Paplašinātā meklēšana

Meklējam Ra.

Atrasts vārdos (372):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (4740):

Amenhoteps III 18. dinastijas faraons, valdīja ap 1455.-1419. g. p. m. ē., viņa laikā uzbūvēts Amona-Ra templis Luksorā.
Trešā atmoda 1987.-1991. g., Vides aizsardzības kluba, grupas "Helsinki-86" izveidošanās, Latvijas Rakstnieku savienības 1988. g. 1.-2. jūnija plēnums, Tautas fronte un neatkarības atjaunošana.
Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa.
razvedcieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Razvedka" iedzīvotāji.
Remese Ādģēres kreisā krasta pieteka Priekules pagastā; Ramese; Remesa.
Dzērbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzērbenes pagastam pievienota neliela daļa pirmskara Raunas un Taurenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Dzērbenes pagasta iekļauta tagadējā Drustu pagastā.
Launkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Smiltenes un daļa Raunas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Launkalnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Brantu pagastā.
Mazsalacas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta ziemeļu daļā izveidots Ramatas pagasts, dienvidu daļā neliela platība pievienota tagadējam Burtnieku novada Vecates pagastam.
raķenieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Raķi" iedzīvotāji.
Unguru dzirnavezers aizsargājams dabas objekts Raiskuma pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974., uzstādināts Ungura notekā Dzirnupītē, platība — 12 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,2 km, lielākais dziļums — 2,5 m.
skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem.
Vanderala Ala Vanderiezī, Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, kas izveidojusie senas plaisas vietā, garums - 10 m, platums - 1,3 m, augstums - 2,7 m, griestos vairāki caurumi, t. s. skursteņi, ziemo sikspārņi.
Ranunculus allemannii Alemana gundegas "Ranunculus fallax" nosaukuma sinonīms.
Allaschen Allažu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagasta teritorijā.
Ratenīki Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Ratenieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Andrekaln Andrukalna muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Rankas pagasta teritorijā.
Ieriķi apdzīvota vieta (lielciems) Drabešu pagastā 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Ramotzky" teritorijā.
Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.).
Drusti apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 42 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecdrustu muižas ("Alt-Drostenhof") teritorijā, pagasta centrs.
Rencēni Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 23 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Ranzen" teritorijā, pagasta centrs.
Bundes apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā.
Pielekši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā.
Birzuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Branti Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Dukuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Kāķupi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Ķeži Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Lācītes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Lācumēri Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Mežsilieši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Pakalnieši Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Pāpani Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Pavāriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Sāvas Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Ureikste Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Vecāmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Riekstukalns apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Baldones pagastā, LU Radioastrofizikas observatorija.
Lenči apdzīvota vieta (mazciems) Raiskuma pagastā.
Miglači apdzīvota vieta (mazciems) Raiskuma pagastā.
Vējkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Raiskuma pagastā.
Smilgas apdzīvota vieta (mazciems) Raņķu pagastā.
Cimza apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā.
Ķieģeļceplis apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā.
Lisa apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā.
Marijkalns apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā.
Strīķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā.
Stuķi apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā.
Vieķi apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā.
Bormaņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā.
Kauliņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā.
Klinči apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā.
Bierņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Kālanci Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Luķes Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Plūkši Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Saliņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Skrejatas Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Sproģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Raunieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā, saukta arī Reutova, latgaliski - Raunīši.
Unguri apdzīvota vieta (skrajciems) Raiskuma pagastā.
Kundziņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ramatas pagastā.
Talcis apdzīvota vieta (skrajciems) Ramatas pagastā.
Nuķis apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Ramatas pagastā.
Bērziņi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā.
Gundegas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Raiskuma pagastā.
Raiskums apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 8 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raiskuma muiža.
Auciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā 12 km no Cēsīm, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Autzem" teritorijā.
Gaujasrēveļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Rēveļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Rankas pagastā.
Raņķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 12 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas "Ranken" teritorijā, pagasta centrs.
Arendole apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā, Dubnas kreisajā krastā, izveidojusies Arendoles muižas ("Randol") teritorijā.
Kūdums apdzīvota vieta (vidējciems) Raiskuma pagastā.
Vērsis apdzīvota vieta (vidējciems) Ramatas pagastā.
Rozes apdzīvota vieta (vidējciems) Raunas pagastā.
Līdumnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Skrundas novada Raņķu pagastā; bijušais padomju armijas ciems "Skrunda 1", neapdzīvots (2007. g.).
Ēdernieki apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Raiskuma pagastā.
Abdelmelek Ramdana apdzīvota vieta Alžīrijā (_Abdelmalek Ramdan_), Mustegānimas vilājā, 12600 iedzīvotāju (2000. g.).
Ravena Apdzīvota vieta ASV ("Ravenna"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Abū Ramāda apdzīvota vieta Sudānā (_Abū Ramād_), strīdus teritorijā ar Ēģipti, Sarkanās jūras krastā.
Erevāna Armēnijas Republikas galvaspilsēta, atrodas Araksas pietekas Razdanas krastos, Ararata līdzenumā, daļēji uz vulkāniska plato 850-1300 m virs jūras līmeņa, 1,08 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
Arupe Ārupīte - upe, Raunas pieteka.
Arupīte Ārupīte, Raunas pieteka.
Strīķeļu strauts Ārupīteas labā krasta pieteka Priekuļu pagastā, augštece Raunas pagastā.
ramalīna Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Ramalinaceae"), krūmu ķērpji, kam ir pelēkzaļi līdz dzeltenīgi lapoņi ar dažāda garuma un platuma daivām, 1 ģints.
Ailinglaplapa atols Ralika salās (_Ailinglaplap_), Māršla salās, Klusajā okeānā.
REM Ātrās acu kustības miegā (angļu "Rapid Eye Movement").
Raušu depozīts atrasts 1970. g. Salaspils pagastā, Doles Raušu apmetnes vietā 60 cm dziļumā, datējams ar 11. gs. 2. pusi, tajā ir >40 dzelzs priekšmetu - tālaika kalēja darbarīki un izstrādājumi.
Mārsnēnu purvs atrodas Cēsu novada Mārsnēnu pagastā un Smiltenes novada Blomes un Raunas pagastā, platība - 3043 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4 m, \~960 ha nosusināti ar drenāžu un \~110 ha ar vaļējiem grāvjiem.
Purblaņķu dzelve atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 2,1 ha; Purblanku dzelve.
Raiskuma muiža atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Raiskuma ezera krastā, apbūves ansambli veido kungu māja, pārvaldnieka māja ar manteļskursteni, dārznieka māja, kūts, stallis, klēts u. c. saimniecības ēkas.
Kaudžu pilskalns atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, Gaujas labajā krastā, mežā, savrups, iegarens paugurs (augstums - līdz 20 m), vidusdaļā nedaudz ieliekts plakums - (60 x 50 m), varētu būt datējams ar 9-12 gs.
Dangreka kalni atrodas Indoķīnas pussalā ("Dang Raek"), uz Taizemes un Kampučijas robežas, Koratas plato dienvidu malas kuestu kāple, garums \~300 km, vidējais augstums - 500-700 m, virsotne - 761 m.
Emburgas pilskalns atrodas Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, tas ir neliels, 3-4 m augsts paugurs Ragvēžu upītes krastā, netālu no tās ietekas Lielupē, bijis apdzīvots viduslaikos.
Tubuai salas atrodas Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijas daļa, platība - 174 kvadrātkilometri, izvietotas ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, 4 ir augstas vulkāniskas salas (Raivavae, Tubuai, Rurutu, Rimatara), atstatu dienvidaustrumos - Rapa, rifi, klimats vēsāks nekā tropiskajā Polinēzijā, ziemā vētras, lietus.
Aleutu grēda atrodas Kordiljeros ("Aleutian Range"), Aļaskā (ASV), Aleutu salu turpinājums austrumu virzienā, garums — \~850 km, augstākā virsotne — Redauts — 3108 m, 10 darbīgi vulkāni, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
Raģeļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Raģeļu ciemā, ir 15 m augsts paugurs, tajā ierīkota ar mūra žogu apjoztā Raģeļu kapsēta un uzbūvēta kapliča, līdz ar to pilskalns stipri postīts, plakums - 80 x 30 m, ziemeļrietumu malā saglabājušās vaļņa paliekas, datējums nav zināms.
Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā pamatkrasta nogāzē, Smiltenes novada Raunas pagastā, ir kāpņveidīga saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja, garums — 35 m, augstums — 2-3,5 m, tajā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 25 ha; Mazais Staburags.
Raibās klintis atrodas Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Cēsu novada Liepas pagastā, iežu atsegums izveidojies kā milzīgs pakavs upes līkumā, atkailināto smilšakmeņu posma garums - \~300 m, lielākais augstums - 14,5 m, visas kraujas augstums - 22 m, lejāk, aiz nākamā upes līkuma, ir zemākas, apsūnojušas klintisa ar nišām un plaisām.
Raunas Velnala atrodas Raunas pagastā, Raunas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē, pazemes telpas platība — 50 kvadrātmetru, alas dziļums — 13,6 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos un, iespējams, mākslīgi paplašināta.
Raunas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Raunā, celta 13. gs. otrajā pusē 35 m augstā paugurā, ko norobežo gravas, 16. gs. sākumā paplašināta, vairākkārt cietusi karos, taču regulāri atjaunota, pēc izpostīšanas 1657. g. tika pamesta un pamazām sabruka.
Ulbrokas muiža atrodas Stopiņu pagasta Ulbrokā, kungu māja celta ap 1800. g. un līdz mūsu dienām saglabājusies pārbūvētā veidā, tā ir klasicisma formās celta divstāvu mūra ēka ar stāvu teltsveida jumtu; mūsdienās muižas ēkās izvietots Latvijas Radio un TV centrs.
Vanderiezis Atsegums Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, sarkanīgi dzeltenā Gaujas svītas smilšakmens klints garums - \~150 m, augstums - līdz 10 m, lejasgalu apskalo Raunas atvara ūdeņi, kas izveidojuši 15 m garu, 10 m platu un 8 m dziļu aizu, ziemā tur veidojas līdz 4 m augsts leduskritums.
Krīpēnu attekas attekas Gaujas labajā krastā Raiskuma pagastā, platība - 1,1 un 1,4 ha.
simetriska attieksme attieksme, kurai aRb līdzvērtīgs bRa.
refleksīva attieksme attieksme, kurai visiem a izteikumiem aRa ir patiess.
ražotāji Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Ražotāji" iedzīvotāji.
ražotājnieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Ražotāji" iedzīvotāji.
Liepājas melnalksnis aug Liepājā, Raiņa parka laucē, kuplākais melnalksnis Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 20 m, augstums — 22 m, stumbra apkārtmērs — 3,7 m, 3 m augstumā stumbrs sadalās 4 žuburos.
Kvēpenes ozols aug Raiskuma pagastā pie Kvēpenes pilskalna, stumbra apkārtmērs — 6,1 m, augstums — 20 m, vainaga projekcija — 28,5 x 30,5 m, viens no kuplākajiem kokiem Latvijā.
Kvēpenes dižegle aug Raiskuma pagastā, Gaujas ielejas labajā nogāzē, 70 m no upes, stumbra apkārtmērs — 3,1 m, augstums — 39 m, augstākais dižkoks Latvijā.
Lielais Ungura purvs augstais purvs Raiskuma un Straupes pagastā, piekļaujas Ungura dienvidu galam, platība - 902 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 10 m, 320 ha platībā iegūst frēzkūdru; Unguru purvs.
Saklauru purvs augstais purvs Ramatas pagastā, tā ziemeļu daļa (800 ha) atrodas Igaunijā, Latvijā platība - 2903 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, daudz akaču un lāmu, 2 ezeri (Lielezers un Mazezers).
erceņģelis augstākās kārtas eņģelis jeb virseņģelis jūdaisma, kristietības un islāma mitoloģijā; saskaņā ar Jauno Derību tādi ir 6 vai 7, īpaši tiek pieminēti Mihaels (vai Mikaēls), Gabriels (Gabriēls), Rafaels (Rafaēls).
ratiškieši Augšdaugavas novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Ratišķi" iedzīvotāji.
ragulišķieši Augšdaugavas novada Skrundalienas pagasta apdzīvotās vietas "Ragulišķi" iedzīvotāji.
Gaujas svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā (izņemot ziemeļu un dienvidaustrumu malu), biezums — 59-119 m, atsegumi Gaujas, Braslas, Līgatnes, Amatas, Raunas, Daugavas, Abavas un Ventas krastos.
Kazu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā 1 km lejpus Raunas ietekas, Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 340 m; Kāzu iezis; Paeglīšu iezis.
Stādiņupīte Auļukalna ezera pieteka Drustu pagastā; Ramdotu grāvis; augštecē Kapupe.
Sicīlija Autonoms reģions Itālijā ("Sicilia"), administratīvais centrs - Palermo, platība - 25711 kvadrātkilometru, 4992000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Agridžento, Kaltanisetas, Katānijas, Ennas, Mesīnas, Palermo, Ragusas, Sirakūzu un Trapāni.
Rūcamavots Avots Cēsu pilsētas rietumu nomalē Gaujas labajā pamatkrastā pie Sarkanajām (Raiskuma) klintīm.
Rutkaviņu avoti avotu grupa Gulbenes novada Rankas pagastā, Gaujas kreisajā krastā, aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,2 ha), izplūst no 25 m augstas Gaujas krasta nogāzes un saplūst 2 strautos, garākā strauta garums - \~250 m, kritums - 20 m, un tas izveidojis stāvu gravu.
Kubuļupīte Azandas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā, nepilnu 2 km posmā arī Rankas pagasta robežupe; Kubula.
Rute Baižupīte, Raunas pieteka.
Barongs Bali mitoloģijā - labo garu pavēlnieks un nenogurstošs cīnītājs pret ļauno un dēmonisko valdnieci Rangu.
Māhendradata Bali salas valdniece (11. gs.), kas tika izraidīta trimdā par buršanu un kas varētu būt mītiskās ļaunās valdnieces Rangdas prototips.
dronts Baložveidīgo kārtas putnu dzimta ("Raphidae"), lieli, ap 1 m gari, 10 kg smagi nelidojoši putni ar spēcīgu knābi, 3 sugas, dzīvojuši līdz \~1680. g. Maskarēnu salās uz austrumiem no Madagaskaras, iznīcināti.
Raipoļi Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Raipuļi" nosaukuma variants.
Raipuli Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Raipuļi" nosaukums latgaliski.
Raicine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Raicene" nosaukuma variants.
Zirguvalka Bebrupe, Raudupe pieteka.
varde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Ranidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu, gludu un mitru ādu, garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām, 45 ģintis, \~550 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas.
katena Bībeles rakstu vietas interpretācija, kad Svēto Rakstu panti ir skaidroti ar citu pantu virknēm, kuri ņemti no agrākiem komentāriem; catena.
catena Bībeles rakstu vietas interpretācija, kad Svēto Rakstu panti ir skaidroti ar citu pantu virknēm, kuri ņemti no agrākiem komentāriem; katena.
Aulenberg Bijušās Auļukalna muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Auļukalns", kas mūsu dienās atrodas Raunas novada Drustu pagastā.
Engelhardshof bijušās Engelārtes muižas nosaukums, kuras teritorijā Krimuldas pagastā izveidojies lielciems Ragana.
Engelārtes muiža bijušās muižas "Engelhardshof" nosaukums, kuras teritorijā Siguldas novada Krimuldas pagastā izveidojies lielciems Ragana.
Autzem Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Cēsu novada Raiskuma pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Auciems"; Auciema muiža.
Ronneburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies tagadējā apdzīvotā vieta Rauna.
Lindenberg Bijušās Rankas muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Ranka.
sakārtojums bināra transitīva attieksme R, kas ir refleksīva un antisimetriska (t. i., no aRb un bRa izriet a=b; nestingrs sakārtojums – piemēram, ≤, ≥) vai arī antirefleksīva (nav iespējams aRa) un asimetriska (ja aRb, tad bRa nav spēkā; stingrs sakārtojums – piemēram, <, >).
rademahera Binjonu dzimtas ģints ("Rademachera").
Zvanenieku upe Birzenes strauta kreisā krasta pieteka Raunas pagastā, iztek no Zvanenieku ezera.
Birsul Birzuļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rankas pagastā.
cauruļblakts Blakšu kārtas skorpionblakšu dzimtas suga ("Ranatra linearis"), ūdensblakts, Latvijā lielākā blakts (ķermeņa garums - 30-40 mm), pelēkbrūna, izstiepti cilindriska, ar garām, tievām kājām, elpcaurulīte gandrīz tikpat gara kā ķermenis, dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem.
Blockfeld Blokfeldes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Raudas pagastā.
Bormann Bormaņa muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā.
RAM Brīvpieejas atmiņas apzīmējums (angļu "Random - Acces Memory").
Rabica būvveids būvmeistara K. Rabica 1878. g. izgudrots būvveids, kas sastāv no stiepļu pinuma, kuru piestiprina pie nesējas konstrukcijas, un no cementa, kaļķu vai ģipša javas apmetuma.
protoanemonīns C~5~H~4~O~2~, indīga fungicidāla un baktericidāla viela, iegūta no "Ranunculus" ģints augu lakstiem.
Lielā dzelve Caunu dzelve Raiskuma pagastā.
Melnezers Cepļu ezers Rankas pagastā.
Melnais ezers Cepļu ezers Rankas pagastā.
Cepļa ezers Cepļu ezers Raunas pagastā.
ratnieki Cēsu novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" iedzīvotāji.
Auciema muiža Cēsu novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Auciems" bijušais nosaukums.
raiskumieši Cēsu novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Raiskums" iedzīvotāji.
Raiskum Cēsu novada Raiskuma pagasta bijušais nosaukums.
Zimse Cimzes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā.
Cimza Cimziņa, Raunas pieteka.
Cimze Cimziņa, Raunas pieteka.
Cimzupīte Cimziņa, Raunas pieteka.
Grīsla Cimziņa, Raunas pieteka.
Dzirnavupīte Cimziņas labā krasta pieteka Raunas pagastā.
Čūskneša galva Čūskneša α, spožākā zvaigzne Čūskneša zvaigznājā (arī "Ras-Alhague"), atrodas tā ziemeļrietumu malā, atrodas 47 ly attālumā no Zemes, spožums 2,7. zvaigžņlielums.
Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu.
Lielais purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, Gulbenes novada Rankas pagastā un Smiltenes novada Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 150 ha, dzērvenāji \~12 ha, to segums 70%.
Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus.
Spulgsūnas ala dabas piemineklis Gaujas vecupes krastā, Ramātu klintīs, Priekuļu pagastā, garums - 8,5 m, platums - 4 m, augstums - 3,3 m, laukums - 33 kvadrātmetri.
rapsieši Dagdas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Rapši" iedzīvotāji.
Reinīra kalns darbīgs vulkāns Kaskādu kalnos, ASV (angļu val. "Mount Rainier"), augstums - 4392 m, pēdējais izvirdums 1854. g.
GPRS Datu pārraides tehnoloģija, kas nodrošina pieeju internetam un dažādu tā pakalpojumu izmantošanu - vispārējo datu pakešu pārraides pakalpojums (angļu "General Packet Radio Service").
datu tips datu paveids. Raksturīgākie datu tipi ir skaitliskie dati, burtciparu (rakstzīmju) dati, loģiskie (patiess / aplams) dati un datumi.
Mārupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgā, augštece Mārupes novadā, garums - 11 km, kritums - 15 m, izveidojusies satekot vairākiem meliorācijas grāvjiem, gultne vairākkārt mainīta, starp Torņkalnu un Āgenskalnu uzstādināts Māras dīķis, ietek Āgenskalna līcī aiz Raņķa dambja.
Rumbiņa Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novadā, garums - 5 km; Ranka; Rumbas upe; Rumbene.
randanieši Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Randanumuiža" iedzīvotāji.
gollisti De Golla un viņa politikas piekritēji, orgnizēti vairākās partijās, no 1976 RPR (franču "Rassemblement pour la Republigue").
Vēršu Dzinējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Bootes"; saīsinājums "Boo") uz austrumiem no Lielajiem Greizajiem Ratiem, spožākā zvaigzne - Arkturs, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
skaistie dieva vārdi deviņdesmit deviņi vārdi, kas islāmā raksturo Allāha gribu; septiņdesmit vārdi ir atrodami Korānā, pārējie ir tradicionāli; vissvarīgākie ir Al-Rahmans un AlRahmins ("Žēlsirdīgais" un "Žēlastības sniedzējs").
gundega Didīgļlapju klases augu dzimta ("Ranunculaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, krūmi, puskrūmi, liānas; Latvijā tikai lakstaugi.
rasūtnieki Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Rasūte" iedzīvotāji.
Radžupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aknīstes pilsētā, augštece Jākabpils novada Zasas pagastā, garums - 21 km, kritums - 30 m; Radžupīte; augštecē arī Skirsa, Šķērse, Šķerstene.
ovālais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Radix ovata"), čaulas augstums 2,4 cm, mīt ne tikai piekrastē, bet arī dziļāk ūdenī.
iegarenais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Radix pereger"), čaulas augstums 2,1 cm.
Uriekstes dīķis dīķis Gulbenes novada Rankas pagastā, platība — 4,5 ha.
Abū Simbela divu klinšu tempļu atrašanās vieta Ēģiptē, Nīlas krastā, kas būvēti 13. gs. p. m. ē. Ramzesa II valdīšanas laikā; Asuānas aizsprosta būves laikā abus tempļus izzāģēja no klints un pacēla 60 m augstāk pilnīgi saglabājot orientāciju un savstarpējo izvietojumu.
rambenieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Rambas" iedzīvotāji.
raupšenieki Dobeles novada Ukru pagasta apdzīvotās vietas "Raupšas" iedzīvotāji.
Drišķu ezers Driškins, ezers Raiskuma pagastā.
Cēsniekupīte Dūkupītes kreisā satekupe Raiskuma pagastā.
Rideļupīte Dūkupītes labā satekupe Cēsu novada Raiskuma pagastā.
dumbrvistiņputni Dumbrvistiņu dzimta ("Rallidae").
dumbrcālis Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Rallus aquaticus"), neliels bridējputns, ķermeņa garums - \~28 cm, masa - 85-190 g, grūti pamanāms, biežāk dzirdama tā balss, kas atgādina sivēna kviekšanu un urkšķēšanu.
Amt-Durben Durbes (Raibā) muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Aizteres pagastā.
raibenieki Durbes novada Durbes pagasta apdzīvotās vietas "Raibāmuiža" iedzīvotāji.
Dzelve Dzelvīte, ezers Raiskuma pagastā.
Ieriķi dzelzceļa stacija Drabešu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijām Meitene-Rīga-Lugaži un Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 74 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Ramotzky", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada.
Ketubim Ebreju Bībeles (Vecās Derības) trešā daļa (Psalmi, Pamācības, Ījaba grāmata, Augstā dziesma, Rutes grāmata, Raudu dziesmas, Mācītājs, Esteres, Erzas, Nehemijas grāmata un Laiku grāmatas).
Ratnieku upe Egļupīte, Līgatnes pieteka no Ratnieku ezera.
Jaru Ēģiptiešu mitoloģijā - aizkapa pasaule, paradīzes lauki, kas atrodas austrumu debespusē, kur lec saule Ra.
Serketa Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete - mirušo aizgādne, dieva Ra meita, kas palīdz viņam uzveikt ienaidniekus.
Uto ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete, dieva Ra Acs un faraona sargātājdieviete, kuras svētie dzīvnieki bija kobra un mangusts, kulta centrs bija Buto pilsēta (Nīlas deltā); Uadžeta.
Sehmeta Ēģiptiešu mitoloģijā - kara un postošās saules tveices dieviete, dieva Ra meita, dieva Ptaha sieva un dieva Nefertuma māte.
Onuriss Ēģiptiešu mitoloģijā - medību dievs, kuru uzskatīja par pasaules radītāju un kara dievu, viņš palīdzēja dievam Ra cīņā ar milzu čūsku Apopu, bet dievam Horam - cīņā ar dievu Setu.
Apops Ēģiptiešu mitoloģijā - milzīga čūska, pazemes būtne, tumsas un haosa iemiesojums, gaismas un kārtības aizstāvja, saules dieva Ra pretmets un ienaidnieks.
Tefnuta ēģiptiešu mitoloģijā - valgmes dieviete, dieva Ra meita, kuras svētais dzīvnieks bija lauvu mātīte, sākotnējais kulta centrs bija Hēliopole.
ERA Eiropas Dzelzceļa aģentūra ("European Railway Agency").
ECRI Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību (angļu "European Commission against Rasism and Intolerance").
EBU Eiropas Raidorganizāciju apvienība (angļu "European Broadcasting Union").
EUMC Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centrs ("European Monitoring Centre on Racism and Xenophobia").
Tīvgols ezers Andrupenes pagastā, platība - 8,1 ha; Dilmaņu ezers; Rakuskova ezers; Rakuskovas ezers.
Sevans Ezers Armēnijas austrumu daļā, atrodas tektoniskā ieplakā starp Armēnijas kalnienes grēdām 1900 m vjl., platība - 1240 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 83 m, ietek 28 nelielas upes, iztek Araksas pieteka Razdana.
Rankas ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 121,7 m vjl., platība — 4,3 ha, dziļums - līdz 10,1 m, garums — \~500 m, lielākais platums — \~200 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā; Lelis; Lelītis; Rankas-Leļļu ezers.
Auciema ezers ezers Augstrozes paugurvalnī, Cēsu novada Raiskuma pagastā, 54,6 m vjl., platība — 41 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,45 km, vidējais dziļums — 1,9 m, eitrofs ezers, 15% platības aizņem niedrāji.
Driškins Ezers Augstrozes paugurvalnī, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, 60,5 m vjl., platība - 17,7 ha, garums - 750 m, lielākais platums - 370 m, lielākais dziļums - 5 m, eitrofs, daļējs aizaugums, dibenā dūņas; Driškina ezers; Drišķu ezers.
Melnezers ezers Augstrozes paugurvaļņa malā, Raiskuma pagastā, 60,6 m vjl., platība - 12 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~400 m, lielākais dziļums - 4,3 m, distrofs, bez aizauguma, iekļauts Gulbju salas purvu liegumā; Melluma ezers.
Raicinis Ezers Balvu novada Tilžas pagastā, platība - 22,8 ha, iztek Raicene; Raicene; Raicenes ezers.
Raganītis ezers Cēsu novada Drabešu un Vaives pagastā, platība - 2,8 ha, dziļums - līdz 13 m; Raganas ezers; Raganiņas ezers; Raganu ezers; Rāmuļu ezers.
Austriņezers ezers Cēsu novada Mārsnēnu pagastā, aizaudzis; Radziņezers; Radziņš; Radziņu ezers.
Dzelvīte ezers Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 1 ha; Dzelve.
Burlaku dzelve ezers Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 1,1 ha.
Kūduma ezers ezers Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 1,5 ha.
Pidēnu ezers ezers Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 2,4 ha.
Bedrītes dzelve ezers Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 3,1 ha.
Raunis Ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 2,2 ha; Raunas ezers; Rauņu ezers.
Galšūns Ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Dagdas pagastā, 161 m vjl., platība - 65,3 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 5,6 m, lielākais dziļums - 14,8 m, eitrofs, aizaugums - 15%; Galšums; Galšūnu ezers; Rabšu ezers; Rapšu ezers.
Randenis ezers Dobeles novada Lielauces pagastā, platība - 1,6 ha; Randenes ezers; Raudenes ezers.
Raudenes ezers ezers Embūtes pagastā, platība - <1 ha; Raudeņu ezers.
Teļezers Ezers Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 2,1 ha; Teļu ezers.
Jānēļu ezers ezers Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 2,6 ha; Janeļa ezers.
Cepļu ezers ezers Gulbenes novada Rankas pagastā, platība — 12 ha; Melnais ezers; Melnezers.
Raiskuma ezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 78,5 ha, garums — 2,2 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 10,6 m, eitrofs; Raiskums.
Ragaļu ezers ezers Kokneses pagastā, platība - 6,7 ha; Ragāļezers.
Sļepuru ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 16,4 ha; Gusjena ezers; Mazais Gusena ezers; Raiceļu ezers; Ūseņu ezers.
Kustaru ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155,4 m vjl., platība - 144 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,9 km, lielākais dziļums - 24 m, krasti slīpi, vietām 10-12 m augsti, 4 kokiem apaugušas salas (kopējā platība - 2,7 ha), eitrofs, virsūdens aizaugums - 12%, iztek Randovka; Kustari ezers; Kustarezers.
Luknas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, 100,1 m vjl., platība — 409 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 1,6 km, lielākais dziļums — 6,1 m, eitrofs, aizaugums — \~10%, caurtek Dubna, ietek Tartaks un Raudiņa; Lukna ezers.
Ārdavas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Pelēču pagastā pie Augšdaugavas novada robežas, platība — 72,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 4,6 m, lielākais dziļums — 21,6 m; Ardauka; Ordovkas ezers; Ragatu ezers; Raģis; Vārdaukas ezers.
Ratnieku ezers ezers Līgatnes pagastā, Sudas purva ziemeļaustrumu malā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība - 44,1 ha, garums — \~1,3 km, lielākais platums — \~0,6 km, dziļums - līdz 2,8 m; Ratnieks.
Mazais Rāvijs ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība — <1 ha; Rāvas ezers; Rāves ezers; Ravijas ezers.
Lielais Rāvijs ezers Madonas novada Sarkaņu un Aronas pagastā, platība — 3 ha; Lielais Rāvas ezers; Lielais Rāves ezers; Lielais Ravijas ezers.
Raunaisis Ezers Mežoles paugurainē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, 206,6 m vjl., platība - 31,3 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 3 m, iztek Rauna; Raunaizis; Raunaiža ezers; Raunaižu ezers; Raunas ezers.
Mestraudzes dzelve ezers Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, platība - 10,3 ha; Mazstraudzes ezers; Mazstraudes ezers; Mazstrandzes ezers; Mestraudzes ezers.
Ungurs ezers Raiskuma pagastā, pie Stalbes pagasta robežas, 69,3 m vjl., platība - 394 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 1,6 km, lielākais dziļums - 7,5 meitrofs, aizaugums - \~7%; Rustega ezers; Rustēga ezers; Rustēgs; Rustēgu ezers; Ungurs-Rustēgs; Unguru ezers.
Ūdru ezers ezers Raiskuma pagastā, platība - 1 ha.
Mazmuižnieku ezers ezers Raiskuma pagastā, platība - 2,8 ha; Mazmuižas ezers.
Līņu ezers ezers Raiskuma pagastā, platība - 3,6 ha; Linezers.
Līkā dzelve ezers Raiskuma pagastā, platība - 4,6 ha; Līkezers.
Mazezers ezers Ramatas pagastā, Saklauru purvā, uz dienvidrietumiem no Ramatas Lielezera, platība - 23,0 ha, garums - 0,85 km, lielākais platums - 0,35 km, lielākais dziļums - 3,2 m, distrofs, biezs dūņu slānis, aizaugums - niecīgs; Mazjervs.
Līnaizis Ezers Raunas novada Drustu pagastā, 177,4 m vjl., platība - 8,1 ha, garums - \~0,4 km, lielākais platums - \~0,35 km; Linaiša ezers; Linaišu ezers.
Skrapču ezers ezers Raunas novada Raunas pagastā, platība - 3 ha; Skrapcis.
Lielais Ilziņu ezers ezers Raunas pagastā pie Launkalnes pagasta robežas, platība — 1,3 ha; Lielais Ilziņa ezers; Lielais Ilziņš.
Idroļa ezers ezers Raunas pagastā, platība - \~1 ha.
Jānīšu ezers ezers Raunas pagastā, platība - <1 ha.
Ceriņu ezers ezers Raunas pagastā, platība - 1 ha.
Lubūzis ezers Raunas pagastā, platība - 14,2 ha; Lubūža ezers; Lubužu ezers; Lubūžu ezers.
Slutaisis ezers Raunas pagastā, platība - 2,8 ha; Ramaužu ezers; Slutaušu ezers; Slutaužu ezers; Žūru-Slutausis.
Raudulītis ezers Ropažu pagastā, platība - 2,7 ha; Raudu ezers.
Razims Ezers Rumānijā ("Lacul Razim"), limāns Melnās jūras piekrastē, Donavas deltas dienvidos, platība - 394 kvadrātkilometri, dziļums 2-2,5 m, daudz zivju.
Drūgu ezers ezers Smiltenes novada Raunas pagastā, platība - 1,1 ha.
Cepļu ezers ezers Smiltenes novada Raunas pagastā, platība — 1,3 ha; Cepļa ezers.
Raudiņu ezers ezers Šķeltovas pagastā, 147,6 m vjl., platība - 11,9 ha, dziļums - līdz 1,6 m; Raudinka; Rudenku ezers; Līņu ezers.
Raibīša ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 1 ha; Raibītis.
Ramatas Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Saklauru (Oļļas) purvā, Valmieras novada Ramatas pagastā, platība — 162 ha, garums — 1,92 km, lielākais platums — 1,14 km, lielākais dziļums — 3,4 m, distrofs ezers, aizaugums — 5%; Lielezers; Puikulis; Reikaļu ezers; Reikulis; Reikuls.
Mazums Ezers Vidzemes augstienē, Amatas un Raunas (tās pietekas Vaives) ūdensšķirtnē, Cēsu novada Vaives pagastā, 183,3 m vjl., platība - 25,9 ha, garums - 0,65 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 5,3 m; Mazais ezers; Mazuma ezers.
Ziemēns ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 5,1 ha, dziļums - līdz 11,3 m; Siemēnu ezers; Raudiņš.
Mazais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidos, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība 32 ha, garums 1,1 km, platums 340 m, dziļums līdz 3 m, ziemeļrietumos savienots ar Lielo Bauzi, austrumos notece pa Baužupīti uz Mazmuižnieku ezeru; Banušlānu ezers.
Lielais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība — 57,6 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,8 m, eitrofs, vidū dūņains; Bauzis; Bankšlavu ezers; Baužklāvu ezers.
Rajevkas ezers ezers Zilupes līdzenumā, Kreiču purvā, Ludzas novada Blontu pagastā, 107,4 m vjl., platība - 42,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - \~0,8 km, lielākais dziļums - 3,3 m, distrofs, maz aizaudzis; Rajevas ezers; Rājevas ezers; Rojevkas ezers; Ņīvu ezers.
Raganas ezers ezers Zvārtavas pagastā, platība — 1,1 ha; Ravanes ezers.
Korneta ezeri ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, rietumu-austrumu virzienā izstiepto ezeru grupu veido Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, šai ezeru virknei ziemeļos pievienojas Mellītis, Lielais Baltiņš un Mazais Baltiņš.
Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis).
BAR F-1 jeb pirmās formulas komanda (angļu "British American Racing").
WRC FIA pasaules čempionāts rallijā (angļu "World Rally Championship").
Flindersa Flindrsa grēda - kalni Dienvidaustrālijā ("Flinders Range"), uz ziemeļaustrumiem no Spensera līča, garums - \~400 km, augstums - līdz 1189 m.
esamības pamats frāze, ko vācu izcelsmes amerikāņu teologs Pauls Tillihs (1886.-1965. g.) izmantoja, lai aprakstītu Dievu; tā akcentē domu par Dieva klātesamību kā visa pamatu un ne tik daudz Viņa Radītāja statusu un transcedenci.
gaismas neelastiskā izkliede gaismas izkliede vielā, kam raksturīga izkliedētās gaismas frekvences izmaiņa; process, kas sastāv no diviem savstarpēji saistītiem aktiem – fotona absorbcijas un fotona emisijas ar citu enerģiju vienlaikus ar fonona radīšanu (stoksa izkliede ar mazākas frekvences gaismas kvanta emisiju) vai fonona absorbciju (antistoksa izkliede ar lielākas frekvences gaismas kvanta emisiju); kombinatīvā izkliede; Ramana efekts.
zvaigžņu populācija galaktikas veidojošo zvaigžņu tips, ko nošķir pēc telpiskā sadalījuma, kustības īpatnībām un stāvokļa Hercšprunga–Rasela diagrammā.
Frontālā grēda galvenā Klinšu kalnu grēda Kanādā ("Front Range"), garums - 1250 km, platums - līdz 150 km, augstākā virsotne - Robsona kalns 3954 m.
Ziemeļnieki Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Upesciems" daļa, saukta arī "Ramaņi".
Gāršenieki Gāršenieku attekas - atrodas Gaujas labajā krastā Raiskuma un Vaidavas pagastā.
Rakšupe Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, garums - \~10 km; Rakstupīte; Rakšupīte; Jēčupīte; Vītega.
Rauna Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, vidustece arī Smiltenes novadā, garums - 50 km, kritums - 183 m, iztek no Slutaiša ezera (208 m vjl.); augštecē arī Raunaižu upe.
Vizla Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Rankas pagastā, vidustece Variņu, Palsmanes un Grundzāles pagastā, garums - 26 km, kritums - 73 m.
Vecpalsa Gaujas kreisā krasta pietekas Palsas agrākā lejtece Smiltenes novadā, kas pēc 1960. gados izveidotā pārrakuma uz Vizlu, praktiski ir pārveidojusies par bijušās Palsas kreisā krasta pietekas Rauzas lejteci, posms līdz Rauzas ietekai pakāpeniski aizaug, garums - 21 km.
Gāršenieku attekas Gaujas labā krasta attekas Raiskuma un Vaidavas pagastā.
Platūne Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Raiskuma pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Straupes pagastā; Platone; Platonīte; Pēterupīte.
Degļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, augštece Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā. garums - 8 km.
Lazdupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, garums - 8 km; Lazdupīte; Kerpelene; Ķerpelene.
Uriekste Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas un Lizuma pagastā, garums - 23 km, kritums - 32 m; Ureikste; Ušūrupe.
Ķūķupīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, \~2 km posmā ir Straupes un Raiskuma pagasta robežupe, ietek Gaujā augšpus Ķūķu klintīm; Degmalupīte; Edernieku upe; Ēderes upe.
Lenčupe Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, garums - 23 km, Lenču upe; Lenčupīte; augštecē - Kazene.
Bundes upīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā.
Strīķupe Gaujas labā krasta pieteka Vaidavas un Raiskuma pagastā, iztek no Vaidavas ezera, senākos avotos tiek uzskatīts, ka caurtek (šķērso) Vaidavas ezeru (tādā gadījumā garums - 24 km, kritums - 37 m; Dangupe; Dzirnavupe; augštecē Vaidava).
Raunaižu upe Gaujas pietekas Raunas paralēls nosaukums tās augštecē.
analojs Grāmatu paliktnis - četrstūrains galdiņš ar slīpu virsmu, uz kura, diakonam lasot evaņģēliju, tiek nolikti Svētie Raksti.
raudenieki Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Raudas" iedzīvotāji.
Mopss grieķu mitoloģijā - Manto un krētieša Rakija (variants: Apollona) dēls, godāts par varoni, viņam bija savs orākuls Kolofonas pilsētas apkārtnē un Kilikijas pilsētas Mallas tuvumā; gāja bojā cīņā ar Amfilohu jaunāko par Mallas pilsētas iegūšanu savā varā.
rači Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļos, Račas vēsturiskajā novadā, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības.
blomēnieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Blomi" iedzīvotāji.
Kartonfabrika Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Gaujasrēveļi" bijušais nosaukums.
gaujasrēvelieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Gaujasrēveļi" iedzīvotāji.
gaujsrēvelieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Gaujasrēveļi" iedzīvotāji.
rancēnieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Ranka" iedzīvotāji.
rēvelieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Rēveļi" iedzīvotāji.
Ramkauskaja Gulbenes novada Rankas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ramkau Gulbenes novada Rankas pagasta bijušais nosaukums.
bandaga Gundega ("Ranunculus").
kraupe Gundega ("Ranunculus").
sviestpuķe Gundega ("Ranunculus").
ugunspuķe Gundega ("Ranunculus").
aseņlāsītes Gundegas ("Ranunculus").
asinspuķe Gundegas ("Ranunculus").
blusenes Gundegas ("Ranunculus").
brīnumpuķe Gundegas ("Ranunculus").
bundagas Gundegas ("Ranunculus").
celceniks Gundegas ("Ranunculus").
dedzītes Gundegas ("Ranunculus").
gaiļapēdas Gundegas ("Ranunculus").
gundedzenes Gundegas ("Ranunculus").
gundedziņa Gundegas ("Ranunculus").
gundenes Gundegas ("Ranunculus").
gungunda Gundegas ("Ranunculus").
gunsdega Gundegas ("Ranunculus").
kašķporna Gundegas ("Ranunculus").
kašķpuķe Gundegas ("Ranunculus").
kašķpuķes Gundegas ("Ranunculus").
kramppuķe Gundegas ("Ranunculus").
pīpene Gundegas ("Ranunculus").
pīpenīte Gundegas ("Ranunculus").
rūgtene Gundegas ("Ranunculus").
sūrenīte Gundegas ("Ranunculus").
sūrine Gundegas ("Ranunculus").
sūrinīte Gundegas ("Ranunculus").
sūrne Gundegas ("Ranunculus").
sūrnes Gundegas ("Ranunculus").
trakulītes Gundegas ("Ranunculus").
ugunsdzēsēji Gundegas ("Ranunculus").
kurpīšlapu gundega gundegu suga ("Ranunculus aconitifolius").
kodīgā gundega gundegu suga ("Ranunculus acris").
tīruma gundega gundegu suga ("Ranunculus arvensis").
zeltainā gundega gundegu suga ("Ranunculus auricomus").
bumbuļu gundega gundegu suga ("Ranunculus bulbosus").
Kašūbijas gundega gundegu suga ("Ranunculus cassubicus").
Alemana gundega gundegu suga ("Ranunculus fallax syn. Ranunculus allemannii").
rāvas gundega gundegu suga ("Ranunculus flammula").
Illīrijas gundega gundegu suga ("Ranunculus illyricus"), Latvijā adventīva.
villainā gundega gundegu suga ("Ranunculus lanuginosus"), Latvijā aizsargājama.
garlapu gundega gundegu suga ("Ranunculus lingua").
birztalu gundega gundegu suga ("Ranunculus nemorosus"), Latvijā sastopama ļoti reti.
daudzziedu gundega gundegu suga ("Ranunculus polyanthemus").
ložņu gundega gundegu suga ("Ranunculus repens").
plašā gundega gundegu suga ("Ranunculus reptans").
Sardīnijas gundega gundegu suga ("Ranunculus sardous"), Latvijā adventīva.
ļaunā gundega gundegu suga ("Ranunculus sceleratus").
Stevena gundega gundegu suga ("Ranunculus stevenii"), Latvijā sastopama ļoti reti
Raiskuma iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis “Sarkanās klintis” Cēsu novada Raiskuma pagastā.
Raiskuma Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis “Sarkanās klintis” Cēsu novada Raiskuma pagastā.
Randatu klintis un Tilderu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagastā, Gaujas krastos \~1 km augšpus Virešu tilta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 14,5 ha, Randatu klintis atrodas Gaujas labajā krastā, ir 15 m augstas dolomīta klintis, kas paceļas 8 m virs upes līmeņa, līdzīga ir Tilderu krauja, kas atrodas Gaujas pretējā krastā.
Ramatas lielakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Ramatas pagastā, Ramatas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, garums — 5,9 m, platums — 3,8 m, augstums — 3,3 m, apkārtmērs — 17,4 m, virszemes tilpums — \~35 kubikmetri, ir noapaļojies, pelēks gneisveida granodiorīts.
Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m.
Vaives lejteces ieži ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas \~200 m augšpus Vaives ietekas Raunā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, ir 40 m gara un 18 m augsta, gandrīz vertikāla siena, ko veido slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīa oļu, fosforītu un zivju kaulu ieslēgumiem.
Kalējala Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Strīķupes (Vaidavas) labajā krastā, 3 km no tās ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., garums - 46 m, platība - \~150 kvadrātmetri, augstums - līdz 2 m, alā ir ziemojošo sikspārņu novērošanas vieta; Vaidavas ala.
Simtēnu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Drabešu pagastā iepretī Simtēnu mājām, Gaujas pietekas Rakšupes gravā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 18,7 ha, ir ziemojošo sikspārņu izpētes vieta, izveidojusies augšdevona Gaujas svītas sarkanajos un baltajos smilšakmeņos, garums - \~40 m, platums - līdz 7 m, augstums - līdz 1,9 m; Dzirnes ala (1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne).
Ēdernieku klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Amatas ietekas Cēsu novada Raiskuma pagastā, pie Ēdernieku mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., stāvkrasta augstums - 40 m, pie pamatnes ir upes izgrauzta 7 m plata un 5 m dziļa niša.
Ķūķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Ķūķupītes ietekas, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 13,5 ha, klinšu augstums - līdz 43 m, garums - \~600 m.
Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā uz Cēsu pilsētas un Raiskuma pagasta robežas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 11,8 ha, ir Gaujas senlejas labā pamatkrasta kraujas posms, kura apakšējā daļā \~300 m garumā, atsegti līdz 10 m augsti augšdevona smilšakmeņi ar nelielām nišām, plaisām un alām, no kurām izplūst vairāki avoti; Raiskuma sarkanās klintis; Raiskuma iezis.
Kvēpenes ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Gaujas labā pamatkrasta piekājē, Raiskuma pagastā, netālu no Kvēpeņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 30,3 ha, viena no garākajām alām Latvijā (centrālā eja 20 m), ir 3 ieejas un komplicēts sāneju tīkls, lielākais griestu augstums - \~2 m, lielākais platums - 3,5 m.
Līču-Laņģu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā senkrastā lejpus Ranču strauta ietekas, Priekuļu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 43 ha, ir \~1 km gara augšdevona smilšakmens klinšu sistēma, no tām izplūst \~20 avotu, tajās ir daudzas alas un nišas; Lodes iežājs.
Daudas un Jodupītes ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., to veido kanjonveidīga grava (dziļums - līdz 40 m), kurā ir \~30 m dziļš un 20 m plats piltuvveida iegruvums (t. s. Raganu katls), kas izveidojies, ūdeņiem tekot no Daudas kreisā stāvkrasta un izraisot erozijas un sufozijas procesus Gaujas un Amatas svītas smilšakmeņos, gravas kraujās ir līdz 35 m augsti smilšakmens atsegumi.
korallene Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Ramaria"), Latvijā konstatēts 11 sugu.
Mathura Hindu mitoloģijā - pilsēta, kuru nodibināja Ramas brālis Lakšmana tai vietā, kur bija rākšasas Madhu mītne.
kraniofaringeoma Hipofīzes audzējs, cēlies no Ratkes kabatas epitēlija atliekām.
raņķenieki Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Raņķi" iedzīvotāji.
Demperu strauts ietek Raipala ezerā Alūksns novada Veclaicenes pagastā.
Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu.
Harju apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Harju maakond"), administratīvais centrs - Tallina, platība - 4333 km^2^, 575600 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Rietumviru, Jervas, Raplas un Lēnes apriņķi, apskalo Baltijas jūra un Somu līcis.
Rietumviru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Lääne-Viru maakond"), administratīvais centrs - Rakvere, platība - 3627,80 km^2^, 59040 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Austrumviru, Jegevas, Jervas un Harju apriņķi, ziemeļos apskalo Somu līcis.
Pērnavas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Pärnu maakond"), administratīvais centrs - Pērnava, platība - 4806,68 km^2^, 82350 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Raplas, Jervas un Viljandi apriņķi, kā arī ar Latviju, apskalo Baltijas jūra.
Raplas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Rapla maakond"), administratīvais centrs - Rapla, platība - 2979,70 km^2^, 34440 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Lēnes, Harju, Jervas un Pērnavas apriņķi.
Lēnes apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Lääne maakond”), administratīvais centrs - Hāpsalu, platība - 2383,14 km2, 24070 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Harju, Raplas un Pērnavas apriņķi, rietumos apskalo Baltijas jūra.
raudenieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Rauda" iedzīvotāji.
Čhatīsgarha Indijas Republikas štats, administratīvais centrs - Raipura, platība - 135191 kvadrātkilometrs, 23646000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - čhatīsgarhu, hindi.
radžputi Indoāriešu tautu grupa Radžputanas novadā Rādžastānas štatā Indijā.
Pakaritampu Inku (vēst. Dienvidamerika) mitoloģijā - "Rašanās vieta", kurā inku pirmsenči iznākuši ārā no zemes.
Skrundas novads izveidojās 2009. g. teritorijai atdaloties no Kuldīgas rajona, ietvēra Skrundas pilsētu, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagastu, 2021. g. iekļauts Kuldīgas novadā.
Šēderes pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta pirmskara Lašu pagasta dienvidaustrumu daļa, gandrīz viss bijušais Raudas pagasts, bijušā Sventes pagasta dienvidrietumu mala un neliela daļa no bijušā Pilskalnes pagasta.
Raunas novads izveidots 2009. g. administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, ietvēra Drustu un Raunas pagastu; 2021. g. iekļauts Smiltenes novadā.
RLMVM J. Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs (bibliogrāfiskajās atsaucēs).
Janeļa ezers Jānēļu ezers Rankas pagastā.
Rainis Jānis Rainis (īst. v. Jānis Pliekšāns) - latviešu dzejnieks (1865.-1929. g.).
Rateites Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Ratītes" nosaukuma variants.
raiņenieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Raiņi" iedzīvotāji.
Ragi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Ragumuiža" bijušais nosaukums.
rapenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Rapas" iedzīvotāji.
Lamentationes Jeremijas Raudu dziesmu grāmata Vulgātā.
Ammāna Jordānijas galvaspilsēta (angļu valodā "Amman"), muhāfazas centrs, atrodas 40 km uz austrumiem no Jordānas upes, 1,3 miljoni iedzīvotāju (2007. g.); senatnē - Rabatammona, hellēnisma posmā - Filadelfija.
rabbi Jūdaisma mācītājs, Svēto Rakstu zinātājs, garīgais vadītājs; rabīns.
Krūzenšterna šaurums jūras šaurums Kuriļu salu loka ziemeļu daļā, starp Lovušku salām ("Kamennije Lovuški") un Raikokes salu, platums - 55 km, dziļums - līdz 1764 m.
jūrmala Jūrmalas svīta - apakšsilūra stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu un dienvidu daļā, biezums - 30-54 m, nodalīta Ragaciema urbumā.
notarikons Kabalistiska Svēto Rakstu skaidrošanas tehnika, kurā katru vārdu uzskata par abreviatūru, kas sastāv no citu vārdu pirmajiem burtiem; to var pielietot arī "pretēji" - no kādas frāzes vārdu pirmajiem burtiem tiek veidots vārds, kas paužšīs frāzes būtību.
Vaidavas ala Kalējala Cēsu novada Raiskuma pagastā.
Kalēja ala Kalējala, ala Raiskuma pagastā.
Kalmodu Kalmodu ezers - atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 23,0 ha; Janeļu; Kalmodu-Janeļu ezers.
Janeļu ezers Kalmodu ezers Rankas pagastā.
