Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
ņergāties
ņergāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.ņergājosņergājamiesņergājosņergājāmiesņergāšosņergāsimies
2. pers.ņergājiesņergājatiesņergājiesņergājātiesņergāsiesņergāsieties, ņergāsities
3. pers.ņergājasņergājāsņergāsies
Pavēles izteiksme: ņergājies (vsk. 2. pers.), ņergājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ņergājoties (tag.), ņergāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ņergātos
Vajadzības izteiksme: jāņergājas
1.Ēst, peļot, arī izniekojot ēdienu; ēst bez ēstgribas.
Saistītās nozīmesžņurīt, ķemmēt, jammīt, havaķ, ņammāt, ēst.
Hiperonīmi
ammāt1 — Ēst.
ēst1 — Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
flacēt1 — Ēst.
fresēt1 — Ēst.
glecēt1 — Ēst.
gremāt2 ironiska ekspresīvā nokrāsa — Ēst.
grepēt1 — Ēst.
gumzīt2 žargonisms — Ēst.
havaķ1 — Ēst.
hropņīt1 — Ēst.
iesti1 — Ēst.
jammāt1 — Ēst.
jammīt1 — Ēst.
jamot1 — Ēst.
juksēt1 — Ēst.
ķellēt3 žargonisms — Ēst.
ķemmēt4 žargonisms — Ēst.
ķeselēt3 novecojis — Ēst.
kleksēt3 nievājoša ekspresīvā nokrāsa — Ēst.
klemzt1 — Ēst.
klēzt1 — Ēst.
klopsēt1 — Ēst.
knapāt1 — Ēst.
knauzēt1 — Ēst.
kņēkarēt1 — Ēst.
ķosēt1 — Ēst.
kostēt1 — Ēst.
kovaķ1 — Ēst.
kropņīt1 — Ēst.
kušīt1 — Ēst.
likt uz zoba1 — Nogaršot, ēst (ko).
miegt5 apvidvārds — Ēst.
miešķēt3 — Ēst.
mūksnīt2 — Ēst.
murcaveķ1 — Ēst.
ņammāt1 — Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
ņemmāt1 — Ēst.
paikot1 — Ēst.
pulēt2 žargonisms — Ēst.
rabāt2 humoristiska ekspresīvā nokrāsa — Ēst.
rubaķ1 — Ēst.
šamaķ1 — Ēst.
saūnāt1 — Ēst.
šķīt2.1 sarunvaloda — Ēst.
skrotēt4 novecojis — Ēst, rīt.
sormēt1 — Ēst.
sormīt1 — Ēst.
steļķēt1 — Ēst.
števkaiķ1 — Ēst.
štopēt4 žargonisms — Ēst.
tiesāt1 — Ēst, parasti ar lielu apetīti.
uzjozēt1 — Ēst.
vaņģīt2 — Ēst.
vanskāt2 — Ēst.
veitēt2 — Ēst.
ževaķ1 — Ēst.
žņurīt3 — Ēst.
žraķ1 — Ēst.
2.Niekoties, arī muļķīgi jokoties, ākstīties.
3.Rāties, lamāties.
4.Plūcoties radīt troksni (piemēram, par suņiem un kaķiem).
5.Spļaudīties, spurkšķēt caur zobiem.
6.Ēdot atlasīt labākos kumosus.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Kad TV3 sāka ņergāties, uzrakstīju savam lattelekomam, ka nebūšu ar mieru piemaksāt par TV3.
  • Parasti tas, ka suns sāk ņergāties ap ēdienu, liecina, ka viņam labās mantas vienkārši ir par daudz.
  • Mamma to vienmēr pamanīja un dusmojās: " Āfrikā bērni mirst badā, bet tu te ņergājies kā tāds!"
  • Bet tā nebija pārtiku ko deva skolā ēda ļoti slikti , ēdiens bija samērā LABS nevajag ņergāties vajag ēst ko dod.
  • Kaut kā mazāk ņergāties ar savu neapmierinātību un vispārējo " noteikumu zināšanu" derētu, vairāk- vienkārši aizlaist, kaut vai pret spalvu pa artilērijas ielu, zem ķieģeļa daudzi iautistu darba vietā- Elijas ielā, utt. Domāt, ka ja pa A. ielu gāztu pretī viens vēl nenozagts micuks, 2 fordi, 7 opeļi un viens zapars diez i nu vai Aplokkkungs, iauto līdzsponspors ņemtu un pedalētu " pret spalvu".
Vairāk piemēru ...