sakalst
sakalst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | sakalstu | sakalstam | sakaltu | sakaltām | sakaltīšu | sakaltīsim |
2. pers. | sakalsti | sakalstat | sakalti | sakaltāt | sakaltīsi | sakaltīsiet, sakaltīsit |
3. pers. | sakalst | sakalta | sakaltīs |
Pavēles izteiksme: sakalsti (vsk. 2. pers.), sakalstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sakalstot (tag.), sakaltīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sakalstu
Vajadzības izteiksme: jāsakalst
1.parasti formā: trešā persona Kļūt, parasti viscaur, sausam.
Stabili vārdu savienojumiSakalst (arī sacietēt) ragā.
- Sakalst (arī sacietēt) ragā frazēma — ļoti sakalst, sacietēt
1.1.Kļūt, parasti ļoti, sausam, zaudējot parasto mitrumu (par lūpām, mēli u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiIzkaltis kā asaka; sakaltis kā asaka; izžuvis kā asaka; sauss kā asaka. Sakalst kramā.
- Izkaltis kā asaka; sakaltis kā asaka; izžuvis kā asaka; sauss kā asaka — saka par ļoti kalsnu cilvēku
- Sakalst kramā frazēma — sausumā kļūt ļoti cietam
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēlāk lapu malas ieritinās uz augšu, lapas nobrūnē un sakalst.
- Pēc laika plankumu vietas sakalst un augs virs bojājuma vietas vīst.
- Tas ir tās, kuras nekļūst līdz galam cietas, nesakalst.
- Pirms simt gadiem visa salas ziemeļu daļa bija sakalta ledus bruņās.
- un sākt kaut ko darīt ar vecām, sakaltušām ziemas riepām.