Kalmodu-Janeļu Kalmodu-Janeļu ezers - Kalmodu ezers Rankas pagastā.
Gresten Kalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā.
Kalna Kalna Uspeļu ezers - Raudas ezers Silajāņu pagastā.
Kalnadzirnavas Kalnadzirnavu dzirnezers - uzstādināts Lenčupē, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība - 8,9 ha, garums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,2 m, aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.), krasti vietām stāvi, atsegumi līdz 10 m augsti.
Kurdistānas kalni kalni Āzijas dienvidrietumos (angļu val. “Kurdistan Range”), Turcijā, Irānā un Irākā, garums — līdz 400 km, lielākais augstums — 4168 m, augstākajās grēdās šļūdoņi; Kurdu kalni.
Flindersa grēda kalni Dienvidaustrālijā ("Flinders Range"), uz ziemeļaustrumiem no Spensera līča, garums — \~400 km, augstums — līdz 1189 m.
Kaskādu kalni kalni Kordiljeros (angļu val. "Cascade Range"), ASV, daļēji arī Kanādā, garums - \~1000 km, plakankalnes ar augstumu 1800-2500 m, augstākā virsotne - 4392 m.
Baznīckalns Kalns Augstrozes paugurvalnī uz ziemeļiem no Unguru ezera, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, rietumu austrumu virzienā orientēts vaļņveida paugurs, garums - 1 km, platums - 0,5 km, absolūtais augstums - 95 m vjl., relatīvais augstums - 16 m, pilskalns, uz tā atradusies latgaļu Ureles pils; Baznīcas kalns; Ureles pilskalns.
Krievukalns Kalns Embūtes pagastā, 2,5 km uz dienvidrietumiem no Embūtes, augstākā virsotne Rietumkursas augstienē - 189,5 m vjl., relatīvais augstums - 20 m, ziemeļrietumu nogāze stāva; Radiņkalns.
Blaņķukalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvaļņa dienvidrietumu daļā Cēsu novada Raiskuma pagastā, 1,8 km uz dienvidaustrumiem no Unguru ezera, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts iegarenas formas daugulis, absolūtais augstums - 96,3 m vjl., relatīvais augstums - 22 m, rietumu un ziemeļrietumu nogāzes stāvas.
Valgacu kalns kalns Madonas novada Mārcienas pagastā, ir 2,5 km garas un līdz 420 m platas paugurgrēdas virsotne, absolūtais augstums — 163,9 m vjl., paceļas 42 m virs blakus esošās Rankas ezera ieplakas.
Skasterkalns kalns Raiskuma pagastā, asimetrisks, stiepts, līdz 40 m augsts paugurs dauguļu paugurmasīva augstākajā daļā, absolūtais augstums - 94,8 m vjl., lauksaimnieciski apgūts.
Vieķu kalns kalns Raunas pagastā, 3,5 km gara un 3 km plata masīva virsotne, absolūtais augstums — 130 m vjl., relatīvais augstums — 63 m.
Pāvulkalns kalns Smiltenes novada Raunas pagastā, lokveidā izstiepts, 1,5 km garš un līdz 350 m plats valnis, absolūtais augstums - 153 m vjl., relatīvais augstums - līdz 90 m, gandrīz norakts grants ieguvei.
Absorkī grēda kalnu grēda ASV (_Absaroka Range_), Montānas un Vaiomingas štatā, vidusdaļa iekļauta Jeloustounas nacionālajā parkā.
Savača grēda kalnu grēda ASV ("Sawatch Range"), Kolorādo štatā, garums - 160 km, augstākā virsotne - Elberta kalns (4399 m), skujkoku meži, pļavas.
Masgreiva grēda kalnu grēda Austrālijas vidienē ("Musgrave Ranges"), garums - 200 km rietumu-austrumu virzienā, augstums - līdz 1515 m (Vūdrofa kalns).
Makdonela grēda kalnu grēda Austrālijas vidienē (angļu val. "MacDonell Ranges"), garums - 400 km, vidējais augstums - 1200-1500 m, augstākā virsotne - 1510 m.
Selvina grēda kalnu grēda Austrālijas ziemeļaustrumu daļā ("Selwyn Range"), Kvīnslendā, starp Bārklija plato un Lielo Ūdensšķirtnes grēdu, augstums - līdz 461 m, savanna.
Hamerslija grēda kalnu grēda Austrālijas ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Hamersley Range"), starp Forteskjū un Ašbērtonas upi, garums - \~300 km, lielākais augstums - 1236 m.
Pātkai grēda kalnu grēda Birmas ziemeļrietumos un Indijas ziemeļaustrumos ("Pātkai Range"), garums - \~400 km, platums - 100 km, augstums - līdz 3826 m (Saramati kalns).
Zaskars Kalnu grēda Himalaju ziemeļrietumos ("Zāskār Range"), Indijā un Ķīnā, garums - \~600 km, augstums - līdz 7756 m.
Biterūta grēda kalnu grēda Klinšu kalnos ("Bitteroot Range"), ASV, garums - \~500 km, augstākā virsotne - Eidžaksa kalns - 3322 m vjl.
Voseča grēda kalnu grēda Klinšu kalnos ASV ("Wasarch Range"), uz austrumiem no Greitsoltleika ezera, garums — \~350 km, augstums — līdz 3660 m (Timpanogoss).
Brūksa grēda kalnu grēda Kordiljeros, Aļaskas ziemeļos, ASV (angļu val. "Brooks Range"), garums - \~1000 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virotne - Čamberlina kalns 2749 m vjl., virsotnēs mūžīgais sniegs, \~1000 ledāju.
Mesabi Kalnu grēda Lorensa augstienē ("Mesabi Range"), ASV, uz rietumiem no Augšezera, augstums - līdz 611 m, dzelzs rūdas atradnes.
Pīrpandžāla grēda kalnu grēda Mazo Himalaju rietumu daļā ("Pīr Panjāl Range"), Indijas ziemeļrietumos, garums - \~450 km, augstums - līdz 5130 m, no Lielajiem Himalajiem atdala Kašmiras ieleja.
Rētijas Alpi kalnu grēdas Austrumalpos (it. "Alpi Retiche", vācu "Raetische Alpen"), starp Šplīgena un Brennera pāreju, Itālijā, Šveicē un Austrijā, garums - \~200 km, virs 2800 m - mūžīgais sniegs un šļūdoņi.
Jablunicas pāreja kalnu pāreja Austrumkarpatos, uz ziemeļiem no Jasiņas, Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, augstums - 931 m, Kolomijas-Rahivas autoceļš.
Paropāmizs Kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos (angļu val. "Paropamisus Range"), Afganistānas ziemeļrietumu daļā, ziemeļu priekškalnes iestiepjas Turkmenistānā, garums - 600 km, platums - līdz 250 km, augstums pārsvarā - 3000-3500 m, augstākā virsotne - 4565 m.
Centrālie kalni kalnu sistēma Jaungvinejas salā ("Central Range"), sastāv no atsevišķiem masīviem un grēdām, kas no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem stiepjas visā salas garumā.
Ratnīki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" nosaukuma variants.
Kaņepi Kaņepu ezers - atrodas Raiskuma pagastā, platība - 3 ha.
rutks Kāpostu (krustziežu) dzimtas pērkoņu ģints suga ("Raphanus sativus"), viengadīgs vai divgadīgs augs ar (parasti) plūksnaini šķeltām lapām, baltiem, iesārtiem vai violetiem ziediem, apaļām, ovālām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm.
Briņķu ūdensrijējs karsta procesā uz plaisainajiem augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu slāņiem izveidojies ezers Līgatnes pagastā, zem kura neregulāri izskalojas arvien jaunas atveres, pa kurām pazemē noplūst ezera un apkārtnes ūdeņi; novadgrāvis savieno ar Ratnieku ezeru.
Kaugu Kaugu valks - Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā.
Kjaramonte Kjaramonte Gulfi - pilsēta Itālijā ("Chiaramonte Gulfi"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 8200 iedzīvotāju (2014. g.).
Muižnieku grāvis Klampupe, Raunas pieteka.
Muižnieku strauts Klampupe, Raunas pieteka.
Plampupe Klampupe, Raunas pieteka.
Klaparu Klaparu ezers - atrodas Smiltenes novada Raunas pagastā, platība - 1,6 ha; Asaru ezers.
Asaru ezers Klaparu ezers Raunas pagastā.
radalcieši Kokneses novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Radalka" iedzīvotāji.
ratnīcēnieši Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Ratnīcēni" iedzīvotāji.
Ragakāpa Kompleksais dabas liegums Jūrmalas pilsētas austrumu daļā, pie Lielupes ietekas jūrā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 26 ha; pati Ragakāpa ir 800 m garš, 100 m plats un 12-17 m augsts asimetrisks smilšu valnis, ko klāj vecu priežu audze.
Megilot Kopējs apzīmējums 5 Bībeles grāmatām: Augstajai dziesmai, Rutes grāmatai, Raudu dziesmām, Salamanam mācītājam, Esteres grāmatai.
baltegļu korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Phaeoclavulina abietina", syn. "Ramaria abietina").
zeltainā korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria aurea"), Latvijā aizsargājama
čemuru korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria botrytis").
egļu korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria eumorpha", syn. "Ramaria invalii).
dzeltenā korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria flava").
stāvā korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria stricta").
Korneta Korneta ezeri - ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada ziemeļos pie Igaunijas robežas, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, kā arī Mellītis, L. Baltiņš un M. Baltiņš.
račevieši Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Račeva" iedzīvotāji.
Račova Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Račeva" nosaukuma variants.
raginskieši Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Raginski" iedzīvotāji.
raģelieši Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Raģeļi" iedzīvotāji.
Rageļi Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Raģeļi" nosaukuma variants.
Rageli Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Raģeļi" nosaukums latgaliski.
jaunračinieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Račina" iedzīvotāji.
Jaunā Račina Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Račini" nosaukuma variants.
Jaunuo Račina Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Jaunie Račini” nosaukums latgaliski.
raudaviškieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Raudaviški" iedzīvotāji.
Sorkonais Rogs Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas “Sarkanais Rags” nosaukums latgaliski.
rakucieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rakuči" jeb "Rakuti" iedzīvotāji.
rakutieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rakuči" jeb "Rakuti" iedzīvotāji.
Rakuci Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rakuti" nosaukuma variants.
Rakuči Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rakuti" nosaukuma variants.
Ahmatova Krievu dzejniece (Anna Akhmatova, 1889.-1966. g.), akmeisma pārstāve, tulkoja J. Raiņa dzeju (krājums "Čūsku vārdi").
raganieši Krimuldas novada Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Ragana" iedzīvotāji.
Niguļupīte Krūkļupe, Ramatas pieteka.
Nūtupīte Krūkļupe, Ramatas pieteka.
ratītieši Krustpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Ratītes" iedzīvotāji.
pērkone Krustziežu dzimtas ģints ("Raphanus"), viengadīgs augs ar bāli dzelteniem ziediem un plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām (parasti nezāle), 8 sugas, izveidoti vairāki pasaulē pazīstami kultūraugi, t. sk. redīsi un rutki, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
rācenītis Krustziežu dzimtas ģints ("Rapistrum"), lakstaugi, stublājs vismaz apakšdaļā ar sarveida matiņiem, lapas vienkāršas plūksnainas, nelieli ziedi ķekaros, auglis - divdaļīgs pākstenītis, 3 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas; vējāzītis.
kamielītis Kukaiņu klases kārta ("Raphidioptera"), kuras pārstāvji iznīcina meža kaitēkļus, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
raņķenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Raņķi" iedzīvotāji.
allažnieki Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Allažas" iedzīvotāji.
gailīšnieki Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" iedzīvotāji.
iernieki Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Ieras" iedzīvotāji.
Skrunda 2 Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" bijušais nosaukums padomju laikā, armijas pilsētiņa un radiolokācijas stacija.
raņķenieki Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Raņķi" iedzīvotāji.
Rankenskaja Kuldīgas novada Raņķu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ranken Kuldīgas novada Raņķu pagasta bijušais nosaukums.
Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu.
akonīti Kurpītes ("Aconitum") - daudzgadīgu zālaugu dzimtas ("Ranunculaceae") ģints; daudzi veidi ir indīgi, dažus izmanto medicīnā, citus audzē kā dekoratīvus augus.
raēlieši Kustība, kas sevi nosaukusi par "Starptautisko raēliešu reliģiju" (International Raelian Religion) un kuras uzskatus un darbību raksturo: ticība, ka cilvēci ir radījuši citplanētieši klonēšanas ceļā, NLO studijas un aicinājums iedibināt ģeniokrātiju -- ģēniju varu.
rādijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti rets, radioaktīvs sārmzemju metāls, simbols Ra, atomnumurs - 88, zināmi 14 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
Ķirkumupe Ķirkumu upe, Raunas pieteka.
Oļļas upe Ķīšupe, Ramatas pieteka.
ķiverveida ramalīna ķiverveida ramalīna ("Ramalina obtusata"), kam samērā īsi lentveidīgi lapoņi ar ķiverveidīgiem sorāļiem galos, sastopama pareti.
ramikola lapiņu sēņu ģints ("Simocybe", syn. "Ramicola").
sarmenīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Racomitrium"), lapu šūnas visā plātnē vai tikai pamatnē garas, taisnstūrainas, viscaur ar ļoti nevienādu apvalka uzbiezējumu, tādēļ izskatās robainas, \~80 sugu. Latvijā konstatētas 4 sugas.
Idumeja Latgaļu un lībiešu apdzīvots novads 12.-13. gs., aptvēra Braslas baseinu Gaujas labajā pusē (tagadējo Straupes pagastu un daļu Raiskuma un Stalbes pagasta).
Lāčplēsis Latviešu tautas brīvības cīnītāja tēls A. Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols.
LR Latvijas Radio.
LRS Latvijas Rakstnieku savienība.
RIGIBOR Latvijas starpbanku kredītu procentu likmju indekss (angļu "Riga Interbank Offered Rate").
RIGIBID Latvijas starpbanku noguldījumu procentu likmju indekss (angļu "Riga Interbank Bid Rate").
astrofizikas laboratorija Latvijas Zinātņu akadēmijas zinātniskās pētniecības iestāde, nodibināta 1958. g. reorganizējot Fizikas un matemātikas institūta Astronomijas sektoru par patstāvīgu laboratoriju; 1967. g. pārdēvēta par Radioastrofizikas observatoriju.
Bisnieku upe Lenčupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Raiskuma pagastā.
Melnezera upe Lenčupes kreisā krasta pieteka Raiskuma pagastā.
Sveķupīte Lenčupes labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, garums - 4 km, kritums - 26 m, iztek no Raiskuma ezera.
Dūkupīte Lenžupes kreisā satekupe Cēsu novada Raiskuma pagastā, izveidojas satekot Rideļupītei un Cēsniekupītei.
Līčupīte Līčupe, Raunas pieteka.
Zaķīšu strauts Līčupes (Raunas baseinā) kreisā krasta pieteka Veselavas pagastā.
Bieļupe Līčupes kreisā krasta pieteka (Raunas baseinā) Cēsu novadā.
Badupīte Līčupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Veselavas pagastā un Smiltenes novada Raunas pagastā.
Birzenes strauts Līčupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā.
Iravadi līdzenums līdzennums Indoķīnas pussalā ("Irrawaddy plain"), stiepjas 800 km gar Iravadi vidusteci un lejteci, starp Rakanas grēdu un Šanas kalniene.
Bankšlavu ezers Lielais Bauzis, ezers Raiskuma un Vaidavas pagastā.
Baužklāvu ezers Lielais Bauzis, ezers Raiskuma un Vaidavas pagastā.
Ilziņu II ezers Lielais Ilziņš, ezers Raunas pagastā.
Lielais Ilziņš Lielais Ilziņu ezers Raunas pagastā.
Lielais Ilziņa ezers Lielais Ilziņu ezers Raunas pagastā.
Augšsilēzija Lielākā Polijas aglomerācija bez izteikta centra, tajā ietilpst Katovice, Radoma, Sosnoveca, Glivice, Zabže un Bitoma, 2552000 iedzīvotāju (2007. g.).
Stambula Lielākā Turcijas pilsēta un osta ("Istanbul"), ila administratīvais centrs, atrodas Bosfora šauruma dienvidu daļā un Zelta Raga līča krastos, pie Marmora jūras, lielākā daļa pilsētas atrodas Eiropā, mazākā Āzijā, abas daļas pāri Bosforam savieno 2 tilti, 14377000 iedzīvotāju (2013. g.).
Rapanuja Lieldienu salas nosaukums polinēziešu valodā ("Rapa Nui").
Egļupīte Līgatnes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Līgatnes pagastā, iztek no Ratnieku ezera.
Ramas muiža Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ramas" bijušais nosaukums.
Līkezers Līkā dzelve, ezers Raiskuma pagastā.
starenīte Linu dzimtas ģints ("Radiola"), līdz 10 cm augsts, zarots, viengadīgs lakstaugs, 1 suga, izplatīta gk. mērenajā joslā.
Linezers Līņu ezers Raiskuma pagastā.
Kaņupe Lisas kreisā krasta pieteka Mārsnēnu pagastā, lejtecē ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, vidustece Raunas pagastā, augštece Blomes pagastā.
Veģupīte Lisas labā krasta pieteka Raunas pagastā, garums - 9 km.
Lissenhof Lisas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā.
rainoloģija Literatūrzinātnes nozare, kas pētī Raiņa daiļradi; rainistika.
rainistika Literatūrzinātnes nozare, kas pētī Raiņa daiļradi; rainoloģija.
Ragavīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Ragaviki" nosaukuma variants.
Rogaviki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Ragaviki" nosaukuma variants.
ragovicieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Ragoviki" iedzīvotāji.
Reutova Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Raunieši" bijušais nosaukums.
rauniešāni Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Raunieši" iedzīvotāji.
Raunīši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Raunieši" nosaukums latgaliski.
LIBOR Londonas starpbanku piedāvājumu likme - viens no autoritatīvākajiem biržas indeksiem valūtu tirgū (angļu "London Interbank Offered Rate").
sudabrine Ložņu gundega ("Ranunculus repens").
ugunspuķe Ložņu gundega ("Ranunculus repens").
vardukļi Ložņu gundega ("Ranunculus repens").
varduklis Ložņu gundega ("Ranunculus repens").
vardūkšņi Ložņu gundega ("Ranunculus repens").
vardūkšnis Ložņu gundega ("Ranunculus repens").
varzulājs Ložņu gundega ("Ranunculus repens").
vedriņš Ložņu gundega ("Ranunculus repens").
vedris Ložņu gundega ("Ranunculus repens").
vēdris Ložņu gundega ("Ranunculus repens").
Baldones observatorija LU Astronomijas institūta Astrofizikas observatorija Baldonē, 1968.-1997. g. ZA Radioastrofizikas observatorija, 1958.- 1967. ZA Astrofizikas laboratorija.
Lubūža ezers Lubūzis, ezers Raunas pagastā.
Lubužu ezers Lubūzis, ezers Raunas pagastā.
Lubūžu ezers Lubūzis, ezers Raunas pagastā.
ramandovieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Ramandova" iedzīvotāji.
rancieši Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Ranči" iedzīvotāji.
rancānieši Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rancāni" iedzīvotāji.
raibakozieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Raibakozi" iedzīvotāji.
Raipoļči Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Raibakozi" nosaukuma variants.
raipolieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Raipole" iedzīvotāji.
Radiškino Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Radiškina" kļūdains nosaukuma variants.
ražanovieši Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Ražanova" iedzīvotāji.
angelus Lūgšana Romas katoļu baznīcā, kas ietver trīs "Ave Maria" un vietas no Svētajiem Rakstiem, kur minēta Marijas pasludināšana.
Papa Maoru panteona zemes dieviete, debesu dieva Rangi sieva, lielo dievu māte, kad viņas dēls mežu dievs Tane meklēja sev mīlas partneri, viņa ieteica izveidot sievu no Havaiki salas smiltīm.
Haumija Maoru savvaļas sakņu un augu dievs, debesu dieva Rangi un zemes dievietes Papas dēls.
Marienberg Marijkalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā.
Maroka Marokas karaliste - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Al Maghrib"), platība - 446550 kvadrātkilometru, 31285200 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rabata, administratīvais iedalījums - 16 reģionu, robežojas ar Alžīriju un Rietumsahāru, apskalo Atlantijas okeāns un Vidusjūra.
Banušlānu ezers Mazais Bauzis, ezers Raiskuma un Vaidavas pagastā.
Mazjervs Mazezers Ramatas pagastā.
Ramatas Mazezers Mazezers Valmieras novada Ramatas pagastā.
Ratnieki Mazie Ratnieki - apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
Mazmuižas ezers Mazmuižnieku ezers Raiskuma pagastā.
pavasara mazpurenīte mazpurenīšu suga ("Ficaria verna syn. Ranunculus ficaria"), indīgs augs ar īsu stumbru, vienkāršām lapām un dzelteniem ziediem, izmanto tautas medicīnā.
ārēnieši Mazsalacas novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji.
ārieši Mazsalacas novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji.
vērsieši Mazsalacas novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Vērsis" jeb "Vērši" iedzīvotāji.
rasu bioloģija mēģinājums radīt bioloģiski pamatotu cilvēku iedalījumu rasēs, balstoties uz pieņēmumiem par rasu īpašībām; radās 19. gs. b., 1921.-1958. g. Zviedrijā Upsalā pastāvēja Rasu bioloģijas institūts.
Melluma ezers Melnezers, ezers Raiskuma pagastā.
Mazstrandzes ezers Mestraudzes dzelve Raiskuma pagastā.
Mazstraudes ezers Mestraudzes dzelve Raiskuma pagastā.
Mazstraudzes ezers Mestraudzes dzelve Raiskuma pagastā.
Stadhof Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Mehsit; Ratshof.
Mehsit Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Stadhof; Ratshof.
Jangona Mjanmas bijusī galvaspilsēta (līdz 2006. g., Mjanmiešu (birmiešu) valodā "Yangon", līdz 1989. g. - Ranguna), upes un jūras osta Iravadi deltas atzara Rangunas krastos, \~40 km no Andamanu jūras Moutanas līča, 4700000 iedzīvotāju (2007. g.).
čini Mongoloīdu tauta Birmas rietumdaļā, Rakaina grēdas apvidū, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, saglabājušās patriarhālās ģints iekārtas paliekas, animistiskie ticējumi, daļa (~30%) - kristīgie (katoļi, baptisti).
goliātvarde Mugurkaulnieku tipa abinieku klases bezastaino abinieku kārtas varžu dzimtas suga ("Rana goliathe"), ķermeņa garums - līdz 32 cm, masa - \~3 kg, sastopama Āfrikā.
raja Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases rajveidīgo kārtas ģints ("Raja"), zivs ar rombveida vai ieapaļu muguras - vēdera virzienā saplacinātu ķermeni un tievu, smailu asti.
Birkeneļu muiža muiža Augšdaugavas novada Kalkūnes pagasta Birkineļos, ko 1872.-1881. g. nomājuši dzejnieka Raiņa vecāki, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, pagrabs, klēts, divstāvu stallis, ābeļdārzs un dīķis; Kalkūnes muižas pusmuiža.
Muižnieku Muižnieku ezers - Ratnieku ezers Līgatnes pagastā.
Muižnieku Muižnieku grāvis - Klampupe, Raunas pieteka.
Muižnieku Muižnieku strauts - Klampupe, Raunas pieteka.
Īdalfitrs Musulmaņu mielasts, kas noslēdz Ramadāna gavēņa mēnesi.
Lahemā nacionālais parks nacionālais parks Igaunijā, Rakveres apriņķī, Somu līča piekrastē (sauszeme, salas, jūras akvatorija), platība - 725 kvadrātkilometri, dibināts 1971. g.
Dahra Naftas atradņu centrs Lībijas ziemeļos ("Dahra"), naftas vads (136 km) uz Sideras un Raslanufas ostu.
Cimzas dzirnavezers neeksistē, atradās Raunas pagastā.
ramulārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints ("Ramularia"), augu parazīti, bojātajās saimniekauga vietās parādās plankumi, kuros veidojas baltgana apsarme, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 129 sugas.
Needern Niedres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā.
Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu.
Smiltenes novads nodibināts 2009. g., sākotnēji ietvēra Smiltenes pilsētu un Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Smiltenes un Variņu pagastus, 2021. g. reformā pievienots Apes, Drustu, Gaujienas, Raunas, Trapenes un Virešu pagasts, robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu, Valmieras un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju.
Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu.
Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju.
temura Nosacījumi kabalistikā, pēc kuriem ebreju alfabēta burtus nomaina ar citiem, lai mēģinātu atklāt Svēto Rakstu apslēpto jēgu.
Krimuldas novads novads Vidzemē 2009.-2021. g. ar administratīvo centru Raganā, ietvēra Krimuldas un Lēdurgas pagastu, kas tagad iekļauti Siguldas novadā.
Mazsalacas novads novads Vidzemes ziemeļrietumu daļā 2009.-2021. g., ietvēra Mazsalacas pilsētu un Mazsalacas, Ramatas, Sēļu un Skaņkalnes pagastu.
rancēnieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Rankas" iedzīvotāji.
umra Omra - musulmaņu svētceļojums uz Meku Ramadānā.
Vecsaules pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Stelpes, Bārbeles, Skaistkalnes, Brunavas, Ceraukstes, Codes un Dāviņu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Rahden, krieviski — Alt-Radenskaja.
Priekuļu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, Liepas, Veselavas, Vaives un Raiskuma pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Freudenberg, krieviski — Prekuļskaja.
Raiskuma pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Liepas, Priekuļu, Straupes un Stalbes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Cēsu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Raiskum, krieviski — Raiskumskaja.
Liepas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Mārsnēnu, Priekuļu un Raiskuma pagastu, kā arī ar Smiltenes un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lindenhof, krieviski — Lindengofskaja.
Stalbes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Raiskuma un Straupes pagastu, kā arī ar Limbažu un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stolben, krieviski — Stolbenskaja.
Straupes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Stalbes, Raiskuma, Drabešu un Līgatnes pagastu, kā arī ar Siguldas un Limbažu novadu.
Drabešu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Vaives, Amatas, Līgatnes, Straupes un Raiskuma pagastu, kā arī ar Cēsu pilsētu.
Rankas pagasts pagasts Gulbenes novada rietumu daļā, robežojas ar Lejasciema, Lizuma un Druvienas pagastu, kā arī ar Cēsu un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: Ramka, vāciski — Ramkau, krieviski — Ramkauskaja.
Lejasciema pagasts pagasts Gulbenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Beļavas, Galgauskas, Tirzas, Lizuma un Rankas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Aahof, krieviski — Ļeiskaja.
Druvienas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Rankas, Lizuma un Tirzas pagastu, kā arī ar Cesvaines, Madonas un Jaunpiebalgas novadu, vēstures dokumentos pirmo reizi minēts 1596. g., tā robežas laika gaitā nav mainījušās; bijušie nosaukumi: vāciski — Druwen, krieviski — Druvenskaja.
Skrundas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, gandrīz pilnībā aptver Skrundas pilsētu, robežojas ar Nīkrāces, Rudbāržu, Raņķu, Snēpeles un Vārmes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: Skrundas pilsētas lauku teritorija, vāciski — Schrunden, krieviski — Šrundenskaja.
Snēpeles pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kurmāles, Pelču, Vārmes, Skrundas, Raņķu, Laidu un Turlavas pagastu, kā arī ar Skrundas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schnehpeln, krieviski — Šnepelnskaja.
Raņķu pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Skrundas, Rudbāržu, Laidu un Snēpeles pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ranken, krieviski — Rankenskaja.
Vilpulkas pagasts pagasts Rūjienas novadā, robežojas ar Lodes, Ķoņu, Jeru, Sēļu, Ramatas un Ipiķu pagastu, kā arī ar Igauniju.
Krimuldas pagasts pagasts Siguldas novadā ar administratīvo centru Raganā, robežojas ar Lēdurgas, Siguldas un Inčukalna pagastu, kā arī ar Saulkrastu, Limbažu un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kremon, krieviski — Kremonskaja.
Rudbāržu pagasts pagasts Skrundas novadā, robežojas ar Skrundas pilsētu, Raņķu, Skrundas un Nīkrāces pagastu, kā arī ar Aizputes un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rudbahren, krieviski — Rudbarenskaja.
Raunas pagasts pagasts Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā), robežojas ar Blomes, Brantuun Launkalnes pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Pilsraunas pagasts, vāciski — Schloss-Ronnenburg, krieviski — Zamok Ronenburgskaja.
Brantu pagasts pagasts Smiltenes novadā, izveidojies pēc 2. pasaules kara bijušā Smiltenes pagasta teritorijā, robežojas ar Blomes, Smiltenes, Launkalnes un Raunas pagastu, kā arī ar Smiltenes pilsētu; arī tagadējā Launkalnes pagasta bijušais nosaukums.
Launkalnes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Smiltenes, Bilskas, Palsmanes, Variņu, Drustu, Raunas un Brantu pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Brantu pagasts, vāciski — Horstenhof, krieviski — Brantskaja.
Blomes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes, Brantu un Raunas pagastu, kā arī ar Valmieras un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Nigras pagasts, Blomes un Biksējas pagasts, vāciski — Blumenhof, krieviski — Blumenskaja.
Mazsalacas pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021.g. Mazsalacas novadā), robežojas ar Mazsalacas pilsētu un Ramatas, Sēļu, Vecates un Skaņkalnes pagastu; bijušie nosaukumi: Mazsalacas pilsētas lauku teritorija, Valtenberģu pagasts, vāciski — Salisburg, krieviski — Zalisburgskaja.
Rencēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jeru, Naukšēnu, Ēveles, Jērcēnu, Valmieras un Burtnieku pagastu (padomju laikā pagasta teritorijai pievienota neliela daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas); bijušie nosaukumi: vāciski — Ranzen, krieviski — Rencenskaja.
Skaņkalnes pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Mazsalacas pilsētu, Ramatas, Mazsalacas un Vecates pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: Skulberģu pagasts (līdz 1925. g.), vāciski — Kolberg, krieviski — Koļbergsjkaja.
Sēļu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ramatas, Vilpulkas, Jeru, Vecates un Mazsalacas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sehlen, krieviski — Zelenskaja.
Ipiķu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Vilpulkas un Ramatas pagastu, kā arī ar Igauniju, ietver tālāko Latvijas ziemeļu punktu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ippick, krieviski — Ippikskaja.
kraniofaringioma Pakāpeniski progresējošs hipofīzes audzējs, kas cēlies no Ratkes kabatas epitēlija atliekām; slimība sākas bērnībā vai jaunībā; augšanas aizkavēšanās, galvassāpes, redzes traucējumi, adipozoģenitālā distrofija.
Islāmābāda Pakistānas galvaspilsēta no 1967. g. ("Islamabad"), atrodas 14 km uz ziemeļaustrumiem no Ravalpindi, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.), sākta celt 1960. g., atrodas Himalaju priekškalnē 550 m vjl.
rafija Palmu dzimtas ģints ("Raphia"), tropu augs ar lielām, plūksnainām lapām, sastopams Amazones baseinā.
Usmaņu strauts Palsas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā.
BRI pamatātruma saskarne (angļu "Basic Rate Interface").
ambons Pareizticīgo un katoļu baznīcā - paaugstinājums no kura lasa Svētos Rakstus.
auciemieši Pārgaujas novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Auciems" iedzīvotāji.
lencēnieši Pārgaujas novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Lenči" iedzīvotāji.
lencieši Pārgaujas novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Lenči" iedzīvotāji.
strīķieši Pārgaujas novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Strīķi" iedzīvotāji.
Pastes Pārgaujas novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Vējkrogs" bijušais nosaukums.
Pārgauja Pārgaujas novads - pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu.
Minhauzens Pasaulslavens fantazētājs un melis - Karls Fridrihs Hieronīms fon Minhauzens (1720.-1797. g.); R. Raspe 1785. g. Londonā angļu valodā izdeva grāmatu, kurā fantāzijas aprakstīja kā Minhauzena personīgos piedzīvojumus.
Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi.
Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju.
Ilūkstes apriņķis pastāvēja 1819.-1949 g., ietvēra (1935. g.) Aknīstes, Asares, Bebrenes, Demenes, Dvietes, Gārsenes, Kaplavas, Kurcuma, Lašu, Laucesas, Pilskalnes, Prodes, Raudas, Rubenes, Salienas, Silenes, Skrudalienas, Susējas un Sventas pagastu, robežojās ar Jēkabpils un Daugavpils apriņķi, kā arī ar Poliju un Lietuvu.
Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu.
Valmieras rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rūjienas pilsētu, Mazsalacas pilsētu ar lauku teritoriju, Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ipiķu, Jeru, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Naukšēnu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Limbažu rajonu, kā arī ar Igauniju.
Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu.
Kuldīgas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu.
Pārgaujas novads pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu.
Kūduma pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī 1925.-1949. g., teritorija mūsu dienās ietilpst Raiskuma un Stalbes pagastā.
Unguru pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Kūduma pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Raiskuma un Stalbes pagastā.
Lenču pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Raiskuma pagastā.
Baižkalna pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Raunas pagastā.
Stelles pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Raudas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Šēderes pagastā.
Mēra pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Rauzas pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Grundzāles un Palsmanes pagastā.
Valtenberģu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Mazsalacas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Mazsalacas un Ramatas pagastā, neliela daļa Vecates pagastā.
Idus pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Sēļu, Ramatas un Ipiķu pagastā.
Priekuļu novads pastāvēja Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra Liepas, Mārsnēnu, Priekuļu un Veselavas pagastu, robežojās ar Cēsu pilsētu un Beverīnas, Smiltenes, Raunas, Cēsu un Pārgaujas novadu.
Patkaja kalni Pātkai grēda ("Pātkai Range") Birmas ziemeļrietumos un Indijas ziemeļaustrumos.
Rakhaina Pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Rakhine"), administratīvais centrs - Sitve, platība - 36780 kvadrātkilometru, 2915000 iedzīvotāju (2002. g.).
Rauņa starpmorēnu nogulumi pēdējā apledojuma un to pārsedzošo leduslaikmeta beiguposma nogulumu slāņu griezums atsegumā Rauņa labajā krastā Priekuļu pagastā, kuru vecums ir 13250-13390 gadu.
žurka peļu dzimtas ģints ("Rattus"), grauzējs ar retu, parasti dzeltenīgi pelēku vai brūngani melnu, apmatojumu, smailu purnu un garu asti, >100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
tīruma pērkone pērkone ("Raphanus raphanistrum").
pērkaunis pērkone ("Raphanus raphanistrum").
svēre pērkone ("Raphanus raphanistrum").
pērkūnis pērkone ("Raphanus").
pērkūns pērkone ("Raphanus").
svērve Pērkone ("Raphanus").
pārkoni Pērkones ("Raphanus").
pērkoņi Pērkones ("Raphanus").
Pesteļu Pesteļu valks - Pesteļvalks, Raķupes pieteka.
pieci islāma pīlāri pieci pienākumi, kas jāpilda jebkuram musulmanim, kurš vēlas pareizi kalpot Dievam: ticības apliecinājuma "La ilaha illa Allah" atkārtošana, salāts (rituālā lūgšana), zakāts (žēlastības dāvanu došana), saums (gavēnis Ramadāna laikā), hādžs (svētceļojums uz Meku).
Kurliņupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas līcī pie Rankuļraga, garums - 10 km, kritums - 8,7 m; Oltūža; Oltužupīte.
Brīvības piemineklis piemineklis Rīgā, Latvijas nacionālās neatkarības simbols, atrodas Brīvības bulvārī pie krustojuma ar Raiņa bulvāri, uzcelts, lai iemūžinātu 1918.-1920. g. Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņu.
Sitve Pilsēta ("Sittwe") Mjanmas Savienībā (Birmā), Rakhainas pavalsts administratīvais centrs, 161400 iedzīvotāju (2004. g.).
Rosona Pilsēta Argentīnā ("Rawson"), Čubutas provinces administratīvais centrs, 25500 iedzīvotāju (2010. g.).
Sanrafaela Pilsēta Argentīnas rietumos ("San Rafael"), Andu piekājē 688 m vjl., Mendosas provincē, 119000 iedzīvotāju (2012. g.).
Bigrepidsa Pilsēta ASV ("Big Rapids"), Mičiganas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
Bokaratona pilsēta ASV ("Boca Raton"), Floridas štatā, 91300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sīdarrepidsa Pilsēta ASV ("Cedar Rapids"), Aiovas štatā, 129200 iedzīvotāju (2014. g.).
Gārdnervilrančosa Pilsēta ASV ("Gardnerville Ranchos"), Nevadas štatā, 11300 iedzīvotāju (2010. g.).
Grandrepidsa Pilsēta ASV ("Grand Rapids"), Mičiganas štatā, 193800 iedzīvotāju (2014. g.).
Grandrepidsa Pilsēta ASV ("Grand Rapids"), Minesotas štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
Hailendsrānča Pilsēta ASV ("Highlands Ranch"), Kolorādo štatā, 96700 iedzīvotāju (2010. g.).
Rasīna Pilsēta ASV ("Racine"), Viskonsinas štatā, 78100 iedzīvotāju (2014. g.).
Redklifa Pilsēta ASV ("Radcliff"), Kentuki štatā, 22950 iedzīvotāju (2014. g.).
Redforda Pilsēta ASV ("Radford"), Virdžīnijas štatā, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
Reimonda Pilsēta ASV ("Raymond"), Ņūhempšīras štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
Reimondvila Pilsēta ASV ("Raymondville"), Teksasas štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
Roli Pilsēta ASV ("Raleigh"), Ziemeļkarolīnas štata administratīvais centrs, 439900 iedzīvotāju (2014. g.).
Remzi Pilsēta ASV ("Ramsey"), Minesotas štatā, 26000 iedzīvotāju (2014. g.).
Remzi Pilsēta ASV ("Ramsey"), Ņūdžersijas štatā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
Rantula Pilsēta ASV ("Rantoul"), Ilinoisas štatā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
Repidsitija Pilsēta ASV ("Rapid City"), Dienviddakotas štatā, 72600 iedzīvotāju (2014. g.).
Ravena Pilsēta ASV ("Ravenna"), Ohaio štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
Riorančo Pilsēta ASV ("Rio Rancho"), Ņūmeksikas štatā, 93800 iedzīvotāju (2014. g.).
Roanokarepidsa Pilsēta ASV ("Roanoke Rapids"), Ziemeļkarolīnas štatā, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
Viskonsinrepidsa Pilsēta ASV ("Wisconsin Rapids"), Viskonsinas štatā, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
Radkersburga Pilsēta Austrijā ("Bad Radkersburg"), Štīrijas federālajā zemē, 1300 iedzīvotāju (2013. g.).
Rādenteina Pilsēta Austrijā ("Radenthein"), Karintijas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
Rādštate Pilsēta Austrijā ("Radstadt"), Zalcburgas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
Ratenberga Pilsēta Austrijā ("Rattenberg"), Trioles federālajā zemē, 420 iedzīvotāju (2013. g.).
Rangpūra Pilsēta Bangladešas ziemeļrietumos ("Rangpur"), apgabala administratīvais centrs, 650000 iedzīvotāju (2012. g.).
Carkalojana Pilsēta Bulgārijā ("Car Kalojan"), Razgradas apgabalā, 3730 iedzīvotāju (2014. g.).
Isperiha Pilsēta Bulgārijā ("Isperih"), Razgradas apgabalā, 9050 iedzīvotāju (2014. g.).
Kubrata Pilsēta Bulgārijā ("Kubrat"), Razgradas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2014. g.).
Loznica Pilsēta Bulgārijā ("Loznica"), Razgradas apgabalā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.).
Radneva Pilsēta Bulgārijā ("Radnevo"), Stara Zagoras apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
Radomira Pilsēta Bulgārijā ("Radomir"), Pernikas apgabalā, 14300 iedzīvotāju (2014. g.).
Rakitova Pilsēta Bulgārijā ("Rakitovo"), Pazardžikas apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
Rakovska Pilsēta Bulgārijā ("Rakovski"), Plovdivas apgabalā, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
Razgrada Pilsēta Bulgārijā ("Razgrad"), apgabala administratīvais centrs, 35200 iedzīvotāju (2014. g.).
Razloga Pilsēta Bulgārijā ("Razlog"), Blagojevgradas apgabalā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
Zaveta Pilsēta Bulgārijā ("Zavet"), Razgradas apgabalā, 3240 iedzīvotāju (2014. g.).
Rankagva Pilsēta Čīlē ("Rancagua"), Ohiginsas reģiona administratīvais centrs, 207000 iedzīvotāju (2002. g.).
Randfonteina Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Randfontein"), Hautenas provincē, 80500 iedzīvotāju (2011. g.).
Abū Rudeisa pilsēta Ēģiptē (_Abū Rudays_, _Ras Abu Rudeis_, راس أبو رديس), Suecas līča austrumu krastā, Sīnāja pussalā, Dienvidsīnāja muhāfazā.
Rāsgāriba Pilsēta Ēģiptes austrumos ("Ra's Ghārib"), osta Suecas līča rietumu krastā, 32400 iedzīvotāju (2006. g.).
Rašida Pilsēta Ēģiptes ziemeļos ("Rashid"), osta Rašidas (Nīlas deltas rietumu atzara) krastā, netālu no Vidusjūras, 58400 iedzīvotāju (1996. g.); Rozeta.
Rambuē Pilsēta Francijā ("Rambouillet"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 26200 iedzīvotāju (2010. g.).
Senrafaela Pilsēta Francijā ("Saint-Raphael"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 33600 iedzīvotāju (2010. g.).
Tkibuli Pilsēta Gruzijā ("Tkibuli"), Imeretijas mhares ziemeļos, Račinas grēdas dienvidrietumu nogāzē, 31100 iedzīvotāju (2002. g.).
Ambrolauri Pilsēta Gruzijā, Rača-Lečhumi un Lejassvanetijas mharē, Rioni upes krastos, 2400 iedzīvotāju (2012. g.).
Cageri Pilsēta Gruzijā, Rača-Lečhumi un Lejassventijas reģionā, Chenisckali labajā krastā, 1800 iedzīvotāju (2012. g.).
Raba Pilsēta Horvātijā ("Rab"), Piejūras-Kalnu županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.).
Gorakhpura Pilsēta Indijā ("Gorakhpur"), Utarpradešas štata austrumu daļā, Gangas ielejā, osta Rapti kreisajā krastā, 622700 iedzīvotāju (2001. g.).
Murādābāda Pilsēta Indijā ("Moradabad"), Utarpradēšas štatā, Rangmangas labajā krastā, 889800 iedzīvotāju (2011. g.).
Raipura Pilsēta Indijā ("Raipur"), Čhatīsgarhas štata administratīvais centrs, 875000 iedzīvotāju (2007. g.).
Rourkela Pilsēta Indijas austrumos ("Raurkela"), Orisas štata ziemeļos, Brahmani krastos, 536500 iedzīvotāju (2016. g.).
Adžmera Pilsēta Indijas rietumos (hindi: अजमेर, angļu: Ajmer), Radžastānas štatā, Aravali grēdā, \~900 m vjl., 542600 iedzīvotāju (2012. g.).
Džaipūra Pilsēta Indijas ziemeļrietumos ("Jaipur"), Radžastānas štata administratīvais centrs, 2,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Udajpura Pilsēta Indijas ziemeļrietumos ("Udaipur"), Radžastānas štatā, 451700 iedzīvotāju (2011. g.).
Retota Pilsēta Īrijā ("Ratoath"), Lensteras provincē, 9000 iedzīvotāju (2011. g.).
Akate Pilsēta Itālijā ("Acate"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Banjakavallo Pilsēta Itālijā ("Bagnacavallo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
Červija Pilsēta Itālijā ("Cervia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 28800 iedzīvotāju (2014. g.).
Konseliče Pilsēta Itālijā ("Conselice"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
Faenca Pilsēta Itālijā ("Faenza"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 58000 iedzīvotāju (2014. g.).
Džaratāna Pilsēta Itālijā ("Giarratana"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
Ispika Pilsēta Itālijā ("Ispica"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
Lugo Pilsēta Itālijā ("Lugo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 32000 iedzīvotāju (2014. g.).
Modika Pilsēta Itālijā ("Modica"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 54100 iedzīvotāju (2014. g.).
Pocallo Pilsēta Itālijā ("Pozzallo"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.).
Rakale Pilsēta Itālijā ("Racale"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
Rakalmuta Pilsēta Itālijā ("Racalmuto"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
Rakonidži Pilsēta Itālijā ("Racconigi"), Pjemontas reģiona Kuneo provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
Raffadali Pilsēta Itālijā ("Raffadali"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
Raguza Pilsēta Itālijā ("Ragusa"), Sicīlijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 69800 iedzīvotāju (2014. g.).
Ramaka Pilsēta Itālijā ("Ramacca"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
Randaco Pilsēta Itālijā ("Randazzo"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
Rapallo Pilsēta Itālijā ("Rapallo"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 29100 iedzīvotāju (2014. g.).
Ravenna Pilsēta Itālijā ("Ravenna"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 154300 iedzīvotāju (2014. g.).
Riolo Terme pilsēta Itālijā ("Riolo Terme"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
Rusi Pilsēta Itālijā ("Russi"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
Santakroče Kamerīna pilsēta Itālijā ("Santa Croce Camerina"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
Šikli Pilsēta Itālijā ("Scicli"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.).
Vitorija Pilsēta Itālijā ("Vittoria"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 62400 iedzīvotāju (2014. g.).
Džaderāna Etnea pilsēta Itālijā ("Zafferana Etnea"), Sicīlijas reģiona Raguzas provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kastela Boloņeze pilsēta Itālijā (“Castel Bolognese”), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 9500 iedzīvotāju (2014. g.).
Sonbona Pilsēta Korejas Tutas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Sonbong"), Rasonas provincē, pie Krievijas un Ķīnas robežas, Japāņu jūras Ungi līča krastā, 27300 iedzīvotāju (2006. g.).
Sestrorecka Pilsēta Krievijā Somu līča krastā pie Razļiva ezera, kopš 1999. g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas pilsētas sastāvā, balneoloģisks un klimatoloģisks kūrorts.
Svetlogorska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, Baltijas jūras krastā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Raušene.
Čapligina Pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1778. g., līdz 1948. g. saucās - Ranenburga.
Novoaleksandrovska Pilsēta Krievijā, Stavropoles novada ziemeļrietumos, Rasševatkas krastos, 26900 iedzīvotāju (2014. g.).
Raguba Pilsēta Lībijas ziemeļos ("Raguba"), naftas atradņu centrs.
Arjogala pilsēta Lietuvā ("Ariogala"), Kauņas apriņķī, Raseiņu rajona pašvaldībā, Dubīsas krastos, 3020 iedzīvotāju (2013. g.), pirmoreiz rakstos minēta 1253. gadā, pilsētas tiesības no 1792. gada.
Radvilišķi pilsēta Lietuvā ("Radviliškis"), Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 16760 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g.
Ramīgala pilsēta Lietuvā ("Ramygala"), Panevēžas apriņķī un rajona pašvaldībā, 1570 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Raseiņi pilsēta Lietuvā ("Raseiniai"), Kauņas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 11070 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
Šeduva pilsēta Lietuvā ("Šeduva"), Šauļu apriņķī, Radivišķu rajona pašvaldībā, 2760 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1654. g.
Ain el Audā pilsēta Marokā (_Ain EL Aouda_), Rabāta-Salē-Zemmūra-Zajera reģionā.
Temāra Pilsēta Marokā, Rabātas-Salē-Zemmūras-Zajeras reģionā, Rabātas piepilsēta, 225500 iedzīvotāju (2004. g.).
Salē Pilsēta Marokā, Rabātas-Salē-Zemmūras-Zajeras reģionā, Rabātas piepilsēta, 760200 iedzīvotāju (2004. g.).
Taungou Pilsēta Mjanmā ("Taung-gok"), Rakhainas (Arakanas) pavalstī, 114400 iedzīvotāju (2014. g.).
Rālte Pilsēta Nīderlandē ("Raalte"), Overeiselas provincē, 36500 iedzīvotāju (2014. g.).
Avarua Pilsēta Okeānijā, Kuka Salās, ar Jaunzēlandi brīvi asociētās valsts administratīvais centrs, 4590 iedzīvotāju (2001. g.), osta Rarotongas ziemeļu krastā.
Lahora Pilsēta Pakistānas ziemeļaustrumos (angļu val. "Lahore"), Ravi kreisajā krastā, Pendžābas provinces administratīvais centrs, 6700000 iedzīvotāju (2007. g.).
Rabaula Pilsēta Papua-Jaungvinejā ("Rabaul"), osta Jaunbritānijas salas ziemeļos, daļēji pamesta pēc postoša vulkāna izvirduma 1994. g., 3900 iedzīvotāju (2012. g.; 17000 - 1990.g.).
Radoma Pilsēta Polijā ("Radom"), Mazovijas vojevodistē, 219700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1364. g.
Radomsko Pilsēta Polijā ("Radomsko"), Lodzas vojevodistē, 48000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1266. g.
Radziņa Helmiņska pilsēta Polijā ("Radzyń Chełmiński"), Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 1900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1234. g.
Radziņa Podlaska pilsēta Polijā ("Radzyń Podlaski"), Mazovijas vojevodistē, 19300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1468. g.
Rava Mazovecka pilsēta Polijā ("Rawa Mazowiecka"), Lodzas vojevodistē, 17800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1321. g.
Kaldaša da Raiņa pilsēta Portugālē ("Caldas da Rainha"), Leirijas apgabalā, 51700 iedzīvotāju (2011. g.).
Jernuta Pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 8700 iedzīvotāju (2011. g.); Radnota.
Ahadrafīda pilsēta Saūda Arābijā (_Aḥad Rafīdah_), Asīras mintakas dienvidu daļā.
Rāstannūra Pilsēta Sauda Arābijā ("Ra's Tannūrah"), naftas un naftas produktu izvedosta Persijas līča krastā, 73900 iedzīvotāju (2009. g.).
Aleksandrovaca Pilsēta Serbijā ("Aleksandrovac"), Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.).
Čičevaca Pilsēta Serbijā ("Čičevac"), Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 4700 iedzīvotāju (2011. g.).
Kraļeva Pilsēta Serbijā ("Kraljevo"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, pie Ibaras ietekas Zapadna Moravā, 68700 iedzīvotāju (2011. g.).
Kruševaca Pilsēta Serbijā ("Kruševac"), Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 58700 iedzīvotāju (2011. g.).
Novi Pazara pilsēta Serbijā ("Novi Pazar"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 66500 iedzīvotāju (2011. g.).
Raška Pilsēta Serbijā ("Raška"), apgabala administratīvais centrs Centrālajā Serbijā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.).
Trstenika Pilsēta Serbijā ("Trstenik"), Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 15300 iedzīvotāju (2011. g.).
Tutina Pilsēta Serbijā ("Tutin"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.).
Vrņačka Baņa pilsēta Serbijā ("Vrnjačka Banja"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.).
Brusa Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
Jošanička Baņa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 1100 iedzīvotāju (2011. g.).
Baļevaca Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 1500 iedzīvotāju (2011. g.).
Ribnica Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.).
Mataruška Baņa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2011. g.).
Raka Pilsēta Sīrijā ("Ar Raqqah"), muhāfazas administratīvais centrs, 168200 iedzīvotāju (2003. g.).
Gorņa Radgona pilsēta Slovēnijā ("Gornja Radgona"), Pomurskas reģionā, 3500 iedzīvotāju (2011. g.).
Radeče Pilsēta Slovēnijā ("Radeče"), Lejassavas reģionā, 2300 iedzīvotāju (2011. g.).
Radovļica Pilsēta Slovēnijā ("Radovljica"), Goreņskas reģionā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.).
Ravne Pilsēta Slovēnijā ("Ravne na Koroškem"), Karintijas reģionā, 6700 iedzīvotāju (2011. g.).
Rauma Pilsēta Somijā (somu val. "Rauma", zviedru val. "Raumo"), Satakuntas reģionā, osta Botnijas līča krastā, 39900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanandresa del Rabanedo pilsēta Spānijā ("San Andres del Rabanedo"), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Leonas provincē, 31600 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanvisente del Respeča pilsēta Spānijā ("San Vincente del Raspeig"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 55900 iedzīvotāju (2014. g.).
Rapersvīle Pilsēta Šveicē ("Rapperswil-Jona"), Sanktgallenes kantonā, 26500 iedzīvotāju (2013. g.).
Radiviļiva Pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabala dienvidrietumos, 10500 iedzīvotāju (2013. g.); līdz 1940. g. saucās - Radzivilova, 1940.-1992. g. - Červonoarmeiska.
Rakamaza Pilsēta Ungārijā ("Rakamaz"), Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
Bādrapenava Pilsēta Vācijā ("Bad Rappenau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.).
Kastroprauksele Pilsēta Vācijā ("Castrop-Rauxel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 73800 iedzīvotāju (2013. g.).
Oberramštate Pilsēta Vācijā ("Ober-Ramstadt"), Hesenes federālajā zemē, 14700 iedzīvotāju (2013. g.).
Rābenava Pilsēta Vācijā ("Rabenau"), Saksijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.).
Rādeberga Pilsēta Vācijā ("Radeberg"), Saksijas federālajā zemē, 18200 iedzīvotāju (2013. g.).
Rādebeile Pilsēta Vācijā ("Radebeul"), Saksijas federālajā zemē, Elbas labajā krastā, 33400 iedzīvotāju (2013. g.).
Rādeburga Pilsēta Vācijā ("Radeburg"), Saksijas federālajā zemē, 7400 iedzīvotāju (2013. g.).
Radeformvalde Pilsēta Vācijā ("Radevormwald"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 22000 iedzīvotāju (2013. g.).
Rādolfcelle pie Bodenzē pilsēta Vācijā ("Radolfzell am Bodensee"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 30300 iedzīvotāju (2013. g.).
Ragūna-Jesnica Pilsēta Vācijā ("Raguhn-Jessnitz"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
Rahdene Pilsēta Vācijā ("Rahden"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.).
Raina Pilsēta Vācijā ("Rain"), Bavārijas federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.).
Ramšteina-Mīzenbaha Pilsēta Vācijā ("Ramstein-Miesenbach"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 750 iedzīvotāju (2013. g.).
Ranisa Pilsēta Vācijā ("Ranis"), Tīringenes federālajā zemē, 1700 iedzīvotāju (2013. g.).
Ransbaha-Baumbaha Pilsēta Vācijā ("Ransbach-Baumbach"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 7450 iedzīvotāju (2013. g.).
Raštate Pilsēta Vācijā ("Rastatt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 47100 iedzīvotāju (2013. g.).
Rastenberga Pilsēta Vācijā ("Rastenberg"), Tīringenes federālajā zemē, 2670 iedzīvotāju (2013. g.).
Rātenova Pilsēta Vācijā ("Rathenow"), Brandenburgas federālās zemes rietumos, Hāfeles labajā krastā, 24200 iedzīvotāju (2013. g.).
Ratingene Pilsēta Vācijā ("Ratingen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 86400 iedzīvotāju (2013. g.).
Raceburga Pilsēta Vācijā ("Ratzeburg"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 13900 iedzīvotāju (2013. g.).
Rauenberga Pilsēta Vācijā ("Rauenberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8300 iedzīvotāju (2013. g.).
Raunheima Pilsēta Vācijā ("Raunheim"), Hesenes federālajā zemē, 14900 iedzīvotāju (2013. g.).
Raušenberga Pilsēta Vācijā ("Rauschenberg"), Hesenes federālajā zemē, 4450 iedzīvotāju (2013. g.).
Rāvensburga Pilsēta Vācijā ("Ravensburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 49100 iedzīvotāju (2013. g.).
Rāvenšteina Pilsēta Vācijā ("Ravenstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
Žaķza Pilsēta Vjetnamā ("Rach Gia"), valsts dienvidu daļā, Siāmas līča piekrastē, 207600 iedzīvotāju (2004. g.).
Silaješku pilskalns pilskalns Gulbenes novada Rankas pagastā, ierīkots pauguru grēdas ziemeļaustrumu galā ar dabiski ļoti stāvu nogāzi, kuras pakājē tek Azanda, pretējā puse nocietināta ar grāvjiem un vaļņiem, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka izmantots neilgu laiku 1. gadu tūkstotī; Velna kalns.
Rudovas kalns pilskalns Lauderu pagastā, ir plaša reljefa pacēluma augstākā vieta, plakums — 60 x 45 m un tā nocietinājumi postīti abos pasaules karos, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.; Rudavas kalns; Raudas kalns; Lītavas kalns.
Ureles pilskalns pilskalns Raiskuma pagastā, Unguru ezera ziemeļu krastā, ir savrups, iegarens, \~30 m augsts paugurs, plakums - 55 x 30 m, saistāms ar Indriķa hronikā 1218. un 1223. g. minēto Ureles pili ("castrum Urele"); Baznīcas kalns.
Rata kalns pilskalns Siguldā, Gaujas senlejas labajā pamatkrastā, to norobežo gravas, 200 m plats un 600 m garš senkrasta kores izvirzījums; Rata kakts; Karātavu kalns.
Tanīskalns Pilskalns Smiltenes novada Raunas ciemā, Raunas upes labā krasta ielokā, ir >20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā izveidotas vēl stāvākas, plakums - 100 x 30 m, bijis apdzīvots no 7. līdz 14. gs., domājams, ka te bijusi Indriķa hronikā minētā Satekles pils, bet ir izteiktas arī domas, ka šeit bijusi Beverīnas pils.
Rīgas domskola pirmā skola Latvijas teritorijā, dibināta 1211. g. pie Rīgas Doma baznīcas, sākotnēji gatavoja garīdzniekus, 1528. g. reformācijas laikā tika pārveidota par laicīgu luterāņu skolu, no no 1588. g. piecgadīga, līdz 19. gs. telpas bija Rīgas Domā un arī Mārstaļu ielā, 1868. g. tika uzcelta jauna ēka tagadējā Raiņa bulvārī 8, ir Rīgas 1. vidusskolas priekštece.
Herkuless plašs debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Hercules", saīsinājums "Her") starp Liru un Ziemeļu Vainagu, spožākās zvaigznes - Ras Algethi un Kornefoross.
Lielais Lācis plašs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Ursa Major", saīsinājums "UMa), kura spožākās zvaigznes - Dubhe, Meraks, Fekda, Megrecs, Aliots, Micars ar Alkoru un Benetnašs - veido kausam līdzīgu figūru; Latvijā nekad nenoriet; Lielie Greizie Rati.
Liepas paliksnis platoveida reljefa pacēlums pamatiežos Raunas lejteces un Gaujas upstarpā, Priekuļu novada Liepas pagastā, garums 3 km, platums līdz 1,6 km, absolūtais augstums 115,5 m vjl.
Klein-Ranken Plūču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā.
Kinosura Polārzvaigzne jeb Mazā Lāča α, arī Mazo Greizo Ratu α.
raipolieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Raipole" iedzīvotāji.
Raudovka Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Raudauka" bijušais nosaukums.
raudavcieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Raudavka" iedzīvotāji.
raudovcieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Raudovka" iedzīvotāji.
rauženieki Priekules novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Rauži" iedzīvotāji.
Raguza Province Itālijā ("Provincia di Ragusa"), Sicīlijas reģionā, platība - 1614 kvadrātkilometru, 320000 iedzīvotāju (2012. g.).
Ravenna Province Itālijā ("Provincia di Ravenna"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 1858 kvadrātkilometri, 394500 iedzīvotāju (2012. g.).
Purblanku dzelve Purblaņķu dzelve Raiskuma pagastā.
Rana terrestris purva vardes "Rana arvalis" nosukuma sinonīms.
Šņitkas purvs purvs Balvu novada Lazdukalna pagastā, platība — 3699 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5 m, zem kūdras sapropelis; Lagažu-Šņitku purvs; ziemeļu daļu sauc par Raganu purvu, austrumu — par Motokli.
Rampas purvs purvs Saulkrastu un Ādažu novadā, Ropažu līdzenumā starp Gauju un Pusku, platība - 680 ha, lielākais kūdras dziļums - 3,5 m, apaudzis ar mežu; Rampas-Bitnieku purvs.
tukāns Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Ramphastidae"), nelieli un vidēji lieli putni (garums - 30-60 cm, masa - 100-300 g) ar nesamērīgi lielu knābi, spilgtu, kontrastainu apspalvojumu, izplatīti Amerikas tropu mežos, 6 ģintis, 33 sugas.
dumbrvistiņa Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Rallidae"), sastopamas visā pasaulē, izņemot polāros apgabalus; slikti lido, lieliski skrien, dažas sugas labi peld; 18. ģintis, 123 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas - dumbrcālis, grieze, ormanīši (2 sugas), ūdensvistiņa, laucis.
babarberi Rabarberi.
rheum Rabarberi.
barbens Rabarbers.
raberbers Rabarbers.
rabata Rabate.
rhabdospora Rabdosporas.
masorēts Rabīns, kas darbojies patskaņu pierakstīšanā ebreju valodā rakstītajam Vecās Derības tekstam.
rabinis Rabīns.
Rabkazdroja Rabka Zdroja, pilsēta Polijā.
pantagruels Rablē romāna varonis, šaubulis, bezbēdīgs šķiedējs.
Rabuta Rabuta ezers - Rābuta ezers Vaidavas pagastā.
rakšaviņa Racēja, rakņātāja (cūkas pavārds).
kārkulis Racējcircenis, zemesvēzis ("Grillotalpa vulgaris").
ķirelis Racējcircenis, zemesvēzis.
sphecidae Racējlapseņu dzimta.
cerceris Racējlapseņu dzimtas ģints.
gorytes Racējlapseņu dzimtas ģints.
oxybelus Racējlapseņu dzimtas ģints.
philanthus Racējlapseņu dzimtas ģints.
bišlapsene Racējlapseņu dzimtas suga ("Philanthus triangulus"), uz kukaiņa galvas raksturīgs zīmējums - balts kronis, barojas ar medusbitēm, tāpēc tautā tiek saukta par bišu vilku.
grāvelis Racējs, grāvracis.
grāveris Racējs, grāvracis.
bedājs Racējs.
bedējs Racējs.
bediejs Racējs.
racis Racējs.
clivina Racējskrejvaboļu apakšdzimta, >400 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
scaritinae Racējskrejvaboļu apakšdzimta.
dyschirius Racējskrejvaboļu apakšdzimtas ģints, >200 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
gnoskopīns Racēmisks narkotisks alkaloīds opijā.
raceknes Racenes - ragavu slieces no koka ar līku sakni; arī ragavas ar šādām sliecēm.
daudzgadīgais rācenītis rācenīšu suga ("Rapistrum perenne").
krunkainais rācenītis rācenīšu suga ("Rapistrum rugosum").
rakas Races - riteņu izbrauktās gropes ceļā; rices.
ekonomija Racionāla (piemēram, materiālo vērtību un naudas līdzekļu) izmantošana; rezultāts --> ekonomēt.
agronomija Racionālas lauksaimniecības teorija un prakse.
ekonomēt Racionāli izmantot (ko); arī taupīt.
racionālists Racionālisma (1) piekritējs.
racionālists Racionālisma (3) pārstāvis.
saimnieciskums Racionāls (piemēram, materiālo vērtību, naudas līdzekļu) izmantojums (kādā uzņēmumā, ražošanas nozarē u. tml.).
diskursīvs Racionāls, analizējošs.
račīns Rači - gruzīnu etnogrāfiska grupa.
Racza Raču muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā.
radus Rada, radniecisks.
fotoradars Radars ar automātisku fotografēšanas iekārtu, kas fiksē braukšanas ātruma pārsniegšanu.
Oblesona Radavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Kacēnu pagastā.
Radehova Radehiva, pilsēta Ukrainā.
rademachera Rademahera.
Ķīnas rademahera rademaheru suga ("Rademachera sinica").
radgājums Radi; radniecība.
radņa Radi.
RID Radiālā imūndifūzija (angļu "radial immunodiffusion").
aktinomorfisks Radiāli simetrisks zieds, caur kuru var novilkt ne mazāk par divām simetrijas plaknēm.
aktinomorfs Radiāli simetrisks zieds, caur kuru var novilkt ne mazāk par divām simetrijas plaknēm.
vainags Radiāli veidots, novietots (kā) kopums.
rad Radiāns (plaknes leņķa mērvienība).
redori Radiatori.
kreatūra Radība, radījums; cilvēks, dzīvnieks.
lēkumi Radības, dzemdības; arī tikko dzimušais bērns.
sešas Radības, nedēļas.
gadības Radības.
radīgi Radīgs.
laidumi Radījumi.
afrodīts Radījums, kuram vai nu nemaz nav dzimuma orgānu vai arī tie ir tā izkropļoti, ka dzimumu nevar identificēt.
talebans Radikāla islāma kustība, 1996.-2001. g. atradās pie varas Afganistānā.
revolūcija Radikāla kvalitatīva pārmaiņa, lēcienveida pāreja no viena stāvokļa otrā.
radikālsociālisti Radikālas sociālistiskas partijas biedri.
kreisie Radikālas, tagad gk. sociālistiskas, agrāk arī liberālas partijas; nosaukums radās franču revolūcijas laikā 1789, kad radikāļi parlamentā ieņēma vietas pa kreisi no parlamenta priekšsēdētāja.
leveleri Radikāli demokrātiska partija Anglijā 17. gs., kas centās panākt republikas nodibināšanu, pieprasīja vispārējās vēlēšanu tiesības.
revolucionizēt Radikāli, būtiski izmainīt (ko kādā zinātnes nozarē, tehnikā, mākslā u. tml.).
R Radikālis (ķīm.).
radikals Radikālis.
radikālis Radikālisma (1) piekritējs; radikālists (1).
holagogs Radikāls līdzeklis.
boļševisms Radikāls marksistisks politiskās domas virziens, komunistiska mācība, kas realizējās Krievijas un PSRS kompartijas darbībā un bija arī paraugs citu valstu komunistiskajām partijām; vēlāk bieži vien pazemojošs apzīmējums revolucionārajam komunismam.
dekonstrukcija Radikāls strukturālisma virziens, kura skatījumā teksts ir "decentrēta" struktūru saspēle, kurai nepiemīt nekāda galīgi noteicama jēga.
drastisks Radikāls, krass.
radikalizācija Radikālu kustību, līdzekļu, vadītāju īpatsvara palielināšanās politikā vai kādā politiskā organizācijā, kustībā.
meningopolineirīts Radikuloneirīta, aseptiskā meningīta un kraniālā neirīta triāde.
tārpināt Radināt pie darba.
radināties Radināt sevi.
dēdināt Radināt vistu dēt noteiktā vietā.
jaucēt Radināt, darīt rāmu (dzīvnieku).
mostīt Radināt, mācīt.
jaucināt Radināt.
jūcināt Radināt.
krustmāte Radiniece (piemēram, tēva vai mātes māsa); sieviete attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku.
radne Radiniece; radniecība; radi.
dievere Radiniece.
radene Radiniece.
radeniece Radiniece.
radinīca Radiniece.
radnīca Radiniece.
radoņa Radiniece.
radone Radiniece.
radabērns Radinieka bērns.
dubultradi Radinieki, kurus saista vairākas radniecības saiknes (kas rodas, piemēram, brāļiem apprecot māsas).
krusttēvs Radinieks (piemēram, tēva vai mātes brālis); vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku; tēvocis.
ginta Radinieks, rads; radu kopums; saime; ģentis.
ģencis Radinieks, rads; radu kopums; saime.
ģente Radinieks, rads; radu kopums; saime.
ģentis Radinieks, rads; radu kopums; saime.
ģinta Radinieks, rads; radu kopums; saime.
ģinte Radinieks, rads; radu kopums; saime.
ģints Radinieks, rads; radu kopums; saime.
radavīrs Radinieks, rads.
radnieks Radinieks, rads.
radabrālis Radinieks.
radagabals Radinieks.
radenieks Radinieks.
radgabals Radinieks.
radubrālis Radinieks.
tujenieks Radinieks.
radubērns Radinieku bērns.
cilts Radinieku kopa ar vienu izcelsmi; dzimta.
ārantena Radio antena, kas uzstādīta ārpus telpām.
radiotelevīzija Radio un televīzijas sistēmas kopums, apvienojums.
anodbaterija Radio uztvērēja vai raidītāja anoda ķēdē ieslēgta baterija.
komentēt Radio vai televīzijas reportāžās stāstīt par kādu notikumu, pasākumu u. tml., īsi to analizēt vai novērtēt.
leijerkaste Radio; atskaņotājs.
radija Radio.
radiva Radio.
radionuklīds Radioaktīvā elementa kodols, kā dabisks, tā mākslīgi radīts.
emanācija Radioaktīva gāze, viens no elementa radona (Rn) nosaukumiem.
bekerels Radioaktīvā starojuma avota aktivitātes mērvienība, Bq (1 Bq = 1 sabrukšanas akts sekundē).
radionekroze Radioaktīva starojuma izraisīta audu nekroze.
tritons Radioaktīvā ūdeņraža izotopa - tritija atoma kodols, kas sastāv no viena protona un diviem neitroniem.
radioizotops Radioaktīvais izotops.
RAI Radioaktīvais jods (angļu "radioactive iodine").
kodolatkritumi Radioaktīvie atkritumi, atomelektrostaciju kodoldegvielas reakciju gala produkti.
radiofotogrāfija Radioaktivitātes fotogrāfiska reģistrācija.
radiofarmācija Radioaktīvo farmaceitisko līdzekļu un radionuklīdu sagatavošana.
radiodzelzs Radioaktīvs dzelzs izotops; pussabrukšanas periods 5SFe2,94 g., 59Fe 45,1 diena; šo izotopu maisījumu lieto asins izmeklēšanā.
radiofosfors Radioaktīvs fosfora izotops ar pussabrukšanas periodu 14,22 dienas; to plaši lieto bioloģijas pētījumos par iezīmētu atomu.
radiojods Radioaktīvs joda izotops; visbiežāk lietotais ir 131I, ko iegūst, apstarojot telūru ciklotronā; pussabrukšanas periods astoņas dienas; lieto vairogdziedzera funkciju noteikšanai, vairogdziedzera karcinomas metastāžu lokalizācijas noteikšanā, tireotoksikozes terapijā.
radiokālijs Radioaktīvs kālija izotops ar pussabrukšanas periodu 12,52 dienas; lieto kālijmaiņas pētījumos.
radiokobalts Radioaktīvs kobalta izotops ar pussabrukšanas periodu 5,24 g., kurš no katra sabrūkoša atoma izstaro vienu negatīvu beta daļiņu un divus gamma starus; lieto radioterapijā.
polonijs Radioaktīvs ķīmiskais elements - sudrabaini balts metāls, periodiskās sistēmas 84. elements, Po, zināmi 25 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
aktīnijs Radioaktīvs ķīmiskais elements ("Actiniuum") - sudrabbalts metāls, sastopams urāna rūdās, simbols - Ac, atomnumurs - 89, atommasa - 227,03, aktinoīds, ir 12 izotopu.
fermijs Radioaktīvs ķīmiskais elements, metāls, pieder aktinoīdiem; pirmo reizi mākslīgi iegūts 1953. g.; atomnr. 100, simbols Fm, zināmi 8 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav, dabā nav sastopams.
rentgenijs Radioaktīvs ķīmiskais elements, sintētiska viela.
metaceinerīts Radioaktīvs minerāls, no kura iegūst urānu.
radionātrijs Radioaktīvs nātrija izotops ar pussabrukšanas periodu 15,06 h, kas no katra sabrūkoša atoma izstaro vienu negatīvu beta daļiņu un divus gamma starus; lieto dažu leikožu formu terapijā.
radioogleklis Radioaktīvs oglekļa izotops, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadi.
radiotoksīns Radioaktīvs savienojums, kas uzkrājas augos un dzīvniekos un ir tiem kaitīgs.
radiosērs Radioaktīvs sēra izotops ar pussabrukšanas periodu 86,3 dienas; lieto sēra metabolisma pētījumos.
radioslāpeklis Radioaktīvs slāpekļa izotops ar pussabrukšanas periodu 10,08 min; iegūst, boru apstarojot ar alfa daļiņām.
radiostroncijs Radioaktīvs stroncija izotops ar pussabrukšanas periodu 50,5 dienas; lietots kaulu audzēju terapijā.
radiotorijs Radioaktīvs torija izotops ar pussabrukšanas periodu 1,9 g.; sabrūkot izstaro alfa starojumu.
radioaktīnijs Radioaktīvs torija izotops ar pussabrukšanas periodu 18,17 dienas; izstarodams alfa starojumu, tas pārvēršas par aktīniju X.
jonijs Radioaktīvs torija izotops, kas emitē alfa un gamma daļiņas.
ionijs Radioaktīvs torija izotops.
metrampērs Radioantenas "strāvas momentu" mērvienība, kad par "strāvas momentu" pieņemts ampēros izteikts strāvas stipruma reizinājums ar metros izteiktu antenas augstumu; metrampēru skaits raksturo radiostacijas starojumu.
rādiķis Radioaparāts.
radiomehāniķis Radioaparātu mehāniķis.
radioastrofizika Radioastronomijas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos, kā arī to ķīmisko sastāvu.
radioastronoms Radioastronomijas speciālists.
radioobservatorija Radioastronomiska observatorija.
radiocitoloģija Radiobioloģijas nozare, kas pēta šūnu un tās atsevišķo organellu reakcijas uz jonizējošā starojuma iedarbību.
radiobiologs Radiobioloģijas speciālists.
radiocentrāle Radiocentrs.
radiopulsārs Radiodiapozonā pulsējošs kosmiskā elektromagnētiskā starojuma avots, pulsāra veids.
radiators Radioelektronikā - elements elektronisko ierīču dzesēšanai.
radiotermolokators Radioelektroniska ierīce objektu (mērķu) atklāšanai, to leņķisko koordinātu u. c. datu noteikšanai ar radiotermolokācijas metodēm.
radiolampa Radioelektroniskajā aparatūrā izmantojama elektronu lampa.
REG Radioencefalogramma (angļu "radioencephalogram").
klusuma zona Radiofizikā - apgabals, kurā nav uztverami noteikta īsviļņu radioraidītāja signāli, bet aiz kura šos signālus atkal var uztvert.
kvazioptika Radiofizikas nozare, kas aplūko, kā izplatās elektromagnētisko viļņu kūļi (viļņa garums ir no \~0,01 mm līdz \~1 mm), kuru šķērsizmēri ir daudz lielāki par viļņa garumu; šādu kūļu izplatīšanās lielā mērā pakļaujas ģeometriskās optikas likumiem, tāpēc difrakcijas parādības jāņem vērā tikai daļēji.
radiofiziķis Radiofizikas speciālists.
translācija Radiofonijā un televīzijā - pārraide no vietas, kas atrodas ārpus studijas; signālu, programmu pārraide pa vadu vai kabeļu tīklu.
tiešraide Radiofonijā, televīzijā - tieša, sinhrona pārraide (no studijas, koncertzāles, stadiona u.tml.), neizmantojot agrāku ierakstu datu nesējā.
radiofons Radiofonijai nepieciešamo iekārtu kopums.
radiodarbinieks Radiofonijas darbinieks.
radiokompānija Radiofonijas kompānija.
radiokorporācija Radiofonijas korporācija.
radiosabiedrība Radiofonijas sabiedrība.
tūners Radiofonijas uztverošā kompleksa autonoma sastāvdaļa - atsevišķā blokā noformēts radiouztvērējs, kam ir savs barošanas avots un ligzda galvas telefona pieslēgšanai.
radiokanāls Radiofrekvenču josla, kas paredzēta attiecīgai radiopārraidei, radiostacijai.
radiogaldiņš Radiogalds.
radiopelengators Radiogoniometrs.
radiotelegramma Radiogramma.
radioģenētiķis Radioģenētikas speciālists.
radioģeologs Radioģeoloģijas speciālists.
radiopeilers Radioiekārta, ar kuru noteic virzienu uz raidstaciju, tās signālus uztverot ar virzienantenu; radiopeilēklis.
radiopeilēklis Radioiekārta, ar kuru noteic virzienu uz raidstaciju, tās signālus uztverot ar virzienantenu; radiopeilers.
radiokonstruktors Radioiekārtu konstruktors.
radiolīnija Radiokanālu kopums, kas darbojas paralēli vai secīgi.
radiokomentētājs Radiokomentāra autors.
radiokomentators Radiokomentētājs.
radiodeviācija Radiokompasa vai radiopeilēkļa kļūda, ko rada no apkārtējiem priekšmetiem atstarotie elektromagnētiskie viļņi.
radioķīmiķis Radioķimijas speciālists.
akantārijas Radiolārijas.
radiolaria Radiolārijas.
radiologs Radioloģijas (1) speciālists.
radiologs Radioloģijas (2) speciālists.
kolimators Radioloģiskajās iekārtās - ierīce starojuma plūsmas ierobežošanai.
radioimunoloģija Radioloģiskās tehnikas lietošana imunoloģijā.
radioatbalss Radiolokācijā izmantota elektromagnētisko viļņu atstarošanās no apkārtējiem priekšmetiem.
ģeoradars Radiolokācijas iekārta zemes dzīļu izpētei līdz dažu simtu metru dziļumam.
radioprožektors Radiolokators ar gaismas prožektoru.
papildradars Radiolokators, ko papildus galvenajam radaram izmanto zonās ar nepietiekamu galvenā radara pārklājumu.
rentgenluminiscence Radioluminiscences paveids, kas rodas, apstarojot luminoforu ar rentgenstariem vai gamma stariem; lieto rentgendiagnostika attēla vizualizācijai.
radiometeocentrs Radiometeoroloģijas centrs.
radiometeorologs Radiometeoroloģiļas speciālists.
radiometrists Radiometrijas (1) speciālists.
radiometrists Radiometrijas (2) speciālists.
radiometris Radiometrs.
točka Radiomezgls.
radiosekstants Radionavigācijas ierīce kuģu un lidaparātu koordinātu noteikšanai pēc debess ķermeņa radiostarojuma.
radioaltimetrs Radionavigācijas ierīce lidaparātu lidošanas augstuma noteikšanai.
radiotālmērs Radionavigācijas ierīce, ar ko mēra attālumu attāluma mērīšanas sistēmās, vai autonoms attāluma mērītājs līdz radiosignālus atstarojošam objektam, piem., radioaltimetrs.
Decca Radionavigācijas sistēma garajos viļņos kuģniecības un gaisa satiksmē; sastāv no daudziem uz zemes bāzētiem radioraidītājiem un balstās uz hiperboliskās navigācijas principu.
radiotranslācija Radiopārraide tieši no darbības vietas (piemēram, no koncertzāles, stadiona).
radioklusēšna Radiopārraižu aizliegums, lai slēptu no pretinieka savējo karaspēka (spēku) atrašanās vietu un darbību.
radioizlūkošana Radiopārtveršana, raidījumu analīze, raidītāju peilēšana nolūkā iegūt ziņas par pretinieku.
radiopeilētājs Radiopeilers - radioiekārta, kas nosaka virzienu uz raidstaciju.
radiogoniometrs Radiopeilēšanas ierīce, ar kuru noteic radiostarojuma avota (piemēram, radiobākas) vai no objekta atstarojušos radioviļņu pienākšanas virzienu; to plaši izmanto navigācijā.
radiotranslācija Radioprogrammu pārraide pa vadu sakaru sistēmu.
radioavīze Radioraidījums, kas pēc materiāla sakārtojuma atgādina avīzi.
radio Radioraidījums.
radiopārraide Radioraidījums.
radiorežisors Radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu, radiokompozīciju, radiolasījumu) režisors.
radiokomiteja Radioraidījumu komiteja.
radioapraide Radioraidījumu pārraidīšana.
radioklusums Radioraidīšanas pārtraukums tīklā uz noteiktu laiku.
radiokontrolpunkts Radioraidītāja izvietojums, ko nosaka, mērījot raidītāja azimutus attiecībā pret divām vai vairākām peilēšanas stacijām, kad raidītājs atrodas krustpunktā.
radiokontrole Radiosakaru noteiktās kārtības kontrole, lai pārbaudītu karaspēka daļas un savienojumu slēpto vadību, darbības režīmus, radiomaskēšanos, iekārtu tehniskās ekspluatācijas prasību un radiosakaru noteikumu izpildi.
radioseanss Radiosakaru seanss.
radiooperators Radiosakaru sistēmas operators.
radiovirziens Radiosakaru veids starp divām radiostacijām (ar kādu noteiktu korespondentu), lietojot īpaši izstrādātus radiodatus.
maydey Radiosignāls sauciens pēc palīdzības, ko lieto uz kuģiem un lidmašīnās.
tāluztvere Radiosignālu uztvere aiz radioraidītāja drošās uztveres zonas robežas; tāluztveršana.
tāluztveršana Radiosignālu uztveršana aiz radioraidītāja drošās uztveršanas zonas robežas; tāluztvere.
goniometrs Radiospoļu sistēma vērstai raidīšanai un vērstai uztveršanai.
radioklubs Radiosporta un radioamatierisma centrs.
raidstacija Radiostacija informācijas pārraidei.
radiodati Radiostacijas frekvences (frekvenču paketes), indeksi, paroles, izsaukumi (adrešu kodi), radiosakaru grafiki, kā arī izsaukumu tabulu atslēgas u. c. dati, kas nepieciešami radioapmaiņai.
radiouzliesmojums Radiostarojuma intensitātes straujš pieaugums.
radiouzvedums Radiostudijā iestudēts, radio speciiikai pielāgots (kā, piemēram, lugas, operas, operetes) uzvedums, ko pārraida pa radio.
fīders Radiotehnikā - enerģijas pārvades līnija, ko lieto augstfrekvences signālu pārvadei vai sadalei starp atsevišķiem iekārtu blokiem.
radiotechnika Radiotehnika.
radiotehniķis Radiotehnikas (1) speciālists (parasti ar vidējo izglītību).
kristadīns Radiotehnikas attīstības sākumposmā lietots detektoruztvērējs, ko baro neliela baterija.
radioorientieris Radiotehniska iekārta, ierīce (kā) orientēšanai.
kopantena Radiotehniska iekārta, kas nodrošina ultraīsviļņu un TV raidstaciju signālu uztveršanu vienlaikus vairākiem radio un TV uztvērējiem.
radars Radiotehniska ierīce mērķa atklāšanai un tā virziena un attāluma noteikšanai ar radiosignāliem; radiolokators.
radiosistēma Radiotehnisko iekārtu komplekss noteiktu uzdevumu veikšanai.
raidītājkomplekss Radiotehnisks iekārtu komplekss, kas nodrošina raidītāja darbību.
radiokomplekss Radiotehnisku iekārtu komplekss noteiktu uzdevumu veikšanai.
šūna Radiotelefonijā - apvidus, ko apkalpo viena radiotelefona centrāle.
radiotelemehāniķis Radiotelemehānikas speciālists.
radiointerferometrs Radioteleskopu sistēma, kas sastāv no divām vai vairākām antenām, kas novietotas noteiktā attālumā viena no otras.
radionovērošana Radiotīklu (radiovirzienu) darbības izlūkošanas metode, ko pretinieks izmanto, lai iegūtu nepieciešamās taktiskās un operatīvās ziņas par pretējo pusi.
radiogalds Radiouztvērēja novietošanai paredzēts (neliels) galds.
kristāluztvērējs Radiouztvērējs, kurā izmantots kristāla detektors.
rāčiņš Radiouztvērējs.
rāčuks Radiouztvērējs.
rādiņš Radiouztvērējs.
rādža Radiouztvērējs.
rādžiņš Radiouztvērējs.
rāģiks Radiouztvērējs.
rāģis Radiouztvērējs.
rāģuks Radiouztvērējs.
VHF Radioviļņi ar ļoti augstām frekvencēm, robežās no 30 līdz 300 MHz (angļu "very high frequency"); izmanto radio FM, TV kanālos, mobīlo radiosakaru sistēmās un radionavigācijā.
skrejvilnis Radioviļņi ar mainīgu frekvenci.
ultraīsviļņi Radioviļņi, kuru garums ir mazāks par 10 metriem.
īsviļņi Radioviļņi, kuru garums ir no 10 līdz 100 metriem.
radioavots Radioviļņu avots.
radiouztveršana Radioviļņu uztveršana un pārveidošana skaņās; radiouztvere.
radiouztvere Radioviļņu uztveršana un pārveidošana skaņās; radiouztveršana.
L-antena Radioviļņu uztveršanai vai raidīšanai lietotā horizontālā antena, kuras viens gals iet taisnā leņķī lejup (uz aparātu).
radioslāpējošs Radioviļņus absorbējošs, vai vāji atstarojošs.
radiozonds Radiozonde.
bortradists Radists - apkalpes loceklis (parasti lidaparātā).
creatio Radīšana.
trukšķināt Radīt "tru-, tru-" līdzīgu troksni.
pārsūknēt Radīt (asins) plūsmu organismā (parasti par sirdi).
audzēt Radīt (augu vai dzīvnieku) augšanai un attīstībai labvēlīgus apstākļus (kopjot, barojot); rūpēties, gādāt, lai aug.
sadzīvāt Radīt (bērnu), parasti dzīvojot laulībā.
piedzīvāt Radīt (bērnus).
ieskapēt Radīt (citam cilvēkam) iespēju (ko) iegūt.
šķilt Radīt (dzirksteles, uguni), piemēram, sitot, beržot cietus priekšmetus vienu pret otru.
gārguļot Radīt (elpošanas orgānos) gārdzošu troksni; atskanēt šādam troksnim.
gārgt Radīt (elpošanas orgānos) sēcošu, dobju troksni (piemēram, sāpēs, agonijā); atskanēt šādam troksnim.
orientēt Radīt (kā) darbībai noteiktu virzību, vērstību.
turēt Radīt (kā) kustībai (noteiktu virzienu); virzīties (noteiktā virzienā) - par transportlīdzekli; vadīt (transportlīdzekli, darbarīku u. tml.) noteiktā virzienā.
puantēt Radīt (kā) pārsteiguma efektu, kulmināciju.
noskaņot Radīt (kādā) noteiktu (domu, jūtu, gribas) virzību, ievirzi; radīt (kādā) noteiktu izjūtu, uzskatu, gribas procesu kopumu.
portretēt Radīt (kāda) portretu (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos u. tml.).
portretēt Radīt (kāda) portretu (piemēram, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
polarizēt Radīt (kādai parādībai, tās izpausmei) noteiktu virzienu.
rādīt Radīt (kādam) iespēju uztvert ar redzi, skatīties (piemēram, vizuālu mākslas darbu, kādu darbību, norisi).
saberzt Radīt (kādam) ļoti lielas grūtības, arī ļoti smagus apstākļus; arī iznīcināt.
riebt Radīt (kādam) nepatikšanas, darīt ko ļaunu (ar savu izturēšanos, rīcību, runu).
sāpēt Radīt (kādam) nomācošu emocionālu stāvokli.
skanēt Radīt (kādu) iespaidu, izklausīties (kā) - par vārdiem, valodu.
ņemt Radīt (kam) kādu stāvokli, situāciju, apstākļus; panākt, ka (kam) rodas kāds stāvoklis, situācija, apstākļi.
magnetizēt Radīt (kam) magnētiskas īpašības.
pārslogot Radīt (kam) pārslodzi, pieļaut, ka (kam) rodas pārslodze.
pārspriegot Radīt (kam) pārspriegumu, pieļaut, ka (kam) rodas pārspriegums.
politizēt Radīt (kam) politisku raksturu; ciešāk saistīt (ko) ar politiku.
polarizēt Radīt (kam) pretstatu, krasu atšķirību.
nodrošināt Radīt (kam) priekšnoteikumus, padarīt iespējamu, reālu (piemēram, norisi, stāvokli).
socioloģizēt Radīt (kam) sociālu raksturu; ciešāk saistīt (ko) ar sabiedrības dzīvi.
audzēt Radīt (ko), veicināt (kā attīstību).
noūkšēties Radīt (lēlojot dziedot) saucienu vai kliedzienu.
producēt Radīt (organiskas vielas) - par organismiem.
izdvest Radīt (paklusu skaņu) - par priekšmetiem, arī par parādībām dabā.
dadzīvāt Radīt (parasti ārlaulības bērnu).
veltīt Radīt (piemēram, daiļdarbu), veikt (darbu, pasākumu), norādot, ka tiek parādīta cieņa, atzinība (kādam, arī kam), godinot (kādu, arī ko).
noapaļot Radīt (piemēram, mākslas darbam, tā elementiem) nobeigtību, galīgo izveidojumu.
pārsātināt Radīt (piemēram, šķīdumā) vielas koncentrāciju, kas ir lielāka par līdzsvara koncentrāciju.
celt Radīt (piemēram, troksni).
rotāt Radīt (sejā, tās daļās) kādu, parasti patīkamu, izteiksmi (par smaidu, sārtumu u. tml.).
sapirsties Radīt (skaļu) troksni, izdalot vēdera gāzes.
taisīt Radīt (skaņas).
kolorēt Radīt (skaņdarba) skanējuma nokrāsu.
izdot Radīt (skaņu).
smieties Radīt (smieklus).
riest Radīt (šķidrumu) kur, pildīt (ar šķidrumu).
saradīt Radīt (vairākus, lielāku daudzumu).
samulēt Radīt ādas noberzumu.
klizot Radīt aizdomas, aprunāt, arī apmelot.
durties acīs Radīt aizdomas, uztraukumu, skaudību.
uzdzilināt Radīt apdeguma, dzēluma vāti.
kaukt Radīt apnicīgas, gaudulīgas skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem).
krecināt Radīt aprautas, čērkstošas skaņas (par dažiem putniem).
šķaudīt Radīt aprautas, šņācošas skaņas, parasti, bojājoties, pārvarot šķēršļus (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
plūkšķēt Radīt apslāpētu troksni (piemēram, par auduma gabaliem, kas vējā sitas viens pret otru); plūkšēt.
plūkšēt Radīt apslāpētu troksni (piemēram, par auduma gabaliem, kas vējā sitas viens pret otru).
vērt durvis Radīt apstākļus, iespēju (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
apsakņot Radīt apstākļus, lai (spraudeņi) izveidotu saknes.
noturēt virs (arī uz) ūdens Radīt apstākļus, rīkoties tā, lai (kas) varētu pastāvēt, eksistēt.
turēt virs (arī uz) ūdens Radīt apstākļus, rīkoties tā, lai (kas) varētu pastāvēt, eksistēt.
(no)turēt virs (arī uz) ūdens Radīt apstākļus, rīkoties tā, lai (kas) varētu pastāvēt, eksistēt.
apdullināt Radīt apziņas traucējumus (ar indīgām vielām u. tml.).
apdullināt Radīt apziņas traucējumus (par stipru troksni, spēcīgu smaržu, smaku).
apdullināt Radīt apziņas, samaņas traucējumus (ar sitienu, triecienu u. tml.).
klepot Radīt ar darbības traucējumiem saistītus trokšņus (par mehānismiem).
darīt Radīt ar savu rīcību, izturēšanos (piemēram, kādu pārdzīvojumu, stāvokli).
šmiukstēt Radīt asu, augstu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko samērā tievu, plānu, elastīgu, ko strauji skar gaisa plūsma vai kas strauji virzās gaisā); atskanēt šādam troksnim.
ņirkstēt Radīt asu, paskarbu troksni (piemēram, par to, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
stirkšķēt Radīt asu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržoties gar ko; atskanēt šādam troksnim.
tarkšēt Radīt asu, samērā ritmisku troksni (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, kurās vairākkārt saskaras detaļas, arī notiek eksplozijas); atskanēt šādam troksnim.
tarkšķēt Radīt asu, samērā ritmisku troksni (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, kurās vairākkārt saskaras detaļas, arī notiek eksplozijas); atskanēt šādam troksnim.
čīkstēt Radīt asu, sēcošu troksni (parasti par plaušām); atskanēt šādam troksnim.
ķerkstēt Radīt asu, skarbu troksni.
ķērkstēt Radīt asu, skarbu troksni.
rēkt Radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu).
klidzināt Radīt atkārtotas īsas, samērā spalgas balss skaņas (par dažiem putniem).
drazāt Radīt atkritumus, gružus; drazu taisīt.
iekukstēties Radīt atsevišķu nopūtai līdzīgu skaņu.
noplikšēt Radīt atsevišķu, vienreizēju plikšķi.
atsvaidzināt Radīt atvēsinājuma sajūtu.
ievainot Radīt audu bojājumu (cilvēka vai dzīvnieka organismā) ārējas iedarbības rezultātā.
savainot Radīt audu, parasti stipru, bojājumu (cilvēka vai dzīvnieka organismā) ārējās iedarbības rezultātā.
trillināt Radīt augstas, dzidras, augstumā strauji mainīgas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
ļirināt Radīt augstas, mainīgas balss skaņas (parasti smieklus).
smilkstēt Radīt augstas, paklusas, stieptas skaņas (piemēram, par vēju); atskanēt šādām skaņām.
pīkstēt Radīt augstas, parasti stieptas, raksturīgas balss skaņas (par nelieliem dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
vidžināt Radīt augstas, smalkas, parasti ritmiskas, balss skaņas (par putniem, parasti par bezdelīgām): atskanēt šādām skaņām.
spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas (parasti par bērniem, sievietēm).
spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem).
ņeukšēt Radīt augstas, spiedzīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, piemēram, suņiem, zirgiem).
ņiukšēt Radīt augstas, spiedzīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, piemēram, suņiem, zirgiem).
ņiukstēt Radīt augstas, spiedzīgas balss skaņas (parasti par suņiem, arī zirgiem).
ķiukšēt Radīt augstas, spiedzīgas balss skaņas (parasti par suņiem, kad tie dzen medījamo dzīvnieku).
ķeukšēt Radīt augstas, spiedzīgas skaņas (parasti par suņiem, kad tie dzen medījamo dzīvnieku).
šviļpāt Radīt augstas, stieptas skaņas (par vēju).
čīgināt Radīt augstas, stieptas skaņas.
stinkšēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai; tinkšķēt.
stinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai; tinkšķēt.
tinkšēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai.
tinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai.
trillināt Radīt augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu balss skaņu kopumu (parasti par putniem); treļļot (1).
džinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādam troksnim.
žvinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, stikliem, tiem krītot, plīstot u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
pīkstēt Radīt augstu, parasti stieptu, skaņu (piemēram, par ierīcēm, iekārtām); atskanēt šādai skaņai.
svilpt Radīt augstu, samērā griezīgu balss skaņu (par dzīvniekiem, parasti par putniem).
svilpt Radīt augstu, samērā griezīgu skaņu, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi); atskanēt šādai skaņai; arī svilpot (1).
ķiukstēt Radīt augstu, svilpjošu skaņu (par lidojošu lodi).
apdraudēt Radīt bīstamus apstākļus.
sablaukšināt Radīt blaukšķi (piemēram, sasitot spārnus).
blāzmot Radīt blāzmu (par gaismu, gaismas avotu).
uzbrukt Radīt bojājumus (augiem) - piemēram, par kaitēkļiem, slimībām.
purģēt Radīt caureju.
vējināties Radīt caurvēju.
pacerināt Radīt cerību, mierināt.
pārslēgt Radīt citādu vērstību (psihiskam stāvoklim).
pārslēgties Radīt citādu vērstību (savam psihiskajam stāvoklim); iegūt citādu vērstību (par psihisku stāvokli).
pļerrināt Radīt čīkstošu skaņu, kas atkārtojas (piemēram, strādājot ar neeļļotu ratiņu).
cīkstināt Radīt čīkstošu skaņu.
ņuršķēt Radīt čīkstošu troksni.
noskrimšķēt Radīt čīkstošu, knakšķošu, krācošu skaņu.
nokrapšķēt Radīt čīkstošu, svirkstošu, sprakstošu skaņu.
nodžirkstināt Radīt čirkstoņu.
klirkšēt Radīt čirkstošas skaņas (par vistām).
nočiukstēt Radīt čirkstošu, čaukstošu, čivinošu skaņu.
uzčūkstināt Radīt čūkstošu troksni.
svuļķēt Radīt daudz dūmu.
augļoties Radīt daudz pēcnācēju; vairoties.
pieradīt Radīt daudzus, piepildot ar to (telpu, trauku u. tml.).
burkšķēt Radīt dažāda augstuma un stipruma neskaidrus, ilgstošus trokšņus; atskanēt šādiem trokšņiem.
šļakšināt Radīt dažādas skaņas ar muti (par cūkām) vai tās atdarināt.
cirsties Radīt dedzinošu sāpju sajūtu (piemēram, mutē, kaklā) - par vielām.
žvunkšēt Radīt dobjas šņācošas skaņas.
dūzinēt Radīt dobji skanošu troksni.
nogremties Radīt dobju skaņu.
noļurdzēt Radīt dobju skaņu.
noplūkšēt Radīt dobju skaņu.
noplūkšķēt Radīt dobju skaņu.
blaukšēt Radīt dobju šāviena troksni (par šaujamieroci); atskanēt šādam troksnim.
blaukšķēt Radīt dobju šāviena troksni (par šaujamieroci); atskanēt šādam troksnim.
nošļankstēt Radīt dobju šļakstu, plunkšķi.
blākšēt Radīt dobju troksni (piemēram, par ko lielu, smagu, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
blākšķēt Radīt dobju troksni (piemēram, par ko lielu, smagu, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
zvākstēt Radīt dobju troksni, it kā berot graudus caur garu cauruli.
bunkšķināt Radīt dobju troksni.
būkšēt Radīt dobju, apslāpētu troksni (par ko pasmagu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
būkšķēt Radīt dobju, apslāpētu troksni (par ko pasmagu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
dūmakot Radīt dūmaku (1); būt dūmakainam (1).
dūmakāt Radīt dūmaku (virs rudziem ziedu laikā).
dūmot Radīt dūmu aizsegu (augļu kokiem, dārziem, parasti, lai pasargātu tos no salnām).
kūpēt Radīt dūmus (par ko degošu).
lirināt Radīt dzidras, augstumā ātri mainīgas balss skaņas (parasti par cīruli).
trizuļot Radīt dzidras, augstumā strauji mainīgas skaņas; atskanēt šādām skaņām.
trīzuļot Radīt dzidras, augstumā strauji mainīgas skaņas.
zvanīt Radīt dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas skaņas (par [zvanu]{s:1512}); atskanēt šādām skaņām.
zvanīt Radīt dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas (par smiekliem, cilvēka balsi); atskanēt šādām skaņām.
zvanīt Radīt dzidras, parasti samērā augstas, skaņas (par metāla, stikla priekšmetiem, tiem saskaroties, plīstot, arī tos skarot u. tml.); atskanēt šādām skaņām.
šķindēt Radīt dzidru, arī asu, samērā skaļu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras, par plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
šukstināt Radīt eža pukšķēšanas skaņas.
garot Radīt garaiņus (par silta gaisa plūsmu aukstumā).
garot Radīt garaiņus, iztvaikojumus (piemēram, par karstu šķidrumu).
maurāt Radīt garas, stieptas, govs maušanai līdzīgas skaņas (par cilvēku).
karkšēt Radīt gārdzošu, čērkstošu troksni (par cilvēku, viņa elpošanas orgāniem).
kārkšēt Radīt gārdzošu, čērkstošu troksni (par cilvēku, viņa elpošanas orgāniem).
karkšķēt Radīt gārdzošu, čērkstošu troksni (par cilvēku, viņa elpošanas orgāniem).
kārkšķēt Radīt gārdzošu, čērkstošu troksni (par cilvēku, viņa elpošanas orgāniem).
vaimanāt Radīt gari stieptai skaņas (par veļu, vētru, arī vēja, vētras locītiem, lauzītiem, kokiem, zariem u. tml.); atskanēt šādām skaņām.
raudāt Radīt gari stieptas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
raudāt Radīt gari stieptas skaņas (par vēju, vētru u. tml.); atskanēt šādām skaņām.
pūst Radīt gari stieptu skaņu (piemēram, par sirēnu).
sagardināt Radīt garšu.
aurot Radīt gaudojošas, kaucošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
smuikāt Radīt gaudulīgas skaņas.
gaudot Radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem).
kvarkšēt Radīt griezīgas, skarbas dažāda augstuma un skaļuma balss skaņas (parasti par dažiem putniem).
kvarkšķēt Radīt griezīgas, skarbas dažāda augstuma un skaļuma balss skaņas (parasti par dažiem putniem).
žvarkstēt Radīt griezīgu troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
blarkšēt Radīt griezīgu troksni (piemēram, par skārda traukiem, kas dauzās cits pret citu, par strauji aizvērtām stikla durvīm, logiem); atskanēt šādam troksnim.
blarkšķēt Radīt griezīgu troksni (piemēram, par skārda traukiem, kas dauzās cits pret citu, par strauji aizvērtām stikla durvīm, logiem); atskanēt šādam troksnim.
zlarkšēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas beržas, sitas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
zlarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas beržas, sitas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
plarkšēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst); atskanēt šādam troksnim.
plarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst); atskanēt šādam troksnim.
plirkšēt Radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetu, kas beržas gar ko, par plīstošu audumu); atskanēt šādai skaņai.
plirkšķēt Radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetu, kas beržas gar ko, par plīstošu audumu); atskanēt šādai skaņai.
ņerkstēt Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piemēram, par ko cietu, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
cirkstēt Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piemēram, par to, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim; čirkstēt (1).
čirkstēt Radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piemēram, par to, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
švirkstēt Radīt griezīgu, paskarbu troksni (piemēram, par ko tādu, kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts); atskanēt šādam troksnim.
larkšēt Radīt griezīgu, skaļu troksni (piemēram, par rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem, kas sitas cits pret citu); atskanēt šādam troksnim.
larkšķēt Radīt griezīgu, skaļu troksni (piemēram, par rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem, kas sitas cits pret citu); atskanēt šādam troksnim.
raudāt Radīt grūtsirdīgas, smeldzīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem, parasti par vijoli).
klonēt Radīt ģenētiski identiskas šūnas vai organismus bezdzimumvairošanās ceļā.
skart Radīt ievainojumu (par ko tādu, kas virzās, tiek virzīts).
murmināties Radīt ilgstošas neskaidras, paklusas balss skaņas.
baurot Radīt ilgstošas, skaļas, dobjas (parasti liellopiem raksturīgas) balss skaņas; maurot.
maurot Radīt ilgstošas, skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm).
vilkt Radīt interesi, saistīt.
blēt Radīt īpatnējas balss skaņas (par aitām, kazām).
smieties Radīt īsas, aprautas, citu citai ātri sekojošas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
ķiukstēt Radīt īsas, augstas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem); riet smalkā balsī.
trikšķināt Radīt īsas, parasti augstas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par putniem).
čivināt Radīt īsas, pasīkas, parasti ritmiskas, balss skaņas (par putniem).
kurkstēt Radīt īsas, paskarbas, parasti ritmiskas, balss skaņas (piemēram, par vardēm, krupjiem).
ķaukstēt Radīt īsas, samērā augstas balss skaņas; riet smalkā balsī.
skrapšēt Radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
skrapšķēt Radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
pukstēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem); pukšķēt (2).
pukšēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem).
pukšķēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem).
zlaukšķēt Radīt īslaicīgu dobju troksni, piemēram, par ko palielu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim; zlaukšēt.
zlaukšēt Radīt īslaicīgu dobju troksni, piemēram, par ko palielu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim.
zlaukstēt Radīt īslaicīgu dobju troksni, piemēram, par ko palielu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim.
nokārkuļot Radīt īslaicīgu krācošu skaņu.
zliukšēt Radīt īslaicīgu paasu troksni, piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim.
bakšēt Radīt īslaicīgu padobju troksni, par ko mīkstu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim.
nopurkst Radīt īslaicīgu skaņu, kāda rodas, piemēram, pīlei skrienot un paceļoties spārnos u. tml.
pabrīšķināt Radīt īslaicīgu skaņu, kas atgādina brīkšķi.
nošvūkstēt Radīt īslaicīgu šņācošu skaņu.
nozvarkstēt Radīt īslaicīgu tarkšķošu, čīkstošu skaņu.
nošļurkstēt Radīt īslaicīgu troksni, kas raksturīgs, piemēram, līstot šķidrumam, kam iegrimstot šķidrumā u. tml.; noskanēt šādam troksnim.
viršķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē; arī plīstot drēbei); atskanēt šādam troksnim.
virkšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē); atskanēt šādam troksnim.
virkšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē); atskanēt šādam troksnim.
skriukšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim; kriukšķēt.
skriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim; kriukšķēt.
kriukšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
kriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
spriukšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par koka priekšmetiem, kas lūst vai plaisā); atskanēt šādam troksnim.
brakšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu); atskanēt šādam troksnim.
brikšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu); atskanēt šādam troksnim.
brikšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu); atskanēt šādam troksnim.
braukšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, stublājiem, koka priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim.
briukšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem); atskanēt šādam troksnim.
pliukšēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par pātagu, siksnu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
pliukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par pātagu, siksnu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
šņikstēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par šķērēm, ar kurām ko griež); atskanēt šādam troksnim.
briukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni lūztot.
sprikstēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (par ko sīku, kas tiek spiests, lauzts, arī atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
krikšēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
krikšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
sprakšēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakstēt.
sprakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakstēt.
sprakstēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakšķēt.
skraukšēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt.
skraukšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt.
kraukšēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim.
kraukšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim.
skrapstēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt.
skrakšēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; krakšēt.
skrakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; krakšķēt.
krakšēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
krakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
šņerkstēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par metāla, akmens u. tml. priekšmetiem, kas berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
šņirkstēt Radīt īslaicīgu, asu, spēcīgu troksni (piemēram, par metāla, akmens, arī koka priekšmetiem, kas berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
baukšēt Radīt īslaicīgu, dobju atsitiena vai sprādziena troksni; atskanēt šādam troksnim.
baukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju atsitiena vai sprādziena troksni; atskanēt šādam troksnim.
blakšēt Radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
blakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
blaukšēt Radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par to, kas krīt, atsitas); atskanēt šādam troksnim.
blaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par to, kas krīt, atsitas); atskanēt šādam troksnim.
plakšēt Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
plakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
plaukšēt Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
plaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
kripšēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par cietiem, sīkiem priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu); atskanēt šādam troksnim.
kripšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par cietiem, sīkiem priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu); atskanēt šādam troksnim.
pļekšēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
pļekšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
šmakstēt Radīt īslaicīgu, klusu, paasu troksni (piemēram, par lūpām, mēli, kas strauji atvirzās no kā, arī par muti, kurā lūpas, mēle kustas šādā veidā); atskanēt šādam troksnim.
iekārkties Radīt īslaicīgu, ķērcošu skaņu.
zlikšēt Radīt īslaicīgu, mazliet spalgu troksni, piemēram, kam (nelielam) atsitoties vai saskaroties ar ko; atskanēt šādam troksnim.
strikšēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par ko nelielu, cietu, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
strikšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par ko nelielu, cietu, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
skripstēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par koka priekšmetiem, kuros pabīda detaļas, veidojas mazas plaisas, arī par ko sīku, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
knakšēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu); atskanēt šādam troksnim.
knakšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu); atskanēt šādam troksnim.
bliukšēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
bliukšķēt Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
šņarkstēt Radīt īslaicīgu, paasu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko blīvu, cietu, kas saskaras ar ko vai beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
paukšēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko, arī par ko sprāgstošu); atskanēt šādam troksnim.
paukšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko, arī par ko sprāgstošu); atskanēt šādam troksnim.
noplokšēt Radīt īslaicīgu, padobju, paklusu troksni; noskanēt šādam troksnim.
klakšēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem); atskanēt šādam troksnim.
klakšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem); atskanēt šādam troksnim.
klikšēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
klikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
knikšēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par tieviem koka priekšmetiem, kas lūst, plaisā, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
knikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par tieviem koka priekšmetiem, kas lūst, plaisā, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
plikšēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim.
plikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim.
čakstēt Radīt īslaicīgu, paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
plinkšēt Radīt īslaicīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par stīgu instrumentu); atskanēt šādai skaņai.
plinkšķēt Radīt īslaicīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par stīgu instrumentu); atskanēt šādai skaņai.
šņakstēt Radīt īslaicīgu, paskarbu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts); atskanēt šādam troksnim.
spraukšēt Radīt īslaicīgu, samērā asu troksni (piemēram, par ko lūstošu, sprāgstošu); atskanēt šādam troksnim; arī sprakšķēt.
spraukšķēt Radīt īslaicīgu, samērā asu troksni (piemēram, par ko lūstošu, sprāgstošu); atskanēt šādam troksnim; arī sprakšķēt.
šļakstēt Radīt īslaicīgu, samērā klusu troksni (par ko šķidru, kas tiek spēcīgi skarts vai kas kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
krapšēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu, par lūstošiem sīkiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim.
krapšķēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu, par lūstošiem sīkiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim.
šmaukstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par lūpām, mēli, kas strauji atvirzās no kā, arī par muti, kurā lūpas, mēle kustas šādā veidā); atskanēt šādam troksnim.
žvakstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu, asu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
čiukstēt Radīt īslaicīgu, smalku troksni, saskaroties ar ko (par lodēm).
blūkšēt Radīt īslaicīgu, spēcīgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas atsitas pret ūdeni); atskanēt šādam troksnim.
blūkšķēt Radīt īslaicīgu, spēcīgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas atsitas pret ūdeni); atskanēt šādam troksnim.
tankšēt Radīt īslaicīgu, spēcīgu, asu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kuri atsitas pret ko vai pret kuriem kas atsitas); atskanēt šādai skaņai.
tankšķēt Radīt īslaicīgu, spēcīgu, asu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kuri atsitas pret ko vai pret kuriem kas atsitas); atskanēt šādai skaņai.
klabēt Radīt īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) - par cietiem priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim.
spurkšēt Radīt īslaicīgus, paasus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoriem, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
spurkšķēt Radīt īslaicīgus, paasus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoriem, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
purkšēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoru, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
purkšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoru, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
takšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
pukstēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem; pukšķēt (1).
pukšēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem.
pukšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem.
tikšēt Radīt īslaicīgus, ritmiskus, parasti paklusus, trokšņus (parasti par pulksteņa mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem.
tikšķēt Radīt īslaicīgus, ritmiskus, parasti paklusus, trokšņus (parasti par pulksteņa mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem.
tirkšēt Radīt īslaicīgus, samērā asus, citu citam ātri sekojošus trokšņus (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem, plīstošiem audumiem); atskanēt šādiem trokšņiem.
tirkšķēt Radīt īslaicīgus, samērā asus, citu citam ātri sekojošus trokšņus (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem, plīstošiem audumiem); atskanēt šādiem trokšņiem.
skrabēt Radīt īsus, citu citam sekojošus asus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko), arī skrāpējoties, beržaties (gar ko) - piemēram, par asiem, cietiem, parasti nelieliem, priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādiem trokšņiem.
grabēt Radīt īsus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) - par cietiem, parasti nelieliem, priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim.
pabrīnināt Radīt izbrīnu.
sapņot Radīt iztēlē tēlu, priekšstatu par to, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos; arī vēlēties, ilgoties.
atspīdināt Radīt jaunu atspīdumu.
atspoguļot Radīt kā atspulgu (uz savas virsmas).
dirkavot Radīt kādam neērtības.
skrimšķināt Radīt kādu neartikulētu skaņu.
traumēt Radīt kaitīgas, parasti psihiskas, iedarbības rezultātu, kas nav saistīts ar audu, orgānu bojājumu.
glukstēt Radīt kakla skalošanai līdzīgu skaņu, guldzēt.
gaudāt Radīt kaucošas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru).
izparkšķināt Radīt klabošu, parkšķošu troksni.
izklabināt Radīt klakšķošas skaņas.
laušķināt Radīt klaudzošu troksni.
ieklurkstēties Radīt klukstošu skaņu.
nolankšēties Radīt klunkšķošu skaņu.
saklunkšināt Radīt klunkšķus (kustinot šķidrumu slēgtā traukā).
saklunkšķināt Radīt klunkšķus (kustinot šķidrumu slēgtā traukā).
gremt Radīt klusas balss skaņas (par slimiem dzīvniekiem).
ļikstināt Radīt klusas skaņas, kā kaut ko ēdot, zelējot.
zužināt Radīt klusas vienmērīgas skaņas, atskanēt šādām skaņām.
sanēt Radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
zuzēt Radīt klusas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
mikšķēt Radīt klusu skaņu.
žūžot Radīt klusu, maigu, mazliet stieptu skaņu (piemēram, par vēju, vieglu gaisa plūsmu); atskanēt šādai skaņai.
džerkstēt Radīt klusu, paasu troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem berzes rezultātā); atskanēt šādam troksnim.
švīkāt Radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās pa kādu virsmu, arī pa gaisu); atskanēt šādam troksnim.
čūkstēt Radīt klusu, šņācošu troksni (par šķidrumu, kurš saskaras ar ko karstu); atskanēt šādam troksnim.
knokšināt Radīt knakšķošu skaņu.
noknirkšēt Radīt knakšķošu skaņu.
noknirkšķēt Radīt knakšķošu skaņu.
vaukšķināt Radīt knakšķus.
kontrastēt Radīt kontrastu (1), būt kontrastā (ar ko).
kontrastēt Radīt kontrastu (2), būt kontrastā (ar ko).
summēties Radīt kopīgu rezultātu (par parādībām, darbībām u. tml).
nokraikšķēt Radīt krakšķošu skaņu.
jaunradīt Radīt kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības.
izkviekt Radīt kvieciena skaņu.
kramšināt Radīt ķērcošas, parasti ritmiskas, balss skaņas (piemēram, par kraukli, kovārni).
kramšķināt Radīt ķērcošas, parasti ritmiskas, balss skaņas (piemēram, par kraukli, kovārni).
apskaidrot Radīt labu, mierīgu noskaņojumu; paust šādu noskaņojumu.
iekombinēt Radīt labvēlīgu stāvokli vai apstākļus.
šķirt (arī dot) ceļu Radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).
atbrīvot (arī dot, pašķirt, pavērt) ceļu Radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).
dot (arī atbrīvot, pašķirt, pavērt) ceļu Radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).
mutuļot Radīt lidojošu lodveida, spirālveida (kā) kopumu.
dumpēties Radīt lielu troksni, nemieru.
plosīt Radīt lielus viļņus (ūdenstilpē) - par vēju, vētru.
rēkt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem, vēju).
dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni (par motoriem, ierīcēm).
dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni, parasti, izraisot atbalsi (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, ūdeņiem).
dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni, parasti, izraisot atbalsi (piemēram, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
pašļurkstināt Radīt ļurkstošu troksni.
izvīterot Radīt mainīga augstuma dažādu skaņu virkni (par putniem).
vīterēt Radīt mainīga augstuma dažādu skaņu virkni (par putniem).
vīterot Radīt mainīga augstuma dažādu skaņu virkni (par putniem).
garot Radīt miglu, garaiņus (par ūdeņiem, mitrām vietām u. tml.).
uzslapināt Radīt mitrumu, peļķi (urinējot radīt peļķi).
irināt Radīt monotonas skaņas (piemēram, par zemesvēzi).
besīt Radīt neapmierinātību, nepatikt; kaitināt; tracināt.
čamalēt Radīt neartikulētas skaņas, bērnam mācoties runāt.
terglīt Radīt nekārtību, saburzīt (apģērbu).
apšķebināt Radīt nelabumu, riebumu, nepatiku (piemēram, par kādu smaržu, garšu).
knabināties Radīt nelielu troksni, piemēram, klaudzinot ar ko smailu pa cietu virsmu.
čurkstēt Radīt nepārtrauktu troksni (piemēram, par gaļu, taukiem, kas cepas); atskanēt šādam troksnim.
čurkstēt Radīt nepārtrauktu troksni (piemēram, par šķidrumu, kas līst, tek tievā strūklā un (at)sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
šņargļāties Radīt nepatīkamas šņaukšanas skaņas.
smakot Radīt nepatīkamu smaku; būt tādam, no kā izplatās nepatīkama smaka; arī smirdēt.
svikšķināt Radīt nepatīkamu troksni (piemēram, ar krītu velkot pa tāfeli, ar kājām pa grīdu).
nonīdēt Radīt nepatiku.
bojāt gaisu Radīt nesaskaņas.
murmināt Radīt neskaidras, paklusas balss skaņas (par dzīvniekiem).
sīkt Radīt neskaidras, smalkas, svilpjošas skaņas (piemēram, par apgrūtinātu elpošanu); atskanēt šādām skaņām.
murduļot Radīt neskaidru skaņu.
ņurrāt Radīt neskaidru, dūcošu troksni (par ierīcēm, mehānismiem).
dūkt Radīt neskaidru, parasti daudzu balsu, troksni (par daudziem cilvēkiem).
čerkstēt Radīt neskaidru, sēcošu, mazliet gārdzošu troksni (par elpošanas orgāniem, parasti plaušām); atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā).
čērkstēt Radīt neskaidru, sēcošu, mazliet gārdzošu troksni (par elpošanas orgāniem, parasti plaušām); atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā).
rūkt Radīt neskaidru, zemu daudzu balsu troksni (par cilvēkiem).
samudžināt Radīt nevajadzīgas problēmas, sarežģījumus u. tml., padarot grūti panesamu (dzīvi, attiecības).
trokšņot Radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (piemēram, par parādībām dabā, iekārtām, ierīcēm).
trokšņot Radīt nevēlami skaļas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem).
nograuzt Radīt noberzumu; noberzt (4).
čerināt Radīt noteiktas skaņas, kas raksturīgas pelēkā strazda balss skaņām.
pļukstēt Radīt noteiktas skaņas, kas rodas, piemēram biezputrai vāroties.
pļupīt Radīt noteiktas skaņas, kas rodas, piemēram, biezputrai vāroties; pļupēt.
pļupstēt Radīt noteiktas skaņas, kas rodas, piemēram, biezputrai vāroties; pļupēt.
pļupēt Radīt noteiktas skaņas, kas rodas, piemēram, biezputrai vāroties.
pļupināt Radīt noteiktas skaņas, kas rodas, piemēram, biezputrai vāroties.
ņurkt Radīt ņaudēšanai līdzīgas skaņas.
varkšēt Radīt ņurdošas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
izņurdēt Radīt ņurdošas neskaidras skaņas.
urkšķēt Radīt paasas, samērā zemas, ritmiskas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti cūkām); arī rukšķēt.
šmikstēt Radīt paasu troksni, kāds rodas, piemēram, lietus lāsēm krītot uz koku lapām, skujām u. tml.
žvarkšķēt Radīt paasu, griezīgu troksni, piemēram, par metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras; atskanēt šādam troksnim; žvarkšēt; zvarkšķēt.
žvarkšēt Radīt paasu, griezīgu troksni, piemēram, par metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras; atskanēt šādam troksnim.
šmīkstēt Radīt paasu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko samērā tievu, plānu, elastīgu, ko strauji skar gaisa plūsma vai kas strauji virzās gaisā); atskanēt šādam troksnim.
vaivenēt Radīt paaugstas, stieptas balss skaņas (par putniem).
vīvināt Radīt paaugstas, stieptas balss skaņas (par putniem).
paaugstināt Radīt pacilātību, svinīgumu (piemēram, tekstā, stilā).
guldzēt Radīt padobjas mainīga skaļuma skaņas (parasti par smiekliem); atskanēt šādam skaņām.
brakšēt Radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
brākšēt Radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
brakšķēt Radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
brākšķēt Radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
žvurkstēt Radīt padobju rūcošu vai sprakšķošu troksni, piemēram, par sausiem priekšmetiem, kas deg; atskanēt šādam troksnim.
dipēt Radīt padobju soļu troksni.
bakšķēt Radīt padobju troksni (kam pasmagam atsitoties pret ko vai saskaroties ar ko); atskanēt šādam troksnim.
blorkšēt Radīt padobju troksni (piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim.
blurkšēt Radīt padobju troksni (piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim.
zlakšēt Radīt padobju troksni, piemēram, kam pasmagam atsitoties pret ko, krītot; atskanēt šādam troksnim; blīkšēt.
žvurkšēt Radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim; žvorkšēt.
žvorkšēt Radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim.
zvorkšēt Radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram, degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim.
zvurkšēt Radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram, degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim.
ļerkāt Radīt padobju, skarbu troksni.
ļerkšēt Radīt padobju, skarbu troksni.
ļerkšķēt Radīt padobju, skarbu troksni.
ļurdzēt Radīt padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza).
ļurkšēt Radīt padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza).
ļurkšķēt Radīt padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza).
bankšķēt Radīt padobjus, ne visai skaļus trokšņus; atskanēt šādiem trokšņiem.
ķirkstēt Radīt paīsu, griezīgu troksni (parasti par locekļiem).
lulot Radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem); lūlināt (1).
lūlot Radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem); lūlināt (1).
lulināt Radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem); lūlot (1).
lūlināt Radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem); lūlot (1).
bukšināt Radīt paklusas, aprautas balss skaņas (par dzīvniekiem).
krecināt Radīt paklusas, mazliet ķērkstošas skaņas (par cilvēku).
ņorkšēt Radīt paklusas, ņurdošas skaņas; urkšķēt.
ņēkšēt Radīt paklusas, pasmalkas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti vardēm).
rucināt Radīt paklusas, raksturīgas balss skaņas (par zirgu); bubināt.
bubināt Radīt paklusas, raksturīgas balss skaņas (par zirgu).
īdēt Radīt paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par govīm); klusu maut.
ņarkstēt Radīt paklusu gurkstošu troksni (piemēram, saskaroties skrimšļiem locītavās); atskanēt šādam troksnim.
klikšēt Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem).
klikšķēt Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem).
klikstēt Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem).
klinkšēt Radīt paklusu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
klinkšķēt Radīt paklusu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
šmikšēt Radīt paklusu troksni (piemēram, ko sulīgu laužot, griežot u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
šmakšēt Radīt paklusu troksni (piemēram, ko sulīgu laužot, kožot u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
snakšēt Radīt paklusu troksni, piemēram, ko pacietu graužot, laužot; atskanēt šādam troksnim.
snikšēt Radīt paklusu troksni, piemēram, ko sulīgu ēdot, laužot; atskanēt šādam troksnim.
plīkšēt Radīt paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim.
plīkšķēt Radīt paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim.
klidzēt Radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, kam saskaroties vai atsitoties pret ko); atskanēt šādam troksnim.
pakšēt Radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, par šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
pakšķēt Radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, par šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
čabēt Radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
švīkstēties Radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
pļokšēt Radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, ejot smagiem soļiem pa ko mīkstu, slapju); atskanēt šādam troksnim.
pokšēt Radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, par ko pasmagu, mīkstu, kas atsitas pret ko, par ko biezu, kas vārās); atskanēt šādam troksnim.
plokšēt Radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, par ko pasmagu, mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
buknēt Radīt paklusu, padobju troksni, kas rodas, kam krītot vai atsitoties; atskanēt šādam troksnim.
znakšēt Radīt paklusu, padobju troksni, piemēram, ko sulīgu laužot, griežot, graužot u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
švaukstēt Radīt paklusu, svelpjošu troksni, piemēram, par elastīgiem priekšmetiem, kas šķeļ gaisu; atskanēt šādam troksnim.
pūkšēt Radīt paklusus, nevienmērīgus trokšņus (piemēram, par degošu slapju malku, gaļu, kas cepas); atskanēt šādiem trokšņiem.
pūkšķēt Radīt paklusus, nevienmērīgus trokšņus (piemēram, par degošu slapju malku, gaļu, kas cepas); atskanēt šādiem trokšņiem.
pokšināt Radīt paklusus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemāram, par motoru, kas darbojas).
pokšināties Radīt paklusus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemāram, par motoru, kas darbojas).
pamirināt Radīt pamirumu, sastingumu, notirpināt, paralizēt.
pārlādēt Radīt pārāk lielu elektrisko lādiņu (kādā iekārtā, ierīcē u. tml.); uzlādēt ar elektrisko lādiņu (kādu iekārtu, ierīci u. tml.) vēlreiz, no jauna.
šķaudīt Radīt paskalos, šņācošas balss skaņas (par dzīvniekiem).
plorkšēt Radīt paskaļu stieptu troksni (piemēram, strebjot šķidru ēdienu, šļakstinot ūdeni); atskanēt šādam troksnim.
žļagzdēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
žļakstēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
žļarkstēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
žļerkšēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidrumu, kas tek cauri šķēršļiem vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim; žļarkšēt.
žļarkšēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidrumu, kas tek cauri šķēršļiem vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
žvaukstēt Radīt paskaļu, švīkstošu troksni (piemēram, par priekšmetu, kas vilkšanas kustībā saskaras ar ko).
čorkšēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem); čurkstēt.
čorkstēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem); čurkstēt.
čarkšēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem).
čārkstēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem).
čerkstēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem).
čērkstēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem).
turkšēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem).
šņakstēt Radīt paskarbu troksni, ēdot (parasti ko cietu, arī sulīgu); atskanēt šādam troksnim.
žvindzēt Radīt paskarbu, sīcošu troksni (par priekšmetiem ātrā kustībā); atskanēt šādam troksnim.
žvindzināt Radīt paskarbu, sīcošu troksni.
žvinkstināt Radīt paskarbu, sīcošu troksni.
žvīkstēt Radīt paskarbu, švīkstošu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas ātrā kustībā saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
ņekšēt Radīt pasmalkas balss skaņas (piemēram, paužot izsalkumu) - parasti par dzīvnieku mazuļiem.
ņīkšēt Radīt pasmalkas balss skaņas (piemēram, paužot izsalkumu) - parasti par dzīvnieku mazuļiem.
ņaukšēt Radīt pasmalkas balss skaņas; ņurdēt (par dzīvniekiem); arī ņaudēt.
ņeukšēt Radīt pasmalkas balss skaņas; ņurdēt (par dzīvniekiem).
čaukstēt Radīt pasmalku, paklusu troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
saņaukšēt Radīt pasmalku, paklusu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem).
žvinkšēt Radīt pasmalku, švīkstošu troksni, piemēram ātri (ko) vicinot, pļaujot u. tml.; atskanēt šādam troksnim; švīkstēt.
tīcināt Radīt patiku.
tūrkšt Radīt pazemas balss skaņas (par dzīvnieku).
čurkstēt Radīt pazemas balss skaņas (par putniem).
žmurkstēt Radīt pazemas balss skaņas (par putniem).
zumēt Radīt pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (parasti par bitēm); atskanēt šādām skaņām.
totināt Radīt pazemas, paklusas balss skaņas, kas atgādina saucienu "to! to!" (parasti par gaili).
zimzēt Radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
dūkt Radīt pazemas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem).
noboncēt Radīt pēkšņu, īslaicīgu troksni, kas raksturīgs kam lielam, smagam krītot, atsitoties; noskanēt šādam troksnim.
izaizot Radīt plaisas.
pļirkšķināt Radīt plaukšķošu troksni (piemēram, sitot ar plaukstu pa ūdeni).
iešvīkstināt Radīt plīkšķi, čaukstoņu.
noslaukšēt Radīt plīkšķošu, čīkstošu skaņu.
noslaukšķēt Radīt plīkšķošu, čīkstošu skaņu.
pļiukšināt Radīt pliukšķošu skaņu piesitot ar plaukstu.
pļiukšķināt Radīt pliukšķošu skaņu piesitot ar plaukstu.
pļērgāt Radīt pļerkšķošu skaņu (piemēram, nemākulīgi spēlējot kādu pūšamo mūzikas instrumentu).
iesadomāties Radīt priekšstatu par ko; iztēloties.
likties Radīt priekšstatu, ka ir (kas), ka līdzinās (kam).
rādīties Radīt priekšstatu, ka ir (kas), ka līdzinās (kam).
šķist Radīt priekšstatu, ka ir (kas), ka līdzinās (kam).
likties Radīt priekšstatu, ka veic (kādu darbību), ka nonāk vai atrodas (kādā stāvoklī).
rādīties Radīt priekšstatu, ka veic (kādu darbību), ka nonāk vai atrodas (kādā stāvoklī).
šķist Radīt priekšstatu, ka veic (kādu darbību), ka nonāk vai atrodas (kādā stāvoklī).
rādīties Radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.); likties 2(1).
likties Radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.).
šķist Radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.).
čokstināt Radīt raksturīgas aprautas balss skaņas (parasti par vāveri).
kraukāt Radīt raksturīgas asas balss skaņas (par dažiem putniem).
pīpināt Radīt raksturīgas augstas balss skaņas (piemēram, par zīlīti).
smilkstēt Radīt raksturīgas augstas, paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par suni).
sisināt Radīt raksturīgas augstas, ritmiskas skaņas, trinot kādas ķermeņa daļas vienu gar otru (par dažiem kukaiņiem, piemēram, sienāžiem, siseņiem).
spiegt Radīt raksturīgas augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem).
kviekt Radīt raksturīgas augstas, spiedzošas balss skaņas (parasti par cūkām).
vilkt Radīt raksturīgas balss skaņas - par putniem.
dūdot Radīt raksturīgas balss skaņas (par baložiem).
blorkšēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
blurkšēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
tūterēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem putniem, parasti gulbjiem).
tūtināt Radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem putniem, parasti gulbjiem).
kūkot Radīt raksturīgas balss skaņas (par dzeguzi).
kogināt Radīt raksturīgas balss skaņas (par gaiļiem).
kokināt Radīt raksturīgas balss skaņas (par gaiļiem).
ņaudēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par kaķi).
merkšēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par kazu).
pogot Radīt raksturīgas balss skaņas (par lakstīgalu).
pupināt Radīt raksturīgas balss skaņas (par pupuķi).
buldurēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par tītaru).
zviegt Radīt raksturīgas balss skaņas (par zirgiem).
rukšēt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par cūkām).
rukšķēt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par cūkām).
kladzēt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par vistām).
kladzināt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par vistām).
žadzināt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par žagatām).
krekšēt Radīt raksturīgas čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
krekšķēt Radīt raksturīgas čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
griezt Radīt raksturīgas čirkstošas skaņas (parasti par griezi).
zvanīt Radīt raksturīgas dzidras, parasti samērā augstas, balss skaņas (par dažiem putniem, parasti dzeguzi); atskanēt šādām skaņām.
murrāt Radīt raksturīgas klusas, vienmērīgas balss skaņas (parasti par kaķi).
guldzēt Radīt raksturīgas mainīga skaļuma skaņas plūstot, līstot, saduroties ar šķērsli (par šķidrumu); atskanēt šādām skaņām.
lulot Radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem); lūlināt (2).
lūlot Radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem); lūlināt (2).
lulināt Radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem); lūlot (2).
lūlināt Radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem); lūlot (2).
skandēt Radīt raksturīgas paklusas, melodiskas skaņas (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko); atskanēt šādām skaņām.
pokšināt Radīt raksturīgas paklusas, padobjas, citu citai sekojošas skaņas (parasti par ezi).
pokšināties Radīt raksturīgas paklusas, padobjas, citu citai sekojošas skaņas (parasti par ezi).
krākt Radīt raksturīgas paskaļas, vibrējošas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā, arī bezsamaņā, krampju lēkmē).
klakšināt Radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
klakšķināt Radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
čakstināt Radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par putniem).
čagināt Radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par žagatām); žadzināt.
kraucināt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (par dažiem putniem).
ņurrāt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (par kaķi); murrāt.
čirkstēt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (par putniem).
kraukt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (parasti par kraukļiem).
ņurdēt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (parasti par suni).
ūkšēt Radīt raksturīgas pazemas, mazliet stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem).
ūkšķēt Radīt raksturīgas pazemas, mazliet stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem).
ņurkšēt Radīt raksturīgas pazemas, neskaidras balss skaņas (parasti par kaķi).
ņurkšķēt Radīt raksturīgas pazemas, neskaidras balss skaņas (parasti par kaķi).
ūjināt Radīt raksturīgas pazemas, parasti stieptas, balss skaņas (parasti par putniem).
klukstēt Radīt raksturīgas ritmiskas balss skaņas (parasti par vistām, kas perē vai vadā cāļus).
rubināt Radīt raksturīgas ritmiskas, padobjas balss skaņas (par rubeņiem, medņiem).
rēkt Radīt raksturīgas skaļas, dobjas balss skaņas (par dzīvniekiem).
čirkstēt Radīt raksturīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); sisināt.
kraukāt Radīt raksturīgas skaņas atklepojot; arī atklepot; kraukāties.
kraukāties Radīt raksturīgas skaņas atklepojot; arī atklepot.
zāģēt Radīt raksturīgas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā); krākt.
pēkšināt Radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm); pēkšķēt.
pēkšķināt Radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm); pēkšķēt.
pēkšēt Radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm).
pēkšķēt Radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm).
mekšķināt Radīt raksturīgas spalgas balss skaņas (parasti par kazām); mekšināt.
mekšināt Radīt raksturīgas spalgas balss skaņas (parasti par kazām); mekšķināt.
vaidēt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (par putniem, parasti ūpjiem, pūcēm).
vaimanāt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (par putniem, parasti ūpjiem, pūcēm).
gāgāt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (parasti par zosīm); gāgināt.
gagināt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (parasti par zosīm).
gāgināt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (parasti par zosīm).
nogaudot Radīt raksturīgas stieptas, spalgas skaņas un pārstāt radīt šādas skaņas (parasti par iekārtu, ierīci).
ūvināt Radīt raksturīgas stieptas, zemas balss skaņas (parasti par pūcēm).
ūbot Radīt raksturīgas zemas balss skaņas (par baložveidīgajiem).
urbt Radīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni); urināt, urrināt.
urrināt Radīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni); urināt.
ulināt Radīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni); urrināt.
urināt Radīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni); urrināt.
mēkšķēt Radīt raksturīgas, aprautas balss skaņas (parasti par aitām).
zāģēt Radīt raksturīgas, parasti nepatīkamas, balss skaņas - par dzīvniekiem.
ņerkstēt Radīt raksturīgas, parasti paskarbas, balss skaņas (par dzīvniekiem).
tirkšēt Radīt raksturīgas, samērā asas, citu citai ātri sekojošas skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
tirkšķēt Radīt raksturīgas, samērā asas, citu citai ātri sekojošas skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
riet Radīt raksturīgas, samērā īslaicīgas balss skaņas (parasti par suni).
klaigāt Radīt raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas (par dažiem putniem, piemēram, par dzērvēm, zosīm).
klerot Radīt raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas (par dzērvēm).
klaigalēt Radīt raksturīgas, samērā skaļas skaņas (par dažiem putniem).
klikšināt Radīt raksturīgas, samērā spalgas balss skaņas (parasti par putniem).
klikšķināt Radīt raksturīgas, samērā spalgas balss skaņas (parasti par putniem).
klikstināt Radīt raksturīgas, samērā spalgas, aprautas balss skaņas (par dažiem putniem).
kācināt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt.
kākināt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt.
kākšināt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt.
trēsāt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); stiepti, ne visai skaļi kladzināt; trāsēt.
trāsēt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); stiepti, ne visai skaļi kladzināt.
šļurkstēt Radīt raksturīgu paklusu troksni (piemēram, par ko slapju, no kā tiek spiests šķidrums, arī par šķidrumu, kas tiek virzīts pa ko šauru); atskanēt šādam troksnim.
gurkstēt Radīt raksturīgu troksni (par ko blīvu, mitru u. tml., kas saskaras ar ko vai beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
plunkšēt Radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā, arī par šķidrumu, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts); atskanēt šādam troksnim.
plunkšķēt Radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā, arī par šķidrumu, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts); atskanēt šādam troksnim.
klapšēt Radīt raksturīgu troksni (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kurus sit vienu pret otru); atskanēt šādam troksnim.
slakšēt Radīt raksturīgu troksni bradājot pa ūdeni.
spurkšēt Radīt raksturīgus spārnu vēzienu trokšņus (parasti par putniem, kukaiņiem); atskanēt šādiem trokšņiem.
spurkšķēt Radīt raksturīgus spārnu vēzienu trokšņus (parasti par putniem, kukaiņiem); atskanēt šādiem trokšņiem.
saukt Radīt raksturīgus, parasti skaļus, balss signālus (par dzīvniekiem).
kliegt Radīt raksturīgus, samērā skaļus saucienus, balss signālus (par dzīvniekiem).
nolaušķēt Radīt rībošu, kraukšķošu skaņu.
kretināt Radīt riebumu.
rievāt Radīt rievas.
sērīt Radīt rūgtu, sēru garšu; sērēt (2).
sērēt Radīt rūgtu, sēru garšu.
sarūpt Radīt rūpes.
maukt Radīt sablīvējumu audumā aušanas procesā.
apaugļot Radīt sākumu jaunam organismam (saplūstot vīrišķai dzimumšūnai ar sievišķo dzimumšūnu).
apdullināt Radīt samaņas traucējumus (dzīvniekiem ar sitienu, triecienu).
trinkšēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai; strinkšķēt.
trinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai; strinkšķēt.
strinkšēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
strinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
plerkšēt Radīt samērā augstu, skaļu, nevienmērīgu, griezīgu troksni (piemēram, par plāniem metāla priekšmetiem, kas vibrē, sitas cits pret citu); atskanēt šādam troksnim.
plerkšķēt Radīt samērā augstu, skaļu, nevienmērīgu, griezīgu troksni (piemēram, par plāniem metāla priekšmetiem, kas vibrē, sitas cits pret citu); atskanēt šādam troksnim.
noaurēt Radīt samērā ilgstošu, vienreizēju rēcošu skaņu.
žvadzināt Radīt samērā īsas, ritmiskas, vienveidīgas balss skaņas (par dažiem putniem).
zvadzināt Radīt samērā īsas, ritmiskas, vienveidīgas balss skaņas (par žagatu).
šļikstēt Radīt samērā klusu troksni (parasti par dzelzs ass rotāciju eļļotā rumbā); atskanēt šādam troksnim.
šļirkstēt Radīt samērā klusu troksni (parasti par tievu šķidruma strūklu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
švīkstēt Radīt samērā klusu, asu, augstu troksni (piemēram, par ko tādu, kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu, vai ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
žvākstēt Radīt samērā skalu, dobju troksni (parasti par smagiem priekšmetiem, tiem krītot, atsitoties pret ko); atskanēt šādam troksnim.
žļirkšķēt Radīt samērā skalu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
žļirkstēt Radīt samērā skalu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
klimst Radīt samērā skaļas balss skaņas (piemēram, par putniem); klaigāt (2).
pinkšēt Radīt samērā skaļas, paasas, īsas balss skaņas (parasti par putniem).
pinkšķēt Radīt samērā skaļas, paasas, īsas balss skaņas (parasti par putniem).
žļudzēt Radīt samērā skaļu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
žļūgzdēt Radīt samērā skaļu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
žļūkstēt Radīt samērā skaļu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
žļurkstēt Radīt samērā skaļu, spēcīgu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjošas skaņas (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, ūdeņiem); atskanēt šādām skaņām.
sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjošas skaņas (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.); atskanēt šādām skaņām.
rībēt Radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (par motoriem, ierīcēm).
rībēt Radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (parasti par pērkonu).
rībēt Radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (piemēram, par ko grūstošu, krītošu).
dzelt Radīt sāpes, arī bojāt, ievainot (par asiem priekšmetiem).
iekniezt Radīt sāpīgu kairinājumu.
kost Radīt sāpju sajūtu (acīs), žilbināt (par spilgtu gaismu, spilgtām krāsām u. tml.).
pazemināt Radīt sarunvalodas, vienkāršrunas īpatnības (piemēram, tekstā, stilā).
pamirdināt Radīt sastingumu, notirpumu, pamirumu.
sapampināt Radīt satūkumu.
orientēties Radīt savai darbībai noteiktu virzību, vērstību.
ieknipeties Radīt savdabīgu īslaicīgu skaņu (par medni).
čēkšēt Radīt sēcošu, mazliet gārdzošu troksni (par elpošanas orgāniem); atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā); čēkstēt.
čēkstēt Radīt sēcošu, mazliet gārdzošu troksni (par elpošanas orgāniem); atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā).
smaidīt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
vīpsnāt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko; smīnēt.
smīnēt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
iedomāties Radīt sev maldīgu uzskatu, pārliecību (par ko); likties, šķist.
sašmulēties Radīt sev nepatikšanas; saķencēties.
sašmurgāties Radīt sev nepatikšanas.
uzdomāt Radīt sev, parasti maldīgu, domu, uzskatu, pārliecību (par ko); iedomāties (2).
uzdūšoties Radīt sevī drosmi (ko darīt); sasparoties.
uzdrošināties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt); izturēties (kādā veidā); uzdrīkstēties.
uzdrīkstēties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt); izturēties (kādā veidā); uzdrošināties.
čiepstēt Radīt sīku, smalku balss skaņu (parasti par putnu mazuļiem).
nosmīdināt Radīt sirsnīgus, ilgstošus smieklus.
dauzīt Radīt sitienu, trokšņu, arī sāpju sajūtu (galvā, ausīs) - parasti par spēcīgu pulsu.
skabargāties Radīt skabargas, atdalīt skabargas.
skabargot Radīt skabargas, atdalīt skabargas.
skabargoties Radīt skabargas, atdalīt skabargas.
vēkšēt Radīt skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
vēkšķēt Radīt skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
kliegt Radīt skaļas balss skaņas (piemēram, bailēs, sāpēs) - par cilvēku.
rēkt Radīt skaļas skaņas (par mūzikas instrumentiem, orķestri).
kliegt Radīt skaļas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm).
kaukt Radīt skaļas, asas, bieži arī stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
maut Radīt skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm).
ķērkt Radīt skaļas, griezīgas (parasti mūzikas) skaņas.
brēkt Radīt skaļas, griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem).
ķērkt Radīt skaļas, griezīgas balss skaņas (par putniem, parasti vārnām, kovārņiem, kraukļiem).
krētīties Radīt skaļu troksni, skaļi smieties (par cilvēku); krēkt.
krēkt Radīt skaļu troksni, skaļi smieties (par cilvēku).
izmaut Radīt skaļu, dobju balss skaņu (parasti par govīm).
čāčināt Radīt skaņas "čā-čā" (parasti par vistu).
tatināt Radīt skaņas "ta, ta, ta, ...".
tuktināt Radīt skaņas "tuk, tuk".
tungāties Radīt skaņas "tung, tung".
skanēt Radīt skaņas (par priekšmetiem, iekārtām, ierīcēm u. tml.).
strinkšēt Radīt skaņas (par strinkšķināmiem stigu instrumentiem).
strinkšķēt Radīt skaņas (par strinkšķināmiem stigu instrumentiem).
trinkšēt Radīt skaņas (par strinkšķināmiem stīgu instrumentiem).
trinkšķēt Radīt skaņas (par strinkšķināmiem stīgu instrumentiem).
vīkšināt Radīt skaņas kā plēšot apģērbu vai papīru.
slankšināt Radīt skaņas kratot trauku ar šķidrumu.
porkšēt Radīt skaņas, kas atgādina burbuļošanu (vāroties) vai rūkšanu.
blorrāt Radīt skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu; meklēt (ko šķidrumā), radot šādas skaņas.
blurināt Radīt skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu.
bļurināt Radīt skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu.
pļurināt Radīt skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu.
plurkšināt Radīt skaņas, kas atgādina guldzēšanu, burbuļošanu.
ļirkšēt Radīt skaņas, kas rodas ejot ar ūdens pilniem zābakiem.
ļirkšķēt Radīt skaņas, kas rodas ejot ar ūdens pilniem zābakiem.
ļirkstēt Radīt skaņas, kas rodas ejot ar ūdens pilniem zābakiem.
stabulēt Radīt skaņas, virzoties, parasti pa ko šauru (parasti par vēju).
tītināt Radīt skaņu "tī-tī-tī"; dziedāt kā tītiņš.
šlankstēt Radīt skaņu, kāda rodas šķidrumam skalojoties slēgtā traukā, arī lejot šķidrumu traukā.
žļankšēt Radīt skaņu, kāda rodas, piem., ja šķidrums skalojas metāla traukā; atskanēt šādai skaņai.
žļankšķēt Radīt skaņu, kāda rodas, piem., ja šķidrums skalojas metāla traukā; atskanēt šādai skaņai.
žļankstēt Radīt skaņu, kāda rodas, piem., ja šķidrums skalojas metāla traukā; atskanēt šādai skaņai.
žļadzēt Radīt skaņu, kāda rodas, piem., mīkstam, piemirkušam priekšmetam kustoties vai šķidrumam atsitoties (pret ko); atskanēt šādai skaņai.
šļonkstēt Radīt skaņu, kāda rodas, piemēram, ja šķidrums skalojas metāla traukā; atskanēt šādai skaņai.
šļunkstēt Radīt skaņu, kāda rodas, piemēram, ja šķidrums skalojas metāla traukā; atskanēt šādai skaņai.
čurināt Radīt skaņu, kas līdzinās šķidruma strūklas atsitiena radītai skaņai.
parkšēt Radīt skarbas, mainīga augstuma, pazemas skaņas (parasti par putniem); atskanēt šādām skaņām.
parkšķēt Radīt skarbas, mainīga augstuma, pazemas skaņas (parasti par putniem); atskanēt šādām skaņām.
sparkšēt Radīt skarbas, parasti ritmiskas, skaņas; atskanēt šādām skaņām.
sparkšķēt Radīt skarbas, parasti ritmiskas, skaņas; atskanēt šādām skaņām.
ķerkstēt Radīt skarbas, pazemas balss skaņas (par dažiem putniem).
ķērkstēt Radīt skarbas, pazemas balss skaņas (par dažiem putniem).
pļerkšēt Radīt skarbu, griezīgu skaņu (piemēram, par mašīnām, mūzikas instrumentiem); atskanēt šādai skaņai.
pļerkšķēt Radīt skarbu, griezīgu skaņu (piemēram, par mašīnām, mūzikas instrumentiem); atskanēt šādai skaņai.
čerkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (par dažādiem priekšmetiem berzes rezultātā).
čērkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (par dažādiem priekšmetiem berzes rezultātā).
žvirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par maziem, cietiem priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
žļarkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
žņerkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par metāla vai stikla priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
žņirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par smiltīm, stikla, akmens gabaliem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
parkšēt Radīt skarbu, pazemu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.).
parkšķēt Radīt skarbu, pazemu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.).
žvadzēt Radīt skarbu, samērā skaļu troksni (parasti par nelieliem metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
žvidzināt Radīt skarbu, švīkstošu troksni, ātri vicinot ko samērā tievu, arī strauji virzot ko pa gaisu.
skrambāt Radīt skrambu (1) vai skrambas (piemēram, ķermeņa daļā).
skrambāt Radīt skrambu (2) vai skrambas (priekšmetā).
smirdēt Radīt smaku, būt tādam, no kā izplatās smaka.
spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par izšautām lodēm); atskanēt šādām skaņām.
spindzēt Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
stinkšķināt Radīt smalku skaņu; tinkšķēt.
žviukstēt Radīt smalku, īslaicīgu skaņu, kāda rodas, piem., ja spēcīgi šķeļ gaisu ar tievu, elastīgu priekšmetu; atskanēt šādai skaņai.
smaržot Radīt smaržu, būt tādam, no kā izplatās smarža.
bankšķināt Radīt spalgu troksni, signalizēt, lai tālumā būtu sadzirdams.
klaudzēt Radīt spalgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim.
taurēt Radīt spēcīgas, dobjas, stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem).
breikšķēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim; brīkšķēt.
brakšēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim.
brākšēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim.
brākšķēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim.
brīkšēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim.
brīkšķēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim.
blīkšēt Radīt spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni (piemēram, par smagiem priekšmetiem, kas strauji atsitas pret ko cietu, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim.
blīkšķēt Radīt spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni (piemēram, par smagiem priekšmetiem, kas strauji atsitas pret ko cietu, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim.
dārdēt Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par motoriem, ierīcēm).
dārdēt Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par parādībām dabā, parasti par pērkonu, arī par ūdeņiem).
graut Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par pērkonu); dārdēt (1).
dārdēt Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (piemēram, par ko grūstošu, krītošu).
krākt Radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem).
krākt Radīt spēcīgu, nevienmērīgu, zemu troksni (par mašīnām, ierīcēm u. tml.).
grandēt Radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par braucošiem transportlīdzekļiem, arī par dzinējiem, ierīcēm); dārdēt (3).
grandīt Radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par braucošiem transportlīdzekļiem, arī par dzinējiem, ierīcēm); dārdēt (3).
grandēt Radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par parādībām dabā, parasti par pērkonu); dārdēt (1).
grandīt Radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par parādībām dabā, parasti par pērkonu); dārdēt (1).
šņākt Radīt spēcīgu, samērā augstu, vienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem); atskanēt šādam troksnim.
dimdēt Radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni (par motoriem, ierīcēm).
dimdēt Radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi).
šņākt Radīt spēcīgu, vienmērīgu, samērā augstu troksni, parasti berzes rezultātā (par mašīnām, ierīcēm u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
spirināt Radīt spiras (par aitām).
sprikstināt Radīt sprakšķus bakstot ogles.
uzčirkstināt Radīt spraukšķošu troksni.
tētināt Radīt stieptas balss skaņas (par vistu); stiepti, ne visai skaļi kladzināt.
gaudot Radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
vaidēt Radīt stieptas, šņācošas skaņas (par vēju, vētru, arī vēja, vētras locītiem, lauzītiem kokiem, zariem u. tml.).
čīkstēt Radīt stieptu, asu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kuri beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
ķirkstēt Radīt stieptu, ilgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas beržas gar ko).
ķikstēt Radīt stieptu, ilgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kuri beržas gar ko).
dīkt Radīt stieptu, monotonu skaņu (par ierīcēm, priekšmetiem).
kaukt Radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (par vēju, vētru u. tml.); atskanēt šādai skaņai.
īdēt Radīt stieptu, vienmuļu, dūcošu skaņu (piemēram, par šāviņiem, ierīcēm).
cirsties Radīt stipru (ožas, garšas) kairinājumu - par garšu, smaku.
cirst Radīt stipru kairinājumu (par dūmiem, zālēm u. tml.).
kost Radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par dūmiem, asām garšvielām).
tošāt Radīt svelpjošu, šņācošu troksni (par mehanizētiem transportlīdzekļiem, mašīnām); arī virzīties, radot šādu troksni.
zviukšēt Radīt svilpjošu, švīkstošu skaņu (kā pātagu vicinot vai vilciņu griežot).
krākt Radīt šādas skaņas bailēs, sāpēs, piepūlē (par dzīvniekiem, parasti par zirgiem).
ievainot Radīt šādu bojājumu (augiem, augu audos).
savainot Radīt šādu bojājumu (augiem, augu daļām).
šņākt Radīt šādu troksni, virzoties gaisā.
sprauslāt Radīt šādus trokšņus (piemēram, strauji sakarstot, pārvietojoties) - par vielām, uguni.
sprauslot Radīt šādus trokšņus (piemēram, strauji sakarstot, pārvietojoties) - par vielām, uguni.
rēkt Radīt šāviena troksni (par, parasti vairākiem, artilērijas ieročiem).
pliukšēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim.
pliukšķēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim.
plīkšēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim.
plīkšķēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim.
blīkšēt Radīt šāviena, sprādziena troksni; atskanēt šādam troksnim.
blīkšķēt Radīt šāviena, sprādziena troksni; atskanēt šādam troksnim.
riet Radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem).
aizsprostot Radīt šķērsli, lai kavētu, arī pārtrauktu (kustību, plūsmu).
izšķirbāt Radīt šķirbas (piemēram, izraustot pakojumu starp sienas baļķiem).
šlorkšēt Radīt šļakstiem, plakšķiem līdzīgu troksni, kas rodas, piemēram (ko) velkot pa ūdeni, lejot u. tml.
zlorkšēt Radīt šļakstiem, plakšķiem līdzīgu troksni, piemēram, ko velkot pa ūdeni, lejot; atskanēt šādam troksnim.
zlurkšēt Radīt šļakstiem, plakšķiem līdzīgu troksni, piemēram, ko velkot pa ūdeni, lejot; atskanēt šādam troksnim.
čečināt Radīt šņācošas balss skaņas (par dažiem putniem).
šmurkšēt Radīt šņācošu troksni (piemēram, ieelpojot gaisu caur degunu, kad ir iesnas); atskanēt šādam troksnim.
elsot Radīt šņācošu, ritmisku troksni (parasti par mašīnām).
elst Radīt šņācošu, ritmisku troksni (parasti par mašīnām).
švikstināt Radīt švīkstošas skaņas.
nožmīkstēt Radīt švīkstošu, šalcošu, blīkšķošu skaņu.
nožmiukstēt Radīt švīkstošu, šalcošu, blīkšķošu skaņu.
