Paplašinātā meklēšana
Meklējam sodīt.
Atrasts vārdos (15):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (119):
- non bis in idem _burtiski_ "ne divreiz par to pašu"; nedrīkst divreiz sodīt par vienu un to pašu.
- dot (arī atdot, nodot) rokās (arī rokā) (no)dot (kādu) atbildīgas personas rīcībā (parasti, lai sodītu).
- izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu); izsacīt (2).
- izsacīt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu); izteikt (2).
- Jehenna Aiza pie Jeruzalemes, kurā tika mesti ar nāvi sodīto līķi, Jaunajā Derībā apzīmē elli.
- prejudīcija Ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu konstatētu faktu (apstākļu) un tiesisko attiecību obligātums visiem, kam šie fakti vai attiecības jāpierāda vai jākonstatē kādā citā lietā; prejudīcija krimināltiesībās ir sevišķas daļas panta dispozīcijā ietverta prasība saukšanai pie kriminālatbildības - ka persona jau iepriekš sodīta kriminālā vai administratīvā kārtā par līdzīga veida likumpārkāpumu.
- mesties virsū Asi pārmest, asi nosodīt.
- baists Baistu sadot - (no)sodīt, (no)pērt; piedraudēt ar sodu vai atlaišanu.
- uzbērt (arī sadot) (kādam) piparus bargi izbārt, sodīt kādu.
- sadot (arī uzbērt) (kādam) piparus bargi izrāt, sodīt kādu.
- nodot Bargi nosodīt, pārmācīt (piemēram, noperot, izrājot).
- noraut (arī novilkt) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties.
- novilkt (arī noraut) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties.
- pārvilkt ādu pār acīm bargi sodīt, nežēlīgi izturēties.
- noraut galvu bargi sodīt, norāt.
- sadot pa degunu (kādam) bārt, kritizēt, nosodīt.
- linčot Bez tiesas sprieduma sodīt, parasti nogalinot.
- Baraba Bībelē, Jaunajā Derībā, dumpinieks un slepkava, kuru pūlis pieprasīja atbrīvot, bet sodīt Jēzu.
- Jēkabs Bībelē, Jaunajā Derībā, viens no divpadsmit apustuļiem, kurš pēc ķēniņa Hēroda Agripas I pavēles tika sodīts ar nāvi.
- izbuknīt Buknījot izgrūstīt; buknījot pārmācīt, sodīt.
- izbukņīt Buknījot izgrūstīt; buknījot pārmācīt, sodīt.
- neteikt paldies būt nemierā ar kāda rīcību, nosodīt to.
- neglaudīt galvu būt nemierā ar kāda rīcību, nosodīt, izteikt pārmetumus, neslavēt.
- trimdinieks Cilvēks, kas ir sodīts ar trimdu 1; cilvēks, kas dzīvo trimdā 1.
- notiesātais Cilvēks, kas saskaņā ar tiesas spriedumu ir atzīts par vainīgu un attiecīgi sodīts.
- sutočņiks Cilvēks, kas sodīts ar arestu līdz 15 diennaktīm.
- grēka gabals cilvēks, pret kuru ir klaji negatīva attieksme, kura rīcība tiek nosodīta.
- pussveikā Daļēji nesodīts.
- tiesa darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai, piemēram, kādu sodītu.
- nosodāms Divd. --> nosodīt.
- nosodošs Divd. --> nosodīt.
- sodāms Divd. --> sodīt.
- gumīts Divu minerālu - kirīta un sodīta slēpti kristālisks maisījums, kas veidojas kā gaiši sarkans, oranžs un dzeltens apsarmojums vai garoziņa, sairstot uraninitam.
- dabūsi pa čaiņiku draudi piekaut, sodīt.
- dabūsi pa mizu draudi piekaut, sodīt.
- dabūsi pa tauri draudi piekaut, sodīt.
- sanbenito Dzeltens audekla apģērbs ar krustiem priekšā un mugurā, kuru uzvilka inkvizīcijas nosodītiem, kad tos veda uz sārtu.
- kandalas Dzelzs važas kāju un roku saistīšanai (smagi sodītajam).
- Nērona lāpa dzīvu cilvēku sadedzināšana stabu galos; viens no veidiem, kā tika sodīti kristieši Nērona valdīšanas laikā.
- Ēho Grieķu mitoloģijā - nimfa, ar kuras vārdu saistās atbalss izcelšanās: Hēras nosodīta par pļāpību viņa spēja izrunāt tikai vārdu beigas, nezinot to sākumu.
- Melantejs grieķu mitoloģijā - Odiseja vergs, kurš nepazina Odiseju, kad tas skrandās ģērbies atgriezās no klejojumiem, apvainoja Odiseju un iesita viņam, par ko tika cietsirdīgi sodīts sacērtot gabalos un izbarojot suņiem.
- Dirke grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Lika sieva, kas vajāja Zeva iemīļoto Antiopi, bet tika sodīta ar nāvi - viņu piesēja mežonīgam vērsim pie ragiem.
- Likurgs Grieķu mitoloģijā - valdnieks Trāķijā, kas vērsies pret dieva Dionīsa kulta ieviešanu, par ko tika sodīts ar vājprātu un nogalināja savu dēlu.
- Sigina Ģermāņu mitoloģijā - dieviete, krāpnieka Lokija sieva, kas sodīto Lokiju sargāja no čūsku indes.
- uzspiest kauna zīmi iededzināt, parasti pierē, īpašu zīmi sodītajam.
- kāta Ierīce kurā nostiprināja ar miesassodu sodītu personu soda izpildes laikā.
- nosodīties Īsu brīdi sodīties un pabeigt sodīties.
- apiet likumu ar līkumu izmantot kādu likuma formulējuma neprecizitāti, arī citu likumu, lai nesodīts varētu izdarīt nelikumību.
- muižas policija kārtības uzraudzības institūcija, par pārkāpumiem (neatļautām medībām, degvīna dedzināšanu u. c.) drīkstēja vainīgos sodīt, bet lielāku pārkāpumu gadījumos vainīgie bija jāapcietina un jānogādā tiesā, tās uzdevums bija arī gūstīt aizbēgušos dzimtļaudis; beidza pastāvēt 19. gs. beigās.
- procesuāla darbība Kriminālprocesa likumā pieļauta darbība, ko īsteno izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis un tiesa nolūkā atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un piemērot likumu tā, lai nodarījuma izdarītāji tiktu taisnīgi sodīti, bet neviens nevainīgs netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts.
- monotelētisms Kristietības virziens, kas radās 7. gs. Bizantijā; sludinot Kristus divējādo dabu, pieņēma, ka tam ir viena griba; Konstantinopoles 3. ekumeniskajā koncilā tika nosodīts.
- lamāt Kritizēt, rāt, nosodīt.
- klantīt Lādēt, sodīt; klenst.
- klentēt Lādēt, sodīt; klenst.
- klenst Lādēt, sodīt.
- šaust Ļoti asi, nesaudzīgi kritizēt, nosodīt (kādu, ko), vērsties (pret kādu, ko); šaustīt (3).
- šaustīt Ļoti asi, nesaudzīgi kritizēt, nosodīt (kādu, ko), vērsties (pret kādu, ko).
- mest akmeni uz kādu, kādam morāli tiesāt, nosodīt, apvainot.
- mājas pārmācība muižnieku tiesības sodīt savu dzimtcilvēku. Latvijas vēstures avotos minēta 16. gs.; zviedru valdība ar 1632. g. rīkojumu to akceptēja; 1765. g. 12. aprīļa lēmums sodu ierobežoja ar 20 pāriem rīkšu; 1804. g. Vidzemes zemnieku likums sodu ierobežoja, bet pilnīgi to atcēla 1865. g.
- nevainīguma prezumpcija nevienu nevar uzskatīt par vainīgu nozieguma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā un atzīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.
- dot rokā nodot (kādu) atbildīgas personas rīcībā (parasti, lai sodītu).
- sasodīt Nolādēt, nosodīt.
- rukāt Nosodīt, izstumt no sabiedrības.
- pārmest Nosodīt, vainot par ko (piemēram, par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību).
- džadžot nosodīt.
- nostrāpēt Nosodīt.
- naudas sods noteikta naudas summa, kas administratīvi sodītajai personai jāmaksā par izdarītu administratīvo pārkāpumu.
- dzimumnoziegumu veikusi persona par seksuāliem pārkāpumiem sodīta persona.
- maukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm pārmācīt, nežēlīgi sodīt, sist, pērt, iznīcināt, nogalināt.
- sadot pa biksēm pārmācīt, pērt, rāt, sodīt.
- mācīt Pārmācīt, sodīt.
- dot mācību Pārmācīt, sodīt.
- pastruņķis Pātaga, ar ko dažviet mēdza sodīt zemniekus.
- čortāties Paužot neapmierinātību, īgni, skaļi teikt (ko); īgni, skaļi rāties, bārties; sodīties.
- čortēties Paužot neapmierinātību, īgni, skaļi teikt (ko); īgni, skaļi rāties, bārties; sodīties.
- nosodījums Paveikta darbība, rezultāts --> nosodīt (1); noraidoša, nopeļoša attieksme (pret ko), šādas attieksmes izpausme.
- nosodījums Paveikta darbība, rezultāts --> nosodīt (2).
- apžēlot Piedot, nesodīt par nodarījumu, pārkāpumu.
- sist krustā pienaglot sodīto pie krusta.
- amnestēt Pilnīgi vai daļēji atbrīvot (noteiktas kategorijas personas) no soda izciešanas, no kriminālās izmeklēšanas vai (pēc soda izciešanas) atzīt par nesodītām.
- noģundēt Publiski sodīt.
- attaisnojums Rezultāts --> attaisnot (2); attaisnošana; fakts, apstāklis, arguments, kas attaisno, pieļauj nesodīt vai nenosodīt, noliedz (kāda) vainu.
- lemūri Romiešu mitoloģijā - to cilvēku rēgi, kuri miruši vardarbīgā nāvē, un to ar nāvi sodīto noziedznieku rēgi, kuri nebija pienācīgi apbedīti.
- grēka pagale saka par cilvēku, pret kuru ir klaji negatīva attieksme, kura rīcība tiek nosodīta.
- tīrs darbs saka, ja kāds nodarījums netiek atklāts, tā veicējs paliek nesodīts.
- mugura maksā saka, ja kāds tiek sodīts ar pērienu, izjūt savas negatīvās rīcības sekas.
- dabūt pa degunu saņemt bārienu, kritiku, tikt nosodītam, pārmācītam.
- notiesāt Saskaņā ar tiesas spriedumu sodīt; piespriest (kādu) sodu (apsūdzētajam).
- tiesāt Saskaņā ar tradīciju, arī patvaļīgi vērsties (pret kādu), parasti, lai (to) sodītu; atzīt, ka (kāds, kas) ir nevēlams, peļams.
- nosodīties Savienojumā "nevarēt nosodīties": nevarēt beigt sodīties.
- Sīzifs Sengrieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, vēju valdnieka Aiola dēls; par dievu noslēpumu izpaušanu un dievu apmānīšanu tika bargi sodīts: pazemes valstībā viņam mūžīgi jāveļ kalnā smags akmens, kas, uzvelts augšā, atkal noveļas lejā.
- sadot pa nagiem sist, pārmācīt, sodīt.
- kauna stabs soda vieta baznīcas priekšā - stabs, pie kura uz zināmu laiku piesēja sodīto.
- likt (arī nostādīt) kaktā sodīt (bērnu) ar stāvēšanu kaktā.
- likt kaktā sodīt (bērnu) ar stāvēšanu kaktā.
- nostādīt (arī likt) kaktā sodīt (bērnu) ar stāvēšanu kaktā.
- stādīt (arī likt) kaktā sodīt (bērnu) ar stāvēšanu kaktā.
- soda mērķis sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas; audzināt.
- spriest sodīt.
- sūdīties sodīties par kādu neveiksmi.
- krusts Stabs ar šķērskoku augšdaļā nāves soda izpildīšanai, pienaglojot vai piesienot pie tā sodīto.
- lasīt lekciju stingri mutvārdos pamācīt (kādu), moralizēt, arī nosodīt, rāt.
- lasīt notācijas stingri mutvārdos pamācīt (kādu), moralizēt, arī nosodīt, rāt.
- lasīt sprediķi stingri mutvārdos pamācīt (kādu), moralizēt, arī nosodīt, rāt.
- sprediķot morāli stingri mutvārdos pamācīt (kādu), moralizēt, arī nosodīt, rāt.
- sodāms Tāds, par ko mēdz sodīt (1) - par darbību, rīcību u. tml.
- sodāms Tāds, par ko mēdz sodīt (2) - par darbību, rīcību u. tml.
- 2. bauslis Tev nebūs tā Kunga, sava Dieva, vārdu nelietīgi valkāt, jo tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa vārdu nelietīgi valkā.
- nosapelnīties Tikt nosodītam (par sīkiem pārkāpumiem).
- dabūt pa nagiem tikt pārmācītam, sodītam.
- dabūt mācību tikt pārmācītam, tikt sodītam.
- stāvēt kaktā tikt sodītam ar stāvēšanu kaktā (par bērnu).
- norauties Tikt sodītam; saņemt bārienu.
- pērt Vairākkārt, parasti ar rīksti, pātagu, sist (cilvēkam vai dzīvniekam), lai (to) sodītu.
- amnestija Valsts augstākās varas akts, ar kuru (noteiktas kategorijas personas) pilnīgi vai daļēji atbrīvo no soda izciešanas, no kriminālās izmeklēšanas vai (pēc soda izciešanas) atzīst par nesodītām.
- tiesiskais nihilisms viena no tiesiskās apziņas deformācijas formām, kuras pamatā ir tiesību sociālo vērtību noliegums un pārliecība, ka par likumpārkāpumu cilvēks netiks sodīts.
- Bebru kartupeļu dumpis zemnieku nemieri Vidzemē Jaunbebru muižā (tagad Aizkraukles novada Bebru pagastā) 1841. g. septembrī, kas radās pēc vairākiem neražas gadiem, kad zemnieki centās izceļot uz Krieviju, kur cerēja iegūt īpašumā zemi; izceļošana tika aizliegta un ieveda karaspēku, bet zemnieki ar dakšām un mietiem mēģināja ielauzties muižas ēkā; pēc nemieru apspiešanas 108 zemnieki tika sodīti ar miesas sodu un izsūtīšanu uz Sibīriju.
- kauna zīme zīme, ko iededzināja, parasti pierē, sodītajam.
- Anjalas savienība zviedru un somu virsnieku sazvērestība 1788. g. pret karali Gustavu III krievu-zviedru kara laikā ar mērķi noslēgt mieru, dalībnieki 1789. g. apcietināti, viens sodīts ar nāvi.
sodīt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV