Paplašinātā meklēšana
Meklējam smīnēt.
Atrasts vārdos (7):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (29):
- pasmīnēt bardā gandrīz nemanāmi pasmīnēt.
- iesmīnēties Iesākt smīnēt un tūlīt pārstāt.
- švīpstēt Ironiski smīnēt, vīpsnāt.
- nosmīnēt Īsu brīdi smīnēt un pārstāt smīnēt.
- pasmīnēt Īsu brīdi, mazliet smīnēt.
- uzsmīnēt Īsu brīdi, mazliet smīnēt.
- grīnēt Izsmējīgi, nicīgi, arī īgni smīnēt.
- ībēt Izsmiet, nespēt savaldīt smieklus, smīnēt.
- īboties Izsmiet, nespēt savaldīt smieklus, smīnēt.
- sašmīgnēt kādu laiku nepārtraukti smīnēt, vīpsnāt.
- ņirgt Ļauni, nekaunīgi smieties, arī smīnēt; ļauni zoboties.
- savīpsnāties Nicinoši sasmaidīties, sasmīnēties.
- savīpsnoties Nicinoši sasmaidīties, sasmīnēties.
- pavīknēt Nievājot smīnēt, vīpsnāt.
- pavīpsnoties Nievājot smīnēt, vīpsnāt.
- nosmignēt Nosmīnēt.
- paobties Pasmīnēt, pašķobīties.
- pašmignēt Pasmīnēt, pavīpsnāt.
- pasmīgnēt Pasmīnēt.
- pasmīnāt Pasmīnēt.
- smīnēt ūsās pie sevis, tik tikko redzami, jaušami smīnēt.
- vīpsnāt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko; smīnēt.
- smaignīt Smaidīt, smīnēt; smaignēt.
- smaignēt Smaidīt, smīnēt.
- sasmaidīt smīnēt, smaidīt.
- smīgaļāt smīnēt.
- smīnīgs Tāds, kas smīn; tāds, kas bieži mēdz smīnēt; arī zobgalīgs, ironisks, nievīgs.
- vīknēt Vīpsnāt, nievājoši smīnēt.
- vīpstināt Zobgalīgi smīnēt.
smīnēt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV