vīkstīt1
vīkstīt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vīkstu | vīkstām | vīkstīju | vīkstījām | vīkstīšu | vīkstīsim |
| 2. pers. | vīksti | vīkstāt | vīkstīji | vīkstījāt | vīkstīsi | vīkstīsiet, vīkstīsit |
| 3. pers. | vīksta | vīkstīja | vīkstīs | |||
Pavēles izteiksme: vīksti (vsk. 2. pers.), vīkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vīkstot (tag.), vīkstīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vīkstītu
Vajadzības izteiksme: jāvīksta
1.Vīstīt.
2.Ēst, parasti daudz un steidzīgi.
2.1.intransitīvs
3.Grozīties.
Stabili vārdu savienojumiVīkstīt dūres (arī kulakus).
- Vīkstīt dūres (arī kulakus) sarunvaloda — gatavoties sist, kauties ar dūrēm
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņai nāca raudiens, bet Čībiņa vīkstīja dūres.
- Čībiņa bija gluži pietvīkusi un vīkstīja dūres.
- Ķēviets gan bija aizsvilies, dūres vien vīkstīja, bet Luka rādījās pat tāds kā sakreņķējies, nesen palicis bez sava sievišķa, tāpēc bija cerējis Grīziņkalnā ko nocopēt.
- Es jau tā nedaudz palēkāju pie teļuka , kamēr vīri tur dūrītes vīkstīja
- Visa viņa komanda sāka vīkstīt dūres. "