sakalpot
sakalpot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sakalpoju | sakalpojam | sakalpoju | sakalpojām | sakalpošu | sakalposim |
| 2. pers. | sakalpo | sakalpojat | sakalpoji | sakalpojāt | sakalposi | sakalposiet, sakalposit |
| 3. pers. | sakalpo | sakalpoja | sakalpos | |||
Pavēles izteiksme: sakalpo (vsk. 2. pers.), sakalpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sakalpojot (tag.), sakalpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sakalpotu
Vajadzības izteiksme: jāsakalpo
Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalpot; ilgāku laiku kalpot (līdz noteiktam brīdim).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sakalpoju te vienam, te otram, te trešajam, bet neviens saimnieces atslēgas nesolīja.
- " Ha, nemaz nav bijusi tāda dumiķe, ja jau tik ilgi spējusi sakalpot melno zeķu dienestā.
- Kungs nu mani, klibiķi, nodeva zemnieku zirgu barā, kur ar visām klibajām kājām desmit gadu sakalpoju: vilku vezumus, kūlu labību, vazāju ecēšas, aru laukus.
- Kungs nu mani - klibiķi- nodeva zemnieku zirgu barā, kur ar visām savām klibajām kājām desmit gadus sakalpoju: vilku vezumus, kūlu labību, vazāju ecēšas, aru laukus.