Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
smīnēt
smīnēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.smīnusmīnamsmīnējusmīnējāmsmīnēšusmīnēsim
2. pers.smīnismīnatsmīnējismīnējātsmīnēsismīnēsiet, smīnēsit
3. pers.smīnsmīnējasmīnēs
Pavēles izteiksme: smīni (vsk. 2. pers.), smīniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: smīnot (tag.), smīnēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: smīnētu
Vajadzības izteiksme: jāsmīn
smīnāt apvidvārds
1.Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
1.1.Viegli smaidīt.
1.2.Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smīnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
1.3.Izturēties zobgalīgi, ironiski, nievīgi (pret ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Kad sākās problēmas ar Juri, Katrīne tika pieķerta ļauni smīnot.
  • Nesmīniet par profilaktiskiem pasākumiem veselības vārdā, ilgtermiņā tie noteikti atmaksāsies.
  • Man jau ar to pietika, bet Ģedis tikai greizi smīnēja.
  • Helēna dažkārt rūgti smīnēja un lūkojās šķībi uz veco Jadvigu Jasinsku.
  • Sofija ( Lorēna) smīn un gudri ierunājas par organisma resursiem.