sakalt
sakalt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sakaļu | sakaļam | sakalu | sakalām | sakalšu | sakalsim |
| 2. pers. | sakal | sakaļat | sakali | sakalāt | sakalsi | sakalsiet, sakalsit |
| 3. pers. | sakaļ | sakala | sakals | |||
Pavēles izteiksme: sakal (vsk. 2. pers.), sakaliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sakaļot (tag.), sakalšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sakaltu
Vajadzības izteiksme: jāsakaļ
1.Kaļot savienot.
1.1.Iekalt1.
1.2.pārnestā nozīmē Sasaldēt (upi, ezeru u. tml.) – parasti par salu.
2.Kaļot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; kaļot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
3.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalt; ilgāku laiku kalt (līdz noteiktam brīdim).
4.apvidvārds Apkalt (zirgu).
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Drīz nāks ziema, kas visu sastindzinās, sakals, nokristalizēs.
- Sadalīta tika arī Ugaunija, Sakala, Vaiga, Normegunde un Mehu:
- Tibetā, kur gada lielāko daļu augsni sakalis sasalums, miroņus neaprok zemē.
- Norobežošanās no Borisova bija uzspiesta, lai nebūtu vēl sliktāk," sacīja Sakals.
- Senie ēģiptieši dzintaru dēvēja par sakalu, bet senie romieši par " sucinum".