šņīkstēt Radīt švīkstošu, šņakstošu troksni; šņākt.
švirbināt Radīt švirkstošas skaņas.
nodot Radīt tādus apstākļus, ka ir iespējams pārņemt (parasti varu); piešķirt (pilnvaras).
terkšēt Radīt tarkšķošu troksni.
terkšķēt Radīt tarkšķošu troksni.
noskrakstēt Radīt tarkšķošu, čīkstošu, krakšķošu skaņu.
tilkšķināt Radīt tinkšķus.
traumatizēt Radīt traumu (audos, orgānos); traumēt.
traumēt Radīt traumu (audos, orgānos).
treļļot Radīt treļļus (1) - par putniem.
nokrinkšķēt Radīt trinkšķim līdzīgu īslaicīgu skaņu.
nolarkšēt Radīt trinkšķošu, tarkšķošu, čīkstošu, ķērkstošu, skaņu.
noļarkšēt Radīt trinkšķošu, tarkšķošu, čīkstošu, ķērkstošu, skaņu.
nolarkšķēt Radīt trinkšķošu, tarkšķošu, čīkstošu, ķērkstošu, skaņu.
vīkšēt Radīt troksi plēšot drēbi.
trokšņot Radīt troksni (4).
kridzināt Radīt troksni ar koka grabekli.
pēkstēt Radīt troksni ar svilpi no akācijas koka (pēksti 2).
bīkšķināt Radīt troksni līdzīgu tam, kāds rodas, basām kājām pārejot pār grīdu.
lupinēt Radīt troksni nevīžīgi ēdot, arī smagiem soļiem ejot.
ūkšināt Radīt troksni ūkšķi.
švaukšķēt Radīt troksni vicinot rīksti vai pātagu.
klauvēt Radīt troksni, atsitoties pret ko (piemēram, par lietus lāsēm, krusas graudiem).
bungot Radīt troksni, atsitoties pret ko (piemēram, par lietus lāsēm).
uzdundināt Radīt troksni, dunoņu.
zvākšēt Radīt troksni, kāds rodas berot graudus caur garu cauruli.
žļārkšēt Radīt troksni, kāds rodas velkot ķēdi pa cietu, nelīdzenu virsmu (arī akmeņiem).
slorpšēt Radīt troksni, kas atgādina, piemēram, šķidruma tecēšanu cauri šķēršļiem, strēbšanu; atskanēt šādam troksnim; slorkšēt.
slorkšēt Radīt troksni, kas atgādina, piemēram, šķidruma tecēšanu cauri šķēršļiem, strēbšanu; atskanēt šādam troksnim.
tirgoties Radīt troksni, kņadu, arī skaļi strīdēties.
kribināt Radīt troksni, ko graužot; grauzt.
krubināt Radīt troksni, ko graužot; grauzt.
kribināties Radīt troksni, ko graužot; lēni ēst, grauzt.
krubināties Radīt troksni, ko graužot; lēni ēst, grauzt.
pļerrāt Radīt troksni, ko rada nakstsarga pļerra.
dumpjot Radīt troksni, rūkt.
tvaikot Radīt tvaiku (piemēram, par vielu, arī ūdenstilpi, mitru vietu).
samplēt Radīt un apstrādāt skaņas ar sampleru.
raidīt Radīt un izplatīt kādā vidē (balss skaņas, vārdus, izteikumus u. tml.).
raidīt Radīt un izplatīt kādā vidē (skaņas, skaņu signālus) - par dzīvniekiem.
starot Radīt un izplatīt telpā (elektromagnētiskos viļņus, elementārdaļiņas, arī enerģiju).
izstarot Radīt un izplatīt telpā (parasti elektromagnētiskos viļņus, piemēram, gaismu, infrasarkanos starus); radīt un izplatīt telpā (kādu enerģijas veidu, elementārdaļiņas).
ieviest Radīt un nostiprināt.
signalizēt Radīt un raidīt signālus (1); ziņot ar noteiktiem signāliem.
izlolot Radīt un rūpīgi izveidot (piemēram, ideju, uzskatu).
ļurkšķināt Radīt vairākkārtīgus padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza).
džergzdēt Radīt vāju, neskaidru guturālu skaņu.
motivēt Radīt vēlmi, rosināt, stimulēt.
zizināt Radīt vidēji augstas, paklusas, vienmērīgi stieptas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
braikšķināt Radīt virkni brīkšķu vai līdzīgu skaņu.
izšausmināt Radīt visaptverošas bailes.
izrētot Radīt viscaur brūces, rētas.
klizmēt Radīt zaudējumus, izsaukt nelaimi.
dūkt Radīt zemas balss skaņas (par putniem).
mulēt Radīt zemas, dobjas skaņas (par dažiem putniem).
rūkt Radīt zemas, vienmērīgas balss skaņas (par dzīvniekiem).
rūkt Radīt zemas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); arī dūkt (1).
dūkt Radīt zemu, dobju, samērā vienmērīgu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
dūkt Radīt zemu, dobju, vienmērīgu troksni (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, ūdeņiem).
rūkt Radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
rūkt Radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, vēju, ūdeņiem).
gārguļot Radīt ziepju burbuļus.
zmurkšķināt Radīt zināmu (zmurkšis 2) troksni.
iegruģināties Radīt zināmu skaņu.
klingstināt Radīt zvana piesitienu atsevišķas skaņas.
verkšināt Radīt žēlīgas skaņas.
žļekstināt Radīt žļekstošu troksni.
ļerkstēt Radīt žvadzošas skaņas.
žvākāt Radīt žvīkstošas skaņas.
žvingzdināt Radīt žvīkstošas skaņas.
ieradīt Radīt, ar savu darbu, darbību izveidot.
sārņot Radīt, arī palielināt sārņu (1) koncentrāciju (kur).
izražot Radīt, darīt, ražot.
palaist pasaulē Radīt, dot dzīvību; arī iedzīvināt.
pievaināt Radīt, dot iemeslu.
izdzemdēt Radīt, dzemdēt.
ierakstīt Radīt, ieveidot (parasti pēdas sniega, smiltīs).
burt Radīt, īstenot (ko skaistu, cildenu, vēlamu).
saputoties Radīt, izdalīt putas, parasti lielākā daudzumā.
dvesmot Radīt, izplatīt (piemēram, karstumu, smaržu); dvest (8).
dvest Radīt, izplatīt (piemēram, siltumu, aukstumu, smaržu).
dvašot Radīt, izplatīt (piemēram, smaržu, siltumu); dvest (8).
elpot Radīt, izplatīt (piemēram, smaržu, siltumu).
garot Radīt, izplatīt, piemēram, smaržu.
ienest Radīt, izraisīt (kādu parādību); arī ieviest.
iegāzt Radīt, izraisīt (piemēram, kāda pasākuma) nelabvēlīgu iznākumu.
kusinēt Radīt, izraisīt naidu (starp cilvēkiem).
ielustināt Radīt, izraisīt prieku, vēlēšanos (ko darīt, kur doties u. tml.); iepriecināt.
ģenerēt Radīt, izraisīt, pārveidot (parasti ar kādu ierīci, piemēram, kāda veida enerģiju).
dzemdēt Radīt, izraisīt.
izrosīt Radīt, izraisīt.
degt Radīt, izstarot siltumu, gaismu.
izkliegt Radīt, izveidot (raksturīgas balss skaņas) - parasti par putniem.
pārnest Radīt, izveidot (vārdam, vārdu savienojumam) citu nozīmi, kas izriet no priekšmetu un parādību sakara, līdzības.
izfantazēt Radīt, izveidot fantāzijā.
uzšķērsties Radīt, izveidot sev dziļu brūci.
atvasināt Radīt, izveidot, izsecināt (ko jaunu), balstoties uz kādu pamatkategoriju, lielumu u. tml.
iekārtoties Radīt, nodrošināt sev dzīves vai darba apstākļus.
nokarcināt Radīt, parasti īsu brīdi, raksturīgas (žēlas) balss skaņas (par vistu).
nokarcinēt Radīt, parasti īsu brīdi, raksturīgas (žēlas) balss skaņas (par vistu).
nest Radīt, ražot (augļus, ražu).
paradīt Radīt, ražot, producēt.
safabricēt Radīt, sacerēt (parasti mazvērtīgus mākslas darbus) lielākā daudzumā.
turēt Radīt, veidot (ķermenim, tā daļām) noteiktu stāvokli un saglabāt to (kādu laiku).
dibināt Radīt, veidot (piemēram, organizāciju, iestādi, pilsētu), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
kārtot Radīt, veidot (priekšmetam, telpai u. tml.) vēlamo, parasto izskatu, radīt kārtību; likt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
dzemdināt Radīt; izraisīt.
iedzemdināt Radīt.
piešķilt Radīt.
archejs Radītājs, valdnieks; pēc Paracelza mācības garīgais pirmprincips, neapzinīgs dabasspēks, no kā atkarājas dzīvība un visi viņas procesi - veselība, slimība, dziedināšanau utt.
radonis Radītājs.
ķaukstēt Radīts īsas, nesakarīgas skaņas (par zīdaini, kas mācās runāt).
Červonoarmeiska Radiviļiva - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1940.-1992. g.
Radzivilova Radiviļiva, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1940. g.
afinitāte Radniecība (ķīmiska, bioloģiska).
asinsradniecība Radniecība starp cilvēkiem, kuriem ir kopēja izcelšanās (piemēram, starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām).
izostērisms Radniecība starp diviem vai vairākiem ķīmiskiem savienojumiem, kas ir izostēri; uzskata, ka tiem piemīt arī vienāda vai ļoti līdzīga farmakoloģiskā aktivitāte.
īstenība Radniecība, tuvs radinieks.
radlīnija Radniecības attieksmes.
patrilinearitāte Radniecības, izcelsmes noteikšana pa tēva līniju.
slāvi Radniecīga tautu grupa Eiropas austrumos, vidienē un dienvidos.
rada Radniecīgs (3).
radniecisks Radniecīgs (3).
afīns Radniecīgs, līdzīgs.
radnis Radniecīgs.
heteronīmija Radniecīgu dažāda dzimuma būtņu nosaukšana atšķirīgas saknes vārdos.
inbrīdings Radniecīgu indivīdu pārošana vai pārošanas; radniecīgu indivīdu krustošana.
glotohronoloģija Radniecīgu valodu dalīšanās laika noteikšana, procentos aprēķinot to vārdu daudzumu, kas saglabājušies no sākotnējā vārdu krājuma visbiežāk sastopamo ikdienišķo parādību apzīmēšanai.
sakne Radniecīgu vārdu grupai kopēja morfēma, ar ko ir saistīta vārda visa leksiskā nozīme vai tās galvenā dala.
radnieciskums Radniecīgums (3).
ģenealoģisks Radniecisks.
radnieciski Radniecisks.
tuvīms Radniecisks.
konstelācija Radniecisku domu grupa, ko ar pamatdomu saista kopēja emocionālā pieredze.
inbredlīnija Radniecisku īpatņu grupa (līnija), kas iegūta inbrīdinga rezultātā.
Radomska Radomsko, pilsēta Polijā.
Rn Radons (ķīm. elements).
Radopole Radopoles muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu (tagadējā Viļānu) pagastā.
laboratorija Radoša darba metožu kopums (rakstniekam, māksliniekam).
pārradīt Radošā procesā pārveidot citādu, par ko citu.
pārtapt Radošā procesā pārveidoties, tikt pārveidotam par ko citu (piemēram, par ieceri, tekstu, mākslas tēlu).
māksla Radoša tēlaina īstenības atspoguļošana; darbu kopums, kuri ir radīti, tēlaini atspoguļojot īstenību.
interpretācija Radoša, īpatnēja pieeja idejas, satura atklāšanai (parasti izpildītājmākslā).
māksla Radošās darbības nozare, veids vai paveids, kam raksturīga estētiski izzinoša attieksme pret īstenību.
izgudrot Radošas darbības rezultātā izveidot (ko jaunu, nebijušu, ar praktisku vai zinātnisku nozīmi).
amatnieciskums Radošas ierosmes, arī talanta, meistarības trūkums (parasti mākslā, zinātnē).
interpretēt Radoši atklāt (mākslas darba ideju, saturu, parasti izpildītājmākslā).
apaugļot Radoši ietekmēt, aktivizēt (piemēram, domas, iztēli, daiļradi).
kreatīvs Radošs, radītspējīgs.
kreativitāte Radošums - radošs spēks, spēja izgudrot, ideju bagātība.
sacaurumot Radot (kam, parasti vairākus, daudzus) caurumus, sabojāt (to), parasti pilnīgi.
piekonstruēt Radot (mākslas darbu), samāksloti, neatbilstoši īstenībai izveidot (tā atsevišķas sastāvdaļas, elementus).
simfonizēt Radot (skaņdarbu), pastiprināti iekļaut (tajā) simfoniskajam orķestrim raksturīgos izteiksmes līdzekļus, izteiksmes iespējas.
vārīt Radot attiecīgu (parasti augstu) temperatūru, panākt, ka visā (šķidruma) tilpumā notiek pāreja no šķidrā agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī.
piebalsot Radot balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
nobazūnēt Radot bazūnei līdzīgas skaņas panākt (ko).
aizburkšēt Radot burkšķošu, dārdošu troksni, aizvirzīties (kur, uz kurieni, kam garām u. tml.); arī attālināties.
uzdiedzēt Radot dīgšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (sēkla) uzdīgst, izdīgst.
izdiedzēt Radot dīgšanai labvēlīgu vidi, panākt, ka izdīgst.
diedzēt Radot dīgšanai labvēlīgu vidi, panākt, ka sāk dīgt.
sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (kas, parasti šķidra, gāzveida viela); būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (kas, parasti šķidra, gāzveida viela).
kultivēt Radot labvēlīgus (mākslīgos) apstākļus, panākt, ka (mikroorganismi) aug un attīstās.
aizraut Radot lielu interesi, saistīt; ieinteresēt.
atbiedēt Radot nepatiku, bailes, atsvešināt; atbaidīt (2).
atbaidīt Radot nepatiku, bailes, atsvešināt.
uzplaucēt Radot plaukšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzplaukst; izplaucēt 2.
piekliegt Radot raksturīgas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem.
pieklaigāt Radot raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dažiem putniem.
pievēkšēt Radot skaļas balss skaņas, panākt, ka tās izplatās viscaur (telpā, vidē).
ieskanēt Radot skaņas, iebraukt.
ievainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli darboties.
savainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku), parasti pilnīgi, nespējīgu normāli kustēties, darboties.
nosprostot Radot šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kā pārvietošanos, plūsmu); radīt šķērsli (kur), lai kavētu, arī pārtrauktu (kā) pārvietošanos, plūsmu.
sprostot Radot šķērsli, panākt, būt par cēloni, ka kustība, pārvietošanās (pa ko) kļūst neiespējama.
izblūžģināt Radot šļakstošu troksni izdzīt no ūdens.
uzziedināt Radot ziedēšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (augs) uzzied.
znotēties Radoties, kļūt par znotu.
pieradoties Radoties, uzturēt labas attiecības (ar vairākiem vai daudziem radiniekiem).
rd Rads (ārpussistēmas mērvienība jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērīšanai); rad.
rad Rads (ārpussistēmas mērvienība jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērīšanai); rd.
radnis Rads.
bāleliņš Radu (saimes) vīrietis (parasti neprecēts).
bāliņš Radu (saimes) vīrietis (parasti neprecēts).
bālis Radu (saimes) vīrietis (parasti neprecēts).
ģenealoģija Radu raksti, cilts vēsture.
raģe Radze, ragaine.
cornea Radzene 2 - tagad "Cerastium".
cerastium Radzenes 2.
keratomalācija Radzenes atmiekšķēšanās.
keratoglobuss Radzenes bumbveida iztilpums.
pannuss Radzenes iekaisums, kuram raksturīga patoloģiska saistaudu un asinsvadu ieaugšana no konjunktīvas.
keratometrija Radzenes izliekuma pakāpes mērīšana.
keratoskopija Radzenes izmeklēšana, lietojot keratoskopu.
keratektāzija Radzenes izspiedums.
līdējčūla Radzenes līdējčūla - acu slimība, ko izraisa pneimokoki, retāk stafilokoki, streptokoki, parasti rodas pēc nelieliem acs ievainojumiem.
keratektomija Radzenes lielākas vai mazākas daļas izgriešana.
keratocentēze Radzenes pārduršana.
keratotomija Radzenes pārgriešana.
heterokeratoplastika Radzenes pārstādīšana cilvēkam no dzīvnieka.
keratoplastika Radzenes plastiskā operācija, sevišķi radzenes daļas pārstādīšana.
keratorekse Radzenes plīsums no čūlas vai traumas.
oftalmometrija Radzenes priekšējās virsmas izliekuma rādiusa mērīšana ar oftalmometru.
goniosinehija Radzenes saaugums ar varavīksneni pie acs priekšējās kameras leņķa.
keratonoze Radzenes saslimšana.
cirsoftalmija Radzenes stafiloma ar varikozu virsmu.
stafilotomija Radzenes stafilomas nogriešana.
keratosklerīts Radzenes un sklēras iekaisums.
ciklokeratīts Radzenes un starenes iekaisums.
keratoirīts Radzenes un varavīksnenes iekaisums.
keratoiridociklīts Radzenes, varavīksnenes un starenes iekaisums.
purpurradzene Radzeņu suga, sastopama gar ceļmalām, mežos, sarkaniem ziediem, ačgārni olējādām vai garenām lapām, īskātainām apakšlapām, sēdošām augšlapām.
taurinis Radziņš, stobriņš.
rao Radža - valdnieks (kādā Indijas vai Malajas teritorijā); šī valdnieka tituls.
rajah Radža.
Radžanga Radžana, upe Malaizijā.
marvari Radžastāņu etnogrāfiska grupa, dzīvo Indijā, Radžastānas štata dienvidrietumos un vidienē, atsevišķas grupas daudzās Indijas pilsētās, runā radžastāņu valodas dialektā (indoeiropiešu saimes indoāriešu grupa).
Radžupīte Radžupe, Dienvidsusējas pieteka.
Šķērse Radžupe, Dienvidsusējas pieteka.
Šķerstene Radžupes nosaukuma variants tās augštecē.
Skirsa Radžupes nosaukuma variants tās augštecē.
Atēnu skola Rafaēla freska Vatikānā (angļu "The school of Athens"), kurā vienkopus attēloti dažādu laikmetu domātāji.
raphia Rafijas.
rafinēšana Rafinādes izgatavošana no smalkā cukura.
afinācija Rafinēšanai paredzētā smalkā cukura iepriekšējā attīrīšana.
ceresīns Rafinēts ozokerīts, balta, cieta mikrokristāliska masa, lieto sveču rūpniecībā, ziedēm, bišu vasku vietā.
rafflesia Raflēzijas.
rafflesiaceae Raflēziju dzimta.
Arnolda raflēzija raflēziju ģints suga ("Raflesia arnoldii"), kas aug Sumatras salā, tās milzum lielā zieda (diametrā \~1 m, masa \~7 kg) biezās (līdz 5 cm), sulīgās vainaglapas izdala puvuma smaku, kas pievilina zieda apputeksnētājas mušas.
strumpnieks Raga pūtējs, taurētājs.
ieradzis Raga serde (dobradžiem); pieres kaula izaugums (dobradžu) raga pamatā.
keratoģenēze Raga šūnu un raga veidojumu rašanās un attīstība.
monīts Raga vielai līdzīga plastiska elektrības izolācijas masa, ko pagatavo no celulozes.
lupis Ragainis, netikles vīrs.
ragrillis Ragainis, ragacis.
ragacis Ragainis, spīļarkls.
spiku Ragainis, velns.
ragots Ragains (2).
ragots Ragains (l).
ragacis Ragains koks, uz kura kulstot liek linus.
Cernuns Ragains ķeltu dievs, kurš tiek asociēts ar zemi un auglību, dzīvnieku valstības aizstāvis.
cornutus Ragains, Eubūlida sofisms: tas, ko tu neesi pazaudējis, tev vēl ir: tu neesi pazaudējis ragus; tā tad tev ir ragi.
ragaiņš Ragains.
raģis Ragains.
ragkārta Ragakārta - ragvielas slānis epidermas virskārtā.
raggalis Ragalis, arkla balsts.
raggals Ragalis, arkla balsts.
ragaliņš Ragalis.
Ragāļezers Ragaļu ezers Kokneses pagastā.
noraga Ragam ieradze.
parkezīns Ragam līdzīga viela no nitrocelulozes un rīcina eļlas ar šellaka vai kopala piejaukumu, lietoja kaučuka un gutaperčas vietā elektrisko vadu izolācijai u. c.
parkezīts Ragam līdzīga viela no nitrocelulozes un rīcina eļlas ar šellaka vai kopala piejaukumu, lietoja kaučuka un gutaperčas vietā elektrisko vadu izolācijai u. c.; parkezīns.
raguveidīgs Ragam līdzīgs.
zavētāja Ragana, burve, vārdotāja.
kare Ragana, burve.
zavekle Ragana, lauma, burve.
zavetniece Ragana, lauma, burve.
mačka Ragana; burve.
vellata Ragana; velna apsēsta sieviete, tāda, kas spēj pārvērsties, mainīt savu veidolu.
liegava Ragana.
raganiete Ragana.
raganis Ragana.
rēga Ragana.
rogana Ragana.
vellene Ragana.
ģeida Raganai līdzīga būtne.
raganacs Raganas acs.
Ravanes ezers Raganas ezers Zvārtavas pagastā.
nešļava Raganas vai burvja atstāta noburta lieta ar nolūku noskaust otram labumu, kaitēt.
maļa Raganas vēmeklis - putu cikādes izdalījumi ap tās olām un kāpuriem uz augu lapām un zariem.
Silaciema upe Raganiņa, Bolupes pieteka.
ragans Raganis - burvis, apbūrējs.
Raganiņas ezers Raganītis, ezers Drabešu un Vaives pagastā.
Raganu ezers Raganītis, ezers Drabešu un Vaives pagastā.
Rāmuļu ezers Raganītis, ezers Drabešu un Vaives pagastā.
Raganas ezers Raganītis, ezers Drabešu un Vaives pagastā.
nēšļava Raganu nēsājums.
circaea Raganzālītes.
siricidae Ragastu dzimta.
paururus Ragastu dzimtas ģints.
sirex Ragastu dzimtas ģints.
ragate Ragata - baļķis, ko pārvelk pāri upei, lai saturētu pludināmos kokus.
zagata Ragata - baļķis, ko pārvelk pāri upei, lai saturētu pludināmos kokus.
akeratoze Ragaudu, piem., nagu trūkums.
korpača Ragavas ar atsevišķi darinātu (noceļamu un uzliekamu) virsdaļu un atzveltni.
ošūnes Ragavas ar atzveltni, kulbu.
razvajas Ragavas ar atzveltni.
kurzulis Ragavas ar kulbu.
plēšas Ragavas ar kulbu.
važas Ragavas ar kulbu.
kuražas Ragavas ar kurvi, arī statnis ar koka atzveltni, ko liek uz ragavām, lai būtu ērtāka sēdēšana.
kuraži Ragavas ar kurvi, arī statnis ar koka atzveltni, ko liek uz ragavām, lai būtu ērtāka sēdēšana.
kuraža Ragavas ar kurvi.
poroška Ragavas ar uzliekamu un noņemamu atzveltni.
gričalas Ragavas, kas uz ledus piestiprinātas pie kārts braukšanai pa apli.
slaika Ragavas, parasti lielas, kurās iejūdz 2 zirgus.
regus Ragavas; ragus.
raga Ragavas.
ragas Ragavas.
raģes Ragavas.
ragus Ragavas.
ragutas Ragavas.
raguvas Ragavas.
regavas Ragavas.
rogavas Ragavas.
slēdes Ragavas.
sliepes Ragavas.
ragutiņas Ragaviņas (1).
ragutiņas Ragaviņas (2).
Ragaviņa Ragaviņas ūdenskrātuve - izveidota uz Dzēsupītes Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība - 8 ha.
abazelis Ragaviņas, ko izmantoja garu baļķu tievā gala atbalstam, lai pārvedot tas nevilktos pa zemi.
regutiņi Ragaviņas; ragutiņi.
ragutiņi Ragaviņas.
regaviņi Ragaviņas.
šankas Ragaviņas.
sliecenīcas Ragaviņas.
šļūkavas Ragaviņas.
šķiene Ragavu apkalums.
kebeze Ragavu atzveltne.
balzans Ragavu daļa - balzenis.
balzonis Ragavu daļa - balzenis.
balzons Ragavu daļa - balzenis.
aploks Ragavu daļa - koks, kas savieno pretējo slieču mietnes.
atstulpe Ragavu detaļa - dzelzs stienis, kas savieno ragavu slieces uzliekto galu ar pirmo mietni.
izkulas Ragavu detaļa - gareniskā virzienā novietotie koki, kas sasaista mietnes; sānkoki.
balzene Ragavu detaļa - šķērskoks (arī metāla stienis), kas savieno ragavu slieču pretējās mietnes; balzenis.
balzienis Ragavu detaļa - šķērskoks (arī metāla stienis), kas savieno ragavu slieču pretējās mietnes; balzenis.
balzinis Ragavu detaļa - šķērskoks (arī metāla stienis), kas savieno ragavu slieču pretējās mietnes; balzenis.
balzins Ragavu detaļa - šķērskoks (arī metāla stienis), kas savieno ragavu slieču pretējās mietnes; balzenis.
baļzonis Ragavu detaļa - šķērskoks, kas savieno ragavu slieču pretējās mietnes; balzenis.
uzkale Ragavu detaļa, augšējais stiprinājums virs sliecēm.
ūzkale Ragavu detaļa, kas satur kopā ragavu mietnes.
miete Ragavu detaļa, kas savieno slieci ar uzkalu un kulbu.
uzkala Ragavu detaļa, kas savieno vienas ragavu puses mietnes.
uzkava Ragavu detaļa, kas savieno vienas ragavu puses mietnes.
kuražnieks Ragavu gatavotājs.
koruškiņi Ragavu grozs.
padēkls Ragavu koka sastāvdaļa, ko ar tapām piestiprina zem slieces, lai tā tik ātri nenodilst.
ragaža Ragavu kulba; virs ragavām liekams kāršu režģis siena u. c. vešanai.
drēģis Ragavu kulba.
ķibas Ragavu kulba.
ķibica Ragavu kulba.
plēšas Ragavu kulba.
ķilpis Ragavu kūlenis.
ķirpis Ragavu kūlenis.
peķis Ragavu kūlenis.
ķibicka Ragavu kurvis.
stibene Ragavu mietne.
stipens Ragavu mietne.
stibenes Ragavu mietnes.
stibeņi Ragavu mietnes.
stibiņi Ragavu mietnes.
stipans Ragavu nietne, balsts.
regavpakaļa Ragavu pakaļējā daļa; ragavu pakaļgals.
apgalvene Ragavu priekšā uz augšu uzliekto slieču savienojums; ragavu slieču priekšējā daļa, priekšējais uzliekums.
iegalis Ragavu priekša.
iegalvis Ragavu priekša.
regavpriekša Ragavu priekšējā daļa.
pazvaļa Ragavu sēdekļa atzveltne.
pazvalas Ragavu sēdekļa atzveltne.
kaba Ragavu sliece.
kabis Ragavu sliece.
padrozs Ragavu slieces apkalums.
šinna Ragavu slieces dzelzs apkalums.
atgalvene Ragavu slieces kopā saturošais priekšējais posms.
uzkala Ragavu slieces metāla detaļa, pārklājums saskarei ar ceļa virsmu.
ūzkalas Ragavu slieces metāla detaļa, pārklājums saskarei ar ceļa virsmu.
racenes Ragavu slieces no koka ar līku sakni; arī ragavas ar šādām sliecēm.
pavize Ragavu slieces priekšējā izliektā daļa.
atgalve Ragavu slieču priekšējā daļa, priekšējais uzliekums.
šķiens Ragavu vai ratu apkalums; metāla sliece, metāla stienis.
šlēdes Ragavu veids.
kulba Ragavu, arī ratu kaste, kur novietojas braucēji, liek kravu.
balgzds Ragavu, kamanu balzenis.
apuždzelze Ragavu, kamanu slieces apakšējā metāla daļa.
kalnāzis Ragāzis - kalnu kaza ("Capra ibex").
rogi Ragi.
nagains Ragiem līdzīgs.
raglapis Raglape.
ceratophyllum Raglapes.
ceratophyllaceae Raglapju dzimta.
smaragdīts Ragmānis.
ruņģis Ragnesis, piekrāpts vīrs.
ragsudrabs Ragrūda.
ragošana Ragu (banku) likšana slimniekam.
atragošana Ragu aizmetņu iznīcināšana.
uzradži Ragu augšējā daļa.
bombardons Ragu grupai piederīgs pūšams instruments ar 4-5 ventiļiem.
Raggenhof Ragu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā.
Raziēls Raguēls.
gymnocladus Ragukoki.
raglops Ragulops.
Dzirnupīte Ragupīte, Daugavas pieteka.
ragutnīce Ragutnīca.
galalīts Ragveida plastmasa, ko iegūst, apstrādājot kazeīnu ar formalīnu.
ragveidīgs Ragveida.
spongins Ragviela, kas veido tā saucamo ragsūkļu skeletu.
astri Ragvielas pavedieni (zirga astē).
ragāda Ragvielas slānis epidermas virskārtā.
ragakārta Ragvielas slānis epidermas virskārtā.
ragšūnas Ragvielas šūnas.
nags Ragvielas veidojums (dzīvnieka) pirksta galā.
ceratodon Ragzobes.
raķēt Raģēt - ar raģeli virves vīt (ar kāsīšiem griezt).
Rogačova Rahačova, pilsēta Baltkrievijā.
rahītisms Rahīta pazīmju kopums.
rachīts Rahīts - kaulu slimība.
Rahova Rahiva, pilsēta Ukrainā.
dagle Raiba cūka.
plaņķe Raiba govs ar baltiem, melniem un sarkanīgiem plankumiem.
slauna Raiba govs; netīra govs.
raibele Raiba govs.
raibgosniņa Raiba govs.
raicka Raiba govs.
ziedaine Raiba govs.
ziedainīte Raiba govs.
ziedala Raiba govs.
ziedaļa Raiba govs.
ziedaļiņa Raiba govs.
ziedele Raiba govs.
neaizmirsteles Raibā neaizmirstule ("Myosotis discolor").
raibspuris Raibā platgalve ("Cottus poecilopus"), kaulzivju klases skorpēnveidīgo kārtas platgalvju dzimtas suga.
jukuris Raiba rinda.
vailums Raiba vilnas drāna.
raice Raiba vista.
slaune Raiba, parasti melnraiba, govs.
raiba Raiba, sīkrūtaina villaine, raiba seģene, drāna, lakats.
raibe Raiba, sīkrūtaina villaine, raiba seģene, drāna, lakats.
raibene Raiba, sīkrūtaina villaine, raiba seģene, drāna, lakats.
varjetē Raibais teātris, viegla satura un mazas vērtības.
raibuļa Raibaļa (govs).
raiba Raibaļa.
raibe Raibaļa.
raibene Raibaļa.
raibuliņa Raibaļa.
raiča Raibaļas saīsināts nosaukums ar mazliet nievājošu nokrāsu.
raibis Raibaļas saīsināts nosaukums.
kraplakas Raibas iespiežamās krāsas, ko iegūst no madaras ("rubia tinctorium L.") samaltas saknes, kurā ir dažādas krāsvielas: alizarīns, purpurīns, karbonskābe u. c.
nimfalida Raibenis.
nymphalidae Raibeņi.
nymphalis Raibeņi.
cynthia Raibeņu dzimtas ģints.
limentris Raibeņu dzimtas ģints.
polygonium Raibeņu dzimtas ģints.
vanessa Raibeņu dzimtas ģints.
acainais raibenis Raibeņu dzimtas suga (“Inachis io”), sarkanbrūns dienas tauriņš ar lielu acsveida plankumu uz katra spārna.
neritidae Raibgliemežu dzimta.
theodoxus Raibgliemežu dzimtas ģints.
raibēni Raibi apģērbts.
spurdzaiņi Raibi cimdi.
ķipars Raibi ieģērbta lelle ar auklā kustināmiem locekļiem.
uzraibināt Raibi izkrāsot.
mokets Raibi izrakstīts plīša audums no kokvilnas, ķemdzijas, kaņepāju vai linu dzijām, ko lieto segām, mīksto mēbeļu pārvalkiem u. tml.
miņotes Raibi kaklauti.
ziedināt Raibi krāost.
raibkrāsains Raibi krāsains; ar krāsainiem plankumiem.
pupurka Raibi sieviešu svārki.
raibīt Raibināt.
raibumot Raibināt.
Raibītis Raibīša ezers Ģibuļu pagastā.
stathmopodidae Raibkājkožu dzimta.
stathmopoda Raibkājkožu dzimtas ģints.
gracillariidae Raibkožu dzimta.
gracillariinae Raibkožu dzimtas apakšdzimta.
lithocolletinae Raibkožu dzimtas apakšdzimta.
callisto Raibkožu dzimtas apakšdzimtas "Gracillariinae" ģints.
caloptilia Raibkožu dzimtas apakšdzimtas "Gracillariinae" ģints.
parornix Raibkožu dzimtas apakšdzimtas "Lithocolletinae" ģints.
phillonorycter Raibkožu dzimtas apakšdzimtas "Lithocolletinae" ģints.
gracillaria Raibkožu dzimtas ģints.
kolejas Raibnātres, lūpziežu dzimtas lakstaugu un krūmu ģints; izplatīts arī kā istabas augs ar skaistas krāsas lapām, audzē kā viengadīgu paklājaugu.
raiboties Raibot (2).
rampalains Raibs - balts, melns un rūsgani plankumains.
mistrains Raibs (par audumu, adījumu).
mistraiņš Raibs (par audumu, adījumu).
cīkars Raibs (par cāli).
ķūtains Raibs (par mājlopiem).
ķūtis Raibs (par mājlopiem).
šķimeļains Raibs (par zirgu, zirga apmatojumu, apspalvojumu).
raibaudekls Raibs audekls.
bandana Raibs galvas lakats, bieži ar iekodinātu rakstu (parasti uz melna pamata), ko mēdz sasiet pakausī; reperu, hiphopa un citu jaunatnes subkultūru atribūts.
plaņķene Raibs lakats.
žardinjēre Raibs pušķis sieviešu cepurēm.
rakstiņš Raibs suns (ar rakstiem).
daglis Raibs suns.
raibtauriņš Raibs tauriņš.
ķimelis Raibs vai iesirms zirgs.
seķis Raibs zirgs; arī brūns zirgs, kam gaišas krūtis un aste.
šķimelis Raibs zirgs.
dārks Raibs, ābolains (par dzīvnieku, parasti zirgu).
rains Raibs, ar svītrām.
ķimeļains Raibs, iesirms (par zirgu).
plankains Raibs, krāsains.
losains Raibs, lāsains.
pogs Raibs, lāsains.
nagozains Raibs, plankumains.
rainis Raibs, raibi svītrots.
spaņģains Raibs, svītrains (kā tīģeris).
mārkains Raibs, svītrains.
ziedojs Raibs, ziedains.
šķiltavains Raibs; izšuvums ar lieliem raibumiem, ar lieliem rakstiem.
buntīgs Raibs.
kākarains Raibs.
kaņepains Raibs.
krancēts Raibs.
laukumots Raibs.
lēseins Raibs.
ņirbains Raibs.
ņirbots Raibs.
planks Raibs.
raibots Raibs.
reibs Raibs.
seķains Raibs.
šeķains Raibs.
teterains Raibs.
virkšķains Raibs.
ziedans Raibs.
ziedots Raibs.
ischnura Raibspārītes.
raibspārņmuša Raibspārnmuša.
tephritidae Raibspārnmušu dzimta.
chaetostomatella Raibspārnmušu dzimtas ģints.
rhagoletis Raibspārnmušu dzimtas ģints.
trypeta Raibspārnmušu dzimtas ģints.
urophora Raibspārnmušu dzimtas ģints.
eurosta Raibspārnmušu kārtas ģints.
smiltājsisenis Raibspārnu smiltājsisenis - taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas suga ("Oedipoda coerulescens"), Latvijā aizsargājama.
zygaenidae Raibspārņu dzimta.
raibsvārks Raibsvārcis.
raibumots Raibumains, raibs.
greidiņš Raibumi, ko ieada cimdam pie (virs) valnīša.
lasumi Raibumi.
raičuks Raibumots gailis.
raibeklis Raibums, vizulis.
ziedājs Raibums.
dendrobatidae Raibvaržu dzimta.
endromididae Raibvērpēju dzimta.
endromis Raibvērpēju dzimtas ģints.
Raicenes ezers Raicinis, ezers Tilžas pagastā.
Raicene Raicinis, ezers Tilžas pagastā.
raidlaiks Raidījuma laiks.
televeikals Raidījums, kurā izteikts tiešs piedāvājums par samaksu piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus.
radiopirātisms Raidīšana no nereģistrētām raidstacijām (piem., kuģos ierīkotām).
servēt Raidīt (bumbu, bumbiņu) pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā).
centrēt Raidīt (bumbu, ripu) uz laukuma vidu (sporta spēlēs).
plasēt Raidīt bumbu uz tādu vietu, kur pretiniekam ir grūti to uztvert.
telegrafēt Raidīt pa telegrāfa tīklu.
aizraidīt Raidīt prom; sūtot vai dzenot panākt, ka aiziet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizdzīt, aizsūtīt.
bavīt Raidīt prom.
grūst Raidīt šāviņu; šaut.
noraidīt Raidīt un pabeigt raidīt (informāciju, signālus).
vabīt Raidīt, dzīt (prom).
pendzēt Raidīt, dzīt projām.
daņģīt Raidīt, sūtīt; daņģināt.
danģināt Raidīt, sūtīt.
monitors Raidītāja kontroluztvērējs; televīzijas kontrolekrāns.
raidkomplekss Raidītājkomplekss - radiotehnisks iekārtu komplekss, kas nodrošina raidītāja darbību.
raiduztvērējs Raidītājs ar uztvērējiekārtu.
ēters Raidlaiks.
raidāmluga Raidluga.
pārraidīt Raidot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, bumbu, ripu).
pieraidīt Raidot projām sadzīt.
radiobāka Raidstacija, kas raida radiosignālus, pēc kuriem lidaparāti, kuģi nosaka savu atrašanās vietu, kursu.
raidāmstacija Raidstacija.
raidīkla Raidstacija.
radiopelengācija Raidstacijas atrašanās vietas noteikšana ar radiogoniometru; radiopeilēšana.
radiopeilēšana Raidstacijas atrašanās vietas noteikšana ar radiogoniometru; radiopelengācija.
rainists Rainistikas speciālists; rainologs.
rainologs Rainoloģijas speciālists; rainists.
divieši Raiņa izgudrots nosaukums panta formai, kas starptautiski pazīstama kā gnoma.
Jasmuiža Raiņa memoriālais muzejs - Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja filiāle, atrodas Preiļu novada Aizkalnē, kompleksā 4 ēkas.
Tadenava Raiņa memoriālais muzejs, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja filiāle, dibināts 1959. g., ierīkots bijušajā Tadenavas pusmuižā, dzejnieka tēva 1865. g. celtā ēkā, kur Rainis nodzīvojis pirmos 4 mūža gadus (1865.-1869. g.).
Saulcerīte Raiņa pasaku lugas "Zelta zirgs" (1909. g.) tēls - princese, kas 7 gadus pamirusi guļ stikla zārkā, līdz Antiņš viņu noved atpakaļ uz zemes.
Raipalu ezers Raipala ezers Veclaicenes pagastā.
Raipaļu ezers Raipala ezers Veclaicenes pagastā.
Raipuļu ezers Raipala ezers Veclaicenes pagastā.
penterēt Raisīt vaļā (ko savītu, sapītu u. tml.).
režģināt Raisīt vaļā (piemēram, dzijas samudžinājumu).
atraisīt Raisīt vaļā.
ziedēt Raisīt ziedus (par ziedaugu); būt plaukumā (par ziedu).
šķeterēt Raisīt, risināt.
raistīt Raisīt, rist, saistīt.
šķetināt Raisīt, ritināt vaļā (ko savītu, satītu, savērptu).
režģināties Raisīties vaļā (piemēram, par dzijas samudžinājumu).
Raiskum Raiskuma muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raiskuma pagastā.
Kūdummuiža Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Kūdums" bijušais nosaukums.
kūdumieši Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Kūdums" iedzīvotāji.
Raiskuma muiža Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Raiskums" senāks nosaukums.
strīķenieši Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Strīķi" iedzīvotāji.
Ungurmuiža Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Unguri" bijušais nosaukums.
ungurieši Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Unguri" iedzīvotāji.
Raiskumskaja Raiskuma pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Raiskum Raiskums.
atraisīt Raisot atbrīvot, atlaist (ko piesietu); atsiet.
atraisīt Raisot atbrīvot, atšķirt vienu no otra (ko kopā sasietu).
atraisīt Raisot atvērt (ko aizsietu, pārsietu); atsiet.
atsiet Raisot dabūt vaļā (ko aizsietu, pārsietu); raisot dabūt vaļā (ko sasietu).
atraisīt Raisot dabūt vaļā (ko sasietu, sapītu); atsiet.
izrist Raisoties izjukt, izkliedēties (parasti par matiem).
raištis Raistis, liels lakats, villaine.
raitinieks Raitenieks.
atlipīt Raiti atskriet.
noventēt Raiti darot pabeigt darbu.
zolēt Raiti iet.
spurot Raiti kustēties uz priekšu.
šudīties Raiti kustēties, šurp un turp skraidīt.
klaķēt Raiti likt, ievietot.
kleķīt Raiti likt, ievietot.
pāržmiegt Raiti pārzāģēt.
ņagot Raiti strādāt.
nagoties Raiti strādāt.
allegro Raiti, jautri, ātrā tempā (mūzikā).
rīteris Raitnieks; jātnieks, bruņinieks.
dzīvs Raits (par norisi, darbību).
vedīgs Raits.
šķirība Raitums; arī veiksme.
raigrass Raizāle.
raijzāle Raizāle.
rajzāle Raizāle.
izbēdāt Raizējoties, rūpējoties apsvērt, izdomāt.
kraute Raizes, bēdas, mokas.
kreņķi Raizes, bēdas, neapmierinātība, arī īgnums, dusmas.
graize Raizes, problēmas.
rūžas Raizes, rūpes.
rapata Raizes; rūpes; ar raizēm, rūpēm saistīta darbošanās.
bēdāties Raizēties, (pastāvīgi) domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu); bažīties, uztraukties.
kreņķēties Raizēties, bēdāties, būt neapmierinātam, arī īgnoties, dusmoties.
ierūpēties Raizēties, būt raižu pārņemtam.
bēdēties Raizēties, pastāvīgi domāt (par ko nepatīkamu); bažīties, uztraukties.
bēdāt Raizēties, rūpēties (par ko).
sirgstēties Raizēties, rūpēties.
bēdēt Raizēties, uztraukties (par ko); baidīties.
džaubt Raizēties.
žurģēties Raizēties.
raja Rajas 1.
Ņīvu ezers Rajevkas ezers Blontu pagastā.
Rajāvas ezers Rajevkas ezers Blontu pagastā.
Rājavas ezers Rajevkas ezers Blontu pagastā.
Rojevkas ezers Rajevkas ezers Blontu pagastā.
rajonnieks Rajona (2) iedzīvotājs; arī lauka iedzīvotājs.
RCB Rajona centrālā bibliotēka (reg., piem., Tukuma RCB).
RCS Rajona centrālā slimnīca (raj., kopā ar nosaukumu, piem., Talsu RCS).
RISC Rajona informācijas un skaitļošanas centrs (raj.).
RIK Rajona izpildkomiteja (raj.).
RK Rajona komiteja (kopā ar nosaukumu).
RPB Rajona patērētāju biedrība.
RPBS Rajona patērētāju biedrību savienība.
RPP Rajona policijas pārvalde.
RSPK Rajona sadzīves pakalpojumu kombināts (raj., kopā ar nosaukumu, piem., Valmieras RSPK).
rajonizēt Rajonēt (1).
rajonizēt Rajonēt (2).
depresija Rajons ar pazeminātu atmosfēras spiedienu.
Aghdžabedi rajons rajons Azerbaidžānā (_Ağcabәdi Rayonu_), Kūras-Araksas zemienē.
Vedinga Rajons Berlīnes ziemeļrietumos ("Wedding"), Vācijā, 84900 iedzīvotāju (2016. g.).
Monmartra Rajons Francijas galvaspilsētas Parīzes ziemeļu daļā ("Montmartre"), atrodas uz \~130 m augsta paugura, kopš XIX gs. beigām Parīzes mākslinieku kvartāls.
kvartāls Rajons, daļa (parasti pilsētā).
robežrajons Rajons, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
piekļūstamība Rajonu, vietu un iestāžu raksturojums - cik labi tās ir sasniedzamas ar dažādiem satiksmes un sakaru līdzekļiem; vispārējais savienojums ar dažādiem tīkliem un dienestiem.
rajidae Raju dzimta.
elektroraja Rajveidīgo kārtas ģints zivs, kas spēj dot elektriskās strāvas triecienu (līdz 300 V) no orgāna, kas atrodas ķermeņa sānos aiz acīm, dzīvo siltās jūrās.
Rakaina grēda Rakaina grēda - Adaro grēda Mjanmas (Birmas) rietumos.
rakulīte Rakainīte.
rālēt Rakalēt, rakņāt.
rakalis Rakaris, palaidnis.
kņāgot Rakāt, rakņāt.
ragāt Rakāt, rakņāt.
rakšņāt Rakāt, rakšināt^1^.
rakšināt Rakāt, rakšņāt.
žurģēties Rakāties ar kruķi, urķi.
kužināt Rakāties, izlasīt ēdienu.
ragāties Rakāties, rakņāties.
rēkāties Rakāties.
rakets Rakete.
pierakāt Rakņājot (ko), piepildīt (ar to).
pierakņāt Rakņājot (ko), piepildīt (ar to).
uzrakņāt Rakņājot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību).
aprakņāt Rakņājot apvērst, uzirdināt (zemi).
ierakņāt Rakņājot ievietot (parasti zemē), rakņājot pārklāt (ar zemi).
šņakāt Rakņājot meklēt.
uzrakņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem).
uzurkņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem).
izrakņāt Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt.
piečukāt Rakņājot, bikstot pievirzīt (pie kā, kam klāt); piečokāt.
piečokāt Rakņājot, bikstot pievirzīt (pie kā, kam klāt).
uzrakņāt Rakņājot, parasti nejauši, negaidīti, Ieraudzīt, atrast (ko).
atrakņāt Rakņājot, rakņājoties atsegt (ko).
atrakņāt Rakņājot, rakņājoties atvirzīt nost (sānis).
apkarpīt Rakņājot, rušinot zemi, mazliet apmest ar to.
izjoksīt Rakņājot, vandot u. tml. izvirzīt (no kurienes, kur).
uzurkņāt Rakņājoties atrast, izkašņāt.
ķēgāties Rakņājoties ēst.
aizšņukurēties Rakņājoties, cenšoties izzināt, atrast, sameklēt informāciju, noskaidrot līdz izpratnei.
izkamarēt Rakņājoties, krāmējoties sajaukt.
šnukurēt Rakņāt (ar šnukuri), izokšķerēt.
pārrakņāt Rakņāt (ko) visu, viscaur; rakņāt (ko) vēlreiz, no jauna.
čakarēt Rakņāt (parasti, ko meklējot).
rukīt Rakņāt (zemi ar rokām, piemēram, lasot kartupeļus).
urkšņāt Rakņāt ar snuķi.
ņakāt Rakņāt ēdienu, meklējot garšīgāko.
kārpīt Rakņāt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml. ar kādu rīku vai rokām).
atrakņāt Rakņāt vaļā.
urkņīt Rakņāt, bakstīt, urbināt, meklēt.
urkņāt Rakņāt, bakstīt.
urķot Rakņāt, jaukt (ar purnu), izsvaidīt.
ņagāt Rakņāt, jaukt, sevišķi ēdienu.
raušļāt Rakņāt, raust.
raušņāt Rakņāt, raust.
grabināt Rakņāt, rušināt.
kaušināt Rakņāt, rušināt.
migāt Rakņāt, sajaukt.
šņergāt Rakņāt, sasmurgāt ēdienu.
vaņģīt Rakņāt, vandīt.
biduļāt Rakņāt; pamazām rakt.
racināt Rakņāt; rakāties.
bedeļāt Rakņāt.
bedelēt Rakņāt.
bedulēt Rakņāt.
čuknīt Rakņāt.
kušņāt Rakņāt.
ņockāt Rakņāt.
panckāt Rakņāt.
racelēt Rakņāt.
rakāt Rakņāt.
rokņāt Rakņāt.
rukņāt Rakņāt.
rukšināt Rakņāt.
rukstīt Rakņāt.
smecēt Rakņāt.
šnaderēt Rakņāt.
vangāt Rakņāt.
rakāties Rakņāties (1).
rakāties Rakņāties (2).
rakāties Rakņāties (3).
jaukties Rakņāties (kur, pa kurieni), meklēt ko.
ņockāties Rakņāties dubļos, mēslos, (mitros) netīrumos.
ņakāties Rakņāties ēdienā, lai atlasītu labāko.
šņarkāties Rakņāties ēdienā, pelt to.
ķarzāties Rakņāties mālos.
ķerzāties Rakņāties mālos.
ņorgāties Rakņāties netīrumos, dubļos.
muļāties Rakņāties netīrumos.
šļambāt Rakņāties pa ēdienu izmeklējot labākos kumosus (īpaši par zirgu, kurš dzēriena silē vispirms miltus meklē).
šļamāt Rakņāties pa ēdienu un izmeklēt labākos kumosus.
šnargalāt Rakņāties pa ēdienu.
ķāpēties Rakņāties pa kādu mīkstu masu.
urkņot Rakņāties, bakstīt.
rošalēties Rakņāties, jaukties.
urināties Rakņāties, knābāties (par vistām).
kamarēt Rakņāties, krāmēties, okšķerēt, pārbaudīt.
kamerēt Rakņāties, krāmēties, okšķerēt, pārbaudīt.
kāmerēt Rakņāties, kravāties, okšķerēt.
makņāt Rakņāties, meklēt.
makņāties Rakņāties, vandīties, meklēt.
kūšņāties Rakņāties, vandīties.
čapāties Rakņāties.
kurņāties Rakņāties.
kušināties Rakņāties.
kušņāties Rakņāties.
makņīt Rakņāties.
raknēties Rakņāties.
ražģēties Rakņāties.
rukīties Rakņāties.
šmadrīt Rakņāties.
šnaderēties Rakņāties.
urkņēt Rakņāties.
vangāties Rakņāties.
žakņāties Rakņāties.
obliterācija Raksta, burta izdzēšana.
kopija Raksta, dokumenta, parasti oficiāls, noraksts.
prievīte Rakstaina (austa vai pīta) samērā šaura lente (kā) apdarei, rotāšanai, nostiprināšanai.
borda Rakstaina cita auduma apmale vai mala (priekšautam, kleitai).
izlažāt Rakstaini izšūt.
izlažot Rakstaini izšūt.
madarots Rakstains, rotāts.
musturainis Rakstains.
musturains Rakstains.
musturaiņš Rakstains.
ornamentains Rakstains.
rakstainis Rakstains.
rakstaiņš Rakstains.
rakstāts Rakstains.
rakstīts Rakstains.
rakstots Rakstains.
ratens Rakstains.
ikonotipija Rakstainu pakrāsu plākšņu pagatavošana izcilspiedumam.
skrīvspalva Rakstāmā spalva (metāla).
tumba Rakstāmgalda apakšējā daļa ar atvilktnēm.
papīrnazis Rakstāmgalda piederums - īpaši veidots nazis papīra griešanai.
spiede Rakstāmgalda piederums - lokveida priekšmets ar cieši piestiprinātām dzēšpapīra lapām; 1(2).
papīrturis Rakstāmgalda piederums nelielu papīru novietošanai.
tabulators Rakstāmmašīnas ierīce tabulu rakstīšanai.
bloks Rakstāmpapīra (izplēšamu) lapu kopums saistītā veidā.
rīse Rakstāmpapīra daudzuma mērvienība - 1000 lapu.
spalvaskāts Rakstāmrīka kāts, kurā iestiprina spalvu.
gripele Rakstāmrīks, ciets, dažus milimetrus plats irbulis, ar ko rakstīja uz nelielas tāfelītes.
pildspalva Rakstāmrīks, kura korpusā iepildāma tinte, arī krāsaina masa, kas pieplūst rakstāmspalvai.
rakstulis Rakstāmrīks, spalvaskāts.
rakstāmais Rakstāmrīks.
rakstiķis Rakstāmrīks.
rakstīklis Rakstāmrīks.
efēmeridi Raksti ar hronoloģiski atzīmētiem notikumiem, piem., laika apstākļu ziņojumi, astronomiskas gada grāmatas, periodiski ziņojumi u. c.
pundīši Raksti audumos.
pseudepigrāfi Raksti, kam virsrakstā likts nevis raksta autora, bet kādas citas personas vārds - vai nu aiz sevišķas godbijības pret šo personu, vai arī lai pastiprinātu raksta satura ticamību.
homologumena Raksti, kuru uzņemšana Bībeles kanonā netika apstrīdēta.
oeuvres Raksti, rakstu kopojums.
roksti Raksti.
ligatūra Rakstībā - divu vai vairāku burtu apvienojums vienā zīmē.
pasigrāfija Rakstība, kurā ar simboliem apzīmē jēdzienus.
scriptura Rakstība; raksts.
paragrāfija Rakstības traucējums, kura gadījumā slimnieks izlaiž burtus, zilbes vai vārdus.
margot Rakstiem izšūt.
mārgot Rakstiem izšūt.
scr. Rakstīja (latīņu "scripsit"), senāk dokumentos pirms to rakstītāja vārda.
sc: Rakstījis (latīņu "scripsit").
raksteklis Rakstīklis.
skrutinijs Rakstiska aizklāta balsošana pāvesta vai bīskapa vēlēšanās.
pamācība Rakstiska instrukcija (kā lietošanai, izmantošanai).
atsveikt Rakstiski vai mutiski apsveikt.
rakstīt Rakstiski vērsties pie kāda.
raksts Rakstiski, rakstveidā.
saraksts Rakstisks (kā) uzskaitījums; rakstiskas (piemēram, tabulas, grafika veidā izkārtotas) ziņas (par kā norisi); attiecīgais dokuments.
vaučers Rakstisks apliecinājums; galvojums.
kartele Rakstisks izaicinājums uz divkauju.
kartelis Rakstisks izaicinājums uz divkauju.
trata Rakstisks kreditora rīkojums parādniekam vai bankai samaksāt noteiktu naudas summu trešajai personai.
kontrakts Rakstisks līgums, vienošanās (starp divām vai vairākām pusēm), kas nosaka (šo pušu) tiesības un pienākumus un kam ir noteikts termiņš.
klauzūra Rakstisks pārbaudījums bez palīglīdzekļiem slēgtā telpā vai skolotāja uzraudzībā.
ideogrāfija Rakstīšana ar ideogrammām.
makrogrāfija Rakstīšana ar neparasti lieliem burtiem dažos smadzeņu slimību gadījumos.
piktogrāfija Rakstīšana ar piktogrammām.
mašīnrakstīšana Rakstīšana ar rakstāmmašīnu.
kopraksts Rakstīšana, savienojot burtus vienlaidus.
raksts Rakstīšana.
skrīve Rakstīšana.
rakstāmspalva Rakstīšanai (ar tinti, tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu.
rakstāmkrīts Rakstīšanai (parasti uz tāfeles) paredzēts krīts.
rakstāmpults Rakstīšanai paredzēta pults.
rakstāmpiederumi Rakstīšanai paredzēti piederumi (pildspalvas, zīmuļi u. tml.).
rakstāmirbulis Rakstīšanai paredzēts irbulis.
tinte Rakstīšanai paredzēts organisku krāsvielu šķīdums vai suspensija ar sabiezinātāja un konservanta piedevu.
rakstāmpapīrs Rakstīšanai paredzēts papīrs.
rakstāmrīks Rakstīšanai paredzēts rīks.
spalva Rakstīšanai vai zīmēšanai (ar tinti, tušu) paredzēta īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu; arī rakstāmspalva.
rakstāmlietas Rakstīšanai, arī zīmēšanai, rasēšanai paredzēti priekšmeti, to kopums (piemēram, zīmuļi, pildspalvas, rakstāmpapīrs, burtnīcas).
rakstāmiekārta Rakstīšanas iekārta (piemēram, telegrāfijā).
rakstāmmašīna Rakstīšanas ierīce, kurā tekstu veido reljefas metāla zīmes, kas ar īpašu mehānismu piespiež krāsu lenti pie papīra.
grafospasma Rakstīšanas krampji, profesionāla neiroze, rokas muskuļu kustību koordinācijas traucējums.
rakstene Rakstīšanas stunda skolā; glītrakstīšana.
skrīvu Rakstīšanas.
drukāt Rakstīt (ar roku).
atdarināt Rakstīt (citas valodas burtus un vārdus) vai izrunāt (citas valodas skaņas) ar savas valodas rakstības, fonētikas, gramatikas līdzekļiem.
dračīt Rakstīt (daudz, intensīvi).
pārrakstīt Rakstīt (fonogrammu, videoierakstu) vēlreiz, no jauna (piemēram, lai iegūtu kopiju).
protokolēt Rakstīt (kā) protokolu (1).
stenotipēt Rakstīt (runu, tekstu) ar stenogrāfijas mašīnu.
stenografēt Rakstīt (runu, tekstu) ar stenogrāfijas zīmēm.
pārrakstīt Rakstīt (tekstu) vēlreiz, no jauna.
šifrēt Rakstīt (tekstu), fiksēt (informāciju), izmantojot šifru (1).
drukavāt Rakstīt ar drukātiem burtiem.
krīžot Rakstīt ar krītu.
meilot Rakstīt elektroniskā pasta vēstuli.
blogot Rakstīt komentārus savā tīmekļa žurnālā jeb emuārā.
trasēt Rakstīt pārvedu vekseli (tratu); parādniekam uzdot naudu samaksāt citai personai.
dirbeklēt Rakstīt sīkā, grūti salasāmā rokrakstā.
tvītot Rakstīt tvītus.
uzrakstīt Rakstīt un pabeigt rakstīt (tekstu, burtu, ciparu u. tml.).
vēstuļot Rakstīt vēstuli.
šņāpt Rakstīt, parasti ātri, pavirši.
izrakstīties Rakstīt, parasti daudz, līdz zūd jaunrades spējas.
žirēt Rakstīt, parasti uz vekseļa, žiro.
skrīvēt Rakstīt, parasti veikli.
švīkāt Rakstīt, zīmēt, parasti ātri, nekārtīgi.
driķēt Rakstīt; rakstīt drukātiem burtiem.
čirkanuķ Rakstīt.
čirkāt Rakstīt.
skribīt Rakstīt.
skrīverēt Rakstīt.
stročīt Rakstīt.
matlīnija Rakstīta burta elements - smalka līnija (parasti kaligrāfijā).
grāmata Rakstītā literatūra kopumā; kādas atsevišķas tautas literatūra; literatūra noteiktā nozarē.
komitīvs Rakstīta pilnvara.
atkāpe Rakstīta, iespiesta teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā).
titrs Rakstītais teksts (parasti kinofilmas, televīzijas pārraides) kadrā.
-grāfs Rakstītājs, pierakstītājs (piem., telegrāfs).
rakstelis Rakstītājs, skrīveris.
pārrakstīšana Rakstītprasmes apguves vingrinājums vai pārbaudes uzdevums, kurā valodas apguvējs pārraksta tekstu, parasti rokrakstā, lai pilnveidotu pareizrakstības prasmes.
protokolls Rakstīts akts par kādu notikumu, policijas sastādīts.
manūkapcija Rakstīts galvojums.
reklāmraksts Rakstīts teksts (kā) reklamēšanai.
rakstgals Rakstīts teksts, teksta fragments.
reskripcija Rakstīts uzdevums naudu saņemt vai izdot.
paskvilla Rakstīts vai iespiests ražojums, kas aizskar kāda cilvēka godu; paskvila.
lappuse Rakstīts vai iespiests teksts lapas vienā pusē vai abās pusēs (grāmatā, burtnīcā u. tml.).
raksts Rakstītu, parasti iespiestu, publicētu (piemēram, kāda laikmeta, tautas, autora) darbu kopums; arī literatūra (1).
rakstinīca Rakstniece.
jaunreālisms Rakstniecībā atgriešanās pie dabas, cilvēka un viņa reālās dzīves, kad dzīves noliedzējs simbolisms bija zaudējis pamatu 20. gs. sākumā; apzīmē 19. gs. pēdējās puses reālisma un naturālisma tālāku attīstību un augstāku pakāpi.
pseidoklasicisms Rakstniecības virziens 17. un 18. gs. Eiropā, kas par paraugu un priekšzīmi izmantoja tikai sengrieķu un senromiešu rakstniecību.
Kaikaši Rakstnieka Antona Austriņa memoriālais muzejs, atrodas Vecpiebalgas pagastā, dibināts 1990. g., iekārtots Austriņu dzimtas mājā.
spalva Rakstnieka, žurnālista u. tml. darbība; tekstu kopums, ko ir uzrakstījis kāds rakstnieks, žurnālists u. tml.
dokumentālists Rakstnieks - dokumentālās prozas autors.
stilists Rakstnieks vai cits valodas lietotājs, kam ir savs īpatnējs stils vai labi izkopta izteiksme.
aprakstnieks Rakstnieks vai žurnālists, kas strādā galvenokārt apraksta (2) žanrā.
satīriķis Rakstnieks, dzejnieks, mākslinieks, kura darbiem ir raksturīga satīra (1).
autobiogrāfs Rakstnieks, kas apraksta pats savu dzīves gājumu.
prozaiķis Rakstnieks, kas daiļdarbus raksta prozā.
dzejnieks Rakstnieks, kas sacer dzejoļus.
klasiķis Rakstnieks, mākslinieks, zinātnieks, kura darbi laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu.
rakstinieks Rakstnieks.
scriptor Rakstnieks.
tautībnieki Rakstnieku grupa krievu 19. gs. literatūrā, kas savu darbību koncentrēja ap laucinieku dzīvi, atturēdamies no svarīgiem sadzīves jautājumiem.
RS Rakstnieku savienība.
klasika Rakstnieku, mākslinieku, zinātnieku darbi, kas laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu.
piedzejot Rakstot (dzejoļus), piepildīt (ar to tekstiem, piemetām, burtnīcu, kladi).
pierakstīt Rakstot (ko) papildus, pievienot (to uzrakstītajam).
pierakstīt Rakstot fiksēt (ko).
ierakstīt Rakstot iekļaut (piemēram, vārdu, teikumu) tekstā.
sarakstīt Rakstot ietilpināt (tekstu lapā, rindā u. tml.).
ierakstīt Rakstot ievingrināt (piemēram, roku); rakstot pielāgot rakstīšanai.
izrakstīt Rakstot izlietot (daudz vai visu).
norakstīt Rakstot izlietot (visu rakstāmo vai noteiktu tā daudzumu).
izrakstīt Rakstot izveidot (dokumentu).
pārsarakstīties Rakstot kļūdīties.
aprakstīt Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm (papīru, tāfeli u. tml.).
norakstīt Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu); aprakstīt (1).
tecināt Rakstot viegli, raiti virzīt (rakstāmrīku) pa papīru uz priekšu.
gatavot Rakstot, sacerot u. tml. veidot, radīt (piemēram, tekstu); organizējot, mēģinot u. tml. veidot (piemēram, priekšnesumu, pasākumu).
sagatavot Rakstot, sacerot u. tml., izveidot, radīt (piemēram, tekstu); organizējot, mēģinot u. tml., izveidot, sarīkot (piemēram, priekšnesumu, pasākumu).
vilkt Rakstot, zīmējot veidot (burtu, līniju u. tml.).
divkārtnītis Rakstots divkāršais audums.
rakstītmāka Rakstpratība.
rakstītprašana Rakstpratība.
zilbošana Rakstpratības apguvei paredzēto paņēmienu kopums, kas paredz lasīšanas un rakstīšanas laikā vārdu izrunāt pa zilbēm.
zīmējums Raksts (3); ornamentāls veidojums (piemēram, no līnijām, kontūrām u. tml.).
ugunsraksts Raksts (ornaments), kas simbolizē uguni.
bustrofedons Raksts ar mainīga virziena rindām: pirmā rinda un visas pārējās nepārskaitļu rindas ir rakstītas un tiek lasītas no labās puses uz kreiso pusi, bet otrā rinda un visas pārejas pārskaitļu rindas – no kreisās puses uz labo; burtu formu pielāgo raksta virzienam.
avīžraksts Raksts avīzē.
protokolls Raksts par kādas sēdes gaitu, piem., sapulcēs, zinātniskās saeimās, tiesā.
artiķels Raksts presē; slakas vārds.
kritika Raksts, apcerējums šajā nozarē.
-grāfija Raksts, aprakstīšana, grafiska atveide (piem., stenogrāfija, ģeogrāfija, litogrāfija).
avizo Raksts, ar ko adresātam paziņo par vekseļa, preču izsūtīšanu vai naudas pārskaitīšanu.
pavadraksts Raksts, dokuments, ko pievieno kādam sūtījumam un kas satur nosūtīto priekšmetu uzskaitījumu, aprakstu u. tml.
rekreditīvs Raksts, kas anulē akreditīvu (2).
zemsvītra Raksts, kas atrodas avīzes lappuses apakšējā daļā un kas atdalīts no pārējā teksta ar taisnu svītru.
pseidoepigrāfs Raksts, kas lielākas autoritātes iegūšanai publicēts ar neīsta autora vārdu; prakse, kas senatnē bija izplatīta daudz plašāk nekā mūsdienās.
rūtojums Raksts, ko veido rūtis (1).
spoguļraksts Raksts, kurā burtu novietojums, secība ir pretēja, salīdzinot ar parasto novietojumu, secību.
problēmraksts Raksts, kurā ir aplūkota kāda problēma.
feļetons Raksts, kurā izsmietas negatīvas parādības, kritizētas konkrētas personas; attiecīgais publicistikas žanrs.
slīpraksts Raksts, kurā rakstzīmes ir ieslīpinātas pa labi; kursīvs.
pretraksts Raksts, kura saturs ir vērsts pret citu, parasti kritisku, rakstu.
viedokļraksts Raksts, kurā tiek izteikts un izskaidrots kāds viedoklis.
apcere Raksts, kurā vispusīgi, bet ne sīki, detalizēti iztirzā kādu jautājumu, problēmu.
nekrologs Raksts, kurš uzrakstīts sakarā ar kāda cilvēka nāvi un kurā raksturota viņa dzīve un darbība.
rakstrauds Raksts, musturs, ornaments.
musturs Raksts, ornaments (parasti audumā); musturis.
apdrukājums Raksts, ornaments (parasti uz auduma); apdruka.
apdruka Raksts, ornaments (parasti uz auduma); apdrukājums.
-gramma Raksts, pierakstījums (piem., telegramma).
skriptura Raksts, rakstisks akts, skripturveidīgs vērtspapīrs.
skrīvējums Raksts, sacerējums.
scriptum Raksts, uzrakstītais, grāmata.
artiķelis Raksts, ziņojums presē.
perša Raksts.
rakstiens Raksts.
nosegpinumi Rakstu adījuma pinumi kuros visas cilpas vai daļa cilpu veidotas no diviem vai vairākiem vienlaikus izadāmiem atsevišķiem pinumiem.
atstāstījums Rakstu darbs (skolā), kurā tiek izklāstīts kāda teksta saturs.
žīdakmens Rakstu granīts - pegmatīts ar rakstainu struktūru, kas veidojusies, kvarca kristāliem cauraugot laukšpatu, un atgādina senebreju rakstu zīmes.
autentija Rakstu īstenība un patiesīgums, kas pierādīts faktiem un avotiem.
arhīvs Rakstu krājums vai periodisks izdevums, kurā ir dokumentu publikācijas vai uz arhīvu materiāliem pamatoti raksti.
sopherim Rakstu mācītājs, kas pārrakstīja un interpretēja Toru.
multogrāfs Rakstu pavairošanas aparāts.
skriptūristi Rakstu pazinēji; anabaptistu sekta, kura tic tikai tam, kas svētos rakstos skaidri pateikts.
abreviātors Rakstu saīsinātājs.
ažūrpinumi Rakstu šķērsadījumi, kuros daļa cilpu izvilktas arī caur blakusstāvošo cilpu stabiņu cilpām.
konvolūts Rakstu tīstoklis, rakstu krājums.
papirogrāfija Rakstu un zīmējumu mehānisks pavairošanas paņēmiens ar īpašu no vaska izgatavotu iespiežamo formu, ko vai nu iestiprina plakanā ietverē (ciklostilā), vai arī piestiprina rotējamam veltnim.
opalogrāfija Rakstu un zīmējumu pavairošanas paņēmiens; ar īpašu tinti rakstītu vai zīmētu oriģinālu pārnes uz iepriekš sagatavotas stikla plates, ko apstrādājot iegūst iespiedplati.
skribulis Rakstu zīme (parasti grūti lasāma).
piktogramma Rakstu zīme (piemēram, nosacīts attēls), kas apzīmē jēdzienu (bet ne valodas formas).
ideogramma Rakstu zīme, kas apzīmē jēdzienu.
rakstuzīme Rakstu zīme.
burtnieks Rakstu zīmju pratējs senatnē; arī pareģis.
sacerējums Rakstudarbs (skolā) - skolēna veidots teksts par kādu tematu.
rakstdarbs Rakstudarbs.
izklaidība Rakstura īpašība, arī psihisks stāvoklis, kam raksturīga izkliedēta, nenoturīga uzmanība.
aizrautība Rakstura īpašība, cilvēka izturēšanās un rīcības veids --> aizrautīgs (1); dedzība, sajūsma.
apņēmība Rakstura īpašība, cilvēka izturēšanās un rīcības veids --> apņēmīgs.
daimonisms Rakstura īpašība, kad cilvēks atrod patiku citu ciešanās.
drosme Rakstura īpašība, kas izpaužas drošā, bezbailīgā grūtību, briesmu pārvarēšanā; šāds izturēšanās veids.
apdomība Rakstura īpašība, rīcības veids --> apdomīgs.
neapdomība Rakstura īpašība, rīcības veids --> neapdomīgs.
harakteroloģija Rakstura un personības pētīšana.
iedaba Rakstura, personības iezīmju kopums; arī raksturs.
pārsteidzība Rakstura, personības īpašība, kam raksturīga nepamatota darbības, rīcības sasteigtība, nepārdomātība; steidzīga, nepārdomāta darbība, rīcība.
negācija Rakstura, personības negatīva īpašība.
krakovjaks Raksturdeja baletā.
raksturlīkne Raksturīga (kā) lieluma maiņas, parādību sakarības līkne (piemēram, grafikā, diagrammā).
dvaša Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama; dvesma (3).
dvesma Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama.
elpa Raksturīga (kādas parādības) pazīme, kas sajūtama, izjūtama.
vilciens Raksturīga (piemēram, cilvēka psihes) īpašība, iezīme.
smilksts Raksturīga augsta, paklusa, stiepta (parasti suņa) balss skaņa.
vilciens Raksturīga iezīme (sejas formai, vaibstiem).
raksturiezīme Raksturīga iezīme.
iezīme Raksturīga īpašība (piemēram, organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) dala vai apvieno grupās.
raksturīpašība Raksturīga īpašība.
polje Raksturīga karsta reljefa forma, garumā stiepta atklāta iegruvas mulda, kas parasti radusies jau kalnu krokošanās laikmetā.
darbība Raksturīga norise (cilvēka vai dzīvnieka organismā, tā daļās).
zīmogs Raksturīga pazīme, iezīme (radusies kādas darbības, procesa, notikuma u. tml. rezultātā).
raksturzīme Raksturīgā pazīme, iezīme.
iezīme Raksturīga pazīme, kas padara atšķirīgu (no citiem līdzīgiem).
pirmssajūta Raksturīga sajūta, kas liecina par kāda fizioloģiska vai psihiska procesa sākšanos.
kopsakarība Raksturīga savstarpēja sakarība, raksturīgas attieksmes (starp ko); kopsakars.
figūra Raksturīga skaņu kopa vai ritmisku vienību kopa, kas skaņdarbā vairākkārt atkārtojas.
vaids Raksturīga stiepta (putna, parasti ūpja, pūces) balss skaņa.
zīme Raksturīga uzlīme (piemēram, precei, tās iesaiņojumam), kas satur vajadzīgo informāciju (piemēram, par preces cenu, ražotāju firmu), arī nosacīts (piemēram, jēdziena) raksturojums (parasti attēla veidā); arī birka.
šķautne Raksturīga, parasti spilgta, arī pretrunīga (psihes, rakstura, personības) īpašība.
pamatkrāsa Raksturīga, pastāvīgi piemītoša (kā) krāsa.
vaibsti Raksturīgas iezīmes (piemēram, mākslas darbā, arhitektoniskā veidojumā, vietā).
piemitība Raksturīgas īpašības, pazīmes, nozīmīgas, būtiskas sastāvdaļas pastāvēšana (kādā sistēmā).
piemišana Raksturīgas īpašības, pazīmes, nozīmīgas, būtiskas sastāvdaļas pastāvēšana.
šnite Raksturīgas īpatnības; stils, fasons.
vaimanas Raksturīgas stieptas (putna, parasti ūpja, pūces) balss skaņas.
vaimanas Raksturīgas, (vēja, vētras) radītas, gari stieptas skaņas.
laktozazons Raksturīgi dzelteni kristāli, ko iegūst, laktozi apstrādājot ar fenilhidrazīnu etiķskābes šķīdumā; reakciju lieto laktozes identifikācijai.
raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību, pazīmju apraksts, arī vērtējums.
raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību, pazīmju atspoguļojums, atveidojums (mākslas darbā).
raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību, pazīmju skaitlisks, arī grafisks atveidojums.
pamatlīnija Raksturīgo (kā) kontūru, ārējo formu kopums.
animalitāte Raksturīgo īpašību kopums, kas atšķir dzīvnieku no auga.
seja Raksturīgo, individuālo (piemēram, parādības, priekšmeta) īpašību kopums.
siluets Raksturīgs (apģērba, tā detaļas) piegriezuma līniju kopums.
raksturs Raksturīgs (dzīvnieku) izturēšanās veidu, reakciju kopums.
profils Raksturīgs (kā) galveno pazīmju kopums.
raksturlielums Raksturīgs (kā), parasti fizikālais, lielums.
akords Raksturīgs (kāda notikuma) moments, iezīme (sākums vai nobeigums).
aizgādniecisks Raksturīgs (parasti nelūgtai, nepatīkamai) aizgādībai; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība; aizbildniecisks.
spurkšķis Raksturīgs (parasti putnu, kukaiņu) spārnu vēzienu troksnis.
štučka Raksturīgs (piem., rīcības) elements.
čarltenhauss Raksturīgs 16 gs. angļu pils paraugs ar E veida plānu.
aitinis Raksturīgs aitām; piederīgs aitām.
aizgādīgs Raksturīgs aizgādībai; aizgādniecisks.
akvarelisks Raksturīgs akvarelim.
analfabētisks Raksturīgs analfabētismam, analfabētam.
anarhisks Raksturīgs anarhijai (1), saistīts ar to.
anarhisks Raksturīgs anarhijai (2), saistīts ar to; patvaļīgs, nedisciplinēts.
anarhistisks Raksturīgs anarhismam (1), saistīts ar to.
anarhosindikālistisks Raksturīgs anarhosindikālismam, saistīts ar to.
anekdotisks Raksturīgs anekdotei, saistīts ar to.
anglisks Raksturīgs angļu valodai, saistīts ar to; raksturīgs angļiem.
antagonistisks Raksturīgs antagonismam, antagonistam; nesamierināmi pretišķīgs.
antagonisks Raksturīgs antagonismam; nesamierināmi pretišķīgs.
antarktisks Raksturīgs Antarktikai, saistīts ar to.
antiklerikāls Raksturīgs antiklerikālismam, saistīts ar to; vērsts pret klerikālismu, baznīcas un garīdzniecības privilēģijām.
bradikinētisks Raksturīgs ar gausām kustībām; kinematogrāfijā aqttiecīgs uz metodi palēnināti demonstrēt ātras kustības.
arābisks Raksturīgs arābu valodai, saistīts ar to; raksturīgs arābiem.
ārzemniecisks Raksturīgs ārzemēm vai ārzemniekiem.
askētisks Raksturīgs askētam, askētismam; ļoti atturīgs, vienkāršs.
aterosklerotisks Raksturīgs aterosklerozei.
atvasarīgs Raksturīgs atvasarai, saistīts ar to.
augstmanīgs Raksturīgs augstmanim; augstprātīgs, aristokrātisks.
austrumniecisks Raksturīgs austrumu zemēm, iedzīvotājiem.
vācbaltu Raksturīgs Baltijas vāciešiem, saistīts ar tiem; baltvācu.
baltvācu Raksturīgs Baltijas vāciešiem, saistīts ar tiem.
butaforisks Raksturīgs butaforijai; arī neīsts.
pirmatnējs Raksturīgs cilvēces vēstures vissenākajiem posmiem, saistīts ar tiem.
pirmatnējs Raksturīgs cilvēka, cilvēces attīstības sākumam, saistīts ar to; tāds, kas ir saglabājies no cilvēka, cilvēces attīstības sākuma.
jauns Raksturīgs cilvēkam jaunībā; arī enerģisks, dzīvespriecīgs, spēka pilns.
vecs Raksturīgs cilvēkam vecumā; vārgs, nespēcīgs.
cilvēcisks Raksturīgs cilvēkam; tāds, kurā izpaužas cilvēkam raksturīgas īpašības.
čigānisks Raksturīgs čigāniem; raksturīgs čigānu valodai, saistīts ar to.
pirmatnējs Raksturīgs dabas parādību attīstības vissenākajiem posmiem, saistīts ar tiem.
deģeneratīvs Raksturīgs deģenerācijai (1); tāds, kam ir deģenerācijas (1) pazīmes.
dienvidniecisks Raksturīgs dienvidu zemēm, to iedzīvotājiem.
donkihotisks Raksturīgs donkihotam.
animālistisks Raksturīgs dzīvnieku attēlojumiem tēlotājā mākslā, saistīts ar tiem.
džentlmenisks Raksturīgs džentlmenim.
eolītisks Raksturīgs eolītiem (2).
epikūrisks Raksturīgs epikūrietim (1) vai epikūrismam (1).
epikūrisks Raksturīgs epikūrietim (2) vai epikūrismam (2).
ēzelisks Raksturīgs ēzelim.
feļetonisks Raksturīgs feļetonam (1).
filistrisks Raksturīgs filistram.
francisks Raksturīgs franču valodai, saistīts ar to; raksturīgs frančiem.
havajisks Raksturīgs havajiešiem vai Havaju salām.
huligānisks Raksturīgs huligānam vai huligānismam.
igaunisks Raksturīgs igauņu valodai, saistīts ar to; raksturīgs igauņiem.
itālisks Raksturīgs itāliešu valodai, saistīts ar to; raksturīgs itāliešiem.
stilistika Raksturīgs izteiksmes līdzekļu kopums (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā).
jaunavīgs Raksturīgs jaunai sievietei.
jauneklīgs Raksturīgs jaunam cilvēkam.
kareivisks Raksturīgs karavīram.
ikdienējs Raksturīgs katrai dienai; parasts.
kristālisks Raksturīgs kristālam (2).
kursisks Raksturīgs kuršu valodai, saistīts ar to; raksturīgs kuršiem.
liepains Raksturīgs liepai, liepu ziediem.
mērkaķisks Raksturīgs mērkaķim.
mežinis Raksturīgs mežeņiem (parasti par augļiem).
mironīgs Raksturīgs mirušam cilvēkam.
nēģerisks Raksturīgs nēģeriem.
pašpuicisks Raksturīgs pašpuikam.
jaunlaiku Raksturīgs pašreizējam laikposmam; arī mūsdienu.
pusanalfabētisks Raksturīgs pusanalfabētismam, pusanalfabētam.
pusaudzisks Raksturīgs pusaudzim (2).
rietumniecisks Raksturīgs rietumu zemēm (parasti Rietumeiropai), to iedzīvotājiem.
kopsakars Raksturīgs savstarpējs sakars, raksturīgas attieksmes (starp ko); kopsakarība.
sēlisks Raksturīgs sēļu valodai, saistīts ar to; raksturīgs sēļiem.
arhaisks Raksturīgs senatnei, saistīts ar to; sens.
slāvisks Raksturīgs slāvu valodām, saistīts ar tām; raksturīgs slāviem.
steidzīgs Raksturīgs tādam, kas steidzas (par kustību, virzīšanos); arī ātrs.
izoseksuāls Raksturīgs tam pašam dzimumam.
plunkšķis Raksturīgs troksnis, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
ukrainisks Raksturīgs ukraiņiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
vidzemniecisks Raksturīgs Vidzemei, vidzemniekiem.
zemgalisks Raksturīgs zemgaļu valodai, saistīts ar to; raksturīgs zemgaļiem.
ziemeļniecisks Raksturīgs ziemeļu zemēm, to iedzīvotājiem.
zvērisks Raksturīgs zvēram (1); tāds, kurā izpaužas zvēram raksturīgās īpašības.
ritmformula Raksturīgs, iezīmīgs, labi atmiņā paliekošs neliels ritma veidojums, ko parasti izmanto vairākkārt.
ārisks Raksturīgs, īpatnējs āriešiem (1).
ārisks Raksturīgs, īpatnējs āriešiem (2).
siluets Raksturīgs, mākslinieciski izteiksmīgs (celtnes, celtņu grupas) formu, apveidu kopums.
spogulis Raksturīgs, no apkaimes atšķirīgs laukums (dzīvnieka) ķermeņa virsmā.
sauciens Raksturīgs, samērā skaļš (dzīvnieka) baiss skaņu kopums, balss signāls.
kliedziens Raksturīgs, samērā skaļš (dzīvnieka) sauciens, balss signāls.
zīmīgs Raksturīgs; tāds, kas dod, veido priekšstatu (kādam par ko).
raksturisks Raksturīgs.
paralēlisms Raksturīgu (kā) iezīmju kopība, analoģija; pilnīgs (kā) līdzīgums.
portrets Raksturīgu (kā) īpašību, īpatnību kopums.
skanējums Raksturīgu īpatnību kopums (parasti mākslas darbā).
kolorīts Raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, kādai vietai, tautai, nācijai, laikmetam).
tirkšķis Raksturīgu, samērā asu, citu citai ātri sekojošu skaņu kopums, ko rada daži dzīvnieki.
izoperimetrisks Raksturlielums līknei, kurai kāds no tās atkarīgajiem lielumiem (līknes ierobežotais laukums, līknes smaguma centra augstums u. tml.) ir ar vislielāko (vai vismazāko) iespējamo vērtību starp visām noteiktas klases līknēm, kurām ir vienāds garums (perimetrs).
šmikš Raksturo asu kustību, rīkstes vai pātagas vicināšanu.
švauks Raksturo ātra kritiena skaņu (piemēram, nogāžot koku).
šņapt Raksturo ātru darbību, piemēram, sitienu.
žviuks Raksturo ātru kustību vai sitienu.
šmurks Raksturo ātru kustību, piemēram, aizlidošanu.
daļai Raksturo ātru kustību.
šmukst Raksturo ātru kustību.
spurks Raksturo ātru kustību.
švips Raksturo ātru kustību.
švirkts Raksturo ātru kustību.
už Raksturo ātru kustību.
šmeiks Raksturo ātru, parasti negaidītu, kustību.
žvauks Raksturo dobju troksni, kāds rodas kaut kam smagam nokrītot.
dziņ Raksturo džinkstošu skaņu.
pudūc Raksturo kādu pēkšņu un ātru kustību.
pudūkš Raksturo kādu pēkšņu un ātru kustību.
žļeks Raksturo kaut kā mīksta, pašķidras masas kritiena troksni.
blādz Raksturo kritiena vai sitiena troksni.
blāgž Raksturo kritiena vai sitiena troksni.
strups Raksturo kritiena, lēciena nobeiguma troksni.
strupt Raksturo kritiena, lēciena nobeiguma troksni.
šņerks Raksturo negaidītu, ātru kustību, kad kaut kas tiek sagrābts vai saplēsts.
šļuks Raksturo nejaušu izslīdēšanu.
strump Raksturo palēkšanās kustību.
šņabac Raksturo pēkšņu darbību, piemēram, lēcienu, kaut ko ķerot.
žļāgs Raksturo pēkšņu izliešanas darbību.
zmaugt Raksturo pēkšņu saķeršanu, sagrābšanu, arestu.
žļaugs Raksturo plaukšķošu troksni, kāds rodas kaut kam smagam pēkšņi iekrītot ūdenī vai sitot ar kaut ko slapju.
žmīks Raksturo rīkstes vai pātagas sitiena troksni.
neglītais Raksturo skaistajam pretējas īstenības parādības, cilvēka negatīvo attieksmi pret tām.
žvērkstēt Raksturo skaļu, nepatīkamu skaņu.
žļorks Raksturo skaņu kas rodas, piemēram, kaut kam cietam ievirzoties pašķidrā masā.
šļu Raksturo skaņu, kāda rodas īslaicīgai šķidruma strūklai papildinot šķidrumu traukā.
žvings Raksturo skaņu, kāda rodas izkapts asmenim kustībā skarot akmeni vai granti.
nošļerkstēt Raksturo skaņu, kāda rodas, piemēram, iedurot nazi (dūci) kaujamā lopa miesā.
plaukt Raksturo skaņu, kāda rodas, piemēram, sasitot plaukstas.
šļaks Raksturo skaņu, kas rodas izlejot ūdeni.
blāks Raksturo skaņu, kas rodas kādam smagam priekšmetam nokrītot.
žļarkt Raksturo skaņu, kas rodas kaut kam smagam iekrītot kādā šķidrumā.
plaks Raksturo skaņu, kas rodas krītot cietam priekšmetam.
pļiukš Raksturo skaņu, kas rodas sitot kādam ar plaukstu pa ausi.
pļunks Raksturo skaņu, kas rodas, piemēram, akmenim iekrītot ūdenī.
šņīps Raksturo strauju kustību, asu sitienu.
stibic Raksturo strauju kustību, lēcienu.
stibīc Raksturo strauju kustību, lēcienu.
švik Raksturo strauju kustību; arī skaņas, kas rodas plaujot ar izkapti.
ņerkš Raksturo troksni, kāds rodas kaut kam lūstot.
žļoks Raksturo troksni, kāds rodas kaut kam mīkstam nokrītot uz cietas virsmas.
pļeks Raksturo troksni, kāds rodas krītot kaut kam smagam vai mīkstam.
pļekt Raksturo troksni, kāds rodas krītot kaut kam smagam vai mīkstam.
šmok Raksturo troksni, kāds rodas skaļi skūpstot.
švaukš Raksturo troksni, kāds rodas vicinot rīksti vai pātagu.
žvirks Raksturo troksni, kādu rada ūdens burbuļošana ap maziem priekšmetiem (oļiem u. tml.).
blukš Raksturo troksni, kas rodas kādam priekšmetam iekrītot ūdenī.
žļākš Raksturo troksni, kas rodas pēkšņi izlejot kādu šķidrumu.
portretintervija Raksturojoša intervija.
sarežģītība Raksturojums, kas parāda ar kādas datu apstrādes problēmas risināšanu saistītās grūtības un ko parasti izsaka kāda šīs problēmas risināšanas gaitā patērējamā resursa terminos.
katafātisks Raksturojums, lietojot pozitīvus apgalvojumus; pozitīvas zināšanas par objektu.
izteikt Raksturot (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām; izsacīt (4).
izsacīt Raksturot (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām; izteikt (4).
nosaukt Raksturot ar vārdu, vārdu savienojumu, kas apzīmē kādu īpašību vai radību, kam raksturīga īpašība.
noraksturot Raksturot un pabeigt raksturot.
aprakstīt Raksturot, nosaucot kādas (parasti ārējās) pazīmes.
iztēlot Raksturot, parādīt (ko), parasti citādi nekā īstenībā.
mugurkauls Raksturs (parasti stingrs, noteikts).
bruka Raksturs, iedaba.
telka Raksturs, izskats, paskats; veidols.
dēna Raksturs, savdabīgums.
karakters Raksturs; griba.
dūša Raksturs.
harakters Raksturs.
karakteris Raksturs.
vieža Raksturs.
raksturtēlojums Raksturtēla atveidojums (skatuves mākslā).
raksturkomēdija Raksturu komēdija.
slīpsvītra Rakstuzīme "/".
skrīvelene Rakstvede.
aktuārs Rakstvedis tiesā.
pisaris Rakstvedis.
skreivels Rakstvedis.
ielūgums Rakstveida aicinājums ierasties (parasti sarīkojumā, svinībās).
atgādinājums Rakstveida aizrādījums ievērot (piemēram, termiņu, kādas saistības) vai izdarīt (ko).
akcepts Rakstveida apliecinājums (uz vekseļa, rēķina) uzņemoties maksājuma saistības.
šeine Rakstveida atļauja; licence.
pielaide Rakstveida dokuments, kas dod tiesības atvērt (aizvērt) sardzes apsargātu objektu, kā arī nosaka glabātavu atvēršanas kārtību vai cilvēku pielaišanu pie apsargājamo mašīnu stāvēšanas vietām.
pielaide Rakstveida dokuments, kas dod tiesības darbiniekam strādāt vai iepazīties ar dokumentiem (materiāliem), kas satur slepenu informāciju.
atlūgums Rakstveida iesniegums, kurā izteikts lūgums atbrīvot no darba, ieņemamā amata.
cedele Rakstveida paziņojums, rīkojums; zīme.
trasēšana Rakstveida rīkojums - tratas izsniegšana par noteiktas naudas summas samaksu.
orderis Rakstveida rīkojums, atļauja (piemēram, ko izsniegt, saņemt).
sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
subtitrēšana Rakstveida tulkojuma pievienošana runātiem tekstiem.
rakstudarbs Rakstveidā veikts darbs (piemēram, teksts, dokuments); sacerējums.
autorlīgums Rakstveida vienošanās starp autoru vai viņa tiesību pārņēmēju un izdevniecību, teātri, kinostudiju u. tml. par literatūras, zinātniska vai mākslas darba izmantošanu pret atlīdzību.
uzaicinājums Rakstveida, parasti oficiāls, aicinājums ierasties (piemēram, kādā iestādē).
izsacīt Rakstveidā, rakstītā tekstā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.).
izstāstīt Rakstveidā, rakstītā tekstā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.).
izteikt Rakstveidā, rakstītā tekstā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.).
pastāstīt Rakstveidā, rakstītā tekstā pavēstīt, padarīt zināmu (ko); pavēstīt, padarīt zināmu (ko) - par rakstītu tekstu.
uzsaukums Rakstveida, sabiedriski aktuāla satura, parasti īss, aicinājums, kas ir paredzēts izplatīšanai (lapiņu, plakātu u. tml. veidā) vai publicēšanai presē.
skrīveļšepte Rakstveža amats, darbs.
rakstāmzīme Rakstzīme - burts, cipars vai jebkurš cits simbols, ko izmanto datu grafiskai attēlošanai vai kodēšanai datu apstrādes sistēmās.
vienpēdiņas Rakstzīme (' '), ko latviešu valodā lieto augu un dzīvnieku šķirņu nosaukumu un vārdu nozīmju paskaidrojumu grafiskai apzīmēšanai.
adrese Rakstzīme vai rakstzīmju grupa, kas identificē reģistru, atsevišķas datora atmiņas daļas vai citus datu avotus.
norobežotājs Rakstzīme vai rakstzīmju virkne, ko izmanto dažu elementu un valodas konstrukciju atdalīšanai, kā arī to sākuma un beigu apzīmēšanai.
ciparzīme Rakstzīme, kas apzīmē nenegatīvu veselu skaitli.
tukšumzīme Rakstzīme, kas veido tukšumu grafisku rakstzīmju virknē.
tukšumzīme Rakstzīme, ko izmanto programmu un datu pierakstā, lai norādītu atstarpi starp programmas elementiem un starp datiem.
emocijzīme Rakstzīme, rakstzīmju grupējums vai stilizēts grafisks attēls, ko izmanto displeja ekrānā emociju izpausmei elektroniskās saziņas procesā.
dubultsite Rakstzīmju divkārša drukāšana, lai padarītu to attēlus tumšākus.
notācija Rakstzīmju kopa un to izmantošanas noteikumu sistēma, kas ļauj aprakstīt datu struktūras un formālo valodu sintaksi.
blīvums Rakstzīmju skaits, ko var ierakstīt un uzglabāt noteiktā fizikālā datu vides laukuma (tilpuma) vienībā.
maska Rakstzīmju šablons, kas ierobežo noteiktu rakstzīmju izmantošanu kādā datu laukā.
vārds Rakstzīmju virkne, kas identificē kādu programmas komponentu vai datu struktūru, piemēram, programmu, datu kopu vai procedūru.
ziņojums Rakstzīmju virkne, kas izveido datu bloku, kuru pārraida datoru tīklos.
literālis Rakstzīmju virkne, ko programma uztver kā nemainīgu kopumu, kas izteic noteiktus datus: skaitļus, tekstu, adreses utt.
rakums Rakšanas darbi, ko veic kādā, parasti zinātniskā, nolūkā.
izrakumi Rakšanas darbi, ko veic parasti zinātniskos nolūkos; rezultāts --> izrakt (2).
raktne Rakšanas vieta.
Jēčupīte Rakšupe - Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā.
Vītēgas upe Rakšupe, Gaujas pieteka.
Rakstupīte Rakšupe, Gaujas pieteka.
Rakšupīte Rakšupe, Gaujas pieteka.
Vītega Rakšupe, Gaujas pieteka.
Simtupe Rakšupes labā krasta pieteka Drabešu pagastā, garums - \~8 km, tek cauri Āraišu ezeram, lejpus tā kritums sasniedz 10,4 m/km, ir viena no straujākajām Latvijas upēm.
Meijermuižas upe Rakšupes labā krasta pieteka Drabešu pagastā.
pārrakt Rakt (ko) visu, viscaur.
bedīt Rakt (mirušo) zemē; glabāt.
bēdīt Rakt (mirušo) zemē; glabāt.
bagarēt Rakt ar bagaru (parasti upes, ezera gultnē); padziļināt, tīrīt (piemēram, upi).
meksēt Rakt ar lāpstu, šķipelēt.
meksīt Rakt ar lāpstu, šķipelēt.
mekšķēt Rakt ar lāpstu, šķipelēt.
šķipelēt Rakt ar lāpstu; tīrīt ar lāpstu.
aizrakt Rakt ciet.
rakties Rakt daudzās vai vairākās vietās (par dzīvniekiem).
rakties Rakt daudzās vai vairākās vietās; rokot apstrādāt zemi.
grāvēt Rakt grāvi.
atrakt Rakt vaļā.
pārrakt Rakt vēlreiz, no jauna.
knist Rakt, rakņāt.
kausties Rakt, rakņāties.
kapīt Rakt, rušināt.
best Rakt.
kapačāt Rakt.
mēzt Rakt.
šķipēt Rakt.
aizrakties Rakties prom; rokoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
pļukt Rakturo skaņu, kas rodas smagam priekšmetam krītot.
sālsraktuve Raktuve, kur iegūst sāli.
raktuva Raktuve.
cila Rakums.
raceklis Rakums.
raceknis Rakums.
raķešlidmašīna Raķešnesēja lidmašīna.
raķeškuģis Raķešnesējs kuģis.
aerozīns Raķešu degviela.
raķešierocis Raķešu ierocis.
raķetnieks Raķešu karaspēka karavīrs.
zenītraķete Raķešu zenītierocis.
raķītis Raķete (2).
ripenis Raķete (uguņošanas, signalizācijas).
antiraķete Raķete pretinieka raķešu uztveršanai un iznīcināšanai.
pretraķete Raķete, kas ir paredzēta pretinieka raķešu iznīcināšanai.
dzinējraķete Raķete, ko izmanto par dzinēju (kosmiskajiem kuģiem, mākslīgajiem pavadoņiem).
kodolraķete Raķete, kurā ir kodollādiņš.
kodolraķete Raķete, kurā par dzinējspēka avotu izmanto kodolreakcijās atbrīvojušos enerģiju.
feierverķis Raķete; uguņošana.
pakāpe Raķetes nesošās daļas (viens) nodalījums.
koordinators Raķetes sistēmas elements, kas raķeti automātiski virza uz mērķi.
Dižupe Raķupe - Lonastes kreisā satekupe.
Moricupe Raķupe, Lomastes satekupes paralēls nosaukums tās augštecē.
Rakupe Raķupe, Lonastes kreisā satekupe.
Rāķupe Raķupe, Lonastes satekupe.
Pesteļvalks Raķupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Dundagas pagastā, augštece Ventspils novada Puzes pagastā.
Veciere Raķupes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Puzes pagastā, garums - 12 km; Sviķupe.
Vēžvalks Raķupes labā krasta pieteka Dundagas pagastā; Vēžu valks.
Krojas valks Raķupes labā krasta pieteka Dundagas pagastā.
Zemdegsupe Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, augštece Dundagas pagastā; Zemdegu valks.
Pārkakte Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā.
Dzērves valks Raķupes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā (tikai īss lejteces posms) un Dundagas novada Dundagas pagastā, garums — \~2 km.
rallent Rallentando.
raļļi Rallidae.
maratonrallijs Rallijreids, vairākdienu rallijs, kurā kopējais distances garums ir vismaz 6000 km.
ralli Rallijs.
rallis Rallijs.
WRC Ralliju automašīnu klase (World Rally Car), kas ārēji atgādina attiecīgās markas standartauto un kuru rūpnīca speciāli ražo ralliju vajadzībām.
raļļi Rallis.
kagu Raļļu dzērve, sīgai līdzīgs dzērvju putns pelnu krāsā ar cekulu, nakts putns, Jaunkaledonijā.
ramazāns Ramadāns - musulmaņu kalendāra devītais mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam musulmaņi ietur stingru gavēni.
ramadans Ramadāns.
ramalina Ramalīna.
ramalinaceae Ramalīnu dzimta.
renesveida ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina calicaris"), tās laponim ir šauras, renesveidīgas, ieritinātas daivas, uz kurām attīstās apotēciji.
miltainā ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina farinacea"), kas uz lapu kokiem ceļmalās, apdzīvotās vietās; tās laponim šauras, lentveidīgas daivas, uz kurām daudz plankumveidīgu sorāļu.
vienādgalotņu ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina fastigiata), kas veido blīvus lapoņus, kuru daivu galos attīstās apotēciji.
ošu ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina fraxinea"), uz tās lentveidīgajiem lapoņiem attīstās daudz apotēciju.
trauslā ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina thrausta"), Latvijā aizsargājama, sastopama reti.
ramapithecus Ramapiteki.
Rammenhof Ramas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Vildogas pagastā.
ramasichia Ramasichia secunda - laimes palēcītes "Orthilia secunda" nosaukuma sinonīms.
Svērdele Ramatas augšteces kreisā krasta pieteka Ipiķu pagastā.
Krūkļupe Ramatas kreisā krasta pieteka Ramatas pagastā, augštece Mazsalacas pagastā, garums - 10 km; Niguļupīte; Nūtupīte.
Mālgrāvis Ramatas kreisā krasta pieteka Ramatas pagastā.
Zariņupīte Ramatas labā krasta pieteka Ramatas pagastā, garums - 8 km; Zariņupe.
Santupīte Ramatas labā krasta pieteka Ramatas pagastā.
Ķīšupe Ramatas labā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā, garums - 7 km; augštecē arī Oļļas upe.
Lielezers Ramatas Lielezers Ramatas pagastā.
Reikaļu ezers Ramatas Lielezers Ramatas pagastā.
Puikulis Ramatas Lielezers Ramatas pagastā.
Reikulis Ramatas Lielezers Ramatas pagastā.
Reikuls Ramatas Lielezers Ramatas pagastā.
sīksporu ramikola ramikolu ģints sēņu suga ("Simocybe centunculus", syn. "Ramicola centunculus").
ramps Rampa (parasti noliktavai).
Rampas-Bitnieku purvs Rampas purvs Saulkrastu un Ādažu novadā.
ramularia Ramulārijas.
Uškačovas ezers Rancānu ezers Pildas pagastā.
rančero Rančo īpašnieks (gk. Meksikā).
Desmatodon randii Randa biezmale.
Randene Randenes ezers - Randenis Lielauces pagastā.
Raudenes ezers Randenis, ezers Lielauces pagastā.
Randenes ezers Randenis, ezers Lielauces pagastā.
Rannersa Randersa, pilsēta Dānijā.
randevu Randiņš, satikšanās.
Raudovka Randovka, Geraņimovas Ilzas ezera pieteka.
rends Rands - Dienvidāfrikas Republikas naudas vienība, vienāda ar 100 centiem.
rankings Rangu tabula kādā sporta veidā.
Ramkau Ranka.
Rankuppe Ranka.
Lelis Rankas ezers Mārcienas pagastā.
Lēlītis Rankas ezers Mārcienas pagastā.
Rankas-Leļļu ezers Rankas ezers Mārcienas pagastā.
Ramkau Rankas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rankas pagastā.
Gaujaslīči Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Rēveļi" bijušais nosaukums padomju laikā.
Solanum rantonettii Rantoneti naktene.
renvers Ranverss - jāšanas figūra (manēžas jāšanā).
Ranken Raņķi.
Ranken Raņķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā.
Rapalla Rapallo, pilsēta Itālijā.
Makemake Rapanjuju (Lieldienu sala) mitoloģijā - augstākais dievs, ko iztēlojās kā jūras putnu, līdzīgs polinēziešu Tanem.
akuaku Rapanuju (Lieldienu sala) mitoloģijā - labie un ļaunie gari, kuri iemiesojas augos, putnos, zivīs un neorganiskās dabas priekšmetos.
rapiers Rapieris.
rapsodija Rapsoda dziesma.
rhapsodia Rapsodija.
rīpši Rapši.
rapina Raptus - baiļu, trakuma lēkme.
rosa Rasa.
rasāts Rasains.
rozrētiņi Rasas krēsliņi.
alchemilla Rasaskrēsliņi - rožu dzimtas ģints.
kroklapas Rasaskrēsliņi ("Alchemilla").
rasenītes Rasaskrēsliņi ("Alchemilla").
rožrētiņi Rasaskrēsliņi ("Alchemilla").
skreteliņi Rasaskrēsliņi ("Alchemilla").
skretali Rasaskrēsliņi.
reskrētiņš Rasaskrēsliņš - daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem lapu žaklēs.
kroķlapiņa Rasaskrēsliņš ("Alchemilla vulgaris").
kreitals Rasaskrēsliņš.
kreitāls Rasaskrēsliņš.
kreitulis Rasaskrēsliņš.
krūzenājs Rasaskrēsliņš.
rasaspodīns Rasaskrēsliņš.
raskrēsliņš Rasaskrēsliņš.
sauleskrēslīns Rasaskrēsliņš.
skreitalis Rasaskrēsliņš.
skreitule Rasaskrēsliņš.
hiperborejieši Rase, kas apdzīvo Rītāzijas un Vakaramerikas ziemeļus: jukagiri, jaki, čukči u. c.
rāsa Rase.
izrasēt Rasējot izveidot (piemēram, attēlu, shēmu).
pārrasēt Rasējot nokopēt (rasējumu).
pierasēt Rasējot papildināt (uzrasēto).
plāns Rasējums, arī zīmējums, kurā shematiski norādīta (kā) pārvietošanās, arī pārvietošanas ceļš, virziens, secība.
mets Rasējums, ko veido pēc skices un kas sniedz pilnīgu, vispusīgu priekšstatu par celtni.
shēma Rasējums, zīmējums u. tml., kurā vispārināti ar pieņemtiem grafiskiem apzīmējumiem ir attēlota (kā) uzbūve, sastāvdaļu savstarpējās attiecības.
Phlomis russeliana Rasela flome.
acuplakstiņi Rasene ("Drosera rotundifolia").
meduze Rasene.
drosera Rasenes.
droseraceae Raseņu dzimta.
aldrovanda Raseņu dzimtas ģints ("Aldrovanda").
pantogrāfs Rasēšanā - kulmana lineālu paralēlās pārvietošanas mehānisms.
šķērsšķēlums Rasēšanā - plaknes figūra, kas rodas, šķēlējplaknei šķeļot ko šķērsvirzienā.
rasetne Rasēšanai nepieciešamo instrumentu komplekts speciālā plakanā kastē.
stūrenis Rasēšanas instruments stūru, perpendikulu u. tml. rasēšanai.
sliede Rasēšanas lineāls ar vienā galā noteiktā leņķī piestiprinātu šķērskoku.
piltuvspalva Rasēšanas spalva ar piltuvveida tvertni tušas iepildīšanai.
cirkulis Rasēšanas un mērīšanas instruments, kas sastāv no divām kājiņām, kuras vienā galā savienotas ar locīklu.
uzrasēt Rasēt un pabeigt rasēt.
pārrasēt Rasēt vēlreiz, no jauna.
Rosica Rasicas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
norasināt Rasināt un pārstāt rasināt (par lietu).
rasmināt Rasināt.
rasists Rasisma piekritējs.
radīgs Rasmīgs, ražīgs.
Openku pilskalns Rasnupļu pilskalns Nautrēnu pagastā.
Žogotu pilskalns Rasnupļu pilskalns Nautrēnu pagastā.
rasolis Rasols.
gūt Rast (piemēram, realizāciju, atrisinājumu, atveidojumu).
gūt Rast (zināšanas, iemaņas u. tml.).
sprukt Rast izeju (no nevēlama stāvokļa).
tverties Rast patvērumu, glābties (kur).
dēties Rast patvērumu, glābties, palikt.
galēties Rast patvērumu, glābties, palikt.
atdzimt Rast turpinājumu (pēcnācējos).
iegūt Rast, izjust (psihisku stāvokli).
rāstefēri Rastafariāņi - rastafarisma reliģijas piekritēji.
rastafariāņi Rastafarisma piekritēji.
rastafarieši Rastafarisma piekritēji.
rastafari Rastafarisms.
apsvilt Rasties (ādas) iekaisumam (pārmērīgā saules staru iedarbībā).
rēgoties Rasties (iztēlē, atmiņā, sapņos u. tml.) redzes tēlu veidā (parasti par ko nepatīkamu).
rādīties Rasties (iztēlē, atmiņā, sapņos u. tml.) redzes tēlu veidā; rasties psihē (par sapņiem).
skanēt Rasties (kādā procesā) un izplatīties, kļūt uztveramam (par skaņu, skaņu kopumu).
sasacelties Rasties (par fizioloģisku stāvokli).
krist Rasties (par rasu, salnu).
šķilties Rasties (par zibeni).
pašķirties Rasties (piemēram, par iespēju, labvēlīgiem apstākļiem).
izvirzīties Rasties (piemēram, par uzdevumu, problēmu).
rietēt Rasties acīs (par asarām).
nākt Rasties apziņā (par domām, idejām u. tml.).
apdullt Rasties apziņas traucējumiem (no sitiena, trieciena).
šķīst Rasties ar maziem starplaikiem (par zibeņiem, to gaismu).
uzpelēt Rasties atsevišķiem pelējuma plankumiem, sākt pelēt.
salt Rasties aukstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās), parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa iedarbībā.
samesties Rasties bojājumam (mehānismā, ierīcē).
mīties Rasties citas skaņas, fonēmas vietā (morfēmā, vārdā) - par skaņu, fonēmu.
izstrādāties Rasties darba procesā (par iemaņām, prasmi u. tml.).
iedrošināties Rasties drosmei (ko darīt).
iegraudot Rasties graudu aizmetņiem.
iegadīties Rasties iespējai (kādam, piemēram, ko darīt); gadīties; iznākt.
ieinteresēties Rasties interesei (par ko).
izstrādāties Rasties kāda procesa, iedarbības rezultātā (piemēram, par vielām organismā).
parādīties Rasties kāda procesa, norises, apstākļa rezultātā un kļūt redzamam, saskatāmam (par parādībām dabā).
izveidoties Rasties kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā).
karst Rasties karstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās).
karsēt Rasties karstuma sajūtai organismā (piemēram, paaugstinoties ķermeņa temperatūrai).
pārsisties Rasties kļūdai nepareizi nospiesta tastatūras taustiņa dēļ.
kļūmēties Rasties kļūmei.
konverģēt Rasties līdzīgām pazīmēm (neradnieciskiem organismiem), kad notiek (to) pielāgošanās līdzīgiem eksistences apstākļiem.
sarasties Rasties lielākā daudzumā (par ko darāmu, apspriežamu, kārtojamu u. tml.).
iegriezties Rasties nepatīkamai, arī sāpīgai sajūtai (ausīs), atskanot spalgai, griezīgai skaņai.
šķilties Rasties no straujas, spēcīgas cietu priekšmetu saskāršanās (par dzirkstelēm, uguni); strauji, spēcīgi skarties vienam pie otra, radot dzirksteles, uguni (par cietiem priekšmetiem).
iedomāties Rasties nodomam (ko darīt).
izgulsnēties Rasties nogulumu veidā.
nogulsnēties Rasties nogulumu veidā.
iegūt Rasties noteiktam izskatam, formai, fiziskām īpašībām.
krāties Rasties organismā (par šķidrumu).
aprūsēt Rasties rūsganiem plankumiem visapkārt, piemēram, uz roku pirkstiem.
likties Rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam u. tml.
šķist Rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam u. tml.
rādīties Rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam u. tml.; likties 2(3).
triekšties Rasties troksnim, ja kas tiek spiests, durts.
parādīties Rasties un izpausties (par fizioloģiskām norisēm, slimībām, psihisku stāvokli).
parādīties Rasties un izpausties (par parādībām sabiedrībā).
kūpēt Rasties un izplatīties (par smaržu).
starot Rasties un izplatīties telpā (par elektromagnētiskajiem viļņiem, elementārdaļiņām, arī enerģiju).
sacelties Rasties un izplatīties, parasti pēkšņi (par ziņām, baumām u. tml.).
izdalīties Rasties un izplūst (no organisma) - piemēram, par vielām.
izplatīties Rasties un izplūst (telpā, vidē) - par smaržu.
parādīties Rasties un kļūt redzamam, saskatāmam kādas darbības, norises rezultātā (par ko nevēlamu).
izdalīties Rasties un nodalīties, nošķirties (no kāda ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma) - par vielu.
ieviesties Rasties un nostiprināties.
iziet Rasties un pārņemt (ko) viscaur uz brīdi.
iegult Rasties un pārņemt (piemēram, par nogurumu, smaguma sajūtu).
iegulties Rasties un pārņemt (piemēram, par nogurumu, smaguma sajūtu).
atraisīties Rasties un pastiprināties (piemēram, par jūtām).
iegult Rasties un saglabāties (par jūtām); izraisīt pārdzīvojumu un saglabāties apziņā (piemēram, par notikumu).
iegulties Rasties un saglabāties (par jūtām); izraisīt pārdzīvojumu un saglabāties apziņā (piemēram, par notikumu).
aizalieties Rasties zemādas asinsizplūdumam (slimības, trieciena, sitiena dēļ).
celties Rasties, arī kļūt intensīvākam (par psihisku stāvokli, psihiskām norisēm).
kāpt Rasties, arī kļūt intensīvākam (par psihisku stāvokli, psihiskām norisēm).
nākt Rasties, arī pilnveidoties (piemēram, par spējām, pieredzi).
izveidoties Rasties, arī sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piemēram, par kādu cilvēka darbības nozari).
palikt Rasties, arī tikt radītam, izveidotam un saglabāties.
parādīties Rasties, atainoties iztēlē; īsu brīdi rādīties (par sapni, sapņu, halucināciju tēlu).
augt Rasties, attīstīties (par augoņiem, izsitumiem).
veidoties Rasties, attīstīties, parasti pakāpeniski, kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā).
veidoties Rasties, attīstīties, risināties kādu apstākļu, darbības ietekmē (piemēram, par situāciju, attiecībām).
izbirzt Rasties, drūpot virsmai, šķautnei (par robu, caurumu).
ieviesties Rasties, gadīties (par kļūdām, paviršībām u. tml.).
pamisēties Rasties, gadīties kļūdai (parasti vienu reizi).
misīties Rasties, gadīties kļūdai, neveiksmei.
misēties Rasties, gadīties kļūdai, neveikties.
samisēties Rasties, gadīties, parasti pēkšņi, kļūmei, neveiksmei (parasti rīcībā, darbībā).
iedomāt Rasties, ienākt prātā domai, idejai (ko darīt).
ieradīties Rasties, ierasties.
izraisīties Rasties, iesākties (par cilvēka darbību, par norisēm sabiedrībā).
izraisīties Rasties, iesākties (par norisēm dabā, procesiem ierīcēs u. tml.).
sacelties Rasties, iesākties, parasti pēkšņi (par parādībām dabā).
nostāties Rasties, iestāties (par parādībām dabā).
pīzaplidēt Rasties, ieviesties lielos daudzumos.
parādīties Rasties, ieviesties, būt sastopamam (par augiem, dzīvniekiem); tikt izgatavotam, ieviesties (par priekšmetiem).
nākt Rasties, izcelties (no kurienes), veidoties (no kā).
atpēkšties Rasties, izcelties no jauna.
dziet Rasties, izcelties.
dzieties Rasties, izcelties.
šķilināties Rasties, izlaužoties vai iznākot ārā no kaut kā.
pārņemt Rasties, izplatīties un aptvert (piemēram, visu platību, telpu).
nostāties Rasties, izraisīties (par attiecībām starp cilvēkiem, par šādu attiecību izpausmi).
uznākt Rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
uzplūst Rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
uzrasties Rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
mesties Rasties, izraisīties, parasti pakāpeniski (par slimībām, traucējumiem organismā).
uzaugt Rasties, izveidoties - piemēram, par apdzīvotu vietu.
uzaust Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzdīgt Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uznākt Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uznirt Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzpeldēt Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzplūst Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
notikt Rasties, izveidoties (kādam, kam) nevēlamai situācijai, nevēlamiem apstākļiem.
sasakopāties Rasties, izveidoties (kam vienkopus).
nogulties Rasties, izveidoties (kur) - par apstākļu kopumu, stāvokli.
piedzimt Rasties, izveidoties (par parādībām dabā).
izraisīties Rasties, izveidoties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
ieviesties Rasties, izveidoties (parasti par ko nevēlamu).
piedzimt Rasties, izveidoties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, psihiskiem stāvokļiem, domām u. tml.); tikt izveidotam.
nolaisties Rasties, izveidoties, iestāties (par klusumu, mieru u. tml. stāvokli).
sagult Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur (piemēram, par tumsu, miglu).
sagulties Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur (piemēram, par tumsu, miglu).
pierasties Rasties, izveidoties, papildinot (kā) kopumu.
izaugt Rasties, izveidoties.
pasarādīties Rasties, izveidoties.
uzpeldēt Rasties, izvirzīties (piemēram, sarunā, diskusijā).
plaukt Rasties, kļūt intensīvākam savā izpausmē (piemēram, par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli, domām).
mosties Rasties, kļūt intensīvākam, aktivizēties (par psihisku stāvokli, domām, idejām).
attīstīties Rasties, palielināties, sasniegt noteiktu apjomu, līmeni (par fizikālām parādībām).
aust Rasties, parādīties (atmiņā, arī apziņā).
saķerties Rasties, parasti pēkšņi (par kavēkļiem, traucējumiem darbībā, norisē u. tml.).
sakarst Rasties, parasti viscaur, karstuma sajūtai (ķermenī, tā daļās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā.
atrietēt Rasties, pieplūst (par pienu tesmenī, krūtīs).
atrietēt Rasties, pieplūst pienam tesmeni (par slaucamiem mājdzīvniekiem).
savirst Rasties, sarasties.
raisīties Rasties, veidoties (par domām, atmiņām, vārdiem u. tml.).
plaukt Rasties, veidoties (par gaismu); parādīties pie debesīm (par debess spīdekļiem).
sisties Rasties, veidoties (par izsitumiem, vātīm u. tml.).
dzimt Rasties, veidoties (par parādībām sabiedrībā, dabā).
raisīties Rasties, veidoties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
izveidoties Rasties, veidoties kādu apstākļu, darbības ietekmē (piemēram, par situāciju, attiecībām).
rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Rasties, veidoties redzes iztēlē, domās (parasti par ko nepatīkamu).
attīstīties Rasties, veidoties.
celties Rasties.
autotrasēšana Rastrgrafikas attēlu pārveidošana vektorgrafikas attēlos.
tīklaine Rastrs (1).
tīklaine Rastrs (2).
rasteris Rastrs.
rasters Rastrs.
rastrvektora Rastrvektora konversija - bitkartētu attēlu pārveidošana vektoros vai līniju segmentos.
sajaukums Rasu, tautu, tautību u. tml. saplūdums (parasti ģimeņu veidošanas, pēcnācēju radīšanas rezultātā).
sākotne Rašanās laiks, pirmais attīstības posms (parasti parādībai sabiedrībā, dabā), kurā rodas, tiek radīti (tās) pamati, turpmākās izveides priekšnoteikumi; arī attīstības sākuma forma.
endoģenēze Rašanās organisma iekšienē.
tiksnā Rašanās, parādīšanās.
izcelsme Rašanās, tapšanas, veidošanās process, arī apstākļi; izcelšanās, cilme.
izcelšanās Rašanās, tapšanas, veidošanās process, arī apstākļi; sabiedriskā vide, kur dzimis, audzis cilvēks.
Rozeta Rašida, pilsēta Ēģiptē.
Karātavu kalns Rata kalns Siguldā.
Rata kakts Rata kalns.
šindis Rata riepa, apkalums.
ratenīca Ratene, platmale.
ore Rati (parasti divjūgu) ar piestiprinātām augstām slīpām malām.
ādainis Rati ar ādas polsterējumu iekšpusē.
divriči Rati ar diviem riteņiem.
duiriteņi Rati ar diviem riteņiem.
orīte Rati ar kastei līdzīgu virsdaļu.
kurvvāģi Rati ar kastei līdzīgu, nekustīgi nostiprinātu virsdaļu.
galdainis Rati ar koka asi un sēdvirsmu.
kocenes Rati ar koka asīm.
kokasnieki Rati ar koka asīm.
jerzika Rati ar noceļamu kurvi.
jezika Rati ar paceļamu grozu.
plānvāģi Rati ar plakanu paplašinātu virsmu siena u. tml. pārvadāšanai.
redelvāģi Rati ar redeļveida sānu malām.
maulaiņi Rati ar riteņiem bez metāla apkaluma.
drogas Rati bez malām un aizgaldiem.
līķrati Rati zārka vešanai bēru procesijā.
transportrati Rati, kas ir paredzēti kravas transportēšanai.
tandēms Rati, ko velk divi viens aiz otra iejūgti zirgi.
atsperrati Rati, kuru kulba un riteņu asis ir savienotas ar atsperēm.
kulba Rati, ragavas ar segtu virsu.
aizjūgs Rati.
čabata Rati.
dranga Rati.
izvažas Rati.
izvaži Rati.
obra Rati.
roti Rati.
vāģis Rati.
rodenticīdi Raticīdi - vielas, ko lieto žurku u. c. grauzēju iznīcināšanai.
gaņģis Ratiem nepieciešamo riteņu komplekts (4 riteņi); vienu ratu riteņiem nepieciešamais spieķu daudzums.
skārdeles Ratiem vai ragavām uzliekamas redeles.
gūža Ratiņa daļa, kurā izurbti caurumi kājām.
ķēvīte Ratiņa griežamais rokturis.
klaniņš Ratiņa griežamais rokturis.
kuļka Ratiņa griežamais rokturis.
slekšas Ratiņa pamina.
likstiņš Ratiņa piedziņas kociņš, kas pārnes paminas kustības uz riteni.
makačs Ratiņa piedziņas kociņš, kas savieno paminu ar riteni.
mākačs Ratiņa piedziņas kociņš, kas savieno paminu ar riteni.
strāpcītis Ratiņa riteņa griežamais kociņš.
vārpstava Ratiņa rotējošā daļa, uz kuras nostiprināta spole.
vārpstive Ratiņa rotējošā daļa, uz kuras nostiprināta spole.
vārpstuve Ratiņa rotējošā daļa, uz kuras nostiprināta spole.
ādiņa Ratiņa sastāvdaļa - ādas gabaliņš, ar ko kustīgās paminu daļas piestiprina pie nekustīgām.
ādīna Ratiņa sastāvdaļa - ādas gabaliņš, ar ko kustīgās paminu daļas piestiprina pie nekustīgām.
ādiņa Ratiņa sastāvdaļa - pie stabiņa piestiprinātas ādas gabaliņš ar caurumu, caur kuru tiek ievilkts pavediens.
ādīna Ratiņa sastāvdaļa - pie stabiņa piestiprinātas ādas gabaliņš ar caurumu, caur kuru tiek izvilkts pavediens.
drikte Ratiņa spoles ass.
drikts Ratiņa spoles ass.
transportratiņi Ratiņi (2), kas ir paredzēti kravas transportēšanai.
koļaska Ratiņi (parasti bērnu ratiņi).
rikša Ratiņi, kas pielāgoti viena vai vairāku pasažieru pārvadāšanai, parasti ar diviem vai trim riteņiem.
skritulis Ratiņš.
iebrauktne Ratnīca; šķūnis ratu novietošanai.
vāgūzis Ratnīca.
vazauņa Ratnīca.
ratnieks Ratnieki.
ratnieki Ratnieks.
stelmākers Ratnieks.
Muižnieku ezers Ratnieku ezers Līgatnes pagastā.
Ratnieks Ratnieku ezers Līgatnes pagastā.
skribas Ratos un ragavās iesedzams koka pinums.
skridas Ratos vai kamanās iesedzama rīkstīšu sega.
sviedējrats Rats ar elementiem, kas ir paredzēti (kā) pārvietošanai ar sviedienu.
trizulis Rats ar profilētu perimetrālu rievu lokanās saites (troses, ķēdes) kustības virziena maiņai, to lieto celšanas un vilkšanas iekārtās, kā arī trošu ceļos.
trīsis Rats ar profilētu rievu lokanas saites (virves, stieples, troses, ķēdes) kustības virziena maiņai.
dzinējrats Rats, kas ar siksnu pārvada enerģiju citām darbināmām mašīnām (piemēram, virpai).
vējrats Rats, kas pārveido vēja enerģiju mehāniskajā enerģijā (iekārtās, ierīcēs, ko darbina ar šādu enerģiju); vēja rats.
ratupakaļa Ratu aizmugure.
vāģapukša Ratu apakša.
atasnieks Ratu ass uzgrieznis.
stranga Ratu atsaite, kas savieno ilkss galu ar asi, streņģe.
žvarns Ratu bulta.
plāķis Ratu daļa, kas guļ uz priekšass.
plāce Ratu daļa, kas novietota virs ass.
plācis Ratu daļa, kas novietota virs ass.
asaka Ratu detaļa (koka), kas savieno priekšējo un aizmugurējo asi.
streņģe Ratu detaļa ilkss savienošanai ar riteņa priekšasi.
stute Ratu detaļa, kas katrā stūrī satur kopā ratu vai ragavu apakšējo daļu ar augšējo.
balziens Ratu detaļa.
skāres Ratu galvenā daļa (bez riteņiem); skāre.
renkstele Ratu grumba.
skāre Ratu korpuss; arī ratu apmale.
čočis Ratu kulba, ratu kurvis.
ķiba Ratu kulba, ratu kurvis.
ķocele Ratu kulba, ratu kurvis.
kocis Ratu kulba, ratu kurvis.
ķocis Ratu kulba, ratu kurvis.
lesnica Ratu kulba, ratu kurvis.
virša Ratu kurvis.
virši Ratu kurvis.
vāģpakaļa Ratu pakaļējā daļa; ratu pakaļgals.
vāģupakaļa Ratu pakaļējā daļa; ratu pakaļgals.
buda Ratu pārsegs; kulba; rati ar pārsegu.
jūga Ratu priekšass atstatums no pakaļass.
skretele Ratu priekšdaļa - priekšrati ar asi un ilksīm.
drivači Ratu priekšējā ass ar riteņiem baļķu vešanai.
priekšase Ratu priekšējā ass.
snauja Ratu priekšējās ass gala savienojums ar ilksi.
vienskreteles Ratu priekšējie riteņi kopā ar asi.
vinskreteles Ratu priekšējie riteņi kopā ar asi.
plācs Ratu rāmja gala koki, pie kā piestiprinātas asis.
kārde Ratu redeles.
kārdele Ratu redeles.
koris Ratu redeles.
grenstele Ratu rice, gramba; grencele.
rencele Ratu rice.
līkšņa Ratu ritenis no viena gabala.
rītins Ratu ritenis.
obada Ratu riteņa loks.
toka Ratu riteņa rumbas iekšējais dzelzs apkalums.
šinna Ratu riteņa stīpa.
čurrāties Ratu riteņiem beržoties čīkstēt.
stans Ratu riteņu komplekts (4 riteņi).
obodi Ratu riteņu metāla apkalumi.
ule Ratu rumba jeb riteņa vidus, kur spieķi savienojas.
mūlis Ratu rumba.
ulenica Ratu rumba.
gredzins Ratu rumbas detaļa - metāla stīpa.
sterste Ratu runga.
stērste Ratu runga.
redeles Ratu sānu mala, kas veidota, ieurbjot tapas paralēli novietotos apaļkokos.
apakšblāķis Ratu sastāvdaļa - blāķa (3) apakšējā daļa.
virsblāķis Ratu sastāvdaļa - blāķa augšējā daļa.
krancis Ratu sastāvdaļa - uz ratu priekšējās ass piestiprināts metāla riņķis, lai ratu priekšdaļa varētu grozīties.
puskrancis Ratu sastāvdaļa - uz ratu priekšējās ass piestiprināts pusriņķis, lai ratu priekšdaļa varētu grozīties.
pastreņģe Ratu sastāvdaļa, kas savieno to priekšasi ar ilkss atsēju.
braka Ratu sastāvdaļa, pie kuras piestiprina dīseli.
braks Ratu sastāvdaļa, pie kuras piestiprina dīseli.
rauga Ratu sastāvdaļa, pret kuru balstās ratu sānu mala.
rauka Ratu sastāvdaļa, pret kuru balstās ratu sānu mala.
druļļi Ratu sastāvdaļa.
žvendzele Ratu sastāvdaļa.
strangi Ratu streņģes.
duļļi Ratu šķērskoki, ratu tapas.
derža Ratu šķērskoks.
serdeksnis Ratu tapa, kas tur ratus pie priekšējās ass.
ročkas Ratu tapas šķērskoku un galdu nostiprināšanai.
šķēne Ratu un ragavu apkalums.
uzkula Ratu vai ragavu uzliekamā daļa, kas izgatvota no apaļkokiem.
riprati Ratu veids.
treilenis Ratu viduskoks, kas savieno abas ratu asis.
treinis Ratu viduskoks, kas savieno abas ratu asis.
silavas Ratu virsas sānu koki, virs kuriem piestiprināti sānu dēļi.
virse Ratu virsdaļa (uzliekama).
ķibis Ratu virsdaļas laukuma paplašināšanai un sīkāku mantu vešanai speciāli pierīkots kurvis.
šūplis Ratu virspuse.
jūga Ratu zveņģele.
vangale Ratu zveņģele.
vērdzele Ratu zveņģele.
ručkas Ratu, parasti oru, detaļa - šķērskoks ratu malējo dēļu - galdu piestiprināšanai.
ra Rau, raug, raugi 1.
noraukt Raucot nobeigt (adījumu).
saraukt Raucot padarīt (seju, tās daļu), parasti ievērojami, grumbainu; raucot pavirzīt (sejas daļu), parasti ievērojami.
uzraukt Raucot uzvirzīt uz augšu, parasti ievērojami (sejas daļu).
baltene Rauda - neliela saldūdens zivs ar sārtām acīm un spurām.
plukšķis Rauda ("Rutilus rutilus", senāk "Leuciscus rutilus").
raude Rauda ("Rutilus rutilus").
turbala Rauda ("Rutilus rutilus").
plukšķis Rauda.
raudava Rauda.
raudenis Rauda.
raudis Rauda.
pinkšis Raudas (parasti bērniem).
pinkšķis Raudas (parasti bērniem).
Raudu ezers Raudas ezers Silajāņu pagastā.
Rauden Raudas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā.
pinkškoņa Raudas un stenēšana bez iemesla vai dēļ kaprīzes.
ģingas Raudas, bērna raudāšana.
vēškas Raudas, brēkšana.
tilles Raudas, gaudas.
ledusraudas Raudas, kuras nārsto agri pavasarī, ledus iešanas laikā (un kuras zvejo šai laikā).
piļļas Raudas, skaļa raudāšana (parasti bez nopietna iemesla).
bimbulis Raudas; kad velk uz raudāšanu.
biļļas Raudas.
bingas Raudas.
čundas Raudas.
ļirra Raudas.
raudājiens Raudas.
šņukstiens Raudas.
vendeles Raudas.
pidele Raudāšana, kaukšana.
asaras Raudāšana, raudas.
bingāšana Raudāšana; raudulīga lūgšanās (biežāk par bērnu).
ģīga Raudāšana.
pinka Raudāšana.
pļirra Raudāšana.
rauda Raudāšana.
krampji Raudāšanas vai smiešanās izraisīta muskuļu saraušanās (ķermenī, tā daļās).
smaulēt Raudāt (ilgstoši un skaļi).
vērkšķēt Raudāt (klusināti), ņurdēt, rūkt.
īdēt Raudāt (par bērniem); činkstēt (1).
ņīkstēt Raudāt (par bērniem).
zimbāt Raudāt (par bērnu); čimpāt.
čimpāt Raudāt (par bērnu).
dīgāt Raudāt (par bērnu).
tinkāt Raudāt (par maza bērna nepārtrauktu raudāšanu).
krinkšēt Raudāt (par mazu bērnu).
vuokst Raudāt (par mazu bērnu).
noraudāt Raudāt (visu laikposmu) un pārstāt raudāt.
žļembāt Raudāt bez asarām, kaukt.
apraudāties Raudāt īsu brīdi.
noraudāties Raudāt un pārstāt raudāt; noraudāt (1).
izraudāties Raudāt un pārstāt raudāt.
noraudāt Raudāt un pārstāt raudāt.
ģingāt Raudāt, brēkt (par bērniem).
ģinkstināt Raudāt, brēkt (par bērniem).
kvēkšēt Raudāt, brēkt (par mazu bērnu).
kvēkšķēt Raudāt, brēkt (par mazu bērnu).
kvēkstēt Raudāt, brēkt (par mazu bērnu).
ņuņņot Raudāt, čīkstēt.
žņergāt Raudāt, čīkstēt.
burgzt Raudāt, činkstēt, pinkšķēt.
stabulēt Raudāt, gari stiepjot skaņas.
čūroties Raudāt, gausties.
varkšīties Raudāt, ietiepīgi raudāt.
varkšķīties Raudāt, ietiepīgi raudāt.
ķinkāt Raudāt, kamēr puņķi no deguna sāk tecēt.
verkšķēt Raudāt, parasti kaprīzi, bez nopietna iemesla (par bērniem).
suļļāt Raudāt, pinkšķēt.
sūrēties Raudāt, sūdzēties.
ņurkšēt Raudāt, šņukstēt; arī žēloties, gausties; arī īgni murmināt.
ņurkšķēt Raudāt, šņukstēt; arī žēloties, gausties; arī īgni murmināt.
burzdēt Raudāt, šņukstēt.
vēšķēt Raudāt, vēkšēt.
ņimmāt Raudāt, vēkšt (1).
ņēgāt Raudāt, vēkšt.
zenderēt Raudāt, vēkšt.
ģīgāt Raudāt; liet asaras.
bingāt Raudāt; raudulīgi lūgties (parasti saka par bērniem).
aulēt Raudāt.
biļot Raudāt.
bimbāt Raudāt.
bimbināt Raudāt.
bimbolēt Raudāt.
bimbot Raudāt.
čingāt Raudāt.
čūlāt Raudāt.
čundāt Raudāt.
dīkt Raudāt.
dingāt Raudāt.
dūdāt Raudāt.
dūdelēt Raudāt.
dūdēt Raudāt.
džingāt Raudāt.
ērģelēt Raudāt.
krimpāt Raudāt.
ļirrāt Raudāt.
lūlāt Raudāt.
maurāt Raudāt.
ņarkšķīties Raudāt.
ņērgt Raudāt.
ņērkšēt Raudāt.
nīkšķēt Raudāt.
nuņņāt Raudāt.
ņuņņāt Raudāt.
pidelēt Raudāt.
pimparāt Raudāt.
pimparot Raudāt.
pimpāt Raudāt.
pingāt Raudāt.
pinkšēt Raudāt.
pinkšķēt Raudāt.
piņņāt Raudāt.
puņķoties Raudāt.
raudaļot Raudāt.
rauduļāt Raudāt.
raudulēt Raudāt.
rauduļot Raudāt.
rūkstinēt Raudāt.
slapināties Raudāt.
šmaulēt Raudāt.
smelkt Raudāt.
spivāt Raudāt.
stemelēt Raudāt.
strumpēt Raudāt.
suļļot Raudāt.
suslāt Raudāt.
tervetēt Raudāt.
tillēt Raudāt.
tilzāt Raudāt.
timbāt Raudāt.
unkšēt Raudāt.
vēkšēt Raudāt.
vēkšķēt Raudāt.
vendelēt Raudāt.
virkšēt Raudāt.
žeirāt Raudāt.
žeirēt Raudāt.
žīgāt Raudāt.
žļurgāties Raudāt.
žļurkstēt Raudāt.
zumburēt Raudāt.
zurdzēt Raudāt.
zurzāt Raudāt.
zurzēt Raudāt.
žūžāt Raudāt.
flentes Raudātāji, senās baznīcas pirmie grēku nožēlotāji.
bļāvējs Raudātājs.
oregano Raudenes - panātru dzimtas ģints, kurā ietilpst arī Latvijā sastopamā parastā raudene, ko izmanto tautas ārstniecībā un kā garšvielu.
Raudeņu ezers Raudenes ezers Embūtes pagastā.
origanum Raudenes.
Raudeņu Raudeņu ezers - Raudenes ezers Embūtes pagastā.
pinkšiens Raudiens.
pinkšķiens Raudiens.
raudienis Raudiens.
rūdināt Raudināt, bēdināt.
ņaudināt Raudināt, likt vaimanāt.
kverčināt Raudināt.
vēkšķināt Raudināt.
verkšināt Raudināt.
žēlināt Raudināt.
Raudinka Raudiņa, Luknas ezera pieteka.
Raudīte Raudiņa, Skaldas pieteka.
Raudenhof Raudiņas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
Līņu ezers Raudiņu ezers Šķeltovas pagastā.
Raudinka Raudiņu ezers Šķeltovas pagastā.
Lielraudas ezers Raudiņu ezers Zosēnu pagastā.
Lielraudes ezers Raudiņu ezers Zosēnu pagastā.
raudelis Raudis, sirmis, salnis (zirgs).
dudulis Raudošs bērns.
pīka Raudošs bērns.
pļirka Raudošs bērns.
krimpāns Raudošs mazs bērns.
aizraudāt Raudot attālināt (novērst).
aizčūlāt Raudot attālināties.
piesaraudāties Raudot gausties, žēloties.
iegaudāt Raudot ienākt.
uzčinkstēt Raudot kādu pamodināt.
činkstināties Raudot kaut ko lūgt, mēģināt izlūgties.
elsot Raudot krampjaini ievilkt elpu.
izraudāt Raudot ļaut izpausties (bēdām, ciešanām u. tml.), raudot izpaust (bēdas, ciešanas u. tml.).
noraudāt Raudot padarīt mitru (parasti seju, vaigus).
ņīkstēt Raudot prasīt.
šņurgāties Raudot puņķoties.
ņīkstēt Raudot runāt pretī.
varkšīties Raudot šķobīties.
varkšķīties Raudot šķobīties.
uzraudāt Raudot uzmodināt.
izelsot Raudot, elsojot pateikt, izrunāt.
apraudāt Raudot, sērojot paust savas sāpes, skumjas (par mirušo).
raudus Raudot.
nēnija Raudu dziesma seno romiešu bēru rituālā, ko dziedāja radinieki vai īpaši raudātāji (raudātājas) flautas pavadījumā.
raudula Raudu dziesma, jeremiāde.
Rietumu siena Raudu mūris, vieta Jeruzalemē, kur jūdaisti vaimanā par Jeruzalemes krišanu un pastāvīgajām ebreju ciešanām, kā arī lūdz par tempļa atjaunošanu.
brēkulība Raudulība.
krikšis Raudulība.
noņerkstēt Raudulīgā balsī, kaprīzi noteikt, pateikt.
ņauda Raudulīga būtne, raudulīga persona.
īkstoņa Raudulīga persona.
naudene Raudulīga sieviete.
ņerkāties Raudulīgam būt, raudulīgi izturēties.
žņerkstēt Raudulīgam, nemierīgam būt, ņurdēt.
žņerkšēt Raudulīgam, nemierīgam būt.
izčinkstēt Raudulīgi izlūgt.
krankšķēt Raudulīgi žēloties.
dīka Raudulīgs bērns (kas dīc).
žeire Raudulīgs bērns, cilvēks, kas laistās ar ūdeni, nevērīgi izlej ūdeni.
pimpa Raudulīgs bērns, raudulīgs cilvēks.
pimpara Raudulīgs bērns, raudulīgs cilvēks.
čīksteklis Raudulīgs bērns, raudulis.
pideldūka Raudulīgs bērns; raudulis.
pidele Raudulīgs bērns; raudulis.
biļļa Raudulīgs bērns.
čīkstis Raudulīgs bērns.
čīkstone Raudulīgs bērns.
činkstis Raudulīgs bērns.
činksts Raudulīgs bērns.
denkša Raudulīgs bērns.
dīceklis Raudulīgs bērns.
dīga Raudulīgs bērns.
klinkšis Raudulīgs bērns.
krāka Raudulīgs bērns.
kunkste Raudulīgs bērns.
ļerkstis Raudulīgs bērns.
merkšķis Raudulīgs bērns.
ņarkšis Raudulīgs bērns.
ņerkša Raudulīgs bērns.
ņerkšenīca Raudulīgs bērns.
pinkauliņš Raudulīgs bērns.
pinkša Raudulīgs bērns.
pinkškoņa Raudulīgs bērns.
pinkstoņa Raudulīgs bērns.
puņķlupata Raudulīgs bērns.
stemausis Raudulīgs bērns.
terzele Raudulīgs bērns.
vankšķis Raudulīgs bērns.
dūka Raudulīgs cilvēks (parasti bērns).
ņerka Raudulīgs cilvēks, bērns.
ņerkšis Raudulīgs cilvēks, bērns.
ņerkstis Raudulīgs cilvēks, bērns.
bimbiķis Raudulīgs cilvēks.
čaula Raudulīgs cilvēks.
čura Raudulīgs cilvēks.
gņēga Raudulīgs cilvēks.
kņerkšķis Raudulīgs cilvēks.
ņerkata Raudulīgs cilvēks.
ņerksis Raudulīgs cilvēks.
šnurka Raudulīgs cilvēks.
vimba Raudulīgs cilvēks.
žeira Raudulīgs cilvēks.
žeiris Raudulīgs cilvēks.
grašīgs Raudulīgs, bailīgs, bikls.
džīga Raudulīgs, činkstīgs bērns.
pīkstulis Raudulīgs, činkstīgs bērns.
ļargans Raudulīgs, činkstīgs cilvēks, parasti bērns.
ļergans Raudulīgs, činkstīgs cilvēks, parasti bērns.
kurzulis Raudulīgs, gražīgs bērns.
ņarga Raudulīgs, izlutināts bērns.
pintiķīgs Raudulīgs, izlutināts.
graza Raudulīgs, kaprīzs un nerātns bērns.
ņurkstīgs Raudulīgs, kaprīzs, neapmierināts.
čīkstala Raudulīgs, neapmierināts cilvēks.
narkšis Raudulīgs, nemierīgs cilvēks (īpaši šāds bērns).
žņerksts Raudulīgs, nemierīgs, izsalcis cilvēks.
narkšīgs Raudulīgs, nemierīgs.
žņerkstīgs Raudulīgs, nemierīgs.
rūgulis Raudulīgs, saraudājies bērns.
bļāvīgs Raudulīgs.
čīkstulīgs Raudulīgs.
dīkulīgs Raudulīgs.
ģiebulīgs Raudulīgs.
kaucīgs Raudulīgs.
larmoyant Raudulīgs.
mērkšīgs Raudulīgs.
ņirkstīgs Raudulīgs.
pīkstīgs Raudulīgs.
pīkstulīgs Raudulīgs.
piņķīgs Raudulīgs.
pinkšķīgs Raudulīgs.
pinkstulīgs Raudulīgs.
raudelīgs Raudulīgs.
raudīgs Raudulīgs.
raudulains Raudulīgs.
rauduļains Raudulīgs.
snardzīgs Raudulīgs.
šņercīgs Raudulīgs.
šņurcīgs Raudulīgs.
vēkšīgs Raudulīgs.
verkšķīgs Raudulīgs.
varkšķis Raudulis (parasti bērns).
vēkšķis Raudulis (parasti bērns).
kaucējs Raudulis, gaudotājs.
binga Raudulis, kas skaļi raud.
krikšis Raudulis, krācējs.
smaulis Raudulis, niķīgs bērns.
pidelis Raudulis, pinkšķis.
timaļa Raudulis, pinkšķis.
žņergata Raudulis, pinkšķis.
žņergava Raudulis, pinkšķis.
biļa Raudulis, šņukstētājs.
zendere Raudulis, vēkšķis.
bimba Raudulis; bērns, kas bieži raud.
pinkstulis Raudulis; pinkšķis.
bīļa Raudulis.
bimbaļa Raudulis.
bimbis Raudulis.
čīkstonis Raudulis.
činkstenis Raudulis.
čūlaga Raudulis.
dīcējs Raudulis.
dīkuļa Raudulis.
gaudonis Raudulis.
pinga Raudulis.
pinkšķelis Raudulis.
raudiņš Raudulis.
rauduļa Raudulis.
šmaule Raudulis.
sūla Raudulis.
suļļa Raudulis.
šušla Raudulis.
susuris Raudulis.
verkšekls Raudulis.
veršķis Raudulis.
Raudu ezers Raudulītis, ezers Ropažu pagastā.
tilles Rauduļa lūpas.
skorconera Raudupe - kurvjziežu dzimtas ģints ("Scorzonera").
skorzonera Raudupe - kurvziežu dzimtas ģints.
raudupes Raudupe.
saldsakne Raudupes sakne, iesaldenu garšu, lietoja arī kā kafijas surogātu.
scorzonera Raudupes.
Rauda Raudupīte Aizkalnes pagastā.
prove Raudze (1).
prove Raudze (2).
uzraudzēt Raudzējot izgatavot.
saraudzēt Raudzējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; raudzējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
saraudzēt Raudzējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; raudzējot pagatavot (ko).
noraudzēt Raudzējot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
uzraudzēt Raudzējot panākt, ka (piemēram, mīkla) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, apjomu.
pārraudzēt Raudzējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
pieraugt Raudzējot piepildīt.
pieraudzēt Raudzējot sagatavot (piemēram, mīklu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pieraudzēt Raudzējot sagatavot (piemēram, mīklu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, trauku).
raudziens Raudzējums.
raudzeklis Raudzeknis - raksts, musturs, paraugs.
paragons Raudzes akmens, Itālijas melnais marmors.
skābraudzēšana Raudzēšana skābā vidē.
jēlspirts Raudzēšanas procesā iegūtais spirts, kas vēl nav attīrīts un pārtvaicēts.
šampanizēt Raudzēt (vīnu) otrreiz, lai radītu (tam) vēlamo garšu, aromātu, piesātinājumu ar ogļskābes gāzi.
pārraudzēt Raudzēt vēlreiz, no jauna.
raugt Raudzēt.
rūdzināt Raudzēt.
rūdzīt Raudzēt.
raudzenis Raudzēta kūka.
raudzis Raudzēta kūka.
dzires Raudzēta miltu dzira lopiem.
dzira Raudzēta rudzu miltu skābā putra.
kurkumi Raudzētas bērzu sulas.
rausis Raudzētas mīklas plācenis (no rupja maluma kviešu vai miežu miltiem), kam vidū parasti ir padziļinājums ar pildījumu.
dzerieši Raudzēts dzēriens no ūdens un miltiem.
ingeveralus Raudzēts ingvera dzēriens ar garšvielām.
pieni Raudzēts piens.
raudzenis Raudzēts piens.
raudzītājs Raudzībās gājējs; raudzībnieks.
noraugās Raudzībās iet.
luņģi Raudzības, jaunpiedzimušā apmeklējums.
luņģības Raudzības, jaunpiedzimušā apmeklējums.
lyukažys Raudzības; arī: precības.
kacības Raudzības.
lūkas Raudzības.
lūkažas Raudzības.
lūki Raudzības.
lūkības Raudzības.
lūkošanās Raudzības.
lundži Raudzības.
lundzības Raudzības.
luņķības Raudzības.
rādīnes Raudzības.
raudzi Raudzības.
raudži Raudzības.
raugas Raudzības.
raugi Raudzības.
rauguļi Raudzības.
stūkas Raudzības.
tukas Raudzības.
tūkas Raudzības.
raudzībnieks Raudzību viesis.
gaudīt Raudzīt ko iegūt.
temmēt Raudzīt, mēģināt paredzēt.
zīmoties Raudzīties pēc pazīšanas zīmēm.
noraudzīties Raudzīties un pabeigt raudzīties.
(uz)turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
uzturēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
vidēt Raudzīties, lūkoties.
rau Raug; lūk (1).
flavokināze Rauga ferments, kas katalizē riboflavīna fosforilāciju ar adenozīntrifosfātu par riboflavīnu-5-fosātu.
vatruška Rauga mīklas cepums ar pildījumu.
mieles Rauga nogulsnes, padibenes; arī raugs, rauga sēnes.
saccharomycetes Rauga sēnes.
kruasāns Rauga vai kārtainās mīklas baltmaizes radziņš.
hačapuri Rauga vai kārtainās mīklas pīrāgs ar sieru vai sieru un biezpienu.
kričot Raugāties, žagoties.
kulcēties Raugāties.
raugoties Raugāties.
raugot Raugot tabaku - smēķēt.
raugi Raugs (1).
raudziens Raugs 2(2).
virsraugs Raugs, kas alum rūgstot sakrājas pa virsu un nāk mucai pa spundes caurumu ārā.
mīlis Raugs.
rūgs Raugs.
limbaži Rauguļi, raudzības.
kandida Raugveida mikroskopisku sēnīšu veids.
pneimocista Raugveida sēņu ģints.
apraut Raujot aptīt ap kaut ko un cieši savilkt.
atraut Raujot atdabūt šurp; raujot atdabūt (kur, pie kā u. tml.).
noraut Raujot atdalīt nost (ko visu vai tā daļu).
atraut Raujot atdalīt, atplēst (pilnīgi vai daļēji).
aizraut Raujot attālināt.
ieraut Raujot ievirzīt (kur iekšā).
izraut Raujot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti ko ieaugušu, stingri iestiprinātu).
izraut Raujot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
ravēt Raujot no augsnes (parasti ar rokām), iznīcināt nezāles (kādā platībā).
saraut Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts.
noraut Raujot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
noraut Raujot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties līdzi lejā (no kurienes, kur u. tml.).
pārraut Raujot pārdalīt.
apraut Raujot pavirzīt zem kā.
daraut Raujot pievirzīt pie kā.
raustīt Raujot plēst (augus, to daļas).
pieraustīt Raujot salasīt.
pieraut Raujot savākt (ko) lielāka, arī pietiekamā daudzumā.
pieraut Raujot savākt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
panest Raujot sev līdzi, pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi; raujot sev līdzi, virzīt nelielu attālumu, neilgu laiku.
plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (parasti ko sīku) no kā; raujot, ar rāvieniem atbrīvot (ko) no (parasti) kā sīka; arī plūkt (1).
plūkt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (spalvas) nogalinātam putnam; raujot, ar rāvieniem atbrīvot no spalvām (nogalinātu putnu).
plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt sīkās daļās.
plūkt Raujot, ar rāvienu dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā); šādā veidā dalot nost, vākt (ko).
noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (cilvēks) nogāžas, strauji nosēžas, noguļas (kur, uz kā u. tml.).
noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (kas, kāds) nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
noraut Raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
šķīt Raujot, ar rāvienu, arī laužot dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā); šādā veidā dalot nost, vākt (ko); arī plūkt (1).
atraut Raujot, pārvarot pretestību, atšķirt (ko cieši piespiestu, aptvertu u. tml.).
vākt Raujot, plūcot, rokot u. tml. iegūt, gādāt (augu) ražu; pļaujot, raujot, plūcot, rokot u. tml. augus, iegūt, gādāt (ražu).
paraut Raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās nelielu attālumu.
norauties Raujoties atbrīvoties.
nosarauties Raujoties atbrīvoties.
aizrauties Raujoties, ar spēju kustību virzoties, attālināties.
šķīne Rauklis - darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas nūjas galā.
šķīnējs Rauklis - darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas nūjas galā.
rausteklis Rauklis - maza, īsa izkapts, kas iestiprināta līkas, kņubas nūjas galā; darbarīks krūmāju sakņu izciršanai un koku atvašu izraušanai.
rautava Rauknis - darbarīks atvašu, arī tievu koku nogriešanai, kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis.
rautene Rauknis - darbarīks atvašu, arī tievu koku nogriešanai, kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis.
rautiņš Rauknis - darbarīks atvašu, arī tievu koku nogriešanai, kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis.
lepuška Rauknis.
rauklis Rauknis.
rausis Rauknis.
rauteve Rauknis.
rautuve Rauknis.
šņaukāties Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.); šņaukāt (3).
šņaukāt Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.); šņaukāties (3).
grumbot Raukt grumbās (parasti pieri); būt par cēloni tam, ka rodas grumbas (parasti sejā, tās daļās).
krunkot Raukt krunkās (purnu) - par dzīvniekiem.
krunkot Raukt krunkās (seju, tās daļas); būt par cēloni tam, ka rodas krunkas (sejā, tās daļās); grumbot.
jaubt Raukt.
ķervēties Raukties, krunkāties.
krunkoties Raukties, tikt rauktam krunkās (piemēram, par seju, tās daļām); pārklāties ar krunkām (par ādu); grumboties.
grumboties Raukties, tikt sarauktam grumbās (parasti par pieri); sākt pārklāties ar grumbām (par ādu).
jaubties Raukties.
Raune Rauna (upe).
Ronneburg Rauna.
Raunas ezers Raunaisis, ezers Dzērbenes pagastā.
Raunaiža ezers Raunaisis, ezers Dzērbenes pagastā.
Raunaižu ezers Raunaisis, ezers Dzērbenes pagastā.
Raunaizis Raunaisis, ezers Dzērbenes pagastā.
Lubužupīte Raunas augšteces labā krasta pieteka Raunas pagastā, iztek no Lubūža ezera.
Rauna Raunas dzirnavezers - atrodas Raunas upes ielejā, augšpus Raunas centra, platība - 2 ha, garums - \~350 m, lielākais platums - 150 m, lielākais dziļums - 3 m.
Vaive Raunas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, garums - 18 km, kritums - 102 m.
Raunis Raunas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, garums - 22 km, kritums - \~170 m; Rauna; Rauņupe.
Tālīte Raunas kreisā krasta pieteka Priekuļu novadā, garums - 5 km.
Līčupe Raunas kreisā krasta pieteka Raunas pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, divos posmos arī Veselavas pagasta robežupe, garums - 14 km; Līčupīte.
Ķirkumu upe Raunas kreisā krasta pieteka Raunas pagastā; Ķirkumupe.
Ārupīte Raunas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā, augštece Cēsu novada Veselavas un Priekuļu pagastā, garums - 16 km; Ārupe; Arupīte; Alkšņupīte.
Baižupīte Raunas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā, garums - 6 km.
Viesturu strauts Raunas labā krasta pieteka Cēsu novada Liepas pagastā.
