sodīt
sodīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | sodu | sodām | sodīju | sodījām | sodīšu | sodīsim |
2. pers. | sodi | sodāt | sodīji | sodījāt | sodīsi | sodīsiet, sodīsit |
3. pers. | soda | sodīja | sodīs |
Pavēles izteiksme: sodi (vsk. 2. pers.), sodiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sodot (tag.), sodīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sodītu
Vajadzības izteiksme: jāsoda
1.joma: jurisprudence Pakļaut (kādu) juridiskam sodam (1).
Piemēri- Es ļoti negribētu, lai tu tiktu arestēts un sodīts.
- - Es ļoti negribētu, lai tu tiktu arestēts un sodīts.
- Lai deputātu varētu sodīt, Saeimai jādod piekrišana.
- Par ātruma pārsniegšanu sodīti 214 vadītāji.
2.Pakļaut (kādu) fiziskam vai morālam sodam (2).
PiemēriKā nu jūs sodīsiet savu Barbaru?
- Kā nu jūs sodīsiet savu Barbaru?
- Par pārkāpumiem skolnieki tika bargi sodīti.
- [..] Dažreiz, kad man likās, ka viņš nebija labs skolnieks, nesagatavoja labi uzdevumus, es viņu arī sodīju.
3.novecojis Būt ar noraidošu, nopeļošu attieksmi (pret ko); paust šādu attieksmi.
Avoti: LLVV, TWN, T
Korpusa piemēri:šeit