Paplašinātā meklēšana
Meklējam Pama.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (286):
- ārkārtas stāvoklis ārkārtēju apstākļu kopums, kādos atrodas valsts vai tās teritorijas daļa, kā arī iedzīvotāji dabas katastrofu, stihisku nelaimju, epidēmiju un karastāvokļu gadījumā un ko izsludina saskaņā ar valsts Pamatlikumu vai ar likumu pilnvarota valsts institūcija, ieskaitot militāro vadību.
- FRA Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra ("European Union Agency for Fundamental Rights").
- pamatieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Pamati" iedzīvotāji.
- Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu.
- substance Kristīgajā Trīsvienības doktrīnā - Dievība, proti, Pamatbūtne, caur kuru visas trīs personas ir viens.
- pamatieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Pamati" iedzīvotāji.
- pamočkāt Pamaisīt, pajaukt.
- padalbēt Pamaisīt, parakņāt ar dalbi; pabikstīt.
- pamaiksīt Pamaisīt.
- pamaiš Pamaišu.
- pacopēt Pamakšķerēt.
- pamakšarāt Pamakšķerēt.
- pamakšerēt Pamakšķerēt.
- pamakšerēties Pamakšķerēt.
- pamakšķerēties Pamakšķerēt.
- pasamaldities Pamaldīties.
- pamala Pamale.
- pasamalties Pamalties.
- pamaļš Pamaļš skatīties - uzmest skatu kaut kur uz sāniem.
- novērošana Pamanīšana, ievērošana.
- uzvaktēt Pamanīt (ilgstoši vērojot).
- novaktēt Pamanīt (piem., stāvot sardzē).
- ieskatīt Pamanīt, ieraudzīt (kādu).
- ievieķēt Pamanīt, ieraudzīt.
- noblenst Pamanīt, ieraudzīt.
- paredzēt Pamanīt, ieraudzīt.
- uzblemzt Pamanīt, ieraudzīt.
- atklāt Pamanīt, ievērot (ko nepamanītu, nezināmu).
- apjust Pamanīt, ievērot.
- apmanīt Pamanīt, ievērot.
- uztaustīt Pamanīt, uztvert, arī padarīt saskatāmu (par skatienu, arī optisku ierīci).
- aptikt Pamanīt; arī uzzināt.
- iemanīt Pamanīt; ieraudzīt; just; uztvert; ņemt vērā.
- pajust Pamanīt.
- poļevaķ Pamanīt.
- uzjaust Pamanīt.
- pasamanīties Pamanīties.
- palaitīt Pamasēt.
- pamaserēt Pamasēt.
- pamaša Pamašas - mēnessērdzība, nemierīgs, murgains miegs.
- pamatmūris Pamata mūris, fundaments.
- pozitīvs Pamata pakāpe (adjektīvam, apstākļa vārdam).
- apkamāt Pamatā pieveikt, pievarēt lielumu.
- ieklājums Pamata sagatavojums (mākslas darbam), kas ietekmē (tā) virsmas izteiksmīgumu.
- pirmsakne Pamata sakne.
- zvaigžņāzis Pamatā vidusslānim domāta kofeīna uzņemšanas iestāde Londonā (oriģinālā "Starbucks"), kur var arī par velti pieslēgties ar savu laptopu pie interneta.
- bazāls Pamata, tāds, kas attiecas uz pamatu (bāzi); tāds, kas atrodas pamatā vai zem tā, pie pamata vai vērsts pret to.
- basommatophora Pamatacu plaušgliemeži - gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases plaušgliemežu kārta.
- papildapraksts Pamatapraksta papildināšanai sastādīts palīgapraksts, lai iespieddarbu varētu vieglāk sameklēt alfabētiskajā katalogā.
- mijatmiņa Pamatatmiņa, kas ir sadalīta divās vai vairākās sekcijās, pie kurām centrālais procesors var neatkarīgi piekļūt, t. i. var notikt vēršanās pie nākošās sekcijas, kamēr vēl nav pabeigta nolasīšana vai ierakstīšana iepriekšējā.
- mezohondrijs Pamataudi, kuros ieguldītas hialīniskā skrimšļa šūnas.
- uzkrājējaudi Pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas.
- stroma Pamataudi, orgānu pamats, kas sastāv no saistaudiem.
- fondamento Pamatbalss (bass).
- šasija Pamatdaļa, atbalsta daļa (ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- rumpis Pamatdaļa, galvenā daļa (piemēram, augiem, priekšmetiem).
- ķermenis Pamatdaļa, korpuss (piemēram, ierīcei, mašīnai), kurā iemontētas vai kurai pievienotas sīkākas detaļas, sīkāki elementi.
- liemenis Pamatdaļa, monolītā daļa.
- pabeiga Pamatēdiena zupa.
- paviļa Pamati (celtnei), ko veido atsevišķi stāvoši stabi.
- pudaments Pamati (ēkai).
- zemsiena Pamati zem sienas.
- paveļa Pamati, fundaments.
- ciltsiezis Pamatiezis, uz kā un no kā pakāpeniski izveidojas augsne.
- blusīt Pamatīgi apkrāpt, padarīt kādu par muļķi; vairākkārtīgi knaibīt.
- piešmeitēt Pamatīgi aptriept, nosmulēt.
- izšņakāties Pamatīgi čāpstināt, rādīt zobus, atņirgt zobus.
- izdžākāt Pamatīgi izbārt.
- izducelēt Pamatīgi izgulēties (pēc dzimumakta).
- izpīckāt Pamatīgi izpērt, nopātagot.
- izvilnāt Pamatīgi izplūkāt, matos (vilnā) ieķerties, izpērt.
- izsveilēties Pamatīgi izsildīties.
- sazobot Pamatīgi izsmiet.
- izkārnīt Pamatīgi iztīrīt (kādu telpu, vietu, parasti izskrāpējot, izberžot netīrumus).
- izsuinīties Pamatīgi lobīties, berzēties, kasīties.
- izspīdzināt Pamatīgi mocīt, vārdzināt.
- nošķorēt Pamatīgi nopērt.
- iznižģēties Pamatīgi notraipīties.
- nonozēties Pamatīgi paēst, piestūķēties.
- mickāt Pamatīgi pērt.
- pāršaust Pamatīgi piekaut, nopērt.
- izčubināt Pamatīgi sadalīt, uzirdināt.
- nokurēties Pamatīgi sakarst (par krāsni, plīti u. tml.).
- izderbelēt Pamatīgi sakratīt.
- saplūrēt Pamatīgi saraustīt aiz matiem.
- izsviedrināt Pamatīgi sviedrēt.
- štauni Pamatīgi, kārtīgi; glauni, stalti, lepni.
- ontlīgi Pamatīgi; kārtīgi.
- nevāji Pamatīgi.
- divdegas Pamatīgs kāviens, belziens.
- ciešs Pamatīgs, rūpīgs (parasti par kādu darbību).
- kārtīgs Pamatīgs, samērā, arī pietiekami liels, ievērojams.
- dibinīgs Pamatīgs, tāds, kam ir.
- drūms Pamatīgs; liels.
- nevājš Pamatīgs.
- sākumizglītība Pamatizglītības 1. pakāpe, ko apgūst pirmajās četrās klasēs pamatskolās un vispārizglītojošās vidusskolās.
- kategorija Pamatjēdziens, kas atspoguļo īstenības parādību un izziņas pašas vispārīgākās un būtiskākās īpašības, puses un attiecības.
- gruntskapitāls Pamatkapitāla daļa, zemes vērtība un ilggadīgi ieguldījumi tās uzlabošanā.
- stock Pamatkapitāls kapitalistiskā sabiedrībā.
- pamatmanta Pamatkapitāls, pamatlīdzekļi.
- aunapiere Pamatklintāja virsas izcilnis, ko nogludinājis un nopulējis ledājs.
- karkass Pamatkonstrukcija, balsts (izstrādājumam no mīksta materiāla), kas veidots parasti no stieplēm.
- karkass Pamatkonstrukcija, konstruktīvais skelets (celtnei).
- karkass Pamatkonstrukcija, konstruktīvais skelets (piemēram, mašīnai, ierīcei, iekārtai).
- pamattonis Pamatkrāsa (3).
- pamattonis Pamatkrāsa (4).
- gruntene Pamatkrāsa, gruntskrāsa.
- amortizācija Pamatlīdzekļu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos; šīs vērtības pakāpeniska pārnešana uz saražotās produkcijas vai veicamo pakalpojumu pašizmaksu.
- podests Pamatne (kā, piemēram, skulptūras) novietošanai.
- klons Pamatne (maizes krāsnij).
- pamats Pamatne (orgānam, organisma veidojumam).
- kājene Pamatne (piemēram, burtiem, klišejām), uz kā novietots iespiežamais materiāls.
- dibens Pamatne (priekšmetam).
- dibins Pamatne (priekšmetiem, parasti traukiem u. tml.).
- plintuss Pamatne, apakšējā daļa (piemēram, kolonnai, skulptūrai).
- dibendaļa Pamatne, apakšējā daļa (traukam).
- lafete Pamatne, balsta platforma (piemēram, lielgabarīta kravas automobiļiem).
- grunts Pamatne, dibens (jūrai, upei, ezeram u. tml.).
- iedibene Pamatne, gultne.
- stātne Pamatne, paliktnis.
- stātnis Pamatne, paliktnis.
- pameteklis Pamatne, pīlāra pamats.
- būvpamatne Pamatne, uz kuras balstās celtne.
- palāps Pamatne, zole vīzēm vai slieces ragavām.
- biprizma Pamatnēm kopā saliktas (sacementētas) prizmas ar ļoti mazu refrakcijas leņķi.
- cehs Pamatnodaļa (rūpnīcā, fabrikā), kur izgatavo noteiktus ražojumus vai pusfabrikātus.
- pamatskaņa Pamatnoskaņa.
- pamattonis Pamatnoskaņa.
- freimvorks Pamatnostādne, pamatuzskati.
- kodolšāviņš Pamatnozīmes šāviņu grupas liela kalibra šāviņš, kurā ievietots kodollādiņš, nevis parastās sprāgstvielas.
- prognozēt Pamatojoties uz konkrētiem faktiem, paredzēt (kā) tālāko norisi, rezultātu.
- pareģot Pamatojoties uz pieredzi, faktiem u. tml., paredzēt (ko) un paziņot (par to).
- rezons Pamatojums, arguments, jēga.
- princips Pamatos, no galvenā viedokļa.
- bāzēt Pamatot, balstīt, novietot.
- motivēt Pamatot, paskaidrot (piemēram, darbību, rīcību, domu); arī argumentēt.
- balstīt Pamatot, pierādīt (piemēram, kādu domu, atziņu) - par faktiem, atziņām u. tml.
- aizstāvēt Pamatot, pierādīt (uzskatu, tiesību, rīcības u. tml. pareizumu, patiesumu).
- aizstāvēt Pamatot, pierādīt īpašā apspriedē (disertācijas, projekta u. tml. pamattēzes, galvenos principus).
- īstāis Pamatoti.
- motivēti Pamatoti.
- validitāte Pamatotība - pārbaudes darba, mācību programmas vai pētījuma pazīme, kas izpaužas kā atbilstība mērķim, lietu, parādību, procesu būtībai, objektīvām vajadzībām, prasībām; pakāpe, kādā pārbaudes darbs, mācību programma vai pētījums ir pamatots, nozīmīgs un lietderīgs un atbilst mērķim.
- bezpamatība Pamatotības trūkums.
- bāzēties Pamatoties, balstīties.
- balstīts Pamatots.
- bāzēts Pamatots.
- motivēts Pamatots.
- principāls Pamatparādnieks.
- postulāts Pamatprincips, pamatpieņēmums, ko izvirza, parasti kādā praktiskās darbības jomā.
- archiloģija Pamatprincipu mācība zinātnēs (gr. "archi-logos", pirmvārds).
- arhiloģija Pamatprincipu mācība zinātnēs.
- pamatražošana Pamatproduktijas ražošana.
- pamūre Pamats (celtnei, tās daļai).
- fundaments Pamats (celtnei, tās sastāvdaļai).
- pundaments Pamats (celtnei, tās sastāvdaļai).
- padmarauka Pamats (celtnei).
- satversme Pamats (kā pastāvēšanai, darbībai); kopsakarība (piemēram, starp kādām parādībām, darbībām).
- dibens Pamats (piemēram, ūdenskrātuvēm, zemes iedobumiem).
- pasakne Pamats (uzskatu, viedokļa).
- tramplīns Pamats, arī sākums (kā) tālākai attīstībai, darbībai.
- avots Pamats, arī sākums (ziņām, baumām u. tml.).
- hipostāze Pamats, būtība, viela, realitāte.
- dubins Pamats, dibens, apakša; tas, kas atrodas vistālāk.
- dubens Pamats, dibens, apakša.
- fond Pamats, dibens, lietas kodols.
- pakārtne Pamats, dibens, pamata mūris.
- aizkarpe Pamats, iegansts.
- iekarme Pamats, iemesls, cēlonis.
- paklātne Pamats, paklājs.
- noteikums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko); nosacījums(2).
- nosacījums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko).
- gultne Pamats, uz ko balstās (kāds pasākums vai parādība).
- grunta Pamats.
- pažogs Pamats.
- metrika Pamatsakarība, kas nosaka četrdimensiju telpas ģeometriskās īpašības.
- asnova Pamatsastāvs (sporta spēlēs).
- pamatene Pamatskola.
- pamatškola Pamatskola.
- pamatskolēns Pamatskolas (1) skolēns.
- pamatskolnieks Pamatskolas (1) skolēns.
- pamatskolēns Pamatskolas (2) skolēns.
- pamatskolnieks Pamatskolas (2) skolēns.
- komplikācija Pamatslimībai pievienojies patoloģisks process, kas nav pamatslimībai obligāts, tomēr ir ar to saistīts, piemēram, virusāla pneimonija gripas laikā.
- skelets Pamatstruktūra (kādai sistēmai); karkass 1(2).
- karkass Pamatstruktūra (kādai sistēmai).
- pamatšūniņa Pamatšūna.
- aksioma Pamattēze, ko kādā teorijā pieņem bez pierādījuma.
- kompendijs Pamattēžu īss izklāsts.
- kardināltikumi Pamattikumi: gudrība, vīrišķība, mērenība un taisnība.
- pamūris Pamatu virszemes mūris.
- virspamats Pamatu, arī pagraba sienu virszemes daļa (ēkai), kas atšķiras ar materiālu vai apdari; cokols (1).
- cokols Pamatu, arī pagraba sienu virszemes daļa (ēkai), kas atšķiras ar materiālu vai apdari.
- grafēma Pamatvienība kādas valodas rakstībā.
- celms Pamatvienība mikroorganismu klasifikācijā; celmus apvieno sugās.
- desktops Pamatvirsma (datoram).
- pamūdināt Pamaudināt.
- pamaurāt Pamaurot.
- paknapi Pamaz 2; diezgan trūcīgi.
- pamaģ Pamaz.
- aizstumdīt Pamazām aizgrūstīt, aizbīdīt, aizstumdīt.
- glimzdināt Pamazām apēst.
- izplēnēt Pamazām apklust (par skaņām).
- gaist Pamazām apklust, kļūt nedzirdamam (par skaņām).
- izraisīties Pamazām atbrīvoties, izkļūt (no tā, kas apņem, saista).
- atšķaidināt Pamazām atšķaidīt.
- uzstagāt Pamazām celties augšā (pēc slimošanas).
- gulstīties Pamazām gulties.
- ieaugt Pamazām iegrimt vai tikt ar ko apbērtam.
- iebuldurēt Pamazām iemācīties (parasti lasīt).
- iegrimt Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) - piemēram, par celtnēm.
- izpeikstēt Pamazām iet bojā.
- ieausties Pamazām ieveidoties (kur).
- izplēnēt Pamazām izdegt (par uguni, oglēm).
- izlaknīt Pamazām izlakt, izdzert.
- izslapināt Pamazām izsmelt.
- izsūkstināt Pamazām izsūkt.
- izsāpēt Pamazām izzust (par bēdām, sāpēm u. tml.).
- izplēnēt Pamazām izzust (piemēram, par miglu, dūmiem u. tml.).
- izdzist Pamazām izzust, kļūt nesaskatāmam (piemēram, par pēdām).
- nonīkt Pamazām izzust, vairs neizraisīties, nepastāvēt (par jūtām, spējām u. tml.).
- iegrimt Pamazām kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (par apkārtējo tumsā, miglā u. tml.).
- ieslīgt Pamazām kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā, miglā u. tml.).
- izpeldēt Pamazām kļūt redzamam, saskatāmam, parasti, mainoties apgaismojumam, apkārtnei (par priekšmetiem).
- nodzisināt Pamazām nodzist.
- iestigt Pamazām nonākt (piemēram, negatīva psihiska stāvokļa, nevēlamu uzskatu) spēcīgā ietekmē.
- atslīgt Pamazām nonākt atpakaļ (kādā, parasti nevēlamā, psihiskā stāvoklī).
- stringendo Pamazām paātrinot (tempu).
- nonešķēt Pamazām pārklāties ar netīrumiem.
- nonešķēties Pamazām pārklāties ar netīrumiem.
- iesirties Pamazām pārklāties ar smiltīm.
- ievilkties Pamazām pārņemt (par sajūtām, jūtām).
- aizcilāties Pamazām pārvietoties.
- izplēnēt Pamazām pazaudēt spilgtumu, izdzist (par gaismas avotu, gaismu).
- ieerroties Pamazām saīgt, kļūt dusmīgam.
- sanaistīties Pamazām sanaidoties.
- stribuļāt Pamazām strēbt.
- uzkrāstīt Pamazām uzkrāt.
- rilasciando Pamazām vājinot.
- klīst Pamazām zust (parasti par negatīvu psihisku stāvokli).
- iebuldurēt Pamazām, ar pūlēm iemācīt (parasti lasīt).
- krabināties Pamazām, lēnām (ko) darīt; lēni rīkoties, darboties (ar ko, ap ko).
- kribināties Pamazām, lēnām (ko) darīt; lēni rīkoties, darboties (ar ko, ap ko).
- krubināties Pamazām, lēnām (ko) darīt; lēni rīkoties, darboties (ar ko, ap ko).
- krabināt Pamazām, lēnām (ko) darīt.
- kribināt Pamazām, lēnām (ko) darīt.
- krubināt Pamazām, lēnām (ko) darīt.
- izkresināties Pamazām, lēnām atveseļoties (bez ārsta palīdzības).
- izkrezināties Pamazām, lēnām atveseļoties (bez ārsta palīdzības).
- kresināties Pamazām, lēnām atveseļoties (bez ārsta palīdzības).
- krievoties Pamazām, lēnām pārkrievoties.
- iegrauzties Pamazām, neatlaidīgi ietekmēt (apziņu) - par ko nevēlamu, nepatīkamu.
- izaudzēt Pamazām, pakāpeniski izveidot, izraisīt (jūtas, izjūtas).
- iekrāt Pamazām, pakāpeniski sakrāt.
- tukšināt Pamazām, pakāpeniski tukšot.
- pamazu Pamazām, pamazītēm.
- mazpamazām Pamazām.
- mazpamazītēm Pamazām.
- mazpamazītiņām Pamazām.
- pamaģam Pamazām.
- pamaģām Pamazām.
- pamazēm Pamazām.
- pamazi Pamazām.
- pamazim Pamazām.
- pamazīņām Pamazām.
- pamazīt Pamazām.
- pamazītei Pamazām.
- paberzties Pamazgāt, patīrīt sevi (cieši piespiežot un velkot gar ķermeni, piemēram, dvieli, suku).
- pasamazgāties Pamazgāties.
- pamaz. Pamazinājuma forma.
- ruciņš Pamazināmā forma vārdam rutks.
- minimalizēt Pamazināt līdz ļoti mazam, arī vismazākajam.
- nodezēt Pamazināt, atraisīt, nomizot, nolobīt.
- scemare Pamazināt, pavājināt.
- saslāpēt Pamazināt, samazināt.
- admodiēt Pamazināt.
- krupināt Pamazināt.
- nomazināt Pamazināt.
- semidiapente Pamazinātas kvintas nosaukums mūzikā.
- hipohromija Pamazināts krāsvielas saturs sarkanajos asinsķermenīšos.
- pamazītnējs Pamazītējs.
- pamazītēji Pamazītēm, pamaziņām.
- pamaģītelēm Pamazītēm.
- pamaģītēm Pamazītēm.
- pamaģītiņām Pamazītēm.
- pamazeņām Pamazītēm.
- skobelis Pamazs, pavājš zirgs.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Pama.