišām un plaisām
Raunas Velnala atrodas Raunas pagastā, Raunas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē, pazemes telpas platība — 50 kvadrātmetru, alas dziļums — 13,6 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos un, iespējams, mākslīgi paplašināta
Raunas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Raunā, celta 13. gs. otrajā pusē 35 m augstā paugurā, ko norobežo gravas, 16. gs. sākumā paplašināta, vairākkārt cietusi karos, taču regulāri atjaunota, pēc izpostīšanas 1657. g. tika pamesta un pamazām sabruka
Ulbrokas muiža atrodas Stopiņu pagasta Ulbrokā, kungu māja celta ap 1800. g. un līdz mūsu dienām saglabājusies pārbūvētā veidā, tā ir klasicisma formās celta divstāvu mūra ēka ar stāvu teltsveida jumtu; mūsdienās muižas ēkās izvietots Latvijas Radio un TV centrs
Vanderiezis Atsegums Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, sarkanīgi dzeltenā Gaujas svītas smilšakmens klints garums - \~150 m, augstums - līdz 10 m, lejasgalu apskalo Raunas atvara ūdeņi, kas izveidojuši 15 m garu, 10 m platu un 8 m dziļu aizu, ziemā tur veidojas līdz 4 m augsts leduskritums
Krīpēnu attekas attekas Gaujas labajā krastā Raiskuma pagastā, platība - 1,1 un 1,4 ha
simetriska attieksme attieksme, kurai aRb līdzvērtīgs bRa
refleksīva attieksme attieksme, kurai visiem a izteikumiem aRa ir patiess
ražotāji Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Ražotāji" iedzīvotāji
ražotājnieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Ražotāji" iedzīvotāji
Liepājas melnalksnis aug Liepājā, Raiņa parka laucē, kuplākais melnalksnis Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 20 m, augstums — 22 m, stumbra apkārtmērs — 3,7 m, 3 m augstumā stumbrs sadalās 4 žuburos
Kvēpenes ozols aug Raiskuma pagastā pie Kvēpenes pilskalna, stumbra apkārtmērs — 6,1 m, augstums — 20 m, vainaga projekcija — 28,5 x 30,5 m, viens no kuplākajiem kokiem Latvijā
Kvēpenes dižegle aug Raiskuma pagastā, Gaujas ielejas labajā nogāzē, 70 m no upes, stumbra apkārtmērs — 3,1 m, augstums — 39 m, augstākais dižkoks Latvijā
Lielais Ungura purvs augstais purvs Raiskuma un Straupes pagastā, piekļaujas Ungura dienvidu galam, platība - 902 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 10 m, 320 ha platībā iegūst frēzkūdru; Unguru purvs
Saklauru purvs augstais purvs Ramatas pagastā, tā ziemeļu daļa (800 ha) atrodas Igaunijā, Latvijā platība - 2903 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, daudz akaču un lāmu, 2 ezeri (Lielezers un Mazezers)
erceņģelis augstākās kārtas eņģelis jeb virseņģelis jūdaisma, kristietības un islāma mitoloģijā; saskaņā ar Jauno Derību tādi ir 6 vai 7, īpaši tiek pieminēti Mihaels (vai Mikaēls), Gabriels (Gabriēls), Rafaels (Rafaēls)
ratiškieši Augšdaugavas novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Ratišķi" iedzīvotāji
ragulišķieši Augšdaugavas novada Skrundalienas pagasta apdzīvotās vietas "Ragulišķi" iedzīvotāji
Gaujas svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā (izņemot ziemeļu un dienvidaustrumu malu), biezums — 59-119 m, atsegumi Gaujas, Braslas, Līgatnes, Amatas, Raunas, Daugavas, Abavas un Ventas krastos
Kazu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā 1 km lejpus Raunas ietekas, Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 340 m; Kāzu iezis; Paeglīšu iezis
Stādiņupīte Auļukalna ezera pieteka Drustu pagastā; Ramdotu grāvis; augštecē Kapupe
Sicīlija Autonoms reģions Itālijā ("Sicilia"), administratīvais centrs - Palermo, platība - 25711 kvadrātkilometru, 4992000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Agridžento, Kaltanisetas, Katānijas, Ennas, Mesīnas, Palermo, Ragusas, Sirakūzu un Trapāni
Rūcamavots Avots Cēsu pilsētas rietumu nomalē Gaujas labajā pamatkrastā pie Sarkanajām (Raiskuma) klintīm
Rutkaviņu avoti avotu grupa Gulbenes novada Rankas pagastā, Gaujas kreisajā krastā, aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,2 ha), izplūst no 25 m augstas Gaujas krasta nogāzes un saplūst 2 strautos, garākā strauta garums - \~250 m, kritums - 20 m, un tas izveidojis stāvu gravu
Kubuļupīte Azandas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā, nepilnu 2 km posmā arī Rankas pagasta robežupe; Kubula
Rute Baižupīte, Raunas pieteka
Barongs Bali mitoloģijā - labo garu pavēlnieks un nenogurstošs cīnītājs pret ļauno un dēmonisko valdnieci Rangu
Māhendradata Bali salas valdniece (11. gs.), kas tika izraidīta trimdā par buršanu un kas varētu būt mītiskās ļaunās valdnieces Rangdas prototips
dronts Baložveidīgo kārtas putnu dzimta ("Raphidae"), lieli, ap 1 m gari, 10 kg smagi nelidojoši putni ar spēcīgu knābi, 3 sugas, dzīvojuši līdz \~1680. g. Maskarēnu salās uz austrumiem no Madagaskaras, iznīcināti
Raipoļi Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Raipuļi" nosaukuma variants
Raipuli Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Raipuļi" nosaukums latgaliski
Raicine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Raicene" nosaukuma variants
Zirguvalka Bebrupe, Raudupe pieteka
varde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Ranidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu, gludu un mitru ādu, garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām, 45 ģintis, \~550 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas
katena Bībeles rakstu vietas interpretācija, kad Svēto Rakstu panti ir skaidroti ar citu pantu virknēm, kuri ņemti no agrākiem komentāriem; catena
catena Bībeles rakstu vietas interpretācija, kad Svēto Rakstu panti ir skaidroti ar citu pantu virknēm, kuri ņemti no agrākiem komentāriem; katena
Aulenberg Bijušās Auļukalna muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Auļukalns", kas mūsu dienās atrodas Raunas novada Drustu pagastā
Engelhardshof bijušās Engelārtes muižas nosaukums, kuras teritorijā Krimuldas pagastā izveidojies lielciems Ragana
Engelārtes muiža bijušās muižas "Engelhardshof" nosaukums, kuras teritorijā Siguldas novada Krimuldas pagastā izveidojies lielciems Ragana
Autzem Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Cēsu novada Raiskuma pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Auciems"; Auciema muiža
Ronneburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies tagadējā apdzīvotā vieta Rauna
Lindenberg Bijušās Rankas muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Ranka
sakārtojums bināra transitīva attieksme R, kas ir refleksīva un antisimetriska (t. i., no aRb un bRa izriet a=b; nestingrs sakārtojums – piemēram, ≤, ≥) vai arī antirefleksīva (nav iespējams aRa) un asimetriska (ja aRb, tad bRa nav spēkā; stingrs sakārtojums – piemēram, <, >)
rademahera Binjonu dzimtas ģints ("Rademachera")
Zvanenieku upe Birzenes strauta kreisā krasta pieteka Raunas pagastā, iztek no Zvanenieku ezera
Birsul Birzuļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rankas pagastā
cauruļblakts Blakšu kārtas skorpionblakšu dzimtas suga ("Ranatra linearis"), ūdensblakts, Latvijā lielākā blakts (ķermeņa garums - 30-40 mm), pelēkbrūna, izstiepti cilindriska, ar garām, tievām kājām, elpcaurulīte gandrīz tikpat gara kā ķermenis, dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem
Blockfeld Blokfeldes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Raudas pagastā
Bormann Bormaņa muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā
RAM Brīvpieejas atmiņas apzīmējums (angļu "Random - Acces Memory")
Rabica būvveids būvmeistara K. Rabica 1878. g. izgudrots būvveids, kas sastāv no stiepļu pinuma, kuru piestiprina pie nesējas konstrukcijas, un no cementa, kaļķu vai ģipša javas apmetuma
protoanemonīns C~5~H~4~O~2~, indīga fungicidāla un baktericidāla viela, iegūta no "Ranunculus" ģints augu lakstiem
Lielā dzelve Caunu dzelve Raiskuma pagastā
Melnezers Cepļu ezers Rankas pagastā
Melnais ezers Cepļu ezers Rankas pagastā
Cepļa ezers Cepļu ezers Raunas pagastā
ratnieki Cēsu novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" iedzīvotāji
Auciema muiža Cēsu novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Auciems" bijušais nosaukums
raiskumieši Cēsu novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Raiskums" iedzīvotāji
Raiskum Cēsu novada Raiskuma pagasta bijušais nosaukums
Zimse Cimzes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā
Cimza Cimziņa, Raunas pieteka
Cimze Cimziņa, Raunas pieteka
Cimzupīte Cimziņa, Raunas pieteka
Grīsla Cimziņa, Raunas pieteka
Dzirnavupīte Cimziņas labā krasta pieteka Raunas pagastā
Čūskneša galva Čūskneša α, spožākā zvaigzne Čūskneša zvaigznājā (arī "Ras-Alhague"), atrodas tā ziemeļrietumu malā, atrodas 47 ly attālumā no Zemes, spožums 2,7. zvaigžņlielums
Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu
Lielais purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, Gulbenes novada Rankas pagastā un Smiltenes novada Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 150 ha, dzērvenāji \~12 ha, to segums 70%
Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus
Spulgsūnas ala dabas piemineklis Gaujas vecupes krastā, Ramātu klintīs, Priekuļu pagastā, garums - 8,5 m, platums - 4 m, augstums - 3,3 m, laukums - 33 kvadrātmetri
rapsieši Dagdas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Rapši" iedzīvotāji
Reinīra kalns darbīgs vulkāns Kaskādu kalnos, ASV (angļu val. "Mount Rainier"), augstums - 4392 m, pēdējais izvirdums 1854. g.
GPRS Datu pārraides tehnoloģija, kas nodrošina pieeju internetam un dažādu tā pakalpojumu izmantošanu - vispārējo datu pakešu pārraides pakalpojums (angļu "General Packet Radio Service")
datu tips datu paveids. Raksturīgākie datu tipi ir skaitliskie dati, burtciparu (rakstzīmju) dati, loģiskie (patiess / aplams) dati un datumi
Mārupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgā, augštece Mārupes novadā, garums - 11 km, kritums - 15 m, izveidojusies satekot vairākiem meliorācijas grāvjiem, gultne vairākkārt mainīta, starp Torņkalnu un Āgenskalnu uzstādināts Māras dīķis, ietek Āgenskalna līcī aiz Raņķa dambja
Rumbiņa Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novadā, garums - 5 km; Ranka; Rumbas upe; Rumbene
randanieši Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Randanumuiža" iedzīvotāji
gollisti De Golla un viņa politikas piekritēji, orgnizēti vairākās partijās, no 1976 RPR (franču "Rassemblement pour la Republigue")
Vēršu Dzinējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Bootes"; saīsinājums "Boo") uz austrumiem no Lielajiem Greizajiem Ratiem, spožākā zvaigzne - Arkturs, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
skaistie dieva vārdi deviņdesmit deviņi vārdi, kas islāmā raksturo Allāha gribu; septiņdesmit vārdi ir atrodami Korānā, pārējie ir tradicionāli; vissvarīgākie ir Al-Rahmans un AlRahmins ("Žēlsirdīgais" un "Žēlastības sniedzējs")
gundega Didīgļlapju klases augu dzimta ("Ranunculaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, krūmi, puskrūmi, liānas; Latvijā tikai lakstaugi
rasūtnieki Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Rasūte" iedzīvotāji
Radžupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aknīstes pilsētā, augštece Jākabpils novada Zasas pagastā, garums - 21 km, kritums - 30 m; Radžupīte; augštecē arī Skirsa, Šķērse, Šķerstene
ovālais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Radix ovata"), čaulas augstums 2,4 cm, mīt ne tikai piekrastē, bet arī dziļāk ūdenī
iegarenais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Radix pereger"), čaulas augstums 2,1 cm
Uriekstes dīķis dīķis Gulbenes novada Rankas pagastā, platība — 4,5 ha
Abū Simbela divu klinšu tempļu atrašanās vieta Ēģiptē, Nīlas krastā, kas būvēti 13. gs. p. m. ē. Ramzesa II valdīšanas laikā; Asuānas aizsprosta būves laikā abus tempļus izzāģēja no klints un pacēla 60 m augstāk pilnīgi saglabājot orientāciju un savstarpējo izvietojumu
rambenieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Rambas" iedzīvotāji
raupšenieki Dobeles novada Ukru pagasta apdzīvotās vietas "Raupšas" iedzīvotāji
Drišķu ezers Driškins, ezers Raiskuma pagastā
Cēsniekupīte Dūkupītes kreisā satekupe Raiskuma pagastā
Rideļupīte Dūkupītes labā satekupe Cēsu novada Raiskuma pagastā
dumbrvistiņputni Dumbrvistiņu dzimta ("Rallidae")
dumbrcālis Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Rallus aquaticus"), neliels bridējputns, ķermeņa garums - \~28 cm, masa - 85-190 g, grūti pamanāms, biežāk dzirdama tā balss, kas atgādina sivēna kviekšanu un urkšķēšanu
Amt-Durben Durbes (Raibā) muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Aizteres pagastā
raibenieki Durbes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Raibāmuiža" iedzīvotāji
Dzelve Dzelvīte, ezers Raiskuma pagastā
Ieriķi dzelzceļa stacija Drabešu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijām Meitene-Rīga-Lugaži un Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 74 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Ramotzky", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada
Ketubim Ebreju Bībeles (Vecās Derības) trešā daļa (Psalmi, Pamācības, Ījaba grāmata, Augstā dziesma, Rutes grāmata, Raudu dziesmas, Mācītājs, Esteres, Erzas, Nehemijas grāmata un Laiku grāmatas)
Ratnieku upe Egļupīte, Līgatnes pieteka no Ratnieku ezera
Jaru Ēģiptiešu mitoloģijā - aizkapa pasaule, paradīzes lauki, kas atrodas austrumu debespusē, kur lec saule Ra
Serketa Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete - mirušo aizgādne, dieva Ra meita, kas palīdz viņam uzveikt ienaidniekus
Uto ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete, dieva Ra Acs un faraona sargātājdieviete, kuras svētie dzīvnieki bija kobra un mangusts, kulta centrs bija Buto pilsēta (Nīlas deltā); Uadžeta
Sehmeta Ēģiptiešu mitoloģijā - kara un postošās saules tveices dieviete, dieva Ra meita, dieva Ptaha sieva un dieva Nefertuma māte
Onuriss Ēģiptiešu mitoloģijā - medību dievs, kuru uzskatīja par pasaules radītāju un kara dievu, viņš palīdzēja dievam Ra cīņā ar milzu čūsku Apopu, bet dievam Horam - cīņā ar dievu Setu
Apops Ēģiptiešu mitoloģijā - milzīga čūska, pazemes būtne, tumsas un haosa iemiesojums, gaismas un kārtības aizstāvja, saules dieva Ra pretmets un ienaidnieks
Tefnuta ēģiptiešu mitoloģijā - valgmes dieviete, dieva Ra meita, kuras svētais dzīvnieks bija lauvu mātīte, sākotnējais kulta centrs bija Hēliopole
ERA Eiropas Dzelzceļa aģentūra ("European Railway Agency")
ECRI Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību (angļu "European Commission against Rasism and Intolerance")
EBU Eiropas Raidorganizāciju apvienība (angļu "European Broadcasting Union")
EUMC Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centrs ("European Monitoring Centre on Racism and Xenophobia")
Tīvgols ezers Andrupenes pagastā, platība - 8,1 ha; Dilmaņu ezers; Rakuskova ezers; Rakuskovas ezers
Sevans ezers Armēnijas austrumu daļā, atrodas tektoniskā ieplakā starp Armēnijas kalnienes grēdām 1900 m vjl., platība - 1240 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 83 m, ietek 28 nelielas upes, iztek Araksas pieteka Razdana
Rankas ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 121,7 m vjl., platība — 4,3 ha, dziļums - līdz 10,1 m, garums — \~500 m, lielākais platums — \~200 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā; Lelis; Lelītis; Rankas-Leļļu ezers
Auciema ezers ezers Augstrozes paugurvalnī, Cēsu novada Raiskuma pagastā, 54,6 m vjl., platība — 41 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,45 km, vidējais dziļums — 1,9 m, eitrofs ezers, 15% platības aizņem niedrāji
Driškins ezers Augstrozes paugurvalnī, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, 60,5 m vjl., platība - 17,7 ha, garums - 750 m, lielākais platums - 370 m, lielākais dziļums - 5 m, eitrofs, daļējs aizaugums, dibenā dūņas; Driškina ezers; Drišķu ezers
Melnezers ezers Augstrozes paugurvaļņa malā, Raiskuma pagastā, 60,6 m vjl., platība - 12 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~400 m, lielākais dziļums - 4,3 m, distrofs, bez aizauguma, iekļauts Gulbju salas purvu liegumā; Melluma ezers
Raicinis ezers Balvu novada Tilžas pagastā, platība - 22,8 ha, iztek Raicene; Raicene; Raicenes ezers
Raganītis ezers Cēsu novada Drabešu un Vaives pagastā, platība - 2,8 ha, dziļums - līdz 13 m; Raganas ezers; Raganiņas ezers; Raganu ezers; Rāmuļu ezers
Austriņezers ezers Cēsu novada Mārsnēnu pagastā, aizaudzis; Radziņezers; Radziņš; Radziņu ezers
Dzelvīte ezers Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 1 ha; Dzelve
Burlaku dzelve ezers Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 1,1 ha
Kūduma ezers ezers Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 1,5 ha
Pidēnu ezers ezers Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 2,4 ha
Bedrītes dzelve ezers Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 3,1 ha
Raunis ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 2,2 ha; Raunas ezers; Rauņu ezers
Galšūns ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Dagdas pagastā, 161 m vjl., platība - 65,3 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 5,6 m, lielākais dziļums - 14,8 m, eitrofs, aizaugums - 15%; Galšums; Galšūnu ezers; Rabšu ezers; Rapšu ezers
Randenis ezers Dobeles novada Lielauces pagastā, platība - 1,6 ha; Randenes ezers; Raudenes ezers
Raudenes ezers ezers Embūtes pagastā, platība - <1 ha; Raudeņu ezers
Teļezers ezers Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 2,1 ha; Teļu ezers
Jānēļu ezers ezers Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 2,6 ha; Janeļa ezers
Cepļu ezers ezers Gulbenes novada Rankas pagastā, platība — 12 ha; Melnais ezers; Melnezers
Raiskuma ezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 78,5 ha, garums — 2,2 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 10,6 m, eitrofs; Raiskums
Ragaļu ezers ezers Kokneses pagastā, platība - 6,7 ha; Ragāļezers
Sļepuru ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 16,4 ha; Gusjena ezers; Mazais Gusena ezers; Raiceļu ezers; Ūseņu ezers
Kustaru ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155,4 m vjl., platība - 144 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,9 km, lielākais dziļums - 24 m, krasti slīpi, vietām 10-12 m augsti, 4 kokiem apaugušas salas (kopējā platība - 2,7 ha), eitrofs, virsūdens aizaugums - 12%, iztek Randovka; Kustari ezers; Kustarezers
Luknas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, 100,1 m vjl., platība — 409 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 1,6 km, lielākais dziļums — 6,1 m, eitrofs, aizaugums — \~10%, caurtek Dubna, ietek Tartaks un Raudiņa; Lukna ezers
Ārdavas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Pelēču pagastā pie Augšdaugavas novada robežas, platība — 72,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 4,6 m, lielākais dziļums — 21,6 m; Ardauka; Ordovkas ezers; Ragatu ezers; Raģis; Vārdaukas ezers
Ratnieku ezers ezers Līgatnes pagastā, Sudas purva ziemeļaustrumu malā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība - 44,1 ha, garums — \~1,3 km, lielākais platums — \~0,6 km, dziļums - līdz 2,8 m; Ratnieks
Mazais Rāvijs ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība — <1 ha; Rāvas ezers; Rāves ezers; Ravijas ezers
Lielais Rāvijs ezers Madonas novada Sarkaņu un Aronas pagastā, platība — 3 ha; Lielais Rāvas ezers; Lielais Rāves ezers; Lielais Ravijas ezers
Raunaisis ezers Mežoles paugurainē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, 206,6 m vjl., platība - 31,3 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 3 m, iztek Rauna; Raunaizis; Raunaiža ezers; Raunaižu ezers; Raunas ezers
Mestraudzes dzelve ezers Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, platība - 10,3 ha; Mazstraudzes ezers; Mazstraudes ezers; Mazstrandzes ezers; Mestraudzes ezers
Ungurs ezers Raiskuma pagastā, pie Stalbes pagasta robežas, 69,3 m vjl., platība - 394 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 1,6 km, lielākais dziļums - 7,5 meitrofs, aizaugums - \~7%; Rustega ezers; Rustēga ezers; Rustēgs; Rustēgu ezers; Ungurs-Rustēgs; Unguru ezers
Ūdru ezers ezers Raiskuma pagastā, platība - 1 ha
Mazmuižnieku ezers ezers Raiskuma pagastā, platība - 2,8 ha; Mazmuižas ezers
Līņu ezers ezers Raiskuma pagastā, platība - 3,6 ha; Linezers
Līkā dzelve ezers Raiskuma pagastā, platība - 4,6 ha; Līkezers
Mazezers ezers Ramatas pagastā, Saklauru purvā, uz dienvidrietumiem no Ramatas Lielezera, platība - 23,0 ha, garums - 0,85 km, lielākais platums - 0,35 km, lielākais dziļums - 3,2 m, distrofs, biezs dūņu slānis, aizaugums - niecīgs; Mazjervs
Līnaizis ezers Raunas novada Drustu pagastā, 177,4 m vjl., platība - 8,1 ha, garums - \~0,4 km, lielākais platums - \~0,35 km; Linaiša ezers; Linaišu ezers
Skrapču ezers ezers Raunas novada Raunas pagastā, platība - 3 ha; Skrapcis
Lielais Ilziņu ezers ezers Raunas pagastā pie Launkalnes pagasta robežas, platība — 1,3 ha; Lielais Ilziņa ezers; Lielais Ilziņš
Idroļa ezers ezers Raunas pagastā, platība - \~1 ha
Jānīšu ezers ezers Raunas pagastā, platība - <1 ha
Ceriņu ezers ezers Raunas pagastā, platība - 1 ha
Lubūzis ezers Raunas pagastā, platība - 14,2 ha; Lubūža ezers; Lubužu ezers; Lubūžu ezers
Slutaisis ezers Raunas pagastā, platība - 2,8 ha; Ramaužu ezers; Slutaušu ezers; Slutaužu ezers; Žūru-Slutausis
Raudulītis ezers Ropažu pagastā, platība - 2,7 ha; Raudu ezers
Razims ezers Rumānijā ("Lacul Razim"), limāns Melnās jūras piekrastē, Donavas deltas dienvidos, platība - 394 kvadrātkilometri, dziļums 2-2,5 m, daudz zivju
Drūgu ezers ezers Smiltenes novada Raunas pagastā, platība - 1,1 ha
Cepļu ezers ezers Smiltenes novada Raunas pagastā, platība — 1,3 ha; Cepļa ezers
Raudiņu ezers ezers Šķeltovas pagastā, 147,6 m vjl., platība - 11,9 ha, dziļums - līdz 1,6 m; Raudinka; Rudenku ezers; Līņu ezers
Raibīša ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 1 ha; Raibītis
Ramatas Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Saklauru (Oļļas) purvā, Valmieras novada Ramatas pagastā, platība — 162 ha, garums — 1,92 km, lielākais platums — 1,14 km, lielākais dziļums — 3,4 m, distrofs ezers, aizaugums — 5%; Lielezers; Puikulis; Reikaļu ezers; Reikulis; Reikuls
Mazums ezers Vidzemes augstienē, Amatas un Raunas (tās pietekas Vaives) ūdensšķirtnē, Cēsu novada Vaives pagastā, 183,3 m vjl., platība - 25,9 ha, garums - 0,65 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 5,3 m; Mazais ezers; Mazuma ezers
Ziemēns ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 5,1 ha, dziļums - līdz 11,3 m; Siemēnu ezers; Raudiņš
Mazais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidos, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība 32 ha, garums 1,1 km, platums 340 m, dziļums līdz 3 m, ziemeļrietumos savienots ar Lielo Bauzi, austrumos notece pa Baužupīti uz Mazmuižnieku ezeru; Banušlānu ezers
Lielais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība — 57,6 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,8 m, eitrofs, vidū dūņains; Bauzis; Bankšlavu ezers; Baužklāvu ezers
Raganas ezers ezers Zvārtavas pagastā, platība — 1,1 ha; Ravanes ezers
Korneta ezeri ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, rietumu-austrumu virzienā izstiepto ezeru grupu veido Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, šai ezeru virknei ziemeļos pievienojas Mellītis, Lielais Baltiņš un Mazais Baltiņš
Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis)
BAR F-1 jeb pirmās formulas komanda (angļu "British American Racing")
WRC FIA pasaules čempionāts rallijā (angļu "World Rally Championship")
Flindersa Flindrsa grēda - kalni Dienvidaustrālijā ("Flinders Range"), uz ziemeļaustrumiem no Spensera līča, garums - \~400 km, augstums - līdz 1189 m
esamības pamats frāze, ko vācu izcelsmes amerikāņu teologs Pauls Tillihs (1886.-1965. g.) izmantoja, lai aprakstītu Dievu; tā akcentē domu par Dieva klātesamību kā visa pamatu un ne tik daudz Viņa Radītāja statusu un transcedenci
gaismas neelastiskā izkliede gaismas izkliede vielā, kam raksturīga izkliedētās gaismas frekvences izmaiņa; process, kas sastāv no diviem savstarpēji saistītiem aktiem – fotona absorbcijas un fotona emisijas ar citu enerģiju vienlaikus ar fonona radīšanu (stoksa izkliede ar mazākas frekvences gaismas kvanta emisiju) vai fonona absorbciju (antistoksa izkliede ar lielākas frekvences gaismas kvanta emisiju); kombinatīvā izkliede; Ramana efekts
zvaigžņu populācija galaktikas veidojošo zvaigžņu tips, ko nošķir pēc telpiskā sadalījuma, kustības īpatnībām un stāvokļa Hercšprunga–Rasela diagrammā
Frontālā grēda galvenā Klinšu kalnu grēda Kanādā ("Front Range"), garums - 1250 km, platums - līdz 150 km, augstākā virsotne - Robsona kalns 3954 m
Ziemeļnieki Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Upesciems" daļa, saukta arī "Ramaņi"
Gāršenieki Gāršenieku attekas - atrodas Gaujas labajā krastā Raiskuma un Vaidavas pagastā
Rakšupe Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, garums - \~10 km; Rakstupīte; Rakšupīte; Jēčupīte; Vītega
Rauna Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, vidustece arī Smiltenes novadā, garums - 50 km, kritums - 183 m, iztek no Slutaiša ezera (208 m vjl.); augštecē arī Raunaižu upe
Vizla Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Rankas pagastā, vidustece Variņu, Palsmanes un Grundzāles pagastā, garums - 26 km, kritums - 73 m
Vecpalsa Gaujas kreisā krasta pietekas Palsas agrākā lejtece Smiltenes novadā, kas pēc 1960. gados izveidotā pārrakuma uz Vizlu, praktiski ir pārveidojusies par bijušās Palsas kreisā krasta pietekas Rauzas lejteci, posms līdz Rauzas ietekai pakāpeniski aizaug, garums - 21 km
Gāršenieku attekas Gaujas labā krasta attekas Raiskuma un Vaidavas pagastā
Platūne Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Raiskuma pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Straupes pagastā; Platone; Platonīte; Pēterupīte
Degļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, augštece Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā. garums - 8 km
Lazdupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, garums - 8 km; Lazdupīte; Kerpelene; Ķerpelene
Uriekste Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas un Lizuma pagastā, garums - 23 km, kritums - 32 m; Ureikste; Ušūrupe
Bundes upīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā
Ķūķupīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, \~2 km posmā ir Straupes un Raiskuma pagasta robežupe, ietek Gaujā augšpus Ķūķu klintīm; Degmalupīte; Edernieku upe; Ēderes upe
Lenčupe Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, garums - 23 km, Lenču upe; Lenčupīte; augštecē - Kazene
Strīķupe Gaujas labā krasta pieteka Vaidavas un Raiskuma pagastā, iztek no Vaidavas ezera, senākos avotos tiek uzskatīts, ka caurtek (šķērso) Vaidavas ezeru (tādā gadījumā garums - 24 km, kritums - 37 m; Dangupe; Dzirnavupe; augštecē Vaidava)
Raunaižu upe Gaujas pietekas Raunas paralēls nosaukums tās augštecē
analojs Grāmatu paliktnis - četrstūrains galdiņš ar slīpu virsmu, uz kura, diakonam lasot evaņģēliju, tiek nolikti Svētie Raksti
raudenieki Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Raudas" iedzīvotāji
Mopss grieķu mitoloģijā - Manto un krētieša Rakija (variants: Apollona) dēls, godāts par varoni, viņam bija savs orākuls Kolofonas pilsētas apkārtnē un Kilikijas pilsētas Mallas tuvumā; gāja bojā cīņā ar Amfilohu jaunāko par Mallas pilsētas iegūšanu savā varā
rači Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļos, Račas vēsturiskajā novadā, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības
blomēnieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Blomi" iedzīvotāji
Kartonfabrika Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Gaujasrēveļi" bijušais nosaukums
gaujasrēvelieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Gaujasrēveļi" iedzīvotāji
gaujsrēvelieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Gaujasrēveļi" iedzīvotāji
rancēnieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Ranka" iedzīvotāji
rēvelieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Rēveļi" iedzīvotāji
Ramkau Gulbenes novada Rankas pagasta bijušais nosaukums
Ramkauskaja Gulbenes novada Rankas pagasta bijušais nosaukums krieviski
bandaga Gundega ("Ranunculus")
kraupe Gundega ("Ranunculus")
sviestpuķe Gundega ("Ranunculus")
ugunspuķe Gundega ("Ranunculus")
aseņlāsītes Gundegas ("Ranunculus")
asinspuķe Gundegas ("Ranunculus")
blusenes Gundegas ("Ranunculus")
brīnumpuķe Gundegas ("Ranunculus")
bundagas Gundegas ("Ranunculus")
celceniks Gundegas ("Ranunculus")
dedzītes Gundegas ("Ranunculus")
gaiļapēdas Gundegas ("Ranunculus")
gundedzenes Gundegas ("Ranunculus")
gundedziņa Gundegas ("Ranunculus")
gundenes Gundegas ("Ranunculus")
gungunda Gundegas ("Ranunculus")
gunsdega Gundegas ("Ranunculus")
kašķporna Gundegas ("Ranunculus")
kašķpuķe Gundegas ("Ranunculus")
kašķpuķes Gundegas ("Ranunculus")
kramppuķe Gundegas ("Ranunculus")
pīpene Gundegas ("Ranunculus")
pīpenīte Gundegas ("Ranunculus")
rūgtene Gundegas ("Ranunculus")
sūrenīte Gundegas ("Ranunculus")
sūrine Gundegas ("Ranunculus")
sūrinīte Gundegas ("Ranunculus")
sūrne Gundegas ("Ranunculus")
sūrnes Gundegas ("Ranunculus")
trakulītes Gundegas ("Ranunculus")
ugunsdzēsēji Gundegas ("Ranunculus")
kurpīšlapu gundega gundegu suga ("Ranunculus aconitifolius")
kodīgā gundega gundegu suga ("Ranunculus acris")
tīruma gundega gundegu suga ("Ranunculus arvensis")
zeltainā gundega gundegu suga ("Ranunculus auricomus")
bumbuļu gundega gundegu suga ("Ranunculus bulbosus")
Kašūbijas gundega gundegu suga ("Ranunculus cassubicus")
Alemana gundega gundegu suga ("Ranunculus fallax syn. Ranunculus allemannii")
rāvas gundega gundegu suga ("Ranunculus flammula")
Illīrijas gundega gundegu suga ("Ranunculus illyricus"), Latvijā adventīva
villainā gundega gundegu suga ("Ranunculus lanuginosus"), Latvijā aizsargājama
garlapu gundega gundegu suga ("Ranunculus lingua")
birztalu gundega gundegu suga ("Ranunculus nemorosus"), Latvijā sastopama ļoti reti
daudzziedu gundega gundegu suga ("Ranunculus polyanthemus")
ložņu gundega gundegu suga ("Ranunculus repens")
plašā gundega gundegu suga ("Ranunculus reptans")
Sardīnijas gundega gundegu suga ("Ranunculus sardous"), Latvijā adventīva
ļaunā gundega gundegu suga ("Ranunculus sceleratus")
Stevena gundega gundegu suga ("Ranunculus stevenii"), Latvijā sastopama ļoti reti
Raiskuma iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis “Sarkanās klintis” Cēsu novada Raiskuma pagastā
Raiskuma Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis “Sarkanās klintis” Cēsu novada Raiskuma pagastā
Randatu klintis un Tilderu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagastā, Gaujas krastos \~1 km augšpus Virešu tilta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 14,5 ha, Randatu klintis atrodas Gaujas labajā krastā, ir 15 m augstas dolomīta klintis, kas paceļas 8 m virs upes līmeņa, līdzīga ir Tilderu krauja, kas atrodas Gaujas pretējā krastā
Ramatas lielakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Ramatas pagastā, Ramatas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, garums — 5,9 m, platums — 3,8 m, augstums — 3,3 m, apkārtmērs — 17,4 m, virszemes tilpums — \~35 kubikmetri, ir noapaļojies, pelēks gneisveida granodiorīts
Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m
Vaives lejteces ieži ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas \~200 m augšpus Vaives ietekas Raunā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, ir 40 m gara un 18 m augsta, gandrīz vertikāla siena, ko veido slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīa oļu, fosforītu un zivju kaulu ieslēgumiem
Kalējala Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Strīķupes (Vaidavas) labajā krastā, 3 km no tās ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., garums - 46 m, platība - \~150 kvadrātmetri, augstums - līdz 2 m, alā ir ziemojošo sikspārņu novērošanas vieta; Vaidavas ala
Simtēnu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Drabešu pagastā iepretī Simtēnu mājām, Gaujas pietekas Rakšupes gravā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 18,7 ha, ir ziemojošo sikspārņu izpētes vieta, izveidojusies augšdevona Gaujas svītas sarkanajos un baltajos smilšakmeņos, garums - \~40 m, platums - līdz 7 m, augstums - līdz 1,9 m; Dzirnes ala (1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne)
Ēdernieku klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Amatas ietekas Cēsu novada Raiskuma pagastā, pie Ēdernieku mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., stāvkrasta augstums - 40 m, pie pamatnes ir upes izgrauzta 7 m plata un 5 m dziļa niša
Ķūķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Ķūķupītes ietekas, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 13,5 ha, klinšu augstums - līdz 43 m, garums - \~600 m
Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā uz Cēsu pilsētas un Raiskuma pagasta robežas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 11,8 ha, ir Gaujas senlejas labā pamatkrasta kraujas posms, kura apakšējā daļā \~300 m garumā, atsegti līdz 10 m augsti augšdevona smilšakmeņi ar nelielām nišām, plaisām un alām, no kurām izplūst vairāki avoti; Raiskuma sarkanās klintis; Raiskuma iezis
Kvēpenes ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Gaujas labā pamatkrasta piekājē, Raiskuma pagastā, netālu no Kvēpeņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 30,3 ha, viena no garākajām alām Latvijā (centrālā eja 20 m), ir 3 ieejas un komplicēts sāneju tīkls, lielākais griestu augstums - \~2 m, lielākais platums - 3,5 m
Līču-Laņģu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā senkrastā lejpus Ranču strauta ietekas, Priekuļu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 43 ha, ir \~1 km gara augšdevona smilšakmens klinšu sistēma, no tām izplūst \~20 avotu, tajās ir daudzas alas un nišas; Lodes iežājs
Daudas un Jodupītes ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., to veido kanjonveidīga grava (dziļums - līdz 40 m), kurā ir \~30 m dziļš un 20 m plats piltuvveida iegruvums (t. s. Raganu katls), kas izveidojies, ūdeņiem tekot no Daudas kreisā stāvkrasta un izraisot erozijas un sufozijas procesus Gaujas un Amatas svītas smilšakmeņos, gravas kraujās ir līdz 35 m augsti smilšakmens atsegumi
korallene Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Ramaria"), Latvijā konstatēts 11 sugu
Mathura Hindu mitoloģijā - pilsēta, kuru nodibināja Ramas brālis Lakšmana tai vietā, kur bija rākšasas Madhu mītne
kraniofaringeoma Hipofīzes audzējs, cēlies no Ratkes kabatas epitēlija atliekām
raņķenieki Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Raņķi" iedzīvotāji
Demperu strauts ietek Raipala ezerā Alūksns novada Veclaicenes pagastā
Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu
Harju apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Harju maakond"), administratīvais centrs - Tallina, platība - 4333 km^2^, 575600 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Rietumviru, Jervas, Raplas un Lēnes apriņķi, apskalo Baltijas jūra un Somu līcis
Lēnes apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Lääne maakond”), administratīvais centrs - Hāpsalu, platība - 2383,14 km2, 24070 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Harju, Raplas un Pērnavas apriņķi, rietumos apskalo Baltijas jūra
Rietumviru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Lääne-Viru maakond"), administratīvais centrs - Rakvere, platība - 3627,80 km^2^, 59040 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Austrumviru, Jegevas, Jervas un Harju apriņķi, ziemeļos apskalo Somu līcis
Pērnavas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Pärnu maakond"), administratīvais centrs - Pērnava, platība - 4806,68 km^2^, 82350 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Raplas, Jervas un Viljandi apriņķi, kā arī ar Latviju, apskalo Baltijas jūra
Raplas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Rapla maakond"), administratīvais centrs - Rapla, platība - 2979,70 km^2^, 34440 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Lēnes, Harju, Jervas un Pērnavas apriņķi
raudenieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Rauda" iedzīvotāji
Čhatīsgarha Indijas Republikas štats, administratīvais centrs - Raipura, platība - 135191 kvadrātkilometrs, 23646000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - čhatīsgarhu, hindi
radžputi Indoāriešu tautu grupa Radžputanas novadā Rādžastānas štatā Indijā
Pakaritampu Inku (vēst. Dienvidamerika) mitoloģijā - "Rašanās vieta", kurā inku pirmsenči iznākuši ārā no zemes
Skrundas novads izveidojās 2009. g. teritorijai atdaloties no Kuldīgas rajona, ietvēra Skrundas pilsētu, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagastu, 2021. g. iekļauts Kuldīgas novadā
Šēderes pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta pirmskara Lašu pagasta dienvidaustrumu daļa, gandrīz viss bijušais Raudas pagasts, bijušā Sventes pagasta dienvidrietumu mala un neliela daļa no bijušā Pilskalnes pagasta
Raunas novads izveidots 2009. g. administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, ietvēra Drustu un Raunas pagastu; 2021. g. iekļauts Smiltenes novadā
RLMVM J. Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs (bibliogrāfiskajās atsaucēs)
Janeļa ezers Jānēļu ezers Rankas pagastā
Rainis Jānis Rainis (īst. v. Jānis Pliekšāns) - latviešu dzejnieks (1865.-1929. g.)
Rateites Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Ratītes" nosaukuma variants
raiņenieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Raiņi" iedzīvotāji
Ragi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Ragumuiža" bijušais nosaukums
rapenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Rapas" iedzīvotāji
Lamentationes Jeremijas Raudu dziesmu grāmata Vulgātā
Ammāna Jordānijas galvaspilsēta (_‘Ammān_), muhāfazas centrs, atrodas 40 km uz austrumiem no Jordānas upes, 1,3 miljoni iedzīvotāju (2007. g.); senatnē - Rabatammona, hellēnisma posmā - Filadelfija
rabbi Jūdaisma mācītājs, Svēto Rakstu zinātājs, garīgais vadītājs; rabīns
Lagonoja līcis jūras līcis Filipīnās, Lusonas salas dienvidaustrumos, dienvidos ierobežo arī Batanas un Rapurapu salas, ziemeļos - Katandvanesas sala
Buriasas šaurums jūras šaurums Filipīnās, Lusonas salas dienvidaustrumu atzara rietumos, atdala Buriasas salu, savieno Ragaja līci ar Tikao un Masbates šaurumu
Krūzenšterna šaurums jūras šaurums Kuriļu salu loka ziemeļu daļā, starp Lovušku salām ("Kamennije Lovuški") un Raikokes salu, platums - 55 km, dziļums - līdz 1764 m
jūrmala Jūrmalas svīta - apakšsilūra stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu un dienvidu daļā, biezums - 30-54 m, nodalīta Ragaciema urbumā
notarikons Kabalistiska Svēto Rakstu skaidrošanas tehnika, kurā katru vārdu uzskata par abreviatūru, kas sastāv no citu vārdu pirmajiem burtiem; to var pielietot arī "pretēji" - no kādas frāzes vārdu pirmajiem burtiem tiek veidots vārds, kas paužšīs frāzes būtību
Vaidavas ala Kalējala Cēsu novada Raiskuma pagastā
Kalēja ala Kalējala, ala Raiskuma pagastā
Kalmodu Kalmodu ezers - atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 23,0 ha; Janeļu; Kalmodu-Janeļu ezers
Janeļu ezers Kalmodu ezers Rankas pagastā
Kalmodu-Janeļu Kalmodu-Janeļu ezers - Kalmodu ezers Rankas pagastā
Gresten Kalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā
Kalna Kalna Uspeļu ezers - Raudas ezers Silajāņu pagastā
Kalnadzirnavas Kalnadzirnavu dzirnezers - uzstādināts Lenčupē, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība - 8,9 ha, garums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,2 m, aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.), krasti vietām stāvi, atsegumi līdz 10 m augsti
Kurdistānas kalni kalni Āzijas dienvidrietumos (angļu val. “Kurdistan Range”), Turcijā, Irānā un Irākā, garums — līdz 400 km, lielākais augstums — 4168 m, augstākajās grēdās šļūdoņi; Kurdu kalni
Flindersa grēda kalni Dienvidaustrālijā ("Flinders Range"), uz ziemeļaustrumiem no Spensera līča, garums — \~400 km, augstums — līdz 1189 m
Kaskādu kalni kalni Kordiljeros (angļu val. "Cascade Range"), ASV, daļēji arī Kanādā, garums - \~1000 km, plakankalnes ar augstumu 1800-2500 m, augstākā virsotne - 4392 m
Belasica kalniene Ziemeļmaķedonijā, Grieķijā un Bulgārijā, augstākā virsotne - Radomira smaile (2029 m) uz Grieķijas un Bulgārijas robežas
Baznīckalns kalns Augstrozes paugurvalnī uz ziemeļiem no Unguru ezera, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, rietumu austrumu virzienā orientēts vaļņveida paugurs, garums - 1 km, platums - 0,5 km, absolūtais augstums - 95 m vjl., relatīvais augstums - 16 m, pilskalns, uz tā atradusies latgaļu Ureles pils; Baznīcas kalns; Ureles pilskalns
Krievukalns kalns Embūtes pagastā, 2,5 km uz dienvidrietumiem no Embūtes, augstākā virsotne Rietumkursas augstienē - 189,5 m vjl., relatīvais augstums - 20 m, ziemeļrietumu nogāze stāva; Radiņkalns
Blaņķukalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvaļņa dienvidrietumu daļā Cēsu novada Raiskuma pagastā, 1,8 km uz dienvidaustrumiem no Unguru ezera, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts iegarenas formas daugulis, absolūtais augstums - 96,3 m vjl., relatīvais augstums - 22 m, rietumu un ziemeļrietumu nogāzes stāvas
Valgacu kalns kalns Madonas novada Mārcienas pagastā, ir 2,5 km garas un līdz 420 m platas paugurgrēdas virsotne, absolūtais augstums — 163,9 m vjl., paceļas 42 m virs blakus esošās Rankas ezera ieplakas
Skasterkalns kalns Raiskuma pagastā, asimetrisks, stiepts, līdz 40 m augsts paugurs dauguļu paugurmasīva augstākajā daļā, absolūtais augstums - 94,8 m vjl., lauksaimnieciski apgūts
Vieķu kalns kalns Raunas pagastā, 3,5 km gara un 3 km plata masīva virsotne, absolūtais augstums — 130 m vjl., relatīvais augstums — 63 m
Pāvulkalns kalns Smiltenes novada Raunas pagastā, lokveidā izstiepts, 1,5 km garš un līdz 350 m plats valnis, absolūtais augstums - 153 m vjl., relatīvais augstums - līdz 90 m, gandrīz norakts grants ieguvei
Argentīnas grēda kalnu grēda Antarktidā (_Argentina Range_), Ronnes šlfa ledāja dienvidaustrumu piekrastē
Absorkī grēda kalnu grēda ASV (_Absaroka Range_), Montānas un Vaiomingas štatā, vidusdaļa iekļauta Jeloustounas nacionālajā parkā
Amargosas grēda kalnu grēda ASV (_Amargosa Range_), Kalifornijas un Nevadas štatā, austrumos no Nāves ielejas
Savača grēda kalnu grēda ASV ("Sawatch Range"), Kolorādo štatā, garums - 160 km, augstākā virsotne - Elberta kalns (4399 m), skujkoku meži, pļavas
Masgreiva grēda kalnu grēda Austrālijas vidienē ("Musgrave Ranges"), garums - 200 km rietumu-austrumu virzienā, augstums - līdz 1515 m (Vūdrofa kalns)
Makdonela grēda kalnu grēda Austrālijas vidienē (angļu val. "MacDonell Ranges"), garums - 400 km, vidējais augstums - 1200-1500 m, augstākā virsotne - 1510 m
Selvina grēda kalnu grēda Austrālijas ziemeļaustrumu daļā ("Selwyn Range"), Kvīnslendā, starp Bārklija plato un Lielo Ūdensšķirtnes grēdu, augstums - līdz 461 m, savanna
Hamerslija grēda kalnu grēda Austrālijas ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Hamersley Range"), starp Forteskjū un Ašbērtonas upi, garums - \~300 km, lielākais augstums - 1236 m
Pātkai grēda kalnu grēda Birmas ziemeļrietumos un Indijas ziemeļaustrumos ("Pātkai Range"), garums - \~400 km, platums - 100 km, augstums - līdz 3826 m (Saramati kalns)
Zaskars Kalnu grēda Himalaju ziemeļrietumos ("Zāskār Range"), Indijā un Ķīnā, garums - \~600 km, augstums - līdz 7756 m
Biterūta grēda kalnu grēda Klinšu kalnos ("Bitteroot Range"), ASV, garums - \~500 km, augstākā virsotne - Eidžaksa kalns - 3322 m vjl.
Voseča grēda kalnu grēda Klinšu kalnos ASV ("Wasarch Range"), uz austrumiem no Greitsoltleika ezera, garums — \~350 km, augstums — līdz 3660 m (Timpanogoss)
Brūksa grēda kalnu grēda Kordiljeros, Aļaskas ziemeļos, ASV (angļu val. "Brooks Range"), garums - \~1000 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virotne - Čamberlina kalns 2749 m vjl., virsotnēs mūžīgais sniegs, \~1000 ledāju
Mesabi Kalnu grēda Lorensa augstienē ("Mesabi Range"), ASV, uz rietumiem no Augšezera, augstums - līdz 611 m, dzelzs rūdas atradnes
Pīrpandžāla grēda kalnu grēda Mazo Himalaju rietumu daļā ("Pīr Panjāl Range"), Indijas ziemeļrietumos, garums - \~450 km, augstums - līdz 5130 m, no Lielajiem Himalajiem atdala Kašmiras ieleja
Arakanas grēda kalnu grēda Mjanmā (Birmā) (_Rakhine Yoma_), Arakanas, Magves, Pegu un Iravadi provincē, augstākā virsotne - 1390 m
Rētijas Alpi kalnu grēdas Austrumalpos (it. "Alpi Retiche", vācu "Raetische Alpen"), starp Šplīgena un Brennera pāreju, Itālijā, Šveicē un Austrijā, garums - \~200 km, virs 2800 m - mūžīgais sniegs un šļūdoņi
Jablunicas pāreja kalnu pāreja Austrumkarpatos, uz ziemeļiem no Jasiņas, Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, augstums - 931 m, Kolomijas-Rahivas autoceļš
Paropāmizs Kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos (angļu val. "Paropamisus Range"), Afganistānas ziemeļrietumu daļā, ziemeļu priekškalnes iestiepjas Turkmenistānā, garums - 600 km, platums - līdz 250 km, augstums pārsvarā - 3000-3500 m, augstākā virsotne - 4565 m
Centrālie kalni kalnu sistēma Jaungvinejas salā ("Central Range"), sastāv no atsevišķiem masīviem un grēdām, kas no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem stiepjas visā salas garumā
Ratnīki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" nosaukuma variants
Kaņepi Kaņepu ezers - atrodas Raiskuma pagastā, platība - 3 ha
rutks Kāpostu (krustziežu) dzimtas pērkoņu ģints suga ("Raphanus sativus"), viengadīgs vai divgadīgs augs ar (parasti) plūksnaini šķeltām lapām, baltiem, iesārtiem vai violetiem ziediem, apaļām, ovālām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm
Briņķu ūdensrijējs karsta procesā uz plaisainajiem augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu slāņiem izveidojies ezers Līgatnes pagastā, zem kura neregulāri izskalojas arvien jaunas atveres, pa kurām pazemē noplūst ezera un apkārtnes ūdeņi; novadgrāvis savieno ar Ratnieku ezeru
Kaugu Kaugu valks - Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā
Kjaramonte Kjaramonte Gulfi - pilsēta Itālijā ("Chiaramonte Gulfi"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
Muižnieku grāvis Klampupe, Raunas pieteka
Muižnieku strauts Klampupe, Raunas pieteka
Plampupe Klampupe, Raunas pieteka
Klaparu Klaparu ezers - atrodas Smiltenes novada Raunas pagastā, platība - 1,6 ha; Asaru ezers
Asaru ezers Klaparu ezers Raunas pagastā
radalcieši Kokneses novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Radalka" iedzīvotāji
ratnīcēnieši Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Ratnīcēni" iedzīvotāji
Ragakāpa Kompleksais dabas liegums Jūrmalas pilsētas austrumu daļā, pie Lielupes ietekas jūrā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 26 ha; pati Ragakāpa ir 800 m garš, 100 m plats un 12-17 m augsts asimetrisks smilšu valnis, ko klāj vecu priežu audze
Megilot Kopējs apzīmējums 5 Bībeles grāmatām: Augstajai dziesmai, Rutes grāmatai, Raudu dziesmām, Salamanam mācītājam, Esteres grāmatai
baltegļu korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Phaeoclavulina abietina", syn. "Ramaria abietina")
zeltainā korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria aurea"), Latvijā aizsargājama
čemuru korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria botrytis")
egļu korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria eumorpha", syn. "Ramaria invalii)
dzeltenā korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria flava")
stāvā korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria stricta")
Arno koraļļu sala Klusā okeāna Māršala salās (_Arno_), Rataka salu grupas dienvidu daļā
Korneta Korneta ezeri - ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada ziemeļos pie Igaunijas robežas, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, kā arī Mellītis, L. Baltiņš un M. Baltiņš
račevieši Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Račeva" iedzīvotāji
Račova Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Račeva" nosaukuma variants
raginskieši Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Raginski" iedzīvotāji
raģelieši Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Raģeļi" iedzīvotāji
Rageļi Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Raģeļi" nosaukuma variants
Rageli Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Raģeļi" nosaukums latgaliski
jaunračinieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Račina" iedzīvotāji
Jaunā Račina Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Račini" nosaukuma variants
Jaunuo Račina Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Jaunie Račini” nosaukums latgaliski
raudaviškieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Raudaviški" iedzīvotāji
Sorkonais Rogs Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas “Sarkanais Rags” nosaukums latgaliski
rakucieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rakuči" jeb "Rakuti" iedzīvotāji
rakutieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rakuči" jeb "Rakuti" iedzīvotāji
Rakuci Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rakuti" nosaukuma variants
Rakuči Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rakuti" nosaukuma variants
Ahmatova Krievu dzejniece (Anna Akhmatova, 1889.-1966. g.), akmeisma pārstāve, tulkoja J. Raiņa dzeju (krājums "Čūsku vārdi")
raganieši Krimuldas novada Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Ragana" iedzīvotāji
Niguļupīte Krūkļupe, Ramatas pieteka
Nūtupīte Krūkļupe, Ramatas pieteka
ratītieši Krustpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Ratītes" iedzīvotāji
pērkone Krustziežu dzimtas ģints ("Raphanus"), viengadīgs augs ar bāli dzelteniem ziediem un plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām (parasti nezāle), 8 sugas, izveidoti vairāki pasaulē pazīstami kultūraugi, t. sk. redīsi un rutki, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
rācenītis Krustziežu dzimtas ģints ("Rapistrum"), lakstaugi, stublājs vismaz apakšdaļā ar sarveida matiņiem, lapas vienkāršas plūksnainas, nelieli ziedi ķekaros, auglis - divdaļīgs pākstenītis, 3 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas; vējāzītis
kamielītis kukaiņu klases kārta ("Raphidioptera"), kuras pārstāvji iznīcina meža kaitēkļus, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
raņķenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Raņķi" iedzīvotāji
allažnieki Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Allažas" iedzīvotāji
gailīšnieki Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" iedzīvotāji
iernieki Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Ieras" iedzīvotāji
Skrunda 2 Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" bijušais nosaukums padomju laikā, armijas pilsētiņa un radiolokācijas stacija
raņķenieki Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Raņķi" iedzīvotāji
Ranken Kuldīgas novada Raņķu pagasta bijušais nosaukums
Rankenskaja Kuldīgas novada Raņķu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu
Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
akonīti Kurpītes ("Aconitum") - daudzgadīgu zālaugu dzimtas ("Ranunculaceae") ģints; daudzi veidi ir indīgi, dažus izmanto medicīnā, citus audzē kā dekoratīvus augus
raēlieši Kustība, kas sevi nosaukusi par "Starptautisko raēliešu reliģiju" (International Raelian Religion) un kuras uzskatus un darbību raksturo: ticība, ka cilvēci ir radījuši citplanētieši klonēšanas ceļā, NLO studijas un aicinājums iedibināt ģeniokrātiju -- ģēniju varu
rādijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti rets, radioaktīvs sārmzemju metāls, simbols Ra, atomnumurs - 88, zināmi 14 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
Ķirkumupe Ķirkumu upe, Raunas pieteka
Oļļas upe Ķīšupe, Ramatas pieteka
ķiverveida ramalīna ķiverveida ramalīna ("Ramalina obtusata"), kam samērā īsi lentveidīgi lapoņi ar ķiverveidīgiem sorāļiem galos, sastopama pareti
ramikola lapiņu sēņu ģints ("Simocybe", syn. "Ramicola")
sarmenīte lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Racomitrium"), lapu šūnas visā plātnē vai tikai pamatnē garas, taisnstūrainas, viscaur ar ļoti nevienādu apvalka uzbiezējumu, tādēļ izskatās robainas, \~80 sugu; Latvijā konstatētas 4 sugas
Idumeja Latgaļu un lībiešu apdzīvots novads 12.-13. gs., aptvēra Braslas baseinu Gaujas labajā pusē (tagadējo Straupes pagastu un daļu Raiskuma un Stalbes pagasta)
Lāčplēsis Latviešu tautas brīvības cīnītāja tēls A. Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols
LR Latvijas Radio
LRS Latvijas Rakstnieku savienība
RIGIBOR Latvijas starpbanku kredītu procentu likmju indekss (angļu "Riga Interbank Offered Rate")
RIGIBID Latvijas starpbanku noguldījumu procentu likmju indekss (angļu "Riga Interbank Bid Rate")
Astrofizikas laboratorija Latvijas Zinātņu akadēmijas zinātniskās pētniecības iestāde, nodibināta 1958. g. reorganizējot Fizikas un matemātikas institūta Astronomijas sektoru par patstāvīgu laboratoriju; 1967. g. pārdēvēta par Radioastrofizikas observatoriju
Bisnieku upe Lenčupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Raiskuma pagastā
Melnezera upe Lenčupes kreisā krasta pieteka Raiskuma pagastā
Sveķupīte Lenčupes labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, garums - 4 km, kritums - 26 m, iztek no Raiskuma ezera
Dūkupīte Lenžupes kreisā satekupe Cēsu novada Raiskuma pagastā, izveidojas satekot Rideļupītei un Cēsniekupītei
Līčupīte Līčupe, Raunas pieteka
Zaķīšu strauts Līčupes (Raunas baseinā) kreisā krasta pieteka Veselavas pagastā
Bieļupe Līčupes kreisā krasta pieteka (Raunas baseinā) Cēsu novadā
Badupīte Līčupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Veselavas pagastā un Smiltenes novada Raunas pagastā
Birzenes strauts Līčupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā
Iravadi līdzenums līdzennums Indoķīnas pussalā ("Irrawaddy plain"), stiepjas 800 km gar Iravadi vidusteci un lejteci, starp Rakanas grēdu un Šanas kalniene
Bankšlavu ezers Lielais Bauzis, ezers Raiskuma un Vaidavas pagastā
Baužklāvu ezers Lielais Bauzis, ezers Raiskuma un Vaidavas pagastā
Ilziņu II ezers Lielais Ilziņš, ezers Raunas pagastā
Lielais Ilziņš Lielais Ilziņu ezers Raunas pagastā
Lielais Ilziņa ezers Lielais Ilziņu ezers Raunas pagastā
Augšsilēzija Lielākā Polijas aglomerācija bez izteikta centra, tajā ietilpst Katovice, Radoma, Sosnoveca, Glivice, Zabže un Bitoma, 2552000 iedzīvotāju (2007. g.)
Stambula Lielākā Turcijas pilsēta un osta ("Istanbul"), ila administratīvais centrs, atrodas Bosfora šauruma dienvidu daļā un Zelta Raga līča krastos, pie Marmora jūras, lielākā daļa pilsētas atrodas Eiropā, mazākā Āzijā, abas daļas pāri Bosforam savieno 2 tilti, 14377000 iedzīvotāju (2013. g.)
Rapanuja Lieldienu salas nosaukums polinēziešu valodā ("Rapa Nui")
Egļupīte Līgatnes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Līgatnes pagastā, iztek no Ratnieku ezera
Ramas muiža Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ramas" bijušais nosaukums
Līkezers Līkā dzelve, ezers Raiskuma pagastā
starenīte Linu dzimtas ģints ("Radiola"), līdz 10 cm augsts, zarots, viengadīgs lakstaugs, 1 suga, izplatīta gk. mērenajā joslā
Linezers Līņu ezers Raiskuma pagastā
Kaņupe Lisas kreisā krasta pieteka Mārsnēnu pagastā, lejtecē ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, vidustece Raunas pagastā, augštece Blomes pagastā
Veģupīte Lisas labā krasta pieteka Raunas pagastā, garums - 9 km
Lissenhof Lisas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā
rainoloģija Literatūrzinātnes nozare, kas pētī Raiņa daiļradi; rainistika
rainistika Literatūrzinātnes nozare, kas pētī Raiņa daiļradi; rainoloģija
Ragavīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Ragaviki" nosaukuma variants
Rogaviki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Ragaviki" nosaukuma variants
ragovicieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Ragoviki" iedzīvotāji
Reutova Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Raunieši" bijušais nosaukums
rauniešāni Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Raunieši" iedzīvotāji
Raunīši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Raunieši" nosaukums latgaliski
LIBOR Londonas starpbanku piedāvājumu likme - viens no autoritatīvākajiem biržas indeksiem valūtu tirgū (angļu "London Interbank Offered Rate")
vardūkšņa ložņu gundega (_Ranunculus repens_)
sudabrine Ložņu gundega ("Ranunculus repens")
ugunspuķe Ložņu gundega ("Ranunculus repens")
vardukļi Ložņu gundega ("Ranunculus repens")
varduklis Ložņu gundega ("Ranunculus repens")
vardūkšņi Ložņu gundega ("Ranunculus repens")
vardūkšnis Ložņu gundega ("Ranunculus repens")
varzulājs Ložņu gundega ("Ranunculus repens")
vedriņš Ložņu gundega ("Ranunculus repens")
vedris Ložņu gundega ("Ranunculus repens")
vēdris Ložņu gundega ("Ranunculus repens")
Baldones observatorija LU Astronomijas institūta Astrofizikas observatorija Baldonē, 1968.-1997. g. ZA Radioastrofizikas observatorija, 1958.- 1967. ZA Astrofizikas laboratorija
Lubūža ezers Lubūzis, ezers Raunas pagastā
Lubužu ezers Lubūzis, ezers Raunas pagastā
Lubūžu ezers Lubūzis, ezers Raunas pagastā
ramandovieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Ramandova" iedzīvotāji
rancieši Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ranči" iedzīvotāji
rancānieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rancāni" iedzīvotāji
raibakozieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Raibakozi" iedzīvotāji
Raipoļči Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Raibakozi" nosaukuma variants
raipolieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Raipole" iedzīvotāji
Radiškino Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Radiškina" kļūdains nosaukuma variants
ražanovieši Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Ražanova" iedzīvotāji
angelus Lūgšana Romas katoļu baznīcā, kas ietver trīs "Ave Maria" un vietas no Svētajiem Rakstiem, kur minēta Marijas pasludināšana
Papa Maoru panteona zemes dieviete, debesu dieva Rangi sieva, lielo dievu māte, kad viņas dēls mežu dievs Tane meklēja sev mīlas partneri, viņa ieteica izveidot sievu no Havaiki salas smiltīm
Haumija Maoru savvaļas sakņu un augu dievs, debesu dieva Rangi un zemes dievietes Papas dēls
Marienberg Marijkalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā
Maroka Marokas karaliste - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Al Maghrib"), platība - 446550 kvadrātkilometru, 31285200 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rabata, administratīvais iedalījums - 16 reģionu, robežojas ar Alžīriju un Rietumsahāru, apskalo Atlantijas okeāns un Vidusjūra
Banušlānu ezers Mazais Bauzis, ezers Raiskuma un Vaidavas pagastā
Mazjervs Mazezers Ramatas pagastā
Ramatas Mazezers Mazezers Valmieras novada Ramatas pagastā
Ratnieki Mazie Ratnieki - apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
Mazmuižas ezers Mazmuižnieku ezers Raiskuma pagastā
pavasara mazpurenīte mazpurenīšu suga ("Ficaria verna syn. Ranunculus ficaria"), indīgs augs ar īsu stumbru, vienkāršām lapām un dzelteniem ziediem, izmanto tautas medicīnā
ārēnieši Mazsalacas novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji
ārieši Mazsalacas novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji
vērsieši Mazsalacas novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Vērsis" jeb "Vērši" iedzīvotāji
rasu bioloģija mēģinājums radīt bioloģiski pamatotu cilvēku iedalījumu rasēs, balstoties uz pieņēmumiem par rasu īpašībām; radās 19. gs. b., 1921.-1958. g. Zviedrijā Upsalā pastāvēja Rasu bioloģijas institūts
Melluma ezers Melnezers, ezers Raiskuma pagastā
Mazstrandzes ezers Mestraudzes dzelve Raiskuma pagastā
Mazstraudes ezers Mestraudzes dzelve Raiskuma pagastā
Mazstraudzes ezers Mestraudzes dzelve Raiskuma pagastā
Stadhof Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Mehsit; Ratshof
Mehsit Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Stadhof; Ratshof
Jangona Mjanmas bijusī galvaspilsēta (līdz 2006. g., Mjanmiešu (birmiešu) valodā "Yangon", līdz 1989. g. - Ranguna), upes un jūras osta Iravadi deltas atzara Rangunas krastos, \~40 km no Andamanu jūras Moutanas līča, 4700000 iedzīvotāju (2007. g.)
čini Mongoloīdu tauta Birmas rietumdaļā, Rakaina grēdas apvidū, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, saglabājušās patriarhālās ģints iekārtas paliekas, animistiskie ticējumi, daļa (~30%) - kristīgie (katoļi, baptisti)
goliātvarde Mugurkaulnieku tipa abinieku klases bezastaino abinieku kārtas varžu dzimtas suga ("Rana goliathe"), ķermeņa garums - līdz 32 cm, masa - \~3 kg, sastopama Āfrikā
raja Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases rajveidīgo kārtas ģints ("Raja"), zivs ar rombveida vai ieapaļu muguras - vēdera virzienā saplacinātu ķermeni un tievu, smailu asti
Anbāra muhāfaza Irākā (_Al Anbār_), valsts rietumu daļā, administratīvais centrs - Ramādī
Birkeneļu muiža muiža Augšdaugavas novada Kalkūnes pagasta Birkineļos, ko 1872.-1881. g. nomājuši dzejnieka Raiņa vecāki, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, pagrabs, klēts, divstāvu stallis, ābeļdārzs un dīķis; Kalkūnes muižas pusmuiža
Muižnieku Muižnieku ezers - Ratnieku ezers Līgatnes pagastā
Muižnieku Muižnieku grāvis - Klampupe, Raunas pieteka
Muižnieku Muižnieku strauts - Klampupe, Raunas pieteka
Īdalfitrs Musulmaņu mielasts, kas noslēdz Ramadāna gavēņa mēnesi
Lahemā nacionālais parks nacionālais parks Igaunijā, Rakveres apriņķī, Somu līča piekrastē (sauszeme, salas, jūras akvatorija), platība - 725 kvadrātkilometri, dibināts 1971. g.
Dahra Naftas atradņu centrs Lībijas ziemeļos ("Dahra"), naftas vads (136 km) uz Sideras un Raslanufas ostu
Cimzas dzirnavezers neeksistē, atradās Raunas pagastā
Maka neliela sala Hebridu jūrā, Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijas, Skotijas teritorija, dienvidos no Ramas un Eigas salas
Asijas salas nelielas salas Klusajā okeānā (_Asia, Kepulauan_), uz ziemeļiem no Radžampatu salām, Indonēzijas teritorija
ramulārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints ("Ramularia"), augu parazīti, bojātajās saimniekauga vietās parādās plankumi, kuros veidojas baltgana apsarme, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 129 sugas
Needern Niedres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā
Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu
Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
Smiltenes novads nodibināts 2009. g., sākotnēji ietvēra Smiltenes pilsētu un Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Smiltenes un Variņu pagastus, 2021. g. reformā pievienots Apes, Drustu, Gaujienas, Raunas, Trapenes un Virešu pagasts, robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu, Valmieras un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu
Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju
temura Nosacījumi kabalistikā, pēc kuriem ebreju alfabēta burtus nomaina ar citiem, lai mēģinātu atklāt Svēto Rakstu apslēpto jēgu
Krimuldas novads novads Vidzemē 2009.-2021. g. ar administratīvo centru Raganā, ietvēra Krimuldas un Lēdurgas pagastu, kas tagad iekļauti Siguldas novadā
Mazsalacas novads novads Vidzemes ziemeļrietumu daļā 2009.-2021. g., ietvēra Mazsalacas pilsētu un Mazsalacas, Ramatas, Sēļu un Skaņkalnes pagastu
rancēnieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Rankas" iedzīvotāji
umra Omra - musulmaņu svētceļojums uz Meku Ramadānā
Vecsaules pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Stelpes, Bārbeles, Skaistkalnes, Brunavas, Ceraukstes, Codes un Dāviņu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Rahden, krieviski — Alt-Radenskaja
Priekuļu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, Liepas, Veselavas, Vaives un Raiskuma pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Freudenberg, krieviski — Prekuļskaja
Raiskuma pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Liepas, Priekuļu, Straupes un Stalbes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Cēsu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Raiskum, krieviski — Raiskumskaja
Liepas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Mārsnēnu, Priekuļu un Raiskuma pagastu, kā arī ar Smiltenes un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lindenhof, krieviski — Lindengofskaja
Stalbes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Raiskuma un Straupes pagastu, kā arī ar Limbažu un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stolben, krieviski — Stolbenskaja
Straupes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Stalbes, Raiskuma, Drabešu un Līgatnes pagastu, kā arī ar Siguldas un Limbažu novadu
Drabešu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Vaives, Amatas, Līgatnes, Straupes un Raiskuma pagastu, kā arī ar Cēsu pilsētu
Rankas pagasts pagasts Gulbenes novada rietumu daļā, robežojas ar Lejasciema, Lizuma un Druvienas pagastu, kā arī ar Cēsu un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: Ramka, vāciski — Ramkau, krieviski — Ramkauskaja
Lejasciema pagasts pagasts Gulbenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Beļavas, Galgauskas, Tirzas, Lizuma un Rankas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Aahof, krieviski — Ļeiskaja
Druvienas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Rankas, Lizuma un Tirzas pagastu, kā arī ar Cesvaines, Madonas un Jaunpiebalgas novadu, vēstures dokumentos pirmo reizi minēts 1596. g., tā robežas laika gaitā nav mainījušās; bijušie nosaukumi: vāciski — Druwen, krieviski — Druvenskaja
Skrundas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, gandrīz pilnībā aptver Skrundas pilsētu, robežojas ar Nīkrāces, Rudbāržu, Raņķu, Snēpeles un Vārmes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: Skrundas pilsētas lauku teritorija, vāciski — Schrunden, krieviski — Šrundenskaja
Snēpeles pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kurmāles, Pelču, Vārmes, Skrundas, Raņķu, Laidu un Turlavas pagastu, kā arī ar Skrundas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schnehpeln, krieviski — Šnepelnskaja
Raņķu pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Skrundas, Rudbāržu, Laidu un Snēpeles pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ranken, krieviski — Rankenskaja
Vilpulkas pagasts pagasts Rūjienas novadā, robežojas ar Lodes, Ķoņu, Jeru, Sēļu, Ramatas un Ipiķu pagastu, kā arī ar Igauniju
Krimuldas pagasts pagasts Siguldas novadā ar administratīvo centru Raganā, robežojas ar Lēdurgas, Siguldas un Inčukalna pagastu, kā arī ar Saulkrastu, Limbažu un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kremon, krieviski — Kremonskaja
Rudbāržu pagasts pagasts Skrundas novadā, robežojas ar Skrundas pilsētu, Raņķu, Skrundas un Nīkrāces pagastu, kā arī ar Aizputes un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rudbahren, krieviski — Rudbarenskaja
Raunas pagasts pagasts Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā), robežojas ar Blomes, Brantuun Launkalnes pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Pilsraunas pagasts, vāciski — Schloss-Ronnenburg, krieviski — Zamok Ronenburgskaja
Brantu pagasts pagasts Smiltenes novadā, izveidojies pēc 2. pasaules kara bijušā Smiltenes pagasta teritorijā, robežojas ar Blomes, Smiltenes, Launkalnes un Raunas pagastu, kā arī ar Smiltenes pilsētu; arī tagadējā Launkalnes pagasta bijušais nosaukums
Launkalnes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Smiltenes, Bilskas, Palsmanes, Variņu, Drustu, Raunas un Brantu pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Brantu pagasts, vāciski — Horstenhof, krieviski — Brantskaja
Blomes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes, Brantu un Raunas pagastu, kā arī ar Valmieras un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Nigras pagasts, Blomes un Biksējas pagasts, vāciski — Blumenhof, krieviski — Blumenskaja
Mazsalacas pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021.g. Mazsalacas novadā), robežojas ar Mazsalacas pilsētu un Ramatas, Sēļu, Vecates un Skaņkalnes pagastu; bijušie nosaukumi: Mazsalacas pilsētas lauku teritorija, Valtenberģu pagasts, vāciski — Salisburg, krieviski — Zalisburgskaja
Rencēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jeru, Naukšēnu, Ēveles, Jērcēnu, Valmieras un Burtnieku pagastu (padomju laikā pagasta teritorijai pievienota neliela daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas); bijušie nosaukumi: vāciski — Ranzen, krieviski — Rencenskaja
Skaņkalnes pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Mazsalacas pilsētu, Ramatas, Mazsalacas un Vecates pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: Skulberģu pagasts (līdz 1925. g.), vāciski — Kolberg, krieviski — Koļbergsjkaja
Sēļu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ramatas, Vilpulkas, Jeru, Vecates un Mazsalacas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sehlen, krieviski — Zelenskaja
Ipiķu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Vilpulkas un Ramatas pagastu, kā arī ar Igauniju, ietver tālāko Latvijas ziemeļu punktu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ippick, krieviski — Ippikskaja
kraniofaringioma pakāpeniski progresējošs hipofīzes audzējs, kas cēlies no Ratkes kabatas epitēlija atliekām; slimība sākas bērnībā vai jaunībā; augšanas aizkavēšanās, galvassāpes, redzes traucējumi, adipozoģenitālā distrofija
Islāmābāda Pakistānas galvaspilsēta no 1967. g. ("Islamabad"), atrodas 14 km uz ziemeļaustrumiem no Ravalpindi, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.), sākta celt 1960. g., atrodas Himalaju priekškalnē 550 m vjl.
rafija Palmu dzimtas ģints ("Raphia"), tropu augs ar lielām, plūksnainām lapām, sastopams Amazones baseinā
Usmaņu strauts Palsas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā
BRI pamatātruma saskarne (angļu "Basic Rate Interface")
ambons Pareizticīgo un katoļu baznīcā - paaugstinājums no kura lasa Svētos Rakstus
auciemieši Pārgaujas novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Auciems" iedzīvotāji
lencēnieši Pārgaujas novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Lenči" iedzīvotāji
lencieši Pārgaujas novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Lenči" iedzīvotāji
strīķieši Pārgaujas novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Strīķi" iedzīvotāji
Pastes Pārgaujas novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Vējkrogs" bijušais nosaukums
Pārgauja Pārgaujas novads - pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu
Minhauzens Pasaulslavens fantazētājs un melis - Karls Fridrihs Hieronīms fon Minhauzens (1720.-1797. g.); R. Raspe 1785. g. Londonā angļu valodā izdeva grāmatu, kurā fantāzijas aprakstīja kā Minhauzena personīgos piedzīvojumus
Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi
Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju
Ilūkstes apriņķis pastāvēja 1819.-1949 g., ietvēra (1935. g.) Aknīstes, Asares, Bebrenes, Demenes, Dvietes, Gārsenes, Kaplavas, Kurcuma, Lašu, Laucesas, Pilskalnes, Prodes, Raudas, Rubenes, Salienas, Silenes, Skrudalienas, Susējas un Sventas pagastu, robežojās ar Jēkabpils un Daugavpils apriņķi, kā arī ar Poliju un Lietuvu
Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu
Valmieras rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rūjienas pilsētu, Mazsalacas pilsētu ar lauku teritoriju, Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ipiķu, Jeru, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Naukšēnu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Limbažu rajonu, kā arī ar Igauniju
Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu
Kuldīgas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
Pārgaujas novads pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu
Kūduma pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī 1925.-1949. g., teritorija mūsu dienās ietilpst Raiskuma un Stalbes pagastā
Unguru pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Kūduma pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Raiskuma un Stalbes pagastā
Lenču pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Raiskuma pagastā
Baižkalna pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Raunas pagastā
Stelles pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Raudas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Šēderes pagastā
Mēra pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Rauzas pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Grundzāles un Palsmanes pagastā
Valtenberģu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Mazsalacas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Mazsalacas un Ramatas pagastā, neliela daļa Vecates pagastā
Idus pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Sēļu, Ramatas un Ipiķu pagastā
Priekuļu novads pastāvēja Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra Liepas, Mārsnēnu, Priekuļu un Veselavas pagastu, robežojās ar Cēsu pilsētu un Beverīnas, Smiltenes, Raunas, Cēsu un Pārgaujas novadu
Patkaja kalni Pātkai grēda ("Pātkai Range") Birmas ziemeļrietumos un Indijas ziemeļaustrumos
Rakhaina pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) (_Rakhine_; _Arakana_), administratīvais centrs - Sitve, platība - 36780 kvadrātkilometru, 2915000 iedzīvotāju (2002. g.)
Rauņa starpmorēnu nogulumi pēdējā apledojuma un to pārsedzošo leduslaikmeta beiguposma nogulumu slāņu griezums atsegumā Rauņa labajā krastā Priekuļu pagastā, kuru vecums ir 13250-13390 gadu
žurka peļu dzimtas ģints ("Rattus"), grauzējs ar retu, parasti dzeltenīgi pelēku vai brūngani melnu, apmatojumu, smailu purnu un garu asti, >100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
tīruma pērkone pērkone ("Raphanus raphanistrum")
pērkaunis pērkone ("Raphanus raphanistrum")
svēre pērkone ("Raphanus raphanistrum")
pērkūnis pērkone ("Raphanus")
pērkūns pērkone ("Raphanus")
svērve Pērkone ("Raphanus")
pārkoni Pērkones ("Raphanus")
pērkoņi Pērkones ("Raphanus")
Pesteļu Pesteļu valks - Pesteļvalks, Raķupes pieteka
pieci islāma pīlāri pieci pienākumi, kas jāpilda jebkuram musulmanim, kurš vēlas pareizi kalpot Dievam: ticības apliecinājuma "La ilaha illa Allah" atkārtošana, salāts (rituālā lūgšana), zakāts (žēlastības dāvanu došana), saums (gavēnis Ramadāna laikā), hādžs (svētceļojums uz Meku)
Kurliņupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas līcī pie Rankuļraga, garums - 10 km, kritums - 8,7 m; Oltūža; Oltužupīte
Brīvības piemineklis piemineklis Rīgā, Latvijas nacionālās neatkarības simbols, atrodas Brīvības bulvārī pie krustojuma ar Raiņa bulvāri, uzcelts, lai iemūžinātu 1918.-1920. g. Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņu
Rosona pilsēta Argentīnā ("Rawson"), Čubutas provinces administratīvais centrs, 25500 iedzīvotāju (2010. g.)
Sanrafaela pilsēta Argentīnas rietumos ("San Rafael"), Andu piekājē 688 m vjl., Mendosas provincē, 119000 iedzīvotāju (2012. g.)
Bigrepidsa pilsēta ASV ("Big Rapids"), Mičiganas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Bokaratona pilsēta ASV ("Boca Raton"), Floridas štatā, 91300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sīdarrepidsa pilsēta ASV ("Cedar Rapids"), Aiovas štatā, 129200 iedzīvotāju (2014. g.)
Gārdnervilrančosa pilsēta ASV ("Gardnerville Ranchos"), Nevadas štatā, 11300 iedzīvotāju (2010. g.)
Grandrepidsa pilsēta ASV ("Grand Rapids"), Mičiganas štatā, 193800 iedzīvotāju (2014. g.)
Grandrepidsa pilsēta ASV ("Grand Rapids"), Minesotas štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
Hailendsrānča pilsēta ASV ("Highlands Ranch"), Kolorādo štatā, 96700 iedzīvotāju (2010. g.)
Rasīna pilsēta ASV ("Racine"), Viskonsinas štatā, 78100 iedzīvotāju (2014. g.)
Redklifa pilsēta ASV ("Radcliff"), Kentuki štatā, 22950 iedzīvotāju (2014. g.)
Redforda pilsēta ASV ("Radford"), Virdžīnijas štatā, 17600 iedzīvotāju (2014. g.)
Reimonda pilsēta ASV ("Raymond"), Ņūhempšīras štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
Reimondvila pilsēta ASV ("Raymondville"), Teksasas štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
Roli pilsēta ASV ("Raleigh"), Ziemeļkarolīnas štata administratīvais centrs, 439900 iedzīvotāju (2014. g.)
Remzi pilsēta ASV ("Ramsey"), Minesotas štatā, 26000 iedzīvotāju (2014. g.)
Remzi pilsēta ASV ("Ramsey"), Ņūdžersijas štatā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
Rantula pilsēta ASV ("Rantoul"), Ilinoisas štatā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.)
Repidsitija pilsēta ASV ("Rapid City"), Dienviddakotas štatā, 72600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ravena pilsēta ASV ("Ravenna"), Ohaio štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.)
Riorančo pilsēta ASV ("Rio Rancho"), Ņūmeksikas štatā, 93800 iedzīvotāju (2014. g.)
Roanokarepidsa pilsēta ASV ("Roanoke Rapids"), Ziemeļkarolīnas štatā, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
Viskonsinrepidsa pilsēta ASV ("Wisconsin Rapids"), Viskonsinas štatā, 18000 iedzīvotāju (2014. g.)
Bādradkersburga pilsēta Austrijā (_Bad Radkersburg_), Štīrijas federālās zemes dienvidaustrumos
Radkersburga pilsēta Austrijā ("Bad Radkersburg"), Štīrijas federālajā zemē, 1300 iedzīvotāju (2013. g.)
Rādenteina pilsēta Austrijā ("Radenthein"), Karintijas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
Rādštate pilsēta Austrijā ("Radstadt"), Zalcburgas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ratenberga pilsēta Austrijā ("Rattenberg"), Trioles federālajā zemē, 420 iedzīvotāju (2013. g.)
Rangpūra pilsēta Bangladešas ziemeļrietumos ("Rangpur"), apgabala administratīvais centrs, 650000 iedzīvotāju (2012. g.)
Carkalojana pilsēta Bulgārijā ("Car Kalojan"), Razgradas apgabalā, 3730 iedzīvotāju (2014. g.)
Isperiha pilsēta Bulgārijā ("Isperih"), Razgradas apgabalā, 9050 iedzīvotāju (2014. g.)
Kubrata pilsēta Bulgārijā ("Kubrat"), Razgradas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2014. g.)
Loznica pilsēta Bulgārijā ("Loznica"), Razgradas apgabalā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
Radneva pilsēta Bulgārijā ("Radnevo"), Stara Zagoras apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
Radomira pilsēta Bulgārijā ("Radomir"), Pernikas apgabalā, 14300 iedzīvotāju (2014. g.)
Rakitova pilsēta Bulgārijā ("Rakitovo"), Pazardžikas apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
Rakovska pilsēta Bulgārijā ("Rakovski"), Plovdivas apgabalā, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
Razgrada pilsēta Bulgārijā ("Razgrad"), apgabala administratīvais centrs, 35200 iedzīvotāju (2014. g.)
Razloga pilsēta Bulgārijā ("Razlog"), Blagojevgradas apgabalā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
Zaveta pilsēta Bulgārijā ("Zavet"), Razgradas apgabalā, 3240 iedzīvotāju (2014. g.)
Rankagva pilsēta Čīlē ("Rancagua"), Ohiginsas reģiona administratīvais centrs, 207000 iedzīvotāju (2002. g.)
Randfonteina pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Randfontein"), Hautenas provincē, 80500 iedzīvotāju (2011. g.)
Abū Rudeisa pilsēta Ēģiptē (_Abū Rudays_, _Ras Abu Rudeis_, راس أبو رديس), Suecas līča austrumu krastā, Sīnāja pussalā, Dienvidsīnāja muhāfazā
Āšir min Ramadāna pilsēta Ēģiptē (_Madīnat al ‘Āshir min Ramaḑān_), Šerkījas muhāfazas dienvidu daļā
Rāsgāriba pilsēta Ēģiptes austrumos ("Ra's Ghārib"), osta Suecas līča rietumu krastā, 32400 iedzīvotāju (2006. g.)
Rašida pilsēta Ēģiptes ziemeļos ("Rashid"), osta Rašidas (Nīlas deltas rietumu atzara) krastā, netālu no Vidusjūras, 58400 iedzīvotāju (1996. g.); Rozeta
Tagkavajana pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Calabarzonas reģionā, Ragaja līča ziemeļu piekrastē
Rambuijē pilsēta Francijā (_Rambouillet_), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 26200 iedzīvotāju (2010. g.)
Senrafaela pilsēta Francijā ("Saint-Raphael"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 33600 iedzīvotāju (2010. g.)
Ambrolauri pilsēta Gruzijā (_Ambrolauri_), Rača-Lečhumi un Lejassvanetijas mharē, Rioni upes krastos, 2400 iedzīvotāju (2012. g.)
Tkibuli pilsēta Gruzijā ("Tkibuli"), Imeretijas mhares ziemeļos, Račinas grēdas dienvidrietumu nogāzē, 31100 iedzīvotāju (2002. g.)
Cageri pilsēta Gruzijā, Rača-Lečhumi un Lejassventijas reģionā, Chenisckali labajā krastā, 1800 iedzīvotāju (2012. g.)
Raba pilsēta Horvātijā ("Rab"), Piejūras-Kalnu županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
Alvara pilsēta Indijā (_Alwar_), Radžastānas štata austrumu daļā
Bagru pilsēta Indijā (_Bagru_), Radžastānas štatā
Gorakhpura pilsēta Indijā (_Gorakhpur_), Utarpradešas štata austrumu daļā, Gangas ielejā, osta Rapti kreisajā krastā, 622700 iedzīvotāju (2001. g.)
Murādābāda pilsēta Indijā (_Moradabad_), Utarpradēšas štatā, Rangmangas labajā krastā, 889800 iedzīvotāju (2011. g.)
Rourkela pilsēta Indijas austrumos (_Raurkela_), Orisas štata ziemeļos, Brahmani krastos, 536500 iedzīvotāju (2016. g.)
Adžmera pilsēta Indijas rietumos (hindi: अजमेर, angļu: Ajmer), Radžastānas štatā, Aravali grēdā, \~900 m vjl., 542600 iedzīvotāju (2012. g.)
Udajpura pilsēta Indijas ziemeļrietumos ("Udaipur"), Radžastānas štatā, 451700 iedzīvotāju (2011. g.)
Bābā Rašānī pilsēta Irānā (_Bābā Rashānī_), Kurdistānas ostānā
Retota pilsēta Īrijā (_Ratoath_), Mītas grāfistē, 9000 iedzīvotāju (2011. g.); Rēto
Akate pilsēta Itālijā ("Acate"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Banjakavallo pilsēta Itālijā ("Bagnacavallo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastela Boloņeze pilsēta Itālijā (“Castel Bolognese”), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 9500 iedzīvotāju (2014. g.)
Červija pilsēta Itālijā ("Cervia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 28800 iedzīvotāju (2014. g.)
Konseliče pilsēta Itālijā ("Conselice"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.)
Faenca pilsēta Itālijā ("Faenza"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 58000 iedzīvotāju (2014. g.)
Džaratāna pilsēta Itālijā ("Giarratana"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
Ispika pilsēta Itālijā ("Ispica"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 15300 iedzīvotāju (2014. g.)
Lugo pilsēta Itālijā ("Lugo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 32000 iedzīvotāju (2014. g.)
Modika pilsēta Itālijā ("Modica"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 54100 iedzīvotāju (2014. g.)
Pocallo pilsēta Itālijā ("Pozzallo"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.)
Rakale pilsēta Itālijā ("Racale"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Rakalmuta pilsēta Itālijā ("Racalmuto"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
Rakonidži pilsēta Itālijā ("Racconigi"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
Raffadali pilsēta Itālijā ("Raffadali"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
Raguza pilsēta Itālijā ("Ragusa"), Sicīlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 69800 iedzīvotāju (2014. g.)
Ramaka pilsēta Itālijā ("Ramacca"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
Randaco pilsēta Itālijā ("Randazzo"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Rapallo pilsēta Itālijā ("Rapallo"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 29100 iedzīvotāju (2014. g.)
Ravenna pilsēta Itālijā ("Ravenna"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 154300 iedzīvotāju (2014. g.)
Riolo Terme pilsēta Itālijā ("Riolo Terme"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
Rusi pilsēta Itālijā ("Russi"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Santakroče Kamerīna pilsēta Itālijā ("Santa Croce Camerina"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
Šikli pilsēta Itālijā ("Scicli"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.)
Vitorija pilsēta Itālijā ("Vittoria"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 62400 iedzīvotāju (2014. g.)
Džaderāna Etnea pilsēta Itālijā ("Zafferana Etnea"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sonbona pilsēta Korejas Tutas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Sonbong"), Rasonas provincē, pie Krievijas un Ķīnas robežas, Japāņu jūras Ungi līča krastā, 27300 iedzīvotāju (2006. g.)
Sestrorecka pilsēta Krievijā Somu līča krastā pie Razļiva ezera, kopš 1999. g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas pilsētas sastāvā, balneoloģisks un klimatoloģisks kūrorts
Svetlogorska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, Baltijas jūras krastā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Raušene
Čapligina pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1778. g., līdz 1948. g. saucās - Ranenburga
Novoaleksandrovska pilsēta Krievijā, Stavropoles novada ziemeļrietumos, Rasševatkas krastos, 26900 iedzīvotāju (2014. g.)
Raguba pilsēta Lībijas ziemeļos ("Raguba"), naftas atradņu centrs
Rāmsgeita pilsēta Lielbritānijā (_Ramsgate_), Anglijā, Kentas grāfistes dienvidaustrumos, Ziemeļjūras krastā, nozīmīga osta un kūrorts Anglijas dienvidaustrumos
Stemforda pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Ratlendas apvienotajā pārvaldē
Arjogala pilsēta Lietuvā (_Ariogala_), Kauņas apriņķa Raseiņu rajonā, Dubīsas krastos, 3020 iedzīvotāju (2013. g.), pirmoreiz rakstos minēta 1253. gadā, pilsētas tiesības no 1792. gada
Radvilišķi pilsēta Lietuvā (_Radviliškis_), Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 16760 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g.
Ramīgala pilsēta Lietuvā (_Ramygala_), Panevēžas apriņķī un rajona pašvaldībā, 1570 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Raseiņi pilsēta Lietuvā (_Raseiniai_), Kauņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 11070 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
Šeduva pilsēta Lietuvā ("Šeduva"), Šauļu apriņķī, Radivišķu rajona pašvaldībā, 2760 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1654. g.
Ain el Audā pilsēta Marokā (_Ain EL Aouda_), Rabāta-Salē-Zemmūra-Zajera reģionā
Aulmāsa pilsēta Marokā (_Oulmes_), Rabātas-Salē-Zemmūras-Zajeras reģiona dienvidaustrumu daļā
Temāra pilsēta Marokā, Rabātas-Salē-Zemmūras-Zajeras reģionā, Rabātas piepilsēta, 225500 iedzīvotāju (2004. g.)
Salē pilsēta Marokā, Rabātas-Salē-Zemmūras-Zajeras reģionā, Rabātas piepilsēta, 760200 iedzīvotāju (2004. g.)
Taungou pilsēta Mjanmā ("Taung-gok"), Rakhainas (Arakanas) pavalstī, 114400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sitve pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā), Rakhainas pavalsts administratīvais centrs, 161400 iedzīvotāju (2004. g.)
Rālte pilsēta Nīderlandē (_Raalte_), Overeiselas provincē, 36500 iedzīvotāju (2014. g.)
Avarua pilsēta Okeānijā (_Avarua_), Kuka Salās, ar Jaunzēlandi brīvi asociētās valsts administratīvais centrs, 4590 iedzīvotāju (2001. g.), osta Rarotongas ziemeļu krastā
Lahora pilsēta Pakistānas ziemeļaustrumos (angļu val. "Lahore"), Ravi kreisajā krastā, Pendžābas provinces administratīvais centrs, 6700000 iedzīvotāju (2007. g.)
Rabaula pilsēta Papua-Jaungvinejā ("Rabaul"), osta Jaunbritānijas salas ziemeļos, daļēji pamesta pēc postoša vulkāna izvirduma 1994. g., 3900 iedzīvotāju (2012. g.; 17000 - 1990.g.)
Radoma pilsēta Polijā ("Radom"), Mazovijas vojevodistē, 219700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1364. g.
Radomsko pilsēta Polijā ("Radomsko"), Lodzas vojevodistē, 48000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1266. g.
Radziņa Helmiņska pilsēta Polijā ("Radzyń Chełmiński"), Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 1900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1234. g.
Radziņa Podlaska pilsēta Polijā ("Radzyń Podlaski"), Mazovijas vojevodistē, 19300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1468. g.
Rava Mazovecka pilsēta Polijā ("Rawa Mazowiecka"), Lodzas vojevodistē, 17800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1321. g.
Kaldaša da Raiņa pilsēta Portugālē ("Caldas da Rainha"), Leirijas apgabalā, 51700 iedzīvotāju (2011. g.)
Jernuta pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 8700 iedzīvotāju (2011. g.); Radnota
Ahadrafīda pilsēta Saūda Arābijā (_Aḥad Rafīdah_), Asīras mintakas dienvidu daļā
Rāstannūra pilsēta Sauda Arābijā ("Ra's Tannūrah"), naftas un naftas produktu izvedosta Persijas līča krastā, 73900 iedzīvotāju (2009. g.)
Aleksandrovaca pilsēta Serbijā (_Aleksandrovac_), Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.)
Čičevaca pilsēta Serbijā ("Čičevac"), Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 4700 iedzīvotāju (2011. g.)
Kraļeva pilsēta Serbijā ("Kraljevo"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, pie Ibaras ietekas Zapadna Moravā, 68700 iedzīvotāju (2011. g.)
Kruševaca pilsēta Serbijā ("Kruševac"), Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 58700 iedzīvotāju (2011. g.)
Novi Pazara pilsēta Serbijā ("Novi Pazar"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 66500 iedzīvotāju (2011. g.)
Raška pilsēta Serbijā ("Raška"), apgabala administratīvais centrs Centrālajā Serbijā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.)
Trstenika pilsēta Serbijā ("Trstenik"), Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 15300 iedzīvotāju (2011. g.)
Tutina pilsēta Serbijā ("Tutin"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.)
Vrņačka Baņa pilsēta Serbijā ("Vrnjačka Banja"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.)
Brusa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.)
Jošanička Baņa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 1100 iedzīvotāju (2011. g.)
Baļevaca pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 1500 iedzīvotāju (2011. g.)
Ribnica pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.)
Mataruška Baņa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2011. g.)
Raka pilsēta Sīrijā ("Ar Raqqah"), muhāfazas administratīvais centrs, 168200 iedzīvotāju (2003. g.)
Gorņa Radgona pilsēta Slovēnijā ("Gornja Radgona"), Pomurskas reģionā, 3500 iedzīvotāju (2011. g.)
Radeče pilsēta Slovēnijā ("Radeče"), Lejassavas reģionā, 2300 iedzīvotāju (2011. g.)
Radovļica pilsēta Slovēnijā ("Radovljica"), Goreņskas reģionā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.)
Ravne pilsēta Slovēnijā ("Ravne na Koroškem"), Karintijas reģionā, 6700 iedzīvotāju (2011. g.)
Rāhe pilsēta Somijā (_Raahe_), Ziemeļpohjanmā reģionā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.)
Rauma pilsēta Somijā (somu val. _Rauma_, zviedru val. _Raumo_), Satakuntas reģionā, osta Botnijas līča krastā, 39900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanandresa del Rabanedo pilsēta Spānijā ("San Andres del Rabanedo"), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Leonas provincē, 31600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanvisente del Respeča pilsēta Spānijā ("San Vincente del Raspeig"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 55900 iedzīvotāju (2014. g.)
Rapersvīle pilsēta Šveicē (_Rapperswil-Jona_), Sanktgallenes kantonā, 26500 iedzīvotāju (2013. g.)
Bānčhāna pilsēta Taizemē, Rajonas provinces dienvidrietumu daļā
Radiviļiva pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabala dienvidrietumos, 10500 iedzīvotāju (2013. g.); līdz 1940. g. saucās - Radzivilova, 1940.-1992. g. - Červonoarmeiska
Rakamaza pilsēta Ungārijā ("Rakamaz"), Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ratingene pilsēta Vācijā (_Ratingen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 86400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādrapenava pilsēta Vācijā ("Bad Rappenau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.)
Kastroprauksele pilsēta Vācijā ("Castrop-Rauxel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 73800 iedzīvotāju (2013. g.)
Oberramštate pilsēta Vācijā ("Ober-Ramstadt"), Hesenes federālajā zemē, 14700 iedzīvotāju (2013. g.)
Rābenava pilsēta Vācijā ("Rabenau"), Saksijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.)
Rādeberga pilsēta Vācijā ("Radeberg"), Saksijas federālajā zemē, 18200 iedzīvotāju (2013. g.)
Rādebeile pilsēta Vācijā ("Radebeul"), Saksijas federālajā zemē, Elbas labajā krastā, 33400 iedzīvotāju (2013. g.)
Rādeburga pilsēta Vācijā ("Radeburg"), Saksijas federālajā zemē, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
Radeformvalde pilsēta Vācijā ("Radevormwald"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 22000 iedzīvotāju (2013. g.)
Rādolfcelle pie Bodenzē pilsēta Vācijā ("Radolfzell am Bodensee"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 30300 iedzīvotāju (2013. g.)
Ragūna-Jesnica pilsēta Vācijā ("Raguhn-Jessnitz"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
Rahdene pilsēta Vācijā ("Rahden"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.)
Raina pilsēta Vācijā ("Rain"), Bavārijas federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.)
Ramšteina-Mīzenbaha pilsēta Vācijā ("Ramstein-Miesenbach"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 750 iedzīvotāju (2013. g.)
Ranisa pilsēta Vācijā ("Ranis"), Tīringenes federālajā zemē, 1700 iedzīvotāju (2013. g.)
Ransbaha-Baumbaha pilsēta Vācijā ("Ransbach-Baumbach"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 7450 iedzīvotāju (2013. g.)
Raštate pilsēta Vācijā ("Rastatt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 47100 iedzīvotāju (2013. g.)
Rastenberga pilsēta Vācijā ("Rastenberg"), Tīringenes federālajā zemē, 2670 iedzīvotāju (2013. g.)
Rātenova pilsēta Vācijā ("Rathenow"), Brandenburgas federālās zemes rietumos, Hāfeles labajā krastā, 24200 iedzīvotāju (2013. g.)
Raceburga pilsēta Vācijā ("Ratzeburg"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 13900 iedzīvotāju (2013. g.)
Rauenberga pilsēta Vācijā ("Rauenberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8300 iedzīvotāju (2013. g.)
Raunheima pilsēta Vācijā ("Raunheim"), Hesenes federālajā zemē, 14900 iedzīvotāju (2013. g.)
Raušenberga pilsēta Vācijā ("Rauschenberg"), Hesenes federālajā zemē, 4450 iedzīvotāju (2013. g.)
Rāvensburga pilsēta Vācijā ("Ravensburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 49100 iedzīvotāju (2013. g.)
Rāvenšteina pilsēta Vācijā ("Ravenstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
Žaķza pilsēta Vjetnamā ("Rach Gia"), valsts dienvidu daļā, Siāmas līča piekrastē, 207600 iedzīvotāju (2004. g.)
Silaješku pilskalns pilskalns Gulbenes novada Rankas pagastā, ierīkots pauguru grēdas ziemeļaustrumu galā ar dabiski ļoti stāvu nogāzi, kuras pakājē tek Azanda, pretējā puse nocietināta ar grāvjiem un vaļņiem, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka izmantots neilgu laiku 1. gadu tūkstotī; Velna kalns
Rudovas kalns pilskalns Lauderu pagastā, ir plaša reljefa pacēluma augstākā vieta, plakums — 60 x 45 m un tā nocietinājumi postīti abos pasaules karos, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.; Rudavas kalns; Raudas kalns; Lītavas kalns
Ureles pilskalns pilskalns Raiskuma pagastā, Unguru ezera ziemeļu krastā, ir savrups, iegarens, \~30 m augsts paugurs, plakums - 55 x 30 m, saistāms ar Indriķa hronikā 1218. un 1223. g. minēto Ureles pili ("castrum Urele"); Baznīcas kalns
Rata kalns pilskalns Siguldā, Gaujas senlejas labajā pamatkrastā, to norobežo gravas, 200 m plats un 600 m garš senkrasta kores izvirzījums; Rata kakts; Karātavu kalns
Tanīskalns Pilskalns Smiltenes novada Raunas ciemā, Raunas upes labā krasta ielokā, ir >20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā izveidotas vēl stāvākas, plakums - 100 x 30 m, bijis apdzīvots no 7. līdz 14. gs., domājams, ka te bijusi Indriķa hronikā minētā Satekles pils, bet ir izteiktas arī domas, ka šeit bijusi Beverīnas pils
Rīgas domskola pirmā skola Latvijas teritorijā, dibināta 1211. g. pie Rīgas Doma baznīcas, sākotnēji gatavoja garīdzniekus, 1528. g. reformācijas laikā tika pārveidota par laicīgu luterāņu skolu, no no 1588. g. piecgadīga, līdz 19. gs. telpas bija Rīgas Domā un arī Mārstaļu ielā, 1868. g. tika uzcelta jauna ēka tagadējā Raiņa bulvārī 8, ir Rīgas 1. vidusskolas priekštece
Herkuless plašs debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Hercules", saīsinājums "Her") starp Liru un Ziemeļu Vainagu, spožākās zvaigznes - Ras Algethi un Kornefoross
Lielais Lācis plašs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Ursa Major", saīsinājums "UMa), kura spožākās zvaigznes - Dubhe, Meraks, Fekda, Megrecs, Aliots, Micars ar Alkoru un Benetnašs - veido kausam līdzīgu figūru; Latvijā nekad nenoriet; Lielie Greizie Rati
Liepas paliksnis platoveida reljefa pacēlums pamatiežos Raunas lejteces un Gaujas upstarpā, Priekuļu novada Liepas pagastā, garums 3 km, platums līdz 1,6 km, absolūtais augstums 115,5 m vjl.
Klein-Ranken Plūču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā
Kinosura Polārzvaigzne jeb Mazā Lāča α, arī Mazo Greizo Ratu α
raipolieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Raipole" iedzīvotāji
Raudovka Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Raudauka" bijušais nosaukums
raudavcieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Raudavka" iedzīvotāji
raudovcieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Raudovka" iedzīvotāji
rauženieki Priekules novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Rauži" iedzīvotāji
Raguza Province Itālijā ("Provincia di Ragusa"), Sicīlijas reģionā, platība - 1614 kvadrātkilometru, 320000 iedzīvotāju (2012. g.)
Ravenna Province Itālijā ("Provincia di Ravenna"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 1858 kvadrātkilometri, 394500 iedzīvotāju (2012. g.)
Purblanku dzelve Purblaņķu dzelve Raiskuma pagastā
Rana terrestris purva vardes "Rana arvalis" nosukuma sinonīms
Šņitkas purvs purvs Balvu novada Lazdukalna pagastā, platība — 3699 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5 m, zem kūdras sapropelis; Lagažu-Šņitku purvs; ziemeļu daļu sauc par Raganu purvu, austrumu — par Motokli
Rampas purvs purvs Saulkrastu un Ādažu novadā, Ropažu līdzenumā starp Gauju un Pusku, platība - 680 ha, lielākais kūdras dziļums - 3,5 m, apaudzis ar mežu; Rampas-Bitnieku purvs
tukāns Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Ramphastidae"), nelieli un vidēji lieli putni (garums - 30-60 cm, masa - 100-300 g) ar nesamērīgi lielu knābi, spilgtu, kontrastainu apspalvojumu, izplatīti Amerikas tropu mežos, 6 ģintis, 33 sugas
dumbrvistiņa Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Rallidae"), sastopamas visā pasaulē, izņemot polāros apgabalus; slikti lido, lieliski skrien, dažas sugas labi peld; 18 ģintis, 123 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas - dumbrcālis, grieze, ormanīši (2 sugas), ūdensvistiņa, laucis
babarberi Rabarberi
rheum Rabarberi
barbens Rabarbers
raberbers Rabarbers
rabata Rabate
rhabdospora Rabdosporas
rabinis Rabīns
masorēts Rabīns, kas darbojies patskaņu pierakstīšanā ebreju valodā rakstītajam Vecās Derības tekstam
Rabkazdroja Rabka Zdroja, pilsēta Polijā
pantagruels Rablē romāna varonis, šaubulis, bezbēdīgs šķiedējs
Rabuta Rabuta ezers - Rābuta ezers Vaidavas pagastā
rakšaviņa Racēja, rakņātāja (cūkas pavārds)
ķirelis Racējcircenis, zemesvēzis
kārkulis Racējcircenis, zemesvēzis ("Grillotalpa vulgaris")
sphecidae Racējlapseņu dzimta
cerceris Racējlapseņu dzimtas ģints
gorytes Racējlapseņu dzimtas ģints
oxybelus Racējlapseņu dzimtas ģints
philanthus Racējlapseņu dzimtas ģints
bišlapsene Racējlapseņu dzimtas suga ("Philanthus triangulus"), uz kukaiņa galvas raksturīgs zīmējums - balts kronis, barojas ar medusbitēm, tāpēc tautā tiek saukta par bišu vilku
bedājs Racējs
bedējs Racējs
bediejs Racējs
racis Racējs
grāvelis Racējs, grāvracis
grāveris Racējs, grāvracis
scaritinae Racējskrejvaboļu apakšdzimta
clivina Racējskrejvaboļu apakšdzimta, >400 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
dyschirius Racējskrejvaboļu apakšdzimtas ģints, >200 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
gnoskopīns Racēmisks narkotisks alkaloīds opijā
raceknes Racenes - ragavu slieces no koka ar līku sakni; arī ragavas ar šādām sliecēm
daudzgadīgais rācenītis rācenīšu suga ("Rapistrum perenne")
krunkainais rācenītis rācenīšu suga ("Rapistrum rugosum")
rakas Races - riteņu izbrauktās gropes ceļā; rices
agronomija Racionālas lauksaimniecības teorija un prakse
ekonomēt Racionāli izmantot (ko); arī taupīt
racionālists Racionālisma (1) piekritējs
racionālists Racionālisma (3) pārstāvis
saimnieciskums Racionāls (piemēram, materiālo vērtību, naudas līdzekļu) izmantojums (kādā uzņēmumā, ražošanas nozarē u. tml.)
diskursīvs Racionāls, analizējošs
račīns Rači - gruzīnu etnogrāfiska grupa
Racza Raču muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā
radus Rada, radniecisks
fotoradars Radars ar automātisku fotografēšanas iekārtu, kas fiksē braukšanas ātruma pārsniegšanu
Oblesona Radavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Kacēnu pagastā
Radehova Radehiva, pilsēta Ukrainā
rademachera Rademahera
Ķīnas rademahera rademaheru suga ("Rademachera sinica")
radņa Radi
radgājums Radi; radniecība
RID Radiālā imūndifūzija (angļu "radial immunodiffusion")
aktinomorfisks Radiāli simetrisks zieds, caur kuru var novilkt ne mazāk par divām simetrijas plaknēm
aktinomorfs Radiāli simetrisks zieds, caur kuru var novilkt ne mazāk par divām simetrijas plaknēm
vainags Radiāli veidots, novietots (kā) kopums
redori Radiatori
kreatūra Radība, radījums; cilvēks, dzīvnieks
gadības Radības
lēkumi Radības, dzemdības; arī tikko dzimušais bērns
sešas Radības, nedēļas
radīgi Radīgs
laidumi Radījumi
afrodīts Radījums, kuram vai nu nemaz nav dzimuma orgānu vai arī tie ir tā izkropļoti, ka dzimumu nevar identificēt
talebans Radikāla islāma kustība, 1996.-2001. g. atradās pie varas Afganistānā
revolūcija Radikāla kvalitatīva pārmaiņa, lēcienveida pāreja no viena stāvokļa otrā
radikālsociālisti Radikālas sociālistiskas partijas biedri
kreisie Radikālas, tagad gk. sociālistiskas, agrāk arī liberālas partijas; nosaukums radās franču revolūcijas laikā 1789, kad radikāļi parlamentā ieņēma vietas pa kreisi no parlamenta priekšsēdētāja
leveleri Radikāli demokrātiska partija Anglijā 17. gs., kas centās panākt republikas nodibināšanu, pieprasīja vispārējās vēlēšanu tiesības
revolucionizēt Radikāli, būtiski izmainīt (ko kādā zinātnes nozarē, tehnikā, mākslā u. tml.)
radikals Radikālis
radikālis Radikālisma (1) piekritējs; radikālists (1)
holagogs Radikāls līdzeklis
boļševisms Radikāls marksistisks politiskās domas virziens, komunistiska mācība, kas realizējās Krievijas un PSRS kompartijas darbībā un bija arī paraugs citu valstu komunistiskajām partijām; vēlāk bieži vien pazemojošs apzīmējums revolucionārajam komunismam
dekonstrukcija Radikāls strukturālisma virziens, kura skatījumā teksts ir "decentrēta" struktūru saspēle, kurai nepiemīt nekāda galīgi noteicama jēga
drastisks Radikāls, krass
radikalizācija Radikālu kustību, līdzekļu, vadītāju īpatsvara palielināšanās politikā vai kādā politiskā organizācijā, kustībā
meningopolineirīts Radikuloneirīta, aseptiskā meningīta un kraniālā neirīta triāde
jaucināt Radināt
jūcināt Radināt
tārpināt Radināt pie darba
radināties Radināt sevi
dēdināt Radināt vistu dēt noteiktā vietā
jaucēt Radināt, darīt rāmu (dzīvnieku)
mostīt Radināt, mācīt
dievere Radiniece
radene Radiniece
radeniece Radiniece
radinīca Radiniece
radnīca Radiniece
radoņa Radiniece
radone Radiniece
krustmāte Radiniece (piemēram, tēva vai mātes māsa); sieviete attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku
radne Radiniece; radniecība; radi
radabērns Radinieka bērns
dubultradi Radinieki, kurus saista vairākas radniecības saiknes (kas rodas, piemēram, brāļiem apprecot māsas)
radabrālis Radinieks
radagabals Radinieks
radenieks Radinieks
radgabals Radinieks
radubrālis Radinieks
tujenieks Radinieks
krusttēvs Radinieks (piemēram, tēva vai mātes brālis); vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku; tēvocis
radavīrs Radinieks, rads
radnieks Radinieks, rads
ģencis Radinieks, rads; radu kopums; saime
ģente Radinieks, rads; radu kopums; saime
ģentis Radinieks, rads; radu kopums; saime
ģinta Radinieks, rads; radu kopums; saime
ģinte Radinieks, rads; radu kopums; saime
ģints Radinieks, rads; radu kopums; saime
ginta Radinieks, rads; radu kopums; saime; ģentis
radubērns Radinieku bērns
cilts Radinieku kopa ar vienu izcelsmi; dzimta
radija Radio
radiva Radio
ārantena Radio antena, kas uzstādīta ārpus telpām
radiotelevīzija Radio un televīzijas sistēmas kopums, apvienojums
anodbaterija Radio uztvērēja vai raidītāja anoda ķēdē ieslēgta baterija
komentēt Radio vai televīzijas reportāžās stāstīt par kādu notikumu, pasākumu u. tml., īsi to analizēt vai novērtēt
leijerkaste Radio; atskaņotājs
radionuklīds Radioaktīvā elementa kodols, kā dabisks, tā mākslīgi radīts
emanācija Radioaktīva gāze, viens no elementa radona (Rn) nosaukumiem
bekerels Radioaktīvā starojuma avota aktivitātes mērvienība, Bq (1 Bq = 1 sabrukšanas akts sekundē)
radionekroze Radioaktīva starojuma izraisīta audu nekroze
tritons Radioaktīvā ūdeņraža izotopa - tritija atoma kodols, kas sastāv no viena protona un diviem neitroniem
radioizotops Radioaktīvais izotops
RAI Radioaktīvais jods (angļu "radioactive iodine")
kodolatkritumi Radioaktīvie atkritumi, atomelektrostaciju kodoldegvielas reakciju gala produkti
radiofotogrāfija Radioaktivitātes fotogrāfiska reģistrācija
radiofarmācija Radioaktīvo farmaceitisko līdzekļu un radionuklīdu sagatavošana
radiodzelzs Radioaktīvs dzelzs izotops; pussabrukšanas periods 5SFe2,94 g., 59Fe 45,1 diena; šo izotopu maisījumu lieto asins izmeklēšanā
radiofosfors Radioaktīvs fosfora izotops ar pussabrukšanas periodu 14,22 dienas; to plaši lieto bioloģijas pētījumos par iezīmētu atomu
radiojods Radioaktīvs joda izotops; visbiežāk lietotais ir 131I, ko iegūst, apstarojot telūru ciklotronā; pussabrukšanas periods astoņas dienas; lieto vairogdziedzera funkciju noteikšanai, vairogdziedzera karcinomas metastāžu lokalizācijas noteikšanā, tireotoksikozes terapijā
radiokālijs Radioaktīvs kālija izotops ar pussabrukšanas periodu 12,52 dienas; lieto kālijmaiņas pētījumos
radiokobalts Radioaktīvs kobalta izotops ar pussabrukšanas periodu 5,24 g., kurš no katra sabrūkoša atoma izstaro vienu negatīvu beta daļiņu un divus gamma starus; lieto radioterapijā
polonijs Radioaktīvs ķīmiskais elements - sudrabaini balts metāls, periodiskās sistēmas 84. elements, Po, zināmi 25 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
aktīnijs Radioaktīvs ķīmiskais elements ("Actiniuum") - sudrabbalts metāls, sastopams urāna rūdās, simbols - Ac, atomnumurs - 89, atommasa - 227,03, aktinoīds, ir 12 izotopu
fermijs Radioaktīvs ķīmiskais elements, metāls, pieder aktinoīdiem; pirmo reizi mākslīgi iegūts 1953. g.; atomnr. 100, simbols Fm, zināmi 8 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav, dabā nav sastopams
rentgenijs Radioaktīvs ķīmiskais elements, sintētiska viela
metaceinerīts Radioaktīvs minerāls, no kura iegūst urānu
radionātrijs Radioaktīvs nātrija izotops ar pussabrukšanas periodu 15,06 h, kas no katra sabrūkoša atoma izstaro vienu negatīvu beta daļiņu un divus gamma starus; lieto dažu leikožu formu terapijā
radioogleklis Radioaktīvs oglekļa izotops, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadi
radiotoksīns Radioaktīvs savienojums, kas uzkrājas augos un dzīvniekos un ir tiem kaitīgs
radiosērs Radioaktīvs sēra izotops ar pussabrukšanas periodu 86,3 dienas; lieto sēra metabolisma pētījumos
radioslāpeklis Radioaktīvs slāpekļa izotops ar pussabrukšanas periodu 10,08 min; iegūst, boru apstarojot ar alfa daļiņām
radiostroncijs Radioaktīvs stroncija izotops ar pussabrukšanas periodu 50,5 dienas; lietots kaulu audzēju terapijā
ionijs Radioaktīvs torija izotops
radiotorijs Radioaktīvs torija izotops ar pussabrukšanas periodu 1,9 g.; sabrūkot izstaro alfa starojumu
radioaktīnijs Radioaktīvs torija izotops ar pussabrukšanas periodu 18,17 dienas; izstarodams alfa starojumu, tas pārvēršas par aktīniju X
jonijs Radioaktīvs torija izotops, kas emitē alfa un gamma daļiņas
metrampērs Radioantenas "strāvas momentu" mērvienība, kad par "strāvas momentu" pieņemts ampēros izteikts strāvas stipruma reizinājums ar metros izteiktu antenas augstumu; metrampēru skaits raksturo radiostacijas starojumu
rādiķis Radioaparāts
radiomehāniķis Radioaparātu mehāniķis
radioastrofizika Radioastronomijas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos, kā arī to ķīmisko sastāvu
radioastronoms Radioastronomijas speciālists
radioobservatorija Radioastronomiska observatorija
radiocitoloģija Radiobioloģijas nozare, kas pēta šūnu un tās atsevišķo organellu reakcijas uz jonizējošā starojuma iedarbību
radiobiologs Radiobioloģijas speciālists
radiocentrāle Radiocentrs
radiopulsārs Radiodiapozonā pulsējošs kosmiskā elektromagnētiskā starojuma avots, pulsāra veids
radiators Radioelektronikā - elements elektronisko ierīču dzesēšanai
radiotermolokators Radioelektroniska ierīce objektu (mērķu) atklāšanai, to leņķisko koordinātu u. c. datu noteikšanai ar radiotermolokācijas metodēm
radiolampa Radioelektroniskajā aparatūrā izmantojama elektronu lampa
REG Radioencefalogramma (angļu "radioencephalogram")
klusuma zona Radiofizikā - apgabals, kurā nav uztverami noteikta īsviļņu radioraidītāja signāli, bet aiz kura šos signālus atkal var uztvert
kvazioptika Radiofizikas nozare, kas aplūko, kā izplatās elektromagnētisko viļņu kūļi (viļņa garums ir no \~0,01 mm līdz \~1 mm), kuru šķērsizmēri ir daudz lielāki par viļņa garumu; šādu kūļu izplatīšanās lielā mērā pakļaujas ģeometriskās optikas likumiem, tāpēc difrakcijas parādības jāņem vērā tikai daļēji
radiofiziķis Radiofizikas speciālists
translācija Radiofonijā un televīzijā - pārraide no vietas, kas atrodas ārpus studijas; signālu, programmu pārraide pa vadu vai kabeļu tīklu
tiešraide Radiofonijā, televīzijā - tieša, sinhrona pārraide (no studijas, koncertzāles, stadiona u.tml.), neizmantojot agrāku ierakstu datu nesējā
radiofons Radiofonijai nepieciešamo iekārtu kopums
radiodarbinieks Radiofonijas darbinieks
radiokompānija Radiofonijas kompānija
radiokorporācija Radiofonijas korporācija
radiosabiedrība Radiofonijas sabiedrība
tūners Radiofonijas uztverošā kompleksa autonoma sastāvdaļa - atsevišķā blokā noformēts radiouztvērējs, kam ir savs barošanas avots un ligzda galvas telefona pieslēgšanai
radiokanāls Radiofrekvenču josla, kas paredzēta attiecīgai radiopārraidei, radiostacijai
radiogaldiņš Radiogalds
radiopelengators Radiogoniometrs
radiotelegramma Radiogramma
radioģenētiķis Radioģenētikas speciālists
radioģeologs Radioģeoloģijas speciālists
radiopeilers Radioiekārta, ar kuru noteic virzienu uz raidstaciju, tās signālus uztverot ar virzienantenu; radiopeilēklis
radiopeilēklis Radioiekārta, ar kuru noteic virzienu uz raidstaciju, tās signālus uztverot ar virzienantenu; radiopeilers
radiokonstruktors Radioiekārtu konstruktors
radiolīnija Radiokanālu kopums, kas darbojas paralēli vai secīgi
radiokomentētājs Radiokomentāra autors
radiokomentators Radiokomentētājs
radiodeviācija Radiokompasa vai radiopeilēkļa kļūda, ko rada no apkārtējiem priekšmetiem atstarotie elektromagnētiskie viļņi
radioķīmiķis Radioķimijas speciālists
akantārijas Radiolārijas
radiolaria Radiolārijas
radiologs Radioloģijas (1) speciālists
radiologs Radioloģijas (2) speciālists
kolimators Radioloģiskajās iekārtās - ierīce starojuma plūsmas ierobežošanai
radioimunoloģija Radioloģiskās tehnikas lietošana imunoloģijā
radioatbalss Radiolokācijā izmantota elektromagnētisko viļņu atstarošanās no apkārtējiem priekšmetiem
ģeoradars Radiolokācijas iekārta zemes dzīļu izpētei līdz dažu simtu metru dziļumam
radioprožektors Radiolokators ar gaismas prožektoru
papildradars Radiolokators, ko papildus galvenajam radaram izmanto zonās ar nepietiekamu galvenā radara pārklājumu
rentgenluminiscence Radioluminiscences paveids, kas rodas, apstarojot luminoforu ar rentgenstariem vai gamma stariem; lieto rentgendiagnostika attēla vizualizācijai
radiometeocentrs Radiometeoroloģijas centrs
radiometeorologs Radiometeoroloģiļas speciālists
radiometrists Radiometrijas (1) speciālists
radiometrists Radiometrijas (2) speciālists
radiometris Radiometrs
točka Radiomezgls
radiosekstants Radionavigācijas ierīce kuģu un lidaparātu koordinātu noteikšanai pēc debess ķermeņa radiostarojuma
radioaltimetrs Radionavigācijas ierīce lidaparātu lidošanas augstuma noteikšanai
radiotālmērs Radionavigācijas ierīce, ar ko mēra attālumu attāluma mērīšanas sistēmās, vai autonoms attāluma mērītājs līdz radiosignālus atstarojošam objektam, piem., radioaltimetrs
Decca Radionavigācijas sistēma garajos viļņos kuģniecības un gaisa satiksmē; sastāv no daudziem uz zemes bāzētiem radioraidītājiem un balstās uz hiperboliskās navigācijas principu
radiotranslācija Radiopārraide tieši no darbības vietas (piemēram, no koncertzāles, stadiona)
radioklusēšna Radiopārraižu aizliegums, lai slēptu no pretinieka savējo karaspēka (spēku) atrašanās vietu un darbību
radioizlūkošana Radiopārtveršana, raidījumu analīze, raidītāju peilēšana nolūkā iegūt ziņas par pretinieku
radiopeilētājs Radiopeilers - radioiekārta, kas nosaka virzienu uz raidstaciju
radiogoniometrs Radiopeilēšanas ierīce, ar kuru noteic radiostarojuma avota (piemēram, radiobākas) vai no objekta atstarojušos radioviļņu pienākšanas virzienu; to plaši izmanto navigācijā
radiotranslācija Radioprogrammu pārraide pa vadu sakaru sistēmu
radio Radioraidījums
radiopārraide Radioraidījums
radioavīze Radioraidījums, kas pēc materiāla sakārtojuma atgādina avīzi
radiorežisors Radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu, radiokompozīciju, radiolasījumu) režisors
radiokomiteja Radioraidījumu komiteja
radioapraide Radioraidījumu pārraidīšana
radioklusums Radioraidīšanas pārtraukums tīklā uz noteiktu laiku
radiokontrolpunkts Radioraidītāja izvietojums, ko nosaka, mērījot raidītāja azimutus attiecībā pret divām vai vairākām peilēšanas stacijām, kad raidītājs atrodas krustpunktā
radiokontrole Radiosakaru noteiktās kārtības kontrole, lai pārbaudītu karaspēka daļas un savienojumu slēpto vadību, darbības režīmus, radiomaskēšanos, iekārtu tehniskās ekspluatācijas prasību un radiosakaru noteikumu izpildi
radioseanss Radiosakaru seanss
radiooperators Radiosakaru sistēmas operators
radiovirziens Radiosakaru veids starp divām radiostacijām (ar kādu noteiktu korespondentu), lietojot īpaši izstrādātus radiodatus
maydey Radiosignāls sauciens pēc palīdzības, ko lieto uz kuģiem un lidmašīnās
tāluztvere Radiosignālu uztvere aiz radioraidītāja drošās uztveres zonas robežas; tāluztveršana
tāluztveršana Radiosignālu uztveršana aiz radioraidītāja drošās uztveršanas zonas robežas; tāluztvere
goniometrs Radiospoļu sistēma vērstai raidīšanai un vērstai uztveršanai
radioklubs Radiosporta un radioamatierisma centrs
raidstacija Radiostacija informācijas pārraidei
radiodati Radiostacijas frekvences (frekvenču paketes), indeksi, paroles, izsaukumi (adrešu kodi), radiosakaru grafiki, kā arī izsaukumu tabulu atslēgas u. c. dati, kas nepieciešami radioapmaiņai
radiouzliesmojums Radiostarojuma intensitātes straujš pieaugums
radiouzvedums Radiostudijā iestudēts, radio speciiikai pielāgots (kā, piemēram, lugas, operas, operetes) uzvedums, ko pārraida pa radio
radiotechnika Radiotehnika
fīders Radiotehnikā - enerģijas pārvades līnija, ko lieto augstfrekvences signālu pārvadei vai sadalei starp atsevišķiem iekārtu blokiem
radiotehniķis Radiotehnikas (1) speciālists (parasti ar vidējo izglītību)
kristadīns Radiotehnikas attīstības sākumposmā lietots detektoruztvērējs, ko baro neliela baterija
radioorientieris Radiotehniska iekārta, ierīce (kā) orientēšanai
kopantena Radiotehniska iekārta, kas nodrošina ultraīsviļņu un TV raidstaciju signālu uztveršanu vienlaikus vairākiem radio un TV uztvērējiem
radars Radiotehniska ierīce mērķa atklāšanai un tā virziena un attāluma noteikšanai ar radiosignāliem; radiolokators
radiosistēma Radiotehnisko iekārtu komplekss noteiktu uzdevumu veikšanai
raidītājkomplekss Radiotehnisks iekārtu komplekss, kas nodrošina raidītāja darbību
radiokomplekss Radiotehnisku iekārtu komplekss noteiktu uzdevumu veikšanai
šūna Radiotelefonijā - apvidus, ko apkalpo viena radiotelefona centrāle
radiotelemehāniķis Radiotelemehānikas speciālists
radiointerferometrs Radioteleskopu sistēma, kas sastāv no divām vai vairākām antenām, kas novietotas noteiktā attālumā viena no otras
radionovērošana Radiotīklu (radiovirzienu) darbības izlūkošanas metode, ko pretinieks izmanto, lai iegūtu nepieciešamās taktiskās un operatīvās ziņas par pretējo pusi
radiogalds Radiouztvērēja novietošanai paredzēts (neliels) galds
rāčiņš Radiouztvērējs
rāčuks Radiouztvērējs
rādiņš Radiouztvērējs
rādža Radiouztvērējs
rādžiņš Radiouztvērējs
rāģiks Radiouztvērējs
rāģis Radiouztvērējs
rāģuks Radiouztvērējs
kristāluztvērējs Radiouztvērējs, kurā izmantots kristāla detektors
VHF Radioviļņi ar ļoti augstām frekvencēm, robežās no 30 līdz 300 MHz (angļu "very high frequency"); izmanto radio FM, TV kanālos, mobīlo radiosakaru sistēmās un radionavigācijā
skrejvilnis Radioviļņi ar mainīgu frekvenci
ultraīsviļņi Radioviļņi, kuru garums ir mazāks par 10 metriem
īsviļņi Radioviļņi, kuru garums ir no 10 līdz 100 metriem
radioavots Radioviļņu avots
radiouztveršana Radioviļņu uztveršana un pārveidošana skaņās; radiouztvere
radiouztvere Radioviļņu uztveršana un pārveidošana skaņās; radiouztveršana
L-antena Radioviļņu uztveršanai vai raidīšanai lietotā horizontālā antena, kuras viens gals iet taisnā leņķī lejup (uz aparātu)
radioslāpējošs Radioviļņus absorbējošs, vai vāji atstarojošs
radiozonds Radiozonde
bortradists Radists - apkalpes loceklis (parasti lidaparātā)
creatio Radīšana
iedzemdināt Radīt
piešķilt Radīt
ieradīt Radīt, ar savu darbu, darbību izveidot
sārņot Radīt, arī palielināt sārņu (1) koncentrāciju (kur)
izražot Radīt, darīt, ražot
palaist pasaulē Radīt, dot dzīvību; arī iedzīvināt
pievaināt Radīt, dot iemeslu
izdzemdēt Radīt, dzemdēt
ierakstīt Radīt, ieveidot (parasti pēdas sniega, smiltīs)
burt Radīt, īstenot (ko skaistu, cildenu, vēlamu)
saputoties Radīt, izdalīt putas, parasti lielākā daudzumā
dvesmot Radīt, izplatīt (piemēram, karstumu, smaržu); dvest (8)
dvest Radīt, izplatīt (piemēram, siltumu, aukstumu, smaržu)
elpot Radīt, izplatīt (piemēram, smaržu, siltumu)
dvašot Radīt, izplatīt (piemēram, smaržu, siltumu); dvest (8)
garot Radīt, izplatīt, piemēram, smaržu
dzemdēt Radīt, izraisīt
izrosīt Radīt, izraisīt
ienest Radīt, izraisīt (kādu parādību); arī ieviest
iegāzt Radīt, izraisīt (piemēram, kāda pasākuma) nelabvēlīgu iznākumu
kusinēt Radīt, izraisīt naidu (starp cilvēkiem)
ielustināt Radīt, izraisīt prieku, vēlēšanos (ko darīt, kur doties u. tml.); iepriecināt
ģenerēt Radīt, izraisīt, pārveidot (parasti ar kādu ierīci, piemēram, kāda veida enerģiju)
degt Radīt, izstarot siltumu, gaismu
izkliegt Radīt, izveidot (raksturīgas balss skaņas) - parasti par putniem
pārnest Radīt, izveidot (vārdam, vārdu savienojumam) citu nozīmi, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības
izfantazēt Radīt, izveidot fantāzijā
uzšķērsties Radīt, izveidot sev dziļu brūci
atvasināt Radīt, izveidot, izsecināt (ko jaunu), balstoties uz kādu pamatkategoriju, lielumu u. tml.
iekārtoties Radīt, nodrošināt sev dzīves vai darba apstākļus
nokarcināt Radīt, parasti īsu brīdi, raksturīgas (žēlas) balss skaņas (par vistu)
nokarcinēt Radīt, parasti īsu brīdi, raksturīgas (žēlas) balss skaņas (par vistu)
nest Radīt, ražot (augļus, ražu)
paradīt Radīt, ražot, producēt
safabricēt Radīt, sacerēt (parasti mazvērtīgus mākslas darbus) lielākā daudzumā
turēt Radīt, veidot (ķermenim, tā daļām) noteiktu stāvokli un saglabāt to (kādu laiku)
dibināt Radīt, veidot (piemēram, organizāciju, iestādi, pilsētu), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus
kārtot Radīt, veidot (priekšmetam, telpai u. tml.) vēlamo, parasto izskatu, radīt kārtību; likt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai
dzemdināt Radīt; izraisīt
radonis Radītājs
archejs Radītājs, valdnieks; pēc Paracelza mācības garīgais pirmprincips, neapzinīgs dabasspēks, no kā atkarājas dzīvība un visi viņas procesi - veselība, slimība, dziedināšanau utt.
ķaukstēt Radīts īsas, nesakarīgas skaņas (par zīdaini, kas mācās runāt)
Červonoarmeiska Radiviļiva - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1940.-1992. g.
Radzivilova Radiviļiva, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1940. g.
afinitāte Radniecība (ķīmiska, bioloģiska)
asinsradniecība Radniecība starp cilvēkiem, kuriem ir kopēja izcelšanās (piemēram, starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām)
izostērisms Radniecība starp diviem vai vairākiem ķīmiskiem savienojumiem, kas ir izostēri; uzskata, ka tiem piemīt arī vienāda vai ļoti līdzīga farmakoloģiskā aktivitāte
īstenība Radniecība, tuvs radinieks
radlīnija Radniecības attieksmes
patrilinearitāte Radniecības, izcelsmes noteikšana pa tēva līniju
slāvi Radniecīga tautu grupa Eiropas austrumos, vidienē un dienvidos
radnis Radniecīgs
rada Radniecīgs (3)
radniecisks Radniecīgs (3)
afīns Radniecīgs, līdzīgs
heteronīmija Radniecīgu dažāda dzimuma būtņu nosaukšana atšķirīgas saknes vārdos
inbrīdings Radniecīgu indivīdu pārošana vai pārošanas; radniecīgu indivīdu krustošana
glotohronoloģija Radniecīgu valodu dalīšanās laika noteikšana, procentos aprēķinot to vārdu daudzumu, kas saglabājušies no sākotnējā vārdu krājuma visbiežāk sastopamo ikdienišķo parādību apzīmēšanai
sakne Radniecīgu vārdu grupai kopēja morfēma, ar ko ir saistīta vārda visa leksiskā nozīme vai tās galvenā dala
radnieciskums Radniecīgums (3)
ģenealoģisks Radniecisks
radnieciski Radniecisks
tuvīms Radniecisks
konstelācija Radniecisku domu grupa, ko ar pamatdomu saista kopēja emocionālā pieredze
inbredlīnija Radniecisku īpatņu grupa (līnija), kas iegūta inbrīdinga rezultātā
Radomska Radomsko, pilsēta Polijā
Rn Radons (ķīm. elements)
Radopole Radopoles muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu (tagadējā Viļānu) pagastā
laboratorija Radoša darba metožu kopums (rakstniekam, māksliniekam)
pārradīt Radošā procesā pārveidot citādu, par ko citu
pārtapt Radošā procesā pārveidoties, tikt pārveidotam par ko citu (piemēram, par ieceri, tekstu, mākslas tēlu)
māksla Radoša tēlaina īstenības atspoguļošana; darbu kopums, kuri ir radīti, tēlaini atspoguļojot īstenību
interpretācija Radoša, īpatnēja pieeja idejas, satura atklāšanai (parasti izpildītājmākslā)
māksla Radošās darbības nozare, veids vai paveids, kam raksturīga estētiski izzinoša attieksme pret īstenību
izgudrot Radošas darbības rezultātā izveidot (ko jaunu, nebijušu, ar praktisku vai zinātnisku nozīmi)
amatnieciskums Radošas ierosmes, arī talanta, meistarības trūkums (parasti mākslā, zinātnē)
interpretēt Radoši atklāt (mākslas darba ideju, saturu, parasti izpildītājmākslā)
apaugļot Radoši ietekmēt, aktivizēt (piemēram, domas, iztēli, daiļradi)
kreatīvs Radošs, radītspējīgs
kreativitāte Radošums - radošs spēks, spēja izgudrot, ideju bagātība
sacaurumot Radot (kam, parasti vairākus, daudzus) caurumus, sabojāt (to), parasti pilnīgi
piekonstruēt Radot (mākslas darbu), samāksloti, neatbilstoši īstenībai izveidot (tā atsevišķas sastāvdaļas, elementus)
simfonizēt Radot (skaņdarbu), pastiprināti iekļaut (tajā) simfoniskajam orķestrim raksturīgos izteiksmes līdzekļus, izteiksmes iespējas
vārīt Radot attiecīgu (parasti augstu) temperatūru, panākt, ka visā (šķidruma) tilpumā notiek pāreja no šķidrā agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī
piebalsot Radot balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
nobazūnēt Radot bazūnei līdzīgas skaņas panākt (ko)
aizburkšēt Radot burkšķošu, dārdošu troksni, aizvirzīties (kur, uz kurieni, kam garām u. tml.); arī attālināties
uzdiedzēt Radot dīgšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (sēkla) uzdīgst, izdīgst
izdiedzēt Radot dīgšanai labvēlīgu vidi, panākt, ka izdīgst
diedzēt Radot dīgšanai labvēlīgu vidi, panākt, ka sāk dīgt
sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (kas, parasti šķidra, gāzveida viela); būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (kas, parasti šķidra, gāzveida viela)
kultivēt Radot labvēlīgus (mākslīgos) apstākļus, panākt, ka (mikroorganismi) aug un attīstās
aizraut Radot lielu interesi, saistīt; ieinteresēt
atbaidīt Radot nepatiku, bailes, atsvešināt
atbiedēt Radot nepatiku, bailes, atsvešināt; atbaidīt (2)
uzplaucēt Radot plaukšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzplaukst; izplaucēt 2
piekliegt Radot raksturīgas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem
pieklaigāt Radot raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dažiem putniem
pievēkšēt Radot skaļas balss skaņas, panākt, ka tās izplatās viscaur (telpā, vidē)
ieskanēt Radot skaņas, iebraukt
ievainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli darboties
savainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku), parasti pilnīgi, nespējīgu normāli kustēties, darboties
nosprostot Radot šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kā pārvietošanos, plūsmu); radīt šķērsli (kur), lai kavētu, arī pārtrauktu (kā) pārvietošanos, plūsmu
sprostot Radot šķērsli, panākt, būt par cēloni, ka kustība, pārvietošanās (pa ko) kļūst neiespējama
izblūžģināt Radot šļakstošu troksni izdzīt no ūdens
uzziedināt Radot ziedēšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (augs) uzzied
znotēties Radoties, kļūt par znotu
pieradoties Radoties, uzturēt labas attiecības (ar vairākiem vai daudziem radiniekiem)
radnis Rads
bāleliņš Radu (saimes) vīrietis (parasti neprecēts)
bāliņš Radu (saimes) vīrietis (parasti neprecēts)
bālis Radu (saimes) vīrietis (parasti neprecēts)
ģenealoģija Radu raksti, cilts vēsture
raģe Radze, ragaine
cornea Radzene 2 - tagad "Cerastium"
cerastium Radzenes 2
keratomalācija Radzenes atmiekšķēšanās
keratoglobuss Radzenes bumbveida iztilpums
pannuss Radzenes iekaisums, kuram raksturīga patoloģiska saistaudu un asinsvadu ieaugšana no konjunktīvas
keratometrija Radzenes izliekuma pakāpes mērīšana
keratoskopija Radzenes izmeklēšana, lietojot keratoskopu
keratektāzija Radzenes izspiedums
līdējčūla Radzenes līdējčūla - acu slimība, ko izraisa pneimokoki, retāk stafilokoki, streptokoki, parasti rodas pēc nelieliem acs ievainojumiem
keratektomija Radzenes lielākas vai mazākas daļas izgriešana
keratocentēze Radzenes pārduršana
keratotomija Radzenes pārgriešana
heterokeratoplastika Radzenes pārstādīšana cilvēkam no dzīvnieka
keratoplastika Radzenes plastiskā operācija, sevišķi radzenes daļas pārstādīšana
keratorekse Radzenes plīsums no čūlas vai traumas
oftalmometrija Radzenes priekšējās virsmas izliekuma rādiusa mērīšana ar oftalmometru
goniosinehija Radzenes saaugums ar varavīksneni pie acs priekšējās kameras leņķa
keratonoze Radzenes saslimšana
cirsoftalmija Radzenes stafiloma ar varikozu virsmu
stafilotomija Radzenes stafilomas nogriešana
keratosklerīts Radzenes un sklēras iekaisums
ciklokeratīts Radzenes un starenes iekaisums
keratoirīts Radzenes un varavīksnenes iekaisums
keratoiridociklīts Radzenes, varavīksnenes un starenes iekaisums
purpurradzene Radzeņu suga, sastopama gar ceļmalām, mežos, sarkaniem ziediem, ačgārni olējādām vai garenām lapām, īskātainām apakšlapām, sēdošām augšlapām
taurinis Radziņš, stobriņš
rajah Radža
rao Radža - valdnieks (kādā Indijas vai Malajas teritorijā); šī valdnieka tituls
Radžanga Radžana, upe Malaizijā
marvari Radžastāņu etnogrāfiska grupa, dzīvo Indijā, Radžastānas štata dienvidrietumos un vidienē, atsevišķas grupas daudzās Indijas pilsētās, runā radžastāņu valodas dialektā (indoeiropiešu saimes indoāriešu grupa)
Radžupīte Radžupe, Dienvidsusējas pieteka
Šķērse Radžupe, Dienvidsusējas pieteka
Šķerstene Radžupes nosaukuma variants tās augštecē
Skirsa Radžupes nosaukuma variants tās augštecē
Atēnu skola Rafaēla freska Vatikānā (angļu "The school of Athens"), kurā vienkopus attēloti dažādu laikmetu domātāji
raphia Rafijas
rafinēšana Rafinādes izgatavošana no smalkā cukura
afinācija Rafinēšanai paredzētā smalkā cukura iepriekšējā attīrīšana
ceresīns Rafinēts ozokerīts, balta, cieta mikrokristāliska masa, lieto sveču rūpniecībā, ziedēm, bišu vasku vietā
rafflesia Raflēzijas
rafflesiaceae Raflēziju dzimta
Arnolda raflēzija raflēziju ģints suga ("Raflesia arnoldii"), kas aug Sumatras salā, tās milzum lielā zieda (diametrā \~1 m, masa \~7 kg) biezās (līdz 5 cm), sulīgās vainaglapas izdala puvuma smaku, kas pievilina zieda apputeksnētājas mušas
strumpnieks Raga pūtējs, taurētājs
ieradzis Raga serde (dobradžiem); pieres kaula izaugums (dobradžu) raga pamatā
keratoģenēze Raga šūnu un raga veidojumu rašanās un attīstība
monīts Raga vielai līdzīga plastiska elektrības izolācijas masa, ko pagatavo no celulozes
lupis Ragainis, netikles vīrs
ragrillis Ragainis, ragacis
ragacis Ragainis, spīļarkls
spiku Ragainis, velns
ragaiņš Ragains
raģis Ragains
ragots Ragains (2)
ragots Ragains (l)
ragacis Ragains koks, uz kura kulstot liek linus
Cernuns Ragains ķeltu dievs, kurš tiek asociēts ar zemi un auglību, dzīvnieku valstības aizstāvis
cornutus Ragains, Eubūlida sofisms: tas, ko tu neesi pazaudējis, tev vēl ir: tu neesi pazaudējis ragus; tā tad tev ir ragi
ragkārta Ragakārta - ragvielas slānis epidermas virskārtā
ragaliņš Ragalis
raggalis Ragalis, arkla balsts
raggals Ragalis, arkla balsts
Ragāļezers Ragaļu ezers Kokneses pagastā
noraga Ragam ieradze
parkezīns Ragam līdzīga viela no nitrocelulozes un rīcina eļlas ar šellaka vai kopala piejaukumu, lietoja kaučuka un gutaperčas vietā elektrisko vadu izolācijai u. c.
parkezīts Ragam līdzīga viela no nitrocelulozes un rīcina eļlas ar šellaka vai kopala piejaukumu, lietoja kaučuka un gutaperčas vietā elektrisko vadu izolācijai u. c.; parkezīns
raguveidīgs Ragam līdzīgs
liegava Ragana
raganiete Ragana
raganis Ragana
rēga Ragana
rogana Ragana
vellene Ragana
kare Ragana, burve
zavētāja Ragana, burve, vārdotāja
zavekle Ragana, lauma, burve
zavetniece Ragana, lauma, burve
mačka Ragana; burve
vellata Ragana; velna apsēsta sieviete, tāda, kas spēj pārvērsties, mainīt savu veidolu
ģeida Raganai līdzīga būtne
raganacs Raganas acs
Ravanes ezers Raganas ezers Zvārtavas pagastā
nešļava Raganas vai burvja atstāta noburta lieta ar nolūku noskaust otram labumu, kaitēt
maļa Raganas vēmeklis - putu cikādes izdalījumi ap tās olām un kāpuriem uz augu lapām un zariem
Silaciema upe Raganiņa, Bolupes pieteka
ragans Raganis - burvis, apbūrējs
Raganiņas ezers Raganītis, ezers Drabešu un Vaives pagastā
Raganu ezers Raganītis, ezers Drabešu un Vaives pagastā
Rāmuļu ezers Raganītis, ezers Drabešu un Vaives pagastā
Raganas ezers Raganītis, ezers Drabešu un Vaives pagastā
nēšļava Raganu nēsājums
circaea Raganzālītes
siricidae Ragastu dzimta
paururus Ragastu dzimtas ģints
sirex Ragastu dzimtas ģints
ragate Ragata - baļķis, ko pārvelk pāri upei, lai saturētu pludināmos kokus
zagata Ragata - baļķis, ko pārvelk pāri upei, lai saturētu pludināmos kokus
akeratoze Ragaudu, piem., nagu trūkums
raga Ragavas
ragas Ragavas
raģes Ragavas
ragus Ragavas
ragutas Ragavas
raguvas Ragavas
regavas Ragavas
rogavas Ragavas
slēdes Ragavas
sliepes Ragavas
korpača Ragavas ar atsevišķi darinātu (noceļamu un uzliekamu) virsdaļu un atzveltni
razvajas Ragavas ar atzveltni
ošūnes Ragavas ar atzveltni, kulbu
kurzulis Ragavas ar kulbu
plēšas Ragavas ar kulbu
važas Ragavas ar kulbu
kuraža Ragavas ar kurvi
kuražas Ragavas ar kurvi, arī statnis ar koka atzveltni, ko liek uz ragavām, lai būtu ērtāka sēdēšana
kuraži Ragavas ar kurvi, arī statnis ar koka atzveltni, ko liek uz ragavām, lai būtu ērtāka sēdēšana
poroška Ragavas ar uzliekamu un noņemamu atzveltni
gričalas Ragavas, kas uz ledus piestiprinātas pie kārts braukšanai pa apli
slaika Ragavas, parasti lielas, kurās iejūdz 2 zirgus
regus Ragavas; ragus
ragutiņi Ragaviņas
regaviņi Ragaviņas
šankas Ragaviņas
sliecenīcas Ragaviņas
šļūkavas Ragaviņas
ragutiņas Ragaviņas (1)
ragutiņas Ragaviņas (2)
Ragaviņa Ragaviņas ūdenskrātuve - izveidota uz Dzēsupītes Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība - 8 ha
abazelis Ragaviņas, ko izmantoja garu baļķu tievā gala atbalstam, lai pārvedot tas nevilktos pa zemi
regutiņi Ragaviņas; ragutiņi
šķiene Ragavu apkalums
kebeze Ragavu atzveltne
balzans Ragavu daļa - balzenis
balzonis Ragavu daļa - balzenis
balzons Ragavu daļa - balzenis
aploks Ragavu daļa - koks, kas savieno pretējo slieču mietnes
atstulpe Ragavu detaļa - dzelzs stienis, kas savieno ragavu slieces uzliekto galu ar pirmo mietni
izkulas Ragavu detaļa - gareniskā virzienā novietotie koki, kas sasaista mietnes; sānkoki
balzene Ragavu detaļa - šķērskoks (arī metāla stienis), kas savieno ragavu slieču pretējās mietnes; balzenis
balzienis Ragavu detaļa - šķērskoks (arī metāla stienis), kas savieno ragavu slieču pretējās mietnes; balzenis
balzinis Ragavu detaļa - šķērskoks (arī metāla stienis), kas savieno ragavu slieču pretējās mietnes; balzenis
balzins Ragavu detaļa - šķērskoks (arī metāla stienis), kas savieno ragavu slieču pretējās mietnes; balzenis
baļzonis Ragavu detaļa - šķērskoks, kas savieno ragavu slieču pretējās mietnes; balzenis
uzkale Ragavu detaļa, augšējais stiprinājums virs sliecēm
ūzkale Ragavu detaļa, kas satur kopā ragavu mietnes
miete Ragavu detaļa, kas savieno slieci ar uzkalu un kulbu
uzkava Ragavu detaļa, kas savieno vienas ragavu puses mietnes
kuražnieks Ragavu gatavotājs
koruškiņi Ragavu grozs
padēkls Ragavu koka sastāvdaļa, ko ar tapām piestiprina zem slieces, lai tā tik ātri nenodilst
drēģis Ragavu kulba
ķibas Ragavu kulba
ķibica Ragavu kulba
plēšas Ragavu kulba
ragaža Ragavu kulba; virs ragavām liekams kāršu režģis siena u. c. vešanai
ķilpis Ragavu kūlenis
ķirpis Ragavu kūlenis
peķis Ragavu kūlenis
ķibicka Ragavu kurvis
stibene Ragavu mietne
stipens Ragavu mietne
stibenes Ragavu mietnes
stibeņi Ragavu mietnes
stibiņi Ragavu mietnes
stipans Ragavu nietne, balsts
regavpakaļa Ragavu pakaļējā daļa; ragavu pakaļgals
iegalis Ragavu priekša
iegalvis Ragavu priekša
apgalvene Ragavu priekšā uz augšu uzliekto slieču savienojums; ragavu slieču priekšējā daļa, priekšējais uzliekums
regavpriekša Ragavu priekšējā daļa
pazvaļa Ragavu sēdekļa atzveltne
pazvalas Ragavu sēdekļa atzveltne
kaba Ragavu sliece
kabis Ragavu sliece
padrozs Ragavu slieces apkalums
šinna Ragavu slieces dzelzs apkalums
atgalvene Ragavu slieces kopā saturošais priekšējais posms
uzkala Ragavu slieces metāla detaļa, pārklājums saskarei ar ceļa virsmu
ūzkalas Ragavu slieces metāla detaļa, pārklājums saskarei ar ceļa virsmu
racenes Ragavu slieces no koka ar līku sakni; arī ragavas ar šādām sliecēm
pavize Ragavu slieces priekšējā izliektā daļa
atgalve Ragavu slieču priekšējā daļa, priekšējais uzliekums
šķiens Ragavu vai ratu apkalums; metāla sliece, metāla stienis
šlēdes Ragavu veids
kulba Ragavu, arī ratu kaste, kur novietojas braucēji, liek kravu
balgzds Ragavu, kamanu balzenis
apuždzelze Ragavu, kamanu slieces apakšējā metāla daļa
kalnāzis Ragāzis - kalnu kaza ("Capra ibex")
rogi Ragi
nagains Ragiem līdzīgs
raglapis Raglape
ceratophyllum Raglapes
ceratophyllaceae Raglapju dzimta
smaragdīts Ragmānis
ruņģis Ragnesis, piekrāpts vīrs
ragsudrabs Ragrūda
ragošana Ragu (banku) likšana slimniekam
atragošana Ragu aizmetņu iznīcināšana
uzradži Ragu augšējā daļa
bombardons Ragu grupai piederīgs pūšams instruments ar 4-5 ventiļiem
Raggenhof Ragu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā
Raziēls Raguēls
gymnocladus Ragukoki
raglops Ragulops
Dzirnupīte Ragupīte, Daugavas pieteka
ragutnīce Ragutnīca
ragveidīgs Ragveida
galalīts Ragveida plastmasa, ko iegūst, apstrādājot kazeīnu ar formalīnu
spongins Ragviela, kas veido tā saucamo ragsūkļu skeletu
astri Ragvielas pavedieni (zirga astē)
ragāda Ragvielas slānis epidermas virskārtā
ragakārta Ragvielas slānis epidermas virskārtā
ragšūnas Ragvielas šūnas
nags Ragvielas veidojums (dzīvnieka) pirksta galā
ceratodon Ragzobes
raķēt Raģēt - ar raģeli virves vīt (ar kāsīšiem griezt)
Rogačova Rahačova, pilsēta Baltkrievijā
rahītisms Rahīta pazīmju kopums
rachīts Rahīts - kaulu slimība
Rahova Rahiva, pilsēta Ukrainā
dagle Raiba cūka
raibele Raiba govs
raibgosniņa Raiba govs
raicka Raiba govs
ziedaine Raiba govs
ziedainīte Raiba govs
ziedala Raiba govs
ziedaļa Raiba govs
ziedaļiņa Raiba govs
ziedele Raiba govs
plaņķe Raiba govs ar baltiem, melniem un sarkanīgiem plankumiem
slauna Raiba govs; netīra govs
neaizmirsteles Raibā neaizmirstule ("Myosotis discolor")
raibspuris Raibā platgalve ("Cottus poecilopus"), kaulzivju klases skorpēnveidīgo kārtas platgalvju dzimtas suga
jukuris Raiba rinda
vailums Raiba vilnas drāna
raice Raiba vista
raiba Raiba, sīkrūtaina villaine, raiba seģene, drāna, lakats
raibe Raiba, sīkrūtaina villaine, raiba seģene, drāna, lakats
raibene Raiba, sīkrūtaina villaine, raiba seģene, drāna, lakats
varjetē Raibais teātris, viegla satura un mazas vērtības
raiba Raibaļa
raibe Raibaļa
raibene Raibaļa
raibuliņa Raibaļa
raibuļa Raibaļa (govs)
raibis Raibaļas saīsināts nosaukums
raiča Raibaļas saīsināts nosaukums ar mazliet nievājošu nokrāsu
kraplakas Raibas iespiežamās krāsas, ko iegūst no madaras ("rubia tinctorium L.") samaltas saknes, kurā ir dažādas krāsvielas: alizarīns, purpurīns, karbonskābe u. c.
nimfalida Raibenis
nymphalidae Raibeņi
nymphalis Raibeņi
cynthia Raibeņu dzimtas ģints
limentris Raibeņu dzimtas ģints
polygonium Raibeņu dzimtas ģints
vanessa Raibeņu dzimtas ģints
acainais raibenis Raibeņu dzimtas suga (“Inachis io”), sarkanbrūns dienas tauriņš ar lielu acsveida plankumu uz katra spārna
neritidae Raibgliemežu dzimta
theodoxus Raibgliemežu dzimtas ģints
raibēni Raibi apģērbts
spurdzaiņi Raibi cimdi
ķipars Raibi ieģērbta lelle ar auklā kustināmiem locekļiem
uzraibināt Raibi izkrāsot
mokets Raibi izrakstīts plīša audums no kokvilnas, ķemdzijas, kaņepāju vai linu dzijām, ko lieto segām, mīksto mēbeļu pārvalkiem u. tml.
miņotes Raibi kaklauti
ziedināt Raibi krāost
raibkrāsains Raibi krāsains; ar krāsainiem plankumiem
pupurka Raibi sieviešu svārki
raibīt Raibināt
raibumot Raibināt
Raibītis Raibīša ezers Ģibuļu pagastā
stathmopodidae Raibkājkožu dzimta
stathmopoda Raibkājkožu dzimtas ģints
gracillariidae Raibkožu dzimta
gracillariinae Raibkožu dzimtas apakšdzimta
lithocolletinae Raibkožu dzimtas apakšdzimta
callisto Raibkožu dzimtas apakšdzimtas "Gracillariinae" ģints
caloptilia Raibkožu dzimtas apakšdzimtas "Gracillariinae" ģints
parornix Raibkožu dzimtas apakšdzimtas "Lithocolletinae" ģints
phillonorycter Raibkožu dzimtas apakšdzimtas "Lithocolletinae" ģints
gracillaria Raibkožu dzimtas ģints
kolejas Raibnātres, lūpziežu dzimtas lakstaugu un krūmu ģints; izplatīts arī kā istabas augs ar skaistas krāsas lapām, audzē kā viengadīgu paklājaugu
raiboties Raibot (2)
buntīgs Raibs
kākarains Raibs
kaņepains Raibs
krancēts Raibs
laukumots Raibs
lēseins Raibs
ņirbains Raibs
ņirbots Raibs
planks Raibs
raibots Raibs
reibs Raibs
seķains Raibs
šeķains Raibs
teterains Raibs
virkšķains Raibs
ziedans Raibs
ziedots Raibs
rampalains Raibs - balts, melns un rūsgani plankumains
mistrains Raibs (par audumu, adījumu)
mistraiņš Raibs (par audumu, adījumu)
cīkars Raibs (par cāli)
ķūtains Raibs (par mājlopiem)
ķūtis Raibs (par mājlopiem)
šķimeļains Raibs (par zirgu, zirga apmatojumu, apspalvojumu)
raibaudekls Raibs audekls
bandana Raibs galvas lakats, bieži ar iekodinātu rakstu (parasti uz melna pamata), ko mēdz sasiet pakausī; reperu, hiphopa un citu jaunatnes subkultūru atribūts
plaņķene Raibs lakats
žardinjēre Raibs pušķis sieviešu cepurēm
daglis Raibs suns
rakstiņš Raibs suns (ar rakstiem)
raibtauriņš Raibs tauriņš
ķimelis Raibs vai iesirms zirgs
šķimelis Raibs zirgs
seķis Raibs zirgs; arī brūns zirgs, kam gaišas krūtis un aste
dārks Raibs, ābolains (par dzīvnieku, parasti zirgu)
rains Raibs, ar svītrām
ķimeļains Raibs, iesirms (par zirgu)
plankains Raibs, krāsains
losains Raibs, lāsains
pogs Raibs, lāsains
nagozains Raibs, plankumains
rainis Raibs, raibi svītrots
mārkains Raibs, svītrains
spaņģains Raibs, svītrains (kā tīģeris)
ziedojs Raibs, ziedains
šķiltavains Raibs; izšuvums ar lieliem raibumiem, ar lieliem rakstiem
ischnura Raibspārītes
raibspārņmuša Raibspārnmuša
tephritidae Raibspārnmušu dzimta
chaetostomatella Raibspārnmušu dzimtas ģints
rhagoletis Raibspārnmušu dzimtas ģints
trypeta Raibspārnmušu dzimtas ģints
urophora Raibspārnmušu dzimtas ģints
eurosta Raibspārnmušu kārtas ģints
smiltājsisenis Raibspārnu smiltājsisenis - taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas suga ("Oedipoda coerulescens"), Latvijā aizsargājama
zygaenidae Raibspārņu dzimta
raibsvārks Raibsvārcis
raibumots Raibumains, raibs
lasumi Raibumi
greidiņš Raibumi, ko ieada cimdam pie (virs) valnīša
raičuks Raibumots gailis
ziedājs Raibums
raibeklis Raibums, vizulis
dendrobatidae Raibvaržu dzimta
endromididae Raibvērpēju dzimta
endromis Raibvērpēju dzimtas ģints
Raicenes ezers Raicinis, ezers Tilžas pagastā
Raicene Raicinis, ezers Tilžas pagastā
raidlaiks Raidījuma laiks
televeikals Raidījums, kurā izteikts tiešs piedāvājums par samaksu piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus
radiopirātisms Raidīšana no nereģistrētām raidstacijām (piem., kuģos ierīkotām)
servēt Raidīt (bumbu, bumbiņu) pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā)
centrēt Raidīt (bumbu, ripu) uz laukuma vidu (sporta spēlēs)
plasēt Raidīt bumbu uz tādu vietu, kur pretiniekam ir grūti to uztvert
telegrafēt Raidīt pa telegrāfa tīklu
bavīt Raidīt prom
aizraidīt Raidīt prom; sūtot vai dzenot panākt, ka aiziet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizdzīt, aizsūtīt
grūst Raidīt šāviņu; šaut
noraidīt Raidīt un pabeigt raidīt (informāciju, signālus)
vabīt Raidīt, dzīt (prom)
pendzēt Raidīt, dzīt projām
danģināt Raidīt, sūtīt
daņģīt Raidīt, sūtīt; daņģināt
monitors Raidītāja kontroluztvērējs; televīzijas kontrolekrāns
raidkomplekss Raidītājkomplekss - radiotehnisks iekārtu komplekss, kas nodrošina raidītāja darbību
raiduztvērējs Raidītājs ar uztvērējiekārtu
ēters Raidlaiks
raidāmluga Raidluga
pārraidīt Raidot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, bumbu, ripu)
pieraidīt Raidot projām sadzīt
raidāmstacija Raidstacija
raidīkla Raidstacija
radiobāka Raidstacija, kas raida radiosignālus, pēc kuriem lidaparāti, kuģi nosaka savu atrašanās vietu, kursu
radiopelengācija Raidstacijas atrašanās vietas noteikšana ar radiogoniometru; radiopeilēšana
radiopeilēšana Raidstacijas atrašanās vietas noteikšana ar radiogoniometru; radiopelengācija
rainists Rainistikas speciālists; rainologs
rainologs Rainoloģijas speciālists; rainists
divieši Raiņa izgudrots nosaukums panta formai, kas starptautiski pazīstama kā gnoma
Jasmuiža Raiņa memoriālais muzejs - Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja filiāle, atrodas Preiļu novada Aizkalnē, kompleksā 4 ēkas
Tadenava Raiņa memoriālais muzejs, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja filiāle, dibināts 1959. g., ierīkots bijušajā Tadenavas pusmuižā, dzejnieka tēva 1865. g. celtā ēkā, kur Rainis nodzīvojis pirmos 4 mūža gadus (1865.-1869. g.)
Saulcerīte Raiņa pasaku lugas "Zelta zirgs" (1909. g.) tēls - princese, kas 7 gadus pamirusi guļ stikla zārkā, līdz Antiņš viņu noved atpakaļ uz zemes
atraisīt Raisīt vaļā
penterēt Raisīt vaļā (ko savītu, sapītu u. tml.)
režģināt Raisīt vaļā (piemēram, dzijas samudžinājumu)
ziedēt Raisīt ziedus (par ziedaugu); būt plaukumā (par ziedu)
šķeterēt Raisīt, risināt
raistīt Raisīt, rist, saistīt
šķetināt Raisīt, ritināt vaļā (ko savītu, satītu, savērptu)
režģināties Raisīties vaļā (piemēram, par dzijas samudžinājumu)
Raiskum Raiskuma muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raiskuma pagastā
Kūdummuiža Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Kūdums" bijušais nosaukums
kūdumieši Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Kūdums" iedzīvotāji
Raiskuma muiža Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Raiskums" senāks nosaukums
strīķenieši Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Strīķi" iedzīvotāji
Ungurmuiža Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Unguri" bijušais nosaukums
ungurieši Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Unguri" iedzīvotāji
Raiskumskaja Raiskuma pagasta bijušais nosaukums krieviski
Raiskum Raiskums
atraisīt Raisot atbrīvot, atlaist (ko piesietu); atsiet
atraisīt Raisot atbrīvot, atšķirt vienu no otra (ko kopā sasietu)
atraisīt Raisot atvērt (ko aizsietu, pārsietu); atsiet
atsiet Raisot dabūt vaļā (ko aizsietu, pārsietu); raisot dabūt vaļā (ko sasietu)
atraisīt Raisot dabūt vaļā (ko sasietu, sapītu); atsiet
izrist Raisoties izjukt, izkliedēties (parasti par matiem)
raištis Raistis, liels lakats, villaine
raitinieks Raitenieks
atlipīt Raiti atskriet
noventēt Raiti darot pabeigt darbu
zolēt Raiti iet
spurot Raiti kustēties uz priekšu
šudīties Raiti kustēties, šurp un turp skraidīt
klaķēt Raiti likt, ievietot
kleķīt Raiti likt, ievietot
pāržmiegt Raiti pārzāģēt
ņagot Raiti strādāt
nagoties Raiti strādāt
allegro Raiti, jautri, ātrā tempā (mūzikā)
rīteris Raitnieks; jātnieks, bruņinieks
vedīgs Raits
dzīvs Raits (par norisi, darbību)
šķirība Raitums; arī veiksme
raigrass Raizāle
raijzāle Raizāle
rajzāle Raizāle
izbēdāt Raizējoties, rūpējoties apsvērt, izdomāt
kraute Raizes, bēdas, mokas
kreņķis Raizes, bēdas, neapmierinātība, arī īgnums, dusmas
graize Raizes, problēmas
rūžas Raizes, rūpes
rapata Raizes; rūpes; ar raizēm, rūpēm saistīta darbošanās
džaubt Raizēties
žurģēties Raizēties
bēdāties Raizēties, (pastāvīgi) domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu); bažīties, uztraukties
kreņķēties Raizēties, bēdāties, būt neapmierinātam, arī īgnoties, dusmoties
ierūpēties Raizēties, būt raižu pārņemtam
bēdēties Raizēties, pastāvīgi domāt (par ko nepatīkamu); bažīties, uztraukties
sirgstēties Raizēties, rūpēties
bēdāt Raizēties, rūpēties (par ko)
bēdēt Raizēties, uztraukties (par ko); baidīties
raja Rajas 1
Ņīvu ezers Rajevkas ezers Blontu pagastā
rajonnieks Rajona (2) iedzīvotājs; arī lauka iedzīvotājs
RCB Rajona centrālā bibliotēka (reg., piem., Tukuma RCB)
RCS Rajona centrālā slimnīca (raj., kopā ar nosaukumu, piem., Talsu RCS)
RISC Rajona informācijas un skaitļošanas centrs (raj.)
RIK Rajona izpildkomiteja (raj.)
RK Rajona komiteja (kopā ar nosaukumu)
RPB Rajona patērētāju biedrība
RPBS Rajona patērētāju biedrību savienība
RPP Rajona policijas pārvalde
RSPK Rajona sadzīves pakalpojumu kombināts (raj., kopā ar nosaukumu, piem., Valmieras RSPK)
rajonizēt Rajonēt (1)
rajonizēt Rajonēt (2)
depresija Rajons ar pazeminātu atmosfēras spiedienu
Aghdžabedi rajons rajons Azerbaidžānā (_Ağcabәdi Rayonu_), Kūras-Araksas zemienē
Vedinga Rajons Berlīnes ziemeļrietumos ("Wedding"), Vācijā, 84900 iedzīvotāju (2016. g.)
Monmartra Rajons Francijas galvaspilsētas Parīzes ziemeļu daļā ("Montmartre"), atrodas uz \~130 m augsta paugura, kopš XIX gs. beigām Parīzes mākslinieku kvartāls
kvartāls Rajons, daļa (parasti pilsētā)
robežrajons Rajons, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas
piekļūstamība Rajonu, vietu un iestāžu raksturojums - cik labi tās ir sasniedzamas ar dažādiem satiksmes un sakaru līdzekļiem; vispārējais savienojums ar dažādiem tīkliem un dienestiem
rajidae Raju dzimta
elektroraja Rajveidīgo kārtas ģints zivs, kas spēj dot elektriskās strāvas triecienu (līdz 300 V) no orgāna, kas atrodas ķermeņa sānos aiz acīm, dzīvo siltās jūrās
rakulīte Rakainīte
rālēt Rakalēt, rakņāt
rakalis Rakaris, palaidnis
kņāgot Rakāt, rakņāt
ragāt Rakāt, rakņāt
rakšņāt Rakāt, rakšināt^1^
rakšināt Rakāt, rakšņāt
rēkāties Rakāties
žurģēties Rakāties ar kruķi, urķi
kužināt Rakāties, izlasīt ēdienu
ragāties Rakāties, rakņāties
rakets Rakete
pierakāt Rakņājot (ko), piepildīt (ar to)
pierakņāt Rakņājot (ko), piepildīt (ar to)
uzrakņāt Rakņājot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību)
aprakņāt Rakņājot apvērst, uzirdināt (zemi)
ierakņāt Rakņājot ievietot (parasti zemē), rakņājot pārklāt (ar zemi)
šņakāt Rakņājot meklēt
uzrakņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem)
uzurkņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem)
izrakņāt Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt
piečokāt Rakņājot, bikstot pievirzīt (pie kā, kam klāt)
piečukāt Rakņājot, bikstot pievirzīt (pie kā, kam klāt); piečokāt
uzrakņāt Rakņājot, parasti nejauši, negaidīti, Ieraudzīt, atrast (ko)
atrakņāt Rakņājot, rakņājoties atsegt (ko)
atrakņāt Rakņājot, rakņājoties atvirzīt nost (sānis)
apkarpīt Rakņājot, rušinot zemi, mazliet apmest ar to
izjoksīt Rakņājot, vandot u. tml. izvirzīt (no kurienes, kur)
uzurkņāt Rakņājoties atrast, izkašņāt
ķēgāties Rakņājoties ēst
aizšņukurēties Rakņājoties, cenšoties izzināt, atrast, sameklēt informāciju, noskaidrot līdz izpratnei
izkamarēt Rakņājoties, krāmējoties sajaukt
bedeļāt Rakņāt
bedelēt Rakņāt
bedulēt Rakņāt
čuknīt Rakņāt
kušņāt Rakņāt
ņockāt Rakņāt
panckāt Rakņāt
racelēt Rakņāt
rakāt Rakņāt
rokņāt Rakņāt
rukņāt Rakņāt
rukšināt Rakņāt
rukstīt Rakņāt
smecēt Rakņāt
šnaderēt Rakņāt
vangāt Rakņāt
šnukurēt Rakņāt (ar šnukuri), izokšķerēt
pārrakņāt Rakņāt (ko) visu, viscaur; rakņāt (ko) vēlreiz, no jauna
čakarēt Rakņāt (parasti, ko meklējot)
rukīt Rakņāt (zemi ar rokām, piemēram, lasot kartupeļus)
urkšņāt Rakņāt ar snuķi
ņakāt Rakņāt ēdienu, meklējot garšīgāko
kārpīt Rakņāt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml. ar kādu rīku vai rokām)
atrakņāt Rakņāt vaļā
urkņāt Rakņāt, bakstīt
urkņīt Rakņāt, bakstīt, urbināt, meklēt
urķot Rakņāt, jaukt (ar purnu), izsvaidīt
ņagāt Rakņāt, jaukt, sevišķi ēdienu
raušļāt Rakņāt, raust
raušņāt Rakņāt, raust
grabināt Rakņāt, rušināt
kaušināt Rakņāt, rušināt
migāt Rakņāt, sajaukt
šņergāt Rakņāt, sasmurgāt ēdienu
vaņģīt Rakņāt, vandīt
biduļāt Rakņāt; pamazām rakt
racināt Rakņāt; rakāties
čapāties Rakņāties
kurņāties Rakņāties
kušināties Rakņāties
kušņāties Rakņāties
makņīt Rakņāties
raknēties Rakņāties
ražģēties Rakņāties
rukīties Rakņāties
šmadrīt Rakņāties
šnaderēties Rakņāties
urkņēt Rakņāties
vangāties Rakņāties
žakņāties Rakņāties
rakāties Rakņāties (1)
rakāties Rakņāties (2)
rakāties Rakņāties (3)
jaukties Rakņāties (kur, pa kurieni), meklēt ko
ņockāties Rakņāties dubļos, mēslos, (mitros) netīrumos
ņakāties Rakņāties ēdienā, lai atlasītu labāko
šņarkāties Rakņāties ēdienā, pelt to
ķarzāties Rakņāties mālos
ķerzāties Rakņāties mālos
muļāties Rakņāties netīrumos
ņorgāties Rakņāties netīrumos, dubļos
šnargalāt Rakņāties pa ēdienu
šļambāt Rakņāties pa ēdienu izmeklējot labākos kumosus (īpaši par zirgu, kurš dzēriena silē vispirms miltus meklē)
šļamāt Rakņāties pa ēdienu un izmeklēt labākos kumosus
ķāpēties Rakņāties pa kādu mīkstu masu
urkņot Rakņāties, bakstīt
rošalēties Rakņāties, jaukties
urināties Rakņāties, knābāties (par vistām)
kamarēt Rakņāties, krāmēties, okšķerēt, pārbaudīt
kamerēt Rakņāties, krāmēties, okšķerēt, pārbaudīt
kāmerēt Rakņāties, kravāties, okšķerēt
makņāt Rakņāties, meklēt
kūšņāties Rakņāties, vandīties
makņāties Rakņāties, vandīties, meklēt
obliterācija Raksta, burta izdzēšana
kopija Raksta, dokumenta, parasti oficiāls, noraksts
prievīte Rakstaina (austa vai pīta) samērā šaura lente (kā) apdarei, rotāšanai, nostiprināšanai
borda Rakstaina cita auduma apmale vai mala (priekšautam, kleitai)
izlažāt Rakstaini izšūt
izlažot Rakstaini izšūt
musturainis Rakstains
musturaiņš Rakstains
ornamentains Rakstains
rakstainis Rakstains
rakstaiņš Rakstains
rakstāts Rakstains
rakstīts Rakstains
rakstots Rakstains
ratens Rakstains
madarots Rakstains, rotāts
ikonotipija Rakstainu pakrāsu plākšņu pagatavošana izcilspiedumam
skrīvspalva Rakstāmā spalva (metāla)
tumba Rakstāmgalda apakšējā daļa ar atvilktnēm
papīrnazis Rakstāmgalda piederums - īpaši veidots nazis papīra griešanai
spiede Rakstāmgalda piederums - lokveida priekšmets ar cieši piestiprinātām dzēšpapīra lapām; 1(2)
papīrturis Rakstāmgalda piederums nelielu papīru novietošanai
tabulators Rakstāmmašīnas ierīce tabulu rakstīšanai
bloks Rakstāmpapīra (izplēšamu) lapu kopums saistītā veidā
spalvaskāts Rakstāmrīka kāts, kurā iestiprina spalvu
rakstāmais Rakstāmrīks
rakstiķis Rakstāmrīks
rakstīklis Rakstāmrīks
gripele Rakstāmrīks, ciets, dažus milimetrus plats irbulis, ar ko rakstīja uz nelielas tāfelītes
pildspalva Rakstāmrīks, kura korpusā iepildāma tinte, arī krāsaina masa, kas pieplūst rakstāmspalvai
rakstulis Rakstāmrīks, spalvaskāts
roksti Raksti
efēmeridi Raksti ar hronoloģiski atzīmētiem notikumiem, piem., laika apstākļu ziņojumi, astronomiskas gada grāmatas, periodiski ziņojumi u. c.
pundīši Raksti audumos
pseudepigrāfi Raksti, kam virsrakstā likts nevis raksta autora, bet kādas citas personas vārds - vai nu aiz sevišķas godbijības pret šo personu, vai arī lai pastiprinātu raksta satura ticamību
homologumena Raksti, kuru uzņemšana Bībeles kanonā netika apstrīdēta
oeuvres Raksti, rakstu kopojums
ligatūra Rakstībā - divu vai vairāku burtu apvienojums vienā zīmē
pasigrāfija Rakstība, kurā ar simboliem apzīmē jēdzienus
scriptura Rakstība; raksts
paragrāfija Rakstības traucējums, kura gadījumā slimnieks izlaiž burtus, zilbes vai vārdus
margot Rakstiem izšūt
mārgot Rakstiem izšūt
scr. Rakstīja (latīņu "scripsit"), senāk dokumentos pirms to rakstītāja vārda
sc: Rakstījis (latīņu "scripsit")
raksteklis Rakstīklis
skrutinijs Rakstiska aizklāta balsošana pāvesta vai bīskapa vēlēšanās
pamācība Rakstiska instrukcija (kā lietošanai, izmantošanai)
atsveikt Rakstiski vai mutiski apsveikt
rakstīt Rakstiski vērsties pie kāda
raksts Rakstiski, rakstveidā
saraksts Rakstisks (kā) uzskaitījums; rakstiskas (piemēram, tabulas, grafika veidā izkārtotas) ziņas (par kā norisi); attiecīgais dokuments
vaučers Rakstisks apliecinājums; galvojums
kartele Rakstisks izaicinājums uz divkauju
kartelis Rakstisks izaicinājums uz divkauju
trata Rakstisks kreditora rīkojums parādniekam vai bankai samaksāt noteiktu naudas summu trešajai personai
kontrakts Rakstisks līgums, vienošanās (starp divām vai vairākām pusēm), kas nosaka (šo pušu) tiesības un pienākumus un kam ir noteikts termiņš
klauzūra Rakstisks pārbaudījums bez palīglīdzekļiem slēgtā telpā vai skolotāja uzraudzībā
raksts Rakstīšana
skrīve Rakstīšana
ideogrāfija Rakstīšana ar ideogrammām
makrogrāfija Rakstīšana ar neparasti lieliem burtiem dažos smadzeņu slimību gadījumos
piktogrāfija Rakstīšana ar piktogrammām
mašīnrakstīšana Rakstīšana ar rakstāmmašīnu
kopraksts Rakstīšana, savienojot burtus vienlaidus
rakstāmspalva Rakstīšanai (ar tinti, tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu
rakstāmkrīts Rakstīšanai (parasti uz tāfeles) paredzēts krīts
rakstāmpults Rakstīšanai paredzēta pults
rakstāmpiederumi Rakstīšanai paredzēti piederumi (pildspalvas, zīmuļi u. tml.)
rakstāmirbulis Rakstīšanai paredzēts irbulis
tinte Rakstīšanai paredzēts organisku krāsvielu šķīdums vai suspensija ar sabiezinātāja un konservanta piedevu
rakstāmpapīrs Rakstīšanai paredzēts papīrs
rakstāmrīks Rakstīšanai paredzēts rīks
rakstāmlietas Rakstīšanai, arī zīmēšanai, rasēšanai paredzēti priekšmeti, to kopums (piemēram, zīmuļi, pildspalvas, rakstāmpapīrs, burtnīcas)
skrīvu Rakstīšanas
rakstāmiekārta Rakstīšanas iekārta (piemēram, telegrāfijā)
rakstāmmašīna Rakstīšanas ierīce, kurā tekstu veido reljefas metāla zīmes, kas ar īpašu mehānismu piespiež krāsu lenti pie papīra
grafospasma Rakstīšanas krampji, profesionāla neiroze, rokas muskuļu kustību koordinācijas traucējums
rakstene Rakstīšanas stunda skolā; glītrakstīšana
čirkanuķ Rakstīt
čirkāt Rakstīt
skribīt Rakstīt
skrīverēt Rakstīt
stročīt Rakstīt
drukāt Rakstīt (ar roku)
atdarināt Rakstīt (citas valodas burtus un vārdus) vai izrunāt (citas valodas skaņas) ar savas valodas rakstības, fonētikas, gramatikas līdzekļiem
dračīt Rakstīt (daudz, intensīvi)
pārrakstīt Rakstīt (fonogrammu, videoierakstu) vēlreiz, no jauna (piemēram, lai iegūtu kopiju)
protokolēt Rakstīt (kā) protokolu (1)
stenotipēt Rakstīt (runu, tekstu) ar stenogrāfijas mašīnu
stenografēt Rakstīt (runu, tekstu) ar stenogrāfijas zīmēm
pārrakstīt Rakstīt (tekstu) vēlreiz, no jauna
šifrēt Rakstīt (tekstu), fiksēt (informāciju), izmantojot šifru (1)
drukavāt Rakstīt ar drukātiem burtiem
krīžot Rakstīt ar krītu
meilot Rakstīt elektroniskā pasta vēstuli
blogot Rakstīt komentārus savā tīmekļa žurnālā jeb emuārā
trasēt Rakstīt pārvedu vekseli (tratu); parādniekam uzdot naudu samaksāt citai personai
dirbeklēt Rakstīt sīkā, grūti salasāmā rokrakstā
tvītot Rakstīt tvītus
uzrakstīt Rakstīt un pabeigt rakstīt (tekstu, burtu, ciparu u. tml.)
vēstuļot Rakstīt vēstuli
šņāpt Rakstīt, parasti ātri, pavirši
izrakstīties Rakstīt, parasti daudz, līdz zūd jaunrades spējas
žirēt Rakstīt, parasti uz vekseļa, žiro
skrīvēt Rakstīt, parasti veikli
švīkāt Rakstīt, zīmēt, parasti ātri, nekārtīgi
driķēt Rakstīt; rakstīt drukātiem burtiem
matlīnija Rakstīta burta elements - smalka līnija (parasti kaligrāfijā)
grāmata Rakstītā literatūra kopumā; kādas atsevišķas tautas literatūra; literatūra noteiktā nozarē
komitīvs Rakstīta pilnvara
atkāpe Rakstīta, iespiesta teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā)
titrs Rakstītais teksts (parasti kinofilmas, televīzijas pārraides) kadrā
-grāfs Rakstītājs, pierakstītājs (piem., telegrāfs)
rakstelis Rakstītājs, skrīveris
pārrakstīšana Rakstītprasmes apguves vingrinājums vai pārbaudes uzdevums, kurā valodas apguvējs pārraksta tekstu, parasti rokrakstā, lai pilnveidotu pareizrakstības prasmes
protokolls Rakstīts akts par kādu notikumu, policijas sastādīts
manūkapcija Rakstīts galvojums
reklāmraksts Rakstīts teksts (kā) reklamēšanai
rakstgals Rakstīts teksts, teksta fragments
reskripcija Rakstīts uzdevums naudu saņemt vai izdot
paskvilla Rakstīts vai iespiests ražojums, kas aizskar kāda cilvēka godu; paskvila
lappuse Rakstīts vai iespiests teksts lapas vienā pusē vai abās pusēs (grāmatā, burtnīcā u. tml.)
raksts Rakstītu, parasti iespiestu, publicētu (piemēram, kāda laikmeta, tautas, autora) darbu kopums; arī literatūra (1)
rakstinīca Rakstniece
jaunreālisms Rakstniecībā atgriešanās pie dabas, cilvēka un viņa reālās dzīves, kad dzīves noliedzējs simbolisms bija zaudējis pamatu 20. gs. sākumā; apzīmē 19. gs. pēdējās puses reālisma un naturālisma tālāku attīstību un augstāku pakāpi
pseidoklasicisms Rakstniecības virziens 17. un 18. gs. Eiropā, kas par paraugu un priekšzīmi izmantoja tikai sengrieķu un senromiešu rakstniecību
Kaikaši Rakstnieka Antona Austriņa memoriālais muzejs, atrodas Vecpiebalgas pagastā, dibināts 1990. g., iekārtots Austriņu dzimtas mājā
rakstinieks Rakstnieks
scriptor Rakstnieks
dokumentālists Rakstnieks - dokumentālās prozas autors
stilists Rakstnieks vai cits valodas lietotājs, kam ir savs īpatnējs stils vai labi izkopta izteiksme
aprakstnieks Rakstnieks vai žurnālists, kas strādā galvenokārt apraksta (2) žanrā
satīriķis Rakstnieks, dzejnieks, mākslinieks, kura darbiem ir raksturīga satīra (1)
autobiogrāfs Rakstnieks, kas apraksta pats savu dzīves gājumu
prozaiķis Rakstnieks, kas daiļdarbus raksta prozā
dzejnieks Rakstnieks, kas sacer dzejoļus
klasiķis Rakstnieks, mākslinieks, zinātnieks, kura darbi laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu
tautībnieki Rakstnieku grupa krievu 19. gs. literatūrā, kas savu darbību koncentrēja ap laucinieku dzīvi, atturēdamies no svarīgiem sadzīves jautājumiem
RS Rakstnieku savienība
piedzejot Rakstot (dzejoļus), piepildīt (ar to tekstiem, piemetām, burtnīcu, kladi)
pierakstīt Rakstot (ko) papildus, pievienot (to uzrakstītajam)
pierakstīt Rakstot fiksēt (ko)
ierakstīt Rakstot iekļaut (piemēram, vārdu, teikumu) tekstā
sarakstīt Rakstot ietilpināt (tekstu lapā, rindā u. tml.)
ierakstīt Rakstot ievingrināt (piemēram, roku); rakstot pielāgot rakstīšanai
izrakstīt Rakstot izlietot (daudz vai visu)
norakstīt Rakstot izlietot (visu rakstāmo vai noteiktu tā daudzumu)
izrakstīt Rakstot izveidot (dokumentu)
pārsarakstīties Rakstot kļūdīties
aprakstīt Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm (papīru, tāfeli u. tml.)
norakstīt Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu); aprakstīt (1)
tecināt Rakstot viegli, raiti virzīt (rakstāmrīku) pa papīru uz priekšu
gatavot Rakstot, sacerot u. tml. veidot, radīt (piemēram, tekstu); organizējot, mēģinot u. tml. veidot (piemēram, priekšnesumu, pasākumu)
sagatavot Rakstot, sacerot u. tml., izveidot, radīt (piemēram, tekstu); organizējot, mēģinot u. tml., izveidot, sarīkot (piemēram, priekšnesumu, pasākumu)
vilkt Rakstot, zīmējot veidot (burtu, līniju u. tml.)
divkārtnītis Rakstots divkāršais audums
rakstītmāka Rakstpratība
rakstītprašana Rakstpratība
zilbošana Rakstpratības apguvei paredzēto paņēmienu kopums, kas paredz lasīšanas un rakstīšanas laikā vārdu izrunāt pa zilbēm
perša Raksts
rakstiens Raksts
zīmējums Raksts (3); ornamentāls veidojums (piemēram, no līnijām, kontūrām u. tml.)
ugunsraksts Raksts (ornaments), kas simbolizē uguni
bustrofedons Raksts ar mainīga virziena rindām: pirmā rinda un visas pārējās nepārskaitļu rindas ir rakstītas un tiek lasītas no labās puses uz kreiso pusi, bet otrā rinda un visas pārejas pārskaitļu rindas – no kreisās puses uz labo; burtu formu pielāgo raksta virzienam
avīžraksts Raksts avīzē
protokolls Raksts par kādas sēdes gaitu, piem., sapulcēs, zinātniskās saeimās, tiesā
artiķels Raksts presē; slakas vārds
kritika Raksts, apcerējums šajā nozarē
-grāfija Raksts, aprakstīšana, grafiska atveide (piem., stenogrāfija, ģeogrāfija, litogrāfija)
avizo Raksts, ar ko adresātam paziņo par vekseļa, preču izsūtīšanu vai naudas pārskaitīšanu
pavadraksts Raksts, dokuments, ko pievieno kādam sūtījumam un kas satur nosūtīto priekšmetu uzskaitījumu, aprakstu u. tml.
rekreditīvs Raksts, kas anulē akreditīvu (2)
zemsvītra Raksts, kas atrodas avīzes lappuses apakšējā daļā un kas atdalīts no pārējā teksta ar taisnu svītru
pseidoepigrāfs Raksts, kas lielākas autoritātes iegūšanai publicēts ar neīsta autora vārdu; prakse, kas senatnē bija izplatīta daudz plašāk nekā mūsdienās
rūtojums Raksts, ko veido rūtis (1)
spoguļraksts Raksts, kurā burtu novietojums, secība ir pretēja, salīdzinot ar parasto novietojumu, secību
problēmraksts Raksts, kurā ir aplūkota kāda problēma
feļetons Raksts, kurā izsmietas negatīvas parādības, kritizētas konkrētas personas; attiecīgais publicistikas žanrs
pretraksts Raksts, kura saturs ir vērsts pret citu, parasti kritisku, rakstu
viedokļraksts Raksts, kurā tiek izteikts un izskaidrots kāds viedoklis
apcere Raksts, kurā vispusīgi, bet ne sīki, detalizēti iztirzā kādu jautājumu, problēmu
nekrologs Raksts, kurš uzrakstīts sakarā ar kāda cilvēka nāvi un kurā raksturota viņa dzīve un darbība
rakstrauds Raksts, musturs, ornaments
musturs Raksts, ornaments (parasti audumā); musturis
apdrukājums Raksts, ornaments (parasti uz auduma); apdruka
apdruka Raksts, ornaments (parasti uz auduma); apdrukājums
-gramma Raksts, pierakstījums (piem., telegramma)
skriptura Raksts, rakstisks akts, skripturveidīgs vērtspapīrs
skrīvējums Raksts, sacerējums
scriptum Raksts, uzrakstītais, grāmata
artiķelis Raksts, ziņojums presē
nosegpinumi Rakstu adījuma pinumi kuros visas cilpas vai daļa cilpu veidotas no diviem vai vairākiem vienlaikus izadāmiem atsevišķiem pinumiem
atstāstījums Rakstu darbs (skolā), kurā tiek izklāstīts kāda teksta saturs
žīdakmens Rakstu granīts - pegmatīts ar rakstainu struktūru, kas veidojusies, kvarca kristāliem cauraugot laukšpatu, un atgādina senebreju rakstu zīmes
autentija Rakstu īstenība un patiesīgums, kas pierādīts faktiem un avotiem
arhīvs Rakstu krājums vai periodisks izdevums, kurā ir dokumentu publikācijas vai uz arhīvu materiāliem pamatoti raksti
sopherim Rakstu mācītājs, kas pārrakstīja un interpretēja Toru
multogrāfs Rakstu pavairošanas aparāts
skriptūristi Rakstu pazinēji; anabaptistu sekta, kura tic tikai tam, kas svētos rakstos skaidri pateikts
abreviātors Rakstu saīsinātājs
ažūrpinumi Rakstu šķērsadījumi, kuros daļa cilpu izvilktas arī caur blakusstāvošo cilpu stabiņu cilpām
konvolūts Rakstu tīstoklis, rakstu krājums
papirogrāfija Rakstu un zīmējumu mehānisks pavairošanas paņēmiens ar īpašu no vaska izgatavotu iespiežamo formu, ko vai nu iestiprina plakanā ietverē (ciklostilā), vai arī piestiprina rotējamam veltnim
opalogrāfija Rakstu un zīmējumu pavairošanas paņēmiens; ar īpašu tinti rakstītu vai zīmētu oriģinālu pārnes uz iepriekš sagatavotas stikla plates, ko apstrādājot iegūst iespiedplati
rakstuzīme Rakstu zīme
skribulis Rakstu zīme (parasti grūti lasāma)
piktogramma Rakstu zīme (piemēram, nosacīts attēls), kas apzīmē jēdzienu (bet ne valodas formas)
ideogramma Rakstu zīme, kas apzīmē jēdzienu
burtnieks Rakstu zīmju pratējs senatnē; arī pareģis
rakstdarbs Rakstudarbs
sacerējums Rakstudarbs (skolā) - skolēna veidots teksts par kādu tematu
izklaidība Rakstura īpašība, arī psihisks stāvoklis, kam raksturīga izkliedēta, nenoturīga uzmanība
aizrautība Rakstura īpašība, cilvēka izturēšanās un rīcības veids --> aizrautīgs (1); dedzība, sajūsma
apņēmība Rakstura īpašība, cilvēka izturēšanās un rīcības veids --> apņēmīgs
daimonisms Rakstura īpašība, kad cilvēks atrod patiku citu ciešanās
drosme Rakstura īpašība, kas izpaužas drošā, bezbailīgā grūtību, briesmu pārvarēšanā; šāds izturēšanās veids
apdomība Rakstura īpašība, rīcības veids --> apdomīgs
neapdomība Rakstura īpašība, rīcības veids --> neapdomīgs
harakteroloģija Rakstura un personības pētīšana
iedaba Rakstura, personības iezīmju kopums; arī raksturs
pārsteidzība Rakstura, personības īpašība, kam raksturīga nepamatota darbības, rīcības sasteigtība, nepārdomātība; steidzīga, nepārdomāta darbība, rīcība
negācija Rakstura, personības negatīva īpašība
krakovjaks Raksturdeja baletā
raksturlīkne Raksturīga (kā) lieluma maiņas, parādību sakarības līkne (piemēram, grafikā, diagrammā)
dvesma Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama
elpa Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama
dvaša Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama; dvesma (3)
vilciens Raksturīga (piemēram, cilvēka psihes) īpašība, iezīme
smilksts Raksturīga augsta, paklusa, stiepta (parasti suņa) balss skaņa
raksturiezīme Raksturīga iezīme
vilciens Raksturīga iezīme (sejas formai, vaibstiem)
raksturīpašība Raksturīga īpašība
iezīme Raksturīga īpašība (piemēram, organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) dala vai apvieno grupās
polje Raksturīga karsta reljefa forma, garumā stiepta atklāta iegruvas mulda, kas parasti radusies jau kalnu krokošanās laikmetā
darbība Raksturīga norise (cilvēka vai dzīvnieka organismā, tā daļās)
raksturzīme Raksturīgā pazīme, iezīme
zīmogs Raksturīga pazīme, iezīme (radusies kādas darbības, procesa, notikuma u. tml. rezultātā)
iezīme Raksturīga pazīme, kas padara atšķirīgu (no citiem līdzīgiem)
pirmssajūta Raksturīga sajūta, kas liecina par kāda fizioloģiska vai psihiska procesa sākšanos
kopsakarība Raksturīga savstarpēja sakarība, raksturīgas attieksmes (starp ko); kopsakars
figūra Raksturīga skaņu kopa vai ritmisku vienību kopa, kas skaņdarbā vairākkārt atkārtojas
vaids Raksturīga stiepta (putna, parasti ūpja, pūces) balss skaņa
zīme Raksturīga uzlīme (piemēram, precei, tās iesaiņojumam), kas satur vajadzīgo informāciju (piemēram, par preces cenu, ražotāju firmu), arī nosacīts (piemēram, jēdziena) raksturojums (parasti attēla veidā); arī birka
šķautne Raksturīga, parasti spilgta, arī pretrunīga (psihes, rakstura, personības) īpašība
pamatkrāsa Raksturīga, pastāvīgi piemītoša (kā) krāsa
vaibsti Raksturīgas iezīmes (piemēram, mākslas darbā, arhitektoniskā veidojumā, vietā)
piemišana Raksturīgas īpašības, pazīmes, nozīmīgas, būtiskas sastāvdaļas pastāvēšana
piemitība Raksturīgas īpašības, pazīmes, nozīmīgas, būtiskas sastāvdaļas pastāvēšana (kādā sistēmā)
šnite Raksturīgas īpatnības; stils, fasons
vaimanas Raksturīgas stieptas (putna, parasti ūpja, pūces) balss skaņas
vaimanas Raksturīgas, (vēja, vētras) radītas, gari stieptas skaņas
laktozazons Raksturīgi dzelteni kristāli, ko iegūst, laktozi apstrādājot ar fenilhidrazīnu etiķskābes šķīdumā; reakciju lieto laktozes identifikācijai
raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību, pazīmju apraksts, arī vērtējums
raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību, pazīmju atspoguļojums, atveidojums (mākslas darbā)
raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību, pazīmju skaitlisks, arī grafisks atveidojums
pamatlīnija Raksturīgo (kā) kontūru, ārējo formu kopums
animalitāte Raksturīgo īpašību kopums, kas atšķir dzīvnieku no auga
seja Raksturīgo, individuālo (piemēram, parādības, priekšmeta) īpašību kopums
raksturisks Raksturīgs
siluets Raksturīgs (apģērba, tā detaļas) piegriezuma līniju kopums
raksturs Raksturīgs (dzīvnieku) izturēšanās veidu, reakciju kopums
profils Raksturīgs (kā) galveno pazīmju kopums
raksturlielums Raksturīgs (kā), parasti fizikālais, lielums
akords Raksturīgs (kāda notikuma) moments, iezīme (sākums vai nobeigums)
aizgādniecisks Raksturīgs (parasti nelūgtai, nepatīkamai) aizgādībai; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; aizbildniecisks
spurkšķis Raksturīgs (parasti putnu, kukaiņu) spārnu vēzienu troksnis
štučka Raksturīgs (piem., rīcības) elements
čarltenhauss Raksturīgs 16. gs. angļu pils paraugs ar E veida plānu
aitinis Raksturīgs aitām; piederīgs aitām
aizgādīgs Raksturīgs aizgādībai; aizgādniecisks
akvarelisks Raksturīgs akvarelim
analfabētisks Raksturīgs analfabētismam, analfabētam
anarhisks Raksturīgs anarhijai (1), saistīts ar to
anarhisks Raksturīgs anarhijai (2), saistīts ar to; patvaļīgs, nedisciplinēts
anarhistisks Raksturīgs anarhismam (1), saistīts ar to
anarhosindikālistisks Raksturīgs anarhosindikālismam, saistīts ar to
anekdotisks Raksturīgs anekdotei, saistīts ar to
anglisks Raksturīgs angļu valodai, saistīts ar to; raksturīgs angļiem
antagonistisks Raksturīgs antagonismam, antagonistam; nesamierināmi pretišķīgs
antagonisks Raksturīgs antagonismam; nesamierināmi pretišķīgs
antarktisks Raksturīgs Antarktikai, saistīts ar to
antiklerikāls Raksturīgs antiklerikālismam, saistīts ar to; vērsts pret klerikālismu, baznīcas un garīdzniecības privilēģijām
bradikinētisks Raksturīgs ar gausām kustībām; kinematogrāfijā aqttiecīgs uz metodi palēnināti demonstrēt ātras kustības
arābisks Raksturīgs arābu valodai, saistīts ar to; raksturīgs arābiem
ārzemniecisks Raksturīgs ārzemēm vai ārzemniekiem
askētisks Raksturīgs askētam, askētismam; ļoti atturīgs, vienkāršs
aterosklerotisks Raksturīgs aterosklerozei
atvasarīgs Raksturīgs atvasarai, saistīts ar to
augstmanīgs Raksturīgs augstmanim; augstprātīgs, aristokrātisks
austrumniecisks Raksturīgs austrumu zemēm, iedzīvotājiem
baltvācu Raksturīgs Baltijas vāciešiem, saistīts ar tiem
vācbaltu Raksturīgs Baltijas vāciešiem, saistīts ar tiem; baltvācu
butaforisks Raksturīgs butaforijai; arī neīsts
pirmatnējs Raksturīgs cilvēces vēstures vissenākajiem posmiem, saistīts ar tiem
pirmatnējs Raksturīgs cilvēka, cilvēces attīstības sākumam, saistīts ar to; tāds, kas ir saglabājies no cilvēka, cilvēces attīstības sākuma
jauns Raksturīgs cilvēkam jaunībā; arī enerģisks, dzīvespriecīgs, spēka pilns
cilvēcisks Raksturīgs cilvēkam; tāds, kurā izpaužas cilvēkam raksturīgas īpašības
čigānisks Raksturīgs čigāniem; raksturīgs čigānu valodai, saistīts ar to
pirmatnējs Raksturīgs dabas parādību attīstības vissenākajiem posmiem, saistīts ar tiem
deģeneratīvs Raksturīgs deģenerācijai (1); tāds, kam ir deģenerācijas (1) pazīmes
dienvidniecisks Raksturīgs dienvidu zemēm, to iedzīvotājiem
donkihotisks Raksturīgs donkihotam
animālistisks Raksturīgs dzīvnieku attēlojumiem tēlotājā mākslā, saistīts ar tiem
džentlmenisks Raksturīgs džentlmenim
eolītisks Raksturīgs eolītiem (2)
epikūrisks Raksturīgs epikūrietim (1) vai epikūrismam (1)
epikūrisks Raksturīgs epikūrietim (2) vai epikūrismam (2)
ēzelisks Raksturīgs ēzelim
feļetonisks Raksturīgs feļetonam (1)
filistrisks Raksturīgs filistram
francisks Raksturīgs franču valodai, saistīts ar to; raksturīgs frančiem
havajisks Raksturīgs havajiešiem vai Havaju salām
huligānisks Raksturīgs huligānam vai huligānismam
igaunisks Raksturīgs igauņu valodai, saistīts ar to; raksturīgs igauņiem
itālisks Raksturīgs itāliešu valodai, saistīts ar to; raksturīgs itāliešiem
stilistika Raksturīgs izteiksmes līdzekļu kopums (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā)
jaunavīgs Raksturīgs jaunai sievietei
jauneklīgs Raksturīgs jaunam cilvēkam
kareivisks Raksturīgs karavīram
ikdienējs Raksturīgs katrai dienai; parasts
kristālisks Raksturīgs kristālam (2)
kursisks Raksturīgs kuršu valodai, saistīts ar to; raksturīgs kuršiem
liepains Raksturīgs liepai, liepu ziediem
mērkaķisks Raksturīgs mērkaķim
mežinis Raksturīgs mežeņiem (parasti par augļiem)
mironīgs Raksturīgs mirušam cilvēkam
nēģerisks Raksturīgs nēģeriem
pašpuicisks Raksturīgs pašpuikam
jaunlaiku Raksturīgs pašreizējam laikposmam; arī mūsdienu
pusanalfabētisks Raksturīgs pusanalfabētismam, pusanalfabētam
pusaudzisks Raksturīgs pusaudzim (2)
rietumniecisks Raksturīgs rietumu zemēm (parasti Rietumeiropai), to iedzīvotājiem
kopsakars Raksturīgs savstarpējs sakars, raksturīgas attieksmes (starp ko); kopsakarība
sēlisks Raksturīgs sēļu valodai, saistīts ar to; raksturīgs sēļiem
arhaisks Raksturīgs senatnei, saistīts ar to; sens
slāvisks Raksturīgs slāvu valodām, saistīts ar tām; raksturīgs slāviem
steidzīgs Raksturīgs tādam, kas steidzas (par kustību, virzīšanos); arī ātrs
izoseksuāls Raksturīgs tam pašam dzimumam
plunkšķis Raksturīgs troksnis, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā
ukrainisks Raksturīgs ukraiņiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai
vidzemniecisks Raksturīgs Vidzemei, vidzemniekiem
zemgalisks Raksturīgs zemgaļu valodai, saistīts ar to; raksturīgs zemgaļiem
ziemeļniecisks Raksturīgs ziemeļu zemēm, to iedzīvotājiem
zvērisks Raksturīgs zvēram (1); tāds, kurā izpaužas zvēram raksturīgās īpašības
ritmformula Raksturīgs, iezīmīgs, labi atmiņā paliekošs neliels ritma veidojums, ko parasti izmanto vairākkārt
ārisks Raksturīgs, īpatnējs āriešiem (1)
ārisks Raksturīgs, īpatnējs āriešiem (2)
siluets Raksturīgs, mākslinieciski izteiksmīgs (celtnes, celtņu grupas) formu, apveidu kopums
spogulis Raksturīgs, no apkaimes atšķirīgs laukums (dzīvnieka) ķermeņa virsmā
sauciens Raksturīgs, samērā skaļš (dzīvnieka) baiss skaņu kopums, balss signāls
kliedziens Raksturīgs, samērā skaļš (dzīvnieka) sauciens, balss signāls
zīmīgs Raksturīgs; tāds, kas dod, veido priekšstatu (kādam par ko)
paralēlisms Raksturīgu (kā) iezīmju kopība, analoģija; pilnīgs (kā) līdzīgums
portrets Raksturīgu (kā) īpašību, īpatnību kopums
skanējums Raksturīgu īpatnību kopums (parasti mākslas darbā)
kolorīts Raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, kādai vietai, tautai, nācijai, laikmetam)
tirkšķis Raksturīgu, samērā asu, citu citai ātri sekojošu skaņu kopums, ko rada daži dzīvnieki
izoperimetrisks Raksturlielums līknei, kurai kāds no tās atkarīgajiem lielumiem (līknes ierobežotais laukums, līknes smaguma centra augstums u. tml.) ir ar vislielāko (vai vismazāko) iespējamo vērtību starp visām noteiktas klases līknēm, kurām ir vienāds garums (perimetrs)
šmikš Raksturo asu kustību, rīkstes vai pātagas vicināšanu
švauks Raksturo ātra kritiena skaņu (piemēram, nogāžot koku)
šņapt Raksturo ātru darbību, piemēram, sitienu
daļai Raksturo ātru kustību
šmukst Raksturo ātru kustību
spurks Raksturo ātru kustību
švips Raksturo ātru kustību
švirkts Raksturo ātru kustību
už Raksturo ātru kustību
žviuks Raksturo ātru kustību vai sitienu
šmurks Raksturo ātru kustību, piemēram, aizlidošanu
šmeiks Raksturo ātru, parasti negaidītu, kustību
žvauks Raksturo dobju troksni, kāds rodas kaut kam smagam nokrītot
dziņ Raksturo džinkstošu skaņu
pudūc Raksturo kādu pēkšņu un ātru kustību
pudūkš Raksturo kādu pēkšņu un ātru kustību
žļeks Raksturo kaut kā mīksta, pašķidras masas kritiena troksni
blādz Raksturo kritiena vai sitiena troksni
blāgž Raksturo kritiena vai sitiena troksni
strups Raksturo kritiena, lēciena nobeiguma troksni
strupt Raksturo kritiena, lēciena nobeiguma troksni
šņerks Raksturo negaidītu, ātru kustību, kad kaut kas tiek sagrābts vai saplēsts
šļuks Raksturo nejaušu izslīdēšanu
strump Raksturo palēkšanās kustību
šņabac Raksturo pēkšņu darbību, piemēram, lēcienu, kaut ko ķerot
žļāgs Raksturo pēkšņu izliešanas darbību
zmaugt Raksturo pēkšņu saķeršanu, sagrābšanu, arestu
žļaugs Raksturo plaukšķošu troksni, kāds rodas kaut kam smagam pēkšņi iekrītot ūdenī vai sitot ar kaut ko slapju
žmīks Raksturo rīkstes vai pātagas sitiena troksni
neglītais Raksturo skaistajam pretējas īstenības parādības, cilvēka negatīvo attieksmi pret tām
žvērkstēt Raksturo skaļu, nepatīkamu skaņu
žļorks Raksturo skaņu kas rodas, piemēram, kaut kam cietam ievirzoties pašķidrā masā
šļu Raksturo skaņu, kāda rodas īslaicīgai šķidruma strūklai papildinot šķidrumu traukā
žvings Raksturo skaņu, kāda rodas izkapts asmenim kustībā skarot akmeni vai granti
nošļerkstēt Raksturo skaņu, kāda rodas, piemēram, iedurot nazi (dūci) kaujamā lopa miesā
plaukt Raksturo skaņu, kāda rodas, piemēram, sasitot plaukstas
šļaks Raksturo skaņu, kas rodas izlejot ūdeni
blāks Raksturo skaņu, kas rodas kādam smagam priekšmetam nokrītot
žļarkt Raksturo skaņu, kas rodas kaut kam smagam iekrītot kādā šķidrumā
plaks Raksturo skaņu, kas rodas krītot cietam priekšmetam
pļiukš Raksturo skaņu, kas rodas sitot kādam ar plaukstu pa ausi
pļunks Raksturo skaņu, kas rodas, piemēram, akmenim iekrītot ūdenī
šņīps Raksturo strauju kustību, asu sitienu
stibic Raksturo strauju kustību, lēcienu
stibīc Raksturo strauju kustību, lēcienu
švik Raksturo strauju kustību; arī skaņas, kas rodas plaujot ar izkapti
ņerkš Raksturo troksni, kāds rodas kaut kam lūstot
žļoks Raksturo troksni, kāds rodas kaut kam mīkstam nokrītot uz cietas virsmas
pļeks Raksturo troksni, kāds rodas krītot kaut kam smagam vai mīkstam
pļekt Raksturo troksni, kāds rodas krītot kaut kam smagam vai mīkstam
šmok Raksturo troksni, kāds rodas skaļi skūpstot
švaukš Raksturo troksni, kāds rodas vicinot rīksti vai pātagu
žvirks Raksturo troksni, kādu rada ūdens burbuļošana ap maziem priekšmetiem (oļiem u. tml.)
blukš Raksturo troksni, kas rodas kādam priekšmetam iekrītot ūdenī
žļākš Raksturo troksni, kas rodas pēkšņi izlejot kādu šķidrumu
portretintervija Raksturojoša intervija
sarežģītība Raksturojums, kas parāda ar kādas datu apstrādes problēmas risināšanu saistītās grūtības un ko parasti izsaka kāda šīs problēmas risināšanas gaitā patērējamā resursa terminos
katafātisks Raksturojums, lietojot pozitīvus apgalvojumus; pozitīvas zināšanas par objektu
izteikt Raksturot (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām; izsacīt (4)
izsacīt Raksturot (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām; izteikt (4)
nosaukt Raksturot ar vārdu, vārdu savienojumu, kas apzīmē kādu īpašību vai radību, kam raksturīga īpašība
noraksturot Raksturot un pabeigt raksturot
aprakstīt Raksturot, nosaucot kādas (parasti ārējās) pazīmes
iztēlot Raksturot, parādīt (ko), parasti citādi nekā īstenībā
dūša Raksturs
harakters Raksturs
karakteris Raksturs
vieža Raksturs
mugurkauls Raksturs (parasti stingrs, noteikts)
bruka Raksturs, iedaba
telka Raksturs, izskats, paskats; veidols
dēna Raksturs, savdabīgums
karakters Raksturs; griba
raksturtēlojums Raksturtēla atveidojums (skatuves mākslā)
raksturkomēdija Raksturu komēdija
skrīvelene Rakstvede
pisaris Rakstvedis
skreivels Rakstvedis
aktuārs Rakstvedis tiesā
ielūgums Rakstveida aicinājums ierasties (parasti sarīkojumā, svinībās)
atgādinājums Rakstveida aizrādījums ievērot (piemēram, termiņu, kādas saistības) vai izdarīt (ko)
akcepts Rakstveida apliecinājums (uz vekseļa, rēķina) uzņemoties maksājuma saistības
šeine Rakstveida atļauja; licence
pielaide Rakstveida dokuments, kas dod tiesības atvērt (aizvērt) sardzes apsargātu objektu, kā arī nosaka glabātavu atvēršanas kārtību vai cilvēku pielaišanu pie apsargājamo mašīnu stāvēšanas vietām
pielaide Rakstveida dokuments, kas dod tiesības darbiniekam strādāt vai iepazīties ar dokumentiem (materiāliem), kas satur slepenu informāciju
atlūgums Rakstveida iesniegums, kurā izteikts lūgums atbrīvot no darba, ieņemamā amata
cedele Rakstveida paziņojums, rīkojums; zīme
trasēšana Rakstveida rīkojums - tratas izsniegšana par noteiktas naudas summas samaksu
orderis Rakstveida rīkojums, atļauja (piemēram, ko izsniegt, saņemt)
sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu
subtitrēšana Rakstveida tulkojuma pievienošana runātiem tekstiem
rakstudarbs Rakstveidā veikts darbs (piemēram, teksts, dokuments); sacerējums
autorlīgums Rakstveida vienošanās starp autoru vai viņa tiesību pārņēmēju un izdevniecību, teātri, kinostudiju u. tml. par literatūras, zinātniska vai mākslas darba izmantošanu pret atlīdzību
uzaicinājums Rakstveida, parasti oficiāls, aicinājums ierasties (piemēram, kādā iestādē)
izsacīt Rakstveidā, rakstītā tekstā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.)
izstāstīt Rakstveidā, rakstītā tekstā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.)
izteikt Rakstveidā, rakstītā tekstā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.)
pastāstīt Rakstveidā, rakstītā tekstā pavēstīt, padarīt zināmu (ko); pavēstīt, padarīt zināmu (ko) - par rakstītu tekstu
uzsaukums Rakstveida, sabiedriski aktuāla satura, parasti īss, aicinājums, kas ir paredzēts izplatīšanai (lapiņu, plakātu u. tml. veidā) vai publicēšanai presē
skrīveļšepte Rakstveža amats, darbs
rakstāmzīme Rakstzīme - burts, cipars vai jebkurš cits simbols, ko izmanto datu grafiskai attēlošanai vai kodēšanai datu apstrādes sistēmās
adrese Rakstzīme vai rakstzīmju grupa, kas identificē reģistru, atsevišķas datora atmiņas daļas vai citus datu avotus
norobežotājs Rakstzīme vai rakstzīmju virkne, ko izmanto dažu elementu un valodas konstrukciju atdalīšanai, kā arī to sākuma un beigu apzīmēšanai
ciparzīme Rakstzīme, kas apzīmē nenegatīvu veselu skaitli
tukšumzīme Rakstzīme, kas veido tukšumu grafisku rakstzīmju virknē
tukšumzīme Rakstzīme, ko izmanto programmu un datu pierakstā, lai norādītu atstarpi starp programmas elementiem un starp datiem
emocijzīme Rakstzīme, rakstzīmju grupējums vai stilizēts grafisks attēls, ko izmanto displeja ekrānā emociju izpausmei elektroniskās saziņas procesā
dubultsite Rakstzīmju divkārša drukāšana, lai padarītu to attēlus tumšākus
notācija Rakstzīmju kopa un to izmantošanas noteikumu sistēma, kas ļauj aprakstīt datu struktūras un formālo valodu sintaksi
blīvums Rakstzīmju skaits, ko var ierakstīt un uzglabāt noteiktā fizikālā datu vides laukuma (tilpuma) vienībā
maska Rakstzīmju šablons, kas ierobežo noteiktu rakstzīmju izmantošanu kādā datu laukā
vārds Rakstzīmju virkne, kas identificē kādu programmas komponentu vai datu struktūru, piemēram, programmu, datu kopu vai procedūru
ziņojums Rakstzīmju virkne, kas izveido datu bloku, kuru pārraida datoru tīklos
literālis Rakstzīmju virkne, ko programma uztver kā nemainīgu kopumu, kas izteic noteiktus datus: skaitļus, tekstu, adreses utt.
rakums Rakšanas darbi, ko veic kādā, parasti zinātniskā, nolūkā
izrakumi Rakšanas darbi, ko veic parasti zinātniskos nolūkos; rezultāts --> izrakt (2)
raktne Rakšanas vieta
Jēčupīte Rakšupe - Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā
Vītēgas upe Rakšupe, Gaujas pieteka
Rakstupīte Rakšupe, Gaujas pieteka
Rakšupīte Rakšupe, Gaujas pieteka
Vītega Rakšupe, Gaujas pieteka
Meijermuižas upe Rakšupes labā krasta pieteka Drabešu pagastā
Simtupe Rakšupes labā krasta pieteka Drabešu pagastā, garums - \~8 km, tek cauri Āraišu ezeram, lejpus tā kritums sasniedz 10,4 m/km, ir viena no straujākajām Latvijas upēm
best Rakt
kapačāt Rakt
mēzt Rakt
šķipēt Rakt
pārrakt Rakt (ko) visu, viscaur
bedīt Rakt (mirušo) zemē; glabāt
bēdīt Rakt (mirušo) zemē; glabāt
bagarēt Rakt ar bagaru (parasti upes, ezera gultnē); padziļināt, tīrīt (piemēram, upi)
meksēt Rakt ar lāpstu, šķipelēt
meksīt Rakt ar lāpstu, šķipelēt
mekšķēt Rakt ar lāpstu, šķipelēt
šķipelēt Rakt ar lāpstu; tīrīt ar lāpstu
aizrakt Rakt ciet
rakties Rakt daudzās vai vairākās vietās (par dzīvniekiem)
rakties Rakt daudzās vai vairākās vietās; rokot apstrādāt zemi
grāvēt Rakt grāvi
atrakt Rakt vaļā
pārrakt Rakt vēlreiz, no jauna
knist Rakt, rakņāt
kausties Rakt, rakņāties
kapīt Rakt, rušināt
aizrakties Rakties prom; rokoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.)
pļukt Rakturo skaņu, kas rodas smagam priekšmetam krītot
raktuva Raktuve
sālsraktuve Raktuve, kur iegūst sāli
cila Rakums
raceklis Rakums
raceknis Rakums
raķešlidmašīna Raķešnesēja lidmašīna
raķeškuģis Raķešnesējs kuģis
aerozīns Raķešu degviela
raķešierocis Raķešu ierocis
raķetnieks Raķešu karaspēka karavīrs
zenītraķete Raķešu zenītierocis
raķītis Raķete (2)
ripenis Raķete (uguņošanas, signalizācijas)
antiraķete Raķete pretinieka raķešu uztveršanai un iznīcināšanai
pretraķete Raķete, kas ir paredzēta pretinieka raķešu iznīcināšanai
dzinējraķete Raķete, ko izmanto par dzinēju (kosmiskajiem kuģiem, mākslīgajiem pavadoņiem)
kodolraķete Raķete, kurā ir kodollādiņš
kodolraķete Raķete, kurā par dzinējspēka avotu izmanto kodolreakcijās atbrīvojušos enerģiju
feierverķis Raķete; uguņošana
pakāpe Raķetes nesošās daļas (viens) nodalījums
koordinators Raķetes sistēmas elements, kas raķeti automātiski virza uz mērķi
Dižupe Raķupe - Lonastes kreisā satekupe
Moricupe Raķupe, Lomastes satekupes paralēls nosaukums tās augštecē
Rakupe Raķupe, Lonastes kreisā satekupe
Rāķupe Raķupe, Lonastes satekupe
Pesteļvalks Raķupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Dundagas pagastā, augštece Ventspils novada Puzes pagastā
Veciere Raķupes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Puzes pagastā, garums - 12 km; Sviķupe
Krojas valks Raķupes labā krasta pieteka Dundagas pagastā
Vēžvalks Raķupes labā krasta pieteka Dundagas pagastā; Vēžu valks
Pārkakte Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā
Zemdegsupe Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, augštece Dundagas pagastā; Zemdegu valks
Dzērves valks Raķupes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā (tikai īss lejteces posms) un Dundagas novada Dundagas pagastā, garums — \~2 km
rallent Rallentando
raļļi Rallidae
maratonrallijs Rallijreids, vairākdienu rallijs, kurā kopējais distances garums ir vismaz 6000 km
ralli Rallijs
rallis Rallijs
WRC Ralliju automašīnu klase (World Rally Car), kas ārēji atgādina attiecīgās markas standartauto un kuru rūpnīca speciāli ražo ralliju vajadzībām
raļļi Rallis
kagu Raļļu dzērve, sīgai līdzīgs dzērvju putns pelnu krāsā ar cekulu, nakts putns, Jaunkaledonijā
ramadans Ramadāns
ramazāns Ramadāns - musulmaņu kalendāra devītais mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam musulmaņi ietur stingru gavēni
ramalina Ramalīna
ramalinaceae Ramalīnu dzimta
renesveida ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina calicaris"), tās laponim ir šauras, renesveidīgas, ieritinātas daivas, uz kurām attīstās apotēciji
miltainā ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina farinacea"), kas uz lapu kokiem ceļmalās, apdzīvotās vietās; tās laponim šauras, lentveidīgas daivas, uz kurām daudz plankumveidīgu sorāļu
vienādgalotņu ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina fastigiata), kas veido blīvus lapoņus, kuru daivu galos attīstās apotēciji
ošu ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina fraxinea"), uz tās lentveidīgajiem lapoņiem attīstās daudz apotēciju
trauslā ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina thrausta"), Latvijā aizsargājama, sastopama reti
ramapithecus Ramapiteki
Rammenhof Ramas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Vildogas pagastā
ramasichia Ramasichia secunda - laimes palēcītes "Orthilia secunda" nosaukuma sinonīms
Svērdele Ramatas augšteces kreisā krasta pieteka Ipiķu pagastā
Mālgrāvis Ramatas kreisā krasta pieteka Ramatas pagastā
Krūkļupe Ramatas kreisā krasta pieteka Ramatas pagastā, augštece Mazsalacas pagastā, garums - 10 km; Niguļupīte; Nūtupīte
Santupīte Ramatas labā krasta pieteka Ramatas pagastā
Zariņupīte Ramatas labā krasta pieteka Ramatas pagastā, garums - 8 km; Zariņupe
Ķīšupe Ramatas labā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā, garums - 7 km; augštecē arī Oļļas upe
Lielezers Ramatas Lielezers Ramatas pagastā
Reikaļu ezers Ramatas Lielezers Ramatas pagastā
Puikulis Ramatas Lielezers Ramatas pagastā
Reikulis Ramatas Lielezers Ramatas pagastā
Reikuls Ramatas Lielezers Ramatas pagastā
sīksporu ramikola ramikolu ģints sēņu suga ("Simocybe centunculus", syn. "Ramicola centunculus")
ramps Rampa (parasti noliktavai)
Rampas–Bitnieku purvs Rampas purvs Saulkrastu un Ādažu novadā
ramularia Ramulārijas
Uškačovas ezers Rancānu ezers Pildas pagastā
rančero Rančo īpašnieks (gk. Meksikā)
Desmatodon randii Randa biezmale
Randene Randenes ezers - Randenis Lielauces pagastā
Raudenes ezers Randenis, ezers Lielauces pagastā
Randenes ezers Randenis, ezers Lielauces pagastā
Rannersa Randersa, pilsēta Dānijā
randevu Randiņš, satikšanās
Raudovka Randovka, Geraņimovas Ilzas ezera pieteka
rends Rands - Dienvidāfrikas Republikas naudas vienība, vienāda ar 100 centiem
rankings Rangu tabula kādā sporta veidā
Ramkau Ranka
Rankuppe Ranka
Lelis Rankas ezers Mārcienas pagastā
Lēlītis Rankas ezers Mārcienas pagastā
Rankas–Leļļu ezers Rankas ezers Mārcienas pagastā
Ramkau Rankas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rankas pagastā
Gaujaslīči Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Rēveļi" bijušais nosaukums padomju laikā
Solanum rantonettii Rantoneti naktene
renvers Ranverss - jāšanas figūra (manēžas jāšanā)
Ranken Raņķi
Ranken Raņķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā
Rapalla Rapallo, pilsēta Itālijā
Makemake Rapanjuju (Lieldienu sala) mitoloģijā - augstākais dievs, ko iztēlojās kā jūras putnu, līdzīgs polinēziešu Tanem
akuaku Rapanuju (Lieldienu sala) mitoloģijā - labie un ļaunie gari, kuri iemiesojas augos, putnos, zivīs un neorganiskās dabas priekšmetos
rapiers Rapieris
rapsodija Rapsoda dziesma
rhapsodia Rapsodija
rīpši Rapši
rapina Raptus - baiļu, trakuma lēkme
rosa Rasa
rasāts Rasains
rozrētiņi Rasas krēsliņi
skretali Rasaskrēsliņi
alchemilla Rasaskrēsliņi - rožu dzimtas ģints
kroklapas Rasaskrēsliņi ("Alchemilla")
rasenītes Rasaskrēsliņi ("Alchemilla")
rožrētiņi Rasaskrēsliņi ("Alchemilla")
skreteliņi Rasaskrēsliņi ("Alchemilla")
kreitals Rasaskrēsliņš
kreitāls Rasaskrēsliņš
kreitulis Rasaskrēsliņš
krūzenājs Rasaskrēsliņš
rasaspodīns Rasaskrēsliņš
raskrēsliņš Rasaskrēsliņš
sauleskrēslīns Rasaskrēsliņš
skreitalis Rasaskrēsliņš
skreitule Rasaskrēsliņš
reskrētiņš Rasaskrēsliņš - daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem lapu žaklēs
kroķlapiņa Rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris")
rāsa Rase
hiperborejieši Rase, kas apdzīvo Rītāzijas un Vakaramerikas ziemeļus: jukagiri, jaki, čukči u. c.
izrasēt Rasējot izveidot (piemēram, attēlu, shēmu)
pārrasēt Rasējot nokopēt (rasējumu)
pierasēt Rasējot papildināt (uzrasēto)
plāns Rasējums, arī zīmējums, kurā shematiski norādīta (kā) pārvietošanās, arī pārvietošanas ceļš, virziens, secība
mets Rasējums, ko veido pēc skices un kas sniedz pilnīgu, vispusīgu priekšstatu par celtni
shēma Rasējums, zīmējums u. tml., kurā vispārināti ar pieņemtiem grafiskiem apzīmējumiem ir attēlota (kā) uzbūve, sastāvdaļu savstarpējās attiecības
Phlomis russeliana Rasela flome
meduze Rasene
acuplakstiņi Rasene ("Drosera rotundifolia")
drosera Rasenes
droseraceae Raseņu dzimta
aldrovanda Raseņu dzimtas ģints ("Aldrovanda")
pantogrāfs Rasēšanā - kulmana lineālu paralēlās pārvietošanas mehānisms
šķērsšķēlums Rasēšanā - plaknes figūra, kas rodas, šķēlējplaknei šķeļot ko šķērsvirzienā
rasetne Rasēšanai nepieciešamo instrumentu komplekts speciālā plakanā kastē
stūrenis Rasēšanas instruments stūru, perpendikulu u. tml. rasēšanai
sliede Rasēšanas lineāls ar vienā galā noteiktā leņķī piestiprinātu šķērskoku
piltuvspalva Rasēšanas spalva ar piltuvveida tvertni tušas iepildīšanai
cirkulis Rasēšanas un mērīšanas instruments, kas sastāv no divām kājiņām, kuras vienā galā savienotas ar locīklu
uzrasēt Rasēt un pabeigt rasēt
pārrasēt Rasēt vēlreiz, no jauna
Rosica Rasicas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā
rasmināt Rasināt
norasināt Rasināt un pārstāt rasināt (par lietu)
rasists Rasisma piekritējs
radīgs Rasmīgs, ražīgs
Openku pilskalns Rasnupļu pilskalns Nautrēnu pagastā
Žogotu pilskalns Rasnupļu pilskalns Nautrēnu pagastā
rasolis Rasols
gūt Rast (piemēram, realizāciju, atrisinājumu, atveidojumu)
gūt Rast (zināšanas, iemaņas u. tml.)
sprukt Rast izeju (no nevēlama stāvokļa)
tverties Rast patvērumu, glābties (kur)
dēties Rast patvērumu, glābties, palikt
galēties Rast patvērumu, glābties, palikt
atdzimt Rast turpinājumu (pēcnācējos)
iegūt Rast, izjust (psihisku stāvokli)
rāstefēri Rastafariāņi - rastafarisma reliģijas piekritēji
rastafariāņi Rastafarisma piekritēji
rastafarieši Rastafarisma piekritēji
rastafari Rastafarisms
celties Rasties
apsvilt Rasties (ādas) iekaisumam (pārmērīgā saules staru iedarbībā)
rēgoties Rasties (iztēlē, atmiņā, sapņos u. tml.) redzes tēlu veidā (parasti par ko nepatīkamu)
rādīties Rasties (iztēlē, atmiņā, sapņos u. tml.) redzes tēlu veidā; rasties psihē (par sapņiem)
skanēt Rasties (kādā procesā) un izplatīties, kļūt uztveramam (par skaņu, skaņu kopumu)
sasacelties Rasties (par fizioloģisku stāvokli)
krist Rasties (par rasu, salnu)
šķilties Rasties (par zibeni)
pašķirties Rasties (piemēram, par iespēju, labvēlīgiem apstākļiem)
izvirzīties Rasties (piemēram, par uzdevumu, problēmu)
rietēt Rasties acīs (par asarām)
nākt Rasties apziņā (par domām, idejām u. tml.)
apdullt Rasties apziņas traucējumiem (no sitiena, trieciena)
šķīst Rasties ar maziem starplaikiem (par zibeņiem, to gaismu)
uzpelēt Rasties atsevišķiem pelējuma plankumiem, sākt pelēt
salt Rasties aukstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās), parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa iedarbībā
samesties Rasties bojājumam (mehānismā, ierīcē)
mīties Rasties citas skaņas, fonēmas vietā (morfēmā, vārdā) - par skaņu, fonēmu
izstrādāties Rasties darba procesā (par iemaņām, prasmi u. tml.)
iedrošināties Rasties drosmei (ko darīt)
iegraudot Rasties graudu aizmetņiem
iegadīties Rasties iespējai (kādam, piemēram, ko darīt); gadīties; iznākt
ieinteresēties Rasties interesei (par ko)
izstrādāties Rasties kāda procesa, iedarbības rezultātā (piemēram, par vielām organismā)
parādīties Rasties kāda procesa, norises, apstākļa rezultātā un kļūt redzamam, saskatāmam (par parādībām dabā)
izveidoties Rasties kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā)
karst Rasties karstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās)
karsēt Rasties karstuma sajūtai organismā (piemēram, paaugstinoties ķermeņa temperatūrai)
pārsisties Rasties kļūdai nepareizi nospiesta tastatūras taustiņa dēļ
kļūmēties Rasties kļūmei
konverģēt Rasties līdzīgām pazīmēm (neradnieciskiem organismiem), kad notiek (to) pielāgošanās līdzīgiem eksistences apstākļiem
sarasties Rasties lielākā daudzumā (par ko darāmu, apspriežamu, kārtojamu u. tml.)
iegriezties Rasties nepatīkamai, arī sāpīgai sajūtai (ausīs), atskanot spalgai, griezīgai skaņai
šķilties Rasties no straujas, spēcīgas cietu priekšmetu saskāršanās (par dzirkstelēm, uguni); strauji, spēcīgi skarties vienam pie otra, radot dzirksteles, uguni (par cietiem priekšmetiem)
iedomāties Rasties nodomam (ko darīt)
izgulsnēties Rasties nogulumu veidā
nogulsnēties Rasties nogulumu veidā
iegūt Rasties noteiktam izskatam, formai, fiziskām īpašībām
krāties Rasties organismā (par šķidrumu)
aprūsēt Rasties rūsganiem plankumiem visapkārt, piemēram, uz roku pirkstiem
likties Rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam u. tml.
šķist Rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam u. tml.
rādīties Rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam u. tml.; likties 2(3)
triekšties Rasties troksnim, ja kas tiek spiests, durts
parādīties Rasties un izpausties (par fizioloģiskām norisēm, slimībām, psihisku stāvokli)
parādīties Rasties un izpausties (par parādībām sabiedrībā)
kūpēt Rasties un izplatīties (par smaržu)
starot Rasties un izplatīties telpā (par elektromagnētiskajiem viļņiem, elementārdaļiņām, arī enerģiju)
sacelties Rasties un izplatīties, parasti pēkšņi (par ziņām, baumām u. tml.)
izdalīties Rasties un izplūst (no organisma) - piemēram, par vielām
izplatīties Rasties un izplūst (telpā, vidē) - par smaržu
parādīties Rasties un kļūt redzamam, saskatāmam kādas darbības, norises rezultātā (par ko nevēlamu)
izdalīties Rasties un nodalīties, nošķirties (no kāda ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma) - par vielu
ieviesties Rasties un nostiprināties
iziet Rasties un pārņemt (ko) viscaur uz brīdi
iegult Rasties un pārņemt (piemēram, par nogurumu, smaguma sajūtu)
iegulties Rasties un pārņemt (piemēram, par nogurumu, smaguma sajūtu)
atraisīties Rasties un pastiprināties (piemēram, par jūtām)
iegult Rasties un saglabāties (par jūtām); izraisīt pārdzīvojumu un saglabāties apziņā (piemēram, par notikumu)
iegulties Rasties un saglabāties (par jūtām); izraisīt pārdzīvojumu un saglabāties apziņā (piemēram, par notikumu)
aizalieties Rasties zemādas asinsizplūdumam (slimības, trieciena, sitiena dēļ)
celties Rasties, arī kļūt intensīvākam (par psihisku stāvokli, psihiskām norisēm)
kāpt Rasties, arī kļūt intensīvākam (par psihisku stāvokli, psihiskām norisēm)
nākt Rasties, arī pilnveidoties (piemēram, par spējām, pieredzi)
izveidoties Rasties, arī sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piemēram, par kādu cilvēka darbības nozari)
palikt Rasties, arī tikt radītam, izveidotam un saglabāties
parādīties Rasties, atainoties iztēlē; īsu brīdi rādīties (par sapni, sapņu, halucināciju tēlu)
augt Rasties, attīstīties (par augoņiem, izsitumiem)
veidoties Rasties, attīstīties, parasti pakāpeniski, kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā)
veidoties Rasties, attīstīties, risināties kādu apstākļu, darbības ietekmē (piemēram, par situāciju, attiecībām)
izbirzt Rasties, drūpot virsmai, šķautnei (par robu, caurumu)
ieviesties Rasties, gadīties (par kļūdām, paviršībām u. tml.)
pamisēties Rasties, gadīties kļūdai (parasti vienu reizi)
misīties Rasties, gadīties kļūdai, neveiksmei
misēties Rasties, gadīties kļūdai, neveikties
samisēties Rasties, gadīties, parasti pēkšņi, kļūmei, neveiksmei (parasti rīcībā, darbībā)
iedomāt Rasties, ienākt prātā domai, idejai (ko darīt)
ieradīties Rasties, ierasties
izraisīties Rasties, iesākties (par cilvēka darbību, par norisēm sabiedrībā)
izraisīties Rasties, iesākties (par norisēm dabā, procesiem ierīcēs u. tml.)
sacelties Rasties, iesākties, parasti pēkšņi (par parādībām dabā)
nostāties Rasties, iestāties (par parādībām dabā)
pīzaplidēt Rasties, ieviesties lielos daudzumos
parādīties Rasties, ieviesties, būt sastopamam (par augiem, dzīvniekiem); tikt izgatavotam, ieviesties (par priekšmetiem)
dziet Rasties, izcelties
dzieties Rasties, izcelties
nākt Rasties, izcelties (no kurienes), veidoties (no kā)
atpēkšties Rasties, izcelties no jauna
šķilināties Rasties, izlaužoties vai iznākot ārā no kaut kā
pārņemt Rasties, izplatīties un aptvert (piemēram, visu platību, telpu)
nostāties Rasties, izraisīties (par attiecībām starp cilvēkiem, par šādu attiecību izpausmi)
uznākt Rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
uzplūst Rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
uzrasties Rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
mesties Rasties, izraisīties, parasti pakāpeniski (par slimībām, traucējumiem organismā)
izaugt Rasties, izveidoties
pasarādīties Rasties, izveidoties
uzaugt Rasties, izveidoties - piemēram, par apdzīvotu vietu
uzaust Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām
uzdīgt Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām
uznākt Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām
uznirt Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām
uzpeldēt Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām
uzplūst Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām
sasakopāties Rasties, izveidoties (kam vienkopus)
nogulties Rasties, izveidoties (kur) - par apstākļu kopumu, stāvokli
piedzimt Rasties, izveidoties (par parādībām dabā)
izraisīties Rasties, izveidoties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi)
ieviesties Rasties, izveidoties (parasti par ko nevēlamu)
piedzimt Rasties, izveidoties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, psihiskiem stāvokļiem, domām u. tml.); tikt izveidotam
nolaisties Rasties, izveidoties, iestāties (par klusumu, mieru u. tml. stāvokli)
sagult Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur (piemēram, par tumsu, miglu)
sagulties Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur (piemēram, par tumsu, miglu)
pierasties Rasties, izveidoties, papildinot (kā) kopumu
uzpeldēt Rasties, izvirzīties (piemēram, sarunā, diskusijā)
plaukt Rasties, kļūt intensīvākam savā izpausmē (piemēram, par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli, domām)
mosties Rasties, kļūt intensīvākam, aktivizēties (par psihisku stāvokli, domām, idejām)
attīstīties Rasties, palielināties, sasniegt noteiktu apjomu, līmeni (par fizikālām parādībām)
aust Rasties, parādīties (atmiņā, arī apziņā)
saķerties Rasties, parasti pēkšņi (par kavēkļiem, traucējumiem darbībā, norisē u. tml.)
sakarst Rasties, parasti viscaur, karstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā
atrietēt Rasties, pieplūst (par pienu tesmenī, krūtīs)
atrietēt Rasties, pieplūst pienam tesmeni (par slaucamiem mājdzīvniekiem)
savirst Rasties, sarasties
attīstīties Rasties, veidoties
raisīties Rasties, veidoties (par domām, atmiņām, vārdiem u. tml.)
plaukt Rasties, veidoties (par gaismu); parādīties pie debesīm (par debess spīdekļiem)
sisties Rasties, veidoties (par izsitumiem, vātīm u. tml.)
