Paplašinātā meklēšana
Meklējam smīnēt.
Atrasts vārdos (7):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (30):
- pasmīnēt bardā gandrīz nemanāmi pasmīnēt
- iesmīnēties iesākt smīnēt un tūlīt pārstāt
- švīpstēt Ironiski smīnēt, vīpsnāt
- nosmīnēt īsu brīdi smīnēt un pārstāt smīnēt
- pasmīnēt īsu brīdi, mazliet smīnēt
- uzsmīnēt īsu brīdi, mazliet smīnēt
- grīnēt Izsmējīgi, nicīgi, arī īgni smīnēt
- ībēt Izsmiet, nespēt savaldīt smieklus, smīnēt
- īboties Izsmiet, nespēt savaldīt smieklus, smīnēt
- sašmīgnēt kādu laiku nepārtraukti smīnēt, vīpsnāt
- ņirgt Ļauni, nekaunīgi smieties, arī smīnēt; ļauni zoboties
- ņirgt zobus ļauni, nekaunīgi smieties, smīnēt, zoboties
- savīpsnāties Nicinoši sasmaidīties, sasmīnēties
- savīpsnoties Nicinoši sasmaidīties, sasmīnēties
- pavīknēt Nievājot smīnēt, vīpsnāt
- pavīpsnoties Nievājot smīnēt, vīpsnāt
- nosmignēt Nosmīnēt
- pasmīgnēt Pasmīnēt
- pasmīnāt Pasmīnēt
- paobties Pasmīnēt, pašķobīties
- pašmignēt Pasmīnēt, pavīpsnāt
- smīnēt ūsās pie sevis, tik tikko redzami, jaušami smīnēt
- vīpsnāt radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko; smīnēt
- smaignēt Smaidīt, smīnēt
- smaignīt Smaidīt, smīnēt; smaignēt
- smīgaļāt smīnēt
- sasmaidīt smīnēt, smaidīt
- smīnīgs tāds, kas smīn; tāds, kas bieži mēdz smīnēt; arī zobgalīgs, ironisks, nievīgs
- vīknēt Vīpsnāt, nievājoši smīnēt
- vīpstināt Zobgalīgi smīnēt
smīnēt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV