vīrišķis
vīrišķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | vīrišķis | vīrišķi |
Ģen. | vīrišķa | vīrišķu |
Dat. | vīrišķim | vīrišķiem |
Akuz. | vīrišķi | vīrišķus |
Lok. | vīrišķī | vīrišķos |
1.Vīrietis.
PiemēriVīrišķis, redzams, negrasījās aicināt Romualdu iekšā.
- Vīrišķis, redzams, negrasījās aicināt Romualdu iekšā.
- – Paga, paga, – vīrišķis agresīvi pastiepa zodu uz priekšu.
- Berts bija rupja tēsuma vīrišķis.
- Uz ceļa, pāris soļu no manas mašīnas, kāds vīrišķis pūlējās iedarbināt traktoru.
2.Vīrs1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri:šeit