Cimziņa Raunas labā krasta pieteka Raunas pagastā, garums - 12 km; Cimza; Cimzas strauts; Cimze; Cimzes strauts; augštecē arī Grīsle, Grīšļu strauts, Raunīte.
Klampupe Raunas labā krasta pieteka Raunas pagastā, garums - 7 km; Muižnieku grāvis; Muižnieku strauts; Plampupe.
auļkalnieši Raunas novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Auļukalns" iedzīvotāji.
auļukalnieši Raunas novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Auļukalns" iedzīvotāji.
Briņģu muiža Raunas novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Briņģi" bijušais nosaukums.
briņģēnieši Raunas novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Briņģi" iedzīvotāji.
gatartieši Raunas novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Gatarta" iedzīvotāji.
Alt-Drostenhof Raunas novada Drustu pagasta bijušās Vecdrustu muižas nosaukums vāciski.
lisēnieši Raunas novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Lisa" iedzīvotāji.
rozēnieši Raunas novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Rozes" iedzīvotāji.
baižkalnieši Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Baižkalns" iedzīvotāji.
Cimzas muiža Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Cimza" bijušais nosaukums.
cimzēnieši Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Cimza" iedzīvotāji.
dāniēlieši Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Dāniēļi" iedzīvotāji.
Marijkalna muiža Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Marijkalns" bijušais nosaukums.
mūrēnieši Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Mūri" iedzīvotāji.
raunēnieši Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Rauna" iedzīvotāji.
Rozes muiža Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Rozes" bijušais nosaukums.
roznēnieši Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Rozes" iedzīvotāji.
Zamok Ronenburgskaja Raunas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Schloss-Ronnenburg Raunas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Grīsle Raunas pietekas Cimziņas paralēls nosaukums tās augštecē.
Grīšļu strauts Raunas pietekas Cimziņas paralēls nosaukums tās augštecē.
Pūrica Raunas pietekas Līčupes kreisā krasta pieteka.
Mazais Staburags Raunas Staburags Raunas pagastā.
rounda Raunds.
rounds Raunds.
Raunas ezers Raunis, ezers Vaives pagastā.
Rauņu ezers Raunis, ezers Vaives pagastā.
Rauna Raunis, Raunas pieteka no Rauņa ezera.
Rauņupe Raunis, Raunas pieteka.
Rauņa leja Rauņa erodētā ieleja \~7 km garā posmā līdz ietekai Raunā, sasniedz 30 m dziļumu, daži iežu šķēlumi sniedzas visā krasta augstumā, saglabājušies reti augi.
Mežmaļu grāvis Rauņa kreisā krasta pieteka Vaives pagastā.
Dzelzupīte Rauņa labā krasta pieteka Priekuļu novada Priekuļu pagastā.
čūla Raupja šuve, vīle.
krevele Raupja, atmirusi norobežota ādas vai gļotādas kārta; sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
kraupe Raupja, nelīdzena miza.
saskrubīt Raupji apstrādāt.
krepuči Raupji, negludi, rēpuļaini veidojumi.
plaušenes Raupjlapju dzimtai piederīgas ģints augi - augstākais līdz pusei šķeltu kausiņu, ziliem, violetiem vai sarkaniem ziediem, 5 matiņu pušķiem stobriņa rīklītei, tikai apakšā pieziedlapainu ziedu ķekaru.
cieteņš Raupjš (par roku vai kāju ādu).
krobuļains Raupjš, grbuļains, nelīdzens.
krubuļains Raupjš, grbuļains, nelīdzens.
krebuļains Raupjš, grubuļains, nelīdzens.
drevains Raupjš, grumbuļains.
ass Raupjš, negluds, sasprēgājis (par ādu); tāds, kam ir raupja, negluda, sasprēgājusi āda (par ķermeņa daļām).
kraupains Raupjš, sarepējis, grumbuļains (par ķermeņa daļām).
kraupjains Raupjš, sarepējis, grumbuļains (par ķermeņa daļām).
kraupains Raupjš, sarepējis, grumbuļains (piemēram, par koka mizu); arī kreveļains (2).
kraupjains Raupjš, sarepējis, grumbuļains (piemēram, par koka mizu); arī kreveļains (2).
pinkus Raupjš, Tāds, kas nav tik kvalitatīvs, kā sukātu linu izstrādājums.
raupans Raupjš.
raupjains Raupjš.
raupuļains Raupjš.
krebuļi Raupjumi, repējumi, kreveles (uz ādas, ķermeņa daļas).
krobuļi Raupjumi, repējumi, kreveles (uz ādas, ķermeņa daļas).
krubuļi Raupjumi, repējumi, kreveles (uz ādas, ķermeņa daļas).
villenes Rauplapju ģints ar zilu, riteņveidīgu, smaildaļainu, kādu puscentimetru paltu vainadziņu un no tā izkārušamies putekšlapām.
Rausalu upīte Rausalupīte, Rūjas pieteka.
rauslis Rausējs, mantrausis; alkata.
rauša Rausis (cepums).
medusrausis Rausis ar medus piedevu.
speķarausis Rausis ar speķa pildījumu; speķa rausis.
speķrausis Rausis ar speķa pildījumu; speķa rausis.
kāršelis Rausis krāsns temperatūras pārbaudei.
mazrausis Rausis no smalkiem miltiem.
koka Rausis; kūka.
karša Rausis.
ķausis Rausis.
alkatis Rauslis, negausis, nemiernieks, kārībnieks.
raut Raust (2).
aizraust Raust ciet.
atraust Raust nost (sānis).
aizraust Raust prom; raušot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
rausēt Raust, rušināt; rausāt.
rausāt Raust, rušināt.
dzenāt Raust; vākt (piemēram, sienu, salmus).
traust Raust.
rausta Rauste, raustīšanās.
aizrausties Rausties prom; lēnām, raušoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
traušāt Rausties, rāpties.
trausties Rausties.
raustelīgs Raustīgs (1).
raustelīgs Raustīgs (2).
raustelīgs Raustīgs (3).
tērga Raustījiens, ko jūt, kad zivs pieķeras makšķerei.
dricelēšanās Raustīšanās, kratīšanās.
ballisms Raustīšanās, no gribas neatkarīga roku mētāšana, parasti vienpusīga; ekstrapiramidāla hiperkinēze, ja bojājuma perēklis ir subtalāmiskajā apvidū.
plucināt Raustīt (aiz ķermeņa daļas), lai izraisītu sāpes.
ķinkāt Raustīt aiz matiem.
bokstēties Raustīt valodu; stostīties.
bokstīties Raustīt valodu; stostīties.
mulstīt Raustīt zirgu aiz apaušiem.
puknīt Raustīt, grūstīt, dunkot.
pukņīt Raustīt, grūstīt, dunkot.
ķibināt Raustīt, knibināt.
dirbināt Raustīt, kustināt.
draskāt Raustīt, plēst; saplosīt (drēbes); braucīt, laitīt.
kuļāt Raustīt, plivināt (par vēju); sist (pret ko).
kūļāt Raustīt, plivināt (par vēju); sist (pret ko).
ģerīt Raustīt, plosīt, plucināt.
ģernīt Raustīt, plosīt, plucināt.
ņirgāt Raustīt, plosīt.
ņirgot Raustīt, plosīt.
verņīt Raustīt, plosīt.
knabināt Raustīt, plucināt (ar pirkstiem), darot kādu vieglu darbu.
pluinīt Raustīt, plucināt, arī burzīt.
kamstīt Raustīt, plūkāt, kost.
dricināt Raustīt, plūkt, plosīt.
ramstīt Raustīt, pūlēties, plosīties.
pluinīt Raustīt, purināt, plivināt (parasti par vēju).
brusināt Raustīt, saraustīt (bikses).
čīgot Raustīt; plūkt matus.
dirsināt Raustīt.
painīt Raustīt.
verkstīt Raustīt.
drebelēties Raustītie, aizķerties (par valodu).
līpt Raustīties (par liesmu).
strebuļot Raustīties (par valodu).
ramstīties Raustīties, plēsties, pūlēties.
kulstīties Raustīties, plivināties (vējā).
sturbuļot Raustīties.
atraustīt Raustot atvērt.
atdricināt Raustot atvilkt.
sakaņģerēt Raustot grožus, vicinot pātagu u. tml., saskubināt, panākt, piemēram, ka sāk skriet.
izraustīt Raustot izvilkt, izplēst (daudzus vai visus augus, to daļas).
saraustīt Raustot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts.
pārraustīt Raustot pārdalīt.
apraustīt Raustot sabojāt, saplēst (vietumis).
pieraustīt Raustot sakārtot (pietiekmi, daudz).
plucināt Raustot viegli burzīt.
uzraustīt Raustot, grūstot pamodināt.
apraustīt Raustot, plūkājot noraut, aplauzīt (vietumis).
aiztirināties Raustoties nonākt.
viciņš Raušanās.
atraust Raušot (ko nost), atsegt.
aizraust Raušot (ko) priekšā, aizsprostot; raušot novietot (kam priekšā).
aizraust Raušot (ko) virsū, priekšā, aizpildīt (vagu, nelielu bedri u. tml.).
apraust Raušot (ko), apbērt (ap ko, kam apkārt).
pieraust Raušot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
apraust Raušot apklāt, apsegt (ar ko).
aizraust Raušot attālināt.
atraust Raušot atvirzīt nost (sānis).
atraust Raušot atvirzīt šurp; raušot atvirzīt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
ieraust Raušot ievirzīt (kur iekšā).
izraust Raušot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izraust Raušot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
noraust Raušot ko nost, notīrīt (kā) virsmu.
noraust Raušot novirzīt nost (no kurienes, kur u. tml.).
paraust Raušot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
paraust Raušot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
pieraust Raušot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
saraust Raušot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzraust Raušot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
noraust Raušot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
aizrausties Raušoties attālināties.
atrausties Raušoties atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
atrausties Raušoties atvirzīties šurp; raušoties atvirzīties (pie kā).
ierausties Raušoties ievirzīties (kur iekšā).
izrausties Raušoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
uzrausties Raušoties novietoties jāteniski, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motocikla, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
pārrausties Raušoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
parausties Raušoties pavirzīties.
patrausties Raušoties pavirzīties.
pierausties Raušoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sarausties Raušoties savirzīties, noklāt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
uzrausties Raušoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); raušoties uzvirzīties uz kādas vietas.
izrausties Raušoties virzīties cauri (kam), caur (ko).
norausties Raušoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
raušcepis Raušu cepējs.
raušis Raušus.
raušu Raušus.
cimdīt Raut aiz matiem; sist.
aizraut Raut ciet.
atraut Raut nost.
atraut Raut nost.
aizraut Raut prom; raujot nogādāt, novietot (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); strauji, ar rāvienu aizvilkt.
aizraut Raut prom.
atraut Raut šurp.
vančāt Raut, plēst, gāzt, grūst, mest.
dirkāt Raut, plēst, plosīt, plūkt.
rēdīt Raut, plēst.
zuņģēt Raut, plūkt.
ventēt Raut, sākt.
ģiskāt Raut.
raukties Rauties (4).
šurkt Rauties (7), rukt.
krunkoties Rauties krunkās (par drēbi, apģērbu, apaviem).
atrauties Rauties nost.
aizrauties Rauties prom.
atrauties Rauties šurp.
aimalicīns Rauvolfijas alkaloīds.
serpagīns Rauvolfijas alkaloīds.
Ruņģupīte Rauzas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagastā.
Šepka Rauzas labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, garums - 24 km, kritums - 88 m.
Rausenhof Rauzas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Rauzas pagastā.
Rauzas ezers Rauzu ezers Isnaudas pagastā.
Mazovijas Rava Rava Mazovecka.
raveklis Ravējamais rīks, kaplis.
raveklis Ravējamais tīrums.
uzravēt Ravējot atrast.
atrevēt Ravējot atstrādāt.
atravēt Ravējot attīrīt (ko) no nezālēm.
aizravēt Ravējot dobi, nonākt līdz pusei.
apravēt Ravējot izraut (daļu nezāļu).
saravēt Ravējot izraut (nezāles) lielākā daudzumā; ravējot izraut (nezāļu lielāku daudzumu).
pieravēt Ravējot izraut (nezāles) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
izravēt Ravējot izraut (nezāles).
pārravēt Ravējot vēlreiz, attīrīt no nezālēm (augus).
izravēt Ravējot viscaur attīrīt no nezālēm (augus).
izravēt Ravējot viscaur attīrīt no nezālēm (kādu platību).
Mutinus ravenelii Ravenela mutīne.
rautene Ravēšana.
noravēt Ravēt (visu laikposmu) un pabeigt ravēt.
noravēt Ravēt un pabeigt ravēt (kādu platību).
noravēt Ravēt un pabeigt ravēt (nezāles).
noravēt Ravēt un pabeigt ravēt (stādījumu, sējumu).
pārravēt Ravēt vēlreiz, no jauna.
kaplēt Ravēt, atbrīvot no nezālēm (augus) ar kapli; ravēt, iznīcināt (nezāles) ar kapli.
pundēt Ravēt.
rāvēt Ravēt.
revēt Ravēt.
rēvēt Ravēt.
Razelms Razims, ezers Rumānijā ("Lacul Razelm").
pusgrauds Raža, ko saņem pusgraudnieks.
pļauja Raža, ko vāc pļaujot.
laukapvākas Raža, pļauja, ražas ievākšana; pļaujas svētki.
mistrs Raža, produkcija, kas iegūta no šādas augu kopas.
apvākas Raža; ražas ievākšanas beigas, svētki pēc ražas ievākšanas beigām.
vaislība Raža.
pļaujamsvētki Ražas ievākšanas jeb pļaušanas darbu pabeigšanas svētki.
apkopības Ražas svētki, pabeidzības, apkūlības.
raži Raženi.
brangs Ražens (par labību, augiem).
bagāts Ražens (par laika posmu).
ražains Ražens.
ražans Ražens.
ražēns Ražens.
ražs Ražens.
režains Ražens.
režens Ražens.
produktīvs Ražīgs, auglīgs; arī veiksmīgs, rezultatīvs.
lonīgs Ražīgs, briedīgs, smags.
saražot Ražojot iegūt, izveidot (ko) lielākā daudzumā; ražojot iegūt, izveidot (kā lielāku daudzumu).
kondicionēšana Ražojuma, materiāla vai gaisa īpašību uzlabošana, ar ko panāk tā atbilstību noteiktām normām, standartiem.
kopražojums Ražojums, ko ir izstrādājuši, izveidojuši vairāki vai daudzi (kāda darbā, darbībā).
mehanurģija Ražošana ar mašīnām.
pamatlaiks Ražošanā izmantotais laiks, ko patērē tikai apstrādājamā priekšmeta kvalitātes (formas, izmēru, fizikāli mehānisko īpašību u. c. parametru, kā arī novietojuma) maiņai.
mājražošana Ražošana mājas apstākļos; īpašā uzņēmumā apvienotu strādnieku darbs, ko veic mājās.
palīgražošana Ražošana, kas palīdz sagatavot galveno darbu kādā nozarē, kompleksā.
r/a Ražošanas apvienība (kopā ar nosaukumu).
RA Ražošanas apvienība (kopā ar nosaukumu).
atjaunošana Ražošanas atsākšana, ja tā uz laiku bijusi pārtraukta.
depresija Ražošanas cikla fāze, kas seko krīzei un kam raksturīgs saimniecības sastingums, masu bezdarbs.
stažēšanās Ražošanas darbība pieredzes apguvei vai kvalifikācijas paaugstināšanai.
arodalergēns Ražošanas faktors, kas var izraisīt arodslimību.
līnija Ražošanas iekārta, kas sastāv no vairākām relatīvi patstāvīgām saskaņotā darbu procesā iekļautām secīgām vienībām (piemēram, mašīnām, ietaisēm, ierīcēm).
robežizmaksas Ražošanas izmaksu palielināšanās, ražošanas apjomam pieaugot par vienu produkcijas vienību.
arodniecība Ražošanas nozaru, arodu kopums.
mājrūpniecība Ražošanas organizācija, kad strādnieki ir nodarbināti savos dzīvokļos un nodod saražoto produkciju.
fordisms Ražošanas organizācijas sistēma, kuras pamatā ir masveida ražošanas procesu standartizācija, unifikācija un konveijerizācija.
fondietilpība Ražošanas pamatfondu izmantošanas efektivitātes rādītājs; noteic kā pamatfondu vērtības attiecību pret produkcijas (bruto, preču vai tīras produkcijas) vērtību.
atražošana Ražošanas procesa pastāvīga atjaunošana, atkārtošana.
patērēšana Ražošanas procesā radītā produkta izmantošana sabiedrības vajadzību apmierināšanai; atražošanas procesa beigu fāze.
atkritumi Ražošanas procesā radušies pārpalikumi, ko var izlietot tālākai pārstrādei.
salikšana Ražošanas stadija, kurā, noteiktā secībā savienojot detaļas un salikuma vienības, iegūst tehniskajām prasībām atbilstošu ražojumu.
RTKP Ražošanas tehnoloģiskās komplektācijas pārvalde (raj.).
gabalražošana Ražošanas tips, kam raksturīga gabalveida produkcijas izgatavošana, daudzveidīga vai nepastāvīga nomenklatūra.
pamatfonds Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā; pamatlīdzekļi.
pamatlīdzekļi Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā.
RTN Ražošanas un tehniskā nodala (spec.).
kolonāts Ražošanas un tiesiskās attiecības starp lielajiem zemes īpašniekiem un sīkajiem nomniekiem (koloniem) Romas impērijā, uz kuru pamata sāka veidoties feodālās attiecības.
biofabrika Ražošanas uzņēmums, kas gatavo bioloģiskos (bakteriālos) preparātus lipīgo slimību diagnosticēšanai, ārstēšanai un profilaksei.
kapitālceltniecība Ražošanas uzņēmumu un dzīvokļu celtniecība, kas nodrošina pamatfondu paplašināšanu un to kvalitatīvu pilnveidošanu.
RVC Ražošanas vadības centrs (raj.).
firma Ražošanas vai tirdzniecības uzņēmums (organizācija) vai uzņēmumu apvienība, kam ir juridiskas personas tiesības un savs nosaukums.
manufaktūra Ražošanas veids (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kam raksturīgs apvienots darbs darbnīcā, darba detalizēta dalīšana, roku darba pārsvars.
producēt Ražot (kādas noteiktas preces); radīt kādā procesā (piemēram, vielas).
nest Ražot (medu) - par bitēm.
uzražot Ražot un pabeigt ražot.
bruņoties Ražot vai iegādāties kaujas līdzekļus un apgādāt ar tiem bruņotos spēkus.
dot Ražot, radīt (materiālas vai garīgas vērtības)
ražāt Ražot.
zīmols Ražotāja marka; fabrikas zīme; firmas zīme, kas nodrošina izstrādājumu atpazīstamību tirgū.
deflators Ražotās produkcijas un pakalpojumu cenu un tarifu izmaiņas pārskata periodā attiecībā pret iepriekšējo periodu.
palīgražotne Ražotne, kas palīdz sagatavot galveno darbu (rūpnīcā, uzņēmumā u. tml.).
kopprodukts Ražoto materiālo labumu kopums (noteiktā periodā).
pašražojums Ražoto preču vai pakalpojumu apjoms, kurus uzņēmums izmanto pašu vajadzībām.
rediss Redīss ("Raphanus sativus").
Emīlija-Romanja Reģions Itālijā ("Regione Emilia-Romagna"), Apenīnu pussalas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Boloņa, platība - 22123 kvadrātkilometri, 4400000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Boloņas, Ferrāras, Forli-Čezēnas, Modēnas, Parmas, Pjačencas, Ravenas, Redžo nell'Emīlijas un Rimini, robežojas ar Ligūrijas, Pjemontas, Lombardijas un Venēcijas reģionu ziemeļos, ar Markes un Toskānas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku dienvidos, austrumos apskalo Adrijas jūra.
Kvēpenes pilskalns reljefa pacēlums Raiskuma pagastā, Gaujas pamatkrasta malā, ko no dienvidaustrumiem un ziemeļrietumiem norobežo gravas ar stāvām, līdz 35 m augstām nogāzēm, plakumā (~85 x 30 m) konstatētas mūra celtnes paliekas, pēc dažu vēsturnieku uzskatiem šeit bijusi Satekles novada kunga Rūsiņa pils.
Rēto Retota, pilsēta Īrijā ("Rath To"), tās nosaukums īru valodā.
račikieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Račiki" iedzīvotāji.
ratinieki Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Ratinieki" iedzīvotāji.
ratniecāni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" iedzīvotāji.
Ratinīki Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" nosaukuma variants.
Ratnīki Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" nosaukuma variants.
Raibī Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Raibie" nosaukums latgaliski.
ratniecāni Rēzeknes novada Dricēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" iedzīvotāji.
Račova Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Račeva" nosaukuma variants.
rabskovieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Rabskova" iedzīvotāji.
Rancani Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rancāni" nosaukuma variants.
rasnuplieši Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rasnupļi" iedzīvotāji.
Rasnupli Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rasnupļi" nosaukums latgaliski.
Razgali Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Razgaļi" nosaukums latgaliski.
ratinieki Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ratinieki" iedzīvotāji.
Ratinīki Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ratinieki" nosaukuma variants.
radopolieši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Radopole" iedzīvotāji.
rampānieši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Rampāni" iedzīvotāji.
Rampani Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Rampāni" nosaukuma variants.
Kolna Randari Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Randari" nosaukums latgaliski.
Lejis Randari Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Randari" nosaukums latgaliski.
Rodopoles Rodopoles ezers - Radopoles ezers Viļānu pagastā.
Lubar Rozes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā.
Palmute Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novada Sēļu pagastā, divos posmos arī Vilpulkas pagasta robežupe, augštece Ramatas pagastā, garums - 12 km; Palmaka; Palmute; Ide.
Ruņģu strauts Ruņģupīte, Rauzas pieteka.
Raphanus sativus ssp. sativus rutka " Raphanus sativus ssp. hybernus" nosaukuma sinonīms.
ruks Rutki - pērkoņu suga ("Raphanus sativus").
rutka Rutki - pērkoņu suga ("Raphanus sativus").
rutkis Rutki - pērkoņu suga ("Raphanus sativus").
rudaks rutks ("Raphanus sativus").
sonetīns Saīsinātais sonets - latviešu dzejai specifiska stingrā strofiskā forma, ko izveidojis Rainis; Raiņa strofa.
rainisks Saistīts ar Raini 1, tam raksturīgs.
radix Sakne, farmācijā lietots latīņu apzīmējums sakņu drogu nosaukumu veidošanai (piem., Rad. Valerianae - baldriāna sakne).
Lieldienu sala sala Klusā okeāna austrumu daļā ("Isla de Pascua"), Čīles īpaša teritorija Valparaiso reģiona sastāvā, platība - 164 kvadrātkilometri, 4900 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Hangaroa, augstākā virsotne - 539 m; Rapanuja.
Rarotonga Sala Klusajā okeānā ("Rarotonga"), lielākā no Kuka salām, to dienvidu grupā, Jaunzēlandes teritorija, platība - 66 kvadrātkilometri, augstums - līdz 701 m.
Nikuce Salacas labā krasta pieteka Ramatas pagastā, augštece Mazsalacas pagastā, garums - 8 km; Nikucupīte; Nikuča.
Piģele Salacas labā krasta pieteka Ramatas pagastā, iztek no Mazezera, garums - 9 km; Pigele; Ķerza.
Glāžupe Salacas labā krasta pieteka Ramatas un Staiceles pagastā, garums - 18 km; Dzirnupe; Dzirnupīte; augštecē Līvupe, Munca.
Ramata Salacas labā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā, šķērso Ipiķu pagastu, sākas Igaunijā, garums - 30 km, kritums - 27 m.
ratnieki Saldus novada Nīgrandes pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" iedzīvotāji.
Sellin Salīnes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rankas pagastā.
Māršala salas salu grupa Mikronēzijas austrumos, 27 atoli un 867 sīkas salas, kas izvietotas 2 virknēs: Rataku salas austrumos un Raliku salas rietumos, augstums nepārsniedz 10 m vjl.
sirmā sarmenīte sarmenīšu suga ("Racomitrium canescens"), kas bieži sastopama mežmalās, kāpu mežos, norās, sausās priežu retainēs uz smilts augsnes un grants.
ēriku sarmenīte sarmenīšu suga ("Racomitrium ericoides), kas bieži sastopama mežmalās, kāpu mežos, norās, sausās priežu retainēs uz smilts augsnes un grants.
dažādšūnu sarmenīte sarmenīšu suga ("Racomitrium heterostichum"), kas aug atklātās vietās.
vilnainā sarmenīte sarmenīšu suga ("Racomitrium lanuginosum"), kas priekšroku dod atklātām vietām, Latvijā aizsargājama.
Saweneeken Savenieku muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā.
Anate Senajā Ēģiptē kareivīga dievība, dieva Ra meita, kas bija arī liellopu aizgādne.
Amenhoteps Jaunākais Senās Ēģiptes arhitekts (15. gs. p. m. ē.), cēlis galvenās zāles kolonādi Amona-Ra templī Karnakā, tempļus Solebā un Sedeingā, Amona-Ra templi Luksorā.
rabijs senebreju skolotājs, vēlāk - Svēto Rakstu skaidrotājs, speciālists Talmūda jautājumos.
Amons Senēģiptiešu mitoloģijā - Saules dievs, laika gaitā tas saplūda ar Hēliopoles dievu Ra un tā kults izplatījās visā Ēģiptē.
Maata Senēģiptiešu patiesības un taisnības dieviete, tiesnešu aizbildne, saules dieva Ra meita un gudrības dieva Tota sieva.
Amenti Seno ēģiptiešu mitoloģijā - mirušo valstība, kas atrodas rietumos, kur katru vakaru nokāpj saules dievs Ra un pēc cīņas ar tur mītošo briesmīgo čūsku Apopu no rīta atkal parādās austrumos.
Apopa Seno ēģiptiešu mitoloģijā - mirušo valstības iemītniece, kas katru nakti aizkavē saules dievu Ra, cīnoties ar to.
Tanija Senpilsēta Ēģiptes ziemeļos, Senās Ēģiptes politikas un mākslas centrs Nīlas deltā, hiksu galvaspilsēta, Ramzesa II laikā - Ēģiptes 2. galvaspilsēta, vairāki arhitektūras pieminekļi no XIII-X gs. p. m. ē.
Velna kalns Silaješku pilskalns Rankas pagastā.
Simtēnupīte Simtupe, Rakšupes pieteka.
faksa mašīna sistēma dokumentu (tekstu, zīmējumu, shēmu attēlu) pārraidei pa sakaru līnijām. Raidierīce nosūtāmo dokumentu skenē un pārvērš analogsignālā vai ciparsignālā, bet uztvērējierīce no šī signāla atveido dokumenta kopiju.
Raudiņa Skaldas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Turlavas pagastā, caurtek Ķikuru ezeru; Raudīte.
Skolas Skolas ūdenskrātuve - uzstādināta uz Lazdupītes Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 0,9 ha.
Skrapcis Skrapču ezers Raunas pagastā.
plakanā skrāpīte skrāpīšu suga ("Radula complanata").
Lindenberga skrāpīte skrāpīšu suga ("Radula lindenbergiana"), Latvijā aizsargājama.
piefermnieki Skrundas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Piefermas" iedzīvotāji.
smildzenieki Skrundas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Smilgas" iedzīvotāji.
Ramaužu ezers Slutaisis, ezers Raunas pagastā.
Slutaušu ezers Slutaisis, ezers Raunas pagastā.
Slutaužu ezers Slutaisis, ezers Raunas pagastā.
Žūru-Slutaisis Slutaisis, ezers Raunas pagastā.
raudenieki Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Rauda" iedzīvotāji.
raudinieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Raudiņa" iedzīvotāji.
rauzinieši Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rauziņa" iedzīvotāji.
rauzēnieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Rauza" iedzīvotāji.
bormanieši Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji.
pilsraunēnieši Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Pilsrauna" iedzīvotāji.
Baižkalns Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas (lielciema) "Rauna" daļas vēsturisks nosaukums.
linu starenīte starenīšu suga ("Radiola linoides"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
internodijs Starpmezgle, atstarpe starp diviem mezgliem; nervšķiedras posms starp divām Ranvjē iežmaugām.
IARU Starptautiskā radioamatieru apvienība (angļu "International Amateur Radio Union").
PEN Starptautiskā Rakstnieku apvienība (angļu Poets, Playwrights, Publishers, Editors, Essayists, Novelists); penklubs.
IRSI Starptautiskais ledus sacīkšu seriāls (angļu "Ice Race Series International").
Lubāna mitrāju komplekss starptautiskas nozīmes aizsargājama teritorija, 2002. g. iekļauts Rasmāres konvencijas vietu sarakstā, platība - 47902 ha.
SRAM atmiņa statiskā brīvpiekļuves atmiņa (angļu "Static Random-Access Memory").
SRAM statiskā brīvpiekļuves atmiņa (angļu "Static Random-Access Memory").
Lonaste Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 12 km, Pāces un Raķupes koptekupe; Lone.
Raķupe Stendes pietekas Lonastes kreisā satekupe (ar Pāci), Ventspils un Talsu novadā, garums - 36 km, kritums - 41 m; Rakupe; Rāķupe; Dižupe; augštecē arī Moricupe.
Rāvlicas muiža Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Ravlicas" bijušais nosaukums.
Rāvlica Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Ravlicas" nosaukuma variants.
zemmilzis Submilzu zvaigzne - zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas starp milzu zvaigžņu apgabalu un galveno secību; pieder pie ceturtās starjaudas klases.
zempunduris Subpundurzvaigzne - zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas pundurzvaigžņu apgabalā zem galvenās secības; pieder pie sestās starjaudas klases.
Suleimāna Suleimāna kalni - kalnu sistēma Irānas kalnienes austrumu malā, Pakistānā (angļu val. "Suliaman Range"), garums - \~600 km, platums - līdz 300 km, augstākā virsotne - 3441 m.
urejs Svētās kobras atveids, seno ēģiptiešu Saules Acs simbols, kas sadedzina dieva Ra un faraona ienaidniekus.
Senebreju Bībele svētie raksti, kuros ietilpa Likuma grāmatas, Praviešu grāmatas un Raksti; saskaņā ar tradīciju kanons tika noteikts Jahnehas sinodē ap 100. gadu p. m. ē.
Charlottenhof Šarlates muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Raudas pagastā.
Ludze Šepka, Rauzas pieteka.
garknābja odķērājs šīs apakšdzimtas suga ("Ramphocaenus melanurus").
ramalīna Šīs dzimtas ģints ("Ramalina"), kurā ir 215 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas.
gundega šīs dzimtas ģints ("Ranunculus"), daudzgadīgs, retumis viengadīgs indīgs lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu, t. sk. 2 adventīvas.
pērkone Šīs ģints suga ("Raphanus raphanistrum").
Raunas pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorijā iekļauts arī viss pirmskara Baižkalna pagasts, bet neliela daļa pirmskara Raunas pagasta teritorijas pievienota Cēsu novada Dzērbenes pagastam un Smiltenes novada Launkalnes pagastam.
Snēpeles pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorija ir nedaudz mazāka nekā pirmskara Snēpeles pagasta teritorija, neliela daļa ir pievienota tagadējam Raņķu pagastam.
Skrundas pagasta teritorija tagadējā Skrundas pagasta teritorijā iekļauta daļa no pirmskara Raņķu un Rudbāržu pagastu, savukārt daļa no pirmskara Skrundas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Zirņu, Pampāļu (Saldus novadā) un Raņķu pagastam.
Bormaņu nuiža tagadējā Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" bijušais nosaukums.
Raunas pilsmuiža tagadējā Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas “Rauna” bijušais nosaukums.
raudziņnieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Raudziņi" iedzīvotāji.
Arāvalli grēda Tara tuksneša austrumu robeža Indijas ziemeļrietumos ("Arāvalli Range"), atliku skrausts, ko veido gneisi un kvarcīti, stiepjas aptuveni 670 km dienvidrietumu virzienā, augstākā virsotne - 1722 m vjl. (Guru kalns).
bili Tautu grupa Radžastānas, Gudžaratas, Madjas, Maharaštras štatā (Indijā), pakāpeniski saplūst ar radžastāņiem, gudžaratiem, marathiem; valoda pieder pie indoāriešu valodām, ticīgie - hinduisti.
Antiņš Tēls Raiņa lugā "Zelta zirgs", kura vārdu bieži lieto nievājošā nozīmē.
Melnais bruņinieks tēls Raiņa lugā “Uguns un nakts”, kas simbolizē vācu iekarotājus
Teļu ezers Teļezers, ezers Rankas pagastā.
Pāvesta apgabals teokrātiska valsts Vidusitālijā 756.-1870. g., kas izveidojās, kā Romas pāvesta laicīgais valdījums ap Romas un Ravennas pilsētām, sākotnēji ietilpa Franku Impērijā, no 962. g. - Svētajā Romas Impērijā, no 1274. g. bija suverēna valsts, 1861. g. iekļauta Itālijas Karalistē, bet 1870. g. 20. septembrī likvidēta; Baznīcas valsts; Pāvesta valsts.
demitoloģizācija Teoloģiska Rakstu skaidrošanas metode (20. gs.), kuras lietotāji uzskata, ka Bībele sarakstīta mitoloģiskā valodā, un mēģina tajā ietverto kristīgo vēsti atveidot eksistenciālās filozofijas jēdzienos.
sola scriptura tikai Raksti.
Tirukšupe Tirukšezera noteka uz Usmas ezeru Ventspils novada Usmas pagastā; Radziņa; Radziņupe; Sūdzeru upe; Tērukšupe.
rūgtene tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
laukarutks Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
pērkaņi Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
pērkonejas Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
pērkonene Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
pērkoņi Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
pērkonis Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
pērkons Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
pērkūne Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
pērkuni Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
pērkuņi Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
pērkūni Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
pērkuņpuķe Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
svēra Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
svēres Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
svieres Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
zeltene Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
zvēres Tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
disrefleksija Traucēta atbildes reakcija uz adekvātu stimulu; autonomā d., veidojas slimniekiem ar muguras smadzeņu bojājumu virs vidukļa un krūšu apvidus. Raksturīgās pazīmes: paroksimālā hipertensija, bradikardija, stipra svīšana, sejas rauste, deguna aizsprostojums, galvassāpes; izteikta autonoma atbilde uz urīnpūšļa un taisnās zarnas iestiepumu.
Stjuarta sala trešā lielākā Jaunzēlandes sala (angļu val. "Stewart Island"), atrodas Klusajā okeānā, uz dienvidiem no Dienvidsalas (tās šķir Fovo šaurums), platība — 1742 kvadrātkilometri, \~400 iedzīvotāju, augstums — līdz 979 m; Rakiura.
raflēzija tropu parazītaugs ("Rafflesia"), vairāk nekā 40 sugas, visas ir sastopamas Dienvidaustrumāzijā, tām raksturīgs ļoti liels zieds.
ragciemnieki Tukuma novada Lapmežciema pagasta apdzīvotās vietas "Ragaciems" iedzīvotāji.
Galata Turcijas pilsētas Stambulas daļa, osta Bosfora šauruma Zelta Raga līča krastā, galvenais pilsētas tirdzniecības rajons.
Caunu dzelve ūdenskrātuve Cēsu novada Raiskuma pagastā, platība - 6,8 ha; Lielā dzelve.
Iļja Muromietis ūdenskritums Kuriļu salu dienvidos (Krievijā), Iturupas salā (agrāk - Raknibedu ūdenskritums), augstums - 141 m, ūdens krīt pa krasta kraujas abrāzijas terasēm salas Klusā okeāna pusē
Baznīcas grāvis ūdenstece Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ietek Raipala ezera dienvidaustrumu galā.
Dzēsupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, ietek Augulienas ezerā, garums - 10 km; Dzegsnupīte; Dzesnupe; Dzeznupe; Dzeznupīte; Ragaviņa.
Randovka ūdenstece Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, iztek no Kustaru ezera, ietek Geraņimovas Ilzas ezerā, garums - 5 km; Raudovka.
Dzirnupīte ūdenstece Raiskuma pagastā, iztek no Ungura ezera, satekot ar Dūkupīti izveido Gaujas pieteku Lenčupi.
Raudiņa ūdenstece Višķu pagastā, ietek Luknas ezerā; Raudinka.
Raunas dzirnavezers ūdenstilpe Raunas upes ielejā, augšpus Raunas centra, platība — 2 ha, garums — \~350 m, lielākais platums — 150 m, lielākais dziļums — 3 m.
Rustāga ezers Ungurs, ezers Raiskuma pagastā.
Rustega ezers Ungurs, ezers Raiskuma pagastā.
Rustēga ezers Ungurs, ezers Raiskuma pagastā.
Rustēgas ezers Ungurs, ezers Raiskuma pagastā.
Rustēgu ezers Ungurs, ezers Raiskuma pagastā.
Unguru ezers Ungurs, ezers Raiskuma pagastā.
Rustēgs Ungurs, ezers Raiskuma pagastā.
Ungurs-Rustēgs Ungurs, ezers Raiskuma pagastā.
Lāņupe Upe Dienvidkurzemes novadā, ietek Durbes ezera ziemeļaustrumu galā, garums - 17 km; Lāņu upe; Ragupe; Vecpils upe.
Keru Upe Igaunijā, Raplas un Pērnavas apriņķī, Pernu labā krasta pieteka.
Vendra Upe Igaunijā, Raplas un Pērnavas apriņķī, Pernu labā krasta pieteka.
Kazari Upe Igaunijas rietumos, garums - 109 km, sākas purvos 15 km no Raplas, ietek Matsalas līcī, kritums 62 m, ūdenslīmeņa svārstības līdz 2,5 m.
Ārņupīte Upe Latvijā, Valmieras novada Ramatas pagastā, Ramatas labā krasta pieteka.
Radžana Upe Malaizijā ("Rajang"), Saravakas štatā, Kalimantānas salas ziemeļrietumos, garums - \~600 km, sākas Irana grēdā, ietek Dienvidķīnas jūrā, ūdenīga, augštecē un vidustecē krāces.
Puska upe Saulkrastu novada Sējas pagastā un Ādažu novada Ādažu pagastā, ietek Dūņezerā, garums - 23 km, kritums - 40 m; augštecē Rapsta, Rāpsta, Rapste.
Raška Upe Serbijā ("Raška"), Ibaras kreisā krasta pieteka.
Baznīcas kalns Ureles pilskalns Raiskuma pagastā.
Rankas ūdenskrātuve uzpludināta uz Lazdupes Gulbenes novada Rankas pagastā, platība — 3 ha.
Launkalnes ūdenskrātuve uzpludināta uz Rauzas upes Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība — 1,1 ha.
Rauziņas ūdenskrātuve uzpludināta uz Rauzas upes Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība — 1,8 ha.
Lisas dzirnavezers uzpludināts uz Lisas upes Raunas pagastā, platība — <1 ha.
Zemļinski Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ratnieki" bijušais nosaukums.
Mazie Ratnīki Vaboles pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Ratnieki” nosaukuma variants.
Mozī Ratnīki Vaboles pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Ratnieki” nosaukums latgaliski.
Vārnupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novadā, iztek no Maskaļu ezera, garums - 15 km, kritums - 80 m; Raudupe; Maltenieku strauts.
Vaivīte Vaive, Raunas pieteka.
ābolinieši Valmieras novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Āboliņi" iedzīvotāji.
Nuķi Valmieras novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Nuķis" nosaukuma variants.
ramatieši Valmieras novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Ramata" iedzīvotāji.
Amons-Ra Valsts dievs ēģiptes Jaunās valsts laikā (16.-11. gs. p. m. ē.), kurā apvienojas Saules dievs Ra un Tēbu dievs Amons.
lecis Varde ("Rana"), purva varde ("Rana arvalis").
Wahrenhof Vāres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagastā.
randauciešos Vārkavas novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Randauka" apkārtnē.
randauciete Vārkavas novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Randauka" iedzīvotāja.
randaucieši Vārkavas novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Randauka" iedzīvotāji.
randaucietis Vārkavas novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Randauka" iedzīvotājs.
purva varde varžu dzimtas suga ("Rana arvalis syn. Rana terrestris"), Latvijā aizsargājama.
zaļā varde varžu dzimtas suga ("Rana esculenta").
Lesona varde varžu dzimtas suga ("Rana lessonae").
ezera varde varžu dzimtas suga ("Rana ridibunda"), Latvijas lielākā varde, ķermeņa garums - 15-17 cm.
parastā varde varžu dzimtas suga ("Rana temporaria").
Sviķupe Veciere, Raķupes pieteka.
Raguēls Vēlīnajā jūdu mitoloģijā - viens no septiņiem erceņģeļiem, nereti tiek saukts arī par Raziēlu.
Ēnava Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 19 km, kritums - 41,9 m, sākas pie Sieksātes, ietek Ventā pie Raņķiem.
Līgutu strauts Ventas kreisā krasta pieteka Raņķu pagastā, garums — 5 km.
Garūdene Ventas kreisā krasta pieteka Skrundas novada Raņķu pagastā, augštecē ir Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta un Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta robežupe, garums - 15,4 km, kritums - 40 m; Garādene; Garūdens upe; Kandeļupe; Kandeļu upe; Ropjupe; Ropju upe.
Ponakste Ventas labā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 27 km, kritums - 46 m, iztek no Veiķenieku ezera, ieteka iepretī Raņķiem; Panakse; Panākmse; Panakste.
Dzirnavupe Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Zlēku pagastā; Pūņa; Pūņupe; Ragana; Zeļļupe; augštecē - Kaža, Kažupe, Kāžupe, Kažas strauts.
Mazovija Vēsturisks novads Polijas vidienē un ziemeļaustrumos, gar Vislu, Bugu un Narevu ("Mazowsze"), kas sākot ar X gs. ietilpa Pjastu valstī (galvaspilsēta - Plocka), XIII gs. sadalījās un vēlāk nokļuva poļu karaļu varā (Plockas, Ravas un Mazovijas vojevodistes, pēc tam guberņas), pēc apvienošanās ar Lielpoliju te atrodas Polijas galvaspilsēta (Varšava, kopš 1596. g.).
Vēžu valks Vēžvalks, Raķupes pieteka.
Raunas ielejveida pazeminājums Vidusgaujas (Tālavas) zemienes atzarojums Raunas pagastā, garums - 12 km, platums - 3-4 km, dziļums - līdz 50 m, zemākajā daļā atrodas Raunas ieleja ar palieni un 2 virspalu terasēm.
baroks Latvijas arhitektūrā Vidzemē un Kurzemē luterānisma ietekmē baroks bija atturīgs, sākumā tas parādījās kā atsevišķi papildinājumi gotiskām celtnēm, piemēram, Rīgā Sv. Pētera baznīcas fasāde un tornis, Reiterna nama un Dannenšterna nama fasādes; Kurzemē baroks īpaši spilgti izpaudās baznīcu iekštelpu kokgriezumos - Ēdoles baznīcā, Apriķu baznīcā, Liepājas Annas baznīcā, Lestenes baznīcā; Latgalē, kur valdīja katolicisms, baroks uzpklauka visā krāšņumā, tur būvēja monumentālas baznīcas ar divtorņu vai beztorņu fasādēm (Aglona, Krāslava, Pasiena); izcilākie pieminekļi ir B. F. Rastrelli būvētās Jelgavas pils un Rundāles pils.
gematrija Viena no galvenajām kabalistikas tehnikām Svēto Rakstu atšifrēšanai, kuras pamatā ir burtu skaitliskā vērtība un vārdi ar vienādu burtu skaitļu summu tiek uzskatīti par identiskiem vai savstarpēji apmaināmiem, vai saistītiem.
ceļotājkoks Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas strelīciju dzimtas suga ("Ravenala madagascariensis"), līdz 6 m garas, vēdekļveidā sakārtotas lapas, kuru makstīs uzkrājas līdz 1,5 1 dzeramā ūdens (no tā cēlies nosaukums), Madagaskarā audzē kā dekoratīvu augu.
redīss Viengadīgs kāpostu dzimtas dārzenis ("Raphanus sativus") ar ēdamu apaļu, ovālu vai konisku sakni, baltu, sārtu, sarkanu vai violetu mizu un plūksnaini dalītām vai veselām lapām.
ramapiteks Viens no cilvēka priekštečiem ("Ramapithecus"), izmirusi cilvēku dzimtas suga no vēlā miocēna laikiem (pirms 15-10 mij gadu).
Raipala ezers viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 168,4 m vjl., platība - 36,1 ha, vidējais dziļums - 11,9 m, lielākais dziļums - 35 m; Raipalu ezers; Raipaļu ezers; Raipuļu ezers.
radiolārija vienšūņu sarkodīnu klases apakšklase ("Radiolaria"), kuras pārstāvjiem raksturīga centrālā kapsula, kas ietver kodolu un tā tuvumā esošo plazmu, sarežģīti veidots kramains skelets un pavedienveida pseidopodijas; šīs apakšklases dzīvnieki, mikroskopiski jūras planktona organismi, sastopami galvenokārt siltajās jūrās.
Vieslavēnu grāvis Vieslavēnu ezera noteka uz Dūķi, Raunas novada Drustu pagastā.
Kotels Vieta Jeruzalemē, kur jūdaisti vaimanā par Jeruzalemes krišanu un pastāvīgajām ebreju ciešanām; Raudu mūris; Rietumu siena.
antilegomena Vietas Svētajos Rakstos, par kurtām šaubās, vai attiecīgs apustulis patiesi ir to autors.
asiņmore Villainā gundega ("Ranunculus lanuginosus").
panūrgs Viltīgs blēdis, viens no Rablē romāna varoņiem, kas atriebās uz kuģa kādam tirgotājam, kurš viņu bija aizkaitinājis, iesviezdams tā aunu jūrā, un šim aunam pakaļ tad viss aitu bars iemetās jūrā.
racieši Viļakas novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Rači" iedzīvotāji.
Mežarasas Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Meža Rasas" bijušais nosaukums.
prerafaelisms Virziens angļu glezniecībā un literatūrā (19. gadsimta vidū), kura pārstāvji par paraugu izmantoja agrās renesanses mākslu (pirms Rafaela).
pakalpojums GPRS vispārējais pakešu radiopakalpojums (angļu "General Packet Radio Service").
Lomonosova ģimnāzija vispārizglītojoša vidējā mācību iestāde sievietēm, dibināta 1868. g. Rīgā, no 1871. g. atradās Troņmantnieka (tagadējā Raiņa) bulvārī 29, mācības notika krievu valodā, 1893./1894. mācību gadā bija 311 audzēkņu, I pasaules kara laikā tika evakuēta un Rīgā darbību vairs neatjaunoja.
Berounka Vltavas kreisā krasta pieteka Čehijā, garums (kopā ar Mže) – 239 km, veidojas pie Plzeņas satekot Mže un Radbuzai.
Rjabova Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Rabova" nosaukuma variants.
Zariņupe Zariņupīte, Ramatas pieteka.
Pārupīte Zariņupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā; Dzirnklānupīte.
Zemdegu valks Zemdegsupe, Raķupes pieteka.
Abū Rasāss zemesrags (_Abū Rașāș, Raʼs_) Masīras salas dienvidos, Omānas Šerkījas mintakā.
Abūmeda rags zemesrags Sarkanās jūras austrumu piekrastē (_Abū Madd, Ra's_), Saūda Arābijas Tebūkas mintakas dienvidos.
Abū Šedžeras rags zemesrags Sarkanās jūras rietumos (_Abū Shajarah, Ra’s_), Sudānas teritorija, Bahr el Ahmeras vilājā.
Abū Jābīsa rags zemesrags Sarkanās jūras rietumu piekrastē (_Abū Yābīs, Raʼs_), Sudānā, Bahr el Ahmeras vilājā.
Abjada rags zemesrags Ziemeļāfrikā (_Abyaḑ, Ar Ra's al_, arābu: الرأس الأبيض), Tunisijā, Vidusjūras krastā.
Rakte Zemgaļu pils 13. gadsimtā, pēc Vecākās atskaņu hronikas ziņām, tā kopā ar Dobeli un Sidrabeni bija pēdējie zemgaļu centri, kas pretojās krustnešiem un tika nopostīti 1289.-1290. g., pēc vēsturnieku domām, atradusies Raktuves kalnā tagadējā Žagarē (Lietuvā), Svētes labajā krastā.
daikons ziemas redīss ("Raphanus sativus var. longipinnatus"), tas ir maigas garšas, parasti raksturīgas ātri augošas lapas un gara, balta sakne.
laimes palēcīte ziemciešu dzimtas palēcīšu suga ("Orthilia secunda syn. Ramischia secunda", senāk arī "Pyrola secunda"), sastopama samērā bieži gaišos skujkoku (it īpaši priežu) mežos (lānā, damaksnī, vērī) sausā, kaļķainā augsnē, tā ir 5—20 cm augsts puskrūms ar \~1 m garu sakneni, stumbrs stāvs vai pacils, koksnains, lapas otrādi olveidīgas, ādainas, spīdīgas, ar sīkzobainu malu.
rakšinieši Zilupes novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Rakšina" iedzīvotāji.
teoloģija Zinātnes nozare, kas pētī un interpretē kādas reliģijas Svētos Rakstus, veido sistemātisku šīs reliģijas mācību.
apgaismība Zinātnes un kultūras izplatīšana, feodālisma apkarošana 17.-19. gadsimtā, raksturīga uzsvērta ticība cilvēka prāta spējām - racionālismam, veicināja reliģijas pakārtošanu utilitārām vajadzībām (uzturēt morāli, nodrošināt paklausību valsts varai u. tml.). Radikālākie apgaismības ideologi iestājās pret reliģiju vispār, īpaši pret kristīgo ticību un baznīcu.
Mazais Lācis zvaigznājs (latīņu "Ursa Minor", saīsinājums "UMi"), kurā atrodas debess ziemeļpols, tā spožākās zvaigznes ir Polārzvaigzne jeb Kinosura, Kohaba un Ferkada, Latvijā nekad nenoriet; Mazie Greizie Rati
galvenās secības zvaigzne zvaigzne, kas atrodas atbilstošajā Hercšprunga–Rasela diagrammas apgabalā; tās galvenais enerģijas avots ir kodoltermiskās reakcijas, kurās ūdeņradis pārvēršas hēlijā.
subpundurzvaigzne Zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas pundurzvaigžņu apgabalā zem galvenās secības, pieder pie sestās starjaudas klases; zempunduris.
submilzis Zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas starp milzu zvaigžņu apgabalu un galveno secību; pieder pie ceturtās starjaudas klases; submilzu zvaigzne.
starjaudas klases zvaigžņu iedalījums pēc to starjaudas un atrašanās vietas Hercšprunga–Rasela diagrammā.
Ratža Žaķza, pilsēta Vjetnamas dienvidu daļā ("Rach Gia").
melnā žurka žurku ģints suga ("Rattus rattus").
pelēkā žurka žurku suga ("Rattus norvegicus"), Latvijā ieceļojusi ar kuģiem ap 16. gs., Latvijas austrumu daļā sastopama retāk.

Ra citās vārdnīcās:

MLVV