īdēt
īdēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | īdu | īdam | īdēju | īdējām | īdēšu | īdēsim |
| 2. pers. | īdi | īdat | īdēji | īdējāt | īdēsi | īdēsiet, īdēsit |
| 3. pers. | īd | īdēja | īdēs | |||
Pavēles izteiksme: īdi (vsk. 2. pers.), īdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: īdot (tag.), īdēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: īdētu
Vajadzības izteiksme: jāīd
1.parasti formā: trešā persona Radīt paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par govīm); klusu maut.
1.1.Radīt stieptu, vienmuļu, dūcošu skaņu (piemēram, par šāviņiem, ierīcēm).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nevis uz pakaļas sēdēt un īdēt, kā Latvijā daudzi dara.
- Kamēr es īdu pēc cilvēcīgas sapratnes, viņš neticēs maniem pastāstiem.
- Paralizējošas un traucējošas kā īdošs zobs vai sēnīte kāju pirkstu starpās.
- Beidziet īdēt, nopērciet labas ziemas riepas un iemācīties braukt.
- Cūkas aizgaldā gulēja, dīca un īdēja,» atceras L. Saulīte.