vīpsnāt
vīpsnāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vīpsnāju | vīpsnājam | vīpsnāju | vīpsnājām | vīpsnāšu | vīpsnāsim |
| 2. pers. | vīpsnā | vīpsnājat | vīpsnāji | vīpsnājāt | vīpsnāsi | vīpsnāsiet, vīpsnāsit |
| 3. pers. | vīpsnā | vīpsnāja | vīpsnās | |||
Pavēles izteiksme: vīpsnā (vsk. 2. pers.), vīpsnājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vīpsnājot (tag.), vīpsnāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vīpsnātu
Vajadzības izteiksme: jāvīpsnā
1.Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko; smīnēt.
1.1.Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar vīpsnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
2.Būt tādam, kas izturas ar ironiju, nievīgumu (pret ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kopā ar citiem pīpētājiem vīpsnājām par tiem, kas nosoda smēķēšanu.
- Variet saukt mani par puišu grupu profesoru," viņš vīpsnā.
- Daudzi vīpsnā un kaut ko pasaka, jo paši to nemāk.
- Šur tur kāds šaubās vai vīpsnā par to, ko dari.
- Nevīpsnājiet par tiem, kam egle gadu no gada ir vienāda.