Paplašinātā meklēšana
Meklējam Am.
Atrasts vārdos (333):
- Am:1
- Ama:1
- Ame:1
- Amē:1
- Amo:1
- Amba:1
- Ambo:1
- Amdo:1
- Amga:1
- Amgu:1
- Amla:1
- Amļa:1
- Amma:1
- Amme:1
- Amņa:1
- Amra:2
- Amra:1
- Amši:1
- Amada:1
- Amadi:1
- Amagi:1
- Amaja:1
- Amaka:1
- Amaļi:1
- Amami:1
- Amana:1
- Amanu:1
- Amapa:1
- Amara:1
- Amāra:1
- Amaro:1
- Amata:1
- Amāta:1
- Ambel:1
- Ambla:1
- Ambri:1
- Amēdī:1
- Ameka:1
- Amele:1
- Amesa:1
- Ameta:1
- Amida:1
- Amila:1
- Amini:1
- Ammat:1
- Ammul:1
- Amoja:1
- Amons:1
- Amora:1
- Amors:1
- Amūds:1
- Amula:1
- Amura:1
- Amūra:1
- Amuri:1
- Amūrs:1
- Amzja:1
- Amagoi:1
- Amalfi:1
- Amansa:1
- Amansē:1
- Amārna:1
- Amasja:1
- Amasra:1
- Amatea:1
- Ambada:1
- Ambāha:1
- Ambāla:1
- Ambato:1
- Ambeli:1
- Ambeļi:1
- Ambēra:1
- Ambika:1
- Ambila:1
- Ambona:1
- Amdama:1
- Amdeds:1
- Amenti:1
- Amfisa:1
- Amguņa:1
- Amidžs:1
- Amjata:1
- Amjēna:1
- Amlaša:1
- Ammāna:1
- Ammere:1
- Ammona:1
- Ammons:1
- Amonga:1
- Amorga:1
- Ampana:1
- Ampara:1
- Ampato:1
- Ampere:1
- Ampērs:1
- Ampkvo:1
- Amputa:1
- Amrāna:1
- Amrelī:1
- Amrija:1
- Amroha:1
- Amruma:1
- Amsela:1
- Amucho:1
- Amukta:1
- Amurio:1
- Amurlī:1
- Amadeus:1
- Amādīja:1
- Amadiss:1
- Amadora:1
- Amakusa:1
- Amalija:1
- Amambai:1
- Amanors:1
- Amansio:1
- Amantau:1
- Amantea:1
- Amapari:1
- Amarila:1
- Amarilo:1
- Amatole:1
- Amatuku:1
- Amatura:1
- Amazara:1
- Amāzija:1
- Amazone:1
- Amažari:1
- Ambadži:1
- Ambelau:1
- Amberga:1
- Amberģe:1
- Amboina:1
- Amboten:1
- Ambrēna:1
- Ambrima:1
- Ambriša:1
- Ambrozi:1
- Ambuāza:1
- Ambunti:1
- Amčitka:1
- Amderma:1
- Amediči:1
- Amēlija:1
- Amelīra:1
- Amerika:1
- Amersta:1
- Amfions:1
- Amgilda:1
- Amguema:1
- Amirani:1
- Amīrīje:1
- Amjūdze:1
- Amjūdzi:1
- Amnesty:1
- Amposta:1
- Amringa:1
- Amsruds:1
- Amudata:1
- Amūlijs:1
- Amuntai:1
- Amurdža:1
- Amurska:1
- Amadrors:1
- Amadžuba:1
- Amaģuaks:1
- Amaljada:1
- Amalnera:1
- Amalteja:1
- Amambaja:1
- Amarante:1
- Amargosa:1
- Amarinta:1
- Amarneek:1
- Amarpura:1
- Amarvāra:1
- Amatriče:1
- Amaunete:1
- Ambalavo:1
- Ambandza:1
- Ambarava:1
- Ambarīša:1
- Ambatura:1
- Ambazaka:1
- Ambelona:1
- Amberģis:1
- Ambilube:1
- Ambišens:1
- Ambosari:1
- Ambrakas:1
- Ambusiča:1
- Amdāvāda:1
- Amelande:1
- Amentego:1
- Amenteta:1
- Amfoters:1
- Amgalana:1
- Amianana:1
- Amimitls:1
- Amindeja:1
- Amineisa:1
- Amitābha:1
- Amizmiza:1
- Amlapura:1
- Ammerona:1
- Amnēvila:1
- Amnokana:1
- Amohosta:1
- Amons-Ra:1
- Amorbaha:1
- Ampanihi:1
- Amrāvatī:1
- Amtimana:1
- Amudarja:1
- Amungens:1
- Amurzeta:1
- Amacumara:1
- Amadalena:1
- Amagasaki:1
- Amakusaka:1
- Amamapare:1
- Amangeldi:1
- Amaradija:1
- Amarapura:1
- Amarāvati:1
- Amarāvatī:1
- Amarnātha:1
- Amaterasu:1
- Amatnieki:1
- Amazonasa:1
- Amazonija:1
- Ambarčika:1
- Ambardaha:1
- Ambarnija:1
- Ambracken:1
- Ambrozijs:1
- Ambuntena:1
- Ambuvumbe:1
- Ameļciems:1
- Ameretāts:1
- Amerikana:1
- Amerikusa:1
- Amfiarājs:1
- Amfiklija:1
- Amfitrīte:1
- Amigitans:1
- Amitājuss:1
- Ammarnēsa:1
- Ammohosta:1
- Amnokgana:1
- Amodzjana:1
- Amrisvīle:1
- Amritsara:1
- Amštetene:1
- Amulupīte:1
- Amungviva:1
- Amalienhof:1
- Amamiošima:1
- Amāngandža:1
- Amarpātana:1
- Amatitlana:1
- Ambahikili:1
- Ambargasta:1
- Ambeļmuiža:1
- Ambergrisa:1
- Ambikāpura:1
- Ambrolauri:1
- Amēneburga:1
- Amenemhets:1
- Amenhoteps:1
- Amersforta:1
- Amērsforta:1
- Amfiktions:1
- Amfilohija:1
- Amfipolisa:1
- Amfitrions:1
- Amhairgirs:1
- Ammasalika:1
- Ammerezers:1
- Amnjonkits:1
- Ampanefena:1
- Ampelokipa:1
- Amstelvēna:1
- Amsterdama:1
- Amstērdama:1
- Amt-Bauske:1
- Amt-Doblen:1
- Amt-Durben:1
- Amt-Grobin:1
- Amt-Pilten:1
- Amt-Talsen:1
- Amalāpurama:1
- Amanzamņama:1
- Amanzimtoti:1
- Amarkantaka:1
- Ambādžogāji:1
- Ambalangoda:1
- Ambatubueni:1
- Ambatulampi:1
- Ambuhimanga:1
- Amerstbērga:1
- Amnātčarona:1
- Amoghasidhi:1
- Ampilatvaķa:1
- Amt-Schlock:1
- Amālienborga:1
- Amandelbelta:1
- Ambatumainti:1
- Ambatusurača:1
- Ambotenskaja:1
- Ambudifutača:1
- Ambuhimahaso:1
- Ambundžumami:1
- Amsterdameja:1
- Amūras-Zejas:1
- Amvrosijivka:1
- Amzastaskils:1
- Grota-Amersa:1
- Amadalavalasa:1
- Amankaraghaja:1
- Ambāsamudrama:1
- Amberjēanbižē:1
- Amerikanfolsa:1
- Amt-Goldingen:1
- Ambatundžazaka:1
- Ambuhičalanana:1
- Amparafaravula:1
- Ampasimanuluča:1
- Amaterasumikoto:1
- Amundsena-Skota:1
- Amarbadžasgalants:1
- Ambatufinandžahana:1
- Amundsenskota-Sautpola:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1830):
- Amenhoteps III 18. dinastijas faraons, valdīja ap 1455.-1419. g. p. m. ē., viņa laikā uzbūvēts Amona-Ra templis Luksorā.
- jūgendstils 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma dekoratīvi lietišķās mākslas un tēlotājmākslas, arhitektūras un modes stils Eiropā un Amerikā, kam raksturīgas neregulāras viļņveida formas un līnijas un organiskās dabas formu ornamentika, utilitāri funkcionālu elementu saistījums ar viendabīgu stilizāciju.
- pecīlija 3-5 cm gara zobkarpveidīgo kārtas zivs no V-Amerikas, populāra akvāriju zivs ar daudziem krāsu un formu variantiem.
- bezkāju abinieki abinieku kārta ("Apoda"), kas izplatīti Āzijas, Āfrikas un Amerikas tropu joslā alās; sliekabinieki.
- štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā); pavalsts.
- Biķernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Biķernieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ambeļu un Višķu pagasta teritorijā.
- Zantes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta Amulas kreisā krasta josla no bijušā Aizupes pagasta un neliela teritorija no bijušā Matkules pagasta, savukārt neliela bijušā Zantes pagasta daļa pievienota tagadējam Zemītes pagastam.
- Drabešu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Drabešu pagasta teritorijai pievienota arī bijušā Kārļu pagasta teritorija, Cēsu pagasta daļa, savukārt Drabešu pagasta dienvidu daļā izveidots Amatas pagasts.
- Višķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Višķu pagasta austrumu daļa iekļauta tagadējā Ambeļu pagastā, rietumu daļa - tagadējā Dubnas pagastā, dienvidu daļa - tagadējā Maļinovas pagastā, savukārt atagadējam Višķu pagastam pievienota daļa no bijušā Aizkalnes un bijušā Biķernieku pagasta.
- Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku.
- rančerosi Agrāko Spānijas koloniju zemkopji Amerikā, krietni jātnieki un mednieki.
- vigoņa Aitai līdzīgs kustonis Amerikas Andu kalnos, ar ļoti smalku vilnu.
- Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips.
- Beletceri Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā – nomadu cilšu dieva Amurru sieva, pazemes valstības rakstvede.
- heihēra Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Heuchera"), Amerikas izcelsmes krāšņumaugs, audzē dārzos saulainās un pusēnainās vietās, sastopami daudzi hibrīdi.
- Alainu ezers Alaiņu ezers Amatas pagastā.
- latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
- Atahons Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - augstākais dievs un pasaules radītājs.
- Manabozo Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis, pasaules radītājs, triksters, dzimis kā mirstīgās sievietes un rietumu vēja dēls.
- Mondamīns Algonkinu un odžibvu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kukurūzas dievs.
- kurarīni Alkaloīdi, atrodas strihnīnkokos un hondrodendronos, ietilpst D-Amerikas indiāņu bultu indē (kurārē).
- Amēdī Amādīja, pilsēta Irākā, Kurdistānā, tās nosaukums kurdu valodā (_Amêdî_).
- punduržubīte Amadīnžubīte.
- Euphorbia ammak Amaka eiforbija.
- Amalienhof Amalijas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagasta teritorijā.
- amanats Amānats.
- amiši Amanīti, eimiši.
- amīši Amanīti.
- eimiši Amanīti.
- Amara Amāra - pilsēta Irākā.
- kaķaaste Amarants ("Amaranthus").
- nevīstene Amarants ("Amaranthus").
- ruņčaste Amarants ("Amaranthus").
- celozija Amarantu dzimtas ģints ("Celosia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, \~70 sugu, Latvijā atsevišķas dārza formas audzē kā viengadīgus krāšņumaugus īpatnējo ziedkopu dēļ; gaiļsekste; sārtcekule.
- irezīne Amarantu dzimtas ģints ("Iresine"), lakstaugi, puskrūmi vai koki, gk. divmāju augi, \~80 sugu (Amerikā, Austrālijā), Latvijā kā krāšņumaugus, gk. paklājdobēs, audzē 2 sugas.
- alternantera Amarantu dzimtas ģints, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, 8-10 cm augsti lakstaugi, ar dažādas noikrāšas lapām.
- gomfrēna Amarantu dzimtas, Amerikas tropu augs, audzē gk. siltumnīcās kā viengadīgas puķes ar purpurvioletāmziedu galviņām 1,5-2 cm diametrā.
- baltais amarants amarantu suga ("Amaranthus albus").
- balandu amarants amarantu suga ("Amaranthus blitoides").
- astainais amarants amarantu suga ("Amaranthus caudatus").
- asinssarkanais amarants amarantu suga ("Amaranthus cruentus").
- zilganais amarants amarantu suga ("Amaranthus lividus").
- liektais amarants amarantu suga ("Amaranthus retroflexus").
- dzeloņainais amarants amarantu suga ("Amaranthus spinosus").
- amarilis Amarillis.
- Amarila Amarilo - pilsēta ASV, Teksasas štatā.
- amaryllis Amariļļi.
- krīnija Amariļļu dzimtas ģints ("Crinum"), daudzgadīgi sīpolaugi, 150 sugu, Latvijā dažas sugas audzē kā telpu puķes.
- eihāre Amariļļu dzimtas ģints ("Eucharis"), dekoratīvi, krāšņi augi, kas piemēroti audzēšanai apsildāmā dobē siltumnīcā.
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Galanthus") augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari, 18 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 4 sugas.
- hemante Amariļļu dzimtas ģints ("Haemanthus").
- ifeone Amariļļu dzimtas ģints ("Ipheion"), dekoratīvi sīpolaugi, ko Latvijā audzē reti, augi zemi, to lapas smaržo pēc sīpoliem, ziedi mirdzošos zilos toņos.
- iksiolirioni Amariļļu dzimtas ģints ("Ixiolirion"), dekoratīvi sīpolaugi.
- pienpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Leucojum"), daudzgadīgi lakstaugi, sīpolaugi, 9 sugas, Latvijā kultivē 2 sugas, kas dažkārt pāriet savvaļā (līdzīga sniegpulkstenītei); baltpulkstenīte.
- narcise Amariļļu dzimtas ģints ("Narcissus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām;, savvaļā \~30 sugu, izveidots \~12000 šķirņu, no kurām Latvijā kā krāšņumaugus audzē 600-700 šķirņu.
- nerīne Amariļļu dzimtas ģints ("Nerine"), dekoratīvi augi, ko Latvijā audzē gk. traukos un telpās.
- tuberoze Amariļļu dzimtas ģints ("Polianthes"), krāšņumaugs ar ļoti smaržīgiem ziediem.
- sprekēlija Amariļļu dzimtas ģints ("Sprekelia").
- sternbergija Amariļļu dzimtas ģints ("Sternbergia"), dekoratīvs sīpolaugs, kas zied rudenī, jāstāda siltā, saulainā vietā.
- tulbāgija Amariļļu dzimtas ģints ("Tulbaghia).
- valota Amariļļu dzimtas ģints ("Vallota"), dekoratīvi ziedaugi.
- zefirante Amariļļu dzimtas ģints ("Zephyranthes"), daudzgadīgs augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem.
- Amarneek Amarnieku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
- Amada Amata - upe Latvijā.
- brīvmeistars Amatā (cunftē) neuzņemts amatnieka meistars.
- kollēga Amata biedrs.
- mackops Amata biedrs.
- mačkups Amata biedrs.
- confrater Amata brālis, līdzbrālis.
- caurbira Amata kandidāts, kas vēlēšanās nav ievēlēts.
- abolīcija Amata likvidēšana, atstādināšana no amata.
- zeļļstiķis Amata mācekļa pārbaudes darbs.
- darbaudzināšana Amata prasmju ilgstoša apmācība darba vietā.
- šrāgs Amata rullis; šrāga.
- confrere Amata vai korporācijas biedrs.
- aldermanis Amata vecākais; Rīgā aldermanis bija ģildes priekšnieks; _arī_ oldermenis, eltermanis.
- kompaņonāži Amata zeļļu apvienības Francijā, darbojās gk. slepeni, radās 12.-13. gs. lai palīdzētu klejojošiem amatniekiem, pastāvēja līdz 19. gs., kad to vietā radās arodbiedrības.
- sukcedēt Amatā, valdībā, mantojumā sekot.
- Ammat Amata.
- Dēdupe Amatas augšteces kreisā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā.
- Dūmkalna strauts Amatas augšteces labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā.
- Sarkaņupe Amatas augšteces labā krasta pieteka Skujenes pagastā, iztek no Sarkaņu ezera.
- Rezguļu upe Amatas augšteces labā krasta pieteka.
- Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi.
- Skujupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - \~5 km.
- Dadžupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - 11 km.
- Maiļupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - 12 km; Āpšupe.
- Ratnieku upe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā.
- Nediene Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Amatas pagastā, iztek no Ruķeļu ezera, garums - 10 km; Nadiena; Nediena; Vedienīte; Zāģerupe.
- Pērļupe Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 12 km, kritums - 104 m; Pērļupīte.
- Barona grāvis Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā, garums — \~2 km.
- Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa.
- Dzirkstupe Amatas kreisā krasta pieteka Skujenes pagastā, garums - \~2 km, iztek no Kosas dīķa.
- Pētupīte Amatas kreisā krasta pieteka, garums - 4 km.
- Silnieku strauts Amatas labā krasta pieteka Amatas pagastā, augštece Drabešu pagastā.
- Vilkate Amatas labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā; Vilkata.
- Zvirgzdupe Amatas labā krasta pieteka Skujenes pagastā; Kļaviņupīte.
- Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi.
- Putras upe Amatas labā krasta pieteka.
- Pautupīte Amatas labā krasta pieteka.
- amatieši Amatas novada Amatas ciema iedzīvotāji.
- drabesieši Amatas novada Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Drabeši" iedzīvotāji.
- araišnieki Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Āraiši" iedzīvotāji.
- billēnieši Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Bille" iedzīvotāji.
- rācēnieši Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Rāceņi" iedzīvotāji.
- krīgalieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Krīgaļi" iedzīvotāji.
- ķēcēnieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Ķēči" iedzīvotāji.
- laksēnieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Lakši" iedzīvotāji.
- merķelieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Merķeļi" iedzīvotāji.
- briedēnieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Briežumuiža" iedzīvotāji.
- ezēnieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ežu muiža" iedzīvotāji.
- pērkonieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Pērkoņi" iedzīvotāji.
- sērmūksēni Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sērmūkši" iedzīvotāji.
- Skujenes muiža Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Skujene" bijušais nosaukums.
- Kosas muiža Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas “Ģērķēni” bijušais nosaukums.
- Schloss-Schujen Amatas novada Skujenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- bērzļaudieši Amatas novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzs" (senāk – "Bērzmuiža") iedzīvotāji.
- Neuhof Amatas novada Zaubes pagasta bijušais nosaukums.
- ģiksēnieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Ģikši" iedzīvotāji.
- ģiksieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Ģikši" iedzīvotāji.
- leimanieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" iedzīvotāji.
- rencēnieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Rencēni" iedzīvotāji.
- Tālie Sīļi Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" nosaukuma variants.
- spārēnieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" iedzīvotāji.
- Spāres muiža Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" nosaukuma variants; muiža pirmoreiz minēta 16. gs. 2. pusē, kungu māja celta 1790. g., kopš 1940. g. tajā darbojas Spāres pamatskola, pārējā apbūve saglabājusies fragmentāri.
- Rencēnu skola Amatas pagasta apdzīvotās vietas “Amatas skola” nosaukuma variants.
- Rogas upe Amatas pietekas Pautupītes kreisā krasta pieteka.
- Ņiņigi Amaterasu mazdēls sintoisma ticējumos; laikā kad debesīs valdīja haoss, Amataresu viņu sūtīja pārvaldīt Japānas salas, un viņš kļuva par pirmo Japānas imperatoru.
- kinoamatieris Amatieris, kas darbojas kinomākslā.
- amatnica Amatniece.
- mājamatniecība Amatniecība sākotnējā stadijā, kad patērētāja saimniecībā izgatavoja tai nepieciešamos amatnieku ražojumus.
- ergastērijs Amatniecības darbnīca Senajā Grieķijā, Romas austrumu provincēs, vēlāk - Bizantijā; izmantoja vergu darbu.
- mājrūpnieks Amatniecības izstrādājumu ražotājs kas strādā mājās.
- galdniecība Amatniecības nozare - koksnes apstrādāšana un priekšmetu izgatavošana no tās.
- mūrniecība Amatniecības nozare, kas celtniecībā veic: pamatu, mūra sienu, skursteņu un krāšņu celšanu un labošanu, apmetuma un betonēšanas darbus.
- podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu.
- skārdniecība Amatniecības nozare, kas pagatavo, izlabo skārda izstrādājumus un jumj skārda jumtus.
- namdarība Amatniecības nozare, kas pārzina koka ēku celšanas un ēku koka daļu izgatavošanas darbus.
- stīpniecība Amatniecības nozare, kas pārzina mucu un stīpu pagatavošanu.
- kokamatniecība Amatniecības nozare, kurā par izejmateriālu izmantoja koku.
- daiļamatniecība Amatniecības nozares, kuru darinājumiem ir mākslinieciska vērtība.
- riepniecība Amatniecības vai rūpniecības nozare, kas izgatavoja sienamos pavedienus, auklas, valgus, virves, riepes u. c.
- mucniecība Amatniecības, arī rūpniecības nozare - mucu, arī citu koka trauku izgatavošana.
- papeterija Amatnieciska papes un papīra izstrādājumu pagatavošana.
- amatistaba Amatnieka darbnīca, kas aizņem atsevišķu istabu kādā ēkā.
- verštube Amatnieka darbnīca.
- amatizglītība Amatnieka kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamā izglītība.
- kanninieki Amatnieki, kas lēja alvas traukus.
- būvgaldnieks Amatnieks - būvgaldniecības speciālists.
- ķepis Amatnieks (īpaši mūrnieks), kura darba rezultāts ir neglīts.
- amatmeistars Amatnieks, amata meistars.
- taisītājs Amatnieks, kas (ko) gatavo, darina.
- ādminis Amatnieks, kas apstrādā jēlādas.
- galdnieks Amatnieks, kas apstrādā koksni un izgatavo priekšmetus no tās.
- kaparkalējs Amatnieks, kas apstrādā varu.
- namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, ceļ koka celtnes.
- banderis Amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks.
- banders Amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks.
- kocnieks Amatnieks, kas gatavo koka traukus.
- traukmeisters Amatnieks, kas gatavo koka traukus.
- skritulnieks Amatnieks, kas gatavo ratu riteņus.
- ratenieks Amatnieks, kas gatavo ratus, riteņus.
- štellmakars Amatnieks, kas gatavo ratus; ratnieks.
- kurpnieks Amatnieks, kas gatavo vai labo apavus.
- pulksteņmeistars Amatnieks, kas gatavo vai labo pulksteņus.
- ratiņdreimanis Amatnieks, kas gatavo vērpjamos ratiņus.
- ratīnmeistars Amatnieks, kas gatavo vērpjamos ratiņus.
- zārcinieks Amatnieks, kas gatavo zārkus.
- kokgrebis Amatnieks, kas grebj pēc dotā parauga un strādā pa daļai ar mašīnu; reizēm tā apzīmē arī mākslinieku, kas pats zīmē un pats grebj.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
- tūbnieks Amatnieks, kas izgatavo filca izstrādājumus.
- ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem u. tml. un samontē tos.
- mucinieks Amatnieks, kas izgatavo mucas, arī citus koka traukus.
- ragavnieks Amatnieks, kas izgatavo ragavas.
- sietnieks Amatnieks, kas izgatavo sietus (1).
- skārdnieks Amatnieks, kas izgatavo skārda izstrādājumus, ierīko skārda jumta segumu un ūdens novadīšanas ierīces.
- širenieks Amatnieks, kas izgatavo širas (zirga aizjūga piederumu).
- seglinieks Amatnieks, kas izgatavo, labo ādas izstrādājumus, parasti iejūga piederumus, seglus.
- riepnieks Amatnieks, kas izgatavoja virves; virvju vijējs.
- jumiķis Amatnieks, kas jumj jumtus.
- pulksteņlabotājs Amatnieks, kas labo pulksteņus.
- tapsētājs Amatnieks, kas līmē tapetes, pieliek aizkarus, drapērijas u. c.
- gravieris Amatnieks, kas nodarbojas ar gravēšanu.
- krustārijs Amatnieks, kas nodarbojas ar izcilu attēlu izgriešanu.
- maiznieks Amatnieks, kas nodarbojas ar maizes cepšanu; maiznīcas īpašnieks; arī maizes tirgotājs.
- mūrnieks Amatnieks, kas nodarbojas ar mūrēšanu.
- piegriezējs Amatnieks, kas piegriež 2 (1).
- sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
- bītnieks Amatnieks, kas slepeni strādāja ārpus cunftes un ar lētāku darbu konkurēja cunftu amatniekus.
- akmeņslīpētājs Amatnieks, kas slīpē akmens virsmas.
- būvamatnieks Amatnieks, kas strādā celtniecībā.
- drēbnieks Amatnieks, kas šuj virsdrēbes.
- skursteņslaucītājs Amatnieks, kas tīra skursteņus, krāsnis, arī pārzina to stāvokli.
- stiklinieks Amatnieks, kas veic (kā) stiklošanu.
- daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
- vērpis Amatnieks, kas vij virves.
- techniķis Amatnieks, sava aroda pratējs ar izglītību tehnikas nozarē.
- varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
- traucinieks Amatnieks, trauku izgatavotājs.
- malacis Amatnieks; labs sava darba pratējs.
- amadnieks Amatnieks.
- amatinieks Amatnieks.
- omatnīks Amatnieks.
- verķis Amatnieks.
- gamin Amatnieku māceklis; ielas puika; zēns.
- brālība Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā); amats, cunfte.
- amats Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā); cunfte, brālība.
- Vairogmiests Amatnieku un zvejnieku apmetnes nosaukums, kas 16. gadsimtā bija izveidojusies tagadējā Bauskas pilsētas vietā Mēmeles un Mūsas sanesumu izveidotā pussalā; vienlaicīgi jau tad tika lietots arī Bauskas vārds.
- mantzinis Amatpersona (dažās zemēs), kas glabā un pārzina valsts kasi.
- maģistrāts Amatpersona (dažu valstu tiesu iestādēs, valsts iestādēs, pilsētas valdē, pārvaldē).
- staļļmeistars Amatpersona (galmā, muižā, pilsētā), kuras pārziņā bija stallis ar zirgiem un zirgu puiši.
- mierstarpnieks Amatpersona (Krievijā līdz 1917), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā.
- mantzinis Amatpersona (rotā, baterijā u. tml.), kas pārzina mantnīcu (3).
- fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis).
- komisārs Amatpersona ar politiskām, administratīvām vai citām funkcijām.
- virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- asesors Amatpersona dažāda ranga tiesu vai citās valsts iestādēs.
- kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu; persona, kam ir šāds tituls.
- kambarkungs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam; persona, kam ir šāds tituls.
- kamerārijs Amatpersona Francijā 10.-11. gs., kura vadīja kamerālīpašumu pārvaldi; vēlāk šis amats kļuva par goda amatu.
- pagastturis Amatpersona Krievijā 11.-16. gs., kas lielkņaza vai dalienas kņaza vārdā pārvaldīja pagastu, kārtoja administratīvās un tiesu lietas; algu nesaņēma, bet dzīvoja uz pagasta rēķina.
- kamerlengs Amatpersona pāvesta kūrijā, kas laikā starp iepriekšējā pāvesta nāvi un jaunā pāvesta ievēlēšanu pilda Vatikāna valsts galvas pienākumus.
- instruktors Amatpersona PSRS valsts, kooperācijas vai sabiedriskās organizācijās.
- tribūns Amatpersona senajā Romā.
- eklēsiarchs Amatpersona senos klosteros, kas pārzināja baznīcas ēkas apsardzību un tīrību kā arī dievkalpojuma kārtību klosterī pēc baznīcas statūtu noteikumiem.
- ģenerālkvartīrmeistars Amatpersona vācu ģenerālštābā un armiju štābos.
- referendārijs Amatpersona Žečpospolitas karaļa galmā 16.-18. gs., kurš uzklausīja privātpersonu sūdzības un nodeva tās kancelejā tālākai paziņošanai karalim.
- pārvaldnieks Amatpersona, kam ir augstākā administratīvā vara (kādā valsts teritorijā).
- komandants Amatpersona, kas (piemēram, dzelzceļa stacijā, ostā) uzrauga militāro transportu.
- inspicients Amatpersona, kas gādā par to, lai pakļautās iestādes vai personas izpildītu attiecīgos pienākumus.
- priekšnieks Amatpersona, kas ieņem vadošu amatu; cilvēks, kas ko vada, pārzina.
- arbitrs Amatpersona, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm.
- bizūkurs Amatpersona, kas ko pārmeklē, kontrolē; uzraugs.
- cenzors Amatpersona, kas pārrauga informācijas līdzekļos, grāmatās, mākslas darbos u. tml. izplatāmo informāciju.
- locmeistars Amatpersona, kas pārzina bīstamo jūras vietu norobežošanu (norobežojuma zīmju izlikšanu).
- gobnieks Amatpersona, kas pārzināja gobu nodevas.
- gobzinis Amatpersona, kas pārzināja gobu nodevas.
- revidents Amatpersona, kas pilnvarota izdarīt revīziju (1).
- notārs Amatpersona, kas sastāda un apliecina juridiskus aktus un apstiprina parakstu īstumu uz dokumentiem, kā arī dokumentu kopiju īstumu.
- aizstāvis Amatpersona, kas tiesas procesā oficiāli aizstāv apsūdzētā intereses.
- priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piemēram, valsts iestādi, organizāciju, biedrību).
- administrators Amatpersona, kas veic noteiktus pārvaldes uzdevumus.
- referents Amatpersona, kas ziņo par kādiem noteiktiem jautājumiem, sniedz konsultācijas tajos, arī veic kādus noteiktus uzdevumus.
- amatvīrs Amatpersona.
- oficiants Amatpersona.
- vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
- amatļaunprātība Amatpersonas izdarīts noziedzīgs nodarījums, kas paveikts ļaunprātīgā nolūkā.
- nolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kārtībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm.
- amatnolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, ja amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kartībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm.
- indults Amatpersonas piešķirta īpaša privilēģija; licence vai atļauja; iecietīga izturēšanās, tolerance; grēku atlaišana, arī maksājuma termiņa atlikšana.
- adjunkts Amatpersonas vietnieks.
- konklāvists Amatpersonas, kas kopā ar kardināliem atrodas konklāva telpās pāvesta vēlēšanu laikā.
- uzture Amatpersonu uzturēšana uz vietējo iedzīvotāju rēķina Senkrievijā un Maskavas valstī līdz 16. gs.
- palīgamats Amats, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā.
- blakusamats Amats, ko publiskas iestādes darbinieks ieņem blakus savam pamata amatam, kas pieļaujams kā izņēmums ar augstāka priekšnieka atļauju uz laiku.
- ierēde Amats, štata vieta.
- arods Amats; speciāla praktiskā, parasti tehniskā profesija, specialitāte.
- amads Amats.
- handverķis Amats.
- metier Amats.
- omats Amats.
- remests Amats.
- šanse Amats.
- šefte Amats.
- abutilon megapotamicum Amazones abutilone.
- Alocasia x amazonica Amazones alokāzija.
- nažzivs Amazones baseinā dzīvojoša zivju suga ar nažveidīgu vēdera spuru.
- Ene Amazones garākās iztekupes Apurimakas upes paralēls nosaukums tās lejtecē.
- Para Amazones grīvas dienvidu atteka Brazīlijā, garums - \~200 km, platums - 10 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,5 m, ietek Maražas līcī.
- Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā.
- Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos.
- Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas.
- Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari").
- Ukajali Amazones pieteka Peru (sp. val. "Ucayali"), garums (kopā ar Apurimaku) - 1950 km, veidojas Andu Austrumkordiljerā, satekot Tambo (augštecē nos. Apurimaka) un Urubambai.
- Jurva Amazones pietekas Žurua nosaukums augštecē, Peru.
- Cephalopterus ornatus Amazones saulsargputns.
- īnija Amazones upesdelfīns - delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus.
- karaliskā viktorija Amazones viktorija.
- Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi.
- Amazones zemiene Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi.
- Ambel Ambeļmuižas (arī Ambeļa muiža) bijušais nosaukums vāciski.
- Ombu muiža Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ambeļi" bijušais nosaukums.
- Nadvyški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" bijušais nosaukums latgaliski.
- Nadviški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" bijušais nosaukums.
- Berezovka Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Bērzene" nosaukuma variants.
- Daņiļeviči Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Daniļeviči" nosaukuma variants.
- Dzirvaniškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukuma variants.
- Dzirvaniški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukuma variants.
- Dzirvaniškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukums latgaliski.
- Garšani Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Garšāni" nosaukuma variants.
- Gņilaruča Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Gļinaruča" bijušais nosaukums.
- Gņiloj Ručej Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Gļinaruča" bijušais nosaukums.
- Greiži Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Graiži" nosaukuma variants.
- greizieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Greiži" iedzīvotāji.
- Zaporkys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ivanovka" otrs nosaukums latgaliski.
- Zaporkas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ivanovka" otrs nosaukums.
- stupelišķi Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupelišķi" iedzīvotāji.
- stupelišķieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupelišķi" iedzīvotāji.
- Jaunstupeliškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukuma variants.
- Jaunuos Stupelišķys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukums latgaliski.
- škaparieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Škapari" iedzīvotāji.
- Kolna Škapari Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Škapari" nosaukums latgaliski.
- Kaļķis Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaļkes" nosaukums latgaliski.
- Kaļkes Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķes" nosaukuma variants.
- Kaļkis Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķes" nosaukuma variants.
- Karališki Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Karališkas" nosaukuma variants.
- Karališkys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Karališkas" nosaukums latgaliski.
- Kloveni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kloveņi" nosaukums latgaliski.
- Kondaunīki Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kondavnīki" nosaukuma variants.
- Myglāni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Miglāni" nosaukums latgaliski.
- Mīžasāta Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Mīžusāta" nosaukuma variants.
- Skrebeli Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Skrebeļi" nosaukuma variants.
- Skromuoni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Skromoni" nosaukums latgaliski.
- Svieteņi Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Svēteņi" nosaukuma variants.
- Svieteni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Svēteņi" nosaukums latgaliski.
- Skeiviškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukuma variants.
- Šķiviški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukuma variants.
- Škeiviškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukums latgaliski.
- Vecās Stupeliškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants.
- Vecie Stupiliški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants.
- Vecuos Stupeliškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukums latgaliski.
- Ubadziškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants.
- Zabornaja Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants.
- Mozī Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kuseņi” nosaukums latgaliski.
- Zascennyje Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Zastennije Kuseņi” nosaukums latgaliski.
- Rogačevka Ambeļu un Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Rogačovka" nosaukuma variants.
- Annenburg Amberģes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagasta teritorijā.
- ambient Ambients.
- amblystoma Ambistomas.
- amblystomatidae Ambistomu dzimta.
- tīģerambistoma Ambistomu dzimtas ģints ("Amblystoma tigrina").
- pleoptika Ambliopijas terapijas metode.
- ambistomas Amblistomas, šķērszobji - astaino abinieku kārtas dzimta ("Amblystomatidae"), 4 ģintis, 35 sugas, ķermeņa garums - 8-30 cm, gk. Ziemeļamerikā un Vidusamerikā; mīt gan ūdenstilpnēs, gan uz sauszemes, dažas rāpjas kokos vai rok alas.
- antiamboceptors Amboceptora antiviela; darbojas uz tā komplementofilo grupu.
- biceptors Amboceptors ar divām komplementofilām grupām.
- policeptors Amboceptors, kas saista vairākus komplementus.
- amboini Amboni.
- alori Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- aruāņi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- kaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- makasaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- mambaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- mari Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- rotieši Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- serami Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- tokodi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- Ambracken Ambrakas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagasta teritorijā.
- hamamelidaceae Ambras koki, divdīgļlapju augu dzimta "Rosales" rindā, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām lapām un neuzkrītošiem ziediem vārpās vai galviņās, ar balzamsveķiem koksnē un mizā.
- liquidambar Ambraskoki.
- ambrosia Ambrozijas - kurvjziežu dzimtas ģints.
- ambrozija Ambrozijs.
- vērmeļlapu ambrozija ambroziju suga ("Ambrosia artemisiifolia").
- kailvārpu ambrozija ambroziju suga ("Ambrosia psilostachhya").
- trīsdaivu ambrozija ambroziju suga ("Ambrosia trifida").
- ambulakrāls Ambulakrālā sistēma - adatādaiņu orgāns, kas sastāv no ķermenī sazarotas kanālu sistēmas un ambulakrālajām kājiņām, kas dažādu klašu adatādaiņiem veic dažādas funkcijas - galvenokārt pārvietošanās, arī taustes, elpošanas, barības satveršanas funkciju.
- doktorāts Ambulance - ārstnieciska un profilakses iestāde, kas sniedz palīdzību slimniekam gan savās telpās, gan mājās.
- dakterišķe Ambulance.
- OPD Ambulatoriskā nodaļa; poliklīnika; ambulance (angļu "outpatient department").
- Ahmadābāda Amdāvāda - pilsēta Indijā, arī Ahmadabada.
- Dzaknaka Amdo, apdzīvota vieta Tibetas autonomajā reģionā Ķīnā, tās nosaukums tibetiešu valodā (_Pagnag_).
- amoibe Amēba.
- ameboīds Amēbai līdzīgs.
- amebūrija Amēbas urīnā.
- entamēba Amēbu ģints, kuras sugas parazitē cilvēkā.
- jodamēba Amēbu ģints.
- amebioma Amēbu izraisīta granuloma zarnu trakta sienā amebiāzē.
- dūņu amēba amēbu suga ("Amoeba limax").
- proteja amēba amēbu suga ("Amoeba proteus"), kas ir lielākā no Latvijā konstatētajām brīvi dzīvojošajām kailamēbām.
- starainā amēba amēbu suga ("Amoeba radiosa").
- atonisms Amenhotepa IV ieviesta reliģija, kas par vienīgo dievu pasludināja Atonu.
- amēnorreja Amenoreja - menstruālā cikla trūkums.
- jenkijs Amerikānis no Ziemeļu štatiem (ASV pilsoņu kara laikā).
- amītis Amerikānis; amerikāņu karavīrs.
- amerikānietis Amerikānis.
- amerikanka Amerikānisks, no Amerikas cēlies.
- amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru.
- ameraziāts Amerikāņa un mongoloīdās rases jauktenis (visbiežāk, dzimis Vjetnamā, 20. gs. 2. pusē).
- amīši Amerikāņi.
- mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls - pelēns Mikijs; mikipele.
- Inc. Amerikāņu apzīmējums akciju sabiedrībai (angļu "incorporated").
- longtonna Amerikāņu apzīmējums angļu tonnai, kas satur 20 "Hunderweight" pa 112 mārciņām katrā, jeb 1016 kg.
- amerikanizācija Amerikāņu dzīvesveida, dzīvesstila, vērtību, kultūras, valodas iespiešanās citās kultūrās.
- TIROS Amerikāņu eksperimentālo meteoroloģisko Zemes mākslīgo pavadoņu sērija (angļu "Television and Infra-Red 0bservation Satellite").
- betmens Amerikāņu komiksu detektīvseriāls; sikspārnis (sikspārņa maskā tērpies izveicīgs cilvēks), kurš aizstāv tos, kam tiek darīts pāri, radījis Bobs Keins (attēls) un Bils Fingers (teksts) 1939. g.
- drugstore Amerikāņu medicīnas preču un ķimikāliju veikals, bieži arī kiosks un bārs.
- kolts Amerikāņu parauga revolveris.
- AIDA Amerikāņu reklāmas formula - uzmanība, interese, vēlēšanās, aktivizēšana (angļu "attention, interest, desire, activation").
- bapsis Amerikāņu sabiedrības baltās elites nievājošs apzīmējums.
- shimmy Amerikāņu salondeja 4/4 taktī.
- Amerikāņu Samoa Amerikāņu Samoa Teritorija — nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi (angļu val. "Territory of America Samoa"), platība — 195 kvadrātkilometri, 66430 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Fanatono, administratīvais iedalījums — 3 distrikti un 2 neorganizēti atoli.
- Amerikāņu Samoa Teritorija Amerikāņu Samoa, nepievienota teritorija (angļu val. "Territory of American Samoa").
- AS Amerikāņu Samoa, teritorijas divburtu kods.
- ASM Amerikāņu Samoa, teritorijas trīsburtu kods.
- čarlstons Amerikāņu sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā.
- korvete Amerikāņu sporta auto marka "Corvette", ko ražo kompānija "General Motors" kopš 1953. g.
- bostonterjers Amerikāņu suņu šķirne, terjera un buldoga krustojums, īspalvains, melns vai svītrains ar baltu plankumu pierē un baltu krūšu priekšu.
- SAS Amerikāņu Zemes mākslīgo pavadoņu sērijas "Explorer" 3 ZMP apakšsērija "Small Astronomical Satellite", kas 1970.-1975. g. veica astronomiskos novērojumus rentgenstarojumā un gamma starojumā.
- indiāņu valodas Amerikas aborigēnu valodas (izņemot eskimosu un aleutu val.); iedala daudzās saimēs un savrupās grupās; lielākajai daļai rakstības nav; sens hieroglifu raksts bijis maiju, kečvu un dažās citās valodās.
- Agave americana Amerikas agave.
- Liquidambar styraciflua Amerikas ambraskoks.
- amerikānisms Amerikas angļu valodas leksiska vai gramatiska īpatnība, kādas nav Lielbritānijas angļu valodā; reti - vārds vai teiciens, kas angļu valodā aizgūts no Amerikas spāņu vai portugāļu valodas.
- Akonkagva Amerikas augstākā virsotne (_Aconcagua, Cerro_), atrodas Andos, Galvenajā Kordiljerā, Argentīnā, netālu no Čīles robežas, augstums - 6960 m virs jūras līmeņa, virsotnē mūžīgie sniegi, 7 šļūdoņi.
- Persea americana Amerikas avokado.
- Perisoreus canadensis Amerikas bēdrozis.
- baltgalvas sīlis Amerikas bēdrozis.
- Kanādas sīlis Amerikas bēdrozis.
- Ceanothus americanus Amerikas ceanots.
- Ectopistes migratorius Amerikas ceļotājbalodis.
- Coccothraustes vesperinus Amerikas dižknābis.
- Fagus grandiflora Amerikas dižskābardis.
- Cladrastis lutea Amerikas dzeltenkoks.
- Cladrastis kentukea Amerikas dzeltenoka "Cladrastis lutea" nosaukuma sinonīms.
- Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās.
- Corozo oleifera Amerikas eļļaspalma.
- Grossularia hirtella Amerikas ērkšķoga.
- AFI Amerikas Filmu institūts (angļu "American Film Institute").
- Phytolacca americana Amerikas fitolaka.
- cathartidae Amerikas grifu dzimta.
- AHL Amerikas hokeja līga.
- nēģeri Amerikas iedzīvotāji, kas cēlušies no šiem Āfrikas pamatiedzīvotājiem, kuri tika ievesti Amerikā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam; Amerikas nēģeri.
- ASCII Amerikas informācijas apmaiņas standartkods (angļu "American Standard Code for Information Interchange").
- kods ASCII Amerikas informācijas apmaiņas standartkods (angļu "American Standard Code for Information Interchange").
- AFIPS Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija (angļu "American Federation of Information Processing Societies, Inc.").
- Ribes americanum Amerikas jāņoga.
- Auriparus flaviceps Amerikas jeb zeltgalvas somzīlīte.
- Procyon lotor Amerikas jenots.
- Haematoxylon campechianum Amerikas kampešs.
- Oskars Amerikas Kinoakadēmijas (American Academy of Motion Picture Arts and Sciences, dib. 1927) balva par gada labākajiem sasniegumiem kinomākslā - apzeltīta vīrieša statuete, ko veidojis Sedriks Gibonss.
- Zelta avene Amerikas Kinoakadēmijas balva par lielākajām gada kinoneveiksmēm.
- liriodendrs Amerikas koks magnoliju dzimtā, līdz 65 m augstumā un 4 m caurmērā.
- Celastrus scandens Amerikas kokžņaudzējs.
- prēriju rati Amerikas kolonistu ceļošanas furgons.
- enkomjenda Amerikas kolonizācijas vēsturē - "aizbildnība" pār kādas vietas indiāņiem; šo aizbildnību spāņu varas institūcijas uzlika spāņu kolonistiem, un tā izvērtās par indiāņu nežēlīgu ekspluatāciju; arī pati vieta, kuras iedzīvotāji nonāca tādā "aizbildnībā".
- kaskarīns Amerikas krūkļa darbīgā viela; glikozīds.
- Larix laricina Amerikas lapegle.
- ALA Amerikas latviešu apvienība.
- ALJA Amerikas latviešu jaunatnes apvienība.
- Amerikas Latviešu apvienība Amerikas latviešu organizācija, dibināta 1951. gadā ar mērķi uzturēt latviešu etnisko kopību ASV un aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē.
- Tilia americana Amerikas liepa.
- Lysichiton americanus Amerikas lizihitons.
- mazo datorsistēmu saskarne Amerikas Nacionālā standartu institūta akceptēta ātrdarbīgas paralēlās saskarnes standartspecifikācija, kas nosaka, kādā veidā cietie diski, printeri, optiskie diski un citas ierīces pieslēdzamas personālajiem datoriem.
- grafikas kodola sistēma Amerikas Nacionālā standartu institūta un Starptautiskās standartizācijas organizācijas rekomendēts datorgrafikas standarts, kas nodrošina programmētājus ar standartizētām grafisko attēlu aprakstīšanas, apstrādāšanas, uzglabāšanas un pārraidīšanas metodēm.
- ANSI Amerikas Nacionālais standartu institūts (angļu "American National Standarts institute").
- spiričuels Amerikas nēģeru garīgais dziedājums ar savdabīgu melodiku.
- blues Amerikas nēģeru liriska dziesma sinkopētā ritmā, lēnā tempā, 4/4 vai 2/4 taktsmērā; blūzs.
- Homarus americanus Amerikas omārs.
- Cotinus obovatus Amerikas parūkkoks.
- indiāņi Amerikas pirmiedzīvotāji (izņemot eskimosus).
- Andu kultūras Amerikas pirmskolumba kultūras, kuras ap 8. gt. p. m. ē. sāka veidoties Dienvidamerikā Andu augstkalnēs un kalnu norobežotajā Klusā okeāna piekrastes joslā.
- WTA Amerikas profesionālā sieviešu tenisa asociācija (angļu "Women's Tennis Association").
- Gymnocladus dioicus Amerikas ragukoks.
- Nucifraga columbiana Amerikas riekstrozis.
- amerikānisks Amerikas Savienotajām Valstīm, amerikāņiem raksturīgs.
- prohibicionisti Amerikas Savienotajās Valstīs - personas, kas aizstāvēja aizliegumu tirgoties ar alkoholiskiem dzērieniem, it īpaši "sausā likuma" (līdz 1934. g.) piekritēji.
- USA Amerikas Savienotās Valstis (angļu "United States of America"), valsts trīsburtu kods.
- Amerika Amerikas Savienotās Valstis.
- ASV Amerikas Savienotās Valstis.
- štati Amerikas Savienotās Valstis.
- Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu ārlietu ministrija.
- Vašingtona Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsēta ("Washington"), osta Potomakas lejteces krastā, aizņem Kolumbijas federālo distriktu, 658900 iedzīvotāju (2014. g.).
- kongresmenis Amerikas Savienoto Valstu kongresa loceklis.
- Pārstāvju palāta Amerikas Savienoto Valstu parlamenta zemākā palāta.
- Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā.
- Alabama Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alabama", saīsinātais apzīmējums - AL), atrodas ASV dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Montgomeri, platība - 135765 km^2^, iedzīvotāju skaits - 4850000 (2015. g.), robežojas ar Tenesī, Džordžijas, Floridas un Misisipi štatu.
- Aļaska Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alaska", saīsinātais apzīmējums - AK), administratīvais centrs - Džūno, platība - 1717854 km^2^, iedzīvotāju skaits - 698473 (2009. g.), robežojas ar Kanādu, Kluso okeānu, Beringa jūru un Ziemeļu Ledus okeānu.
- Aidaho Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Idaho", saīsinātais apzīmējums - ID), atrodas ASV ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Boisisitija, platība - 216445 km^2^, iedzīvotāju skaits - 1545800 (2009. g.), robežojas ar Montānas, Vaiomingas, Jūtas, Oregonas un Vašingtonas štatu, kā arī ar Kanādu.
- Aiova Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Iowa", saīsinātais apzīmējums - IA), administrtīvais centrs - Demoina, platība - 145744 km^2^, iedzīvotāju skaits - 3007850 (2009. g.), robežojas ar Minesotas, Viskonsinas, Ilinoisas, Misūri, Nebraskas un Dienviddakotas štatu.
- zeltgalvas somzīlīte Amerikas somzīlīte.
- Campsis radicans Amerikas trompetvīns.
- buvardijas Amerikas tropisko krūmu, retāk - ilggadīgu lakstaugu ģints; dažas sugas audzē augu mājās un istabā.
- čerimoja Amerikas tropu augļukoks un tā auglis, kas ārēji līdzinās kastanim, bet pēc garšas atgādina anansu, mango un zemenes.
- gringarts Amerikas tropu koks ar smagu, zaļganu kokksni; šī koka koksne.
- grinorts Amerikas tropu koks ar smagu, zaļganu koksni; šī koka koksne.
- hohoba Amerikas tuksneša augs ("Simmondsia chinesis"), mūžzaļš krūms, ražo ēdamus augļus, no kuru sēklām iegūst eļļu, ko izmanto parfimērijā un kosmētikā.
- Liriodendron tulipifera Amerikas tulpjukoks.
- Mustela vison Amerikas ūdele.
- AVO Amerikas valstu organizācija.
- Ulmus americana Amerikas vīksna.
- Vitis labrusca Amerikas vīnkoks.
- tlinkiti Amerikas ziemeļrietumu piekrastes indiāņu tauta, kas dzīvo Dienvidaļaskā un Britu Kolumbijas (Kanāda) ziemeļdaļā; tlingiti.
- vitaļiks Amfetamīns.
- amphisbaenia Amfisbēnas.
- cirks Amfiteātra veida ielejas paplašinājums vai padziļinājums, parasti ielejas augšgalā; kars.
- amforofonija Amforiska balss pieskaņa, ko dzird, auskultējot virs dobumiem ar gludām sienām, piem., kavernām.
- amforilokvija Amforiska balss pieskaņa.
- amari Amhari - tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļu un centrālajā daļā, runā amharu valodā.
- amharieši Amhari.
- glucīns Amidotriazīnsulfoskābes natrija sāls, nekaitīga saldumviela, 100 reiz saldāka par cukuru.
- monoamīds Amīds, kas satur vienu amīdgrupu.
- hemodiastāze Amilolītisks ferments asinīs.
- aminūrija Amīni urīnā.
- glukozamīns Aminocukurs, d-glukozes aminoderivāts.
- fruktozamīns Aminocukurs, kas rodas, reducējot glukozamīna osazonu.
- galaktozamīns Aminocukurs, ko var atvasināt no galaktozes, aizstājot vienu tā hidroksilgrupu ar aminogrupu, brīvā veidā dabā nav sastopams, bet ietilpst mukopolisaharīdos, kas atrodas dzīvnieku, mikrobu un augu organismos; hondrozamīns.
- asparagīnskābe Aminodzintarskābe, aizstājama aminoskābe, ir olbaltumvielu sastāvā.
- kolamīns Amīnoetilalkohols, dažu fosfatīdu, īpaši kefalīna šķelšanas produkts.
- dezaminēšana Aminogrupas (NH2) atšķelšana no kāda ķīmiska savienojuma.
- transaminēšana Aminogrupas pārnešana no viena savienojuma uz otru.
- aminēšana Aminogrupas tieša ievadīšana organiskos savienojumos ūdeņraža, halogēnu vai citu atomu vietā.
- dezaminācija Aminogrupu atšķelšana no aminoskābēm.
- laktāms Aminokarbonskābju intramolekulārs amīds; rodas, no tām atšķeļoties ūdenim.
- karbamīnskābe Amīnoogļskābe, brīvā veidā nav pazīstama; dažiem tās atvasinājumiem ir praktiska nozīme.
- cistīns Aminoskābe dažādos proteīnos; dažreiz atrodama urīnpūšļa akmeņos un nierakmeņos.
- tirozīns Aminoskābe, kas ietilpst olbaltumvielās.
- ornitīns Aminoskābe, kas ir katalizators urīnvielas sintēzē dzīva organisma nierēs (t. sauc. ornitīna cikls); pirmo reizi atrasts putnu izkārnījumos, tāpēc arī tam dots šāds nosaukums.
- homoserīns Aminoskābe, kas rodas dzīvnieku audos, cistationīnam noārdoties par cisteīnu.
- amidoskābe Aminoskābe.
- karnitīns Aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā.
- hiperacidaminūrija Aminoskābju daudzuma palielināšanās urīnā.
- hiperaminoacidūrija Aminoskābju palielināts daudzums urīnā.
- aminoacidūrija Aminoskābju pastiprināta izdale ar urīnu, galvenokārt aknu slimību gadījumos.
- kabamīnskābe Aminoskudrskābe, visvienkāršākā aminoskābe; nav sastopama brīvā stāvoklī.
- semikarbazīds Aminourīnviela; bezkrāsaini kristāli, kas šķīst ūdenī, etilspirtā.
- triptamīns Amīns, kas rodas atšķeļot no triptofāna karboksilagrupu COOH.
- monoamīns Amīns, kas satur vienu aminogrupu; tie ir biogēnie amīni serotonīns, dopamīns, epinefrīns un norepinefrīns.
- amiotrofisks Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ.
- laterālskleroze Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ.
- amizierēties Amizēties.
- amzēties Amizēties.
- amzierēties Amizēties.
- jaucēties Amizēties.
- mendžīties Amizēties.
- pakūvēt Amizēties.
- Ammere Ammeres ezers - Ammerezers.
- ammi Ammijas - divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints.
- lielā ammija ammiju suga ("Ammi majus"), Latvijā konstatēta kā adventīva suga tikai vienu reizi.
- ammodenia Ammodenia peploides - neļķu dzimtas honkēniju ģints vienīgās sugas "Honckenya peploides" nosaukuma sinonīms.
- ammofoska Ammofosa veids, kas satur visas trīs galvenās augu barības vielas.
- Amohosta Ammohosta - pilsēta Kiprā.
- Famagusta Ammohosta - pilsēta Kipras salas austrumos.
- Gazimagusa Ammohosta, pilsēta Kiprā, tās nosaukums turku valodā.
- Ammohosta Ammohostas līcis - atrodas Kipras salas austrumos.
- lytoceratidae Ammonītu (gliemju) dzimta ar spirālē saritinātu, bet gludu čaulu ar šķērslīnijām, parādās jura sākumā un izmirst krīta beigās.
- perisphinctes Ammonītu 2 "Stephanoceratidae" dzimtas ģints, čaula ar iežmaugiem, ieejas caurums ar garām sānu ausīm, 300 sugas juras un krīta formācijās, sevišķi dogerā un malmā.
- stephanoceras Ammonītu 2 ģintis, ar taisnām ribām, kas ārmalā saiet mezglā un pēc tam sadalās 2-3 daļās, juras formācijā.
- amnestierēt Amnestēt.
- Amnesty Amnesty International - starptautiska organizācija cilvēktiesību aizsardzībai, dibināta 1961. gadā Londonā.
- autonomāzija Amnestiska afāzija, ko raksturo nespēja atcerēties lietvārdus.
- amnionīts Amnija iekaisums.
- mezohorda Amnija kroka, kas dažreiz saista nabassaiti pie placentas.
- amniorekse Amnija plīsums.
- amnioģenēze Amnija veidošanās.
- Šteina amnikola amnikolu suga ("Amnicola steinii"), Latvijā sastopama saldūdeņos uz ūdensrožu saknēm un lapu kātiem.
- amniota Amnioti - augstākie mugurkaulnieki.
- Amnokana Amnokgana - Ķīnas un Ziemeļkorejas robežupes nosaukums korejiešu valodā.
- Amnokana Amnokgana - Ziemeļkorejas kalnu rietumu daļa.
- Amohosta Amohostas līcis - Ammohostas līcis.
- melilotus Amoliņi.
- medusziedi Amoliņš.
- perammons Amonija perhlorāts NH4ClO4, lieto spridzināmu vielu rūpniecībā.
- amsalitris Amonija salpetris (minerālmēsli).
- hipamnioze Amonija šķidruma nepietiekamība.
- ammonoidea Amonīti.
- amonolīze Amonjaka radīta ķīmisko saišu šķelšanās, kurā izveidojas gk. karbonskābju amīdi, amīni.
- ammonjaks Amonjaks - slāpekļa un ūdeņraža savienojums, gāze ar asu smaku.
- amoniēmija Amonjaks vai tā savienojumi asinīs; simptomi: pazemināta temperatūra, vājš pulss, gremošanas traucējumi, koma.
- zaņķis Amorāla uzvedība, netiklība, uzdzīve; vieta, kur notiek uzdzīve, uzvedas amorāli, netikli.
- nelabi Amorāli, netikumiski.
- duļķains Amorāls, pagrimts (piemēram, par uzskatiem, dzīves veidu).
- padibines Amorālu cilvēku kopums.
- mannitāns Amorfa vai kristāliska viela, ko iegūst, daļēji dehidrējot mannītu ar sērskābi.
- mīksttapšana Amorfas vielas pāreja no cieta stāvokļa plastiskā stāvoklī temperatūras ietekmē.
- minerālgeli Amorfi jeb koloidāli, parasti recekļveidīgi minerāli, kas veidojas gk. ūdenī, Fe un Mn oksīdu hidrāti, allofāns, SiO2 (opāls); ar laiku sacietē.
- silicīti Amorfi vai slēptkristāliski ieži (diatomīti, trepeļi, opokas, jašmas, krami), kas sastāv no silīcija dioksīda minerāliem - kvarca, halcedona, opāla.
- digitālīns Amorfs glikozīds, spēcīga sirds inde, ko iegūst no sarkanās uzpirkstītes.
- masiko Amorfs, sarkans svina glets (svina oksīds); no tā gatavo dzeltenu krāsu, svina baltumu, glazūru, tepi u. tml.
- amortizierēt Amortizēt.
- mikroampērs Ampēra miljonā daļa.
- miliampērs Ampēra tūkstošdaļa.
- mikroampērmetrs Ampērmetrs elektriskās strāvas stipruma mērīšanai mikroampēros.
- kāpe Amplitūda.
- sinhrodetektors Amplitūdas detektors, kurā detektējamais signāls tiek reizināts ar tādām periodiskām svārstībām (atbalstspriegumu), kuru frekvence vienāda ar detektējamā signāla nesējfrekvenci.
- krustojummodulācija Amplitūdas skaņas celiņam raksturīgs skaņas kropļojums filmas negatīvā.
- ampulīts Ampulas iekaisums, piem., sēklvada paplašinājuma iekaisums.
- loksotomija Amputācija ar slīpu griezienu.
- Ammul Amula.
- Liesupe Amulas kreisā krasta pieteka Vānes pagastā.
- Sudmaļu strauts Amulas labā krasta pieteka Zantes pagastā, izveidojas satekot Eglīšu un Strautnieku strautam, garums nedaudz lielāks par 1 km.
- hegabs Amulets, burvju līdzeklis; Ēģiptē - īpaši uz papīra vai ādas strēmeles uzrakstīti Korāna panti vai burvestības formula, ko zelta vai sudraba kapsulā nēsāja pakārtu kaklā.
- aizģelbis Amulets.
- amulete Amulets.
- Amundsena-Skota Amundsenskota-Sautpola - ASV zinātniskā stacija Dienvidpolā.
- Adonis amurensis Amūras adoniss.
- Rhodeus sericeus sericeus Amūras baseina upēs izplatīta spidiļķu nominālpasuga.
- Syringa reticulata var. amurensis Amūras ceriņš.
- Phellodendrom amurensis Amūras korķakoks.
- Amguņa Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā (_Amgun’_), Habarovskas novadā, garums - 723 km, veidojas satekot Ajakitai un Sulukai Burejas grēdas nogāzēs, kuģojuma 400 km.
- Bureja Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā, Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, garums - 623 km.
- Sunhuadzjana Amūras labā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Songhua Jiang"), garums - 1927 km, sākas Čanbaišaņa plakankalnē.
- Ligustrum amurense Amūras ligustrs.
- Šilka Amūras satekupe Krievijā, Aizbaikāla novadā, veidojas satekot Ingodai un Ononai, garums - 560 km (kopā ar Ononu 1592 km).
- savvaļas karpa Amūras sazāns.
- Leo tigris longipilis Amūras tīģeris.
- Augšamūra Amūras upes augšteces posms līdz Blagoveščenskai, garums - \~900 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe.
- Lejasamūra Amūras upes lejteces posms Krievijā, Habarovskas novadā, no Habarovskas pilsētas līdz grīvai, garums - \~920 km.
- Vidusamūra Amūras upes vidusteces posms no Blagoveščenskas līdz Habarovskai, garums - \~1000 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe.
- Vitis amurensis Amūras vīnkoks.
- Amūras-Zejas Amūras-Zejas plato - plato starp Amūru un Zeju, Krievijā, Amūras apgabalā, augstums līdz 904 m.
- Pieamūras zemiene Amūras-Zejas plato.
- UNRWA ANO palīdzības orgāns palestīniešu bēgļiem (angļu "United Nations Relief and Works Agency for Palestine Refugees"), izveidots 1949; centrs Vīnē un Amānā, organizē mācības, veselības aprūpi u. c.
- Amundsena krasts Antarktīdas piekraste pie Karalienes Modas kalniem (_Amundsen Coast_), kas robežojas ar Rosa šelfa ledāju.
- Amatas skola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Cēsu novada Amatas pagastā.
- Ambarčika apdzīvota vieta (bez pastāvīgiem iedzīvotājiem) Krievijā (_Ambarčik_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Kolimas līča austrumu piekrastē.
- Zaube Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Jaunpils muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Nītaure Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā. 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Nitau" teritorijā, pagasta centrs.
- Ķavari Apdzīvota vieta (mazciems) Amatas novada Nītaures pagastā.
- Reinas apdzīvota vieta (mazciems) Amatas pagastā.
- Rencēni apdzīvota vieta (mazciems) Amatas pagastā.
- Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Amatas pagastā.
- Spāre apdzīvota vieta (mazciems) Amatas pagastā.
- Venči apdzīvota vieta (mazciems) Amatas pagastā.
- Kauļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Amatas pagastā.
- Stākas apdzīvota vieta (skrajciems) Amatas pagastā.
- Velmeri apdzīvota vieta (skrajciems) Amatas pagastā.
- Zāģeri apdzīvota vieta (skrajciems) Amatas pagastā.
- Dzirvaņišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Garšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Graiži apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Guta apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Ignatoviči apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Isajevka apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Ivanovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Jaunaiskrūgs apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Kaļķes apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Kampāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Kapči apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Karališkas apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Kondavnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Koņecpole apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Kurloviči apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Lukjanska apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Miglāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Mīžusāta apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Lauka Ļāperi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Vecie Stupeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Jaunie Stupeļišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Kalna Škapari apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Zaborjes Ubadziņš apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Meža Škapari apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Mazie Kuseņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Zastennije Kuseņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Meža Ļāperi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Škīviški apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Skrebeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Skromoni apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Škuta apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Svēteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Uļiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Gļinaruča Apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā.
- Rogačovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu un Biķernieku pagastā.
- Daniļeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Galvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Jurgelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Kloveņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Kokini apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Koktagols apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Lielā Baranovska apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Peikstuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Pītreiši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Podgaršāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Ragačovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Augškalne Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Bērzene Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā.
- Aparnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Amatas pagastā.
- Ģikši apdzīvota vieta (vidējciems) Amatas pagastā.
- Ambeļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada ziemeļaustrumu daļā 40 km no Daugavpils, pagasta centrs; Ambeļmuiža.
- Skujene apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 35 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Kadiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā) 15 km no Liepājas un 2 km no Grobiņas pilsētas, izveidojusies bijušās Grobiņas muižas ("Amt-Grobin") teritorijā, Grobiņas pagasta administratīvais centrs.
- Krīgaļi Apdzīvota vieta (viensēta) Amatas novada Nītaures pagastā.
- Bērzkalni Apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Amatas pagastā.
- Amgilda apdzīvota vieta Alžīrijā (_Amguild_), Tamanrāsetas vilājā.
- Amsela apdzīvota vieta Alžīrijā (_Amsel_), Tamanrāsetas vilājā.
- Pagopago Apdzīvota vieta Amerikāņu Samoa Teritorijā, 4280 iedzīvotāju (2000. g.).
- Nuuuli Apdzīvota vieta Amerikāņu Samoa Teritorijā, 5150 iedzīvotāju (2000. g.).
- Amersta apdzīvota vieta ASV (_Amherst_), Masačūsetsas štatā, 39800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amersta apdzīvota vieta ASV (_Amherst_), Nevadas štatā, 11250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amersta apdzīvota vieta ASV (_Amherst_), Virdžīnijas štatā.
- Ampilatvaķa apdzīvota vieta Austrālijā (_Ampilatwatja_), Ziemeļu teritorijā.
- Anažasa apdzīvota vieta Brazīlijā (_Amajás_), Paras štatā, Amazones grīvas Maražo salā.
- Atalaja du Norti apdzīvota vieta Brazīlijā (_Atalaia do Norte_), Amazonasas štata rietumu daļā, pie Peru robežas.
- Drabeši Apdzīvota vieta Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 8 km no Cēsīm, pagasta centrs.
- Amata apdzīvota vieta Cēsu novada Drabešu pagastā 13 km no Cēsīm, Amatas upes labajā krastā.
- Abderafi apdzīvota vieta Etiopijā (_Ābderafī_), Amaras kilila ziemeļos, Angerebas kreisajā krastā, netālu no Sudānas robežas.
- Ambla apdzīvota vieta Igaunijā (_Ambla_), Jervas apriņķa ziemeļaustrumu daļā.
- Amini apdzīvota vieta Indijā (_Amini_), Lakšdvīpas teritorijā, Amīndīvu salu dienvidu daļā.
- Ama apdzīvota vieta Japānā (_Ama_), Šimanes prefektūrā, Oki salu Nakano salā.
- Āla apdzīvota vieta Jordānijā, Ammānas muhāfazā.
- Ankī apdzīvota vieta Kanādā (_Amqui_), Kvebekas provinces dienvidrietumu daļā.
- Amangeldi apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amangeldi_), Kostanajas apgabala dienvidu daļā.
- Amangeldi apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amangeldi_), Kostanajas apgabalā, Kostanajas piepilsēta.
- Amangeldi apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amangeldi_), Rietumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā.
- Amankaraghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amanqarağay_), Kostanajas apgabalā, Eulikejelas ziemeļu piepilsēta.
- Amantau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amantaw_), Karaghandi apgabalā.
- Ajanapa apdzīvota vieta Kiprā, Ammohostas eparhijā.
- Amazara apdzīvota vieta Krievijā (_Amazar_), Aizbaikāla novada austrumos.
- Ambarnija apdzīvota vieta Krievijā (_Ambarnyj_), Karēlijas Republikas ziemeļaustrumos.
- Amga apdzīvota vieta Krievijā (_Amga_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā.
- Amgu apdzīvota vieta Krievijā (_Amgu_), Piejūras novadā, Japāņu jūras piekrastē.
- Amguema apdzīvota vieta Krievijā (_Amguèma_), Čukotkas autonomajā apgabalā.
- Amguņa apdzīvota vieta Krievijā (_Amgun’_), Habarovskas novadā.
- Amura apdzīvota vieta Krievijā (_Amur_), Altaja Republikas dienvidrietumu daļā.
- Amurzeta apdzīvota vieta Krievijā (_Amurzet_), Ebreju autonomā apgabala dienvidos.
- Amzja apdzīvota vieta Krievijā (_Amzja_), Baškorostānas Republikas ziemeļu daļā, pie Pizas ietekas Bujā.
- Arhara apdzīvota vieta Krievijā (_Arhara_), Amūras apgabala dienvidos.
- Amdo apdzīvota vieta Ķīnā (_Amdo_), Tibetas autonomajā reģionā, tibetiešu valodā - Dzaknaka.
- Amaļi apdzīvota vieta Lietuvā (_Amaliai_), Šauļu apriņķa Šauļu rajonā.
- Amurdža apdzīvota vieta Mauritānijā (_Amourj_), Austrumhodas vilājā.
- Ama apdzīvota vieta Mjanmā (_Ama_), Iravadi grīvlīča Bogale austrumu krastā.
- Amineisa apdzīvota vieta Namībijā (_Aminuis_), Omaheke reģiona dienvidos.
- Nesa apdzīvota vieta Nīderlandē, Rietumfrīzu salās, Frīzlandes provincē, Amelandes salā.
- Amuri apdzīvota vieta Pakistānā (_Amuri_), Beludžistānas provincē.
- Ama apdzīvota vieta Papua-Jaungvinejā (_Ama_), Austrumsepikas provinces rietumu daļā.
- Amelīra apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al ‘Amalīr_), Hāilas mintakas rietumu daļā.
- Amentego apdzīvota vieta Sudānā (_Amentego_), Šemālījas vilājā, Nīlas labajā krastā.
- Amatuku apdzīvota vieta Tuvalu (_Amatuku_), tāda paša nosaukuma salā Klusā okeāna Funafuti atolā.
- baroka arhitektūra apmēram 150-200 gadus ilgs periods Eiropas un Amerikas arhitektūrā no 16. gs. beigām līdz 18. gs. beigām; raksturīgas kuplas formas, liektas līnijas, bagātīgs plastiskais rotājums, grezni interjeri ar skulptūrām un gleznotiem plafoniem.
- Karakuma kanāls apūdeņošanas un kuģniecības kanāls Turkmenistānas dienvidos, sākas no Amudarjas upes pie Kerki pilsētas, stiepjas rietumu virzienā gar Karakoruma dienvidu daļu un Kopetdaga priekškalnēm, garums — 1100 km.
- banānrepublika Apzīmējums nelielai valstiņai Amerikas tropos, kura pārtiek galvenokārt no banānu eksporta un parasti ir atkarīga no ārvalstu kapitāla.
- ASA Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (angļu "American Standards Association").
- aruaki Aravaki - viena no lielākajām D-Amerikas indiāņu cilšu grupām.
- valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- kazorāns Arsēnu saturošs līdzeklis ērkšķogulāju apmiglošanai pret Amerikas miltu rasu.
- trimdas latviešu dziesmu svētki ārzemēs dzīvojošo latviešu sarīkojumi, kas Rietumeiropā, Amerikā un Austrālijā izveidojušies par daudzpusīgu festivālu, kura ietvaros notiek literātu saieti, teātra izrādes, mākslas izstādes, koncerti, deju sarīkojumi u. c. pasākumi.
- spurlape Asarveidīgo kārtas cihlidu dzimtas suga ("Pterophyllum scalare"), akvārija zivs, kas cēlusies no Amazones; sudrabaini lāsumaina ar melnām šķērsjoslām, līdz 15 cm gara; skalārija.
- cihlidas Asarveidīgo kārtas dzimta, saldūdens zivis, ap 1000 sugas, D-Amerikā un Āfrikā, spilgtās krāsās, populāras akvārija zivis.
- rotans Asarveidīgo kārtas suga ("Perccottus glehni"), neliela saldūdens zivs (garums - 8-25 cm), mīt nelielās ūdenskrātuvēs ar stāvošu vai lēni tekošu ūdeni, spēj dzīvot piesārņotos ūdeņos, kur maz skābekļa, spēj īsā laikā izskaust citas zivis, izplatīts Amūras baseinā, ievazāts Krievijas Eiropas daļā, Latvijā konstatēts Latgalē un Vidzemē.
- nigliņš Asarveidīgo kārtas tūbīšu dzimtas suga ("Hyperoplus lanceolatus syn. Ammodytes lanceolatus", senāk "Ammodytes tobianus"), jūras zivs ar tievu, līdz 40 cm garu, sīkām, apaļām zvīņām klātu ķermeni un smailu galvu.
- Amaranthus hybridus asinssarkanā amaranta "Amaranthus cruentus" nosaukuma sinonīms.
- Amaranthus paniculatus asinssarkanā amaranta "Amaranthus cruentus" nosaukuma sinonīms.
- amfisfērija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Amphisphaeriaceae"), Latvijā konstatēta 2 ģintis, 2 sugas.
- kaķaste Astainais amarants ("Amaranthus caudatus"), viengadīgs dekoratīvs augs ar tumšsarkaniem ziediem zarainā vārpveida ziedkopā.
- amblistoma Astaino abinieku dzimta, kas dzīvo Amerikā, kāpurstadijā - aksolotls; šīs dzimtas pārstāvis.
- zušsalamandra Astaino abinieku kārtas dzimta ("Amphiumidae"), ķermenis tārpveidīgs (garums - līdz 100 cm) ar 2 pāriem sīku, rudimentu kāju, izplatītas Ziemeļamerikas dienvidaustrumu daļā, mīt pārpurvotās ūdenstilpēs, rīsa laukos, 1 ģints, 3 sugas.
- Salivens ASV Amatieru sporta savienības pirmais prezidents Džeimss E. Salivens ("Sullivan", 1860.-1914. g.).
- izolacionisms ASV deklarētā ārpolitiskā orientācija (no 18. gs. beigām) uz neiejaukšanos Eiropas lietās un militāros konfliktos ārpus Amerikas; pēc 2. pasaules kara ASV no šās orientācijas atteicās.
- secesija ASV dienvidu štatu atkrišana no savienības, mēģinot nodibināt atsevišķu Amerikas valstu konfederāciju.
- USD ASV dolārs; Amerikas Savienoto Valstu valūtas kods, sīknauda - cents.
- ABC ASV radio un televīzijas sabiedrība (angļu valodā _American Broadcasting Company_).
- Austrumsamoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu.
- ASV Samoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu.
- ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu _Virgin Islands_ / _Virgin Iislands of the United States_), kas ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, Sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija.
- Amundsenskota-Sautpola ASV zinātniskā stacija Antarktīdā, Dienvidpolā (_Amundsen-Scott South Pole_), polārajā plato 2800 m vjl., ledus biezums - 2810 m, dibināta 1957. g.
- Aša Aša Vahišta - irāņu mitoloģijā - viena no septiņām Ameša Spentas dievībām, kurā apvienota uguns gara funkcija un ideālas pasaules, kopienas un ģimenes kārtības abstraktā būtība.
- Sudočjes ezers atradās Arāla jūras dienvidu piekrastē, pie Amudarjas deltas 53 m vjl., Uzbekistānā, platība - 337 kvadrātkilometri (1975. g.), 20. gs. beigās izsīcis.
- Skujenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Skujenes ciemā, Amatas kreisajā krastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1464. g., krievu karaspēks nopostījis 1559. g., tā bijusi \~50 x 70 m liela, līdz mūsu dienām virszemes daļas nav saglabājušās.
- Ambrozu senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā starp Ambrozu un Cerkazu mājām, Paparzes senkrastā, krūmiem un lapu kokiem apaugušā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma.
- Bruņuzivju ala atrodas Amatas kreisajā krastā, Rožu iezī, Cēsu novada Līgatnes pagastā, tā ir līdz 3 m augsta un \~1 m plata plaisa, kas iesniedzas smilšakmenī 8 m dziļumā; alas sienās atsedzas nogulumu kārta, kurā ir labi saglabājušās bruņuzivju atliekas.
- Baranaukas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotajā vietā Lielā Baranauka, paugurainā apkārtnē, Dubnas labajā krastā, savrups, 7-10 m augsts paugurs, kam bijušas stāvas nogāzes un plakums - (~50 x 25 m), atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens graudberzis liecina, ka pilskalns bijis apdzīvots 1. gt. b. p. m. ē.
- Bērzkalnu senkapi atrodas Cēsu novada Amatas pagastā, \~200 m uz dienviediem no Bērzkalnu mājām, Melderupītes labajā krastā, uzkalniņš (10 x 7 m, augstums - 1,5-1,8 m), varbūtējs datējums ar bronzas laikmetu.
- Zāģeru Velnakmens atrodas Kandavas pagastā, Amulas ielejas labā krasta sāngravā, augstums strauta pusē — 3,0 m, garums — 5,0 m, platums — 3,0 m, apkārtmērs — 14,8 m, iespējams, ka ticis apstrādāts, augšpusē krusts.
- Hondurasas līcis atrodas Karību jūras rietumu daļā ("Golfo de Honduras"), Centrālās Amerikas piekrastē, dziļums — 22-54 m, pie ieejas — >200 m, neregulāras plūdmaiņas — līdz 0,7 m.
- Pērļupes ala atrodas Pērļupes kreisajā krastā pie ietekas Amatā, Cēsu novada Drabešu pagastā, eju kopgarums - 33 m, 2 šauras ieejas, notiek nobrukumi.
- Dziršu kalns atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Amatas pagastā, Grūbas ielejas labajā krastā, \~600 x 300 m paugurs ar absolūto augstumu 191,6 m vjl., relatīvais augstums - 40 m rietumu nogāzē un 30 m austrumu nogāzē, to veido smilts un smalka grants, apaudzis ar kokiem.
- Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas.
- Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži.
- gubernators Augstākā amatpersona Amerikas Savienoto Valstu, Latīņamerikas zemju štatos.
- amnioti Augstākie mugurkaulnieki ("Amniota"), kas piemēroti dzīvošanai uz sauszemes; tiem agrīnā attīstības stadijā veidojas amnijs.
- platdeguna pērtiķi augstāko pērtiķu infrakārta ("Platyrrhini"), kas izplatīta Amerikā, pie kuras pieder tinējastpērtiķu un pundurpērtiķu dzimtas.
- sānpeldvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Amphipoda"), ķermenis sāniski saplacināts, Latvijas ūdeņos 7-24 mm garš, vairākums mīt jūrā, daļa saldūdeņos, \~4500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu; sānpelde.
- Amerikāņu augstiene augstiene Antarktīdā (_American Highlands_), Austrālijas Antarktiskajā teritorijā, iepretim Indijas okeāna Deivisa jūras rietumu daļai.
- Daņileviči Augšaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Daniļeviči" nosaukuma variants.
- ambelieši Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ambeļi" iedzīvotāji.
- Ambeli Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ambeļi" nosaukums latgaliski.
- Augškaļne Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" nosaukums latgaliski.
- Jaunstupeliški Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukuma variants.
- Biļinski Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" otrs nosaukums.
- Pustoškas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jurgelišķi" bijušais nosaukums.
- Jurgeliški Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jurgelišķi" nosaukuma variants.
- Lelī Baranauski Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Baranovska" nosaukums latgaliski.
- Peikstuliškas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Peikstuliški" nosaukuma variants.
- Peikstuliškys Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Peikstuliški" nosaukums latgaliski.
- Podgaršani Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Podgaršāni" nosaukuma variants.
- Bārtuļi Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Skrebeļi" otrs nosaukums.
- Pranči Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zastennije Kuseņi" otrs nosaukums.
- Kursas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 18-23 m, atsegumi Tebras, Ventas, Imulas, Amulas, Svitenes krastos, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 99-117 m dziļumā.
- Katlešu svīta augšdevona Frānas stāva Sņežas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidu un austrumu daļā, uzguļ Daugavas svītai, biezums 3-65 m, atsegumi Daugavas, Ogres, Pededzes, Liepnas, Lielās Juglas, Abavas, Amulas krastos.
- Gaujas svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā (izņemot ziemeļu un dienvidaustrumu malu), biezums — 59-119 m, atsegumi Gaujas, Braslas, Līgatnes, Amatas, Raunas, Daugavas, Abavas un Ventas krastos.
- Vizbulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Amatas lejteces labajā krastā, Drabešu pagastā, augstums - 4 m, vidusdaļā ieguļ sārta aleirolīta slāņkopa.
- kannācejas Augu dzimta ar vienīgu ģinti "Canna" jeb puķu niedra, ilggadīgi tropiskās Amerikas augi; Latvijā audzē dekoratīviem nolūkiem, vasarā izstādot laukā puķu dobēs.
- haimatoksilīns Augu krāsviela, ko iegūst no kādas V-Amerikā augoša zilā koka šķirnes "Haematoxylon campechianum".
- Avogadro Avogadro Amedeo - itāļu fiziķis un ķīmiķis (9. 08. 1776. - 9. 07. 1856.).
- Kaļļu avoti avotu grupa Cēsu novada Amatas pagastā, Amatas pietekas Nedienes labajā krastā, Kaļļu kalna nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ūdens strauta veidā aizplūst uz Nedieni, strautā izveidojies neliels, \~0,6 m augsts ūdenskritums.
- mongoloīdā rase Āzijas-Amerikas rase, dzeltenā rase, viena no trim lielajām cilvēku rasēm, tās pārstāvjiem raksturīga plakana seja, dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, acs augšējais plakstiņš veido t. s. mongoloidālo kroku.
- BAM Baikāla-Amūras maģistrāle (dzelzceļa līnija Austrumsibīrijā un Tālajos Austrumos).
- amolinieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Amoliņi" iedzīvotāji.
- metiss Baltās rases piederīgā un indiāņa pēcnācējs (Amerikā); jauklis.
- Salivena balva balva, ko ASV Amatieru sporta savienība katru gadu pasniedz labākajam ASV amatieru sportistam, kopš 1930. gada.
- Pulicera prēmija balva, ko katru gadu (kopš 1917. g.) maijā Amerikas Savienotajās Valstīs pasniedz par sasniegumiem žurnālistikā, literatūrā, mūzikā un citās - kopskaitā 30 - jomās.
- Akmeņryuči Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Ameņrūči" nosaukums latgaliski.
- ambras koks balzamisks koks subtropiskā Amerikā un Āzijā.
- ambroziāņi Baznīcas tēva Ambrozija (340.-397. g.) piekritēji; aizstāv baznīcas ortodoksiju un kristīgās ticības pirmtiesības.
- Kuibiševka-Vostočnaja Belogorska, pilsēta Krievijas Amūras apgabalā, tās nosaukums 1935.-1957. g.
- Aleksandrovska Belogorskas pilsētas Krievijā, Amūras apgabalā, nosaukums 1926.-1935. g.
- Arāla jūra beznoteksāļezers Uzbekistānā un Kazahstānā (_Orol dengizi_), atrodas Turānas zemienes rietumos, bija 4. lielākais ezers pasaulē, bet pēc 20. gs. 60. gados sāktās Amudarjas un Sirdarjas ūdeņu izmantošanas mākslīgajai apūdeņošanai ūdens pieplūde samazinājās un līdz 2000. g. jūras ūdens līmenis bija pazeminājies par 20 metriem, pirmo reizi minēta 10. gs. arābu tekstos, kā Horezmas ezers.
- Ambeļmuiža Bijusī muiža, kuras teritorijā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ambeļi"; arī šīs apdzīvotās vietas bijušais nosaukums.
- bilharcioze Bilharcijas radīta slimība Āfrikā un Amerikā.
- boronatrokalcīts Borātu klases balts minerāls, kas rodas sāls šķīdumos; sastopams Amerikā, izmanto bora savienojumu ražošanā; uleksīts.
- uleksīts Boronatrokalcīts - borātu klases balts minerāls, kas rodas sāls šķīdumos; sastopams Amerikā, izmanto bora savienojumu ražošanā.
- Akri Brazīlijas štats (port. val. "Acre"), atrodas valsts rietumos, platība - 152581 km^2^, 691000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Riubranku, robežojas ar Amazonasu un Rondoniju, kā arī ar Bolīviju un Peru.
- abrometiellas Bromēliju dzimtas augi, lapu rozetes apakšējās lapas lineāri lancentiskas, cietas dzeloņainas, dzimtene Centrālā Amerika, audzē dzīvokļos.
- Amitājuss Budisma mitoloģijā - ilga mūža dievs, sākotnēji ir Amitābhas epitets, vēlāk tā ir īpaša viņa izpausmes forma.
- ambraskoks Burvjlazdu dzimtas ģints ("Liquidambar"), liels, vasarzaļš koks, izplatīts Āzijā un Amerikā.
- kvercitrīns C12H20O12 2H2O, Z-Amerikas ozola "Quercus tinctoria (nigra)" mizas glikozīds.
- panibērisms Centieni tuvināt spāniešu un portugāļu tautas, kā Ibērijas pussalas iedzīvotājus, viņu radniecīgām tautām Amerikas kontinentā, lai pretstāvētu panamerikānismam.
- saules deja ceremonija četru dienu garumā, ko pēc 1870. gada sāka praktizēt Amerikas līdzenumu indiāņi, pretojoties balto centieniem lauzt tautas tradīcijas un ticējumus; ceremonija notika vasarās plašās atklātās vietās, bet ASV armija to izjauca un šādi pagānu rituāli tika aizliegti.
- Doles Cēsu novada Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Amatas skola" otrs nosaukums.
- Putni Cēsu novada Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Ģikši" daļa.
- kaulēnieši Cēsu novada Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Kauļi" iedzīvotāji.
- logvuds Cezalpīniju dzimtas koks (aug Centrālajā Amerikā un Dienvidamerikā), kura koksni izmanto krāsvielas iegūšanai.
- Amārna Ciems Ēģiptē, Nīlas labajā krastā ("Tell el-Amarna"), 287 km uz dienvidiem no Kairas, tuvumā Senās Ēģiptes galvaspilsētas Ahetatonas drupas, plaša senās Ēģiptes arheoloģiskā vieta, kurā atrodas vēlās astoņpadsmitās dinastijas galvaspilsētas paliekas.
- linča tiesa cilvēku nelikumīga sodīšana (parasti nogalināšana) bez tiesas sprieduma (sākotnēji Amerikas Savienotajās Valstīs).
- tuksnešcīrulis Cīruļu dzimtas ģints ("Ammomanes").
- smiltāju tuksnešcīrulis cīruļu suga ("Ammomanes cincturus").
- pauguraiņu tuksnešcīrulis cīruļu suga ("Ammomanes deserti").
- nakteņaugi Cūknātru rindas dzimta, daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi, nelieli koki ar vienkāršām veselām vai izgrieztām lapām, izplatīti tropos, īpaši Amerikā, \~90 ģinšu, \~2600 sugu.
- Amerikas ceļotājbalodis čeļotājbaložu suga ("Ectopistes migratorius"), 19. gs. Amerikā izplatīts baložu dzimtas putns, ko medīja gaļai, tipisks bara dzīvnieks, kas iznīka mežu izciršanas un prēriju uzaršanas rezultātā; pēdējais īpatnis nobeidzās 1914. gadā Cincinati zooloģiskajā dārzā.
- kurpīšlapu čemurvīns čemurvīnu suga ("Ampelopsis aconitifolia").
- īskātu čemurvīns čemurvīnu suga ("Ampelopsis brevipedunculata").
- čoktavs Čoktavu zirgs - zirgu šķirne, ko 17. gs. izveidoja Amerikas indiāņu ciltis krustojot dažādu šķirņu spāņu zirgus.
- aniuma D-Amerikas purvainajos apgabalos sastopams zosu putns, ap 80 cm garš ar vistas knābi un garu tievu ragu pierē.
- Abavas senleja dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 236 kvadrātkilometri, tā ir robežjosla starp Austrumkursas un Ziemeļkursas augstieni, ietver Abavas ieleju no Irlavas līdz Kāronei, Imulas un Amulas lejteces kanjonveida ielejas, Slocenes ieleju un Vašlejas ieleju līdz Spirgus ezeram.
- Dolomītu krauja dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā augšpus Kārļu ūdensktrituma Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., 25 m augstā atseguma augšdaļā zem plānas kvartāra nogulumu kārtas ir 5-6 m biezs augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu un dolomītmerģeļu slānis, ka pārbīdīts ledāja darbības gaitā.
- Mazā Dadžupīte Dadžupe, Amatas pieteka.
- Kopenhāgena Dānijas Karalistes galvaspilsēta, atrodas uz Zēlandes un Amageras salas, Ēresuna (Zunda) jūras šauruma rietumu krastā, 569600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sabre Datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, ko 1959. g. ASV izveidoja lidsabiedriba "American Airlines" sadarbībā ar korporāciju "IBM", šī sistēma ir savienota ar Āzijas datorizēto rezervēšanas sistēmu "Fantasia", kas nodrošina pieeju vairāk nekā 600 lidsabiedribām, 200 viesnīcu ķēdēm, kā arī autonomas uzņēmumiem, tūrisma operatoriem, tūrisma aģentūrām, informācijai par prāmju pakalpojumiem dažādās valstīs.
- Līksna Daugavas labā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums – 47 km, kritums – 79 m, sākas uz dienvidiem no Ambeļiem, tek paralēli Daugavai uz rietumiem; Liksnenka; Liksņanka.
- Bērzine Daugavpils novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Bērzene" nosaukuma variants.
- Bārtuli Daugavpils novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Skrebeļi" otrs nosaukums latgaliski.
- Rietumsamoa Dažkārt lietots Samoa Neatkarīgās Valsts nosaukums, lai atšķirtu no Amerikāņu Samoa, kas atrodas austrumu pusē.
- Idzanagi Debesu dievs sintoismā, Amaterasu tēvs; kopā ar sievu Idzanami viņš radīja Japānas salas.
- Amazones upesdelfīns delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus; īnija.
- Amazones baltais delfīns delfīnu suga ("Sotalia fluviatilis"), garums 1,3-2 m, svars - 35-45 kg, dzīvo pie Dienvidamerikas ziemeļaustrumu krasta, kā arī Amazones upes baseinā, reti ienirst ilgāk par minūti.
- Amazonasa departaments Kolumbijas dienvidos (_Amazonas_), robežojas ar Putumajo, Kaketas un Vaupesas departamentu, kā arī ar Brazīliju un Peru.
- Prezidentu diena diena, ko, godinot prezidenta institūciju, katru gadu februāra trešajā pirmdienā atzīmē Amerikas Savienotajās Valstīs; 22. februārī ir prezidenta Džordža Vašingtona dzimšanas diena, bet 12. februārī - prezidenta Ābrama Linkolna dzimšanas diena.
- Amatole Dienvidāfrikas Republikas Austrumkāpas provinces pašvaldība jeb distrikts (_Amatole_), administratīvais centrs - Īstlondona.
- gvarani Dienvidamerikas indiāņu tauta Amazones upes apvidū, ar pirmdzimteni gar Atlantijas okeāna piekrasti no Amazones līdz Laplatai; gvarani valoda ievērojama kā visas Brazīlijas vidienes satiksmes valoda un tajā runā vairākums Paragvajas iedzīvotāju.
- Amjēnas katedrāle Dievmātes katedrāle Amjēnas pilsētā, kas ir lielākā baznīca Francijā, izcils franču gotikas paraugs; celtniecību uzsāka 1220. g., pabeidza 16. gs. un restaurēja 1874. g.; telpas garums - 143 m, augstums - 43 m.
- Amadžuba distrikts Dienvidāfrikas Republikas Kvazulu-Natālas provincē (_Amajuba_), administratīvais centrs - Ņūkāsla.
- meliācejas Divdīgļlapju augu dzimta "Geraniales" rindā, gk. koki, arī krūmi lielām plūksnotām lapām un sīkiem ziediem skarās, \~800 sugas gk. tropos Āzijā un Amerikā, it īpaši lietus mežos.
- simarubacejas Divdīgļlapju augu dzimta "Geraniales" rindā, koki un krūmi, kādas 125 sugas 30 ģintīs gandrīz tikai siltākā Āzijā un Amerikā un Madagaskarā.
- loazācejas Divdīgļlapju augu dzimta ar aptuveni 250 sugām, visumā lakstaugiem, gk. D Amerikā.
- stirakacejas Divdīgļlapju augu dzimta, kokaugi ar ziediem, kur auglenīca tikai apakšdaļā sadalīta 3-5 apcirkņos, lapas ar veselu vai zāģzobotu malu, auglis - kaulenis vai pogaļa, kādas 110 sugas Amerikā un Austrumāzijā.
- juglandācejas Divdīgļlapju augu dzimta, koki ziemeļu mērenā joslā un tropiskā A-Āzijā un Amerikā, gk. ar ēdamiem augļiem.
- lecythis Divdīgļlapju augu ģints "Lecythidceae" dzimtā, koki un krūmi, ap 40 sugas D Amerikā, ar augļiem bērna galvas lielumā un poda veidā, kas atveras ar vāciņu un satur eļļainas sēklas, cieta koksne lietas kokiem un papīrveidīga miza ietīšanai.
- pilocarpus Divdīgļlapju augu ģints "Rutaceae" dzimtā, koki un krūmi ar bieži lapotiem zaru galiemun iezaļganiem ziediem garās vārpās vai ķekaros, \~13 sugu tropu Amerikā.
- ochroma Divdīgļlapju augu ģints bombakāceju dzimtā, tropiskās Amerikas koks ar visai čauganu koksni, ko lieto kā korķi un izolācijas materiālu.
- protium Divdīgļlapju augu ģints burserāceju dzimtā, 50 sugas siltākā Amerikā.
- nectandra Divdīgļlapju augu ģints lauru dzimtā, koki tropu Amerikā, \~90 sugu.
- psidium Divdīgļlapju augu ģints miršu dzimtā, ap 100 sugas, gk. krūmi, tropu un subtropu Amerikā.
- kampečkoks Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, 10-12 cm augsts koks V-Amerikā, parasti līku stumbru, ar stipri līkiem zariem, dzelteniem ziedu ķekariem.
- pachyrrhizus Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, 2 sugas tropu Amerikā un Āzijā.
- kokosplūme Divdīgļlapju augu ģints rožziežu dzimtā, "Chrysobalanus Icaco", krūmi tropiskā Amerikā un Āfrikā.
- simaruba Divdīgļlapju augu ģints savā dzimtā, koki ar pamīšus sakārtotām ādainām un nepārī plūksnotām lapām, sīkiem divmāju ziediem skarās, kauliņu augiem un rūgtu mizu, 6 sugas Amerikā tropos.
- dorstenija Divdīgļlapju augu ģints, Amerikas un Āfrikas zāļaugi ar asi vircotu sakni, ko lieto kā svīdēšanas līdzekli un pret čūsku kodumiem.
- ammija Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Ammi").
- balsa Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas kapoku dzimtas suga ("Ochroma lagopus"), koks ar vieglu, stipru koksni (balsaskoks); izplatīta gk. Amerikas tropos.
- meloņkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases vijolīšu rindas dzimta ("Caricaceae"), gk. koki un krūmi; Āfrikas un Amerikas tropos un subtropos, 4 ģintis, 45 sugas; dažas sugas tropos kultivē.
- amarants Divdīgļlapju klases dzimta ("Amaranthaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (lakstaugs, puskrūms, koks); izplatīts gk. Amerikas un Āfrikas tropiskajā un subtropiskajā joslā (ap 900 sugu, kas iedalītas 65 ģintīs), Latvijā konstatēta tikai 1 ģints.
- binjons Divdīgļlapju klases dzimta ("Bignoniaceae"), koki, krūmi, liānas, retumis lakstaugi, gk. tropos un subtropos, sevišķi D-Amerikā, 800 sugu, Latvijā mēdz audzēt kā dārza krāšņumaugus; bignonija.
- melastomas Divdīgļlapju klases dzimta ("Melastomataceae"), koki, krūmi, lakstaugi, lapām raksturīgs dzīslojums, ziedi lieli, spilgti, skarās, tropos, sevišķi Amerikā, 4000 sugu.
- malīgijas Divdīgļlapju klases dzimta, liānas, retāk nelieli koki, gk. tropos Amerikā, >780 sugu.
- kordijas Divdīgļlapju klases skarblapju dzimtas koki ar vērtīgu koksni, Āfrikas un Amerikas tropos un subtropos; dažas sugas arī augļu koki.
- bertolēcija Divdīgļlapju klases suga, līdz 40 m augsts koks, D Amerikas tropu mežos, to augļu sēklas pazīstamas kā Brazīlijas rieksti.
- čemurvīns Divdīgļlapju klases vīnkoku dzimtas ģints ("Ampelopsis"), ko Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugus.
- dipteryx Divdīgļlapju koku ģints pākšaugu dzimtā, tropiskā Amerikā, dod sēklas, kas smaržo pēc miešķa, satur daudz kumarīna un lietotas parfimērijā, atspirdzinošu dzērienu esencēm un šņaucamajā tabakā.
- Doļu ezers Doles ezers Amatas pagastā.
- kvercitīns Dzeltena krāsviela, iegūta no Amerikas melnā ozola samaltas mizas.
- Muta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieva Amona sieva un dieva Honsa māte.
- mancinella Eiforbiju dzimtas koks ar indīgu, pienainu sulu lapās un mizā, aug Amerikas tropu apgabalos.
- vecā pasaule Eiropa, Āzija, Āfrika (atšķirībā no Amerikas).
- vecais kontinents Eiropas kontinents (pretstatā Amerikai).
- elater Elater sanguinolentus - sarkansvītrotā sprakšķa "Ampedus sanguinolentus" nosaukuma sinonīms.
- ampērstunda elektrības daudzums (elektriskais lādiņš), kas izplūst caur vadītāja šķērsgriezumu vienā stundā, ja strāvas stiprums ir 1 ampērs; Ah; 1 Ah = 3600 C (kulonu). Ampērstundās mēra akumulatoru un galvanisko elementu uzkrāto un atdoto elektrības daudzumu.
- Moroni Eņģelis, kurš esot palīdzējis Džozefam Smitam pārtulkot no Amerikas agrākajiem iedzīvotājiem saņemto dievišķo atklāsmi zelta plākšņu veidā, uz kurām rakstīti teksti senās valodās, un kas kļuva par pamatu Mormoņu grāmatai.
- klinšu ērglis ērgļu suga ("Aquila chrysaetas"), tumšbrūns plēsīgs putns ar dzeltenīgu pakausi, spārnu plētums - 190-225 cm, perē klintīs vai kokos nepieejamos kalnu un piekrastes rajonos Eiropā, Āzijā, Z-Amerikā un Z-Āfrikā; Eiropā aizsargājams.
- aktinīdijaugi Ēriku rindas dzimta ("Actinidiaceae" - aktinīdiju dzimta), koki, krūmi un kāpelējoši krūmi; ziedi parasti viendzimuma, auglis - oga; gk. Āzijā un Amerikā.
- Matafao Erodēts vulkānisks masīvs Tutuilas salā, Klusā okeāna dienvidrietumos, Amerikāņu Samoa Teritorijā, augstums - 635 m.
- Afara Etiopijas kilils, platība - 96707 km^2^, 1411000 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs - Semera, robežojas Somāli, Oromijas, Amaras un Tigrajas kilili, kā arī ar Eritreju un Džibutiju.
- negidali Etnogrāfiska grupa Krievijas Habarovskas novadā, pie Amguņas upes, valoda (evenku valodas dialekts) pieder pie tungusu-mandžūru valodu grupas, reliģija - pareizticīgie, saglabājušies animistiskie ticējumi, šamanisms.
- gospelis Evaņģēlisks Amerikas nēģeru dziedājums; spiričuela paveids; gospels; gospeļmūzika.
- Rēveļu ezers ezers Amatas novada Amatas pagastā, platība - 9,2 ha; Rebeļu ezers; Rēveles ezers.
- Ļukas ezers ezers Amatas novada Nītaures pagastā, platība - 1,9 ha; Jaunlukas ezers
- Mežezers ezers Amatas pagastā, platība - <1 ha.
- Velna ezers ezers Amatas pagastā, platība - <1 ha.
- Seklītis ezers Amatas pagastā, platība - 1,6 ha; Seklītes ezers; Doles ezers.
- Ruķeļu ezers ezers Amatas pagastā, platība — 1,9 ha; Rūķeļu ezers.
- Vilkašu ezers ezers Amatas pagastā, platība — 2,2 ha; Vilkašas ezers.
- Spelgas ezers ezers Ambeļu pagastā, platība - <1 ha.
- Guta ezers ezers Ambeļu pagastā, platība — <1 ha.
- Galvānu ezers ezers Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā, platība — 1 ha.
- Dziļūksnes ezers ezers Cēsu novada Amatas pagastā, platība - <1 ha.
- Doles ezers ezers Cēsu novada Amatas pagastā, platība — 2,1 ha; Doļu ezers.
- Alaiņu ezers ezers Cēsu novada Amatas pagastā, platība 3,6 ha; Alainu ezers.
- Omarda ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, pie Stāmerienes pagasta robežas, platība - 7,4 ha; Amardas ezers; Amodas ezers; Omorda ezers; Omordas ezers.
- Amaģuaks ezers Kanādā (_Amadjuak Lake_), Nunavutas teritorijā, Bafina salas (Kikiktālukas) dienvidu daļā.
- Udils Ezers Krievijas Habarovskas novadā, Amūras lejteces kreisajā krastā 2,6 m vjl., platība - 330 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 5 m, garums - 50 km, platums - 9 km.
- Višķu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, pie Ambeļu pagasta robežas, 99,3 m vjl., platība - 360 ha, garums - 2,6 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 6,7 m, lielākais dziļums - 20,8 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums - neliels.
- Amarambas ezers ezers Mozambikā (_Amaramba, Lagoa_), Ņasas provinces dienvidrietumu daļā.
- Kūkālis ezers Nītaures pagastā, iztek Amata, platība - 3,8 ha; Kukalis; Kūkālītis; Kūkāls; Kūkālu ezers; Kukuļu ezers.
- Ammerezers ezers Vācijā (_Ammersee_), uz dienvidiem no Minhenes, Bavārijas plakankalnē 531 m vjl., platība - 47,6 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 82,5 m.
- Mazums Ezers Vidzemes augstienē, Amatas un Raunas (tās pietekas Vaives) ūdensšķirtnē, Cēsu novada Vaives pagastā, 183,3 m vjl., platība - 25,9 ha, garums - 0,65 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 5,3 m; Mazais ezers; Mazuma ezers.
- Amungens ezers Zviedrijā (_Amungen_), Dālarnas un Jēvleborjas lēnē.
- Amucho ezeru grupa Ķīnā (_Amu Co_), Tibetas autonomā reģiona Nakčhu prefektūrā.
- BAR F-1 jeb pirmās formulas komanda (angļu "British American Racing").
- Eldorado Fantastiska zelta, bagātību un pasakainu brīnumu zeme, ko Amerikā meklēja spāņu iekarotāji; brīnumzeme, leiputrija.
- arhipallijs Filoģenētiski visvecākā galvas smadzeņu garozas daļa, kas aptver osmes garozu un Amona ragu.
- transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi.
- kritiskais reālisms Filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20., 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
- Ampērs Franču fiziķis un matemātiķis (Andrē Marī Ampērs, "Andre-Marie Ampere", 1775.-1836. g.), viens no elektrodinamikas pamatlicējiem.
- Rietumfrīzu salas Frīzu salu grupa, kas atrodas uz rietumiem no Emsas grīvas un ietilpst Nīderlandes teritorijā, lielākās salas - Teksela, Vlīlande, Tershelinga, Amelande, Shīrmonikoga.
- krešaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar vairogveida lapām, ziedi nekārtni, ar garu piesi, izplatīti Amerikā, 2 ģintis, Latvijā dārzos audzē 2 sugas, kuru augļus un ziedus izmanto par garšvielu.
- Gauja Garākā upe Latvijas teritorijā, garums - 452 km, kritums - 234,5 m, par tās sākumu uzskata Arnīšupi (Arnīte), kas sākas Elkas kalna nogāzē Amatas novada Skujenes pagastā pie "Ģībēniem"; augšteci sauc arī par Ežupi, Ārnīti, Ārnīšupi (līdz Zobolam); Mierupīte (starp Zobolu un Laidzi).
- Ķūķu krāces Gaujas seklūdens posms lejpus Amatas ietekas, gar Ēdelnieku un Ķūķu klintīm, 1 km garumā veido 3 pakāpes.
- ģiļjaki Giļaki - izmirstoša tautiņa (ap 1935. g.) Austrumsibīrijā - ap Amūras lejgalu, tiek pieskaitīti Āzijas pirmiedzīvotājiem.
- amnikola Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints "Amnicola".
- pirmgliemji Gliemju apakštips ("Amphineura"), kurā ietilpst senākie un primitīvākie gliemji; šī apakštipa dzīvnieki.
- meklētājprogramma WebCrawler globālā tīmekļa meklētājprogramma, ko izmanto tiešsaistes pakalpojumu sniedzēja organizācija _America Online (AOL)_.
- glodeņveidīgie Glodeņu dzimta - zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta ("Anguidae"), nelieli un vidēji lieli rāpuļi (garums - 20-120 cm), spēj nomest asti, gk Amerikā, 7-10 ģinšu, 60-80 sugu.
- gospels Gospelis - Amerikas nēģeru evanģēliska rakstura dziedājums; spiričuela paveids.
- kāpuniedre Graudzāļu dzimtas ģints ("Ammophila"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem, resniem sakneņiem, saritinātām lapu plātnēm un vaļējām makstīm, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- sāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Panicum"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, gk tropos un subtropos, visvairāk Amerikā, >500 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
- činčiļļa Grauzēju dzīvnieku ģints zaķa peļu dzimtā, dzīvo vienīgi D Amerikā Kordiļeru klintīs (spraugās un plaisās), vienādu smalku un ļoti mīkstu vilnu sudraboti pelēkā krāsā.
- šinšilveidīgie Grauzēju kārtas dzimta, vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 25-60 cm, masa - 1-9 kg), izplatīti D-Amerikā, audzē nebrīvē, arī Latvijā.
- Centrālā Indijas grēda grēda Indijas okeānā, starp Arābijas-Indijas grēdu un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, garums \~4000 km, ziemeļu galā - Rodrigesas sala, dienvidos - Amsterdamas un Senpola sala.
- Skromaņu Greitas kalns Greitas kalns, pilskalns Ambeļu pagastā.
- Eirifīle Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieka Talaja meita un pareģa Amfiarāja sieva.
- Erifīle grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Talaja meita, Adrasta māsa un valdnieka-pareģa Amfiarāja sieva, kura tika uzpirkta, lai pierunātu vīru piedalīties Trojas karā
- Fēnikss grieķu mitoloģijā - boiotiešu valdnieka Amintora dēls, kurš tiek padarīts akls, vēlāk audzina Ahileju un kopā ar to piedalās Trojas karā.
- Trofonijs grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, Ergīna dēls, kopā ar brāli Agamēdu viņš uzcēla vairākus Poseidona tempļus Mantinejā, Delfu tempļa ieejas slieksni, Amfitriona pili, uzcēluši valdnieka Hirieja dārgumu krātuvi Boiotijā viņi tur ierīkoja slepenu eju un tā ieguva zeltu un sudrabu neskarot slēdzenes, tomēr iekrita lamatās.
- Melanipe grieķu mitoloģijā - Desmonta vai Aiola (Hellēna dēla) meita, kentaura Heirona mazmeita, Poseidona iemīļotā, kam viņa dzemdēja dvīņus Boiotu un Aiolu (variants: nimfa, Amfiktiona dēla Ītona sieva, tikai Boiota māte).
- Alkinojs Grieķu mitoloģijā - faiāku valdnieks Sherijas salā, Amfiarāja un Eirifīles dēls, jūras dieva Poseidona mazdēls.
- Melamps Grieķu mitoloģijā - Iolkas dibinātāja Amitaona un Idomenes dēls, pareģis un dziednieks, kas spēja izārstēt cilvēku pat bezcerīgos gadījumos.
- Trītons grieķu mitoloģijā - jūras dievs ar cilvēka rumpi un zivs asti, jūras dieva Poseidona un skaistās nereīdas Amfitrītes dēls, mīt jūras dzelmē zelta mājā.
- Poseidons grieķu mitoloģijā - jūras dievs, Krona un Rejas dēls, Zeva, Dēmetras, Hēras, Aīda un Hestijas brālis, Amfitrītes vīrs.
- Mopss grieķu mitoloģijā - lapits no Tesālijas, Ampika un nimfas Hlorīdas dēls, kas ieguvis pareģa spējas no Apollona (variants: Apollons ir viņa tēvs), piedalījies Kalidonas medībās, lapitu cīņā ar kentauriem, kā pareģis argonautu braucienā, gāja bojā no čūskas kodiena Lībijā.
- Mopss grieķu mitoloģijā - Manto un krētieša Rakija (variants: Apollona) dēls, godāts par varoni, viņam bija savs orākuls Kolofonas pilsētas apkārtnē un Kilikijas pilsētas Mallas tuvumā; gāja bojā cīņā ar Amfilohu jaunāko par Mallas pilsētas iegūšanu savā varā.
- Akarnāns grieķu mitoloģijā - nimfas Kallirojas un Alkmaiona dēls, tēbiešu varoņa - gaišreģa Amfiarāja mazdēls, kas kopā ar brāli atriebjot tēva nāvi nogalināja ne tikai slepkavas, bet arī viņu tēvu - valdnieku Fēgeju un viņa sievu.
- Klitija grieķu mitoloģijā - Pandareja meita, boiotiešu valdnieka Amintora mīļākā, kuras dēļ viņš kļuva nevērīgs pret savu sievu.
- Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Poseidona un danaīdas Amimones dēls, kurš nodibināja Nauplijas pilsētu, ostu pie Argolīdas līča, ko vēlāk izmantoja Sparta, jo tai nebija piekļuves pie jūras.
- Hiakints Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Amikla dēls, dieva Apollona mīlulis, kuru Apollons diska mešanas sacīkstēs nejauši nosita ar disku.
- Periklimens grieķu mitoloģijā - tēbiešu karavadonis, Poseidona dēls, karagājiena "Septiņi pret Tēbām" laikā viņš nogalina vinu no gājiena dalībniekiem - Partenopaju, uzmetot viņam no pilsētas mūra lielu akmeni; pēc tam vajā Amfiarāju, taču šajā brīdī no zibens spēriena atveras zeme un uzņem Amfiarāju ar visiem kaujas ratiem.
- Melanips grieķu mitoloģijā - tēbiešu varonis, Astaka dēls, kas aizstāvēja dzimto pilsētu karagājienā "Septiņi pret Tēbām", nāvīgi ievainoja Tīdeju vēderā, taču viņu pašu tūlīt nogalināja Amfiarājs.
- Niobe grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Amfiona sieva, kura ļoti lepojās ar saviem 12 bērniem un augstprātīgi izteicās, ka viņas bērni ir lielāka svētība nekā Lēto pēcnācēji, par ko Niobes bērnus nonāvēja dievu raidīto bultu krusa, skumjās Niobe pārvērtās par marmora statuju, kas lej nebeidzamas asaras; Niobe ir simbols mātes sērām.
- Antiope Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Nikteja meita, kura palika grūta no dievu valdnieka Zeva un bailēs no tēva dusmām aizbēga no Tēbām, Amfiona un Zēta māte.
- Alkmēne Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Amfitriona sieva, Hērakla māte, kuru Zevs apaugļoja Amfitriona izskatā un piedzima Hērakls, bet tā dvīņubrālis Īfikls bija Amfitriona dēls.
- Īfikls Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Amfitriona un Alkmēnes dēls, Hērakla brālis, kurš piedalījās vairākos Hērakla varoņdarbos.
- Kalliroja grieķu mitoloģijā - upes nimfa, Aheloja meita, Alkmaiona sieva, Akarnāna un Amfotera māte, kura pēc Alkaimona nāves izlūdzās Zevam padarīt viņas mazgadīgos dēlus tūlīt pieaugušus, kuri pēc tam atriebās par tēvu un nogalināja Fēgeju, viņa sievu un bērnus.
- Amirani gruzīnu mitoloģijā — varonis, galvenais personāžs eposā "Amiraniani", teiksmas par viņu sastopamas visā Gruzijā, visos gruzīnu valodas dialektos.
- Gvajānas plakankalne Gvajānas plakankalne - atrodas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā (angļu val. "Guiana Highlands"), starp Amazones un Orinoko zemieni, garums - >2000 km, augstums - līdz 3014 m.
- Kalnamuižas kraujas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1957. g.), devona iežu atsegumi Amulas kreisajā pamatkrastā Abavas ielejā, 300 m lejpus Kalnamuižas dzirnavām ir 14 m augsts atsegums, 800 m augšpus dzirnavām - 35 m augsts atsegums.
- Vizuļu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā krastā 700 m lejpus Melturu tilta, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 150 m, augstums - līdz 30 m, kraujas augšpusē Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas svītas gaišie smilšakmeņi, ko lielākoties aizsedz dolomīta nobiras, no dolomītu spraugām šļācas vairāki spēcīgi, krītoši avoti, kas ziemā veido līdz 7 m augstus leduskritumus.
- Vanagu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā pamatkrastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 9,427 ha, ir stāva, līdz 36 m augsta krauja, kurā >150 m garā posmā atsedzas Amatas un Gaujas svītas ieži ar aleirolītu un lodīšsmilšakmeņu starpkārtām; Egļu krauja; Rožu iezis; Roču iezis.
- Zvārtes iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Idumejas augstienes Gaujas senlejā, Amatas kreisajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 10,8 ha, ir devona smilšakmens iežu atsegums 150 m garumā, tā augstums — līdz 44 m, pakājē sekla grota (augstums — 2,5 m, platums — 7 m).
- Īļāku iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Amatas labā krasta krauja 700 m lejpus Vidzemes šosejas Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., kraujas garums \~100 m, augstums - 25 m, atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti.
- Dzilnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā starp Pērļupes un Kumadas ieteku Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir \~40 m augsts un \~300 m garš, pakavveidīgs iežu atsegums Amatas un Gaujas svītas smilšakmeņos un māla nogulumos, to turpina pārveidot sufozijas un sānerozijas procesi — iezis atvirzās >1 m gadā; apakšdaļu ārda Amatas straume, agšdaļu — avotu izplūdumi.
- Dambja iezis un Bruņa ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dambja iezis ir >30 m augsts Pļaviņu svītas dolomīta atsegums, kurā izveidojusies vienīgā tektoniskas izcelsmes ala Latvijā, kura ir 2 m augsta, šaura (dažviet tikai 25 cm plata) un 21 m gara plaisa, uz dolomītu sienām lāseņu notecējumi, salaktītu aizmetņi, alā mīt sikspārņi.
- Stūķu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 3,4 ha, kas ietver 15 m augstu smilšakmens krauju, pie kuras pamatnes izplūst vairāki nelieli avoti.
- Kājiņu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas lejteces labā pamatkrasta nogāzē, Kājiņu iezī, Amatas novada Drabešu pagastā, starp Kājiņu un Kalnzemnieku mājām, \~100 m no Līgatnes-Kārļu ceļa, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., izpētīto eju kopgarums - 25 m.
- Leimaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā \~1 km lejpus Amatas ietekas, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 6,2 ha, augstums — \~9 m, garums — 350 m, iezī izveidojusies līdz 30 m gara ala.
- Ēdernieku klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Amatas ietekas Cēsu novada Raiskuma pagastā, pie Ēdernieku mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., stāvkrasta augstums - 40 m, pie pamatnes ir upes izgrauzta 7 m plata un 5 m dziļa niša.
- Kalnasmīžu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., pēc debita lielākais avots Latvijā, no tā izplūstošais ūdens veido 3 m platu, \~0,25 m dziļu un 80 m garu strautu.
- Ķaubju iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā iepretī Ainavu kraujai, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 5,6 ha, tas ir 6 m augsts augšdevona smilšakmens un dolomīta atsegums \~45 m augstas un 50 m platas kraujas augšdaļā.
- Daudas un Jodupītes ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., to veido kanjonveidīga grava (dziļums - līdz 40 m), kurā ir \~30 m dziļš un 20 m plats piltuvveida iegruvums (t. s. Raganu katls), kas izveidojies, ūdeņiem tekot no Daudas kreisā stāvkrasta un izraisot erozijas un sufozijas procesus Gaujas un Amatas svītas smilšakmeņos, gravas kraujās ir līdz 35 m augsti smilšakmens atsegumi.
- mušmire Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Amanitaceae"), lapiņu sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un kas parasti ir indīga, 3 ģintis, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- mušmirsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Amanitaceae"), augļķermeņi gaļīgi, lieli (cepurītes diametrs - līdz 15 cm, kātiņa garums - līdz 25 cm), ar plīvuru, sporas veidojas uz lapiņām, \~150 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- makstsēne Himēnijsēņu klases mušmiru dzimtas mušmiru ģints sēņu grupa, kas pēc senākas klasifikācijas, līdz 20. gs. 90. gadiem bija atsevišķa mušmiru dzimtas ģints (bijušais nosaukums "Amanitopsis").
- Dhritarāštra hindu mitoloģijā - vientuļnieka Vjāsas un valdnieka Vičitravīrjas atraitnes Ambikas dēls, kurš bija akls kopš dzimšanas, un sākotnēji troni atdeva brālim Pāndu, bet pēc viņa nāves tomēr kļuva par valdnieku, viņam bija viena meita un simt dēlu: kauravas, kas vēlāk karoja par troni ar pāndavām.
- monoglaciālisms Hipotēze glacioloģijā par vienreizēju apledojumu (leduslaikmetu) kvartārā Eiropā, Āzijā un Z-Amerikā.
- histoplazmoze Hroniska cilvēku un dzīvnieku slimība, ko ierosina patogēna sēne, kuras sporas ieelpo ar putekļiem; izplatīta Amerikā, Āfrikā, DA Āzijā, Austrālijā, Eiropā sastopama reti.
- romantisms Idejisks un mākslas virziens (Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē), kas centās atrast jaunus sociālus un estētiskus ideālus, vērsās pret racionālismu, priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, individuālos pārdzīvojumus.
- jidišs Idišs - ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, kas veidojusies no viduslaiku augšvācu valodas un kurā runā ebreji Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī Amerikā un Izraēlā, lieto kvadrāta rakstu.
- Unguzs Iegultņveida pazeminājums starp Aizunguza Karakumu un Centrālo Karakumu, no Amudarjas austrumos līdz Uzbojai rietumos, Turkmenistānā, garums - \~470 km, lēzenu ieplaku (95-115 m vjl., platums - 1-4 km, garums - līdz 15 km) virkne ar solončakiem un takiriem, ziemeļos - kāple jeb činks (augstums 60-160 m), dienvidos - zema smilšu grēdu barjera.
- Nansena lielieplaka ieplaka Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, no Amundsena lielieplakas to atdala Gakeļa grēda, vidējais dziļums - 3450 m, lielākais - 5449 m, gultnē dūņas.
- elektriskais krēsls ierīce nāves soda izpildīšanai ar elektrisko strāvu (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
- Amarbadžasgalants ievērojams objekts Mongolijā (_Amarbažasgalant_), Darhanūlas aimaka rietumos.
- Miglas iezis iezis Amatas labajā krastā iepretī Zvārtas iezim, Drabešu pagastā, augšdevona Gaujas svītas smilšakmens kupolveida atsegums (augstums - 8-12 m).
- Amasja ils Turcijas ziemeļu daļā (_Amasya_), robežojas ar Ordu, Sivasas, Jozgatas, Čorumas un Samsunas ilu.
- karibi Indiāņu cilšu grupa (čoko, motiloni, karihoni, makuši, majogongi, panari, tapariti, arekuni, vaivaji, arari, bakiri u. c.), dzīvo gk. tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones (Venecuēlā, Kolumbijā, Brazīlijā, Gajanā), valoda veido īpašu saimi, saglabājusies kaimiņu kopiena, stipras matriarhāta paliekas, cilšu kulti.
- pano Indiāņu cilšu grupa (majoruni, remo, maji, šetebi, pakagvari, araravi, kašinavi, kontanavi u. c.), dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), valodas veido īpašu saimi, ciltis atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma stadijās, vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- arari indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
- arekuni Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
- bakiri Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
- čoko Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
- karihoni Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
- majogoni Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
- makuši Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
- motiloni Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
- panari Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
- tapariti Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
- vaivaji Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones.
- musmerene Indīga lapiņu sēne ("Amanita"); mušmire.
- gelsemicīns Indīgs alkaloīds, izolēts no Amerikas auga "Gelsemium sempervirens Ait."; paralizē elpošanas ceļus.
- fallins Indīgs hemolītisks zaļās mušmires "Amanita phalloides" glikozīds.
- Āndhra Pradēša Indijas Republikas štats (telugu val: ఆంధ్ర ప్రదేశ్, Āndhra Pradēś), atrodas Indostānas pussala dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Amaravati, platība - 275069 kvadrātkilometri, 82180000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - telugu.
- enterohepatīts Infekcioza tītaru slimība, visbiežāk novērota Amerikā, ierosina sēnīte, inficējas caur barošanas traktu.
- statūts Īpaši svarīgs likums (dažās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- Spandarmata irāņu mitoloģijā - apstrādātas zemes dieviete, dzīvības devēja, reliģiskās tikumības personifikācija, viena no Ameša Spentas dievībām; Spenta Armaiti.
- Vohu Mana irāņu mitoloģijā - pēc augstākā dieva Ahuramazdas nākamais no septiņām Ameša Spentas dievībām, kas personificē taisnīgo domu.
- Haurvatāts Irāņu mitoloģijā - viena no Ameša Spentas dievībām, kuras radījis augstākais dievs Ahuramazda.
- Imrāns islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) tēvs, atbilst Bībeles Amrāmam, kaut arī vairākas detaļas atšķiras.
- Imrāms Islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) tēvs, atbilst Bībeles Amrāmam, lai gan vairākas detaļas viņa dzīvesstāstā ir atšķirīgas no Bībeles.
- papaija īstais meloņkoks ("Carica papaya"), vijolīšu rindas meloņkoku dzimtas suga, neliels koks vai krūms, kas aug Amerikas tropu zonā.
- superintendents Izglītības departamenta vadītājs (Amerikas Savienotajās Valstīs).
- amonīti Izmirusi galvkāju klases kamerčauļu apakšklases kārtas jūras gliemju grupa ("Ammonitida"), kas dzīvoja jūrā uz grunts no devona līdz krīta periodam, Latvijā atrasti Dienvidkurzemē juras nogulumos.
- amonīti Izmirusi galvkāju klases kārta ("Ammonoidea"), atrodamas ļoti daudzveidīgas čaulas, kuru diametrs sasniedz 2 m, konstatēts \~1700 ģinšu, vairākas noder par vadfosilijām, Latvijā atrastas juras perioda nogulumos Kurzemē.
- benetīti Izmirušu megafilo kailsēkļu klase ("Bennettitatae"), eksistējusi mezozojā, nelieli koki, fosīlijas Eirāzijā, Z-Amerikā.
- Disnejlenda izpriecu parks Anaheimā, netālu no Losandželosas Kalifornijā; dibināts 1955. g.; atrakcijās atainoti V. Disneja filmu varoņi, Amerikas vēsture, nākotnes vīzijas un dažādu zemju dabasskati; līdzīgi parki ierīkoti Floridā (1971. g.), Tokijā (1983. g.) un Parīzes tuvumā (1991. g.).
- stāvizrāde Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs.
- muckraking Izteiciens, sevišķi Amerikā, par žurnālistiem, kas mēģina atklāt korupciju valsts iestādēs un privātajā sektorā (angļu "mēslu grābšana").
- Amatas novads izveidojās Cēsu rajonā 2000. g., apvienojot Drabešu un Amatas pagastu; 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, kas ietvēra arī Nītaures, Skujenes un Zaubes pagastu.
- Amatas pagasta teritorija izveidojās pēc 2. pasaules kara pirmskara Drabešu pagasta dienvidu daļā un bijušā Kosas pagasta ziemeļu galā, nodibināts 1990. g.; 2000.-2009. g. teritorija ietilpa Cēsu rajona Amatas novadā un pagasts nepastāvēja kā administratīva vienība.
- SEGA Japānā dibināta starptautiska video spēļu un aparatūras izstrādes firma (angļu val. "SErvice GAmes").
- nembutsu Japāņu budisma sektās daudzkārtēja vienas un tās pašas formulas "Namo Amida butsu" atkārtošana, vēršoties pie Budas Amida.
- Hoņiņigi Japāņu mitoloģijā - Amaterasu mazdēls, Hoderi un Hori tēvs.
- Takamahara japāņu mitoloģijā - Debesu pasaule, Debesu dievu, dievišķo senču dzīvesvieta, kurā valda Amaterasu; tās pretstats ir Zeme, kur mīt Zemes dievības un cilvēki.
- Cukujomi Japāņu mitoloģijā - dieva Idzanagi dēls, kas piedzimis no ūdens lāsēm un ir mēness dievs, saules dievietes Amaterasu un vētras un ūdens stihijas dieva Susano brālis, viņam pieder valstība, kurā valda nakts.
- Hori Japāņu mitoloģijā - dievietes Amaterasu mazdēla Hoņiņigi un viņa sievas Konohanas Sakujahimes dēls, kurš bija mednieks, bet viņa vecākais brālis Hoderi - zvejnieks.
- Hoderi Japāņu mitoloģijā - dievietes Amaterasu mazdēla Hoņiņigi un viņa sievas Konohanas Sakujahimes dēls, kurš bija zvejnieks, bet viņa jaunākais brālis Hori - mednieks.
- Nakime japāņu mitoloģijā - fazānmātīte, ko Debesu dievi sūta uz Zemi, lai atgādinātu Amevakam par neizpildīto uzdevumu.
- Cukijomi Japāņu mitoloģijā - mēness dievs, pirmatnējā radītāja Idzanagi dēls, saules dievietes Amaterasu un vētru dieva Susano brālis.
- Omoikane Japāņu mitoloģijā - pārdomu dievs, dieva Takamimusubi dēls, kuram bija uzdots izdomāt, kā dievieti Amaterasu izvilināt no alas, kur tā bija noslēpusies.
- Takamimusubi Japāņu mitoloģijā - varena dievība, viens no pieciem pirmatnējiem nepāra dieviem, kas no Visuma haosa sācis radīt pasauli; kopā ar Saules dievieti Amaterasu viņš lemj Zemes likteņus.
- Ame Kojane japāņu mitoloģijā — dievība, kas attēlota mītā par Saules dievietes Amaterasu atgriešanos no grotas.
- Ame Udzume japāņu mitoloģijā — jauna, daiļa dieviete, iespējams rītausmas dieviete, kurai ir nozīmīga loma Amaterasu izvilināšanā no grotas.
- Ame Vakahiko japāņu mitoloģijā — saules dievietes Amaterasu sūtnis uz Zemes, kuram vajadzēja cīnīties ar Zemes dievu, taču viņš apprecēja Zemes dieva meitu un aizmirsa Debesu dievu uzdevumu.
- augstākās debesu dievības japāņu piecas pirmatnējās dievības: Ame Minakanusi ("debesu vidus valdnieks"), vecākā debesu dievība, Takamimusubi un Kamimusubi, kā arī divas mazāk nozīmīgas dievības - Umasjasjikabihikodzi un Ame Totokači.
- idišs Jidišs - ģermāņu valodu grupas valoda, ko stipri ietekmējušas citas valodas; tajā runā ebreji Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī Amerikā un Izraēlā.
- Amvrakijas līcis Jonijas jūras līcis Grieķijā (_Amvrakikós Kólpos_), Epiras perifērijā.
- Ammāna Jordānijas galvaspilsēta (_‘Ammān_), muhāfazas centrs, atrodas 40 km uz austrumiem no Jordānas upes, 1,3 miljoni iedzīvotāju (2007. g.); senatnē - Rabatammona, hellēnisma posmā - Filadelfija.
- Jordānija Jordānijas Hāšimītu Karaliste - valsts Rietumāzijā ("Al Urdunn"), platība - 89342 kvadrātkilometri, 6269300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ammāna, administratīvais iedalījums - 12 muhāfazu, robežojas ar Sīriju, Irāku, Saūda Arābiju un Izraēlu.
- Amalteja Jupitera pavadonis ("Amalthea"), vidējais attālums no planētas - 181400 km, izmēri - 168 km.
- Ambaru līcis jūras līcis (_Ambaro, Helodranon’_) Madagaskarā, Ancirananas provinces rietumu piekrastē.
- Amundsena līcis jūras līcis (angļu val. "Amundsen Bay") Indijas okeāna Kosmonautu jūras austrumu krastā, Antarktīdā.
- Amundsena līcis jūras līcis (angļu val. "Amundsen Gulf") Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, starp Ziemeļamerikas kontinentu, Benksa un Viktorijas salu, garums — 445 km, lielākais platums — 213 km, lielākais dziļums — 285 m.
- Amakusas līcis jūras līcis Austrumķīnas jūras Japānas piekrastē (_Amakusa-nada_), Kjusju salas rietumos.
- Amatikes līcis jūras līcis Karību jūras Hondurasas līcī (_Amatique, Bahia de_), Belizas un Gvatemalas teritorijā.
- Amohostas līcis jūras līcis Kipras salas austrumos (_Ammochostoú, Kólpos_)
- Ampasindavas līcis jūras līcis Madagaskarā (_Ampasindava, Helodranon’_), Ancirananas provinces rietumos, Mozambikas šauruma ziemeļaustrumos.
- Amčitkas šaurums jūras šaurums Beringa jūras dienvidrietumu daļā (_Amchitka Pass_), starp Retu un Andrejanova salām, ASV teritorija.
- Amuktas šaurums jūras šaurums Klusajā okeānā (_Amukta Pass_), starp Andrejanova un Foksa salu grupu.
- Amūras limāns jūras šaurums Krievijā (_Amurskij liman_), savieno Sahalīnas līci ar Tatāru šaurumu, atdala Sahalīnas ziemeļu daļu no kontinenta, garums — 185 km, platums — līdz 40 km, dziļums — 3-5 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas \~2 m.
- Ambo šaurums jūras šaurums Māršala salās (_Ambo Channel_), starp Elleras un Leganas salu.
- ikarieši Kādas Kabē aprakstītas komunistiskas republikas iedzīvotāji; 19. gs. 40. gados Amerikā nodibinājās dažas šādas komūnas un viņu piederīgos arī tā sauca.
- pelaste Kaķaste jeb astainais amarants ("Amaranthus caudatus").
- jaguārundi Kaķu suga, sastopama Amerikas kontinentā no Paragvajas līdz Teksasai, līdzīgi caunai.
- antūrija Kallu dzimtas ģints ("Anthurium"), mūžzaļš daudzgadīgs augs, ap 500 sugu, Amerikas tropiskajos apgabalos, Latvijā dažas audzē siltumnīcās vai telpās.
- kalādija Kallu dzimtas ģints ("Caladium"), savvaļā sastopama Amerikas tropos, bumbuļaugs, ziedi neievērojami, lapas lielas, dažādās krāsās ar dažādiem raibumiem.
- dīfenbahija Kallu dzimtas ģints ("Dieffenbachia"), brīvdabā tropiskās Amerikas augi, lielām, platām, dažādās krāsās izraibotām lapām, Eiropā audzē siltumnīcās un augu mājās kā krāšņumaugu.
- Kalna Kalna dīķis - dzirnavezers Amatas novada Zaubes pagastā uz Zaubes upes; Zaubes dzirnavezers.
- Amaro kalna virsotne Itālijā (_Amaro, Monte_), Abruco reģionā, augstums - 2793 m.
- Amadrors kalniene Alžīrijā (_Amadror_), Tamanrāsetas vilājas austrumos.
- digeri Kalnrači, sevišķi Dimanta raktuvju strādnieki Amerikā un Āfrikā.
- Ajumkans kalns Krievijā (_Ajumkan, gora_), uz Habarovskas novada un Amūras apgabala robežas, netālu no robežas ar Sahas Republiku (Jakutiju), augstums 2255 m.
- Aparnieku kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Cēsu novada Amatas pagastā, 3 km no Spāres, kupolveida paugurs ar 2 virsotnēm, absolūtais augstums - 216 m vjl. (relatīvais augstums - 35 m), to veido gk. morēnas nogulumi, daļēji apaudzis ar mežu.
- Amargosas grēda kalnu grēda ASV (_Amargosa Range_), Kalifornijas un Nevadas štatā, austrumos no Nāves ielejas.
- Jablonu grēda kalnu grēda Austrumsibīrijā, veido ūdensšķirtni starp Ļenas un Amūras baseinu, garums - \~650 km, augstākais punkts 1680 m vjl.
- Kalaras grēda kalnu grēda Krievijā, Aizbaikāla novadā un Amūras apgabalā, Stanovoja kalnienes ziemeļaustrumu daļā, garums — \~350 km, augstums — līdz 2482 m.
- Tukuringra Kalnu grēda Krievijā, Amūras apgabalā, garums - 230 km, augstums - līdz 1605 m, seismiski aktīvs rajons.
- Turanas grēda kalnu grēda Krievijas Amūras apgabalā un Habarovskas novadā, garums — \~300 km, augstums — līdz 1861 m, Selemdžas un Zejas ūdensšķirtne.
- Hisaras grēda kalnu grēda Pamira-Alaja sistēmas rietumu daļā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, Zeravšanas un Amudarjas baseina ūdensšķirtne, garums — \~200 km, augstums — līdz 4643 m.
- Badžalas grēda kalnu grēda Pieamūrā, Krievijā, Habarovskas novadā, Amūras un Amguņas ūdensšķirtne, garums - 220 km, augstums - līdz 2640 m.
- Jamalins Kalnu grēda Pieamūrā, Krievijā, uz Amūras apgabala un Habarovskas novada robežas, garums - 180 km, augstums - līdz 2295 m.
- Amūrs kalnu grēda Sahāras Atlasā (_Amour, Djebel_), Alžīrijas Bejedas un Agvātas muhāfazā.
- Džagdi Kalnu grēda Tālajos Austrumos, Krievijas Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, garums >2000 km, augstums - līdz 1593 m.
- Sihotealins Kalnu sistēma Krievijas Tālajos Astrumos (Piejūras un Habarovskas novadā), veido ūdensšķirtni starp Amūras un Japāņu jūras baseinu, garums - 1200 km, platums - 200-250 km, vidējais augstums - 800-1000 m, augstākā virsotne - 2077 m.
- Amjata kalnu virsotne Itālijā (_Amiata, Monte_), Toskānas reģionā uz Groseto un Sjēnas provinces robežas, augstums - 1738 m.
- vapiti Kanādas briedis, staltbriežu pasuga, kas dzīvo Z-Amerikā un A-Āzijā.
- smiltāja kāpuniedre kāpuniedru suga ("Ammophila arenaria"), sastopama ne visai bieži kāpās jūras (arī Rīgas līča) piekrastē.
- Amālienborga Karaļu rezidence Kopenhāgenā (no 1974. g.), celta 1750.-1760. g., sastāv no 4 vienādām ēkām ap astoņstūru laukumu un tiek uzskatīta par izcilāko rokoko arhitektūras būvi Eiropā ("Amalienborg").
- pronunsiamiento Karaspēka sacelšanās pret valdību, kas bieži notiek spāniešu republikās Amerikā.
- Lanjeins Karenu (Mjanma) mitoloģijā — kopā ar savu māsu Amongu — pirmais cilvēku pāris.
- dzeltenvaidze Karpu dzimtas suga, plēsīga, ātraudzīga zivs līdz 2 m garumā un 40 kg svarā, satopama Amūras baseinā un Ķīnas upēs.
- Kaulu Kaulu ezers - Kauļu ezers Amatas pagastā.
- Kauļi Kauļu ezers - atrodas Cēsu novada Amatas pagastā, platība - 1,4 ha; Kaulu ezers.
- amerikānisms Kaut kas Amerikas Savienotajām Valstīm raksturīgs.
- Kažoču Kažoču upe - Amatas labā krasta pieteka.
- Kizilkums Kizilkuma rezervāts - atrodas Uzbekistānā, Buhāras vilojatā, Amudarjas palienē, platība - 40 kvadrātkilometru, dibināts 1971. g., lai pētītu tugaju-smiltāju kompleksus, staltbriežu (Buhāras pasuga), džeirānu un fazānu ekoloģiju un un izstrādātu aizsardzības metodes.
- tradeskancija Komelīnaugu dzimtas ģints ("Tradescantia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar stāvu vai ložņājošu stublāju un ziliem, sārtiem, retāk baltiem ziediem, \~30 sugu, savvaļā Amerikas tropu un subtropu joslā.
- komelīna Komelīnu rinda ("Commelinales") - viendīgļlapju klases komelīnu apakšklases taksons, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, sukulenti, arī epifīti, tropos, subtropos, gk. Amerikā, Āfrikā.
- kongregacionālists kongregacionālisma reliģiskā virziena piekritējs (Anglijā, 16. gadsimtā arī Amerikas Savienotajās Valstīs).
- pasaules daļa kontinents ar apkārtējām salām; ir sešas pasaules daļas: Austrālija kopā ar Okeāniju, Āzija, Eiropa, Amerika, Āfrika un Antarktika.
- Ziemeļamerika Kontinents rietumu puslodē, Amerikas ziemeļu daļa, platība - 20,36 mlj kvadrātkilometru (16% pasaules sauszemes), 524 mlj iedzīvotāju (2007. g.), garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 7600 km, platums - 6400 km.
- Dienvidamerika Kontinents rietumu un dienvidu puslodē (neliela daļa arī ziemeļu puslodē), kopā ar Ziemeļameriku veido pasaules daļu Ameriku, platība - 17,8 mlj kvadrātkilometru (kopā ar salām), 371 mjn iedzīvotāju (2006. g.), garums 7150 km, lielākais platums - 5150 km.
- lielkontinents Kontinents, kas izveidojies atsevišķu kontinentu saplūšanas rezultātā, ko rada kontinentu dreifs; piemēram, pirms 300 miljoniem gadu uz Zemes bija viens kontinents - Pangeja, bet pēc 100 miljoniem gadu paredzama Amerikas un Āzijas kontinentu saplūšana; superkontinents; milzzeme.
- iežgrimons Korinte 1 ("Amelanchier").
- vinagrada Korinte 1 ("Amelanchier").
- alkšņlapu korinte korintu suga ("Amelanchier alnifolia").
- kokveida korinte korintu suga ("Amelanchier arborea").
- Kanādas korinte korintu suga ("Amelanchier canadensis").
- krāšņā korinte korintu suga ("Amelanchier florida").
- gludā korinte korintu suga ("Amelanchier laevis").
- Lamarka korinte korintu suga ("Amelanchier lamarckii").
- ovālā korinte korintu suga ("Amelanchier ovalis").
- vārpainā korinte korintu suga ("Amelanchier spicata"), kas Latvijā stādīta kopš 19. gs. beigām, aklimatizējusies un pārgājusi savvaļā.
- Kostarika Kostarikas Republika - valsts Centrālajā Amerikā (sp. val. "Costa Rica" / "República de Costa Rica"), platība - 51060 kvadrātkilometru, 4516200 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Sanhosē, administratīvais iedalījums - 7 provinces, robežojas ar Nikaragvu un Panamu, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra.
- piķenes krāsojamais līdzeklis (melnuma zāles), ko iegūst no Amerikas kampeša ("Haematoxylon campechianum").
- sarkangalvas amadīnžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Amadina erythrocephala").
- joslainā amadīnžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Amadina fasciata").
- Amūras apgabals Krievijas Federācijas subjekts (_Amurskaja oblast’_), atrodas Krievijas Tālajos Austrumos, platība - 363700 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Blagoveščenska, robežojas ar Aizbaikāla novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Habarovskas apgabalu un Ebreju autonomo apgabalu, kā arī ar Ķīnu.
- Aizbaikāla novads Krievijas Federācijas subjekts (_Zabaikal’skij kraj_), atrodas Austrumsibīrijas dienvidos, platība - 431500 km2, 1117030 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Čita, robežojas ar Burjatijas Republiku, Irkutskas apgabalu, Sahas Republiku (Jakutiju) un Amūras apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Mongoliju.
- Svētceļnieku tēvi kristiešu puritāņu grupa, kas 1620. gadā pameta Angliju un devās uz Ameriku, kur Plimutā (Masačūsetas štatā) nodibināja koloniju.
- šeikeri Kristiešu sekta (18. gadsimtā Anglijā un Amerikas Savienotajās Valstīs), kas sludināja atgriešanos pie agrīnās kristietības laika kopienas; šīs sektas locekļi.
- independenti Kristiešu sekta, galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs; kongregacionālisti.
- aligatoreņi Krokodilu kārtas dzimta ("Alligatoriidae"), vidēji lieli un lieli rāpuļi, mīt tropu un subtropu upēs, ezeros, purvos gk. Amerikas tropos un subtropos, Ķīnā.
- aligators Krokodilu kārtas dzimta ("Alligatoriidae"), vidēji lieli un lieli rāpuļi, mīt tropu un subtropu upēs, ezeros, purvos gk. Amerikas tropos un subtropos, Ķīnā.
- ragukrupis Krupju dzimtas suga, ķermenis masīvs 15-20 cm garumā, acs augšējam plakstiņam ragveidīgs izaugums, pāri mugurai oranžsarkana vai zaļa josla, sastopams mitros mežos D-Amerikā.
- circeņprusaki Kukaiņu kārta, reliktgrupa, vidēji lieli (1-3 cm) slaidi bezspārnaini kukaiņi, polifāgi, aktīvi naktī, dzīvo kalnos pie mežu robežas, Z-Amerikā un A-Āzijā.
- herkulesvabole Kukaiņu klases vaboļu kārtas skarabeju dzimtas suga ("Dynastes hercules"), lielākā vabole, garums - līdz 16 cm, sastopama Centrālajā un Dienvidu Amerikā.
- Ežupe Kumada, Amatas pieteka.
- Kumāda Kumada, Amatas pieteka.
- Kumata Kumada, Amatas pieteka.
- Kumoda Kumada, Amatas pieteka.
- Grūba Kumadas labā krasta pieteka Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 11 km, lejpus Vidzemes šosejas upē ir 2 ūdenskritumi (augstums - 2,5 un 2 m), kas kopā ar bijušo Ieriķu dzirnavezeru ir aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.); Grūbe; Ieriķupīte; Melderupe; Meldrupīte.
- ambrozija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ambrosia"), ar \~40 sugu, Latvijā 3 adventīvas sugas, stublājs līdz 1 m augsts, smalks, plaši, izkliedus zarots vai zari tikai augšdaļā, lapas pamīšus vai pretējas, plūksnaini dalītas.
- sudrabpodziņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ammobium"), dekoratīvi augi griezto ziedu ieguvei.
- brūnactiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Coreopsis"), \~114 sugas (Amerikā, tropiskajā Āfrikā), Latvijā audzē kā krāšņumaugus, zaroti lakstaugi ar pretējām lapām, ziedu kurvīši pa 1 garu zaru galos.
- kosmeja Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cosmos"), sastopama tropiskajā un subtropiskajā Amerikā, 26 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu.
- helēnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helenium"), \~40 sugu (Amerikā), Latvijā audzē kā krāšņumaugu atsevišķas rudens šķirnes, daudzgadīgi lakstaugi, stublājs 90-150 cm augsts, spārnains, lapas pamīšas, zied VII-IX zelta dzelteniem ziediem, kas sakārtoti kurvīšos.
- saulgrieze Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helianthus"), lakstaugs ar augstu stublāju un lielu, dzeltenu ziedu, \~70 sugu, gk. Amerikā, Latvijā audzē 2 sugas, kas sastopamas arī kā dārzbēgļi.
- mikānija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Mikania"), \~160 sugu, visas Amerikas tropos un subtropos; no atsevišķām sugām iegūst līdzekļus pret čūsku un skorpionu indēm.
- ceratozaurs Ķenguram līdzīga izmirusi, 4-5 m gara ķirzaka, īsām priekškājām un garu asti, dzīvoja apakšējā krīta periodā ZR Amerikā un D Āfrikā.
- amerīcijs ķīmiskais elements Am, atomnumurs 95, atommasa 243,06, aktinoīds; radioaktīvs, mākslīgi iegūts kodolreakcijās.
- Amnokgana Ķīnas un Korejas TDR robežupes nosaukums korejiešu valodā (_Amnok-gang_), garums - 813 km, sākas vulkāna Baitoušana nogāzē, ietek Dzeltenās jūras Rietumkorejas līcī; ķīniešu valodā - Jaludzjana (_Yalu Jiang_).
- Heilundzjana Ķīnas un Krievijas robežupes Amūras nosaukums Ķīnā.
- Emituofo Ķīniešu vārds budisma bodhisatvam Amitābham.
- Ēdernieku krāces Ķūķu krāces, Gaujas seklūdens posms lejpus Amatas ietekas.
- manitu Labs vai ļauns gars kā pielūgsmes un godbijības objekts (Amerikas indiāņiem); tas, kam piemīt pārdabisks spēks.
- pelašķu lācītis lācīšu dzimtas suga ("Ammobiota festiva"), Latvijā aizsargājama.
- nojumes lapeņputns lapeņputnu suga ("Amblyornis inornatus").
- strupzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases mēziju dzimtas ģints ("Amblyodon"), Latvijā konstatēta 1 suga, aizsargājama.
- Aģitteātris Latviešu aģitācijas un propagandas teātris - latviešu teātris Maskavā, darbojās 1921.-1923. g., vadīja T. Amtmanis.
- Aizupe Latviešu kolonija Krievijas Tālajos austrumos Amūras apgabalā pie Zejas upes 20 km no Ovsjanskas pilsētas, izveidojās 1908. g., 1914. g. bija 47 viensētas, pastāvēja līdz 1938. g.
- LAAC Latvijas-Amerikas Acu centrs.
- Baltijas harta Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Amerikas Savienoto Valstu partnerības dokuments, ko parakstīja Baltijas valstu prezidenti un ASV prezidents 1998. g. 16. janvārī Vašingtonā, ar to paziņojot, ka to kopīgais mērķis ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilnīga integrācija Eiropas un transatlantiskajās politiskajās, ekonomiskajās, drošības un aizsardzības organizācijās un ka Eiropa nebūs pilnīgi droša, kamēr Latvija, Igaunija un Lietuva nebūs drošas.
- rančo Lauku mājas (Latīņamerikā); lopkopības ferma (gk. Amerikas Savienoto Valstu rietumos).
- hamameliss Lazdai līdzīgs augs Amerikā un Āzijā, no kura mizas iegūst ekstraktu, ko lieto farmācijā un kosmētisko preparātu ražošanai.
- Amazones līdzenums līdzenums ap Amazones upi, gk Brazīlijā, nedudz ietverot arī Peru teritoriju.
- Zejas–Burejas līdzenums līdzenums Krievijas Amūras apgabalā, starp Zeju, Amūru un Turanas grēdas priekškalnēm, augstums 200-300 m, smilšmāla nogulumi, Burejas baseina ogļu atradnes.
- Kizi Lielais Kizi - ezers Krievijā, Habarovskas novadā, Sihotealina ziemeļu daļā 5,6 m vjl., platība - 280 kvadrātkilometru, dziļums - 3-4 m, rietumu daļā savienots ar Amūru.
- Tāfuna Lielākā pilsēta Amerikāņu Samoa Teritorijā, 9750 iedzīvotāju (2012. g.).
- dakoti Lielākā siu cilšu indiāņu grupa Z-Amerikā, agrāk apdzīvoja lielas teritorijas ap Misūri; 17. gs. tika atspiesti prērijā.
- Mazā Muša Lielās Mušas kreisā krasta pieteka Maļinovas pagastā, augštece Ambeļu un Biķernieku pagastā.
- Amāzija Lielkontinents, kura veidošanās sākums paredzams aptuveni pēc 100 miljoniem gadu saplūstot Amerikas un Āzijas kontinentiem.
- puma Liels kaķu dzimtas dzīvnieks (Amerikā) ar slaidu ķermeni, īsu vienkrāsainu apmatojumu, mazu galvu, spēcīgām kājām un garu asti, kurai ir vienmērīgs apmatojums.
- sapodilla Liels mūžzaļš koks, kas aug Amerikas tropu joslā; ražo ēdamus augļus, tiek izmantota arī šī koka sula.
- sabadils Liliju dzimtas sīpolaugs, kas aug Centrālās Amerikas un Dienvidamerikas kalnu pļavās; sēklas lieto veterinārijā un medicīnā.
- blūzs Lirisks, melanholisks Amerikas melnādaino vokālās mūzikas žanrs.
- amati Lociņinstrumentu nosaukums, kas izceļas ar savu skanējumu; tos darinājuši itāliešu meistari - Amati dzimtas locekļi (16.-18. gs.).
- Holivuda Losandželosas pilsētas daļa ("Hollywood"), Kalifornijā, ASV, no 20. gs. sākuma kļuva par Amerikas kinoindustrijas centru, tagad palikušas tikai nedaudzas filmu sabiedrības, bet tiek ražots daudz TV seriālu.
- lutreola Lutreola vision - Amerikas ūdeles "Mustela vision" nosaukuma sinonīms.
- Āpšupe Maiļupe, Amatas pieteka.
- Amistada ūdenskrātuve mākslīga ūdenskrātuve un dambis uz ASV un Meksikas robežas (_Amistad, Presa la_), Riograndes / Riobravo upē, kas būvēta, lai nodrošinātu ūdens uzglabāšanu apūdeņošanai, plūdu kontroli un hidroenerģijas ražošanu.
- bruņlīdaka Makšķernieku iecienīta zivs, ap 1,5 m gara līdaka ar pagarinātu knābjveida purnu, dzīvo gk. Z-Amerikā.
- Amundsena jūra malas jūra Klusajā okeānā (angļu valodā _Amundsen Sea_), Mērijas Bērdas Zemes (Antarktīdas rietumos) piekrastē starp 100. un 123. rietumu garumu grādu, platība - 98000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 585 m.
- parastā mandele mandeļu suga ("Amygdalus communis").
- Gruzijas mandele mandeļu suga ("Amygdalus georgica").
- zemā mandele mandeļu suga ("Amygdalus nana").
- trīsdaivu mandele mandeļu suga ("Amygdalus triloba").
- Maraža Maražo, sala Amazones grīvā, Brazīlijā.
- kreni Mārrutks ("Amoracia rusticana").
- mārakas Mārrutks ("Amoracia rusticana").
- mārruks Mārrutks ("Amoracia rusticana").
- māruks Mārrutks ("Amoracia rusticana").
- merdiķi Mārrutks ("Amoracia rusticana").
- mērrutki Mārrutks ("Amoracia rusticana").
- mērrutkis Mārrutks ("Amoracia rusticana").
- mērrutks Mārrutks ("Amoracia rusticana").
- mērutki Mārrutks ("Amoracia rusticana").
- mērutks Mārrutks ("Amoracia rusticana").
- neontetra Maza, līdz 4 cm gara zivtiņa, dzīvo Amazones baseina augšdaļā; spilgto un skaisto krāsu dēļ tiek turētas akvārijos; neona zivtiņa.
- gvajave miršu dzimtas suga ("Psidium guajava"), augļu koks, kura dzimtene ir Amerikas tropi; šā koka auglis ābola lielumā, kurā ir daudz C un A vitamīna.
- familisti Mistiski reliģiska sabiedrība, ko nodibināja Heinrichs Niklāss (1501-1580) Amsterdamā un Emdenē.
- Dzimmu Mītisks Japānas imperatoru sencis, saules dievietes Amaterasu pēctecis; Dzimmu Tenno.
- eskimosi Mongoloīdu rasei radniecīga tautība, kas dzīvo Amerikas ziemeļos un Āzijas (Krievijas) ziemeļaustrumos.
- Mormoņu grāmata mormonisma Svētie raksti, kuri atklājās Džozefam Smitam; apraksta konfliktu starp diviem ģimenes atzariem, kuri 600. gadā dievišķā vadībā emigrēja no Jeruzalemes uz Ameriku; mormoņi šo grāmatu uzskata par Bībeles atklāsmes noslēgumu.
- abinieki Mugurkaulnieku klase ("Amphibia"), kas dzīvo gan ūdenī, gan uz sauszemes ("Amphibia"), pirmie un primitīvākie sauszemes mugurkaulnieki, kas vēl saglabājuši saistību ar ūdensvidi, iedala 3 kārtās.
- Amrāna muhāfaza Jemenā (_'Amrān_), valsts rietumu daļā.
- Amena el Asma muhāfaza Jemenā (_Amanah al ‘Așmah_), aptver valsts galvaspilsētu Sanu.
- Ammāna muhāfaza Jordānijā (_‘Ammān_), robežojas ar Balkas, Zarkas, Maānas, Kerakas un Mādebas muhāfazu, kā arī ar Saūda Arābiju.
- starptautiskā Krišnas apziņas biedrība mūsdienu hinduistu bhakti kults, kas ir ļoti izplatīts Eiropā un Amerikā, ticīgie dzeltenās drānās un noskūtām galvām dzied mantru "Harē Krišna", kas ļauj viņiem sasniegt ekstātisku vienotību ar Dievu.
- mušmere Mušmire ("Amanita").
- baltā makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita alba").
- divkrāsu makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita battarae").
- oranžā makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita crocea").
- alkšņu makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita friabilis").
- dzeltenbrūnganā makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita fulva").
- olīvpelēkā makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita olivaceogrisea").
- pelēkā makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita vaginata").
- bālā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita citrina").
- pelēkā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita excelsa", syn. "Amanita spissa").
- dzeltenā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita gemmata").
- sarkanā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita muscaria").
- panteru mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita pantherina").
- zaļā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita phalloides").
- violetbrūnā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita porphyria").
- brūnā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita regalis").
- sarkstošā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita rubescens").
- bārkstainā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita strobiliformis").
- baltā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita virosa").
- gvajaks Mūžzaļš Amerikas tropu koks un krūmi ar cietu, blīvu koksni, kurā ir ēteriskas eļļas un daudz sveķu; tos izmanto mašīnbūvē un medicīnā.
- pilokarpuss Mūžzaļš tropu krūms no rūtu dzimtas, aug Amerikā; no lapām iegūst alkaloīdu pilokarpīnu, kuru lieto medicīnā kā līdzekli, kas pazemina acu iekšējo spiedienu.
- amerikāņi Nācija, Amerikas Savienoto Valstu pamatiedzīvotāji; izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
- Amerikāņu Samoa nacionālais parks nacionālais parks Amerikāņu Samoa Teritorijā, ASV, izveidots 1988. g., platība - 55 km^2^.
- Amboro nacionālais parks nacionālais parks Bolīvijā (_Amboró, Parque Nacional_), Santakrusas departamenta rietumos.
- Amazonijas nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Amazônia, Parque Nacional da_), atrodas Paras štata rietumos, Tapažosas upes kreisajā pusē.
- Amakajaku nacionālais parks nacionālais parks Kolumbijā (_Amacayacú, Parque National Natural_), Amazonasas departamenta dienvidos.
- Amotapes kalnu nacionālais parks nacionālais parks Peru (_Cerros deAmotape, Parque Nacional_), Tumbesas reģionā.
- goldi Nanaji - viena no kopējās tungusu un mandžuru grupas ciltīm, Amuras upes labajā krastā starp Sungari un Usuri ietekām.
- dolārs Naudas vienība (Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā un citās valstīs); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- Nadiena Nediene, Amatas pieteka.
- Nediena Nediene, Amatas pieteka.
- Vedienīte Nediene, Amatas pieteka.
- Zāģerupe Nediene, Amatas pieteka.
- mulati Negroīdās rases (parasti nēģeru) un eiropeīdu jaukta grupa (galvenokārt Amerikā).
- ņurņiks Nēģu kāpurs ("Ammocoetes"), ķermenis parasti tārpveidīgs, dzīvo upēs, strautos, ieracies smiltīs (dūņās); par pieaugušu indivīdu pārvēršas pēc 3-6 gadiem.
- Vudstoka Neliela apdzīvota vieta ASV ("Woodstock") uz ziemeļrietumiem no Ņujorkas, kuras tuvumā (Betelā) 1969. gada 15.-17. augustā notika viens no pasaulē visvairāk daudzinātiem rokfestivāliem, kas pulcēja ap 450000 rokmūzikas un hipijiskā dzīvesveida piekritēju no visas Amerikas.
- Amaka neliela sala ASV (_Amak Island_), Beringa jūras dienvidaustrumos, Aleutu salās, Foksu salu ziemeļaustrumos.
- Ambelau neliela sala Bandas jūras ziemeļos (_Ambelau_), Indonēzijas teritorija.
- Ambila neliela sala Filipīnās (_Ambil_), Lusonas jūras austrumos, Rietummindoro provinces teritorija.
- Amsterdameja neliela sala Svalbārā (_Amsterdamøya_), Špicbergenas arhipelāga ziemeļrietumos, ietilpst Ziemeļrietumšpicbergenas nacionālajā parkā.
- Danskeja neliela sala Špicberganas arhipelāga ziemeļrietumos, uz dienvidiem no Amsterdamejas salas, Špicbergenas salas ziemeļrietumu piekrastē.
- Stupelišķu ezeri nelieli ezeriņi Ambeļu pagastā.
- amorets Neliels Amora atveidojums mākslā un arhitektūrā.
- bazilisks Neliels ķirzaku dzimtas dzīvnieks, izplatīts Amerikā.
- mazlācītis Neliels plēsēju kārtas dzīvnieks (Amerikā) ar slaidu ķermeni, garu asti un biezu apmatojumu.
- Amboina nelielu salu grupa (_Amboyna Cay_), Dienvidķīnas jūras dienvidu daļā, Malaizijas un Filipīnu strīdus teritorija; vjetnamiešu - Anbana (_An Bang, Đảo_).
- Ambergrisu salas nelielu salu grupa Atlantijas okeāna rietumos (_Am bergris Cays_), Kaikosu salu dienvidos, Tērksas un Kaikosas teritorija.
- Amakusas salas nelielu salu grupa Austrumķīnas jūrā (_Amakusa-shotō_), rietumos no Kjusju salas.
- honkēnijas Neļķu dzimtas ģints ("Honckenya"), un vienīgā suga ("Honckenia peploides syn. Ammodenia peploides"), ļoti polimorfa ar daudzām pasugām, izplatīta jūru piekrastēs, Latvijā ne visai bieži, 10-25 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgu stublāju un lapām.
- netropisks Netropiskais apgabals - viens no sauszemes zooģeogrāfiskajiem pamatapgabaliem, ietver Centrālo Ameriku un Dienvidameriku.
- Nīderlande Nīderlandes Karaliste - valsts Rietumeiropā (nīderlandiešu valodā "Nederland"), galvaspilsēta - Amsterdama, valdības mītne - Hāga, platība - 41865 kvadrātkilometri, 16716000 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 12 provinces, valsts atrodas Viduseiropas līdzenumā, vidējais augstums - 20-30 m virs jūras līmeņa, bet 40% teritorijas atrodas zem jūras līmeņa (polderi), robežojas ar Vāciju un Beļģiju, kā arī ar Ziemeļjūru.
- Amsterdama Nīderlandes Karalistes galvaspilsēta (valdības rezidence atrodas Hāgā; angļu valodā _Amsterdam_), atrodas pie Amstelas deltas, kanāli savieno ar Ziemeļjūru, Eiselmēras līci un Reinu, 746000 iedzīvotāju (2007. g.).
- gringo Nievājošs angliski runājošo apzīmējums Amerikā vietās, kur runā spāņu valodā.
- giļaki Nivhi - tauta Krievijā, ap Amuras lejgalu un Z-Sahalīnā, tiek pieskaitīti paleoaziātiem jeb Āzijas pirmiedzīvotājiem.
- Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu.
- lard Nosaukums Amerikā ražotām cūku tauku šķirnēm, ko gatavo īpaši tīra uztura vajadzībām, spiežot ar hidraulisku spiedi.
- Vendigo Odžibvu un algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - dēmons cilvēkēdājs.
- Līčupe Ogres labā krasta pieteka Amatas un Ogres novadā, garums - 40 km, kritums - 95 m, sākas Amatas novada Zaubes pagastā; Līce.
- optiskās šķiedras dalīto datu saskarne optisko šķiedru datu pārraides tīklu standartu kopums, ko izstrādājis Amerikas Nacionālais standartu institūts (ANSI); stadarts FDDI.
- gangsterisms Organizēta noziedzība, it sevišķi Amerikas Savienotajās Valstīs pēc Konstitūcijas 18. labojuma pieņemšanas (1919), kas iedibināja prohibīciju jeb "sauso likumu" - aizliegumu ražot un tirgot alkoholiskos dzērienus.
- oncīdija Orhideju dzimtas ģints ("Oncidia") ar kādām 400 sugām, Rietumindijā un Amerikas tropos, dažas sugas un šķirnes audzē kā telpaugus.
- odontoglossum Orhideju ģints ar kādām 150 sugām Amerikā no Bolīvijas līdz Meksikai.
- Beleima Ostas pilsēta Amazones deltā (port. val. "Belem"), Brazīlijas ziemeļaustrumos, Paras štata administratīvais centrs, 1436000 iedzīvotāju (2007. g.); Belena.
- Višķu pagasts pagasts Augšdaugavas novadā ar administratīvo centru Špoģos, robežojas ar Ambeļu, Biķernieku, Maļinovas un Dubnas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušais nosaukums krieviski - Viškovskaja.
- Biķernieku pagasts pagasts Augšdaugavas novada austrumu daļā, robežojas Naujenes, Maļinovas, Višķu un Ambeļu pagastu, kā arī ar Kārslavas novadu.
- Līgatnes pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Augšlīgatnē, robežojas ar Līgatnes pilsētu, Straupes, Drabešu, Amatas un Nītaures pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paltemal, krieviski — Paltemalskaja.
- Vaives pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, kā arī ar Priekuļu, Veselavas, Dzērbenes, Taurenes, Skujenes, Amatas un Drabešu pagastu; bijušie nosaukumi: Veismaņu pagasts, vāciski — Veisenstein, krieviski — Veismanskaja.
- Nītaures pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Līgatnes, Amatas, Skujenes un Zaubes pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; aizņem lielāko daļu no bijušā Ķēču pagasta un nelielu daļu no bijušā Zaubes pagasta, bet neliela daļa bijušās teritorijas pievienota Līgatnes pagastam; bijušie nosaukumi: vāciski — Nitau, krieviski — Nitauskaja.
- Drabešu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Vaives, Amatas, Līgatnes, Straupes un Raiskuma pagastu, kā arī ar Cēsu pilsētu.
- Skujenes pagasts pagasts Cēsu novadā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, robežojas ar Vaives, Taurenes, Kaives, Zaubes, Nītaures un Amatas pagastu; senāk - Pilsskujenes pagasts, vāciski - Schloβ-Schujen, krieviski - Zamok Šujen.
- Embūtes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Vībiņos, robežojas ar Vaiņodes, Priekules un Kalvenes pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Amboten, krieviski — Ambotenskaja.
- Mores pagasts pagasts Siguldas novadā (2003.-2009. g. Rīgas rajona Siguldas novadā, 1990.-2003. g. Cēsu rajonā), robežojas ar Siguldas pagastu, kā arī ar Līgatnes, Amatas un Mālpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Moritzberg, krieviski — Moreskaja.
- pororoka Paisuma plūduma vilnis Amazones upē.
- ratānijas Pākšaugu dzimtas krūmi vai daudzgadīgi lakstaugi, kas aug Amerikas subtropu kalnainajos rajonos; ratānijas saknes satur miecvielas; dažas sugas audzē oranžērijās.
- rafija Palmu dzimtas ģints ("Raphia"), tropu augs ar lielām, plūksnainām lapām, sastopams Amazones baseinā.
- sabal Palmu ģints, krūmi vai koki lielām pelēki zilām vēdekļa lapām, sīkiem ziediem un augli melnzilu ogu, 7 sugas Amerikā no Venecuēlas līdz ASV dienvidaustrumu štatiem, arī Antiļu salās.
- ataleja Palmu ģints; atalejai ir lielas, plūksnotas lapas; aug Amerikas tropu rajonos; dažas sugas audzē oranžērijās.
- oreodoxa Palmu ģintsplūksnotām lapām, iedzelteniem ziediem, 6 sugas tropu Amerikā.
- Bartanga Pandžas labā krasta pieteka (Amudarjas baseinā) Pamirā, Tadžikistānā, izteka Afganistānā (augštecē saucas Oksu, vidustecē - Murgaba), kopējais garums - 528 km.
- ocelots Panterkaķis - kaķu ģints dzīvnieks, \~65-100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams.
- Amambaja Paragvajas departaments (_Amambay_), atrodas valsts austrumu daļā, robežojas ar Kanindeģu, Sanpedro un Konsepsjonas departamentu, kā arī ar Brazīliju.
- Pārgauja Pārgaujas novads - pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu.
- bimini Pasakaina laimes zeme Amerikā, ko 16. gs. devās meklēt Huans Ponse de Leons.
- WABBA Pasaules Amatieru bodibildinga (kultūrisma) asociācija (angļu "World Amateur Body-Building Association").
- aviosabiedrības kods pasaules aviosabiedrību divu simbolu kods, ko piešķir Pasaules civilās aviācijas organizācija, lai to lietotu aviobiļetēs, lidojumu sarakstos, datorizētajās rezervēšanas sistēmās; piemēram, BT - Air Baltic, AA - American Airlines, BA - British Airlines, LH - Lufthansa, SU - Aeroflot, 6G - Las Vegas Airlines.
- Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
- Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu.
- Daugavpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Latgales dienvidos, ietver Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
- Pārgaujas novads pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu.
- Kosas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Amatas, Skujenes un Kaives pagastā.
- Karabils Pauguraina augstiene Paropamiza priekškalnēs, Murgabas un Amudarjas upstarpā, Turkmenistānas dienvidaustrumos, augstums - līdz 984 m, virsma nolaidena dienvidu-ziemeļu virzienā, pustuksneši un tuksneši, stepe.
- Driope pēc mīta tesāliešu versijas - viņa kļuva par Apollona mīļāko, kurš viņu ieguva ar varu, viņas mirstīgais vīrs bija Andraimons, kam viņa dzemdēja dēlu Amfisu.
- makstene Pelēkā makstsēne ("Amanata vaginata", senāk "Amanitopsis vaginata"), himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimtas ēdama lapiņsēne mēreni lielu pelēkbrūnu cepurīti, kam pamitra spīdīga virsa, un pagaru brūnu kātiņu, ap kura paplašināto pamatu diezgan liela maksts, gaļa balta un trausla.
- Amidžs periodiski izsīkstoša upe Irākā (_'Amij, Wādī_), Haurāna labā krasta pieteka, Anbāras muhāfazā.
- Lielie ģeogrāfiskie atklājumi periods 15.-16. gs., kad būtiski palielinājās eiropiešiem pazīstamā pasaule - atklāja Ameriku (K. Kolumbs 1492. g.), Austrāliju (V. Janzons un L. Toress 1606. g.), jūras ceļu apkārt Ārfikai uz Indiju (Vasko da Gama 1497.-1498. g.), šķērsoti okeāni un apbraukta zeme (F. Magelāns 1519.-1522. g.).
- Pērļupīte Pērļupe, Amatas pieteka.
- platdeguņi Pērtiķu grupa ar ļoti platu deguna sienu un ļoti tālu stāvošām nāsīm, parasti ļoti garu asti; dzīvo Amerikā.
- Amūras līcis Pētera Lielā līča daļa Japāņu jūrā (_Amurskij zaliv_), garums — 65 km, platums — 9-20 km, dziļums — līdz 20 m, ziemā aizsalst.
- Amalfi piekraste piekrastes josla Itālijā (_Costiera Amalfitana_), dienvidos no Neapoles, no kuras paveras skats uz Tirēnu jūru un Salerno līci.
- viļņainā antrodija piepju sēņu grupas antrodiju ģints suga ("Amyloporia sinuosa", syn. "Antrodia sinuosa"), kas inficē skujkoku koksni.
- Amakusa pilsāta Japānā (_Amakusa_), Nagasaki prefektūrā, Kjusju salas rietumu daļā.
- Amrija pilsēta Alžīrijā (_El Amria_), Ain Tīmūšentas vilājas ziemeļu daļā.
- Ambriša pilsēta Angolā (_Ambriz_), Bengo provinces ziemeļos, Atlantijas okeāna krastā.
- Amerika pilsēta Argentīnā (_América_), Buenosairesas provinces rietumos.
- Amersta pilsēta ASV (_Amherst_), Ohaio štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amsterdama pilsēta ASV (_Amsterdam_), Ņujorkas štatā, 18100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amerikusa Pilsēta ASV ("Americus"), Džordžijas štatā, 16300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eimsa Pilsēta ASV ("Ames"), Aiovas štatā, 63200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šarlote Amālija pilsēta ASV Virdžinās ("Charlotte Amalie"), šīs teritorijas administratīvais centrs, 10300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Amarilo pilsēta ASV, Teksasas štata ziemeļaustrumu daļā (_Amarillo_), 1120 m vjl., 197300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amštetene Pilsēta Austrijā ("Amstetten"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 22900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sanpedro Pilsēta Belizā ("San Pedro"), Ambergrisas pussalas dienvidos, 11800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Afua pilsēta Brazīlijā (_Afuǎ_), Paras štatā, Amazone deltā, Maražo salas ziemeļos.
- Altamira pilsēta Brazīlijā (_Alatmira_), Paras štatā, Amazones kreisā krasta pietekas Šingu krastos.
- Aljansa pilsēta Brazīlijā (_Aliança_), Amazonasas štata dienvidu daļā.
- Almeirima pilsēta Brazīlijā (_Almeirim_), Paras štatā pie Paru upes ietekas Amazonē.
- Alvarainsa pilsēta Brazīlijā (_Alvarães_), Amazonasas štatā, Amazones labajā krastā.
- Amažari pilsēta Brazīlijā (_Amajari_), Roraimas štata ziemeļu daļā.
- Amambai pilsēta Brazīlijā (_Amambai_), Matugrosu du Sula štata dienvidrietumos.
- Amaranti du Maraņauna pilsēta Brazīlijā (_Amarante do Maranhāno_), Maraņaunas štata rietumu daļā.
- Amatura pilsēta Brazīlijā (_Amaturá_), Amazonasas štata rietumu daļā, Amazones labajā krastā.
- Amerikana pilsēta Brazīlijā (_Americana_), Sanpaulu štata dienvidu daļā.
- Anamana pilsēta Brazīlijā (_Anamā_), Amazonasas štatā, Amazones kreisajā krastā.
- Anamoina pilsēta Brazīlijā (_Anamoim_), Amazonasas štata ziemeļos.
- Anori pilsēta Brazīlijā (_Anori_), Amazonasas štatā, Amazones kreisajā krastā.
- Apui pilsēta Brazīlijā (_Apui_), Amazonasas štata dienvidaustrumu daļā.
- Arasi pilsēta Brazīlijā (_Araçuai_), Amazonasas štata dienvidrietumu daļā, Pauini upes krastos.
- Autazisa pilsēta Brazīlijā (_Autazes_), Amazonasas štata austrumu daļā.
- Aušiljadora pilsēta Brazīlijā (_Auxiliadora_), Amazonasas štatā, Madeiras labajā krastā.
- Azauri pilsēta Brazīlijā (_Azauri_), Paras štata ziemeļu daļā, Amazones pietekas Paru kreisajā krastā.
- Manausa Pilsēta Brazīlijā ("Manaus"), Amazonasas štata administratīvais centrs, jūras osta Riunegru kreisajā krastā, 18 km no ietekas Amazonē, 1612000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Prezidenti Figeiredu pilsēta Brazīlijā ("Presidente Figueiredo"), Amazonasas štatā, 33700 iedzīvotāju (2016. g.).
- Santarena Pilsēta Brazīlijā ("Santarem"), Paras štatā, osta Tapažosas labajā krastā, pie ietekas Amazonē, 205700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Makapa Pilsēta Brazīlijas ziemeļu daļā ("Macapa"), Amapas štata administratīvais centrs, jūras osta Amazones kreisajā krastā, 359000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Amdama pilsēta Čadā (_Am Dam_), Vadaji reģiona rietumos.
- Amtimana pilsēta Čadā (_Am Timan_), Salamatas reģiona administratīvais centrs.
- Amanzimtoti pilsēta Dienvidāfrikā (_Amanzimtoti_), Kvazulu-Natālas provincē, Indijas okeāna piekrastē.
- Amalija pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amalia_), Ziemeļrietumu provinces Bophirimas distriktā.
- Amandelbelta pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amandelbult_), Limpopo provinces Vatērbērhas distrikta dienvidu daļā.
- Amērsforta pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amersfoort_), Mpumalanas provinces Hērta Sibandes distriktā.
- Amstērdama pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amsterdam_), Mpumalanas provinces Hērta Sibandes distriktā.
- Amadi pilsēta Dienvidsudānā (_Amadi_), Rietumu Ekvatorijas vilājas austrumu daļā.
- Alemketema pilsēta Etiopijā (_'Alem Ketema_), Amaras muhāfazas dienvidu daļā.
- Adiszemena pilsēta Etiopijā (_Āddīs Zemen_), Amaras kililā.
- Adeta pilsēta Etiopijā (_Ādēt_), Amaras kililā.
- Ajkela pilsēta Etiopijā (_Ăykel_), Amaras kilila rietumu daļā.
- Amba Gijorgisa pilsēta Etiopijā (_Amba Gīyorgīs_), Amaras kilila ziemeļu daļā.
- Ambo pilsēta Etiopijā (_Ambo_), Oromijas kililā.
- Ataje pilsēta Etiopijā (_Āt’aye_), Amaras provinces austrumos.
- Bahirdara Pilsēta Etiopijā, Amaras kilila administratīvais centrs, 175000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ambazaka pilsēta Francijā (_Ambazac_), Limuzēnas reģiona Augšvjennas departamentā.
- Amberjēanbižē pilsēta Francijā (_Ambérieu-en-Bugey_), Ronas-Alpu reģiona Ēnas departamentā.
- Ambēra pilsēta Francijā (_Ambert_), Overņas reģiona Pijdedomas departamentā.
- Ambuāza pilsēta Francijā (_Amboise_), Centra reģiona Luāras un Šēras departamentā.
- Amjēna pilsēta Francijas ziemeļu daļā (_Amiens_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Sommas departamenta administratīvais centrs, Somnas upes krastos, 133400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ambelona pilsēta Grieķijā (_Ampelónas_), Tesālijas perifērijā.
- Ambrolauri pilsēta Gruzijā (_Ambrolauri_), Rača-Lečhumi un Lejassvanetijas mharē, Rioni upes krastos, 2400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Puertobarrjosa Pilsēta Gvatemalā ("Puerto Barrios"), Isabalas departamenta administratīvais centrs, osta Karību jūras Amatikes līča krastā, 40900 iedzīvotāju (2003. g.).
- Amadalavalasa pilsēta Indijā (_Amadalavalasa_), Āndhra Pradēšas štata ziemeļaustrumos.
- Amalāpurama pilsēta Indijā (_Amalāpuram_), Āndhra Pradēšas štatā, netālu no Bengālijas līča piekrastes.
- Amalnera pilsēta Indijā (_Amalner_), Mahārāštras štata ziemeļu daļā.
- Amāngandža pilsēta Indijā (_Amāngani_), Madhja Pradēšas štatā.
- Amarkantaka pilsēta Indijā (_Amarkantak_), Madhja Pradēšas štata austrumos.
- Amarnātha pilsēta Indijā (_Amarnāth_), Mahārāštras štatā, Mumbajas (Bombejas) piepilsēta.
- Amarpātana pilsēta Indijā (_Amarpātan_), Madhja Pradēšas štata austrumu daļā.
- Amarpura pilsēta Indijā (_Amarpur_), Bihāras štata dienvidaustrumu daļā.
- Amarpura pilsēta Indijā (_Amarpur_), Tripuras štata dienvidu daļā.
- Amarvāra pilsēta Indijā (_Amarwāra_), Madhja Pradēšas štata dienvidu daļā.
- Ambada pilsēta Indijā (_Ambad_), Mahārāštras štatā.
- Ambāgarha Čauki pilsēta Indijā (_Ambāgarh Chauki_), Čhatīsgarhas štatā.
- Ambāha pilsēta Indijā (_Ambāh_), Madhja Pradēšas štata ziemeļos.
- Ambadži pilsēta Indijā (_Ambaji_), Gudžarātas štata ziemeļaustrumos.
- Ambādžogāji pilsēta Indijā (_Ambājogāi_), Mahārāštras štatā.
- Ambāla Sadara pilsēta Indijā (_Ambāla Sadar_), Harjānas štata ziemeļos.
- Ambāsamudrama pilsēta Indijā (_Ambāsamudram_), Tamilnādas štata dienvidrietumu daļā.
- Ambatura pilsēta Indijā (_Ambattur_), Tamilnādas štata ziemeļaustrumu daļā.
- Ambikāpura pilsēta Indijā (_Ambikāpur_), Čhatīsgarhas štata ziemeļu daļā.
- Ameta pilsēta Indijā (_Amet_), Rādžastānas štatā.
- Amla pilsēta Indijā (_Amla_), Madhja Pradēšas štata dienvidu daļā.
- Amrelī pilsēta Indijā (_Amreli_), Gudžarātas štatā.
- Amringa pilsēta Indijā (_Amring_), Asamas štatā.
- Amroha pilsēta Indijā (_Amroha_), Utarpradēšas štata rietumu daļā.
- Ambāla Pilsēta Indijā ("Ambāla"), Harjānas štata ziemeļos, \~400000 iedzīvotāju.
- Amritsara pilsēta Indijas ziemeļos (_Amritsar_), Pendžābas štatā, 1100000 iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1577. g., tajā atrodas sikhu reliģijas svētvieta, Zelta templis, ko uzcēla piektais guru Ardžams.
- Amamapare pilsēta Indonēzijā (_Amamapare_), Jaungvinejā, Papuā provincē, Arafuru jūras ziemeļu piekrastē.
- Ambarava pilsēta Indonēzijā (_Ambarawa_), Javas salas vidusdaļā, Centrālās Javas provincē.
- Ambuntena pilsēta Indonēzijā (_Ambunten_), Austrumjavas provinces Maduras salas ziemeļos, Javas jūras piekrastē.
- Amlapura pilsēta Indonēzijā (_Amlapura_), Bali provincē, Bali salas austrumu piekrastē; Karanasema.
- Ampana pilsēta Indonēzijā (_Ampana_), Sulavesi salā, Centrālās Sulavesi provincē, Tomini līča dienvidu piekrastē.
- Amuntai pilsēta Indonēzijā (_Amuntai_), Kalimantānas (Borneo) salas dienvidaustrumu daļā, Dienvidkalimantānas provinces ziemeļu daļā.
- Ambona Pilsēta Indonēzijā, Moluku salās, Moluku provinces administratīvais centrs, 285000 iedzīvotāju (2010. g.); Amboina.
- Amādīja pilsēta Irākā (_Al ‘Amādīyah_), Kurdistānā, Dahūkas muhāfazā; kurdu valodā - Amēdī (_Amêdî_).
- Amurlī pilsēta Irākā (_Amurlī_), Salāh ed Dīna muhāfazas austrumu daļā.
- Amāra pilsēta Irākas dienvidaustrumos (_Al ‘Amārah_), Tigras kreisajā krastā, Meisānas muhāfazas administratīvais centrs, 344000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Amīrīje pilsēta Irānā (_Amīrīyeh_), Semnānas ostānā.
- Amlaša pilsēta Irānā (_Amlash_), Gīlānas ostānā.
- Rešta Pilsēta Irānā, Amenas Elasmas ostāna administratīvais centrs, 557400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Amalfi Pilsēta Itālijā ("Amalfi"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amantea Pilsēta Itālijā ("Amantea"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amatriče Pilsēta Itālijā ("Amatrice"), Lacio reģiona Rieti provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amēlija Pilsēta Itālijā ("Amelia"), Umbrijas reģiona Terni provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kortīna d’Ampeco pilsēta Itālijā ("Cortina d'Ampezzo"), Venetas reģionā, starpkalnu ielejā, Dolomītalpos 1224 m vjl., 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amami pilsēta Japānā (_Amami_), Kagošimas prefektūrā, Sacunamas salu Amamiošimas salā.
- Amagasaki Pilsēta Japānā ("Amagasaki"), Osakas piepilsēta, osta pie Jodo ietekas Osakas līcī, 450000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Amrāna pilsēta Jemenā (_'Amrān_), tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 83800 iedzīvotāju (2004. g.).
- Rusaifa Pilsēta Jordānijā ("Ar Rusayfah"), Ammānas ziemeļaustrumu piepilsēta, 280000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Zarka Pilsēta Jordānijā ("Az Zarqā'"), Ammānas piepilsēta, 395200 iedzīvotāju (2004. g.).
- Zerka Pilsēta Jordānijā ("Az Zarqā"), ziemeļaustrumos no galvaspilsētas Ammānas, muhāfazas administratīvais centrs, 481300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Amersta pilsēta Kanādā (_Amherst_), Jaunskotijas provincē.
- Amerstbērga pilsēta Kanādā (_Amherstburg_), Ontārio provinces dienvidos.
- Amo pilsēta Kanādā (_Amos_), Kvebekas provinces dienvidrietumu daļā.
- Ammohosta pilsēta Kipras salas austrumos (_Ammóchostos_), apgabala administratīvais centrs (Ziemeļkipra), 40900 iedzīvotāju (2012. g.), dibināta III gs. p. m. ē. kā Arsinoja; Famagusta; Gazimagusa.
- Ararakvara pilsēta Kolumbijā (_Araracuara_), Amazonasas departamenta ziemeļos.
- Letisija Pilsēta Kolumbijas Republikā, Peru un Brazīlijas pierobežā, Amazonasas departamenta administratīvais centrs, 35000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Amurska pilsēta Krievijā (_Amursk_), Habarovskas novadā, Amūras kreisajā krastā, 41100 iedzīvotāju (2010. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1958. g., pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Blagoveščenska Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala administratīvais centrs, osta pie Zejas ietekas Amūrā, 220000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1858. g.
- Belogorska Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidaustrumos, Tomas krastos, 67500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.; līdz 1935. g. – Aleksandrovska, 1935.–1957. g. – Kuibiševka Vostočnaja.
- Zavitinska Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidos, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svobodnija Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidos, osta Zejas labajā krastā, 56200 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1924. g. saucās Aleksejevska.
- Šimanovska Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidrietumos, Boļšaja Peras krastos, 19100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skovorodina Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala rietumos, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Raičihinska Pilsēta Krievijā, Amūras apgabalā, 18100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tinda Pilsēta Krievijā, Amūras apgabalā, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vladivostoka Pilsēta Krievijā, Tālajos Austrumos, Piejūras novada administratīvais centrs, osta Klusā okeāna Amūras līča austrumu krastā, 603200 iedzīvotāju (2007. g.).
- Zeja Pilsēta Krievijas Amūras apgabalā, piestātne Zejas labajā krastā, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amansio pilsēta Kubā (_Amancio_), Lastunasas provinces rietumu daļā.
- Amgalana pilsēta Ķīnā (_Amgalang_), Iekšējās Mongolijas autonomajā reģionā.
- Ambahikili pilsēta Madagaskarā (_Ambahikily_), Tuliaras provinces rietumu daļā.
- Ambalavo pilsēta Madagaskarā (_Ambalavao_), Fianaranco provincē.
- Ambandza pilsēta Madagaskarā (_Ambanja_), Ancinaranas provinces rietumu daļā.
- Ambatubueni pilsēta Madagaskarā (_Ambatoboeny_), Mahadzangas provincē.
- Ambatufinandžahana pilsēta Madagaskarā (_Ambatofinandrahana_), Fianaranco provinces ziemeļu daļā.
- Ambatulampi pilsēta Madagaskarā (_Ambatolampy_), Antananarivu provincē.
- Ambatumainti pilsēta Madagaskarā (_Ambatomainty_), Antananarivu provincē.
- Ambatundžazaka pilsēta Madagaskarā (_Ambatondrazaka_), Tomasinas provincē.
- Ambatusurača pilsēta Madagaskarā (_Ambatosoratra_), Tomasinas provincē.
- Ambilube pilsēta Madagaskarā (_Ambilobe_), Ancirananas provincē
- Ambosari pilsēta Madagaskarā (_Amboasary_), salas dienvidu piekrastē, Tuliaras provincē.
- Ambudifutača pilsēta Madagaskarā (_Ambodifotatra_), Tomasinas provincē, Burahā (Sentmarī salā).
- Ambuhimahaso pilsēta Madagaskarā (_Ambohimahasoa_), Fianaranco provinces ziemeļu daļā.
- Ambuhičalanana pilsēta Madagaskarā (_Ambohitralanana_), Ancirananas provinces dienvidaustrumu daļā, Indijas okeāna krastā.
- Ambundžumami pilsēta Madagaskarā (_Ambondromamy_), Mahadzangas provincē.
- Ambusiča pilsēta Madagaskarā (_Ambositra_), Fianaraco provinces ziemeļu daļā.
- Ampanefena pilsēta Madagaskarā (_Ampanefena_), Ancirananas provinces austrumos.
- Ampanihi pilsēta Madagaskarā (_Ampanihy_), Tuliaras provinces dienvidrietumu daļā.
- Amparafaravula pilsēta Madagaskarā (_Amparafaravola_), Tomasinas provinces rietumu daļā.
- Ampasimanuluča pilsēta Madagaskarā (_Ampasimanolotra_), Tomasinas provincē.
- Ambuvumbe pilsēta Madagaskaras dienvidos (_Ambovombe_), Tuliaras reģionā, 57000 iedzīvotāju (2001. g.).
- Ampana pilsēta Malaizijā (_Ampang_), Kualalumpuras piepilsēta, 126500 iedzīvotāju (2000. g.).
- Amizmiza pilsēta Marokā (_Amizmiz_), Marrākeša-Tānsīfta-Hauza reģiona dienvidu daļā.
- Ameka pilsēta Meksikā (_Ameca_), Halisko pavalstī.
- Antonioamaro pilsēta Meksikā (_Antonio Amaro_), Durango pavalstī.
- Amarapura pilsēta Mjanmā (_Amarapura_), Mandalajas štatā.
- Amstelvēna pilsēta Nīderlandē (_Amstelveen_), Ziemeļholandes provincē, 79000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roterdama pilsēta Nīderlandē (_Rotterdam_), viena no lielākajām ostām pasaulē, atrodas Reinas deltā, kanāli savieno ar Ziemeļjūru, Amsterdamu un Hāgu, 619900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amerika Pilsēta Nīderlandē ("America"), Limburgas provincē, 2130 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grota-Amersa Pilsēta Nīderlandē ("Groot-Ammers"), Dienvidholandes provincē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hendrika Ido Ambahta pilsēta Nīderlandē ("Hendrik-Ido-Ambacht"), Dienvidholandes provincē, 29100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hilversima Pilsēta Nīderlandē ("Hilversum"), Ziemeļholandes provincē, uz dienvidaustrumiem no Amsterdamas, 86800 iedzīvotāju (2024. g.).
- Bisima Pilsēta Nīderlandes vidienē ("Bussum"), 20 km uz dienvidaustrumiem no Amsterdamas, \~40000 iedzīvotāju.
- Ambunti pilsēta Papua-Jaungvinejā (_Ambunti_), Austrumsepikas provincē.
- Ambo pilsēta Peru (_Ambo_), Vanuko reģiona dienvidu daļā.
- Ikitosa Pilsēta Peru ("Iquitos"), Loreto reģiona administratīvais centrs, osta Amazones kreisajā krastā, 371000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Amadora Pilsēta Portugālē ("Amadora"), Lisabonas piepilsēta, 175100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Amarante Pilsēta Portugālē ("Amarante"), Portu apgabalā, 56300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Amora Pilsēta Portugālē ("Amora"), Lisabonas piepilsēta, Setubala apgabalā, 48600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Āmuda pilsēta Sīrijā (_'Amudah_), Hasakas muhāfazas ziemeļos, pie Turcijas robežas.
- Amesa pilsēta Spānijā (_Ames_), Galisijas autonomā apgabala Alkoruņas provincē, 28900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amposta pilsēta Spānijā (_Amposta_), Katalonijā, Taragonas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amurio pilsēta Spānijā (_Amurrio_), Basku Zemes rietumu daļā.
- Ambalangoda pilsēta Šrilankā (_Ambalangoda_), Dienvidu provinces rietumu piekrastē.
- Ampara pilsēta Šrilankā (_Ampara_), Austrumu provincē.
- Amrisvīle Pilsēta Šveicē ("Amriswil"), Turgavas kantonā, 12800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ākātamnuei pilsēta Taizemē (_Akat Amnuai_), Sakonnakhonas province ziemeļaustrumu daļā.
- Amnātčarona pilsēta Taizemē (_Amnat Charoen_), provinces administratīvais centrs.
- Amasja Pilsēta Turcijā ("Amasya"), ila administratīvais centrs, 91900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Amasra pilsēta Turcijā ("Amasra"), Bartinas ilā, Melnās jūras piekrastē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Merzifona Pilsēta Turcijā ("Merzifon"), Amasjas ilā, 54700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Suluova Pilsēta Turcijā ("Suluova"), Amasjas ilā, 37200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gimišhadžikeja Pilsēta Turcijā, Amasjas ilā, 14000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hamameži Pilsēta Turcijā, Amasjas ilā, 1460 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gejnidžeka Pilsēta Turcijā, Amasjas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tašova Pilsēta Turcijā, Amasjas ilā, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Atamirata pilsēta Turkmenistānas austrumos (_Atamyrat_), Lebapa vilajetā, Amudarjas kreisajā krastā, 96700 iedzīvotāju (2011.g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g., līdz 1999. g. saucās - Kerki.
- Amudata pilsēta Ugandā (_Amudat_), atrodas valsts austrumos, pie Kenijas robežas.
- Hedžaili Pilsēta Uzbekistānā ("Khojayli"), Karakalpastānas dienvidu daļā, piestātne Amudarjas kreisajā krastā; Hoželi.
- Berunija Pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā, Amudarjas labajā krastā, \~20000 iedzīvotāju.
- Tahiatoša Pilsēta Uzbekistānas Karakalpakastānas Republikā, Amudarjas kreisajā krastā, 64100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Amberga Pilsēta Vācijā ("Amberg"), Bavārijas federālajā zemē, 41600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Amēneburga Pilsēta Vācijā ("Amöneburg"), Hesenes federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Amorbaha Pilsēta Vācijā ("Amorbach"), Bavārijas federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kartjē Pilsēta Venecuēlā ("Āmazonas"), Amazonas štata administratīvais centrs, 83500 iedzīvotāju (2009. g.).
- Puertoajakučo Pilsēta Venecuēlā ("Puerto Ayacucho"), Amazonas štata administratīvais centrs, 83500 iedzīvotāju (2009. g.).
- Tukupita Pilsēta Venecuēlā ("Tucupita"), Delta Amacuro štata administratīvais centrs, 77300 iedzīvotāju (2009. g.).
- Jonampo Pilsēta Ziemeļkorejā ("Yongampo"), osta robežupes Amnokanas (Jaludzjanas) deltā.
- Ammarnēsa pilsēta Zviedrijā (_Ammarnās_), Vesterbotenas lēnes ziemeļrietumu daļā.
- Leperu pilskalns pilskalns Ambeļu pagastā, savrups, \~20 m augsts paugurs Dubnas kreisajā krastā, ieapaļo plakumu apjož 2 terases, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Melnais kalns pilskalns Ambeļu pagastā, savrups, \~25 m augsts paugurs, ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām, tādēļ zaudējis savu sākotnējo formu, spriežot pēc atrastajām senlietām bijis apdzīvots līdz mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem.
- Greitas kalns pilskalns Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā, Dubnas kreisajā krastā, ir \~30 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm apliec Dubna, dienvidrietumu pusē norobežots ar 70 m garu valni un platu grāvi (~10 m augstumu starpība), plakums 90 x 80 m, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Skromaņu Greitas kalns.
- Doļu pilskalns pilskalns Cēsu novada Amatas pagastā, Amatas kreisajā krastā, upes līkumā pie Dzirnaiņu un Doļu mājām.
- Litlamerika Pirmā ASV zinātniskā stacija Antarktīdā ("Little America"), Rosa jūrā, uz Rosa šelfa ledāja malas, darbojās ar pārtraukumiem 1929.-1959. g., atlūstot aisbergam stacija vairākas reizes pārvietota.
- firma "America Online" plaši pazīstama tiešsaistes pakalpojumu sniedzēja organizācija ar lielu abonentu skaitu (angļu "America Online, Inc.").
- avēnija Plata iela, kas parasti abās pusēs apdēstīta ar kokiem (Francijā, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un dažās citās zemēs).
- Ustjurts Plato starp Arāla jūru un Amudarjas deltu austrumos, Mangišlakas pussalu un Karabogazgola līci rietumos, Kazahstānā un Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā, platība - \~200000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 340 m, malās stāva krauja (relatīvais augstums - 60-190 m), ieplakās sāļezeri un solončaki, krasi kontinentāls klimats.
- jenotveidīgie Plēsēju kārtas dzimta ("Procyonidae"), vidēji lieli plēsēji (ķermeņa garums - 30-67 cm, astes garums - līdz 70 cm, mas 0,8-2,2 kg), izplatīti Amerikā un Āzijas dienvidaustrumos, mīt uz zemes, kokos, parasti ūdeņu tuvumā, 19 sugu.
- degunlācītis Plēsēju kārtas jenotu dzimtas ģints ("Nasua"), 3 sugas, ķermeņa garums līdz 40-67 cm, aste līdz 70 cm, masa - \~11 kg, īsas kājas, slaids purns, dzīvo Amerikā; koats.
- mazlāči Plēsīgu zīdītāju dzimta, mežu apdzīvotāji, uzturas gk. kokos, vairākas ģintis tropu un mērenā Amerikā, viena ģints Āzijā Himalajos līdz 4000 m augstumam.
- polismenis Policists (Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- panamerikānisms Politiska doktrīna par Amerikas kontinenta valstu un tautu likteņkopību un vienotību.
- Baktrijas līdzenums priekškalnu līdzenums Afganistānas ziemeļos, Amudarjas kreisajā krastā, garums - \~400 km, platums - līdz 140 km, augstums - 250-500 m vjl.
- kapucīns Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Cebus"), vidēji lieli primāti (masa - 1-4 kg), izplatīti Amerikas kontinenta tropos, mīt kokos, aktīvi dienā, 4 sugas.
- pūšamā caurule primitīvs medību un cīņas ierocis šaušanai ar mazām bultām, parasti saindētām; līdz \~40 m, lieto Amerikā un DA-Āzijā.
- kvēkeri Protestantu sekta (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs) ar noslieci uz labdarību, kurai nav ne sakramentu, ne ordinētu mācītāju; šīs sektas locekļi.
- sudrablauva Puma, Amerikas dižkaķu suga, mazāka par leopardu, sarkanīgi pelēkā krāsā.
- taksodija Purvciprešu dzimtas skuju koks, tā dzimtene - Amerika; dažviet dienvidu rajonos to kultivē kā dekoratīvu koku ar nosaukumu purva ciprese.
- Jukatanas pussala Pussala Centrālajā Amerikā, starp Karību jūru un Meksikas līci, ziemeļu daļa pieder Meksikai, dienvidu daļa — Belizai un Gvatemalai, platība — \~180000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 1122 m, daudzu maiju kultūras pilsētu drupas.
- tanagras Putnu dzimta, kuras pārstāvjiem ir spilgts apspalvojums; dzīvo Amerikas tropiskajos mežos.
- tukāns Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Ramphastidae"), nelieli un vidēji lieli putni (garums - 30-60 cm, masa - 100-300 g) ar nesamērīgi lielu knābi, spilgtu, kontrastainu apspalvojumu, izplatīti Amerikas tropu mežos, 6 ģintis, 33 sugas.
- hoacīns Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Opisthocomidae"), putnu masa - \~800 g, fitofāgi, sastopami Amazones baseinā, pārtiek gk. no kokaugu lapām, parasti ligzdo virs ūdens, mazuļi labi peld un briesmu gadījumā veikli rāpjas pa zariem.
- austrumvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimta ("Icteridae"), 23 ģintis, 43 sugas, Amerikā no Aļaskas līdz Ugunszemei, arī Antiļu salās; Amerikas vālodžu dzimta.
- drongs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dicruriade"), 2 ģintis, 20 sugu, tropu zonas mežos, izņemot Ameriku.
- zobgaļstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Mimidae"), 13 ģintis, 31 suga, samērā labi prot atdarināt citu putnu balsis, dzīvo gk. atklātā apvidū (stepēs, pustuksnešos, lauksaimniecības platībās) Amerikā.
- austrumķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Parulidae"), 28 ģintis, 126 sugas, gk. Amerikā, 2 sugas ieklīst arī Čukču pussalā; Amerikas ķauķu dzimta.
- vireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Vireonidae"), 4 ģintis, 43 sugas, Amerikā.
- dzelkņspalvenis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 9 ģintis, 70 sugas, sastopami mežos un krūmājos, gk. tropu zonā, izņemot Ameriku.
- amadīnžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas krāšņžubīšu dzimtas ģints ("Amadina").
- odķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Polioptilinae"), 3 ģintis, 12 sugas, izplatītas Amerikas kontinenta vidusdaļā.
- tangars Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Thraupinae"), 57 ģintis, 238 sugas, kas sastopamas Amerikā no Kanādas līdz Argentīnai.
- kardinālstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas kardinālstērstu apakšdzimta ("Cardinalinae"), 9 ģintis, 39 sugas, tikai Amerikā.
- mormoņi Reliģiska sekta (Amerikas Savienotajās Valstīs) - Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca, kuras ticējumu pamatā ir politeisma un kristietības elementi; šīs sektas locekļi.
- harmonīti Reliģiska sekta, kas 19. gs. sākumā (~700 cilvēku) apmetās Z-Amerikā pie Pitsburgas meža biezoknī.
- Rebeļu ezers Rēveļu ezers Amatas pagastā.
- Rēveles ezers Rēveļu ezers Amatas pagastā.
- Zejas rezervāts rezervāts Krievijas Amūras apgabalā, Giļujas lejteces rajonā, platība — 823 kvadrātkilometri, augstums — līdz 1506 m, dibināts 1963. g., lai saglabātu specifiskos lapegļu mežus.
- Badaitugaju rezervāts rezervāts Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā, Amudarjas palienē, platība 6500 ha, dibināts 1971. g., lai aizsargātu un pētītu pussalu un salu dabas kompleksus (tugaju).
- rhizotrogus Rhizotrogus solsitialis - jūnijvaboles "Amphimallon solsitialis" nosaukuma sinonīms.
- Santaklauss Rietumeiropas un Amerikas Ziemassvētku un Jaungada tradīcijā - labestīgs pasaku vecītis, kas šo svētku priekšvakarā atnes bērniem dāvanas un piepilda viņu vēlēšanās; Santa Klauss.
- Rietumu Uzboja Rietumu Uzboja - sengultne Karakuma ziemeļrietumos, no Sarikamišas ieplakas līdz Kaspijas jūrai, Turkmenistānā, kur senāk (pirms dažiem gs.) plūdusi daļa Amudarjas ūdeņu, garums - 550 km, platums - 200-300 m, dziļums - līdz 40-50 m.
- korinte Rožu dzimtas ģints ("Amelanchier"), krāšņumkrūms ar veselām, ovālām lapām, baltiem ziediem ķekaros un melniem, sulīgiem augļiem.
- mandele Rožu dzimtas ģints ("Amygdalus"), neliels, vasarzaļš koks vai krūms, \~40 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugu atsevišķas šķirnes.
- Rūķeļu ezers Ruķeļu ezers Amatas pagastā.
- Jakutija Sahas Republika (Saha) - autonoma republika Krievijas Federācijā, aptver ziemeļaustrumu Sibīriju ap Ļenas, Indigirkas u. c. upēm, platība - 3083500 kvadrātkilometru, \~1 mlj iedzīvotāju (46% jakuti, 41% krievi), galvaspilsēta - Jakutska, robežojas ar Čukotkas autonomo apvidu, Magadanas apgabalu, Habarovskas novadu, Amūras, Aizbaikāla, Irkutskas apgabalu un Krasnojarskas novadu.
- eiroatlantisks Saistīts ar Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm, to attiecībām, sadarbību u. tml.
- Panamerikas autoceļš sākas Aļaskā un ved cauri visam Amerikas kontinentam līdz Ugunszemei, ar vairākiem atzariem un atsevišķiem pārrāvumiem, kur tiek nodrošināta prāmju satiksme.
- Maražo Sala Amazones grīvā, Brazīlijā, lielākā upju sala pasaulē, platība - 48000 kvadrātkilometru, garums - 220 km, platums - 150 km.
- Agati sala Arābijas jūrā (_Agatti Island_), Lakšadvīpu (Lakadivu) salu grupā, Amīndīvu salu rietumos, Indijā (Lakšadvīpas savienotā teritorija).
- Amļa sala ASV (_Amlia Island_), Aleutu salu Andrejanova salu austrumu daļā, Aļaskas štata teritorija.
- Amēlijas sala sala Atlantijas okeāna rietumu piekrastē, ASV (_Amelia Island_), Floridas štata teritorija.
- Amorga sala Egejas jūras dienvidos (_Amorgós_), Grieķijas Dienvidegejas perifērijā.
- Amianana sala Filipīnās (_Amianan_), Batanesas provincē, Batanas salu ziemeļos.
- Amanu sala Franču Polinēzijā (_Amanu_), Klusā okeāna Tuamotu arhipelāgā.
- Amatuku sala Funafuti atolā Klusajā okeānā (_Amatuku_), Tuvalu teritorija.
- Ampana sala Indijas okeānā (_Ampag, Pulo_), Kokosu salās (Austrālijas ārējā teritorija), Sautkīlinga salu austrumu atzarā.
- Amsterdama sala Indijas okeānā (_Île Amsterdam_, Francijas Dienvidjūru Zemēs), platība - 60 kvadrātkilometru, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 881 m vjl. (Diva kalns).
- Benksa sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (angļu val. "Banks Island"), no kontinenta atdala Amundsena līcis, apskalo Boforta jūra, Maklūra šaurums un Velsas Prinča šaurums, platība - 64000 kvadrātkilometru.
- Amunda Ringnesa sala sala Kanādas ziemeļos (_Amund Ringnes Island_), Tālajā Arktikā, Karalienes Elizabetes salu Svedrupa salu grupā.
- Ambergrisa sala Karību jūras ziemeļrietumos (_Ambergis Caye_), Belizas Korosalas distrikta teritorija.
- Tutuila Sala Klusā okeāna dienvidrietumos, Amerikāņu Samoa Teritorijā, platība - 135 kvadrātkilometri, garums - 30 km, platums - līdz 11 km, erodēts vulkānisks masīvs, krauji krasti, piekrastē koraļļu rifi.
- Amčitka sala Klusā okeāna ziemeļrietumos (_Amchitka Island_), Aleutu salu rietumu daļā, Retu salu grupas dienvida, ASV teritorija.
- Amamiošima sala Klusajā okeānā (_Amami-Ō-shima_), Amami salu ziemeļos, Japānas teritorija.
- Ambrima sala Klusajā okeānā (_Ambrym_), Jaunhebridu salās, Vanuatu Republikas teritorija.
- Amukta sala Klusajā okeānā (_Amukta Island_), Aleutu salu Foksu salu rietumos.
- Amersta sala sala Ontārio ezerā (_Amherst Island_), Kanādā, Ontārio provinces dienvidaustrumu daļā.
- Aunuu sala Samoa salās (_'Aunu’u_), Amerikāņu Samoa teritorijā.
- Amruma sala Ziemeļjūrā (_Amrum_), Vācijas teritorija, Šlēsvigas-Holšteinas zemē, viena no Ziemeļfrīzu salām.
- Amelande Sala Ziemeļjūrā Nīderlandes piekrastē (_Ameland_), viena no Rietumfrīzu salām, platība - 57 kvadrātkilometri, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amberģe Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Amberģis" bijušais nosaukums.
- Amadeiusa ezers sālsezers Austrālijā (_Amadeus, Lake_), Ziemeļu teritoriju dienvidrietumu daļā, mainīga krasta līnija.
- Amami salas salu grupa Austrumķīnas jūras austrumos (_Amami-shotō_), Japānas Kagošimas prefektūras teritorija.
- Amīndīvu salas salu grupa Indijas dienvidrietumos (_Amīndīvi Islands_), Lakšadvīpas teritorijā, Lakšadvīpu salu ziemeļu daļā.
- Sverdrupa salas salu grupa Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, platība - 75000 kvadrātkilometru, ietver Aksela Heiberga salu, Elefa Ringnesa salu, Amunda Ringnesa (6514 kvadrātkilometru), Kornvolas (3346 kvadrātkilometri), Karaļa Kristjāna (1160 kvadrātkilometru) u. c. salas.
- Amfitrītes salas salu grupa Paraselu / Sjišas salās Dienvidķīnas jūrā (_Amphitrite Group_), Ķīnas teritorija; Sjuaņdes salas (_Xuande Jiao_).
- Afrikanu salas salu grupa Seišelās (_African Banks_), Indijas okeāna rietumos, Amirantu salu grupas ziemeļos.
- sānpelde Sānpeldvēzis ("Amphipoda").
- mūsmere Sarkanā mušmire ("Amanita muscaria", senāk "Agaricus muscarius").
- amēba Sarkodīnu klases kailamēbu kārtas ģinšu grupa ("Amoeba", "Entamoeba" un "Jodamoeba"), brīvi dzīvojoši vienšūņi ar mainīgu ķermeņa formu.
- kailamēba Sarkodīnu klases sakņkāju kārta ("Amoebida", arī "Amoebina"), vienšūņi ar mainīgu ķermeņa formu \~1200 sugu, Latvijā konstatēts 12 sugu.
- Vairočana Saules vārds senajā hinduisma mitoloģijā; mahājānas budismā tas kļuva par vienu no lielā Budas vārdiem; Javā un Japānas šingonas sektā to uzskata par augstāko Budu, to identificē arī ar sintoisma saules dievību Amaterasu.
- Amdeds sausgulne (vādī) Alžīrijā (_Amded, Oued_), Tamanrāsetas vilājā.
- Adena sausgultne Jemenā (_Adhanah, Wādī_), Maaribas un Amena el Asma muhāfazā.
- Arma sausgultne Jemenā (_Amah, Wādī_), Hadramautas muhāfazas austrumu daļā.
- Amūra sausgultne Sudānā (_'Amūr, Wādī_), Nīlas un Bahr el Ahmera vilājā.
- US Savienotās Valstis (Amerikas; angļu "United States").
- Seklītes ezers Seklītis, ezers Amatas pagastā.
- Doles ezers Seklītis, ezers Amatas pagastā.
- ammonīti Semītu tauta, kas 2. gs. p. m. ē. apmetās uz dzīvi Palestīnas daļā, kur tagad Ammanas drupas ar akropoli.
- hirakoteriji Senākie zirgu senči ("Eohippus, Hyracotherium), auguma ziņā līdzīgi suņiem, dzīvojuši Z-Amerikā, Eiropā un Āfrikā pirms \~50 mlj g.; eohipi.
- eohipi Senākie zirgu senči ("Eohippus, Hyracotherium), auguma ziņā līdzīgi suņiem, dzīvojuši Z-Amerikā, Eiropā un Āfrikā pirms \~50 mlj g.; hirakoteriji.
- Amenhoteps Jaunākais Senās Ēģiptes arhitekts (15. gs. p. m. ē.), cēlis galvenās zāles kolonādi Amona-Ra templī Karnakā, tempļus Solebā un Sedeingā, Amona-Ra templi Luksorā.
- Ahetatona Senpilsēta Ēģiptē, Senās Ēģiptes galvaspilsēta, atrodas pie tagadējās Amārnas, 287 km uz dienvidiem no Kairas.
- Arsinoja Senpilsēta Kipras salas austrumos, tagadējās Ammohostas pilsētas pirmsākums, dibināta III gs. p. m. ē.
- Amargosa sezonāli izžūstoša upe ASV (_Amargosa River_), augštece Nevadas štata dienvidrietumu malā, lejtece Nāves ielejā Kalifornijā.
- cicinnobolus Sferopsīdu dzimtas ģints "Ampelomyces" nosaukuma sinonīms.
- anēmija Shizeju dzimtas augs, savvaļā aug tropu Amerikā, Latvijā audzē istabās un siltumnīcās, dēvē arī par ziedu papardi.
- divāli Sikhu gaismas un piemiņas svētki par godu tam, ka sestais guru tika atbrīvots no ieslodzījuma un atgriezās Amritsaras pilsētā.
- vampīrs Sikspārņu kārtas dzimta ("Desmodontidae"), sīki, līdz 9 cm gari sikspārņi (Amerikas tropos, subtropos), kas naktī sūc siltasiņu dzīvnieku asinis, 3 sugas; asinssūcējs sikspārnis.
- jūnijvabole Skarabeju dzimtas suga ("Amphimallon solstitialis syn. Rhizotrogus solstitialis"), Latvijā sastopama ļoti bieži, ķermenis 15-19 mm garš, brūndzeltens, klāts ar gariem iedzelteniem matiņiem, sastopamas uz lapu kokiem.
- blāvuļi Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Amara"), Latvijā konstatētas 32 sugas, vaboļu ķermenis ovāls, 4-17 mm garš ar stipri izliektu virspusi, segspārni tumši, blāvi, daudzām sugām ar bronzas krāsas atspīdumu, sastopami dažādos biotopos.
- haizivs Skrimšļzivju klases kārta ("Selachiiformes"), zivis ar vārpstveida ķermeni un zāģveida zobiem, garums - līdz 20 m, izplatītas gk. silto joslu jūrās, dažas sugas upēs (Gangā, Amazonē), gk. plēsīgas, \~850 sugu.
- Skujasupe Skujupe, Amatas pieteka.
- Skuju upurakmens Skujupes upurakmens Amatas pagastā.
- kukluksklans Slepena teroristiska, rasistiska organizācija Amerikas Savienotajās Valstīs, kas dibināta Tenesijā 1867. g. ar nolūku saglabāt balto virskundzību pār melnādainajiem.
- Kizilkums Smilšu tuksnesis Vidusāzijā, Amudarjas un Sirdarjas upstarpā, ziemeļrietumos to norobežo Arāla jūra, dienvidaustrumos - Pamira-Altaja grēdu atzari, platība - \~300000 kvadrātkilometru.
- Ambargasta solončaks Argentīnā (_Ambargasta, Salar de_), Santjago de Estero provinces dienvidos, neliela daļa arī Kordovas provinces ziemeļos.
- oposums Somaiņu kārtas dzimta ("Didelphidae") - mazs primitīvs gaļēdājs vai kukaiņēdājs, parasti ar garu tvērējasti, Amerikā dzīvojošs grauzējs.
- asiento Spānijas līgumi ar Ameriku un Angliju, 16.-18. gs. par vergu tirdzniecību Spānijas Amerikas kolonijās.
- Izabella Spānijas pirmā karaliene (no 1479. g.; Isabel, 1451.-1504. g.), 1474.-1479. g. bija Kastīlijas karaliene, precējusies ar Ferdinandu V, kurš bija Aragonas troņmantnieks, apvienoto Spāniju viņi pārvaldīja kopā, atbalstīja inkvizīciju, sedza Kolumba 1492.-1493. g. ekspedīciju (Amerikas atklāšanas) izdevumus.
- asjento Spānijas valdības līgums 16.-18. gs. ar atsevišķām personām, tirdzniecības kompānijām, valstīm par nēģeru vergu ievešanas monopolu spāņu kolonijās Amerikā.
- dženets Spāņu dženets - zirgu šķirne, kas 15.-16. gs. no Spānijas ievesti arī Amerikā.
- Vasko Nunjess de Balvoja spāņu konkistadors (Vasco Nunez de Balboa; ap 1475.-1519. g.), kurš 1510. g. nodibināja pirmo pastāvīgo eiropiešu apmetni Amerikas kontinentā, 1513. g. šķērsoja Panamas zemes šaurumu un kā pirmais eropietis nonāca Klusā okeāna krastā.
- sarkansvītrotais sprakšķis sprakšķu dzimtas suga ("Ampedus sanguinolentus syn. Elater sanguinolentus").
- skalārija Spurlape - asarveidīgo kārtas cihlidu dzimtas akvārija zivs, kas cēlusies no Amazones; sudrabaini lāsumaina ar melnām šķērsjoslām, līdz 15 cm gara.
- sākotnējā grafikas apmaiņas specifikācija standartizēts datorgrafikas datņu formāts, ko ieteicis Amerikas Nacionālais standartu institūts un kas īpaši piemērots datorizētās projektēšanas programmu veidoto modeļu aprakstīšanai.
- FIBA Starptautiskā Amatieru basketbola federācija (franču "Federation internationale de basket-ball amateur").
- IARU Starptautiskā radioamatieru apvienība (angļu "International Amateur Radio Union").
- IAAF Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (angļu "International Amateur Athletic Federation").
- savannas stērste stērstu dzimtas suga ("Ammodramus sandwichensis").
- afgānietis Stiprs, putekļains vietējais dienvidrietumu vējš Amudarjas augštecē, kas saistīts ar auksto gaisa masu ieplūšanu Turānas zemienē.
- Akmenes svīta stratigrāfiska vienība augšdevona Famēnas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 9-16 m, atsegumi Imulas, Amulas, Šķēdes, Akmenes krastos.
- Amulas svīta stratigrāfiska vienība, augšdevona Frānas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 8-22 m, slāņkopas virsa pazeminās no 32 m virs jūras līmeņa pie Irlavas līdz 189 m zem jūras līmeņa pie Nīgrandes; atsegumi Abavas, Alokstes, Amulas, Ēdas, Imulas, Lielupes, Šķēdes, Tebras, Ventas krastos.
- blīvā strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium compactum"), Latvijā aizsargājama.
- tīmekļu strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium confervoides"), Latvijā aizsargājama.
- upes strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium fluviatile"), Latvijā aizsargājama.
- zemā strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium humile"), Latvijā aizsargājama.
- Jungermanniju strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium jungermannoides"), Latvijā aizsargājama.
- ložņu strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium serpens").
- sīkstā strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium tenax"), Latvijā aizsargājama.
- mainīgā strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium varium"), kas sastopama slapjā gāršā, dumbrājā, gravu mežos uz augsnes un trupošas koksnes.
- krasta strupknābe strupknābju suga (“Amblystegium riparium"), kas sastopama seklā, periodiski izžūstošā ūdenī liekņas, dumbrāja, slapjās gāršas un niedrāja ieplakās un avotos uz humusvielām bagātas augsnes, akmeņiem un trupošas koksnes.
- spārnainā sudrbpodziņa sudrabpodziņu suga ("Ammobium altum"), viengadīga puķe, 50-60 cm augsta, ziedi balti kurvīši 1,5-2 cm diametrā, dzimtene Austrālija, Latvijā audzē siltumnīcās.
- Sungari Sunhuadzjana - Amūras labā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā.
- suņlapsa Suņu dzimtas ģints, apmatojums garš, parasti ruds, dzīvo D Amerikā stepēs, mežos, kalnos (līdz 4000 m vjl.).
- Ambrozijs Sv. Ambrozijs - Milānas arhibīskaps (Ambrose; ap 340.-397. g.), viens no Baznīcas tēviem.
- pičpains Sveķaina Amerikas priede ar stipru, smagu, iesarkani dzeltenu, viegli pulējamu koksni ar labi saskatāmiem gadu riņķiem, kas sveķainības dēļ ir grūti apstrādājama.
- Aleksejevska Svobodnijas pilsētas Krievijā (Amūras apgabalā) nosaukums līdz 1924. g.
- Ņeveļskoja šaurums šaurums starp Āzijas kontinentu un Sahalīnas salu, savieno Tatāru šaurumu ar Amūras limānu, garums - 56 km, mazākais platums - 7,3 km, dziļums kuģuceļā - līdz 7,2 m.
- Šekšina ezers Šeškina ezers Ambeļu pagastā.
- tirānputns Šīs apakškārtas dzimta ("Tyrannidae"), 112 ģintis, 374 sugas, Amerikas kontinentā, gk. Dienvidamerikā, mežos un krūmājos, retumis atklātās vietās.
- mušmire Šīs dzimtas ģints ("Amanita"), Latvijā konstatēts 11 sugu, pēc jaunākās sistemātikas pie mušmirēm pieskaita arī makstsēnes (bijušais ģints nosaukums "Amanitopsis").
- amarants Šīs dzimtas ģints ("Amaranthus"), no kuras Latvijā konstatētas 7 sugas.
- amarillis Šīs dzimtas ģints ("Amaryllis"), dekoratīvs sīpolaugs (Latvijā istabas augs) ar baltiem vai sārtiem zvanveida ziediem.
- strupknābe Šīs dzimtas ģints ("Amblystegium"), \~95 sugas, Latvijā konstatēts 10 sugu.
- ērkšķogas Šīs dzimtas ģints ("Grossularia"), vasarzaļi krūmi ar ērkšķiem, 50 sugas (gk. Ziemeļamerikā, 1 suga Eiropā, 3 sugas Austrumāzijā); Latvijā dārzos kā ogu krūmus audzē nokarenās jeb Eiropas ērkšķogas šķirnes un to krustojumus ar šķirnēm, kas izaudzētas no Amerikas ērkšķogas un Misūri ērkšķogas.
- tūbīte Šīs dzimtas suga ("Ammodytes tobianus syn. Ammodytes lancea").
- gambūzija Šīs ģints suga ("Gambusia affinis"), dzīvdzemdētaja zivtiņa, ko Amerikā audzē cīņai ar malārijas odiem, kuru kāpurus tā ēd.
- milzu mamutkoks šīs ģints suga ("Sequoiadendron giganterum"), Amerikā sastopams skujkoks, līdz 100 m augsts, stumbra diametrs - līdz 12 m, var sasniegt 3000-4000 gadu vecumu, aug Viduskalifornijas augstajos kalnos; draud iznīcība.
- Cicinnobolus cesatii šīs ģints sugas "Ampelomyces quisqualis" nosaukuma sinonīms.
- saracēnija Šīs rindas dzimta ("Sarraceniaceae"), kas sastopama Amerikas tropu joslā, dažas sugas ļoti dekoratīvas un tiek audzētas augumājās.
- Šķīvišķu ezers Šķivišķu dzirnavezers Ambeļu pagastā.
- Rondonija Štats Brazīlijas rietumos ("Rondonia"), administratīvais centrs - Portuveju, platība - 237576 kvadrātkilometri, 1503900 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Amazonasas un Matugrosu štatu, kā arī ar Bolīviju.
- Roraima Štats Brazīlijas ziemeļos ("Roraima"), administratīvais centrs - Boavista, platība - 224299 kvadrātkilometri, 421500 iedzīvotāju, robežojas ar Paras un Amazonasas štatu, kā arī ar Venecuēlu un Gajānu.
- Amazonasa Štats Brazīlijas ziemeļrietumos ("Amazonas"), lielākais un visretāk apdzīvotais, atrodas Brazīlijas ziemeļrietumos, Amazones upes baseinā, administratīvais centrs - Manausa, platība - 1570746 kvadrātkilometru, 3393400 iedzīvotāju (2009. g.).
- Amazonasa štats Venecuēlas dienvidos (_Amazonasa_), robežojas ar Bolivara štatu, kā arī ar Brazīliju un Kolumbiju.
- Amazonasa Štats Venecuēlas dienvidos ("Amazonas"), administratīvais centrs - Puertoajakučo, platība - 180145 kvadrātkilometri, 153600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Delta Amakuro štats Venecuēlas ziemeļaustrumos ("Delta Amacuro"), administratīvais centrs - Tukupita, platība - 40200 kvadrātkilometru, 163400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Rietumi Tā apzīmē Eiropu un tās valstu kultūru, kas izplatījusies Eiropā un Amerikā.
- miera pīpe tabakas pīpe ar garu kātu, ko lieto Z-Amerikas indiāņi, piem., miera sarunu laikā; sarunas dalībnieki pēc kārtas noteiktā secībā ievelk pa dūmam, lai tādējādi apliecinātu savu ieinteresētību miera noslēgšanā.
- sarkanādains Tāds, kam ir tumši dzeltena, sarkanīga ādas krāsa (parasti par Amerikas rases pārstāvjiem, indiāņiem).
- oskarots Tāds, kas saņēmis "Oskaru" - Amerikas Kinoakadēmijas balvu.
- Rabatammona Tagadējās Jordānijas galvapilsētas Ammānas senais nosaukums (pirms helēņu-romiešu perioda).
- Filadelfija Tagadējās Jordānijas galvaspilsētas Ammānas nosaukums hellēņu-romiešu periodā.
- ambracnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ambrakas" iedzīvotāji.
- nivhi Tauta Krievijas Habarovskas novadā, arī Sahalīnas ziemeļos, valoda savrupa paleoaziātu valodu grupā, Amūras baseina paleolīta iedzīvotāju tiešie pēcteči.
- amboni Tauta, dzīvo Ambonas, arī Seramas un Buru salā Indonēzijā, runā austronēziešu saimes indonēziešu grupas dialektos, pieder pie ambontimoriešu tautām.
- ulči Tauta, dzīvo Krievijas Habarovskas novadā, Amūras lejteces un Ņeveļskoja šauruma krastā, valoda pieder pie tungusu-mandžūru grupas valodām (tuva manaju valodai).
- nanaji Tautība, kas dzīvo Amūras lejtecē Krievijā un neliela grupa (liedzi) Ķīnā; runā nanaju valodā.
- Ezeru ieleja tektoniska ieliece Mongolijā ("Nuuryn Am") starp Hangaja grēdu ziemeļos un Gobi Altaju dienvidos, garums - >300 km, augstums - >1000 m vjl., saldūdens ezeri un sāļezeri.
- launteniss Teniss, ko spēlē zāles laukumā (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs, Anglijā).
- Krievijas tālie austrumi teritorija Krievijas Āzijas daļas austrumos, Habarovskas, Piejūras un Kamčatkas novads, Amūras, Magadanas un Sahalīnas apgabals, kā arī Čukotkas autonomais apgabals.
- ģenerālkapteinija Teritorija spāņu kolonijās Amerikas kontinentā 16. gs. - 19. gs. sāk., ko pārvaldīja ģenerālkapteinis, kuru iecēla Spānijas karalis.
- Pieamūra Teritorija Tālajos austrumos, Amūras vidusteces un lejteces baseinā, gk. kreisajā krastā, Krievijas Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, zemienēs - mežastepe, kalnu nogāzēs - taiga.
- kvercetīns Tetraoksiflavanols C15H10O7, dzeltena krāsviela, ko satur Z-Amerikas ozola "Quercus tinctoria (nigra)" miza.
- koroners Tiesas izmeklētājs (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs), kas izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus, ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi.
- tlingiti Tlinkiti - Amerikas ziemeļrietumu piekrates indiāņu tauta, kas dzīvo Dienvidaļaskā un Britu Kolumbijas (Kanāda) ziemeļdaļā.
- Ašelas kultūra to iedzīvotāju arheoloģiskā kultūra, kuri dzīvoja agrajā akmens laikmeta periodā ārpus Āfrikas - Rietumeiropā, Austrumeiropas vidusjoslā un dienvidos (Krimā un Kaukāzā); nosaukta pēc pirmajiem atradumiem Sentašelā - Amjenas priekšpilsētā (Francijā).
- Apvienotā Amerikas baltiešu komiteja trimdas baltiešu organizācija ASV, izveidoja 1961. g. aprīlī Amerikas latviešu apvienība, Igauņu nacionālā padome un Lietuviešu nacionālā padome, tās mērķis ir sadarboties ar ASV valdību un likumdošanas iestādēm, informēt tās par situāciju Baltijas valstīs, veicināt Baltijas valstu uzņemšanu NATO.
- dzeltenais drudzis tropiska infekcijas slimība Āfrikā un Amerikā, vīrusus pārnēsā odi.
- kaskarilla Tropiskās Amerikas koka "Croton eluteria Benn." kaltēta miza; lieto kā tonizētāju un gremošanu veicinātāju līdzekli.
- sarsaparilla Tropu Amerikas "Smilax" ģints augu sakne, kas satur trīs hemolītiskus saponīnus - smilasaponīnu, sarsasaponīnu un parilīnu; agrāk lietota sifilisa ārstēšanai.
- tubjis Tūbīte ("Ammodytes tobianus").
- sekstūrisms Tūrisma veids, kurā tūristu ceļojuma nolūks ir izmantot seksa pakalpojumus, izplatīts Taizemē (Bangkoka) un Nīderlandē (Amsterdamas sarkano lukturu kvartāli).
- Šķivišķu dzirnavezers ūdenskrātuve Ambeļu pagastā, platība - 1 ha; Šķīvišķu dzirnavezers.
- Amerikanfolsas ūdenskrātuve ūdenskrātuve ASV (_American Falls Reservoir_), Aidaho štatā, uzpludināta uz Sneikas upes.
- Amerikanfolsa ūdenskritums ASV (_American Falls_), Aidaho štatā, Sneikas upē, augstums - 55 m.
- Niagāras ūdenskritums ūdenskritums Niagāras upes vidustecē (angļu val. “Niagara Falls”), Kazu sala ("Goat Island") to sadala 2 daļās: Pakavā (“Horseshoe Falls”) Kanādas pusē, platums — \~800 m, augstums — 48 m, aizplūst 95% ūdens un ASV posmā (“American Falls”), platums — 400 m, augstums — 51 m.
- facēlija Ūdenslapju dzimtas ģints ("Phacelia"), \~200 sugu (gk. Amerikas kontinentā), Latvijā sastopama tikai 1 suga, Eiropā vairākas audzē kā dekoratīvus augus.
- Amazones viktorija ūdensrožu dzimtas viktoriju ģints suga, kas aug Amazones upes līčos un attekās; botāniskajos dārzos audzē kā viengadīgu krāšņumaugu.
- Amanzamņama ūdenstece Zimbabvē (_Amanzamnyama_), lejtece Bostvānā, kur saucas _Nata_, izsīkst Makhadikhadi solončakā.
- Kārļu ūdenskrātuve ūdenstilpe Drabešu pagastā, Amatas upē, platība — 2,5 ha, garums — 580 m, lielākais platums — 130 m, lielākais dziļums — 4 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g.
- Kārļu dzirnavezers ūdenstilpe Drabešu pagastā, uzpludināta uz Amatas upes, platība - \~1 ha.
- Apurimaka Ukajali kreisā satekupe Peru (_Apurimac, Rio_), Amazones garākā iztekupe, garums - 1250 km, sākas ziemeļrietumos no Titikakas ezera.
- Balta Upe Augšdaugavas novada Ambeļu un Biķernieku pagastā, Daugavas labā krasta pieteka, garums 15 km; Balda.
- Abakašisa upe Brazīlijā (_Abacaxis, Rio_), Amazonasas štata austrumos, Madeiras attekas Paranas Urarijas labā krasta pieteka.
- Akari upe Brazīlijā (_Acari, Rio_), Amazonasas štatā, Madeiras pietekas Kanumanas kreisā satekupe.
- Alalau upe Brazīlijā (_Alalaū, Rio_), Riunegru kreisā krasta pieteka, Roraimas un Amazonasas štata robežupe.
- Amambai upe Brazīlijā (_Amambai, Rio_), Matugrosu du Sula štata dienvidos, Paranas labā krasta pieteka.
- Amapari upe Brazīlijā (_Amapari, Rio_), Aragvari labā krasta pieteka.
- Arasa upe Brazīlijā (_Araça, Rio_), Amazones baseinā, Amazonasas štata ziemeļaustrumos, Riunegru kreisā krasta pieteka.
- Aragvaja upe Brazīlijā (_Araguaia, Rio_), Tokantinsas kreisā krasta pieteka (Amazones baseinā), garums - 2630 km, tek pa Brazīlijas plakankalni, vidustecē sadaloties attekās kā Brasa Majora un Brasa Menora, veido vienu no pasaules lielākajām upju salām - Bananalu (300 x 75 km), lejtecē krāces, kuģojama vidustecē 1300 km.
- Aragvari upe Brazīlijā (_Araguari, Rio_), Amapas štatā, izceļas Tumukumakes kalnu grēdas austrumos, ietek Atlantijas okeānā.
- Aripuanana upe Brazīlijā (_Aripuanã, Rio_), Matugrosu un Amazonasas štatā, Madeiras labā krasta pieteka.
- Aruana upe Brazīlijā (_Aruā, Rio_), Amazonasas štatā, Kuari ezera pieteka.
- Ati-Parana upe Brazīlijā (_Ati-Paraná, Rio_), Amazonasas štatā, Žapuras labā krasta pieteka.
- Madeira Upe Brazīlijā (port. val. "Madeira"), augštecē īsā posmā robežupe ar Bolīviju, Amazones labā krasta pieteka, veidojas satekot Mamorei un Beni, garums - 1350 km, kopā ar Mamori 3230 km, pie ietekas 2,7 km plata, pali X-V, līmeņa svārstības \~12 m.
- Šingu Upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Xingu"), garums - 1980 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Matugrosu plato, lejtecē platums - 8-12 km, dziļums - 44 m.
- Tokantinsa Upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 2850 km, veidojas Brazīlijas plakankalnes vidusdaļā, satekot Maranjanai un Almasai, ietek Amazones attekā Parā, veidojot estuāru.
- Tapažosa Upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, veidojas Brazīlijas plakankalnē, satekot Žuruenai un Sanmanuelai, garums - \~2000 km (kopā ar Žuruenu), lejtecē, tekot pa Amazonas zemieni platums sasniedz 15 km, palos līmenis ceļas par 7-8 m.
- Anapu upe Brazīlijā, Paras štatā, Amazones labā krasta pieteka.
- Žutai Upe Brazīlijas ziemeļrietumu daļā (port. val. "Jutai"), Amazones labā krasta pieteka, garums - 1200 km.
- Pandža Upe Centrālajā Āzijā, Tadžikistānas un Afganistānas robežupe visā garumā, Amudarjas kreisā satekupe (labā - Vahša), garums - 921 km, veidojas satekot Pamirai un Vāhānai.
- Amazone Upe Dienvidamerikā (portugāļu valodā _Rio Amazonas_), Peru un Brazīlijā, Kolumbijas robežupe, lielākā upe pasaulē pēc garuma (6450 km), ūdenīguma un baseina platuma, ietek Atlantijas okeānā, veidojot lielu deltu, kuģojama 4300 km garumā (no grīvas līdz Andiem), 1700 km no grīvas Manausas osta pieejama okeāna kuģiem.
- Arahta upe Grieķijā (_Árachthos_), Epiras perifērijā, ietek Jonijas jūras Amvrakijas līcī.
- Amarāvati upe Indijas dienvidu daļā (_Amarāvati_), Tamilnādas štatā, Kāveri labā krasta pieteka.
- Kaketa Upe Kolumbijā ("Rio Caqueta"), Amazones kreisā krasta pietekas Žapuras nosukums tās augštecē.
- Miritiparana Upe Kolumbijā ("Rio Miriti Parana"), Amazonasas departamenta ziemeļu daļā, Kaketas kreisā krasta pieteka.
- Amediči upe Krievijā (_Amediči_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, Aldanas augšteces kreisā krasta pieteka.
- Amguema upe Krievijā (_Amguèma_), Čukču autonomajā apgabalā, ietek Čukču jūrā.
- Amņa upe Krievijā (_Amnja_), Tjumeņas apgabalā, Kazimas kreisā krasta pieteka.
- Amputa upe Krievijā (_Amputa_), Tjumeņas apgabalā, Obas baseinā, Aganas labā krasta pieteka.
- Anuja upe Krievijā (_Anjuj_), Piejūras novadā, Amūras labā krasta pieteka.
- Ņukža Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā un Amūras apgabalā, Oļokmas labā krasta pieteka.
- Oļokma Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Amūras apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas labā krasta pieteka, garums - 1436 km, sākas Aizbaikāla novada kalnos.
- Uļma Upe Krievijā, Amūras apgabalā, Selemdžas kreisā krasta pieteka.
- Nora Upe Krievijā, Amūras apgabalā, Selemdžas labā krasta pieteka.
- Selemdža Upe Krievijā, Amūras apgabalā, Zejas kreisā krasta pieteka, garums - 647 km, sākas pie Jamalina un Ezopa grēdu saskares, lejtece - Zejas-Burejas līdzenumā.
- Giļuja Upe Krievijā, Amūras apgabalā, Zejas labā krasta pieteka, garums 545 km, sākas Stanovoja grēdāja dienvidu nogāzē.
- Ajakita Upe Krievijā, Habarovskas novadā, Burejas grēdā, Amguņas satekupe.
- Suluka Upe Krievijā, Habarovskas novadā, Burejas grēdā, Amguņas satekupe.
- Zeja Upe Krievijas Amūras apgabalā, Amūras lielākā pieteka, garums - 1242 km, izteka Stanovoja grēdā.
- Depa Upe Krievijas Amūras apgabalā, Zejas kreisā krasta pieteka.
- Toma Upe Krievijas Amūras apgabalā, Zejas kreisā krasta pieteka.
- Brjanta Upe Krievijas Amūras apgabalā, Zejas labā krasta pieteka.
- Urkana Upe Krievijas Amūras apgabalā, Zejas labā krasta pieteka.
- Maja Upe Krievijas Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, Udas kreisā krasta pieteka.
- Tuba Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, veidojas satekot Kazirai un Amilai, kuras sākas Austrumsajānos, garums - 119 km (kopā ar Kaziru - 507 km), tek pa paugurainu stepi, plašajā palienē sadalā vairākos atzaros, ietek Krasnojarskas ūdenskrātuvē.
- Usuri Upe Krievijas Piejūras un Habarovskas novadā, daļēji robežupe ar Ķīnu, Amūras labā krasta pieteka, veidojas Sihotealina grēdā, garums - 897 km.
- Amodzjana upe Ķīnā (_Amo Jiang_), Juņnaņas provincē, Lisjaņdzjanas kreisā satekupe.
- Jaludzjana Upe Ķīnā ("Yalu Jiang"), robežupe ar Ziemeļkoreju, kur saucas - Amnokgana, garums - 813 km, sākas vulkāna Baitoušana nogāzē, ietek Dzeltenās jūras Rietumkorejas līcī.
- Arguņa Upe Ķīnā un Krievijā (Čitas apgabalā), Amūras satekupe (ar Šilku), garums - 1260 km, sākas Lielajā Hingānā Ķīnā, lejtecē ir Ķīnas un Krievijas robežupe (950 km).
- Amakusaka upe Meksikā (_Amacuzac, Rio_), Meskalas labā krasta pieteka Gerreto pavalstī, izteka un augštece Mehiko pavalstī, šķērso Morelosas pavalsti.
- Ameka upe Meksikā (_Ameca, Rio_), Halisko pavalsts ziemeļos, lielāko daļu tecējuma (izņemot augšteces posmu) ir Halisko un Najaritas pavalsts robežupe, ietek Klusā okeāna Banderasa līcī.
- Onona Upe Mongolijā un Krievijā, Šilkas labā satekupe (Amūras baseins), garums - 1032 km, sākas Henteja grēdas ziemeļaustrumu nogāzē.
- Javari Upe Peru ("Rio Yavari"), un Brazīlijas robežupe, Amazones labā krasta pieteka, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Brazīlijā - Žavari.
- Žurua Upe Peru (kur saucas - Žurva) un Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 3280 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs) \~500 m vjl.
- Purusa Upe Peru un Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 3200 km, sākas Montanjā \~500 m vjl., ieteka \~200 km augšpus Manausas.
- Maranjona Upe Peru, Amazones kreisā satekupe, garums - 1600 km, sākas Peru Andos, Rietumkordiljeras austrumu nogāzē 4840 m vjl., satekot ar Ukajali veido Amazoni.
- Komoe Upe Rietumāfrikā, gk. Kotdivuārā, augštece - Burkinfaso, garums - 900 km, ietek Gvinejas līcī, lejtecē Amonvo ūdenskritums.
- Amaradija upe Rumānijā (_Amaradia_), Žiu kreisā krasta pieteka Dolžas žudecā, augštece Goržas žudecā.
- Kofarnihona Upe Tadžikistānā ("Kafirnigan"), Amudarjas labā krasta pieteka, garums - 387 km, sākas Hisaras grēdā.
- Zarafšona Upe Tadžikistānā un Uzbekistānā, garums - 877 km, sākas no šļūdoņa Koksas grēdā, pie Samarkandas sadalās 2 atzaros un izveido salu, izsīkst tuksnesī nesasniegusi Amudarju (~25 km).
- Vahša Upe Tadžikistānā, Amudarjas labā satekupe, garums - 524 km, veidojas Aizalaja grēdā (Kirgizstānā), satekot Kizilsu un Muksu.
- Surhondarja Upe Uzbekistānā, Amudarjas labā krasta pieteka, garums - 196 km (kopā ar Karatagu - 306 km), veidojas Hisaras grēdas dienvidu nogāzē, satekot Tupalangdarjai un Karatagai.
- Ampere Upe Vācijā, Bavārijā, Izāras kreisā krasta pieteka, garums - 175 km, iztek no Ammerezera.
- Ammere Upe Vācijā, Bavārijas plakankalnē, garums - 86 km, ietek Ammerezerā.
- Amana upe Venecuēlā (_Amana, Rio_), Gvanipas kreisā krasta pieteka Monagasas štatā, augštece Ansoategi štatā.
- Kasikjare Upe Venecuēlā ("Rio Casiquiare"), atzarojas no Orinokas augšteces (atņem 1/3 ūdens), ietek Riunegru (Amazones baseinā), garums - 410 km.
- Ammerona upe Zviedrijā (_Ammerån_), Jemtlandes lēnē, Indālselvenas kreisā krasta pieteka.
- neotropisks Uz Amerikas jeb Jaunās pasaules tropu joslu attiecīgs, tai piederīgs.
- Krīgaļu dzirnavezers uzpludināts uz Mergupes Amatas novada Nītaures pagastā, platība — 3,7 ha; Mores dzirnavezers.
- Zāģeru dzirnavezers uzpludināts uz Nedienes upes Amatas pagastā, platība — 1,5 ha.
- graudeņi Vaboļu kārtas dzimta, mazas, veiklas, labi lidojošas vabolītes, izplatītas Eiropā un Amerikā.
- prosaugi Vairākas graudzāļu dzimtas ģintis; viengadīgi kultūraugi; audzē Āzijā, Amerikā, Āfrikā pārtikai un lopbarībai.
- lāpstdeguņi Vairākas storveidīgo ģintis (kopīgs nosaukums), saldūdens zivis ar platu purnu, Amerikā Misisipi baseinā un Vidusāzijā Amudarjas un Sirdarjas baseinā.
- maiju raksti vairāku Centrālās Amerikas indiāņu cilšu - maiju hieroglifi.
- Amons-Ra Valsts dievs ēģiptes Jaunās valsts laikā (16.-11. gs. p. m. ē.), kurā apvienojas Saules dievs Ra un Tēbu dievs Amons.
- Amerikas Savienotās Valstis valsts Ziemeļamerikā (ASV; angļu valodā _United States of America_, saīsināti - _USA_), sastāv no galvenās daļas (kontinenta vidusdaļā), Aļaskas (kontinenta ziemeļrietumu daļā) un Havaju salām (Klusajā okeānā), galvaspilsēta - Vašingtona, administratīvais iedalījums - 50 štatu un 1 distrikts, sauszemes robežas ar Kanādu un Meksiku.
- Egļu krauja Vanagu iezis Amatas ielejas pamatkrastā Drabešu pagastā.
- amerikānisms Vārds, kas kādā valodā aizgūts no Amerikas angļu valodas (anglicisma paveids).
- taiga Veģetācijas tips, kurā dominē skujkoku meži (Eiropas, Āzijas, Amerikas kontinenta mērenajās zonās, kalnos); šāda veģetācijas tipa mežs.
- šerifs Vēlēta amatpersona, kas veic dažas policista un tiesneša funkcijas pilsētā, apgabalā, distriktā (Amerikas Savienotajās Valstīs).
- ameļnieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Amele" ("Ameļi", "Ameļmuiža") iedzīvotāji.
- Amjūdzi Ventspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Amjūdze" nosaukuma variants.
- amjūdznieki Ventspils novada Usmas pagasta apdzīvotās vietas "Amjūdzi" ("Amjūdzciems", "Amjūdžu ciems") iedzīvotāji.
- lipijas Verbēnu dzimtas ģints ("Lippia"), krūmi, puskrūmi, retāk lakstaugi, gk. tropos Amerikā, >200 sugu.
- antiamerikānisks Vērsts pret Amerikas Savienoto Valstu ideoloģiju, politiku; pretamerikānisks.
- Ambuhimanga vēsturisks kultūras piemineklis Madagaskarā (_Ambohimanga_), kalns un tradicionāla nocietināta karaliskā apmetne, kas atrodas aptuveni 24 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no galvaspilsētas Antananarivo.
- Baktrija Vēsturisks novads Amudarjas vidusteces un augšteces apvidū, tagadējās Uzbekistānas dienvidos, Tadžikistānas dienvidrietumos un Afganistānas ziemeļos, viens no senākajiem zemkopības un valsts veidošanās centriem Vidusāzijā.
- Horezma Vēsturisks novads un sena valsts Vidusāzijā, Amudarjas lejteces apvidū, kas sāka veidoties tāda paša nosaukuma oāzē 7.-6. gs. p. m. ē. un ar pārtraukumiem pastāvēja līdz 1512. g.
- standartrikšotājs Vieglo braucamo zirgu šķirne, Amerikas rikšotājs.
- aškenazi Viena no divām (otra - sefardi) ebreju pamatgrupām, kuras kultūra sakņojas viduslaiku Vakareiropā, tradicionālā valoda jidišs, veido ebreju vairākumu Amerikā un Eiropā, sastāda 40% no Izraēlas ebreju skaita.
- arovaki Viena no lielākajām indiāņu cilšu grupām Amazones baseinā Dienvidamerikā.
- araravi Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- kašinavi Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- kontanavi Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- maji Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- majoruni Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- pakagvari Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- remo Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- šetebi Viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- Sveina Viena no Tokelau salām Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, Amerikāņu Samoa (ASV).
- leukoja Viendīgļlapju augu ģints "Amaryllidaceae" dzimtā, ilggadīgs sīpolaugs vidēji lieliem, nokareniem, zvanveidīgiem ziediem (parasti baltiem); \~10 sugu, Vidusjūras apgabalā; lefkojas.
- pancratium Viendīgļlapju augu ģints "Amaryllidaceae" dzimtā, sīpolaugi šaurām lapām un smaržīgiem, čemurainā ziedkopā sakopotiem ziediem ar blakus vainadziņu, 12 sugas Vidusjūras apkārtnē un Āzijā līdz tropiem.
- medeola Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā, sīkiem ziediem čemurā, augs atgādina čūskogu, gk. Amerikā.
- stanhopea Viendīgļlapju augu ģints orhideju dzimtā, epifīti ar vienu eliptisku līdz ovālu lapu gaisa bumbulim un lieliem ziediem nokarenā ziedkopā, vairāk nekā 50 sugu tropu Amerikā.
- synanthae Viendīgļlapju augu rinda, vidēja starp tai tuvām palmām un starp aracejām, lieli lakstaugi, liānas vai palmveida koki ar zemu stumbru un lapu vainagu, 1 dzimta, ciklantacejas, 44 sugas tropu Amerikā.
- tilandsija Viendīgļlapju klases bromēliju dzimtas ģints ("Tillandsia"), daudzgadīgi tropu un subtropu lakstaugi, pārsvarā epifīti, kas aug uz citiem augiem, gk. Amerikā, Latvijā dažas sugas audzē augumājās un istabās.
- amarillis viendīgļlapju klases dzimta ("Amaryllidaceae"), kurā ietilpst, piemēram, narcises, sniegpulkstenītes, 65 ģintis, 860 sugu; Latvijā savvaļā neaug, kā krāšņumaugus dārzos audzē narcises, pienpulkstenītes un sniegpulkstenītes, telpās - amariļļus, hipeastrus, klīvijas, krīnijas.
- bromēlija Viendīgļlapju klases dzimta ("Bromeliaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, tropos un subtropos Amerikā, \~50 ģinšu, 2000 sugu, t. sk. ananasi.
- maranta Viendīgļlapju klases dzimta ("Marantaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, gk. tropos Amerikas mitrajos mūžamežos, arī Āzijā un Āfrikā, 32 ģintis, 350 sugu.
- katleja Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas un orhideju dzimtas ģints ("Cattleya"), epifītisks augs, sastopams Amerikas tropu mežos, Latvijā audzē siltumnīcās.
- fizaliss Viengadīgs nakteņu dzimtas dārzenis, ģintī 75 sugas, to vairākuma dzimtene ir Amerika.
- Vilkašas ezers Vilkašu ezers Amatas pagastā.
- Vilkata Vilkate, Amatas pieteka.
- kalceolārija Vīrceļu dzimtas ģints ("Calceolaria"), savvaļā sastopama Amerikā, Latvijā paretam audzē kā dekoratīvus augus siltumnīcās un istabā.
- Abuje Meda virsotne Etiopijas kalnienē (_Abuyē Mēda_), Amaras kilila austrumos, augstums 4008 m.
- Abune Josefs virsotne Etiopijas kalnienē (_Ābune Yosēf_), Amaras kilila ziemeļaustrumu daļā, augstums 4190 m.
- Amatea virsotne Franču Polinēzijā (_Amatea_), Marķiza salu Tahuatas salā, augstums - 1050 m.
- Amagi virsotne Japānā (_Amagi-san_), Idzu pussalā Honsju salas dienvidaustrumos, augstums - 1406 m.
- Amagoi virsotne Japānā (_Amagoi-dake_), Šigas prefektūras austrumu pierobežā, Sudzukas grēdā.
- Ambišens virsotne Kanādā (_Ambition Mountain_), Britu Kolumbijas rietumu daļā, Piekrastes kalnos, augstums - 2938 m.
- Amzastaskils virsotne Krievijā (_Amzas-Taskyl, gora_), Kuzņeckas Alatau grēdā, uz Kemerovas apgabala un Hakasijas Republikas robežas, augstums - 2178 m.
- Amungviva virsotne Papuā-Jaungvinejā (_Amungwiwa_), Morobes provinces dienvidu daļā, augstums - 3278 m.
- Ampato virsotne Peru (_Ampto, Nevado_), Rietumkordiljerā, Arekipas reģionā, augstums - 6310 m.
- Amūds virsotne Saūda Arābijas ziemeļu daļā (_[‘Amūd, Jabal al_), Hamāda tuksnesī, uz Džaufas un Hudūd eš Šemālijas mintakas robežas.
- Amors virsotne Spānijā (_Amor, Riscos del_), Toledo kalnos, Kastīlijas un Lamanžas autonomā apgabala Toledo provinces dienvidos, augstums - 1377 m.
- jaunie laiki vispārīgās vēstures periods, kas sākās ap 15. un 16. gs. miju (1492. gadā - K. Kolumbs atklāja Ameriku) un turpinājās līdz 20. gs. sākumam, kad sākās Pirmais pasaules karš.
- kokvistputni Vistveidīgo putnu dzimta ("Cracidae"), 8 ģintis, \~45 sugas, sastopami Centrālajā un Dienvidu Amerikā.
- šeijeni Z-Amerikas indiāņu cilts, kas nodarbojās ar zemkopību Misisipi augštecē, 19. gs. dzīvoja prērijās; tagad rezervātos Montanā un Oklahomā.
- kvercitrons Z-Amerikas ozola "Quercus tinctoria (nigra)" miza jeb tās ekstrakts.
- strupknābe Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Amblystegiaceae"), līdz 30 cm gari augi, kuru blīvās vai irdenās velēnas bieži veido plašas audzes, gk. mitru un slapju vietu sūnas, kā arī ūdenssūnas, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, 37 sugas.
- konstebls zemākā dienesta pakāpe policijā (Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs); policists, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- repartimjenta Zemes, vietējo iedzīvotāju un preču sadalīšana starp kolonistiem Spānijas kolonijās Amerikā, sākot ar 15. gs. beigām.
- Amnjonkits zemesrags Korejas pussalas austrumos (_Amnyong-kkūt_), Austrumkorejas līča dienvidos, Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas teritorija.
- Povorotnija rags zemesrags Krievijas Piejūras novadā, Japāņu jūras krastā, Amerikas līča austrumu robeža.
- Amparafakas rags zemesrags Madagaskaras salas ziemeļrietumu daļā (_Amparafaka, Tanjona_), Mahadzangas provincē.
- Angadukas rags zemesrags Madagaskaras ziemeļrietumu daļā, Ancirananas provinces dienvidrietumos, Ampasindavas līča rietumos.
- Vidusamūras zemiene zemiene Amūras kreisajā krastā, starp Zejas un Hingānas upju grīvām, Krievijas Amūras apgabalā, garums — 280 km, platums — 25-50 km, vidējais augstums — 50 m vjl.
- Lejasamūras zemiene zemiene Krievijā, Habarovskas novada dienvidu daļā un Ķīnas ziemeļaustrumos, to veido Amūras terases starp Burejas un Sihotealina grēdu, platība — \~100000 kvadrātkilometru (no tiem Krievijā — \~65000 kvadrātkilometru), augstums — līdz 100 m, lapegļu taiga, slapjas ciesu pļavas, purvi.
- Amirantu salas zemu koraļļu salu (~150) grupa Indijas okeāna rietumos (_Les Amirantes_), uz ziemeļaustrumiem no Madagaskaras, Seišelu Republikas sastāvā, platība 83 km^2^.
- Lomonosova grēda zemūdens grēda Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā no Jaunsibīrijas salām līdz Elsmīras salai Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, robežojas ar Amundsena lielieplaku, garums — 1800 km, platums — 60-200 km, mazākais dziļums — 954 m.
- bruņnesis Zīdītāju klases nepilnzobju kārtas dzimta ("Dasypodidae"), vidēji lieli un lieli zīdītāji (garums kopā ar asti - 15-147 cm, masa - līdz 54 kg), ķermeņa virspusi un kājas sedz ar ragvielu klāti kaula vairodziņi, sastopami Amerikas kontinentā, 9 ģintis, 21 suga.
- upjdelfīns Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas zobvaļu apakškārtas dzimta ("Platanistidae"), 4 sugas, visas dzīvo saldūdeņos, piem., Indijas upjdelfīni (Indijā, Nepālā, Bangladešā), Amazones delfīns (D-Amerikā).
- morācejas Zīdkoku dzimta ("Moraceae"), koki, krūmi, retāk lakstaugi ar viendzimuma četrskaitļa ziediem, gk. siltāku zemju augi, daudz tropu Amerikā; Latvijas florā apiņi, bet kultūraugos kaņepes.
- pienkoki Zīdkoku dzimtas ģints, lieli mūžzaļi koki, tropos Amerikā, 50 sugu; zaru un stumbra lūksnē balta vai dzeltenīga piensula, ko izmanto uzturā, arī par izejvielu košļājamās gumijas ražošanā.
- NAFTA Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgums starp Kanādu, ASV un Meksiku (angļu "North American Free Trade Agreement").
- gomfotērijs Zilonim radniecīgs dzīvnieks, kas pirms vairāk nekā 10000 gadiem dzīvojis Amerikā un Eiropā.
- kvaga Zirgu ģints suga ("Equus quagga"), stepes zebra, iznīcināta 19. gs.; pēdējā nobeigusies 1883. g. Amsterdamas zooloģiskajā dārzā.
- barbs Zirgu šķirne, kas 15.-16. gs. no Spānijas ievesti arī Amerikā; berberu zirgs.
- kvarterzirgs Zirgu šķirne, kas 18. gs. izveidota ASV un tiek uzskatīta par pirmo īsto Amerikas zirgu šķirni.
- soraija Zirgu šķirne, kas mūsdienās savvaļā dzīvo Portugāles teritorijā, 15.-16. gs. no Spānijas ievesti arī Amerikā.
- tūbīte Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Ammodutidae"), jūras zivs ar tievu, garu ķermeni un bez žaunu atverēm, 3 ģintis, 10 sugas, Baltijas jūrā Latvijas piekrastē konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
- nercs Zvērkopībā - Amerikas ūdele.
- amfisbēna Zvīņrāpuļu apakškārta ("Amphisbaenia"), specializēti pazemes racējdzīvnieki ar cilindrisku ķermeni (gar. 25-70 cm), parasti bez kājām, dzīvo tropu joslā.
- stāvastītis Zvirbuļputnu paceplīšu dzimtai piederīgs putns, viens no mazākajiem putniem Latvijā, īsu, gandrīz apaļu ķermeni, īsu, augšup paceltu asti, Eiropā 1 suga, Amerikā vairāk nekā 100 sugu.
- paceplīšputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, sīki un nelieli putni (garums - 9,5-22 cm), astīti bieži tur paceltu stāvus uz augšu, barojas ar kukaiņiem, izplatīti Amerikā, 15 ģinšu, \~60 sugu, Eirāzijā, arī Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
- tirānputns Zvirbuļveidīgo putnu kārtas apakškārta ("Tyranni"), sīki putni (5-80 g) ar spilgti dekoratīvu apspalvojumu, sastopami Amerikā, 13 dzimtas; kliedzējputns.
- mūrniekputns Zvirbuļveidīgo putnu tirānputnu apakškārtas dzimta ("Furnariidae"), nelieli brūni vai rudi putni (masa - 8-20 g), veido bumbveida ligzdas no māliem, dūņām, zāles, Dienvidamerikā un Centrālajā Amerikā, 34 ģintis, 218 sugas.
- Kļaviņupīte Zvirgzdupe, Amatas pieteka.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Am.