dzimt Rasties, veidoties (par parādībām sabiedrībā, dabā)
raisīties Rasties, veidoties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi)
izveidoties Rasties, veidoties kādu apstākļu, darbības ietekmē (piemēram, par situāciju, attiecībām)
rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Rasties, veidoties redzes iztēlē, domās (parasti par ko nepatīkamu)
autotrasēšana Rastrgrafikas attēlu pārveidošana vektorgrafikas attēlos
rasteris Rastrs
rasters Rastrs
tīklaine Rastrs (1)
tīklaine Rastrs (2)
rastrvektora Rastrvektora konversija - bitkartētu attēlu pārveidošana vektoros vai līniju segmentos
sajaukums Rasu, tautu, tautību u. tml. saplūdums (parasti ģimeņu veidošanas, pēcnācēju radīšanas rezultātā)
Rosa Raša - apdzīvota vieta Īrijā, Dublinas grāfistē
sākotne Rašanās laiks, pirmais attīstības posms (parasti parādībai sabiedrībā, dabā), kurā rodas, tiek radīti (tās) pamati, turpmākās izveides priekšnoteikumi; arī attīstības sākuma forma
endoģenēze Rašanās organisma iekšienē
tiksnā Rašanās, parādīšanās
izcelsme Rašanās, tapšanas, veidošanās process, arī apstākļi; izcelšanās, cilme
izcelšanās Rašanās, tapšanas, veidošanās process, arī apstākļi; sabiedriskā vide, kur dzimis, audzis cilvēks
Rozeta Rašida, pilsēta Ēģiptē
Rata kakts Rata kalns
Karātavu kalns Rata kalns Siguldā
šindis Rata riepa, apkalums
ratenīca Ratene, platmale
aizjūgs Rati
čabata Rati
dranga Rati
izvažas Rati
izvaži Rati
obra Rati
roti Rati
vāģis Rati
ore Rati (parasti divjūgu) ar piestiprinātām augstām slīpām malām
ādainis Rati ar ādas polsterējumu iekšpusē
divriči Rati ar diviem riteņiem
duiriteņi Rati ar diviem riteņiem
orīte Rati ar kastei līdzīgu virsdaļu
kurvvāģi Rati ar kastei līdzīgu, nekustīgi nostiprinātu virsdaļu
galdainis Rati ar koka asi un sēdvirsmu
kocenes Rati ar koka asīm
kokasnieki Rati ar koka asīm
jerzika Rati ar noceļamu kurvi
jezika Rati ar paceļamu grozu
plānvāģi Rati ar plakanu paplašinātu virsmu siena u. tml. pārvadāšanai
redelvāģi Rati ar redeļveida sānu malām
maulaiņi Rati ar riteņiem bez metāla apkaluma
drogas Rati bez malām un aizgaldiem
līķrati Rati zārka vešanai bēru procesijā
transportrati Rati, kas ir paredzēti kravas transportēšanai
tandēms Rati, ko velk divi viens aiz otra iejūgti zirgi
atsperrati Rati, kuru kulba un riteņu asis ir savienotas ar atsperēm
kulba Rati, ragavas ar segtu virsu
rodenticīdi Raticīdi - vielas, ko lieto žurku u. c. grauzēju iznīcināšanai
gaņģis Ratiem nepieciešamo riteņu komplekts (4 riteņi); vienu ratu riteņiem nepieciešamais spieķu daudzums
skārdeles Ratiem vai ragavām uzliekamas redeles
gūža Ratiņa daļa, kurā izurbti caurumi kājām
ķēvīte Ratiņa griežamais rokturis
klaniņš Ratiņa griežamais rokturis
kuļka Ratiņa griežamais rokturis
slekšas Ratiņa pamina
likstiņš Ratiņa piedziņas kociņš, kas pārnes paminas kustības uz riteni
makačs Ratiņa piedziņas kociņš, kas savieno paminu ar riteni
mākačs Ratiņa piedziņas kociņš, kas savieno paminu ar riteni
strāpcītis Ratiņa riteņa griežamais kociņš
vārpstava Ratiņa rotējošā daļa, uz kuras nostiprināta spole
vārpstive Ratiņa rotējošā daļa, uz kuras nostiprināta spole
vārpstuve Ratiņa rotējošā daļa, uz kuras nostiprināta spole
ādiņa Ratiņa sastāvdaļa - ādas gabaliņš, ar ko kustīgās paminu daļas piestiprina pie nekustīgām
ādīna Ratiņa sastāvdaļa - ādas gabaliņš, ar ko kustīgās paminu daļas piestiprina pie nekustīgām
ādiņa Ratiņa sastāvdaļa - pie stabiņa piestiprinātas ādas gabaliņš ar caurumu, caur kuru tiek ievilkts pavediens
ādīna Ratiņa sastāvdaļa - pie stabiņa piestiprinātas ādas gabaliņš ar caurumu, caur kuru tiek izvilkts pavediens
drikte Ratiņa spoles ass
drikts Ratiņa spoles ass
transportratiņi Ratiņi (2), kas ir paredzēti kravas transportēšanai
koļaska Ratiņi (parasti bērnu ratiņi)
rikša Ratiņi, kas pielāgoti viena vai vairāku pasažieru pārvadāšanai, parasti ar diviem vai trim riteņiem
skritulis Ratiņš
vāgūzis Ratnīca
vazauņa Ratnīca
iebrauktne Ratnīca; šķūnis ratu novietošanai
ratnieks Ratnieki
ratnieki Ratnieks
stelmākers Ratnieks
Muižnieku ezers Ratnieku ezers Līgatnes pagastā
Ratnieks Ratnieku ezers Līgatnes pagastā
skribas Ratos un ragavās iesedzams koka pinums
skridas Ratos vai kamanās iesedzama rīkstīšu sega
sviedējrats Rats ar elementiem, kas ir paredzēti (kā) pārvietošanai ar sviedienu
trizulis Rats ar profilētu perimetrālu rievu lokanās saites (troses, ķēdes) kustības virziena maiņai, to lieto celšanas un vilkšanas iekārtās, kā arī trošu ceļos
trīsis Rats ar profilētu rievu lokanas saites (virves, stieples, troses, ķēdes) kustības virziena maiņai
dzinējrats Rats, kas ar siksnu pārvada enerģiju citām darbināmām mašīnām (piemēram, virpai)
vējrats Rats, kas pārveido vēja enerģiju mehāniskajā enerģijā (iekārtās, ierīcēs, ko darbina ar šādu enerģiju); vēja rats
ratupakaļa Ratu aizmugure
vāģapukša Ratu apakša
atasnieks Ratu ass uzgrieznis
stranga Ratu atsaite, kas savieno ilkss galu ar asi, streņģe
žvarns Ratu bulta
plāķis Ratu daļa, kas guļ uz priekšass
plāce Ratu daļa, kas novietota virs ass
plācis Ratu daļa, kas novietota virs ass
balziens Ratu detaļa
asaka Ratu detaļa (koka), kas savieno priekšējo un aizmugurējo asi
streņģe Ratu detaļa ilkss savienošanai ar riteņa priekšasi
stute Ratu detaļa, kas katrā stūrī satur kopā ratu vai ragavu apakšējo daļu ar augšējo
skāres Ratu galvenā daļa (bez riteņiem); skāre
renkstele Ratu grumba
skāre Ratu korpuss; arī ratu apmale
čočis Ratu kulba, ratu kurvis
ķiba Ratu kulba, ratu kurvis
ķocele Ratu kulba, ratu kurvis
kocis Ratu kulba, ratu kurvis
ķocis Ratu kulba, ratu kurvis
lesnica Ratu kulba, ratu kurvis
virša Ratu kurvis
vāģpakaļa Ratu pakaļējā daļa; ratu pakaļgals
vāģupakaļa Ratu pakaļējā daļa; ratu pakaļgals
buda Ratu pārsegs; kulba; rati ar pārsegu
jūga Ratu priekšass atstatums no pakaļass
skretele Ratu priekšdaļa - priekšrati ar asi un ilksīm
priekšase Ratu priekšējā ass
drivači Ratu priekšējā ass ar riteņiem baļķu vešanai
snauja Ratu priekšējās ass gala savienojums ar ilksi
vienskreteles Ratu priekšējie riteņi kopā ar asi
vinskreteles Ratu priekšējie riteņi kopā ar asi
plācs Ratu rāmja gala koki, pie kā piestiprinātas asis
kārde Ratu redeles
kārdele Ratu redeles
koris Ratu redeles
rencele Ratu rice
grenstele Ratu rice, gramba; grencele
rītins Ratu ritenis
līkšņa Ratu ritenis no viena gabala
obada Ratu riteņa loks
toka Ratu riteņa rumbas iekšējais dzelzs apkalums
šinna Ratu riteņa stīpa
čurrāties Ratu riteņiem beržoties čīkstēt
stans Ratu riteņu komplekts (4 riteņi)
obodi Ratu riteņu metāla apkalumi
mūlis Ratu rumba
ulenica Ratu rumba
ule Ratu rumba jeb riteņa vidus, kur spieķi savienojas
gredzins Ratu rumbas detaļa - metāla stīpa
sterste Ratu runga
stērste Ratu runga
redeles Ratu sānu mala, kas veidota, ieurbjot tapas paralēli novietotos apaļkokos
druļļi Ratu sastāvdaļa
žvendzele Ratu sastāvdaļa
apakšblāķis Ratu sastāvdaļa - blāķa (3) apakšējā daļa
virsblāķis Ratu sastāvdaļa - blāķa augšējā daļa
krancis Ratu sastāvdaļa - uz ratu priekšējās ass piestiprināts metāla riņķis, lai ratu priekšdaļa varētu grozīties
puskrancis Ratu sastāvdaļa - uz ratu priekšējās ass piestiprināts pusriņķis, lai ratu priekšdaļa varētu grozīties
pastreņģe Ratu sastāvdaļa, kas savieno to priekšasi ar ilkss atsēju
braka Ratu sastāvdaļa, pie kuras piestiprina dīseli
braks Ratu sastāvdaļa, pie kuras piestiprina dīseli
rauga Ratu sastāvdaļa, pret kuru balstās ratu sānu mala
rauka Ratu sastāvdaļa, pret kuru balstās ratu sānu mala
strangi Ratu streņģes
duļļi Ratu šķērskoki, ratu tapas
derža Ratu šķērskoks
serdeksnis Ratu tapa, kas tur ratus pie priekšējās ass
ročkas Ratu tapas šķērskoku un galdu nostiprināšanai
šķēne Ratu un ragavu apkalums
uzkula Ratu vai ragavu uzliekamā daļa, kas izgatvota no apaļkokiem
riprati Ratu veids
treilenis Ratu viduskoks, kas savieno abas ratu asis
treinis Ratu viduskoks, kas savieno abas ratu asis
silavas Ratu virsas sānu koki, virs kuriem piestiprināti sānu dēļi
virse Ratu virsdaļa (uzliekama)
ķibis Ratu virsdaļas laukuma paplašināšanai un sīkāku mantu vešanai speciāli pierīkots kurvis
šūplis Ratu virspuse
jūga Ratu zveņģele
vangale Ratu zveņģele
vērdzele Ratu zveņģele
ručkas Ratu, parasti oru, detaļa - šķērskoks ratu malējo dēļu - galdu piestiprināšanai
ra Rau, raug, raugi 1
noraukt Raucot nobeigt (adījumu)
saraukt Raucot padarīt (seju, tās daļu), parasti ievērojami, grumbainu; raucot pavirzīt (sejas daļu), parasti ievērojami
uzraukt Raucot uzvirzīt uz augšu, parasti ievērojami (sejas daļu)
plukšķis Rauda
raudava Rauda
raudenis Rauda
raudis Rauda
baltene Rauda - neliela saldūdens zivs ar sārtām acīm un spurām
plukšķis Rauda ("Rutilus rutilus", senāk "Leuciscus rutilus")
raude Rauda ("Rutilus rutilus")
turbala Rauda ("Rutilus rutilus")
biļļas Raudas
bingas Raudas
čundas Raudas
ļirra Raudas
raudājiens Raudas
šņukstiens Raudas
vendeles Raudas
pinkšis Raudas (parasti bērniem)
pinkšķis Raudas (parasti bērniem)
Raudu ezers Raudas ezers Silajāņu pagastā
Rauden Raudas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā
pinkškoņa Raudas un stenēšana bez iemesla vai dēļ kaprīzes
ģingas Raudas, bērna raudāšana
vēškas Raudas, brēkšana
tilles Raudas, gaudas
ledusraudas Raudas, kuras nārsto agri pavasarī, ledus iešanas laikā (un kuras zvejo šai laikā)
piļļas Raudas, skaļa raudāšana (parasti bez nopietna iemesla)
bimbulis Raudas; kad velk uz raudāšanu
ģīga Raudāšana
pinka Raudāšana
pļirra Raudāšana
rauda Raudāšana
pidele Raudāšana, kaukšana
asara Raudāšana, raudas
bingāšana Raudāšana; raudulīga lūgšanās (biežāk par bērnu)
krampji Raudāšanas vai smiešanās izraisīta muskuļu saraušanās (ķermenī, tā daļās)
aulēt Raudāt
biļot Raudāt
bimbāt Raudāt
bimbināt Raudāt
bimbolēt Raudāt
bimbot Raudāt
čingāt Raudāt
čūlāt Raudāt
čundāt Raudāt
dīkt Raudāt
dingāt Raudāt
dūdāt Raudāt
dūdelēt Raudāt
dūdēt Raudāt
džingāt Raudāt
ērģelēt Raudāt
krimpāt Raudāt
ļirrāt Raudāt
lūlāt Raudāt
maurāt Raudāt
ņarkšķīties Raudāt
ņērgt Raudāt
ņērkšēt Raudāt
nīkšķēt Raudāt
nuņņāt Raudāt
ņuņņāt Raudāt
pidelēt Raudāt
pimparāt Raudāt
pimparot Raudāt
pimpāt Raudāt
pingāt Raudāt
pinkšēt Raudāt
pinkšķēt Raudāt
piņņāt Raudāt
puņķoties Raudāt
raudaļot Raudāt
rauduļāt Raudāt
raudulēt Raudāt
rauduļot Raudāt
rūkstinēt Raudāt
slapināties Raudāt
šmaulēt Raudāt
smelkt Raudāt
spivāt Raudāt
stemelēt Raudāt
strumpēt Raudāt
suļļot Raudāt
suslāt Raudāt
tervetēt Raudāt
tillēt Raudāt
tilzāt Raudāt
timbāt Raudāt
unkšēt Raudāt
vēkšēt Raudāt
vēkšķēt Raudāt
vendelēt Raudāt
virkšēt Raudāt
žeirāt Raudāt
žeirēt Raudāt
žīgāt Raudāt
žļurgāties Raudāt
žļurkstēt Raudāt
zumburēt Raudāt
zurdzēt Raudāt
zurzāt Raudāt
zurzēt Raudāt
žūžāt Raudāt
smaulēt Raudāt (ilgstoši un skaļi)
vērkšķēt Raudāt (klusināti), ņurdēt, rūkt
ņīkstēt Raudāt (par bērniem)
īdēt Raudāt (par bērniem); činkstēt (1)
čimpāt Raudāt (par bērnu)
dīgāt Raudāt (par bērnu)
zimbāt Raudāt (par bērnu); čimpāt
tinkāt Raudāt (par maza bērna nepārtrauktu raudāšanu)
krinkšēt Raudāt (par mazu bērnu)
vuokst Raudāt (par mazu bērnu)
noraudāt Raudāt (visu laikposmu) un pārstāt raudāt
žļembāt Raudāt bez asarām, kaukt
apraudāties Raudāt īsu brīdi
izraudāties Raudāt un pārstāt raudāt
noraudāt Raudāt un pārstāt raudāt
noraudāties Raudāt un pārstāt raudāt; noraudāt (1)
ģingāt Raudāt, brēkt (par bērniem)
ģinkstināt Raudāt, brēkt (par bērniem)
kvēkšēt Raudāt, brēkt (par mazu bērnu)
kvēkšķēt Raudāt, brēkt (par mazu bērnu)
kvēkstēt Raudāt, brēkt (par mazu bērnu)
ņuņņot Raudāt, čīkstēt
žņergāt Raudāt, čīkstēt
burgzt Raudāt, činkstēt, pinkšķēt
stabulēt Raudāt, gari stiepjot skaņas
čūroties Raudāt, gausties
varkšīties Raudāt, ietiepīgi raudāt
varkšķīties Raudāt, ietiepīgi raudāt
ķinkāt Raudāt, kamēr puņķi no deguna sāk tecēt
verkšķēt Raudāt, parasti kaprīzi, bez nopietna iemesla (par bērniem)
suļļāt Raudāt, pinkšķēt
sūrēties Raudāt, sūdzēties
burzdēt Raudāt, šņukstēt
ņurkšēt Raudāt, šņukstēt; arī žēloties, gausties; arī īgni murmināt
ņurkšķēt Raudāt, šņukstēt; arī žēloties, gausties; arī īgni murmināt
vēšķēt Raudāt, vēkšēt
ņēgāt Raudāt, vēkšt
zenderēt Raudāt, vēkšt
ņimmāt Raudāt, vēkšt (1)
ģīgāt Raudāt; liet asaras
bingāt Raudāt; raudulīgi lūgties (parasti saka par bērniem)
flentes Raudātāji, senās baznīcas pirmie grēku nožēlotāji
bļāvējs Raudātājs
origanum Raudenes
oregano Raudenes - panātru dzimtas ģints, kurā ietilpst arī Latvijā sastopamā parastā raudene, ko izmanto tautas ārstniecībā un kā garšvielu
Raudeņu ezers Raudenes ezers Embūtes pagastā
Raudeņu Raudeņu ezers - Raudenes ezers Embūtes pagastā
pinkšiens Raudiens
pinkšķiens Raudiens
raudienis Raudiens
kverčināt Raudināt
vēkšķināt Raudināt
verkšināt Raudināt
žēlināt Raudināt
rūdināt Raudināt, bēdināt
ņaudināt Raudināt, likt vaimanāt
Raudinka Raudiņa, Luknas ezera pieteka
Raudīte Raudiņa, Skaldas pieteka
Raudenhof Raudiņas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā
Līņu ezers Raudiņu ezers Šķeltovas pagastā
Raudinka Raudiņu ezers Šķeltovas pagastā
Lielraudas ezers Raudiņu ezers Zosēnu pagastā
Lielraudes ezers Raudiņu ezers Zosēnu pagastā
raudelis Raudis, sirmis, salnis (zirgs)
dudulis Raudošs bērns
pīka Raudošs bērns
pļirka Raudošs bērns
krimpāns Raudošs mazs bērns
raudus Raudot
aizraudāt Raudot attālināt (novērst)
aizčūlāt Raudot attālināties
piesaraudāties Raudot gausties, žēloties
iegaudāt Raudot ienākt
uzčinkstēt Raudot kādu pamodināt
činkstināties Raudot kaut ko lūgt, mēģināt izlūgties
elsot Raudot krampjaini ievilkt elpu
izraudāt Raudot ļaut izpausties (bēdām, ciešanām u. tml.), raudot izpaust (bēdas, ciešanas u. tml.)
noraudāt Raudot padarīt mitru (parasti seju, vaigus)
ņīkstēt Raudot prasīt
šņurgāties Raudot puņķoties
ņīkstēt Raudot runāt pretī
varkšīties Raudot šķobīties
varkšķīties Raudot šķobīties
uzraudāt Raudot uzmodināt
izelsot Raudot, elsojot pateikt, izrunāt
apraudāt Raudot, sērojot paust savas sāpes, skumjas (par mirušo)
nēnija Raudu dziesma seno romiešu bēru rituālā, ko dziedāja radinieki vai īpaši raudātāji (raudātājas) flautas pavadījumā
raudula Raudu dziesma, jeremiāde
Rietumu siena Raudu mūris, vieta Jeruzalemē, kur jūdaisti vaimanā par Jeruzalemes krišanu un pastāvīgajām ebreju ciešanām, kā arī lūdz par tempļa atjaunošanu
brēkulība Raudulība
krikšis Raudulība
noņerkstēt Raudulīgā balsī, kaprīzi noteikt, pateikt
ņauda Raudulīga būtne, raudulīga persona
īkstoņa Raudulīga persona
naudene Raudulīga sieviete
ņerkāties Raudulīgam būt, raudulīgi izturēties
žņerkšēt Raudulīgam, nemierīgam būt
žņerkstēt Raudulīgam, nemierīgam būt, ņurdēt
izčinkstēt Raudulīgi izlūgt
krankšķēt Raudulīgi žēloties
bļāvīgs Raudulīgs
čīkstulīgs Raudulīgs
dīkulīgs Raudulīgs
ģiebulīgs Raudulīgs
kaucīgs Raudulīgs
larmoyant Raudulīgs
mērkšīgs Raudulīgs
ņirkstīgs Raudulīgs
pīkstīgs Raudulīgs
pīkstulīgs Raudulīgs
piņķīgs Raudulīgs
pinkšķīgs Raudulīgs
pinkstulīgs Raudulīgs
raudelīgs Raudulīgs
raudīgs Raudulīgs
raudulains Raudulīgs
rauduļains Raudulīgs
snardzīgs Raudulīgs
šņercīgs Raudulīgs
šņurcīgs Raudulīgs
vēkšīgs Raudulīgs
verkšķīgs Raudulīgs
biļļa Raudulīgs bērns
čīkstis Raudulīgs bērns
čīkstone Raudulīgs bērns
činkstis Raudulīgs bērns
činksts Raudulīgs bērns
denkša Raudulīgs bērns
dīceklis Raudulīgs bērns
dīga Raudulīgs bērns
klinkšis Raudulīgs bērns
krāka Raudulīgs bērns
kunkste Raudulīgs bērns
ļerkstis Raudulīgs bērns
merkšķis Raudulīgs bērns
ņarkšis Raudulīgs bērns
ņerkša Raudulīgs bērns
ņerkšenīca Raudulīgs bērns
pinkauliņš Raudulīgs bērns
pinkša Raudulīgs bērns
pinkškoņa Raudulīgs bērns
pinkstoņa Raudulīgs bērns
puņķlupata Raudulīgs bērns
stemausis Raudulīgs bērns
terzele Raudulīgs bērns
vankšķis Raudulīgs bērns
dīka Raudulīgs bērns (kas dīc)
žeire Raudulīgs bērns, cilvēks, kas laistās ar ūdeni, nevērīgi izlej ūdeni
pimpa Raudulīgs bērns, raudulīgs cilvēks
pimpara Raudulīgs bērns, raudulīgs cilvēks
čīksteklis Raudulīgs bērns, raudulis
pideldūka Raudulīgs bērns; raudulis
pidele Raudulīgs bērns; raudulis
bimbiķis Raudulīgs cilvēks
čaula Raudulīgs cilvēks
čura Raudulīgs cilvēks
gņēga Raudulīgs cilvēks
kņerkšķis Raudulīgs cilvēks
ņerkata Raudulīgs cilvēks
ņerksis Raudulīgs cilvēks
šnurka Raudulīgs cilvēks
vimba Raudulīgs cilvēks
žeira Raudulīgs cilvēks
žeiris Raudulīgs cilvēks
dūka Raudulīgs cilvēks (parasti bērns)
ņerka Raudulīgs cilvēks, bērns
ņerkšis Raudulīgs cilvēks, bērns
ņerkstis Raudulīgs cilvēks, bērns
grašīgs Raudulīgs, bailīgs, bikls
džīga Raudulīgs, činkstīgs bērns
pīkstulis Raudulīgs, činkstīgs bērns
ļargans Raudulīgs, činkstīgs cilvēks, parasti bērns
ļergans Raudulīgs, činkstīgs cilvēks, parasti bērns
kurzulis Raudulīgs, gražīgs bērns
pintiķīgs Raudulīgs, izlutināts
ņarga Raudulīgs, izlutināts bērns
graza Raudulīgs, kaprīzs un nerātns bērns
ņurkstīgs Raudulīgs, kaprīzs, neapmierināts
čīkstala Raudulīgs, neapmierināts cilvēks
narkšīgs Raudulīgs, nemierīgs
žņerkstīgs Raudulīgs, nemierīgs
narkšis Raudulīgs, nemierīgs cilvēks (īpaši šāds bērns)
žņerksts Raudulīgs, nemierīgs, izsalcis cilvēks
rūgulis Raudulīgs, saraudājies bērns
bīļa Raudulis
bimbaļa Raudulis
bimbis Raudulis
čīkstonis Raudulis
činkstenis Raudulis
čūlaga Raudulis
dīcējs Raudulis
dīkuļa Raudulis
gaudonis Raudulis
pinga Raudulis
pinkšķelis Raudulis
raudiņš Raudulis
rauduļa Raudulis
šmaule Raudulis
sūla Raudulis
suļļa Raudulis
šušla Raudulis
susuris Raudulis
verkšekls Raudulis
veršķis Raudulis
varkšķis Raudulis (parasti bērns)
vēkšķis Raudulis (parasti bērns)
kaucējs Raudulis, gaudotājs
binga Raudulis, kas skaļi raud
krikšis Raudulis, krācējs
smaulis Raudulis, niķīgs bērns
pidelis Raudulis, pinkšķis
timaļa Raudulis, pinkšķis
žņergata Raudulis, pinkšķis
žņergava Raudulis, pinkšķis
biļa Raudulis, šņukstētājs
zendere Raudulis, vēkšķis
bimba Raudulis; bērns, kas bieži raud
pinkstulis Raudulis; pinkšķis
Raudu ezers Raudulītis, ezers Ropažu pagastā
tilles Rauduļa lūpas
raudupes Raudupe
skorconera Raudupe - kurvjziežu dzimtas ģints ("Scorzonera")
skorzonera Raudupe - kurvziežu dzimtas ģints
scorzonera Raudupes
saldsakne Raudupes sakne, iesaldenu garšu, lietoja arī kā kafijas surogātu
Rauda Raudupīte Aizkalnes pagastā
prove Raudze (1)
prove Raudze (2)
uzraudzēt Raudzējot izgatavot
saraudzēt Raudzējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; raudzējot pagatavot (kā lielāku daudzumu)
saraudzēt Raudzējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; raudzējot pagatavot (ko)
noraudzēt Raudzējot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi
uzraudzēt Raudzējot panākt, ka (piemēram, mīkla) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, apjomu
pārraudzēt Raudzējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
pieraugt Raudzējot piepildīt
pieraudzēt Raudzējot sagatavot (piemēram, mīklu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pieraudzēt Raudzējot sagatavot (piemēram, mīklu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, trauku)
raudziens Raudzējums
raudzeklis Raudzeknis - raksts, musturs, paraugs
paragons Raudzes akmens, Itālijas melnais marmors
skābraudzēšana Raudzēšana skābā vidē
jēlspirts Raudzēšanas procesā iegūtais spirts, kas vēl nav attīrīts un pārtvaicēts
raugt Raudzēt
rūdzināt Raudzēt
rūdzīt Raudzēt
šampanizēt Raudzēt (vīnu) otrreiz, lai radītu (tam) vēlamo garšu, aromātu, piesātinājumu ar ogļskābes gāzi
pārraudzēt Raudzēt vēlreiz, no jauna
raudzenis Raudzēta kūka
raudzis Raudzēta kūka
dzires Raudzēta miltu dzira lopiem
dzira Raudzēta rudzu miltu skābā putra
kurkumi Raudzētas bērzu sulas
rausis Raudzētas mīklas plācenis (no rupja maluma kviešu vai miežu miltiem), kam vidū parasti ir padziļinājums ar pildījumu
dzerieši Raudzēts dzēriens no ūdens un miltiem
ingeveralus Raudzēts ingvera dzēriens ar garšvielām
pieni Raudzēts piens
raudzenis Raudzēts piens
kacības Raudzības
lūkas Raudzības
lūkažas Raudzības
lūki Raudzības
lūkības Raudzības
lūkošanās Raudzības
lundži Raudzības
lundzības Raudzības
luņķības Raudzības
rādīnes Raudzības
raudzi Raudzības
raudži Raudzības
raugas Raudzības
raugi Raudzības
rauguļi Raudzības
stūkas Raudzības
tukas Raudzības
tūkas Raudzības
raudzītājs Raudzībās gājējs; raudzībnieks
noraugās Raudzībās iet
luņģi Raudzības, jaunpiedzimušā apmeklējums
luņģības Raudzības, jaunpiedzimušā apmeklējums
lyukažys Raudzības; arī: precības
raudzībnieks Raudzību viesis
gaudīt Raudzīt ko iegūt
temmēt Raudzīt, mēģināt paredzēt
zīmoties Raudzīties pēc pazīšanas zīmēm
noraudzīties Raudzīties un pabeigt raudzīties
(uz)turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs
turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs
uzturēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs
vidēt Raudzīties, lūkoties
rau Raug; lūk (1)
flavokināze Rauga ferments, kas katalizē riboflavīna fosforilāciju ar adenozīntrifosfātu par riboflavīnu-5-fosātu
vatruška Rauga mīklas cepums ar pildījumu
mieles Rauga nogulsnes, padibenes; arī raugs, rauga sēnes
saccharomycetes Rauga sēnes
kruasāns Rauga vai kārtainās mīklas baltmaizes radziņš
hačapuri Rauga vai kārtainās mīklas pīrāgs ar sieru vai sieru un biezpienu
kulcēties Raugāties
raugoties Raugāties
kričot Raugāties, žagoties
raugot Raugot tabaku - smēķēt
mīlis Raugs
rūgs Raugs
raugi Raugs (1)
raudziens Raugs 2(2)
virsraugs Raugs, kas alum rūgstot sakrājas pa virsu un nāk mucai pa spundes caurumu ārā
limbaži Rauguļi, raudzības
kandida Raugveida mikroskopisku sēnīšu veids
pneimocista Raugveida sēņu ģints
apraut Raujot aptīt ap kaut ko un cieši savilkt
atraut Raujot atdabūt šurp; raujot atdabūt (kur, pie kā u. tml.)
noraut Raujot atdalīt nost (ko visu vai tā daļu)
atraut Raujot atdalīt, atplēst (pilnīgi vai daļēji)
aizraut Raujot attālināt
ieraut Raujot ievirzīt (kur iekšā)
izraut Raujot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti ko ieaugušu, stingri iestiprinātu)
izraut Raujot izvirzīt cauri (kam), caur (ko)
ravēt Raujot no augsnes (parasti ar rokām), iznīcināt nezāles (kādā platībā)
saraut Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts
noraut Raujot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam)
noraut Raujot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties līdzi lejā (no kurienes, kur u. tml.)
pārraut Raujot pārdalīt
apraut Raujot pavirzīt zem kā
daraut Raujot pievirzīt pie kā
raustīt Raujot plēst (augus, to daļas)
pieraustīt Raujot salasīt
pieraut Raujot savākt (ko) lielāka, arī pietiekamā daudzumā
pieraut Raujot savākt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku)
panest Raujot sev līdzi, pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi; raujot sev līdzi, virzīt nelielu attālumu, neilgu laiku
plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (parasti ko sīku) no kā; raujot, ar rāvieniem atbrīvot (ko) no (parasti) kā sīka; arī plūkt (1)
plūkt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (spalvas) nogalinātam putnam; raujot, ar rāvieniem atbrīvot no spalvām (nogalinātu putnu)
plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt sīkās daļās
plūkt Raujot, ar rāvienu dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā); šādā veidā dalot nost, vākt (ko)
noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (cilvēks) nogāžas, strauji nosēžas, noguļas (kur, uz kā u. tml.)
noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (kas, kāds) nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
noraut Raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā)
šķīt Raujot, ar rāvienu, arī laužot dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā); šādā veidā dalot nost, vākt (ko); arī plūkt (1)
atraut Raujot, pārvarot pretestību, atšķirt (ko cieši piespiestu, aptvertu u. tml.)
vākt Raujot, plūcot, rokot u. tml. iegūt, gādāt (augu) ražu; pļaujot, raujot, plūcot, rokot u. tml. augus, iegūt, gādāt (ražu)
paraut Raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās nelielu attālumu
norauties Raujoties atbrīvoties
nosarauties Raujoties atbrīvoties
aizrauties Raujoties, ar spēju kustību virzoties, attālināties
šķīne Rauklis - darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas nūjas galā
šķīnējs Rauklis - darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas nūjas galā
rausteklis Rauklis - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas, kņubas nūjas galā; darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai
lepuška Rauknis
rauklis Rauknis
rausis Rauknis
rauteve Rauknis
rautuve Rauknis
rautava Rauknis - darbarīks atvašu, arī tievu koku nogriešanai, kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis
rautene Rauknis - darbarīks atvašu, arī tievu koku nogriešanai, kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis
rautiņš Rauknis - darbarīks atvašu, arī tievu koku nogriešanai, kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis
jaubt Raukt
šņaukāties Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.); šņaukāt (3)
šņaukāt Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.); šņaukāties (3)
grumbot Raukt grumbās (parasti pieri); būt par cēloni tam, ka rodas grumbas (parasti sejā, tās daļās)
krunkot Raukt krunkās (purnu) - par dzīvniekiem
krunkot Raukt krunkās (seju, tās daļas); būt par cēloni tam, ka rodas krunkas (sejā, tās daļās); grumbot
jaubties Raukties
ķervēties Raukties, krunkāties
krunkoties Raukties, tikt rauktam krunkās (piemēram, par seju, tās daļām); pārklāties ar krunkām (par ādu); grumboties
grumboties Raukties, tikt sarauktam grumbās (parasti par pieri); sākt pārklāties ar grumbām (par ādu)
Ronneburg Rauna
Raune Rauna (upe)
Raunas ezers Raunaisis, ezers Dzērbenes pagastā
Raunaižu ezers Raunaisis, ezers Dzērbenes pagastā
Raunaizis Raunaisis, ezers Dzērbenes pagastā
Lubužupīte Raunas augšteces labā krasta pieteka Raunas pagastā, iztek no Lubūža ezera
Rauna Raunas dzirnavezers - atrodas Raunas upes ielejā, augšpus Raunas centra, platība - 2 ha, garums - \~350 m, lielākais platums - 150 m, lielākais dziļums - 3 m
Vaive Raunas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, garums - 18 km, kritums - 102 m
Raunis Raunas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, garums - 22 km, kritums - \~170 m; Rauna; Rauņupe
Tālīte Raunas kreisā krasta pieteka Priekuļu novadā, garums - 5 km
Līčupe Raunas kreisā krasta pieteka Raunas pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, divos posmos arī Veselavas pagasta robežupe, garums - 14 km; Līčupīte
Ķirkumu upe Raunas kreisā krasta pieteka Raunas pagastā; Ķirkumupe
Ārupīte Raunas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā, augštece Cēsu novada Veselavas un Priekuļu pagastā, garums - 16 km; Ārupe; Arupīte; Alkšņupīte
Baižupīte Raunas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā, garums - 6 km
Viesturu strauts Raunas labā krasta pieteka Cēsu novada Liepas pagastā
Cimziņa Raunas labā krasta pieteka Raunas pagastā, garums - 12 km; Cimza; Cimzas strauts; Cimze; Cimzes strauts; augštecē arī Grīsle, Grīšļu strauts, Raunīte
Klampupe Raunas labā krasta pieteka Raunas pagastā, garums - 7 km; Muižnieku grāvis; Muižnieku strauts; Plampupe
auļkalnieši Raunas novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Auļukalns" iedzīvotāji
auļukalnieši Raunas novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Auļukalns" iedzīvotāji
Briņģu muiža Raunas novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Briņģi" bijušais nosaukums
briņģēnieši Raunas novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Briņģi" iedzīvotāji
gatartieši Raunas novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Gatarta" iedzīvotāji
Alt-Drostenhof Raunas novada Drustu pagasta bijušās Vecdrustu muižas nosaukums vāciski
lisēnieši Raunas novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Lisa" iedzīvotāji
rozēnieši Raunas novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Rozes" iedzīvotāji
baižkalnieši Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Baižkalns" iedzīvotāji
Cimzas muiža Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Cimza" bijušais nosaukums
cimzēnieši Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Cimza" iedzīvotāji
dāniēlieši Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Dāniēļi" iedzīvotāji
Marijkalna muiža Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Marijkalns" bijušais nosaukums
mūrēnieši Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Mūri" iedzīvotāji
raunēnieši Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Rauna" iedzīvotāji
Rozes muiža Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Rozes" bijušais nosaukums
roznēnieši Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Rozes" iedzīvotāji
Zamok Ronenburgskaja Raunas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Schloss-Ronnenburg Raunas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Grīsle Raunas pietekas Cimziņas paralēls nosaukums tās augštecē
Grīšļu strauts Raunas pietekas Cimziņas paralēls nosaukums tās augštecē
Pūrica Raunas pietekas Līčupes kreisā krasta pieteka
Mazais Staburags Raunas Staburags Raunas pagastā
rounda Raunds
rounds Raunds
Raunas ezers Raunis, ezers Vaives pagastā
Rauņu ezers Raunis, ezers Vaives pagastā
Rauņupe Raunis, Raunas pieteka
Rauna Raunis, Raunas pieteka no Rauņa ezera
Rauņa leja Rauņa erodētā ieleja \~7 km garā posmā līdz ietekai Raunā, sasniedz 30 m dziļumu, daži iežu šķēlumi sniedzas visā krasta augstumā, saglabājušies reti augi
Mežmaļu grāvis Rauņa kreisā krasta pieteka Vaives pagastā
Dzelzupīte Rauņa labā krasta pieteka Priekuļu novada Priekuļu pagastā
čūla Raupja šuve, vīle
krevele Raupja, atmirusi norobežota ādas vai gļotādas kārta; sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma
kraupe Raupja, nelīdzena miza
saskrubīt Raupji apstrādāt
krepuči Raupji, negludi, rēpuļaini veidojumi
plaušenes Raupjlapju dzimtai piederīgas ģints augi - augstākais līdz pusei šķeltu kausiņu, ziliem, violetiem vai sarkaniem ziediem, 5 matiņu pušķiem stobriņa rīklītei, tikai apakšā pieziedlapainu ziedu ķekaru
raupans Raupjš
raupjains Raupjš
raupuļains Raupjš
cieteņš Raupjš (par roku vai kāju ādu)
krobuļains Raupjš, grbuļains, nelīdzens
krubuļains Raupjš, grbuļains, nelīdzens
krebuļains Raupjš, grubuļains, nelīdzens
drevains Raupjš, grumbuļains
ass Raupjš, negluds, sasprēgājis (par ādu); tāds, kam ir raupja, negluda, sasprēgājusi āda (par ķermeņa daļām)
kraupains Raupjš, sarepējis, grumbuļains (par ķermeņa daļām)
kraupjains Raupjš, sarepējis, grumbuļains (par ķermeņa daļām)
kraupains Raupjš, sarepējis, grumbuļains (piemēram, par koka mizu); arī kreveļains (2)
kraupjains Raupjš, sarepējis, grumbuļains (piemēram, par koka mizu); arī kreveļains (2)
pinkus Raupjš, Tāds, kas nav tik kvalitatīvs, kā sukātu linu izstrādājums
krebuļi Raupjumi, repējumi, kreveles (uz ādas, ķermeņa daļas)
krobuļi Raupjumi, repējumi, kreveles (uz ādas, ķermeņa daļas)
krubuļi Raupjumi, repējumi, kreveles (uz ādas, ķermeņa daļas)
villenes Rauplapju ģints ar zilu, riteņveidīgu, smaildaļainu, kādu puscentimetru paltu vainadziņu un no tā izkārušamies putekšlapām
Rausalu upīte Rausalupīte, Rūjas pieteka
rauslis Rausējs, mantrausis; alkata
karša Rausis
ķausis Rausis
rauša Rausis (cepums)
medusrausis Rausis ar medus piedevu
speķarausis Rausis ar speķa pildījumu; speķa rausis
speķrausis Rausis ar speķa pildījumu; speķa rausis
kāršelis Rausis krāsns temperatūras pārbaudei
mazrausis Rausis no smalkiem miltiem
kalācis Rausis; kliņģeris
koka Rausis; kūka
alkatis Rauslis, negausis, nemiernieks, kārībnieks
traust Raust
raut Raust (2)
aizraust Raust ciet
atraust Raust nost (sānis)
aizraust Raust prom; raušot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
rausāt Raust, rušināt
rausēt Raust, rušināt; rausāt
dzenāt Raust; vākt (piemēram, sienu, salmus)
rausta Rauste, raustīšanās
trausties Rausties
aizrausties Rausties prom; lēnām, raušoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
traušāt Rausties, rāpties
raustelīgs Raustīgs (1)
raustelīgs Raustīgs (2)
raustelīgs Raustīgs (3)
tērga Raustījiens, ko jūt, kad zivs pieķeras makšķerei
dricelēšanās Raustīšanās, kratīšanās
ballisms Raustīšanās, no gribas neatkarīga roku mētāšana, parasti vienpusīga; ekstrapiramidāla hiperkinēze, ja bojājuma perēklis ir subtalāmiskajā apvidū
painīt Raustīt
verkstīt Raustīt
plucināt Raustīt (aiz ķermeņa daļas), lai izraisītu sāpes
ķinkāt Raustīt aiz matiem
bokstēties Raustīt valodu; stostīties
bokstīties Raustīt valodu; stostīties
mulstīt Raustīt zirgu aiz apaušiem
puknīt Raustīt, grūstīt, dunkot
pukņīt Raustīt, grūstīt, dunkot
ķibināt Raustīt, knibināt
dirbināt Raustīt, kustināt
draskāt Raustīt, plēst; saplosīt (drēbes); braucīt, laitīt
kuļāt Raustīt, plivināt (par vēju); sist (pret ko)
kūļāt Raustīt, plivināt (par vēju); sist (pret ko)
ņirgāt Raustīt, plosīt
ņirgot Raustīt, plosīt
verņīt Raustīt, plosīt
ģerīt Raustīt, plosīt, plucināt
ģernīt Raustīt, plosīt, plucināt
knabināt Raustīt, plucināt (ar pirkstiem), darot kādu vieglu darbu
pluinīt Raustīt, plucināt, arī burzīt
kamstīt Raustīt, plūkāt, kost
dricināt Raustīt, plūkt, plosīt
ramstīt Raustīt, pūlēties, plosīties
pluinīt Raustīt, purināt, plivināt (parasti par vēju)
brusināt Raustīt, saraustīt (bikses)
čīgot Raustīt; plūkt matus
drebelēties Raustītie, aizķerties (par valodu)
sturbuļot Raustīties
līpt Raustīties (par liesmu)
strebuļot Raustīties (par valodu)
ramstīties Raustīties, plēsties, pūlēties
kulstīties Raustīties, plivināties (vējā)
atraustīt Raustot atvērt
atdricināt Raustot atvilkt
sakaņģerēt Raustot grožus, vicinot pātagu u. tml., saskubināt, panākt, piemēram, ka sāk skriet
izraustīt Raustot izvilkt, izplēst (daudzus vai visus augus, to daļas)
saraustīt Raustot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts
pārraustīt Raustot pārdalīt
apraustīt Raustot sabojāt, saplēst (vietumis)
pieraustīt Raustot sakārtot (pietiekmi, daudz)
plucināt Raustot viegli burzīt
uzraustīt Raustot, grūstot pamodināt
apraustīt Raustot, plūkājot noraut, aplauzīt (vietumis)
aiztirināties Raustoties nonākt
viciņš Raušanās
atraust Raušot (ko nost), atsegt
aizraust Raušot (ko) priekšā, aizsprostot; raušot novietot (kam priekšā)
aizraust Raušot (ko) virsū, priekšā, aizpildīt (vagu, nelielu bedri u. tml.)
apraust Raušot (ko), apbērt (ap ko, kam apkārt)
pieraust Raušot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku)
apraust Raušot apklāt, apsegt (ar ko)
aizraust Raušot attālināt
atraust Raušot atvirzīt nost (sānis)
atraust Raušot atvirzīt šurp; raušot atvirzīt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
ieraust Raušot ievirzīt (kur iekšā)
izraust Raušot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
izraust Raušot izvirzīt cauri (kam), caur (ko)
noraust Raušot ko nost, notīrīt (kā) virsmu
noraust Raušot novirzīt nost (no kurienes, kur u. tml.)
paraust Raušot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.)
paraust Raušot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā
pieraust Raušot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
saraust Raušot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
uzraust Raušot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
noraust Raušot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
aizrausties Raušoties attālināties
atrausties Raušoties atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
atrausties Raušoties atvirzīties šurp; raušoties atvirzīties (pie kā)
ierausties Raušoties ievirzīties (kur iekšā)
izrausties Raušoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
uzrausties Raušoties novietoties jāteniski, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motocikla, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu
pārrausties Raušoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
parausties Raušoties pavirzīties
patrausties Raušoties pavirzīties
pierausties Raušoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
sarausties Raušoties savirzīties, noklāt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem
uzrausties Raušoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); raušoties uzvirzīties uz kādas vietas
izrausties Raušoties virzīties cauri (kam), caur (ko)
norausties Raušoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.)
raušcepis Raušu cepējs
raušis Raušus
raušu Raušus
ģiskāt Raut
cimdīt Raut aiz matiem; sist
aizraut Raut ciet
atraut Raut nost
atraut Raut nost
aizraut Raut prom
aizraut Raut prom; raujot nogādāt, novietot (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); strauji, ar rāvienu aizvilkt
atraut Raut šurp
rēdīt Raut, plēst
vančāt Raut, plēst, gāzt, grūst, mest
dirkāt Raut, plēst, plosīt, plūkt
zuņģēt Raut, plūkt
ventēt Raut, sākt
raukties Rauties (4)
šurkt Rauties (7), rukt
krunkoties Rauties krunkās (par drēbi, apģērbu, apaviem)
atrauties Rauties nost
aizrauties Rauties prom
atrauties Rauties šurp
aimalicīns Rauvolfijas alkaloīds
serpagīns Rauvolfijas alkaloīds
Ruņģupīte Rauzas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Šepka Rauzas labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, garums - 24 km, kritums - 88 m
Rausenhof Rauzas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Rauzas pagastā
Mazovijas Rava Rava Mazovecka
raveklis Ravējamais rīks, kaplis
raveklis Ravējamais tīrums
uzravēt Ravējot atrast
atrevēt Ravējot atstrādāt
atravēt Ravējot attīrīt (ko) no nezālēm
aizravēt Ravējot dobi, nonākt līdz pusei
apravēt Ravējot izraut (daļu nezāļu)
izravēt Ravējot izraut (nezāles)
saravēt Ravējot izraut (nezāles) lielākā daudzumā; ravējot izraut (nezāļu lielāku daudzumu)
pieravēt Ravējot izraut (nezāles) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pārravēt Ravējot vēlreiz, attīrīt no nezālēm (augus)
izravēt Ravējot viscaur attīrīt no nezālēm (augus)
izravēt Ravējot viscaur attīrīt no nezālēm (kādu platību)
Mutinus ravenelii Ravenela mutīne
rautene Ravēšana
pundēt Ravēt
rāvēt Ravēt
revēt Ravēt
rēvēt Ravēt
noravēt Ravēt (visu laikposmu) un pabeigt ravēt
noravēt Ravēt un pabeigt ravēt (kādu platību)
noravēt Ravēt un pabeigt ravēt (nezāles)
noravēt Ravēt un pabeigt ravēt (stādījumu, sējumu)
pārravēt Ravēt vēlreiz, no jauna
kaplēt Ravēt, atbrīvot no nezālēm (augus) ar kapli; ravēt, iznīcināt (nezāles) ar kapli
Razelms Razims, ezers Rumānijā ("Lacul Razelm")
vaislība Raža
pusgrauds Raža, ko saņem pusgraudnieks
pļauja Raža, ko vāc pļaujot
laukapvākas Raža, pļauja, ražas ievākšana; pļaujas svētki
mistrs Raža, produkcija, kas iegūta no šādas augu kopas
apvākas Raža; ražas ievākšanas beigas, svētki pēc ražas ievākšanas beigām
pļaujamsvētki Ražas ievākšanas jeb pļaušanas darbu pabeigšanas svētki
apkopības Ražas svētki, pabeidzības, apkūlības
raži Raženi
ražains Ražens
ražans Ražens
ražēns Ražens
ražs Ražens
režains Ražens
režens Ražens
brangs Ražens (par labību, augiem)
bagāts Ražens (par laika posmu)
produktīvs Ražīgs, auglīgs; arī veiksmīgs, rezultatīvs
lonīgs Ražīgs, briedīgs, smags
saražot Ražojot iegūt, izveidot (ko) lielākā daudzumā; ražojot iegūt, izveidot (kā lielāku daudzumu)
kondicionēšana Ražojuma, materiāla vai gaisa īpašību uzlabošana, ar ko panāk tā atbilstību noteiktām normām, standartiem
kopražojums Ražojums, ko ir izstrādājuši, izveidojuši vairāki vai daudzi (kāda darbā, darbībā)
mehanurģija Ražošana ar mašīnām
pamatlaiks Ražošanā izmantotais laiks, ko patērē tikai apstrādājamā priekšmeta kvalitātes (formas, izmēru, fizikāli mehānisko īpašību u. c. parametru, kā arī novietojuma) maiņai
mājražošana Ražošana mājas apstākļos; īpašā uzņēmumā apvienotu strādnieku darbs, ko veic mājās
palīgražošana Ražošana, kas palīdz sagatavot galveno darbu kādā nozarē, kompleksā
r/a Ražošanas apvienība (kopā ar nosaukumu)
RA Ražošanas apvienība (kopā ar nosaukumu)
atjaunošana Ražošanas atsākšana, ja tā uz laiku bijusi pārtraukta
depresija Ražošanas cikla fāze, kas seko krīzei un kam raksturīgs saimniecības sastingums, masu bezdarbs
stažēšanās Ražošanas darbība pieredzes apguvei vai kvalifikācijas paaugstināšanai
arodalergēns Ražošanas faktors, kas var izraisīt arodslimību
līnija Ražošanas iekārta, kas sastāv no vairākām relatīvi patstāvīgām saskaņotā darbu procesā iekļautām secīgām vienībām (piemēram, mašīnām, ietaisēm, ierīcēm)
robežizmaksas Ražošanas izmaksu palielināšanās, ražošanas apjomam pieaugot par vienu produkcijas vienību
arodniecība Ražošanas nozaru, arodu kopums
mājrūpniecība Ražošanas organizācija, kad strādnieki ir nodarbināti savos dzīvokļos un nodod saražoto produkciju
fordisms Ražošanas organizācijas sistēma, kuras pamatā ir masveida ražošanas procesu standartizācija, unifikācija un konveijerizācija
fondietilpība Ražošanas pamatfondu izmantošanas efektivitātes rādītājs; noteic kā pamatfondu vērtības attiecību pret produkcijas (bruto, preču vai tīras produkcijas) vērtību
atražošana Ražošanas procesa pastāvīga atjaunošana, atkārtošana
patērēšana Ražošanas procesā radītā produkta izmantošana sabiedrības vajadzību apmierināšanai; atražošanas procesa beigu fāze
atkritumi Ražošanas procesā radušies pārpalikumi, ko var izlietot tālākai pārstrādei
salikšana Ražošanas stadija, kurā, noteiktā secībā savienojot detaļas un salikuma vienības, iegūst tehniskajām prasībām atbilstošu ražojumu
RTKP Ražošanas tehnoloģiskās komplektācijas pārvalde (raj.)
gabalražošana Ražošanas tips, kam raksturīga gabalveida produkcijas izgatavošana, daudzveidīga vai nepastāvīga nomenklatūra
pamatlīdzekļi Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā
pamatfonds Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā; pamatlīdzekļi
RTN Ražošanas un tehniskā nodala (spec.)
kolonāts Ražošanas un tiesiskās attiecības starp lielajiem zemes īpašniekiem un sīkajiem nomniekiem (koloniem) Romas impērijā, uz kuru pamata sāka veidoties feodālās attiecības
biofabrika Ražošanas uzņēmums, kas gatavo bioloģiskos (bakteriālos) preparātus lipīgo slimību diagnosticēšanai, ārstēšanai un profilaksei
kapitālceltniecība Ražošanas uzņēmumu un dzīvokļu celtniecība, kas nodrošina pamatfondu paplašināšanu un to kvalitatīvu pilnveidošanu
RVC Ražošanas vadības centrs (raj.)
firma Ražošanas vai tirdzniecības uzņēmums (organizācija) vai uzņēmumu apvienība, kam ir juridiskas personas tiesības un savs nosaukums
manufaktūra Ražošanas veids (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kam raksturīgs apvienots darbs darbnīcā, darba detalizēta dalīšana, roku darba pārsvars
ražāt Ražot
producēt Ražot (kādas noteiktas preces); radīt kādā procesā (piemēram, vielas)
nest Ražot (medu) - par bitēm
uzražot Ražot un pabeigt ražot
bruņoties Ražot vai iegādāties kaujas līdzekļus un apgādāt ar tiem bruņotos spēkus
dot Ražot, radīt (materiālas vai garīgas vērtības)
zīmols Ražotāja marka; fabrikas zīme; firmas zīme, kas nodrošina izstrādājumu atpazīstamību tirgū
deflators Ražotās produkcijas un pakalpojumu cenu un tarifu izmaiņas pārskata periodā attiecībā pret iepriekšējo periodu
palīgražotne Ražotne, kas palīdz sagatavot galveno darbu (rūpnīcā, uzņēmumā u. tml.)
kopprodukts Ražoto materiālo labumu kopums (noteiktā periodā)
pašražojums Ražoto preču vai pakalpojumu apjoms, kurus uzņēmums izmanto pašu vajadzībām
rediss Redīss ("Raphanus sativus")
Emīlija-Romanja Reģions Itālijā ("Regione Emilia-Romagna"), Apenīnu pussalas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Boloņa, platība - 22123 kvadrātkilometri, 4400000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Boloņas, Ferrāras, Forli-Čezēnas, Modēnas, Parmas, Pjačencas, Ravenas, Redžo nell'Emīlijas un Rimini, robežojas ar Ligūrijas, Pjemontas, Lombardijas un Venēcijas reģionu ziemeļos, ar Markes un Toskānas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku dienvidos, austrumos apskalo Adrijas jūra
Kvēpenes pilskalns reljefa pacēlums Raiskuma pagastā, Gaujas pamatkrasta malā, ko no dienvidaustrumiem un ziemeļrietumiem norobežo gravas ar stāvām, līdz 35 m augstām nogāzēm, plakumā (~85 x 30 m) konstatētas mūra celtnes paliekas, pēc dažu vēsturnieku uzskatiem šeit bijusi Satekles novada kunga Rūsiņa pils
Rēto Retota - pilsēta Īrijā (_Rath To_), tās nosaukums īru valodā
račikieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Račiki" iedzīvotāji
ratinieki Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Ratinieki" iedzīvotāji
ratniecāni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" iedzīvotāji
Ratinīki Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" nosaukuma variants
Ratnīki Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" nosaukuma variants
Raibī Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Raibie" nosaukums latgaliski
ratniecāni Rēzeknes novada Dricēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" iedzīvotāji
Račova Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Račeva" nosaukuma variants
rabskovieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Rabskova" iedzīvotāji
Rancani Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rancāni" nosaukuma variants
rasnuplieši Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rasnupļi" iedzīvotāji
Rasnupli Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rasnupļi" nosaukums latgaliski
Razgali Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Razgaļi" nosaukums latgaliski
ratinieki Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ratinieki" iedzīvotāji
Ratinīki Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ratinieki" nosaukuma variants
radopolieši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Radopole" iedzīvotāji
rampānieši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Rampāni" iedzīvotāji
Rampani Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Rampāni" nosaukuma variants
Kolna Randari Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Randari" nosaukums latgaliski
Lejis Randari Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Randari" nosaukums latgaliski
Rodopoles Rodopoles ezers - Radopoles ezers Viļānu pagastā
Lubar Rozes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā
Palmute Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novada Sēļu pagastā, divos posmos arī Vilpulkas pagasta robežupe, augštece Ramatas pagastā, garums - 12 km; Palmaka; Palmute; Ide
Ruņģu strauts Ruņģupīte, Rauzas pieteka
Raphanus sativus ssp. sativus rutka " Raphanus sativus ssp. hybernus" nosaukuma sinonīms
ruks Rutki - pērkoņu suga ("Raphanus sativus")
rutka Rutki - pērkoņu suga ("Raphanus sativus")
rutkis Rutki - pērkoņu suga ("Raphanus sativus")
rudaks rutks ("Raphanus sativus")
sonetīns Saīsinātais sonets - latviešu dzejai specifiska stingrā strofiskā forma, ko izveidojis Rainis; Raiņa strofa
rainisks saistīts ar Raini 1, tam raksturīgs
radix Sakne, farmācijā lietots latīņu apzīmējums sakņu drogu nosaukumu veidošanai (piem., Rad. Valerianae - baldriāna sakne)
Batana sala Filipīnās, Bikolas reģiona Batanesas provincē, kopā ar Rapurapu salu atdala Lagonaja un Albaja līci
Avera sala Franču Polinēzijā (_Avera_), Biedrības salu grupas Aizvēja salu Raiātea (Havaii) salas austrumu piekrastē
Eiga sala Hebridu jūrā, Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijas, Skotijas teritorija, dienvidaustrumos no Ramas salas
Lieldienu sala sala Klusā okeāna austrumu daļā ("Isla de Pascua"), Čīles īpaša teritorija Valparaiso reģiona sastāvā, platība - 164 kvadrātkilometri, 4900 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Hangaroa, augstākā virsotne - 539 m; Rapanuja
Rarotonga sala Klusajā okeānā ("Rarotonga"), lielākā no Kuka salām, to dienvidu grupā, Jaunzēlandes teritorija, platība - 66 kvadrātkilometri, augstums - līdz 701 m
Nikuce Salacas labā krasta pieteka Ramatas pagastā, augštece Mazsalacas pagastā, garums - 8 km; Nikucupīte; Nikuča
Piģele Salacas labā krasta pieteka Ramatas pagastā, iztek no Mazezera, garums - 9 km; Pigele; Ķerza
Glāžupe Salacas labā krasta pieteka Ramatas un Staiceles pagastā, garums - 18 km; Dzirnupe; Dzirnupīte; augštecē Līvupe, Munca
Ramata Salacas labā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā, šķērso Ipiķu pagastu, sākas Igaunijā, garums - 30 km, kritums - 27 m
ratnieki Saldus novada Nīgrandes pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" iedzīvotāji
Sellin Salīnes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rankas pagastā
Māršala salas salu grupa Mikronēzijas austrumos, 27 atoli un 867 sīkas salas, kas izvietotas 2 virknēs: Rataku salas austrumos un Raliku salas rietumos, augstums nepārsniedz 10 m vjl.
sirmā sarmenīte sarmenīšu suga ("Racomitrium canescens"), kas bieži sastopama mežmalās, kāpu mežos, norās, sausās priežu retainēs uz smilts augsnes un grants
ēriku sarmenīte sarmenīšu suga ("Racomitrium ericoides), kas bieži sastopama mežmalās, kāpu mežos, norās, sausās priežu retainēs uz smilts augsnes un grants
dažādšūnu sarmenīte sarmenīšu suga ("Racomitrium heterostichum"), kas aug atklātās vietās
vilnainā sarmenīte sarmenīšu suga ("Racomitrium lanuginosum"), kas priekšroku dod atklātām vietām, Latvijā aizsargājama
Saweneeken Savenieku muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā
Anate Senajā Ēģiptē kareivīga dievība, dieva Ra meita, kas bija arī liellopu aizgādne
Amenhoteps Jaunākais Senās Ēģiptes arhitekts (15. gs. p. m. ē.), cēlis galvenās zāles kolonādi Amona-Ra templī Karnakā, tempļus Solebā un Sedeingā, Amona-Ra templi Luksorā
rabijs senebreju skolotājs, vēlāk - Svēto Rakstu skaidrotājs, speciālists Talmūda jautājumos
Amons Senēģiptiešu mitoloģijā - Saules dievs, laika gaitā tas saplūda ar Hēliopoles dievu Ra un tā kults izplatījās visā Ēģiptē
Maata Senēģiptiešu patiesības un taisnības dieviete, tiesnešu aizbildne, saules dieva Ra meita un gudrības dieva Tota sieva
Amenti Seno ēģiptiešu mitoloģijā - mirušo valstība, kas atrodas rietumos, kur katru vakaru nokāpj saules dievs Ra un pēc cīņas ar tur mītošo briesmīgo čūsku Apopu no rīta atkal parādās austrumos
Apopa Seno ēģiptiešu mitoloģijā - mirušo valstības iemītniece, kas katru nakti aizkavē saules dievu Ra, cīnoties ar to
Tanija Senpilsēta Ēģiptes ziemeļos, Senās Ēģiptes politikas un mākslas centrs Nīlas deltā, hiksu galvaspilsēta, Ramzesa II laikā - Ēģiptes 2. galvaspilsēta, vairāki arhitektūras pieminekļi no XIII-X gs. p. m. ē.
Velna kalns Silaješku pilskalns Rankas pagastā
Simtēnupīte Simtupe, Rakšupes pieteka
faksa mašīna sistēma dokumentu (tekstu, zīmējumu, shēmu attēlu) pārraidei pa sakaru līnijām. Raidierīce nosūtāmo dokumentu skenē un pārvērš analogsignālā vai ciparsignālā, bet uztvērējierīce no šī signāla atveido dokumenta kopiju
Raudiņa Skaldas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Turlavas pagastā, caurtek Ķikuru ezeru; Raudīte
Skolas Skolas ūdenskrātuve - uzstādināta uz Lazdupītes Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 0,9 ha
Skrapcis Skrapču ezers Raunas pagastā
plakanā skrāpīte skrāpīšu suga ("Radula complanata")
Lindenberga skrāpīte skrāpīšu suga ("Radula lindenbergiana"), Latvijā aizsargājama
piefermnieki Skrundas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Piefermas" iedzīvotāji
smildzenieki Skrundas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Smilgas" iedzīvotāji
Ramaužu ezers Slutaisis, ezers Raunas pagastā
Slutaušu ezers Slutaisis, ezers Raunas pagastā
Slutaužu ezers Slutaisis, ezers Raunas pagastā
Žūru-Slutaisis Slutaisis, ezers Raunas pagastā
raudenieki Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Rauda" iedzīvotāji
raudinieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Raudiņa" iedzīvotāji
rauzinieši Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rauziņa" iedzīvotāji
rauzēnieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Rauza" iedzīvotāji
bormanieši Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji
pilsraunēnieši Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Pilsrauna" iedzīvotāji
Baižkalns Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas (lielciema) "Rauna" daļas vēsturisks nosaukums
linu starenīte starenīšu suga ("Radiola linoides"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama
internodijs Starpmezgle, atstarpe starp diviem mezgliem; nervšķiedras posms starp divām Ranvjē iežmaugām
IARU Starptautiskā radioamatieru apvienība (angļu "International Amateur Radio Union")
PEN Starptautiskā Rakstnieku apvienība (angļu Poets, Playwrights, Publishers, Editors, Essayists, Novelists); penklubs
IRSI Starptautiskais ledus sacīkšu seriāls (angļu "Ice Race Series International")
Lubāna mitrāju komplekss starptautiskas nozīmes aizsargājama teritorija, 2002. g. iekļauts Rasmāres konvencijas vietu sarakstā, platība - 47902 ha
SRAM atmiņa statiskā brīvpiekļuves atmiņa (angļu "Static Random-Access Memory")
SRAM statiskā brīvpiekļuves atmiņa (angļu "Static Random-Access Memory")
Lonaste Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 12 km, Pāces un Raķupes koptekupe; Lone
Raķupe Stendes pietekas Lonastes kreisā satekupe (ar Pāci), Ventspils un Talsu novadā, garums - 36 km, kritums - 41 m; Rakupe; Rāķupe; Dižupe; augštecē arī Moricupe
Rāvlicas muiža Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Ravlicas" bijušais nosaukums
Rāvlica Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Ravlicas" nosaukuma variants
zemmilzis Submilzu zvaigzne - zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas starp milzu zvaigžņu apgabalu un galveno secību; pieder pie ceturtās starjaudas klases
zempunduris Subpundurzvaigzne - zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas pundurzvaigžņu apgabalā zem galvenās secības; pieder pie sestās starjaudas klases
Suleimāna Suleimāna kalni - kalnu sistēma Irānas kalnienes austrumu malā, Pakistānā (angļu val. "Suliaman Range"), garums - \~600 km, platums - līdz 300 km, augstākā virsotne - 3441 m
urejs Svētās kobras atveids, seno ēģiptiešu Saules Acs simbols, kas sadedzina dieva Ra un faraona ienaidniekus
Senebreju Bībele svētie raksti, kuros ietilpa Likuma grāmatas, Praviešu grāmatas un Raksti; saskaņā ar tradīciju kanons tika noteikts Jahnehas sinodē ap 100. gadu p. m. ē.
Charlottenhof Šarlates muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Raudas pagastā
Ludze Šepka, Rauzas pieteka
garknābja odķērājs šīs apakšdzimtas suga ("Ramphocaenus melanurus")
ramalīna šīs dzimtas ģints ("Ramalina"), kurā ir 215 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas
gundega šīs dzimtas ģints ("Ranunculus"), daudzgadīgs, retumis viengadīgs indīgs lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu, t. sk. 2 adventīvas
pērkone šīs ģints suga ("Raphanus raphanistrum")
Raunas pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorijā iekļauts arī viss pirmskara Baižkalna pagasts, bet neliela daļa pirmskara Raunas pagasta teritorijas pievienota Cēsu novada Dzērbenes pagastam un Smiltenes novada Launkalnes pagastam
Snēpeles pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorija ir nedaudz mazāka nekā pirmskara Snēpeles pagasta teritorija, neliela daļa ir pievienota tagadējam Raņķu pagastam
Skrundas pagasta teritorija tagadējā Skrundas pagasta teritorijā iekļauta daļa no pirmskara Raņķu un Rudbāržu pagastu, savukārt daļa no pirmskara Skrundas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Zirņu, Pampāļu (Saldus novadā) un Raņķu pagastam
Bormaņu muiža tagadējā Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" bijušais nosaukums
Raunas pilsmuiža tagadējā Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas “Rauna” bijušais nosaukums
raudziņnieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Raudziņi" iedzīvotāji
Arāvalli grēda Tara tuksneša austrumu robeža Indijas ziemeļrietumos (_Arāvalli Range_), atliku skrausts, ko veido gneisi un kvarcīti, stiepjas aptuveni 670 km dienvidrietumu virzienā, augstākā virsotne - 1722 m vjl. (Guru kalns)
bili Tautu grupa Radžastānas, Gudžaratas, Madjas, Maharaštras štatā (Indijā), pakāpeniski saplūst ar radžastāņiem, gudžaratiem, marathiem; valoda pieder pie indoāriešu valodām, ticīgie - hinduisti
Melnais bruņinieks tēls Raiņa lugā “Uguns un nakts”, kas simbolizē vācu iekarotājus
Antiņš Tēls Raiņa lugā "Zelta zirgs", kura vārdu bieži lieto nievājošā nozīmē
Teļu ezers Teļezers, ezers Rankas pagastā
Pāvesta apgabals teokrātiska valsts Vidusitālijā 756.-1870. g., kas izveidojās, kā Romas pāvesta laicīgais valdījums ap Romas un Ravennas pilsētām, sākotnēji ietilpa Franku Impērijā, no 962. g. - Svētajā Romas Impērijā, no 1274. g. bija suverēna valsts, 1861. g. iekļauta Itālijas Karalistē, bet 1870. g. 20. septembrī likvidēta; Baznīcas valsts; Pāvesta valsts
demitoloģizācija Teoloģiska Rakstu skaidrošanas metode (20. gs.), kuras lietotāji uzskata, ka Bībele sarakstīta mitoloģiskā valodā, un mēģina tajā ietverto kristīgo vēsti atveidot eksistenciālās filozofijas jēdzienos
sola scriptura tikai Raksti
Tirukšupe Tirukšezera noteka uz Usmas ezeru Ventspils novada Usmas pagastā; Radziņa; Radziņupe; Sūdzeru upe; Tērukšupe
rūgtene tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum")
laukarutks Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum")
pērkaņi Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum")
pērkonejas Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum")
pērkonene Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum")
pērkoņi Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum")
pērkonis Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum")
pērkons Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum")
pērkūne Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum")
pērkuni Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum")
pērkuņi Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum")
pērkūni Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum")
pērkuņpuķe Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum")
svēra Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum")
svēres Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum")
svieres Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum")
zeltene Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum")
zvēres Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum")
Stjuarta sala trešā lielākā Jaunzēlandes sala (angļu val. "Stewart Island"), atrodas Klusajā okeānā, uz dienvidiem no Dienvidsalas (tās šķir Fovo šaurums), platība — 1742 kvadrātkilometri, \~400 iedzīvotāju, augstums — līdz 979 m; Rakiura
raflēzija tropu parazītaugs ("Rafflesia"), vairāk nekā 40 sugas, visas ir sastopamas Dienvidaustrumāzijā, tām raksturīgs ļoti liels zieds
ragciemnieki Tukuma novada Lapmežciema pagasta apdzīvotās vietas "Ragaciems" iedzīvotāji
Galata Turcijas pilsētas Stambulas daļa, osta Bosfora šauruma Zelta Raga līča krastā, galvenais pilsētas tirdzniecības rajons
Caunu dzelve ūdenskrātuve Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 6,8 ha; Lielā dzelve
Asada ūdenskrātuve ūdenskrātuve Sīrijā (_ASad, Buḩayrat al_), uzpludināta uz Eifratas upes Rakas un Halebas muhāfazā
Iļja Muromietis ūdenskritums Kuriļu salu dienvidos (Krievijā), Iturupas salā (agrāk - Raknibedu ūdenskritums), augstums - 141 m, ūdens krīt pa krasta kraujas abrāzijas terasēm salas Klusā okeāna pusē
Baznīcas grāvis ūdenstece Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ietek Raipala ezera dienvidaustrumu galā
Dzēsupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, ietek Augulienas ezerā, garums - 10 km; Dzegsnupīte; Dzesnupe; Dzeznupe; Dzeznupīte; Ragaviņa
Randovka ūdenstece Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, iztek no Kustaru ezera, ietek Geraņimovas Ilzas ezerā, garums - 5 km; Raudovka
Dzirnupīte ūdenstece Raiskuma pagastā, iztek no Ungura ezera, satekot ar Dūkupīti izveido Gaujas pieteku Lenčupi
Raudiņa ūdenstece Višķu pagastā, ietek Luknas ezerā; Raudinka
Raunas dzirnavezers ūdenstilpe Raunas upes ielejā, augšpus Raunas centra, platība — 2 ha, garums — \~350 m, lielākais platums — 150 m, lielākais dziļums — 3 m
Rustāga ezers Ungurs, ezers Raiskuma pagastā
Rustega ezers Ungurs, ezers Raiskuma pagastā
Rustēga ezers Ungurs, ezers Raiskuma pagastā
Rustēgas ezers Ungurs, ezers Raiskuma pagastā
Rustēgu ezers Ungurs, ezers Raiskuma pagastā
Unguru ezers Ungurs, ezers Raiskuma pagastā
Rustēgs Ungurs, ezers Raiskuma pagastā
Ungurs-Rustēgs Ungurs, ezers Raiskuma pagastā
Lāņupe upe Dienvidkurzemes novadā, ietek Durbes ezera ziemeļaustrumu galā, garums - 17 km; Lāņu upe; Ragupe; Vecpils upe
Sauga upe Igaunijā, ietek Pērnavas līcī, izteka Raplas apriņķa dienvidos
Līvi upe Igaunijā, Kazari labā krasta pieteka, augštece Harju un Raplas apriņķa rietumos
Enge upe Igaunijā, Pērnavas un Raplas apriņķī, Velizes kreisā krasta pieteka
Vigala upe Igaunijā, Raplas apriņķī, Velizes labā krasta pieteka
Velize upe Igaunijā, Raplas apriņķī, Vigalas kreisā krasta pieteka
Keila upe Igaunijā, Raplas un Harju apriņķī, garums - 107 km, ietek Somu līcī, ietekas posmā \~5 m augsts ūdenskritums
Vēna upe Igaunijā, Raplas un Harju apriņķī, ietek Somu līcī
Keru upe Igaunijā, Raplas un Pērnavas apriņķī, Pernu labā krasta pieteka
Vendra upe Igaunijā, Raplas un Pērnavas apriņķī, Pernu labā krasta pieteka
Kepu upe Igaunijā, Viljandi apriņķī, Raudnas kreisā krasta pieteka
Kazari upe Igaunijas rietumos, garums - 109 km, sākas purvos 15 km uz ziemeļiem no Raplas, ietek Matsalu līcī, kritums 62 m, ūdenslīmeņa svārstības līdz 2,5 m
Anāsa upe Indijā (_Anās_), Madhja Pradēšas, Gudžarātas un Radžastānas štatā, Mahi kreisā krasta pieteka
Ārņupīte upe Latvijā, Valmieras novada Ramatas pagastā, Ramatas labā krasta pieteka
Radžana upe Malaizijā ("Rajang"), Saravakas štatā, Kalimantānas salas ziemeļrietumos, garums - \~600 km, sākas Irana grēdā, ietek Dienvidķīnas jūrā, ūdenīga, augštecē un vidustecē krāces
Etna upe Norvēģijā, Oplannes filkē, ietek Rannsfjūra ezera ziemeļu galā
Puska upe Saulkrastu novada Sējas pagastā un Ādažu novada Ādažu pagastā, ietek Dūņezerā, garums - 23 km, kritums - 40 m; augštecē Rapsta, Rāpsta, Rapste
Raška upe Serbijā ("Raška"), Ibaras kreisā krasta pieteka
Belīha upe Sīrijā, Rakas muhāfazā, Eifratas kreisā krasta pieteka, lietus periodā augštece Turcijā, Šanliurfas ilā
Kiunena upe Somijas ziemeļos, Lapzemē, Raudanjoki kreisā krasta pieteka
Baznīcas kalns Ureles pilskalns Raiskuma pagastā
Rankas ūdenskrātuve uzpludināta uz Lazdupes Gulbenes novada Rankas pagastā, platība — 3 ha
Launkalnes ūdenskrātuve uzpludināta uz Rauzas upes Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība — 1,1 ha
Rauziņas ūdenskrātuve uzpludināta uz Rauzas upes Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība — 1,8 ha
Lisas dzirnavezers uzpludināts uz Lisas upes Raunas pagastā, platība — <1 ha
Zemļinski Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ratnieki" bijušais nosaukums
Mazie Ratnīki Vaboles pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Ratnieki” nosaukuma variants
Mozī Ratnīki Vaboles pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Ratnieki” nosaukums latgaliski
Vārnupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novadā, iztek no Maskaļu ezera, garums - 15 km, kritums - 80 m; Raudupe; Maltenieku strauts
Vaivīte Vaive, Raunas pieteka
ābolinieši Valmieras novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Āboliņi" iedzīvotāji
Nuķi Valmieras novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Nuķis" nosaukuma variants
ramatieši Valmieras novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Ramata" iedzīvotāji
Amons-Ra Valsts dievs ēģiptes Jaunās valsts laikā (16.-11. gs. p. m. ē.), kurā apvienojas Saules dievs Ra un Tēbu dievs Amons
lecis Varde ("Rana"), purva varde ("Rana arvalis")
Wahrenhof Vāres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā
randauciešos Vārkavas novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Randauka" apkārtnē
randauciete Vārkavas novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Randauka" iedzīvotāja
randaucieši Vārkavas novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Randauka" iedzīvotāji
randaucietis Vārkavas novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Randauka" iedzīvotājs
purva varde varžu dzimtas suga ("Rana arvalis syn. Rana terrestris"), Latvijā aizsargājama
zaļā varde varžu dzimtas suga ("Rana esculenta")
Lesona varde varžu dzimtas suga ("Rana lessonae")
ezera varde varžu dzimtas suga ("Rana ridibunda"), Latvijas lielākā varde, ķermeņa garums - 15-17 cm
parastā varde varžu dzimtas suga ("Rana temporaria")
Sviķupe Veciere, Raķupes pieteka
Raguēls Vēlīnajā jūdu mitoloģijā - viens no septiņiem erceņģeļiem, nereti tiek saukts arī par Raziēlu
Ēnava Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 19 km, kritums - 41,9 m, sākas pie Sieksātes, ietek Ventā pie Raņķiem
Līgutu strauts Ventas kreisā krasta pieteka Raņķu pagastā, garums — 5 km
Garūdene Ventas kreisā krasta pieteka Skrundas novada Raņķu pagastā, augštecē ir Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta un Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta robežupe, garums - 15,4 km, kritums - 40 m; Garādene; Garūdens upe; Kandeļupe; Kandeļu upe; Ropjupe; Ropju upe
Ponakste Ventas labā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 27 km, kritums - 46 m, iztek no Veiķenieku ezera, ieteka iepretī Raņķiem; Panakse; Panākmse; Panakste
Dzirnavupe Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Zlēku pagastā; Pūņa; Pūņupe; Ragana; Zeļļupe; augštecē - Kaža, Kažupe, Kāžupe, Kažas strauts
Mazovija Vēsturisks novads Polijas vidienē un ziemeļaustrumos, gar Vislu, Bugu un Narevu ("Mazowsze"), kas sākot ar X gs. ietilpa Pjastu valstī (galvaspilsēta - Plocka), XIII gs. sadalījās un vēlāk nokļuva poļu karaļu varā (Plockas, Ravas un Mazovijas vojevodistes, pēc tam guberņas), pēc apvienošanās ar Lielpoliju te atrodas Polijas galvaspilsēta (Varšava, kopš 1596. g.)
Vēžu valks Vēžvalks, Raķupes pieteka
Raunas ielejveida pazeminājums Vidusgaujas (Tālavas) zemienes atzarojums Raunas pagastā, garums - 12 km, platums - 3-4 km, dziļums - līdz 50 m, zemākajā daļā atrodas Raunas ieleja ar palieni un 2 virspalu terasēm
baroks Latvijas arhitektūrā Vidzemē un Kurzemē luterānisma ietekmē baroks bija atturīgs, sākumā tas parādījās kā atsevišķi papildinājumi gotiskām celtnēm, piemēram, Rīgā Sv. Pētera baznīcas fasāde un tornis, Reiterna nama un Dannenšterna nama fasādes; Kurzemē baroks īpaši spilgti izpaudās baznīcu iekštelpu kokgriezumos - Ēdoles baznīcā, Apriķu baznīcā, Liepājas Annas baznīcā, Lestenes baznīcā; Latgalē, kur valdīja katolicisms, baroks uzpklauka visā krāšņumā, tur būvēja monumentālas baznīcas ar divtorņu vai beztorņu fasādēm (Aglona, Krāslava, Pasiena); izcilākie pieminekļi ir B. F. Rastrelli būvētās Jelgavas pils un Rundāles pils
gematrija viena no galvenajām kabalistikas tehnikām Svēto Rakstu atšifrēšanai, kuras pamatā ir burtu skaitliskā vērtība un vārdi ar vienādu burtu skaitļu summu tiek uzskatīti par identiskiem vai savstarpēji apmaināmiem, vai saistītiem
ceļotājkoks Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas strelīciju dzimtas suga ("Ravenala madagascariensis"), līdz 6 m garas, vēdekļveidā sakārtotas lapas, kuru makstīs uzkrājas līdz 1,5 1 dzeramā ūdens (no tā cēlies nosaukums), Madagaskarā audzē kā dekoratīvu augu
redīss Viengadīgs kāpostu dzimtas dārzenis ("Raphanus sativus") ar ēdamu apaļu, ovālu vai konisku sakni, baltu, sārtu, sarkanu vai violetu mizu un plūksnaini dalītām vai veselām lapām
ramapiteks viens no cilvēka priekštečiem ("Ramapithecus"), izmirusi cilvēku dzimtas suga no vēlā miocēna laikiem (pirms 15-10 mij gadu)
radiolārija vienšūņu sarkodīnu klases apakšklase ("Radiolaria"), kuras pārstāvjiem raksturīga centrālā kapsula, kas ietver kodolu un tā tuvumā esošo plazmu, sarežģīti veidots kramains skelets un pavedienveida pseidopodijas; šīs apakšklases dzīvnieki, mikroskopiski jūras planktona organismi, sastopami galvenokārt siltajās jūrās
Vieslavēnu grāvis Vieslavēnu ezera noteka uz Dūķi, Raunas novada Drustu pagastā
Kotels vieta Jeruzalemē, kur jūdaisti vaimanā par Jeruzalemes krišanu un pastāvīgajām ebreju ciešanām; Raudu mūris; Rietumu siena
antilegomena Vietas Svētajos Rakstos, par kurām šaubās, vai attiecīgs apustulis patiesi ir to autors
asiņmore Villainā gundega ("Ranunculus lanuginosus")
panūrgs Viltīgs blēdis, viens no Rablē romāna varoņiem, kas atriebās uz kuģa kādam tirgotājam, kurš viņu bija aizkaitinājis, iesviezdams tā aunu jūrā, un šim aunam pakaļ tad viss aitu bars iemetās jūrā
racieši Viļakas novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Rači" iedzīvotāji
Mežarasas Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Meža Rasas" bijušais nosaukums
Anrī kalns virsotne Kergelēna arhipelāga dienvidrietumos (_Henri, Mont_), Indijas okeānā, Francijas Dienvidjūru Zemēs, Raljī di Batī pussalā, augstums - 1262 m
prerafaelisms Virziens angļu glezniecībā un literatūrā (19. gadsimta vidū), kura pārstāvji par paraugu izmantoja agrās renesanses mākslu (pirms Rafaela)
pakalpojums GPRS vispārējais pakešu radiopakalpojums (angļu "General Packet Radio Service")
Lomonosova ģimnāzija vispārizglītojoša vidējā mācību iestāde sievietēm, dibināta 1868. g. Rīgā, no 1871. g. atradās Troņmantnieka (tagadējā Raiņa) bulvārī 29, mācības notika krievu valodā, 1893./1894. mācību gadā bija 311 audzēkņu, I pasaules kara laikā tika evakuēta un Rīgā darbību vairs neatjaunoja
Berounka Vltavas kreisā krasta pieteka Čehijā, garums (kopā ar Mže) – 239 km, veidojas pie Plzeņas satekot Mže un Radbuzai
Rjabova Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Rabova" nosaukuma variants
Zariņupe Zariņupīte, Ramatas pieteka
Pārupīte Zariņupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā; Dzirnklānupīte
Zemdegu valks Zemdegsupe, Raķupes pieteka
Abū Rasāss zemesrags (_Abū Rașāș, Raʼs_) Masīras salas dienvidos, Omānas Šerkījas mintakā
Abūmeda rags zemesrags Sarkanās jūras austrumu piekrastē (_Abū Madd, Ra's_), Saūda Arābijas Tebūkas mintakas dienvidos
Abū Šedžeras rags zemesrags Sarkanās jūras rietumos (_Abū Shajarah, Ra’s_), Sudānas teritorija, Bahr el Ahmeras vilājā
Abū Jābīsa rags zemesrags Sarkanās jūras rietumu piekrastē (_Abū Yābīs, Raʼs_), Sudānā, Bahr el Ahmeras vilājā
Abjada rags zemesrags Ziemeļāfrikā (_Abyaḑ, Ar Ra's al_, arābu: الرأس الأبيض), Tunisijā, Vidusjūras krastā
Alem er Rūms zemesrgs Ēģiptē (_‘Alam ar Rūm, Ra’s_), Matrūhas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē
Rakte Zemgaļu pils 13. gadsimtā, pēc Vecākās atskaņu hronikas ziņām, tā kopā ar Dobeli un Sidrabeni bija pēdējie zemgaļu centri, kas pretojās krustnešiem un tika nopostīti 1289.-1290. g., pēc vēsturnieku domām, atradusies Raktuves kalnā tagadējā Žagarē (Lietuvā), Svētes labajā krastā
daikons ziemas redīss ("Raphanus sativus var. longipinnatus"), tas ir maigas garšas, parasti raksturīgas ātri augošas lapas un gara, balta sakne
laimes palēcīte ziemciešu dzimtas palēcīšu suga ("Orthilia secunda syn. Ramischia secunda", senāk arī "Pyrola secunda"), sastopama samērā bieži gaišos skujkoku (it īpaši priežu) mežos (lānā, damaksnī, vērī) sausā, kaļķainā augsnē, tā ir 5—20 cm augsts puskrūms ar \~1 m garu sakneni, stumbrs stāvs vai pacils, koksnains, lapas otrādi olveidīgas, ādainas, spīdīgas, ar sīkzobainu malu
rakšinieši Zilupes novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Rakšina" iedzīvotāji
teoloģija Zinātnes nozare, kas pētī un interpretē kādas reliģijas Svētos Rakstus, veido sistemātisku šīs reliģijas mācību
Mazais Lācis zvaigznājs (latīņu "Ursa Minor", saīsinājums "UMi"), kurā atrodas debess ziemeļpols, tā spožākās zvaigznes ir Polārzvaigzne jeb Kinosura, Kohaba un Ferkada, Latvijā nekad nenoriet; Mazie Greizie Rati
galvenās secības zvaigzne zvaigzne, kas atrodas atbilstošajā Hercšprunga–Rasela diagrammas apgabalā; tās galvenais enerģijas avots ir kodoltermiskās reakcijas, kurās ūdeņradis pārvēršas hēlijā
subpundurzvaigzne Zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas pundurzvaigžņu apgabalā zem galvenās secības, pieder pie sestās starjaudas klases; zempunduris
submilzis Zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas starp milzu zvaigžņu apgabalu un galveno secību; pieder pie ceturtās starjaudas klases; submilzu zvaigzne
starjaudas klases zvaigžņu iedalījums pēc to starjaudas un atrašanās vietas Hercšprunga–Rasela diagrammā
Ratža Žaķza, pilsēta Vjetnamas dienvidu daļā ("Rach Gia")
melnā žurka žurku ģints suga ("Rattus rattus")
pelēkā žurka žurku suga ("Rattus norvegicus"), Latvijā ieceļojusi ar kuģiem ap 16. gs., Latvijas austrumu daļā sastopama retāk

Ra citās vārdnīcās:

MLVV