zalgot
zalgot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zalgoju | zalgojam | zalgoju | zalgojām | zalgošu | zalgosim |
| 2. pers. | zalgo | zalgojat | zalgoji | zalgojāt | zalgosi | zalgosiet, zalgosit |
| 3. pers. | zalgo | zalgoja | zalgos | |||
Pavēles izteiksme: zalgo (vsk. 2. pers.), zalgojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zalgojot (tag.), zalgošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zalgotu
Vajadzības izteiksme: jāzalgo
1.Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu); arī zaigot.
1.1.Spilgti, spoži spīdēt, atstaro ļoti mainīga stipruma gaismu.
1.2.Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) – par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
1.3.Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm); būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu).
1.4.Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) – par, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa smaidīja, acīs zalgoja ļaunums, kuru biju jau iepazinis.
- Viņa acis bija divi zalgojoši punkti nakts melnumā un naidīgi raudzījās Maksā.
- – Viņa zalgojošo acu skatiens klaiņo pa skolēnu sejām.
- Striklenda acis urbās viņā, tajās zalgoja ļaunums.
- Uz āru izvirzītā suniskā mute palaikam noraustījās, un viņa mazajās ačelēs zalgoja biedējošs prāts.