zalgot
zalgot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu); arī zaigot.
Saistītās nozīmeszaigot
1.1.Spilgti, spoži spīdēt, atstaro ļoti mainīga stipruma gaismu.
Saistītās nozīmeszvīguļot, zaigot, zvīgot, zvīļot
1.2.Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) — par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
1.3.Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm); būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu).
1.4.Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) — par, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri