ņerga1
ņerga kopdzimtes sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ņerga | ņergas |
| Ģen. | ņergas | ņergu |
| Dat. | ņergai | ņergām |
| Akuz. | ņergu | ņergas |
| Lok. | ņergā | ņergās |
ņerga kopdzimtes vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ņerga | ņergas |
| Ģen. | ņergas | ņergu |
| Dat. | ņergam | ņergām |
| Akuz. | ņergu | ņergas |
| Lok. | ņergā | ņergās |
1.Cilvēks (vai dzīvnieks), kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
2.Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks.
3.Gļēvulis.
Avoti: LLVV, ViV, JV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāds pintiķis, ņerga, ļurba nolādēts!
- Turklāt tas nepateicīgais ņerga pēc Meteņiem bija pazudis un vairākas dienas nez kur klaiņojis.
- Nekad viņš nav bijis ņerga, bet izdarīgs, praktisks cilvēks.
- ", kā arī negatīvi: " ņerga, nepaklausīgais, stulbenis…
- Tagad truša acis midzinot, ņerga no vīrieša plāta ķepas un zivssausu muti.